25-TA-932: Noteikumu projekts (Groza manuāli)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Ministru kabineta 2015. gada 2. jūnija noteikumos Nr. 279 "Ceļu satiksmes noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Saskaņā ar Saeimā 2024. gada 31. oktobrī pieņemtā Nodokļu un muitas policijas likuma, kas stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī, 2. panta trešo daļu Nodokļu un muitas policija atbilstoši Muitas likuma 3. panta trešajai daļai ir muitas iestāde un saskaņā ar minētā likuma 8. panta trešās daļas 6. punktā noteikto Nodokļu un muitas policijas ierēdņiem ir tiesības veikt muitas kontroli visā Latvijas Republikas muitas teritorijā, tostarp apturēt transportlīdzekli un veikt tā apskati, ja ir pamats aizdomām, ka transportlīdzeklis tiek izmantots likumpārkāpuma izdarīšanā muitas lietu jomā, apturēt transportlīdzekli muitas kontroles veikšanai visā Latvijas Republikas muitas teritorijā un nogādāt transportlīdzekli muitas iestādē muitas kontroles veikšanai. Minēto tiesību īstenošanai un Nodokļu un muitas policijas funkciju nodrošināšanai ir paredzēti dienesta transportlīdzekļi, tai skaitā dienesta transportlīdzekļi, kuriem piešķirts operatīvā transportlīdzekļa statuss. Savukārt, saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 2. jūnija noteikumu Nr. 279. “Ceļu satiksmes noteikumi” 25.7.1. apakšpunktu transportlīdzekļa vadītajam ir pienākums apturēt transportlīdzekli, ja policijas darbinieks, robežsargs, pašvaldības transporta kontroles dienesta amatpersona vai muitas amatpersona dod norādījumu ar skaļruņa palīdzību vai uz konkrēto transportlīdzekļa vadītāju vērstas rokas vai zižļa svārstveida kustību no policijas, Valsts robežsardzes vai Valsts ieņēmumu dienesta automobiļa vai motocikla, kam ir normatīvajos aktos par transportlīdzekļu reģistrāciju noteiktajām prasībām atbilstošs operatīvā transportlīdzekļa krāsojums vai tā nav.
Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 2. jūnija noteikumos Nr. 279 “Ceļu satiksmes noteikumi”” (turpmāk – Noteikumu projekts) ir viens no tiesību aktu projektiem, kas izstrādāts, lai īstenotu Ministru kabineta atbalstīto Valsts ieņēmumu dienesta reorganizāciju un Nodokļu un muitas policijas izveidi.
Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 2. jūnija noteikumos Nr. 279 “Ceļu satiksmes noteikumi”” (turpmāk – Noteikumu projekts) ir viens no tiesību aktu projektiem, kas izstrādāts, lai īstenotu Ministru kabineta atbalstīto Valsts ieņēmumu dienesta reorganizāciju un Nodokļu un muitas policijas izveidi.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekts ir izstrādāts, lai noteiktu Nodokļu un muitas policijas tiesības apturēt transportlīdzekli muitas kontrolei visā Latvijas Republikas teritorijā, izmantojot operatīvos transportlīdzekļus.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2026.
Pamatojums
Stājas spēkā vienlaikus ar Nodokļu un muitas policijas likumu 2026. gada 1. janvārī.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Šobrīd nodokļu un muitas policija ir viena no Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) patstāvīgajām struktūrvienībām un spēkā esošs ir: likums “Par Valsts ieņēmumu dienestu”, kura 13. panta astotajā daļā un 16.6 panta trešās daļas 7. punktā ir noteiktas VID Iekšējās drošības pārvaldes un nodokļu un muitas policijas ierēdņu kā muitas iestāžu ierēdņu tiesības apturēt transportlīdzekli muitas kontroles veikšanai Latvijas Republikas teritorijā un nogādāt transportlīdzekli muitas iestādē muitas kontroles veikšanai. Transportlīdzekļu apturēšanu Latvijas Republikas teritorijā muitas kontroles veikšanai un transportlīdzekļa nogādāšana Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādē muitas kontroles veikšanai kārtību nosaka Ministru kabinets;
Ministru kabineta 2017. gada 8. augusta noteikumi Nr. 468 “Noteikumi par atsevišķiem muitas kontroles veidiem”, kas nosaka, ka transportlīdzekļu apturēšana muitas kontrolei tiek veikta izmantojot VID operatīvo transportlīdzekli, kā arī transportlīdzekļa pavadīšana līdz muitas amatpersonas norādītajai vietai tiek veikta ar VID operatīvo transportlīdzekli;
Ministru kabineta 1999. gada 31. augusta noteikumi Nr. 304 “Noteikumi par operatīvajiem transportlīdzekļiem”, kuru 4. punktā ir uzskaitītas juridiskās personas, kurām ir tiesības lietot operatīvos transportlīdzekļus;
Ministru kabineta 2015. gada 2. jūnija noteikumi Nr. 279 “Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – Noteikumi Nr. 279), kuru 25. punktā ir noteikti transportlīdzekļa vadītāja pienākumi apturēt transportlīdzekli, ja muitas amatpersona dod norādījumu no VID automobiļa vai motocikla.
Ministru kabineta 2024. gada 6. februāra sēdē (protokols Nr. 6, 33.§, 1., 3., 4., 5. punkts) Ministru kabinets izskatīja un pieņēma zināšanai Finanšu ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu “Par Valsts ieņēmumu dienesta darbības pilnveides pasākumiem” un nolēma atbalstīt informatīvajā ziņojumā ietvertos priekšlikumus par
VID reorganizāciju, saskaņā ar kuriem paredzēts VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkcijas un uzdevumus nodot finanšu ministra pārraudzībā izveidotajai tiešās pārvaldes iestādei Nodokļu un muitas policijai.
Pamatojoties uz Ministru kabineta doto uzdevumu ir izstrādāts un 2024. gada 31. oktobrī Saeimā pieņemts Nodokļu un muitas policijas likums, kas stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī.
Ministru kabineta 2017. gada 8. augusta noteikumi Nr. 468 “Noteikumi par atsevišķiem muitas kontroles veidiem”, kas nosaka, ka transportlīdzekļu apturēšana muitas kontrolei tiek veikta izmantojot VID operatīvo transportlīdzekli, kā arī transportlīdzekļa pavadīšana līdz muitas amatpersonas norādītajai vietai tiek veikta ar VID operatīvo transportlīdzekli;
Ministru kabineta 1999. gada 31. augusta noteikumi Nr. 304 “Noteikumi par operatīvajiem transportlīdzekļiem”, kuru 4. punktā ir uzskaitītas juridiskās personas, kurām ir tiesības lietot operatīvos transportlīdzekļus;
Ministru kabineta 2015. gada 2. jūnija noteikumi Nr. 279 “Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – Noteikumi Nr. 279), kuru 25. punktā ir noteikti transportlīdzekļa vadītāja pienākumi apturēt transportlīdzekli, ja muitas amatpersona dod norādījumu no VID automobiļa vai motocikla.
Ministru kabineta 2024. gada 6. februāra sēdē (protokols Nr. 6, 33.§, 1., 3., 4., 5. punkts) Ministru kabinets izskatīja un pieņēma zināšanai Finanšu ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu “Par Valsts ieņēmumu dienesta darbības pilnveides pasākumiem” un nolēma atbalstīt informatīvajā ziņojumā ietvertos priekšlikumus par
VID reorganizāciju, saskaņā ar kuriem paredzēts VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkcijas un uzdevumus nodot finanšu ministra pārraudzībā izveidotajai tiešās pārvaldes iestādei Nodokļu un muitas policijai.
Pamatojoties uz Ministru kabineta doto uzdevumu ir izstrādāts un 2024. gada 31. oktobrī Saeimā pieņemts Nodokļu un muitas policijas likums, kas stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Saeimā pieņemti Valsts ieņēmumu dienesta likums (Nr. 644/Lp14) un Nodokļu un muitas policijas likums (Nr. 645/Lp14). Valsts ieņēmumu dienesta likuma (Nr. 644/Lp14) pārejas noteikumi noteic, ka ar šī likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par Valsts ieņēmumu dienestu". Abi minētie likumi stājas spēkā 2026. gada 1. janvārī. Tādējādi jāveic grozījumi Noteikumos Nr. 279, nosakot, ka transportlīdzekļu vadītājiem ir pienākums apturēt transportlīdzekli pēc Nodokļu un muitas policijas amatpersonas norādījuma.
Risinājuma apraksts
Muitas likuma (redakcijā, kas stāsies spēkā 2026.gada 1.janvārī) 3.panta otrajā daļā noteikts, ka muitas iestāde ir Valsts ieņēmumu dienesta struktūrvienība, kas pilda normatīvajos aktos muitas jomā, šajā likumā, Valsts ieņēmumu dienesta likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus muitas politikas īstenošanā un nodokļu administrēšanā. Saskaņā ar Muitas likuma 3.panta trešo daļu, ja cita valsts pārvaldes iestāde saskaņā ar normatīvajiem aktiem veic kādu uzdevumu muitas jomā, attiecīgā valsts pārvaldes iestāde, veicot šo uzdevumu, arī tiek uzskatīta par muitas iestādi.
Muitas likuma 3.panta sestajā daļā (redakcijā, kas stāsies spēkā 2026.gada 1.janvārī) noteikts, ka muitas amatpersona ir muitas iestādes ierēdnis, kas pilda normatīvajos aktos muitas jomā, šajā likumā un Valsts ieņēmumu dienesta likumā noteiktos uzdevumus muitas politikas īstenošanā. Saskaņā ar minētā panta septīto daļu muitas amatpersonai ir šajā likumā, Valsts ieņēmumu dienesta likumā, normatīvajos aktos muitas jomā un citos normatīvajos aktos noteiktās tiesības.
Nodokļu un muitas policijas likuma, kas stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī, 3.pantā noteikts, ka Nodokļu un muitas policijas funkcijas ir atklāt, novērst un izmeklēt noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā. Saskaņā ar Nodokļu un muitas policijas likuma 2. panta trešo daļu Nodokļu un muitas policija atbilstoši Muitas likuma 3. panta trešajai daļai ir muitas iestāde. Nodokļu un muitas policijas likuma 4.panta pirmās daļas ievaddaļā noteikts, ka Nodokļu un muitas policijas uzdevumi ir noteikti Kriminālprocesa likumā, Operatīvās darbības likumā, Muitas likumā, likumā "Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas" un citos normatīvajos aktos, kā arī papildus Nodokļu un muitas policija veic minētajā daļā uzskaitītos uzdevumus.
Papildus minētajam Muitas likuma 14.panta pirmajā daļā (redakcijā, kas stāsies spēkā 2026.gada 1. janvārī) noteikts, ka muitas kontroli muitas amatpersona veic visā Latvijas Republikas muitas teritorijā. Saskaņā ar šā panta 1.1 daļu (redakcijā, kas stāsies spēkā 2026.gada 1. janvārī) muitas amatpersonai ir tiesības apturēt transportlīdzekli muitas kontroles veikšanai Latvijas Republikas muitas teritorijā un nogādāt transportlīdzekli muitas iestādē muitas kontroles veikšanai.
Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 6.pantu valsts pārvalde ir organizēta vienotā hierarhiskā sistēmā. Neviena iestāde vai pārvaldes amatpersona nevar atrasties ārpus šīs sistēmas. Minētā likuma 32.panta pirmā daļa noteic, ka valsts pārvaldē amatpersonas iekļautas vienotā hierarhiskā sistēmā, kurā viena amatpersona ir padota citai amatpersonai. Amatpersona darbojas savas kompetences ietvaros un savus pienākumus pilda un tiesības īsteno patstāvīgi. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta ceturtā daļa noteic, ka valsts pārvaldei, atsevišķai iestādei vai amatpersonai, īstenojot valsts pārvaldes funkcijas, nav savu interešu. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 1.panta 3.punktā noteikts, ka iestāde ir institūcija, kura darbojas publiskas personas vārdā un kurai ar normatīvo aktu noteikta kompetence valsts pārvaldē, piešķirti finanšu līdzekļi tās darbības īstenošanai un ir savs personāls. Savukārt, Administratīvā procesa likuma 1.panta pirmajā daļā noteikts, ka iestāde ir tiesību subjekts, tā struktūrvienība vai amatpersona, kurai ar normatīvo aktu vai publisko tiesību līgumu piešķirtas noteiktas valsts varas pilnvaras valsts pārvaldes jomā. No minētajām tiesību normām izriet, ka valsts pārvaldes iestāde un tās amatpersonas nepastāv autonomi vai atrauti viena no otras, bet veido vienotu hierarhisku sistēmu. Tāpat, iestāde pati par sevi bez amatpersonu rīcības nemaz nevar īstenot nevienu no normatīvajos aktos noteiktajiem uzdevumiem vai darbībām. Proti, amatpersonas atbilstoši kompetencei veic dienesta pienākumus iestādes vārdā, jo amatpersonai nav savu interešu, un otrādi – iestāde normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus īsteno ar tās amatpersonu starpniecību.
Ņemot vērā, ka saskaņā Nodokļu un muitas policijas likuma 2. panta trešo daļu Nodokļu un muitas policija ir muitas iestāde, Nodokļu un muitas policijas amatpersonas ir arī muitas amatpersonas, kuras pilda Muitas likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus muitas politikas īstenošanā un realizē Nodokļu un muitas policijas likuma 8. panta trešās daļas 6. punktā noteiktās tiesības veikt muitas kontroli visā Latvijas Republikas muitas teritorijā, tostarp apturēt transportlīdzekli un veikt tā apskati, ja ir pamats aizdomām, ka transportlīdzeklis tiek izmantots likumpārkāpuma izdarīšanā muitas lietu jomā, apturēt transportlīdzekli muitas kontroles veikšanai visā Latvijas Republikas muitas teritorijā un nogādāt transportlīdzekli muitas iestādē muitas kontroles veikšanai atbilstoši normatīvajiem aktiem muitas jomā.
Ņemot vērā minēto, normatīvajos aktos lietotais termins “muitas amatpersona” ir attiecināms arī uz Nodokļu un muitas policijas ierēdņiem (amatpersonām), kad tie īsteno normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus un tiesības muitas jomā.
Lai iekļautu vienotā regulējumā arī Nodokļu un muitas policiju, veicinātu tiesisko noteiktību un izslēgtu atšķirīgu tiesību normas interpretācijas iespējas, izstrādātais Noteikumu projekts paredz veikt grozījumu Noteikumu Nr.279 25.7.1.apakšpunktā, papildinot kompetento iestāžu operatīvo transportlīdzekļu uzskaitījumu ar Nodokļu un muitas policijas operatīvajiem transportlīdzekļiem.
Ievērojot, ka termins “muitas amatpersona” attiecināms arī uz Nodokļu un muitas policijas ierēdņiem (amatpersonām), Noteikumos Nr.279 noteiktais regulējums par muitas amatpersonu tiesībām dot norādījumus transportlīdzekļa vadītājam apturēt transportlīdzekli piemērojams arī attiecībā uz Nodokļu un muitas policijas ierēdņu (amatpersonu) tiesībām un Nodokļu un muitas policijas operatīvajiem transportlīdzekļiem.
Papildus minētajam nepieciešams veikt izmaiņas valsts standartā LVS 63:2021 "Operatīvie transportlīdzekļi, krāsojums, aprīkojums", attiecīgi tos papildinot ar Nodokļu un muitas policijas operatīvā transportlīdzekļa prasībām, saglabājot esošo Valsts ieņēmumu dienesta operatīvā transportlīdzekļa krāsojumu, bet atbilstoši nomainot trafarējuma uzrakstu uz transportlīdzekļa no “VALSTS IEŅĒMUMU DIENESTS” uz “NODOKĻU UN MUITAS POLICIJA”
Muitas likuma 3.panta sestajā daļā (redakcijā, kas stāsies spēkā 2026.gada 1.janvārī) noteikts, ka muitas amatpersona ir muitas iestādes ierēdnis, kas pilda normatīvajos aktos muitas jomā, šajā likumā un Valsts ieņēmumu dienesta likumā noteiktos uzdevumus muitas politikas īstenošanā. Saskaņā ar minētā panta septīto daļu muitas amatpersonai ir šajā likumā, Valsts ieņēmumu dienesta likumā, normatīvajos aktos muitas jomā un citos normatīvajos aktos noteiktās tiesības.
Nodokļu un muitas policijas likuma, kas stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī, 3.pantā noteikts, ka Nodokļu un muitas policijas funkcijas ir atklāt, novērst un izmeklēt noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā. Saskaņā ar Nodokļu un muitas policijas likuma 2. panta trešo daļu Nodokļu un muitas policija atbilstoši Muitas likuma 3. panta trešajai daļai ir muitas iestāde. Nodokļu un muitas policijas likuma 4.panta pirmās daļas ievaddaļā noteikts, ka Nodokļu un muitas policijas uzdevumi ir noteikti Kriminālprocesa likumā, Operatīvās darbības likumā, Muitas likumā, likumā "Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas" un citos normatīvajos aktos, kā arī papildus Nodokļu un muitas policija veic minētajā daļā uzskaitītos uzdevumus.
Papildus minētajam Muitas likuma 14.panta pirmajā daļā (redakcijā, kas stāsies spēkā 2026.gada 1. janvārī) noteikts, ka muitas kontroli muitas amatpersona veic visā Latvijas Republikas muitas teritorijā. Saskaņā ar šā panta 1.1 daļu (redakcijā, kas stāsies spēkā 2026.gada 1. janvārī) muitas amatpersonai ir tiesības apturēt transportlīdzekli muitas kontroles veikšanai Latvijas Republikas muitas teritorijā un nogādāt transportlīdzekli muitas iestādē muitas kontroles veikšanai.
Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 6.pantu valsts pārvalde ir organizēta vienotā hierarhiskā sistēmā. Neviena iestāde vai pārvaldes amatpersona nevar atrasties ārpus šīs sistēmas. Minētā likuma 32.panta pirmā daļa noteic, ka valsts pārvaldē amatpersonas iekļautas vienotā hierarhiskā sistēmā, kurā viena amatpersona ir padota citai amatpersonai. Amatpersona darbojas savas kompetences ietvaros un savus pienākumus pilda un tiesības īsteno patstāvīgi. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta ceturtā daļa noteic, ka valsts pārvaldei, atsevišķai iestādei vai amatpersonai, īstenojot valsts pārvaldes funkcijas, nav savu interešu. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 1.panta 3.punktā noteikts, ka iestāde ir institūcija, kura darbojas publiskas personas vārdā un kurai ar normatīvo aktu noteikta kompetence valsts pārvaldē, piešķirti finanšu līdzekļi tās darbības īstenošanai un ir savs personāls. Savukārt, Administratīvā procesa likuma 1.panta pirmajā daļā noteikts, ka iestāde ir tiesību subjekts, tā struktūrvienība vai amatpersona, kurai ar normatīvo aktu vai publisko tiesību līgumu piešķirtas noteiktas valsts varas pilnvaras valsts pārvaldes jomā. No minētajām tiesību normām izriet, ka valsts pārvaldes iestāde un tās amatpersonas nepastāv autonomi vai atrauti viena no otras, bet veido vienotu hierarhisku sistēmu. Tāpat, iestāde pati par sevi bez amatpersonu rīcības nemaz nevar īstenot nevienu no normatīvajos aktos noteiktajiem uzdevumiem vai darbībām. Proti, amatpersonas atbilstoši kompetencei veic dienesta pienākumus iestādes vārdā, jo amatpersonai nav savu interešu, un otrādi – iestāde normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus īsteno ar tās amatpersonu starpniecību.
Ņemot vērā, ka saskaņā Nodokļu un muitas policijas likuma 2. panta trešo daļu Nodokļu un muitas policija ir muitas iestāde, Nodokļu un muitas policijas amatpersonas ir arī muitas amatpersonas, kuras pilda Muitas likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus muitas politikas īstenošanā un realizē Nodokļu un muitas policijas likuma 8. panta trešās daļas 6. punktā noteiktās tiesības veikt muitas kontroli visā Latvijas Republikas muitas teritorijā, tostarp apturēt transportlīdzekli un veikt tā apskati, ja ir pamats aizdomām, ka transportlīdzeklis tiek izmantots likumpārkāpuma izdarīšanā muitas lietu jomā, apturēt transportlīdzekli muitas kontroles veikšanai visā Latvijas Republikas muitas teritorijā un nogādāt transportlīdzekli muitas iestādē muitas kontroles veikšanai atbilstoši normatīvajiem aktiem muitas jomā.
Ņemot vērā minēto, normatīvajos aktos lietotais termins “muitas amatpersona” ir attiecināms arī uz Nodokļu un muitas policijas ierēdņiem (amatpersonām), kad tie īsteno normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus un tiesības muitas jomā.
Lai iekļautu vienotā regulējumā arī Nodokļu un muitas policiju, veicinātu tiesisko noteiktību un izslēgtu atšķirīgu tiesību normas interpretācijas iespējas, izstrādātais Noteikumu projekts paredz veikt grozījumu Noteikumu Nr.279 25.7.1.apakšpunktā, papildinot kompetento iestāžu operatīvo transportlīdzekļu uzskaitījumu ar Nodokļu un muitas policijas operatīvajiem transportlīdzekļiem.
Ievērojot, ka termins “muitas amatpersona” attiecināms arī uz Nodokļu un muitas policijas ierēdņiem (amatpersonām), Noteikumos Nr.279 noteiktais regulējums par muitas amatpersonu tiesībām dot norādījumus transportlīdzekļa vadītājam apturēt transportlīdzekli piemērojams arī attiecībā uz Nodokļu un muitas policijas ierēdņu (amatpersonu) tiesībām un Nodokļu un muitas policijas operatīvajiem transportlīdzekļiem.
Papildus minētajam nepieciešams veikt izmaiņas valsts standartā LVS 63:2021 "Operatīvie transportlīdzekļi, krāsojums, aprīkojums", attiecīgi tos papildinot ar Nodokļu un muitas policijas operatīvā transportlīdzekļa prasībām, saglabājot esošo Valsts ieņēmumu dienesta operatīvā transportlīdzekļa krāsojumu, bet atbilstoši nomainot trafarējuma uzrakstu uz transportlīdzekļa no “VALSTS IEŅĒMUMU DIENESTS” uz “NODOKĻU UN MUITAS POLICIJA”
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Ceļu satiksmes dalībnieki, kas pakļauti muitas kontrolei
Ietekmes apraksts
Projekta tiesiskais regulējums nemaina tiesības un pienākumus.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr.639 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 4. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesos, it īpaši reformu izstrādes un īstenošanas procesā un publiskā finansējuma plānošanā, nodrošinot sabiedrības pārstāvjiem iespējas iegūt informāciju un sniegt priekšlikumus par reformu vai publiskā finansējuma prioritātēm. Ņemot vērā, ka noteikumu projekts neskar sabiedrībai nozīmīgas iniciatīvas un procesus sabiedriskā apspriešana nav nepieciešama.
Noteikumu projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā jeb TAP portālā.
Noteikumu projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā jeb TAP portālā.
6.4. Cita informācija
nav
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Nodokļu un muitas policija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
