Anotācija

25-TA-1065: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 29. oktobra noteikumos Nr. 1191 "Kārtība, kādā publiska persona nomā nekustamo īpašumu no privātpersonas vai kapitālsabiedrības un publicē informāciju par nomātajiem un nomāt paredzētajiem nekustamajiem īpašumiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministrijas iniciatīva, pamatojoties uz Valsts kontroles 2023.gada 20.februāra revīzijas Nr.2.4.1-8/2021 ziņojuma "Kāda ir valsts nekustamo īpašumu politika, kā Finanšu ministrija un VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (turpmāk - VNĪ) pārvalda nekustamos īpašumus" ieteikumu, kas skar Finanšu ministrijas atzinuma sniegšanu nomniekam (izņemot atvasinātu publisku personu), kuram ir nepieciešamas biroja telpas, par to, vai ir pieejamas atbilstošas uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā zemesgrāmatā reģistrētas biroju telpas.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Tiesību akta grozījumu projekts precizē normu, lai nomnieks patstāvīgi izvērtē informāciju par telpu pieejamību, kas tiek publicēta VNĪ tīmekļvietnē atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 20. februāra noteikumu Nr. 97 “Publiskas personas mantas iznomāšanas noteikumi” 26.punktam, tādējādi vērtējot uz noteikto brīdi visus nomai pieejamos objektus, un precizē MKN 1191 16.apakšpunktā noteikto izņēmumu, paredzot, ka šos noteikumus var nepiemērot, ja nomā nekustamo īpašumu prokuratūras darbības nodrošināšanai, kā arī veikt atsevišķus tehniskus precizējumus.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Ministru kabineta 2013.gada 29.oktobra noteikumu Nr.1191 “Kārtība, kādā publiska persona nomā nekustamo īpašumu no privātpersonas vai kapitālsabiedrības un publicē informāciju par nomātajiem un nomāt paredzētajiem nekustamajiem īpašumiem” (turpmāk - MKN 1191) nosaka kārtību, kādā publiska persona nomā nekustamo īpašumu no privātpersonas vai kapitālsabiedrības (publiskas personas kapitālsabiedrības, kapitālsabiedrības, kurā publiskas personas daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus, kā arī kapitālsabiedrības, kurā vienas vai vairāku publisku personu kapitālsabiedrību daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus), publicē informāciju par nomātajiem nekustamajiem īpašumiem, par nekustamajiem īpašumiem, kurus paredzēts nomāt, kā arī nosaka noteikumu piemērošanas izņēmuma gadījumus, kad noteikumus nepiemēro (izņemot noteikumu 17. un 18. punktu).
MKN 1191 nosaka, ka  publiskām personām (izņemot atvasinātas publiskas personas) ir pienākums pirms biroju telpu atlases procedūras organizēšanas, noskaidrot, vai ir pieejamas atbilstošas uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā zemesgrāmatā reģistrētas biroju telpas, tādējādi publiskas personas (izņemot atvasinātas publiskas personas) 6 mēnešus līdz noslēgtā telpu nomas līguma ar privātpersonu vai kapitālsabiedrību (izņemot publiskas personas nekustamo īpašumu pārvaldīšanai izveidotu kapitālsabiedrību) termiņa beigām, izvērtē valsts nekustamajos īpašumos pieejamās biroju telpas (nosūtot pieprasījumu Finanšu ministrijai, VNĪ - atzinuma saņemšanai par brīvu telpu pieejamību) un prioritāri izmanto valsts īpašumā esošas telpas. Ja ir pieejamas brīvas valstij piederošas biroju telpas, tās tiek izvērtētas atbilstoši MKN 1191 12.punktā minētajiem noteikumiem un tiek veiktas darbības nomas līguma noslēgšanai. Ja Finanšu ministrijas valdījumā šādu telpu nav, vai telpas nav atbilstošas, nomnieks pieņem lēmumu par sludinājuma publicēšanu, lai privātpersonas var piedāvāt savus nekustamos īpašumus un tiek vērtēts privātā tirgus piedāvājums. Kārtību kādā notiek VNĪ tīmekļvietnē publicētās informācijas izvērtēšana var noteikt katras iestādes iekšējā kārtībā, ievērojot MKN 1191 4.punktā paredzēto pienākumu nodrošināt procesa caurskatāmību.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1) Likuma “Par policiju” 10. pantā ir noteikti policijas darbinieka pamatpienākumi, piemēram, nodrošināt kārtību, lai garantētu personu un sabiedrības drošību, saskaņā ar likuma prasībām veikt izmeklēšanu, kontrolēt ūdens satiksmes drošības noteikumu ievērošanu iekšējos ūdeņos, kā arī atpūtas kuģu reģistrācijas noteikumu ievērošanu, u.c. Tādu Valsts policijas struktūrvienību kā Speciālo uzdevumu bataljona Ūdens operāciju nodaļas un pretterorisma vienības darbībai nepieciešamā darba vide atšķiras no vairuma citu Valsts policijas struktūrvienību prasībām, tādēļ to darbību nodrošināšanai var būt nepieciešami specifiski nekustamie īpašumi. Attiecībā uz Speciālo uzdevumu bataljona Ūdens operāciju nodaļu, piemērotu nekustamo īpašumu loks ir ierobežots dēļ nepieciešamības struktūrvienībai atrasties noteiktā atrašanās vietā (ierobežotā platībā), piemēram, Rīgā atrašanās vietai jānodrošina iespējas reaģēt uz notikumiem Daugavā Rīgas centra virzienā un virzienā uz Rīgas jūras līci, Rīgas jūras līcī, kā arī Ķīšezerā. Ņemot vērā struktūrvienības izmantojamos tehniskos līdzekļus, nekustamajam īpašumam atbilstoši specifikai ir jāatrodas ūdenstilpes krastam piegulošā sauszemes teritorijā.

2) Finanšu ministrijā ir saņemta Latvijas Republikas prokuratūras (turpmāk - Prokuratūra) 2025. gada 3. marta vēstule Nr. N-101-2025-00150 "Par atzinuma par telpu pieejamību sniegšanu" un 2025. gada 28. aprīļa vēstule Nr. N-101-2025-00221 "Par grozījuma Ministru kabineta noteikumos nepieciešamību", kur tiek norādīts, ka Prokuratūrai kā tiesu varas institūcijai nepieciešamas Prokuratūras likuma 2. pantā paredzēto funkciju izpildei piemērotas telpas, kurās nodrošināmas ne tikai biroju telpām raksturīgās prasības, bet arī specifiskas prasības. Piemēram, telpu plānojumam, iekārtojumam un aprīkojumam jābūt atbilstošam tam, lai izveidotu drošības zonas un citus drošības nodrošināšanai paredzētus risinājumus (t. sk. caurlaižu režīms, piekļuves konkrētām telpām un telpu grupām kontroles sistēma, videonovērošanas sistēma, tehniskās apsardzes sistēma u. c.) un pielāgotu telpas prokurora pienākumu izpildei – izveidotu piemērotas pārrunu (jeb pratināšanas) telpas, prokuroru darba kabinetus, kuriem jābūt atbilstošiem tam, lai nodrošinātu pilnvaru īstenošanas ietvaros iegūto ziņu un dokumentu (tai skaitā papīra formātā, datu nesējos u. c.), krimināllietas materiālu aizsardzību, piemērotas telpas prokurora iespējai netraucēti veikt vai piedalīties procesuālajā darbībā, izmantojot tehniskos līdzekļus (telefonkonference, videokonference), vienlaikus nodrošinot sarunu satura aizsardzību, lietisko pierādījumu glabāšanai piemērotas telpas u.c.. Lai pielāgotu telpas prokuratūras funkciju izpildei atbilstošu apstākļu radīšanai, telpām ir izvirzāmas īpašas prasības, kas nodrošināmas papildus biroja telpām raksturīgajām prasībām, un šim nolūkam ir nepieciešams veikt būtiskus ieguldījumus. Līdz ar to MKN 1191 paredzētā kārtība nav piemērota prokuratūras nodrošināšanai ar tās vajadzībām piemērotām telpām. Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Prokuratūra ierosina veikt grozījumu MKN 1191, nosakot izņēmumu līdzīgi kā tas paredzēts attiecībā uz nekustamo īpašumu tiesas vai zemesgrāmatu darbības nodrošināšanai. 
Risinājuma apraksts
1) Precizēt noteikumu 2.4. apakšpunktu, izsakot to šādā redakcijā:
“2.2. nomā ūdenstilpes vai ūdenstilpes krastam piegulošo sauszemes teritoriju”.

2) Saskaņā ar Prokuratūras likuma 1.panta pirmo daļu prokuratūra ir tiesu varas institūcija, kas patstāvīgi veic uzraudzību pār likumības ievērošanu likumā noteiktās kompetences ietvaros. Savukārt Prokuratūras likuma 51. pantā noteikts, ka valsts nodrošina prokuratūru ar dienesta telpām, sakaru līdzekļiem un atbilstošu materiāltehnisko bāzi. Prokuratūrai kā tiesu varas institūcijai nepieciešamas Prokuratūras likuma 2. pantā paredzēto funkciju (saskaņā ar Prokuratūras likuma 2. pantu prokuratūra uzrauga pirmstiesas izmeklēšanas un operatīvās darbības, valsts drošības iestāžu izlūkošanas un pretizlūkošanas procesu un valsts noslēpuma aizsardzības sistēmas atbilstību likumiem; veic pirmstiesas izmeklēšanu; uzsāk un veic kriminālvajāšanu; uztur valsts apsūdzību; uzrauga sodu izpildi; likumā noteiktajā kārtībā aizsargā personu un valsts tiesības un likumīgās intereses, likumā noteiktajos gadījumos iesniedz prasības pieteikumu vai iesniegumu tiesā; likumā noteiktajos gadījumos piedalās lietu izskatīšanā tiesā) izpildei piemērotas telpas, kurās nodrošināmas ne tikai biroju telpām raksturīgās prasības, bet arī specifiskas prasības.
Saskaņā ar Latvijas Republikas Saeimas 2018. gada 25. oktobrī pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par tiesu varu” un 2018. gada 1. novembra grozījumiem Zemesgrāmatu likumā, no 2019. gada 1. jūnija paredzēta zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu pilnīga iekļaušana rajona (pilsētu) tiesu sastāvos.  Zemesgrāmatu likuma 2. pants nosaka, ka Zemesgrāmatu lietu izskatīšana piekrīt rajona (pilsētas) tiesām. Saskaņā ar Likuma "Par tiesu varu" 107.panta otrās daļas 21. punktu, Tiesu administrācija sadarbībā ar valsts akciju sabiedrību “Tiesu namu aģentūra” nodrošina tiesas ar darba telpām un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju infrastruktūru. Lai nodrošinātu MKN 1191 regulējuma  atbilstību faktiskajai situācijai, kas izveidojusies Latvijā veiktās tiesu reformas rezultātā, MKN 1191 vienlaikus ar 2.16. apakšpunkta redakcijas papildināšanu ar Prokuratūru, 2.16. apakšpunktā svītrojami vārdi "vai zemesgrāmatu nodaļas". 
Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, noteikumu projektā ietverts grozījums MKN 1191 2.16. apakšpunktā, tajā svītrojot zemesgrāmatu nodaļas un paredzot izņēmumu attiecībā uz Prokuratūru.
Problēmas apraksts
3) MKN 1191 6. punkts paredz, ja nomniekam (izņemot atvasinātu publisku personu) nepieciešamas biroja telpas, tas pēc šo noteikumu 4. punktā minētā lēmuma pieņemšanas un vismaz sešus mēnešus pirms tam, kad beidzies ar privātpersonu vai kapitālsabiedrību noslēgtā telpu nomas līguma termiņš, nosūta Finanšu ministrijai šo noteikumu 9. punktā minēto informāciju, lai saņemtu atzinumu vai ir pieejamas atbilstošas uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā zemesgrāmatā reģistrētas biroju telpas. Ja šādas telpas ir pieejamas, nomnieks (izņemot atvasinātu publisku personu) tās izvērtē, ņemot vērā šo noteikumu 12. punktā minētos nosacījumus. Atbilstoši spēkā esošajam MKN 1191 regulējumam ir sniedzams atzinums par telpām, kas reģistrētas tikai uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projektā paredzēts, ka nomnieks patstāvīgi izvērtē informāciju, kas tiek publicēta VAS “Valsts nekustamie īpašumi” tīmekļvietnē atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 20. februāra noteikumu Nr. 97 “Publiskas personas mantas iznomāšanas noteikumi” 26. punktam par brīvo telpu pieejamību, tādējādi saīsinātu šim procesam nepieciešamo laiku un samazinātu administratīvo slogu, kas saistīts ar nepieciešamību saņemt Finanšu ministrijas atzinumu par brīvu piemērotu telpu pieejamību. Ņemot vērā minēto, MKN 1191 paredzēts papildināt ar jaunu 3.1 punktu, paredzot, ka nomnieks (izņemot atvasinātu publisku personu) pirms šo noteikumu 4. punktā minētā lēmuma pieņemšanas, izvērtē atbilstoši normatīvajiem aktiem par publiskas personas mantas iznomāšanu VAS "Valsts nekustamie īpašumi" tīmekļvietnē publicēto informāciju par nomai pieejamajiem publiskas personas nekustamajiem īpašumiem, vai kāds no tiem ir nomnieka prasībām atbilstošs nekustamais īpašums un nomnieks var to nomāt atbilstoši normatīvajiem aktiem par publiskas personas mantas iznomāšanu. Līdz ar to tiek svītrots MKN 1191 6. punkts un secīgi precizēts 7. punkts.
Problēmas apraksts
4) Šobrīd MKN 1191 11. punkts paredz, ka persona, kura vēlas piedāvāt nomai nekustamo īpašumu (turpmāk – iznomāšanas pretendents), iesniedz nomniekam iznomāšanas pretendenta piedāvājumu (MKN 1191 pielikums). Piedāvājumu iesniedz slēgtā aploksnē, uz kuras norāda iznomāšanas pretendentu un atsauci uz nomnieka nomas sludinājumu. Finanšu ministrija ir saņēmusi Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras 2025. gada 16. janvāra ierosinājumu veikt tehniskus grozījumus, lai paredzētu elektroniski parakstītu piedāvājumu iesniegšanu.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projektā paredzēts veikt grozījumu MKN 1191 11. punktā, nenorādot veidu, kādā iznomāšanas piedāvājumi ir jāiesniedz, līdz ar to, iznomāšanas pretendenta piedāvājumu iesniegšanas veids nomniekam būs jānorāda pie sludinājuma (papīra veidā (slēgtā aploksne) vai elektroniski), vienlaikus paredzēts, ka nomniekam ir pienākums nodrošināt, ka pirms termiņa neviens nevar redzēt iznomāšanas pretendenta piedāvājuma iesniegto informāciju. Grozījumu projekta 11. punktā ietvertā norma paredz iespēju nomniekam izvēlēties kādā veidā tiek saņemti piedāvājumi. MKN 1191 9.8. apakšpunktā ir paredzēts grozījums, kas papildina esošo redakciju, paredzot, nomas piedāvājuma iesniegšanas veidu (kas var būt gan elektroniski, gan arī kā līdz šim MKN 1191 ir paredzēts - slēgtā aploksnē). Savukārt, lai nodrošinātu, ka konkursa dokumenti līdz piedāvājumu atvēršanai paliek konfidenciāli un nepieejami trešajām personām, praksē izmantojamas vairākas tiesiski un tehniski drošas metodes. Piemēram, pie oficiālās elektroniskās adreses, kā saņemšanas kanāla izmantošanai, iestāde var paredzēt atsevišķu oficiālo elektronisko adresi no pārējās dokumentu plūsmas, tādējādi nodrošinot atšķirīgu tajā ienākošo dokumentu izskatīšanas kārtību.
Problēmas apraksts
5) Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrētam tiesību subjektam, nodrošinot elektronisku dokumentu apriti, oficiālās elektroniskās adreses lietošana ir obligāta saskaņā ar Oficiālās elektroniskās adreses likuma 5. panta pirmās daļas 2. punktu, līdz ar to piedāvājumu iesniedz, izmantojot oficiālo elektronisko adresi. Iestāde, pamatojoties uz Oficiālās elektroniskās adreses likuma 6. panta 4. un 6. punktu, 8. panta ceturtās daļas 1. punktu un 12. panta pirmo daļu, par oficiālo elektronisko adrešu esamību pārliecinās oficiālo elektronisko adrešu katalogā, izmantojot fiziskas personas kodu un juridiskas personas reģistrācijas numuru.
Risinājuma apraksts
Pamatojoties uz Oficiālās elektroniskās adreses likuma 6. panta 4. un 6. punktu, 8. panta ceturtās daļas 1. punktu un 12. panta pirmo daļu, tā kā iestāde par oficiālo elektronisko adrešu esamību pārliecinās oficiālo elektronisko adrešu katalogā, izmantojot fiziskas personas kodu un juridiskas personas reģistrācijas numuru, MKN1191 11.1. apakšpunktā un Pielikuma 1. punktā tiek svītroti vārdi "oficiālo elektronisko adresi (ja ir aktivizēts tās konts)" un ņemot vērā Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrētajiem subjektiem noteikto pienākumu izmantot oficiālo elektronisko adresi, tiek svītroti vārdi "juridisko adresi" un uz tiem attiecināmos vārdus "elektroniskā pasta adresi (ja ir)".
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Apraksts
Nomnieks patstāvīgi varēs izvērtēt brīvo telpu piedāvājumu, kā arī Finanšu ministrijai un VNĪ nav nepieciešams iesaistīties procesa norisē (atzinuma sniegšana 20 darbdienu laikā pēc minētās informācijas saņemšanas).

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

Nav
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Ēku īpašnieki
Ietekmes apraksts
Ar tiesību akta izmaiņām administratīvais slogs netiek mainīts
Juridiskās personas
  • Ēku īpašnieki
Ietekmes apraksts
Ar tiesību akta izmaiņām administratīvais slogs netiek mainīts

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
Nav
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
Nav
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta Ministru kabineta 2024.gada 15.oktobra noteikumu Nr.639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 4.punktam skaidrojam, ka tiesību akta projekts būtiski nemaina esošo regulējumu, neietekmē sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesus, neparedz ieviest reformu izstrādes un īstenošanas procesu, tādēļ sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Finanšu ministrija
  • VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
  • Publiskas personas - telpu nomnieki

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Finanšu ministrija
samazinās
Vērtības nozīme:
10,61
Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2025. gada 1. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī noteikta 1757 eiro mēnesī. Saskaņā ar Valsts darba inspekcijas informāciju (https://www.vdi.gov.lv/lv/jaunums/parceltas-darba-dienas-2025-gada) 2025.gada vidējais darba stundu skaits mēnesī tad būs (8h/5d) – 165,58 stundas. 1757/165,58 = 10,61 euro/stundā
0,16
Saņemtā telpu pieprasījuma reģistrēšana, uzdevuma noformēšana (vidēji 10 min).
30
Vidēji 2024. gadā 30 publiskas personas vērsās FM ar lūgumu nomāt telpas valstij piederošajās ēkās. tomēr viens subjekts var prasīt vairākas reizes (pēc nepieciešamības).
1
6 mēnešus pirms iepriekšējā nomas termiņa beigām publiska persona uzsāk piemērotu nomas telpu izvērtēšanu. Viens subjekts var prasīt vairākas reizes (pēc nepieciešamības).
-50,93
Aprēķins attiecas uz svītroto 6.punktu. Atbilstoši Finanšu ministrijas iekšējiem noteikumiem atzinumu sagatavo VNĪ, ņemot vērā, ka VNĪ pārvalda uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā esošos nekustamos īpašumus.
VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
samazinās
Vērtības nozīme:
10,61
Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2025. gada 1. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1 757 eiro. Saskaņā ar Valsts darba inspekcijas informāciju (https://www.vdi.gov.lv/lv/jaunums/parceltas-darba-dienas-2025-gada) 2025.gada vidējais darba stundu skaits mēnesī tad būs (8h/5d) – 165,58 stundas. 1757/165,58 = 10,61 euro/stundā
1,00
Aptuvenais laiks atbildes, kas tiek patērēts viena iesnieguma apstrādei un atbildes sagatavošanai ir 1 h.
30
Vidēji 30 iesniegumi gadā ar lūgumu piedāvāt telpas nomai no FM portfeļa
1
6 mēnešus pirms iepriekšējā nomas termiņa beigām publiska persona uzsāk piemērotu nomas telpu izvērtēšanu.
-318,30
Aprēķins attiecas uz svītroto 6.punktu. VNĪ izvērtē telpu nomas pieprasījuma atbilstību esošajām brīvajām telpām, sagatavo atzinumu un piedāvājuma variantus (ja ir vairākas brīvas atbilstošas telpas) vai atteikumu, ja nav piedāvāšanai atbilstošas telpas.
Publiskas personas - telpu nomnieki
neietekmē
Noteikumu izmaiņas nomnieku administratīvo slogu būtiski neietekmē
Kopā
-369,23

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

FM  un VNĪ nav jāsniedz atzinums par telpu pieejamību, samazinās birokrātiskais slogs,  potenciālajam nomniekam ātrāk sasniedzams rezultāts
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi