Anotācija (ex-ante)

Elektroenerģijas neto sistēma pašlaik ir pieejama tikai mājsaimniecībām. Liegums juridiskajām personām piedalīties neto sistēmā, kā arī esošais jaudas ierobežojums objektā uzstādītajām elektroenerģijas ražošanas iekārtām neļauj uzņēmumiem izmantot neto sistēmas ekonomiskās priekšrocības, kā arī liek šķēršļus sistēmas tālākai attīstībai. Vienlaikus esošā neto sistēma pieļauj uzskaiti tikai elektroenerģijas vienībās, neņemot vērā elektroenerģijas tirgus vērtību.
Elektroenerģijas neto uzskaites sistēma tika izveidota laikā, kad bija neliels mikroģeneratoru pieslēgumu skaits, līdz ar to sistēmas izveides sākumposmā galvenais mērķis bija veicināt šī enerģijas ražošanas veida attīstību.
Iepriekšējo divu gadu laikā globālo enerģētikas procesu ietekmē bija vērojams ievērojams mikroģeneratoru pieslēgumu skaita pieaugums. Saskaņā ar akciju sabiedrības "Sadales tīkls" datiem 2023. gada pirmajā pusgadā vien sadales sistēmai tika pieslēgti vairāk nekā 3500 jauni mikroģeneratori; 2023. gada novembrī sadales sistēmai pieslēgto mikroģeneratoru skaits tuvojās 18 tūkstošiem, bet to kopējā ražošanas jauda pārsniedza 146 MW. Tik krass mikroģeneratoru skaita pieaugums rada nepieciešamību pielāgot normatīvo vidi ilgtspējīgas, ekonomiski pamatotas un tirgus principos balstītas pašpatēriņa sistēmas izveidei, kurā tiktu līdzsvarotas visu elektroenerģijas tirgus dalībnieku intereses.

Atbilstoši 2022. gada 14. jūlijā Saeimas pieņemtajiem grozījumiem ETL (stājās spēkā 2022. gada 2. augustā) ar MK noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 7. novembra noteikumos Nr. 635 "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi"" (turpmāk – projekts) līdzšinējā neto sistēma tiek papildināta ar neto norēķinu sistēmu, padarot to pieejamu arī no atjaunojamiem energoresursiem saražotas elektroenerģijas pašpatērētājiem (aktīvajiem lietotājiem), kas ir juridiskas personas. Ņemot vērā, ka līdz šim regulējumā ir izmantots termins “neto norēķinu sistēma”, kas pēc būtības ir neto uzskaites sistēma, bet ar minētajiem grozījumiem ETL tika ieviesta arī neto norēķinu sistēma pēc būtības, projektā tiek precizēta šo terminu lietošana. Projektā ietvertas arī normas, kas izriet no Saeimas 2023. gada 16. februārī un 2023. gada 21. decembrī pieņemtajiem grozījumiem ETL.

Neto uzskaites sistēma paredz, ka tiek uzskaitīts no atjaunojamiem energoresursiem saražotas elektroenerģijas neto patēriņš - no elektrotīkla saņemtās elektroenerģijas un elektrotīklā nodotās elektroenerģijas apjoma starpība (kWh). Ja no elektrotīkla saņemtās elektroenerģijas apjoms ir mazāks par elektrotīklā nodotās elektroenerģijas apjomu, pārpalikums tiek ieskaitīts nākamajā norēķinu periodā neto gada ietvaros, lai to patērētu tajā pašā sistēmas pieslēgumā (objektā), kurā tas saražots.

Neto uzskaites sistēmas ietvaros tiks saglabāts esošais neto sistēmas jaudas ierobežojums – 3,7 kilovati (turpmāk - kW) vienfāzes pieslēgumam vai 11,1 kW trīsfāžu pieslēgumam. Tāpat kā līdz šim, arī turpmāk neto uzskaites sistēma būs pieejama tikai mājsaimniecībām.

Atbilstoši ETL 30.¹ panta pirmajā daļā paredzētajam neto uzskaite tiek veikta tā gada ietvaros, kas sākas 1. martā un noslēdzas nākamā gada februāra pēdējā dienā. Lai veicinātu to, ka elektroenerģijas ražotāji uzstāda faktiskajam patēriņam atbilstošas jaudas iekārtas, kā arī ņemot vērā neto sistēmas primāro mērķi – veicināt elektroenerģijas ražošanu pašpatēriņam –, noslēdzoties minētajam neto periodam, iespējamais sadales sistēmā nodotās elektroenerģijas pārpalikums tiek dzēsts. Papildus tam neizmantoto sadales sistēmā nodotās elektroenerģijas pārpalikumu dzēš tad, ja mainās neto uzskaites sistēmā esoša objekta lietotājs, kā arī, ja tiek pārtraukta elektroenerģijas neto uzskaites sistēmas izmantošana vai pārejot no elektroenerģijas neto uzskaites sistēmas uz neto norēķinu sistēmu, izņemot gadījumus, kad neto uzskaites sistēmas lietotājs periodā līdz 2025. gada 28. februārim kļūst par neto norēķinu sistēmas lietotāju, kam ir paredzēts īpašs regulējums.

Atbilstoši ETL 30.¹ panta piektajai daļai mājsaimniecības lietotājam ir vienreizējas tiesības pāriet no neto uzskaites sistēmas uz neto norēķinu sistēmas izmantošanu. Vienlaikus ETL pārejas noteikumu 99.² punkts noteic, ka, pārejot no neto uzskaites sistēmas uz neto norēķinu sistēmu līdz 2025. gada 28. februārim, mājsaimniecības lietotāja neto uzskaites sistēmā uzkrāto saražotās elektroenerģijas apjomu sadales sistēmas operators izsaka finansiālā vērtībā. Projektā atbilstoši minētajā ETL pārejas noteikumu punktā paredzētajam pilnvarojumam ietvertas normas elektrotīklā nodotās elektroenerģijas pārpalikuma finansiālās vērtības noteikšanai. Šo vērtību nosaka, reizinot mājsaimniecības lietotāja elektroenerģijas uzkrājumu ar elektroenerģijas biržas “Nord Pool AS” Latvijas tirdzniecības apgabala vidējo mēnešu cenu par megavatstundu tirdzniecības periodā, kas sākas 2023. gada 1. martā un beidzas 2024. gada 29. februārī. Ievērojot ETL noteikto deleģējumu, projekts paredz, ka elektroenerģijas uzkrājumu, kas izteikts finansiālā vērtībā, mājsaimniecības lietotājs izmanto elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu segšanai par kalendāra mēnesi, kas bijis pēdējais mēnesis dalībai elektroenerģijas neto uzskaites sistēmā, un kompensācija par sistēmas pakalpojumiem sājā mēnesī nevar pārsniegt 600 euro. Vienlaikus projekts paredz risinājumu gadījumiem, kad minētie izdevumi par sistēmas pakalpojumiem ir mazāki par 600 euro, un mājsaimniecībām tiktu paredzēta iespēja saņemt kompensāciju par starpību starp attiecīgā mēneša sistēmas pakalpojumu izmaksām un maksimālo finansējuma apjomu, kas paredzēts sistēmas pakalpojumu izmaksu segšanai. Lai rastu risinājumu, kas būtu ar iespējami mazāku finansiālo ietekmi uz sadales sistēmas pakalpojumu tarifiem, noteikumi paredz iepriekš minētās starpības vienreizēju izmaksu.

Maksimālais finansējuma apjoms, kas paredzēts sistēmas pakalpojumu izmaksu kompensēšanai jeb 600 euro noteikts, balstoties uz vidējo pieslēguma ievadaizsardzības aparāta lielumu, kas nepieciešams mājsaimniecībai, kas ražo elektroenerģiju pašpatēriņa nodrošināšanai, kas lielākajai daļai šādu mājsaimniecību ir 32A. Ņemot vērā, ka mājsaimniecības, kas darbojas neto uzskaites sistēmā, un kas elektroenerģiju ražo pašpatēriņa nodrošināšana, papildu elektroenerģiju no sadales tīkla saņem minimālā apjomā, lielākās izmaksas pat sistēmas pakalpojumu izmantošanu attiecīgajiem mājsaimniecības lietotājiem sastāda sistēmas pakalpojumu tarifa fiksētā komponente, kas 32A liela pieslēgumam saskaņā ar AS "Sadales tīkls" tīmekļvietnē pieejamo sistēmas pakalpojumu tarifa kalkulatoru ir 26,24 euro. Ņemot vērā, ka attiecīgās kompensācijas izmaksai mājsaimniecības lietotājiem, kas noteikumu projektā minētajā termiņā veiks pāreju no neto uzskaites sistēmas uz neto norēķinu sistēmu, būs nepieciešams rast valsts budžeta līdzekļus, kā arī pieņemot, ka adekvāts sistēmas pakalpojumu maksimālais kompensēšanas periods varētu būt periods līdz 2 gadiem, maksimālais šādas kompensācijas apmērs varētu sastādīt aptuveni 600 euro.

Finansējums minētajam mērķim 2024. gadā tiks novirzīts no valsts budžetā paredzētā finansējuma elektroenerģijas tarifu kompensēšanai. Ministru kabinets 2023. gada 29. septembra sēdē (protokols Nr. 47, 43. §), pieņemot informatīvo ziņojumu “Par priekšlikumiem valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2024. gadam un budžeta ietvaram 2024.–2026. gadam”, pieņēma lēmumu no 2024. gada akciju sabiedrības "Latvenergo" dividenžu maksājumiem 74. resorā "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" rezervēt papildu finansējumu prioritārajam pasākumam “Atbalsts elektroenerģijas tarifu pieauguma kompensēšanai” 2024. gadā 50 000 000 euro apmērā. Valsts budžeta 74. resorā prioritārajam pasākumam “Atbalsts elektroenerģijas tarifu pieauguma kompensēšanai” rezervētā finansējuma ietvaros būs iespējams nodrošināt gan projektā paredzēto kompensāciju sadales sistēmas operatoram, gan ar ETL pārejas noteikumu 108. punkta izpildi saistīto elektroenerģijas sadales sistēmas operatora negūto ieņēmumu kompensēšanu par 2024. un 2025. gadu. Savukārt 2025. gadā finansējums projektā paredzētajam mērķim tiks nodrošināts Klimata un enerģētikas ministrijas resora ietvaros. Tā kā sadales sistēmas operatora negūtie ieņēmumi var ietekmēt visu elektroenerģijas lietotāju izmaksas par sistēmas tarifiem, to kompensēšana ir tieši saistīta ar sistēmas pakalpojumu tarifu mazināšanu, tāpēc atbilst budžeta prioritārā pasākuma mērķim. Projekts paredz, ka ar minēto vienreizējo maksājumu saistītos pamatotos izdevumus, kuros ietverti arī izdevumi par mājsaimniecības lietotājam piemēroto elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu izmaksu samazinājumu par pēdējo kalendāra mēnesi elektroenerģijas neto uzskaites sistēmā, sadales sistēmas operators uzskaita atsevišķi un tos nesedz citi sadales sistēmas lietotāji. Projekts papildināts ar punktu, kas noteic, ka valsts izmaksā sistēmas operatoram kompensāciju par minētajiem izdevumiem.

Saskaņā ar aplēsēm gada laikā varētu būt ap 200 elektroenerģijas neto uzskaites sistēmas lietotāju, kas varētu izdarīt izvēli pārejai uz elektroenerģijas neto norēķinu sistēmu. Tādējādi prognozējamās izmaksas neto uzskaites sistēmā saražotās elektroenerģijas pārpalikuma izmaksai varētu veidot ap 120 000 euro. Nodokļu nomaksa par finansiālā vērtībā izteiktā uzkrājuma pārpalikuma vienreizējo izmaksu tiek veikta saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”.

Mājsaimniecībām izmaksājamais vienreizējais maksājums, pārejot no neto uzskaites sistēmas uz neto norēķinu sistēmu līdz 2025. gada 28. februārim, nav uzskatāms par komercdarbības atbalstu, jo šī maksājuma būtība ir veicināt mājsaimniecību pāreju no līdzšinējās, tirgus principiem neatbilstošās, elektroenerģijas neto uzskaites sistēmas uz elektroenerģijas neto norēķinu sistēmu, izmaksājot mājsaimniecības lietotājam finansiālā vērtībā izteiktu saražotās elektroenerģijas uzkrājuma vērtību ierobežotā apjomā. Nepārejot uz neto norēķinu sistēmu, mājsaimniecības lietotājs minēto elektroenerģijas uzkrājumu turpinātu izmantot elektroenerģijas pašpatēriņa segšanai. Tā kā neto uzskaites sistēmas ietvaros mājsaimniecības neveic saimniecisko darbību attiecībā uz elektroenerģijas ražošanu, mājsaimniecībām izmaksājamais vienreizējais maksājums nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts. 

Tā kā ETL pārejas noteikumu 113. punkts noteic trīs mēnešu pārejas periodu pēc ETL 30.⁵ panta sestajā daļā minēto noteikumu spēkā stāšanās, kura laikā tirgotājiem ir jānodrošina universālā neto norēķinu sistēmas pakalpojuma iekļaušana savos elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas piedāvājumos, projektā ietvertās normas par mājsaimniecības lietotāja neto uzskaites sistēmā uzkrātās saražotās elektroenerģijas apjoma izteikšanu finansiālā vērtībā tiks piemērotas no 2024. gada 1. maija.

Atbilstoši ETL pārejas noteikumu 93. punktam elektroenerģijas neto uzskaites sistēmas izmantošanai jauni mājsaimniecības lietotāji var pieteikties līdz 2024. gada 30. aprīlim. Lai nodrošinātu, ka mājsaimniecības lietotājs var uzsākt saražotās elektroenerģijas pārpalikuma nodošanu elektrotīklā un tā izmantošanu pašpatēriņam tūlīt pēc mikroģeneratora pieslēgšanas, mājsaimniecības lietotāja objektā, kas atbilst elektroenerģijas neto uzskaites sistēmas piemērošanas nosacījumiem, elektroenerģijas neto uzskaites sistēma līdz 2024. gada 30. aprīlim tiks piemērota pēc noklusējuma, sākot ar nākamo dienu pēc tam, kad sadales sistēmas operators ir izdevis atļauju elektroenerģijas ražošanas iekārtas pieslēgšanai paralēlam darbam ar sadales sistēmu attiecīgajā objektā.

Projekts noteic, ka sadales sistēmas operators pārtrauc elektroenerģijas neto uzskaites sistēmas piemērošanu un dzēš uzkrāto saražotās elektroenerģijas apjomu, ja sadales sistēmas operators mājsaimniecības lietotājam anulē iepriekš izdoto atļauju par elektroenerģijas ražošanas iekārtas pieslēgšanu paralēlam darbam ar sadales sistēmu attiecīgajā objektā. Iegūstot atkārtoti atļauju par elektroenerģijas ražošanas iekārtas pieslēgšanu paralēlam darbam ar sadales sistēmu, mājsaimniecības lietotājs nevar atkārtoti uzsākt neto uzskaites sistēmas lietošanu.

Mājsaimniecības lietotāja pienākums ir saskaņā ar tirgotāja izrakstīto rēķinu norēķināties par elektroenerģiju atbilstoši neto patēriņa apjomam. Elektroenerģijas neto uzskaites sistēmas lietotāji netiek atbrīvoti no maksas par sistēmas pakalpojumu izmantošanu. Ņemot vērā, ka neto uzskaites sistēmas ietvaros tiek uzskaitīts saražotās, elektrotīklā nodotās un no elektrotīkla saņemtās elektroenerģijas apjoms, nevis tās vērtība, kas var radīt zaudējumus sistēmas operatoram, neto uzskaites sistēmas lietotājiem var tik piemērota maksa par elektroenerģijas neto uzskaites sistēmas administrēšanu.

ETL 32. pants pieļauj iespēju tirgotājam vienoties ar mājsaimniecības lietotāju par saražotās elektroenerģijas pārdošanu ārpus neto uzskaites sistēmas. Projektā paredzēts, ka šādas vienošanās gadījumā sadales sistēmas operators pārtrauc elektroenerģijas neto uzskaites sistēmas piemērošanu pēc tirgotāja sniegtās informācijas par noslēgto vienošanos.

Ņemot vērā tirgus attīstības tendences un to, ka elektroenerģijas cena katrā tirdzniecības intervālā ir atšķirīga, ir nepieciešams noregulēt neto uzskaites sistēmas ietvaros elektroenerģijas starpības sadalījumu. Projekts paredz, ka neto uzskaites sistēmas ietvaros norēķinu periodā aprēķināto neto patēriņu attiecina pret katru tirdzniecības intervālu, izmantojot tipveida slodžu grafiku, kas publicēts sadales sistēmas operatora tīmekļvietnē. Šāds grafiks neto uzskaites sistēmas ietvaros tiek lietots patēriņa datu sadalīšanai pa stundām, kas nepieciešams norēķiniem ar elektroenerģijas tirgotāju par patērēto elektroenerģiju. Iemesls šādai patēriņa datu sadalīšanai ir atšķirīgie veidi, kā AS "Sadales tīkls" veic ieskaitu par elektroenerģiju, kuru klients AS "Sadales tīkls" elektrotīklā nodevis un no tā saņēmis (neto uzskaite notiek mēneša ietvaros) un kā, savukārt, elektroenerģijas tirgotāji aprēķina maksu par elektroenerģiju klientiem, ja izvēlētais norēķinu veids paredz pa stundām atšķirīgu elektrības cenu (pēc ikstundas patēriņa).

Tirdzniecības intervāla neto patēriņu aprēķina, no komercuzskaites mēraparāta noteiktā elektroenerģijas patēriņa tirdzniecības intervālā atņemot proporcionāli attiecīgajā tirdzniecības intervālā noteiktajam elektroenerģijas patēriņam attiecinātu kopējo norēķinu periodā elektrotīklā nodotās elektroenerģijas un iepriekšējos norēķinu periodos uzskaitīto un neattiecināto tīklā nodotās elektroenerģijas apjomu.

Neto norēķinu sistēmā tiek uzskaitīts ne tikai no atjaunojamiem energoresursiem saražotās un patērētās elektroenerģijas daudzums, bet arī noteikta elektroenerģijas vērtība, ņemot vērā elektroenerģijas tirgus vērtību. Atšķirībā no elektroenerģijas neto uzskates sistēmas, kurā nosaka starpību starp lietotāja elektrotīklā nodotās un no elektrotīkla saņemtās elektroenerģijas apjomu kilovatstundās, neto norēķinu sistēmā izmanto starpību starp elektrotīklā nodotās un no elektrotīkla saņemtās elektroenerģijas vērtību - elektroenerģijas neto vērtību.
Neto norēķinu sistēma ir pieejama gan mājsaimniecībām, gan juridiskajām personām, kas vēlas kļūt par pašpatērētājiem (aktīvajiem lietotājiem).

Lai izmantotu elektroenerģijas neto norēķinu sistēmu, aktīvais lietotājs un elektroenerģijas tirgotājs noslēdz līgumu par neto norēķinu sistēmas izmantošanu.

Saskaņā ar ETL pirmā panta otrās daļas 3.¹ punktā noteikto aktīvais lietotājs ir galalietotājs, kurš pašražoto elektroenerģiju izmanto aktīvā lietotāja pašpatēriņam un uzreiz nepatērēto elektroenerģiju (pārpalikumu) var nodot vai pārdot elektroenerģijas tirgotājam vai izmantot dalībai elastības vai energoefektivitātes shēmās. Elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas dalībnieks ir aktīvais lietotājs ETL izpratnē, jo saražoto un uzreiz nepatērēto elektroenerģiju nodod elektroenerģijas tirgotājam turpmākai izmantošanai sava elektroenerģijas patēriņa segšanai.

Atbilstoši ETL 30.⁵ panta sestajai daļai elektroenerģijas tirgotājiem savos neto norēķinu sistēmas piedāvājumos ir jāiekļauj universālais neto norēķinu sistēmas pakalpojums. Ar projektu tiek noteikti pamatnosacījumi universālā neto norēķinu sistēmas pakalpojuma piedāvājumam. Vienlaikus tirgotāji papildus drīkst izstrādāt arī alternatīvus neto norēķinu sistēmas piedāvājumus ar citiem nosacījumiem, tādējādi veicinot konkurenci tirgotāju vidū un paplašinot aktīvo lietotāju izvēles iespējas. Piedāvājumos obligāti iekļaujamajā universālajā neto norēķinu sistēmas pakalpojumā saražotās elektroenerģijas iepirkuma cena ir nosakāma atbilstoši elektroenerģijas biržas "Nord Pool AS" Latvijas tirdzniecības apgabala nākamās dienas stundas cenai, piemērojot tai samazinājumu ne vairāk kā 20 euro par megavatstundu, un vienlaikus minētā elektroenerģijas iepirkuma cena nedrīkst būt zemāka par 0 euro par megavatstundu. Šādi nosacījumi ir noteikti, līdzsvarojot elektroenerģijas tirgotāju un aktīvo lietotāju intereses: maksimāli pieļaujamais iepirktās elektroenerģijas cenas samazinājums 20 euro par megavatstundu ir uzskatāms par pietiekamu, lai tirgotāji varētu segt ar neto norēķinu sistēmas nodrošināšanu saistītās izmaksas. Vienlaikus, ņemot vērā, ka atsevišķos brīžos elektroenerģijas cena biržā īslaicīgi var nokristies zem 20 euro par megavatstundu, noteiktais zemākās cenas ierobežojums nodrošinās, ka aktīvajam lietotājam nerodas tirgotājam kompensējami zaudējumi. Attīstoties neto norēķinu sistēmas pratībai aktīvo lietotāju vidū, paplašinoties tirgotāju izstrādātiem alternatīviem neto norēķinu sistēmas piedāvājumiem, kā arī izvērtējot neto norēķinu sistēmas ekonomisko ietekmi uz tirgus dalībniekiem, tiks vērtēta nepieciešamība veikt korekcijas universālā neto norēķinu sistēmas pakalpojuma nosacījumos.

Lai veicinātu neto norēķinu sistēmas ekonomisko izdevīgumu un līdz ar to arī juridisko personu, tostarp ražojošo uzņēmumu, interesi iesaistīties elektroenerģijas ražošanā pašpatēriņam, neto norēķinu sistēmas ietvaros tiek nodrošināta iespēja vienā lietotāja objektā saražoto elektroenerģiju izmantot citos tā paša lietotāja objektos (t.s. attālinātā pašpatēriņa iespēja), kuriem elektroenerģijas tirdzniecību nodrošina viens tirgotājs un kas ir pieslēgti vienam sistēmas operatoram.

Lai nodrošinātu neto norēķinu sistēmas primāro mērķi – veicināt elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamajiem energoresursiem pašpatēriņam, ar projektu tiek noteikts maksimāli pieļaujamais neto norēķinu sistēmas ietvaros elektrotīklā nodotās un 12 mēnešu periodā pašpatēriņam neizmantotās elektroenerģijas pārpalikuma apjoms lietotājiem, kas izmanto universālo neto norēķinu sistēmas pakalpojumu jeb lietotājiem, kuru uzstādīta elektroenerģijas ražošanas iekārtu jauda nepārnsiedz 50 kilovatus. Tā noteikšanā ir izmantoti koeficienti, kas raksturo atjaunojamās enerģijas nozarē pastāvošo maksimālo elektroenerģijas ražošanas iekārtu efektivitāti. Būtiski attīstoties tehnoloģijām, elektrotīklā nodotās elektroenerģijas pārpalikuma sliekšņu noteikšanā izmantotie koeficienti var tikt pārskatīti.

Ar 12 mēnešu periodu tiek saprasts periods, kas sākas kārtējā gada 1. martā un beidzas nākamā gada februāra pēdējā dienā. Minēto 12 mēnešu periodu sāk uzskaitīt 1. martā, kas seko pēc brīža, kad ir noslēgts līgums starp aktīvo lietotāju un tirgotāju par elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas izmantošanu.

Nosakot maksimāli pieļaujamo elektrotīklā nodotās elektroenerģijas pārpalikuma apjomu, cita starpā ir ņemts vērā Eiropas Komisijas izstrādātajās informatīvajās vadlīnijās ieguldījumu/darbības atbalstam siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai un piesaistei, tostarp caur atbalstu atjaunojamai enerģijai un energoefektivitātei^[1] noteiktais: ja privātpersonas un organizācijas, kas neveic saimniecisko darbību, pašpatēriņam izmanto vismaz 80% no to iekārtās saražotās elektroenerģijas, investīcijas šādās iekārtās netiek uzskatītas par valsts atbalstu un līdz ar to uz tām netiek attiecināti komercdarbības valsts atbalsta ierobežojumi. Tādējādi Eiropas Komisija ir atzinusi, ka saražotās elektroenerģijas pašpatēriņa un pārpalikuma sliekšņa noteikšana ir uzskatāma par objektīvu kritēriju elektroenerģijas ražotāja pašpatēriņam definēšanai.

^[1] RECOVERY AND RESILIENCE FACILITY – STATE AID. Guiding template: Investment/operating aid for the reduction and removal of greenhouse gas emissions including through support for renewable energy and energy
efficiency: https://competition-policy.ec.europa.eu/system/files/2023-04/template_RRF_support_for_renewable_energy_and_energy_efficiency_04042023.pdf

Ievērojot ETL 1. panta 3.¹ punktā ietvertajā aktīvā lietotāja definīcijā noteikto, ka reģistrēts elektroenerģijas ražotājs nav aktīvais lietotājs, elektroenerģijas neto norēķinu sistēmu var izmantot aktīvie lietotāji, kuru objektos uzstādīto un elektroenerģijas neto norēķinu sistēmai pieslēgto elektroenerģijas ražošanas iekārtu jauda ir mazāka par 1 megavatu. Vienlaikus atbilstoši ETL 1. panta 30.¹ punktā ietvertajai universālā neto norēķinu sistēmas pakalpojuma definīcijai šo pakalpojumu var izmantot tie aktīvie lietotāji, kuru sistēmai pieslēgto elektroenerģijas ražošanas iekārtu jauda nepārsniedz 50 kilovatus.

Būtisks pamatnosacījums neto norēķinu sistēmas īstenošanai ir informācijas apmaiņa starp elektroenerģijas tirgotāju un sadales sistēmas operatoru par aktīvā lietotāja objektos sadales sistēmas operatora elektrotīklā nodoto un no elektrotīkla saņemto elektroenerģijas apjomu un uzstādīto mikroģeneratoru jaudu. Tirgotājam ir jāsaņem aktīvā lietotāja piekrišana sadales sistēmas operatora rīcībā esošās informācijas nodošanai tirgotājam. Aktīvā lietotāja piekrišanu tirgotājs var iekļaut līgumā par elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas izmantošanu. Tāpat jānorāda, ka jau šobrīd sadales sistēmas operators nodrošina ikmēneša automātisku datu apmaiņu ar tirgotājiem, t. sk., nodod tirgotājiem informāciju par lietotāja tīklā nodoto un no tīkla saņemto elektroenerģijas apjomu,taču šobrīd vēl netiek nodrošināta automātiska informācijas nodošana tirgotājiem par aktīvā lietotāja uzstādītās elektroenerģijas ražošanas iekārtas jaudu, kas ir būtiska informācija, lai veiktu aktīvā lietotāja atbilstības noteikumos noteiktajam pārbaudi, tāpēc noteikumi paredz noteikt tirgotāja tiesības attiecīgo informāciju pieprasīt sadales sistēmas operatoram. 

Veicot lietotāja maiņu objektā vai lietotājam pārnākot no citas norēķinu sistēmas uz elektroenerģijas neto norēķinu sistēmu, elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas izmantošanu sāk ar kārtējā norēķinu perioda ietvaros tirgotāja norādīto datumu, bet ne agrāk kā ar nākamo dienu pēc tam, kad sadales sistēmas operators saņēmis no tirgotāja informāciju par elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas piemērošanas uzsākšanu vai tās izbeigšanu, kā arī par aktīvā lietotāja neto norēķinu sistēmā ietvertajiem objektiem. Ar citām norēķinu sistēmām tiek saprasts jebkurš cits aktīvā lietotāja līgums ar tirgotāju par saražotās elektroenerģijas pārpalikuma izmantošanu.

Projektā paredzēts, ka tirgotājam ir tiesības vienpusēji izbeigt šo noteikumu līgumu par elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas izmantošanu, ja tas konstatē, ka aktīvais lietotājs pārsniedz projektā noteikto maksimāli pieļaujamo neto norēķinu sistēmas ietvaros elektrotīklā nodotās un pašpatēriņam neizmantotās elektroenerģijas pārpalikumu. Lai pārliecinātos par pašpatēriņam neizmantotās elektroenerģijas pārpalikuma apjoma atbilstību, tirgotājam ir tiesības izmantot sadales sistēmas operatora sniegto informāciju par aktīvā lietotāja neto norēķinu sistēmas ietvaros elektrotīklā nodotās un no elektrotīkla saņemtās elektroenerģijas daudzumu, kā arī informāciju par aktīvā lietotāja elektroenerģijas sistēmas pieslēguma jaudu. 

Turpmākajā neto norēķinu sistēmas pilnveides procesā tiks izvērtēti iegūtie dati par sistēmas darbību, nepieciešamības gadījumā veicot korekcijas saražotās elektroenerģijas pašpatēriņa un tā uzraudzības nosacījumos, lai nodrošinātu, ka indivīda intereses izmantot ērtu elektroenerģijas norēķinu sistēmu būtu līdzsvarotas ar sabiedrības interesēm nodrošināt, ka šis atjaunojamās enerģijas ražošanas atbalsta mehānisms tiek izmantots atbilstoši tā primārajam mērķim – saražotās elektroenerģijas pašpatēriņa veicināšanai.

Līdz ar grozījumiem regulējums tiek papildināts ar jēdzienu “elektroenerģijas neto vērtība” un "elektroenerģijas neto vērtība tirdzniecības intervālā" definīcijām, nosakot, ka elektroenerģijas neto vērtība ir norēķinu perioda elektroenerģijas neto vērtību tirdzniecības intervālos summa. Savukārt elektroenerģijas neto vērtība tirdzniecības intervālā ir tirdzniecības intervālā elektrotīklā nodotās elektroenerģijas finansiālās vērtības un no elektrotīkla saņemtās elektroenerģijas finansiālās vērtības starpība.

Aktīvā lietotāja pienākums ir saskaņā ar tirgotāja izrakstīto rēķinu norēķināties par elektroenerģiju atbilstoši elektroenerģijas neto vērtībai un sistēmas pakalpojumiem atbilstoši sistēmas pieslēguma tehniskajiem parametriem un no elektrotīkla piegādātajam elektroenerģijas apjomam. ETL 30.⁵ panta piektajā daļā noteikts, ka elektroenerģijas neto norēķinu sistēmu nepiemēro norēķiniem par saņemtajiem sistēmas pakalpojumiem vai citiem normatīvajos aktos noteiktajiem maksājumiem, izņemot gadījumu, kad to pieprasa aktīvais lietotājs. Līdz ar to projektā paredzēts, ka elektroenerģijas neto sistēmas ietvaros saražotās un elektrotīklā nodotās elektroenerģijas pārpalikumu var attiecināt arī uz norēķiniem par sistēmas pakalpojumiem, sistēmas izmantotājam un tirgotājam vienojoties par to līgumā par elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas izmantošanu.

ETL 32. pants pieļauj iespēju tirgotājam vienoties ar aktīvo lietotāju par saražotās elektroenerģijas pārdošanu ārpus neto norēķinu sistēmas.

Tā kā praksē sadales sistēmas operators var uzsākt aktīvā lietotāja saražotās elektroenerģijas uzskaiti jau kopš brīža, kad sadales sistēmas operators ir izsniedzis atļauju par elektroenerģijas ražošanas iekārtas pieslēgšanu paralēlam darbam ar sadales sistēmu, aktīvais lietotājs var vienoties ar tirgotāju par saražotās elektroenerģijas pārdošanu pirms ir noslēgts līgums par neto norēķinu sistēmas izmantošanu, tādējādi novēršot situāciju, ka pirms minētā līguma noslēgšanas saražotās un elektrotīklā nodotās elektroenerģijas pārpalikums tiek dzēsts.

Lai tirgotājs varētu pilnvērtīgi nodrošināt neto norēķinu sistēmas darbību, tam nepieciešams saņemt datus no sadales sistēmas operatora par neto norēķinu sistēmas lietotāja objektos saražoto un patērēto elektroenerģiju. Neto norēķinu sistēmas lietotāja piekrišanu sadales sistēmas operatora rīcībā esošo datu nodošanai tirgotājam var dot, slēdzot līgumu ar tirgotāju par elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas izmantošanu. Šāds pats princips jau tiek ievērots, elektroenerģijas lietotājam un elektroenerģijas tirgotājam slēdzot elektroenerģijas tirdzniecības līgumu.

Projekts paredz regulējumu elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas līguma izbeigšanai. Izbeidzoties līgumam, puses veic galīgo norēķinu par saņemto un tīklā nodoto elektroenerģiju, kā arī sistēmas operatora sniegtajiem sistēmas pakalpojumiem un citiem pakalpojumiem, ja tas paredzēts līgumā. Ja neto norēķinu pakalpojumu līgums tiek izbeigts, ievērojot noteikumu nosacījumus, puses veic gala norēķinu.  Gala norēķinā elektroenerģijas neto vērtība tiek attiecināta uz saņemtajiem pakalpojumiem, saskaņā ar noslēgtā neto norēķinu pakalpojuma līguma nosacījumiem, un ja tiek veikta finanšu līdzekļu izmaksa, tā notiek, ievērojot likuma "Par iedzīvotāju ienākumu nodokli" nosacījumus.

Regulējumā paredzēts ietvert nosacījumu situācijām, kad tirgotājs, ar kuru aktīvajam lietotājam ir spēkā esošs elektroenerģijas tirdzniecības līgums un līgums par elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas izmantošanu, izbeidz elektroenerģijas tirdzniecību, un elektroenerģijas piegāde attiecīgajiem lietotāja objektiem notiek pēdējās garantētās piegādes ietvaros. Šādos gadījumos pēdējam garantētajam piegādātājam nav pienākums nodrošināt lietotājam neto norēķinu sistēmas piemērošanu.

Ar projektu tiek noteiks regulējums gadījumiem, kad tirgotājs nav paziņojis sadales sistēmas operatoram, ka aktīvais lietotājs ir vienojies ar tirgotāju par saražotās elektroenerģijas pārdošanu vai elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas piemērošanu, elektroenerģijas ražošana notiek bez sistēmas operatora izdotas atļaujas vai norēķiniem par objektā patērēto un sistēma nodoto elektroenerģiju netiek piemērota elektroenerģijas neto uzskaites sistēma. Projekts paredz, ka šādos gadījumos lietotāja elektrotīklā ievadītā elektroenerģija tiek nodota sadales sistēmas operatoram nodod sadales sistēmas operatoram bezatlīdzības lietošanā.

Projekts paredz, ka sistēmas operators neveic izmaiņas izpildītajos tirgotāja elektroenerģijas tirgus ziņojumos par iepriekšējo norēķinu periodu. Šīs normas mērķis ir noteikt, ka neto norēķinu sistēmas lietotājs nevar atsaukt tā saražotās elektroenerģijas iepircēju, kas ir atšķirīga pieeja no tās, kas ir paredzēta tirgotāja izvēles gadījumā. Atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 7. novembra noteikumu Nr. 635 "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 635) 124.-126. punktam lietotājs var mainīt tirgotāju un atgriezties pie iepriekšējā tirgotāja, tomēr šāda kārtība nav attiecināma uz saražotās elektroenerģijas nodošanu. Ja elektroenerģijas iepircēja izvēle ir izdarīta, to nebūtu iespējams atsaukt un automātiski atgriezties pie iepriekšējā iepircēja, kad ir noslēdzies norēķinu periods un galīgie norēķini ir veikti vai kad ir izmaksāts uzkrājums. Šāds nosacījums nepieciešams, jo norādītajā situācijā iepriekšējo stāvokli faktiski nav iespējams atjaunot. Šāda norma ir nepieciešama arī tiesiskās noteiktības kontekstā, lai tiesību normās būtu skaidri nodalīts, ka tirgotāja maiņas process nav automātiski saistīts ar saražotās elektroenerģijas nodošanu attiecīgajam tirgotājam. 

Ar projektu papildus tiek grozīts MK noteikumu Nr. 635 78.2. apakšpunktā minētais termiņš, kādā lietotājs ir tiesīgs apliecināt vēlmi turpināt lietot elektroenerģiju objektā, nosakot to 7 dienas līdzšinējo 15 dienu vietā. Izvērtējot minētā termiņa piemērotību, ir secināts, ka praksē ir konstatējami gadījumi, kad lietotāji ļaunprātīgi izmanto 78.2. apakšpunktā minēto regulējumu, neļaujot jaunam lietotājam pilnvērtīgi izmantot savu objektu. MK noteikumu Nr. 635 78.2. apakšpunkta piemērošana ir problemātiska attiecībā uz elektroenerģijas ražotāju objektiem, jo citas personas pieteikšanās var atstāt būtisku negatīvu ietekmi uz ražotāja darbības un norēķinu procesiem. 

Projekts arī paredz grozījumus MK noteikumu Nr. 635 63.9. apakšpunktā un 65. punktā, kas saistīti ar reaktīvās jaudas apmaiņu starp ražotāja objektu un elektroenerģijas sistēmu. Ar Ministru kabineta 2022. gada 6. septembrī pieņemtajiem grozījumiem Ministru kabineta 2014. gada 21. janvāra noteikumos Nr. 50 "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi" (2023. gada 7. novembrī pārizdoti kā MK noteikumi Nr. 635) tika mainīts termina "lietotājs" skaidrojums, šo terminu attiecinot arī uz elektroenerģijas ražotājiem. Minētais grozījums ir radījis nepieciešamību precizēt arī normas par reaktīvās jaudas apmaiņu. Elektroenerģijas ražotāju ietaises var tikt izmantotas kā reaktīvās jaudas avots vai patērētājs, lai stabilizētu sprieguma līmeni attiecīgajā sistēmas daļā. Elektroenerģijas ražotāju tehnisko iespēju izmantošanu sprieguma līmeņa regulēšanai, izmantojot reaktīvās jaudas pieņemšanas un ģenerēšanas iespējas, paredz arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2013. gada 26. jūnija lēmuma Nr. 1/4 "Tīkla kodekss elektroenerģijas nozarē" 54.2. apakšpunkts. Noteiktos gadījumos, kad operators to ir atļāvis, kontrolēta reaktīvās jaudas apmaiņa starp ražotāju un sistēmu ir atļauta, tehniski nepieciešama un svarīga sistēmas drošas darbības nodrošināšanai, līdz ar to attiecīgajā situācijā nebūtu piemērojamas noteikumos noteiktās reaktīvās enerģijas maksas. 

Papildus tiek veikti grozījumi MK noteikumu Nr. 635 125. - 127. punktā. Ņemot vērā, ka lietotājam, slēdzot līgumu ar distances saziņas līdzekļiem, ir 14 dienu atteikuma tiesības, ir nepieciešams pielāgot Ministru kabineta noteikumos minētos termiņus, lai praksē tiktu novērstas situācijas, kad lietotājs izmanto 14 dienu atteikuma tiesības, bet ir notecējis Ministru kabineta noteikumos noteiktais termiņš, lai lietotājam atjaunotu līgumu ar iepriekšējo tirgotāju. Šādās situācijās elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojums lietotājam būtu jāsaņem no pēdējā garantētā piegādātāja. Ar grozījumiem tiktu novērstas šādas situācijas.