25-TA-83: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Bērnu aizsardzības centra informācijas sistēmas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ministru kabineta 2024. gada 4. jūnija (prot. nr. 23 54. §) rīkojuma nr.440 "Par 2.1.2.1.i. investīcijas "Centralizētās platformas un sistēmas" nolūka "Pašvaldību pakalpojumu digitālā transformācija un pašvaldību atbalsta procesu modernizācija un centralizācija, t. sk. sadarbībā ar valsts pārvaldes institūcijām" projekta "Labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas "DigiSoc" izstrāde un ieviešana" pases un centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojuma attīstības plāna apstiprināšanu" 1.punkts.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Lai nodrošinātu Ministru kabineta 2024. gada 4. jūnija (prot. nr. 23 54. §) rīkojuma nr.440 1. punkta īstenošanu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
1. Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.1 panta ceturtā daļa paredz, ka, lai nodrošinātu informācijas apriti un pieejamību attiecībā uz mācību par speciālajām zināšanām bērnu tiesību aizsardzības jomā organizēšanu un subjektiem, kuri ir apguvuši šīs zināšanas, Bērnu aizsardzības centrs (turpmāk - centrs) valsts informācijas sistēmā nodrošina informāciju par mācību organizētājiem un pasniedzējiem, savukārt mācību organizētāji tajā nodrošina subjektu, kuri ir pieteikušies minētajām mācībām vai tās apguvuši, un izsniegto apliecinājumu par apgūtajām zināšanām uzskaiti.
2. Saskaņā ar Bāriņtiesu likuma 5.panta pirmo daļu centrs uzrauga bāriņtiesu darbību bērna un aizgādnībā esošās personas tiesību un interešu aizsardzībā un sniedz tām metodisko palīdzību. Savukārt minētā panta 1.1 daļa paredz, ka bāriņtiesas aizgādības tiesību pārtraukšanas, atņemšanas, pārtraukto aizgādības tiesību atjaunošanas un ārpusģimenes aprūpes jomās atrodas centra funkcionālajā pārraudzībā šajā likumā noteiktajā apjomā.
2. Saskaņā ar Bāriņtiesu likuma 5.panta pirmo daļu centrs uzrauga bāriņtiesu darbību bērna un aizgādnībā esošās personas tiesību un interešu aizsardzībā un sniedz tām metodisko palīdzību. Savukārt minētā panta 1.1 daļa paredz, ka bāriņtiesas aizgādības tiesību pārtraukšanas, atņemšanas, pārtraukto aizgādības tiesību atjaunošanas un ārpusģimenes aprūpes jomās atrodas centra funkcionālajā pārraudzībā šajā likumā noteiktajā apjomā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Personas datu apstrāde centra informācijas sistēmā par speciālo zināšanu iegūšanu bērnu tiesību aizsardzības jomā:
Informatīvajā ziņojumā “Par bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveidi” (izskatīts Ministru kabinetā 2021. gada 18. februārī, protokols nr.18, 39. paragrāfs) un Valsts kontroles revīzijas ziņojumā “Atņemtā bērnība: Ikvienam bērnam ir tiesības uzaugt ģimenē” (publiskošanas datums: 17.04.2019.) norādītie trūkumi bērnu tiesību aizsardzības sistēmas kvalitātē un efektivitātē akcentē nepieciešamību stiprināt bērnu tiesību aizsardzībā iesaistīto speciālistu profesionālo kompetenci un paaugstināt darba efektivitāti.
Speciālistu, kuru profesionālā darbība saistīta ar bērnu tiesību un tiesisko interešu aizsardzības nodrošināšanu, sniegto pakalpojumu kvalitātē nozīmīga loma ir profesionālajai kvalifikācijai, kas atspoguļo profesionālās darbības veikšanai nepieciešamo zināšanu, prasmju un atbildības kopumu, un profesionālās kompetences pilnveidei, kas ietver iespēju papildināt profesionālās zināšanas un prasmes bērnu tiesību aizsardzības jautājumos.
Bērna tiesību aizsardzības likuma 5.1 panta pirmajā daļā ir noteikti bērnu tiesību aizsardzības subjekti, kam, veicot darba pienākumus, ir jāapgūst speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā.
Ja Bērna tiesību aizsardzības likuma 5.1 panta pirmajā daļā minētais subjekts nav apguvis speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, tam nav tiesību veikt Bērna tiesību aizsardzības likuma 5.1 panta pirmajā daļā minētos profesionālos pienākumus.
Tomēr svarīga ir ne tikai juridiska fakta konstatācija par to, ka zināšanas ir apgūtas, bet arī tas, ka šīs apgūtās zināšanas Bērna tiesību aizsardzības likuma 5.1 panta pirmajā daļā minētajiem subjektiem nodrošina vajadzīgo izpratni un zināšanas, lai tie pilnvērtīgi varētu garantēt bērna labāko interešu ievērošanu, profesionālās darbības ietvaros (svarīgi, lai zināšanu saturs atbilst speciālistu profesionālajām vajadzībām, tās tiek regulāri atjauninātas, kā arī lai zināšanu apguves procesā tiek iesaistīti kvalificēti pasniedzēji).
Kārtību, kādā apgūstamas speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, šo zināšanu saturu un apjomu patlaban nosaka Ministru kabineta 2024. gada 16. aprīļa noteikumi nr. 241 “Noteikumi par kārtību, kādā apgūstamas speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, šo zināšanu saturu un apjomu”.
Šobrīd vienkopus nav pieejama informācija par speciālistiem, kuri ir apguvuši mācības un pilnveidojuši profesionālo kompetenci bērnu tiesību aizsardzības jomā.
Informācijas sistēmas, kurā ietverts Bērnu tiesību aizsardzības jautājumos kompetento speciālistu reģistrs (turpmāk – reģistrs) izstrāde un uzturēšana, aizstājot manuālu informācijas apstrādi, ļautu veiksmīgāk īstenot izglītības programmas, plānot, organizēt un uzraudzīt speciālistu mācību procesu, lai ikvienam speciālistam būtu atbilstošas zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā. Tāpat reģistram būtu jānodrošina publiski ticamas informācijas pieejamība, kas ļautu pārliecināties par speciālista atbilstību pienākumu pildīšanai ar bērna tiesību un interešu aizsardzību saistītos gadījumos.
Reģistra darbības mērķis ir nodrošināt speciālo zināšanu iegūšanu bērnu tiesību aizsardzības jomā Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.1 panta pirmajā daļā minētajiem subjektiem, apkopot un uzkrāt datus par minētajiem subjektiem, izglītības iestādēm, kā arī vienotas uzskaites un statistikas izveidei, reģistrā apstrādā minēto subjektu identitātes datus, kontaktinformāciju, informāciju par šā panta pirmajā daļā minēto subjektu iegūtajām zināšanām (par izsniegtajām apliecībām par šo zināšanu apguvi), iestādēm, kuras īsteno mācības bērnu tiesību aizsardzībā, un iestāžu īstenotajām mācību programmām (moduļiem) un pasniedzējiem. Paredzēts, ka reģistrā uzkrātie dati būs pieejami dažādiem datu atkalizmantotājiem. Reģistrā pieejamie dati palīdzēs uzraudzīt mācību procesu, kā arī nodrošinās datus mācību pieprasījuma plānošanai valsts līmenī.
Paredzēts, ka turpmāk speciālisti, kuriem nepieciešams apgūt speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, varēs pieteikties mācībām, izmantojot reģistru. Tā ietvaros personai būs iespējams aizpildīt pieteikumu par mācību programmas apguvi, kā arī izvēlēties mācību iestādi, kurā mācību programmu apgūt. Speciālistiem būs iespējams reģistrā aplūkot informāciju par pasniedzējiem, kurus izglītības iestāde piesaistījusi mācību īstenošanā. Vienlaikus paredzēts, ka reģistra ietvaros izglītības iestādēs varēs izdot mācības apguvušajiem speciālistiem apliecības (apliecības tiks veidotas reģistra ietvaros ar iespēju izdrukāt). Ņemot vērā, ka speciālistiem zināšanas ir regulāri jāatjaunina, tad speciālistiem būs iespējams no reģistra saņemt atgādinājumu par tuvojošos termiņu zināšanu papildināšanai. Ņemot vērā, ka dažādās iestādēs atšķiras mācību procesa organizēšana (ir iestādes, kur darbiniekiem jāpiesakās mācībām patstāvīgi, un ir iestādes, kur darba devējs piesaka darbiniekus mācībām centralizēti), reģistrā tiks paredzēta arī iespēja speciālistus mācībām pieteikt darba devējam, pie kura speciālists ir nodarbināts.
Vienlaikus reģistru izmantos arī izglītības iestādes, lai saskaņotu ar centru pasniedzējus, kurus izglītības iestāde paredzējusi iesaistīt mācību procesa nodrošināšanā. Izglītības iestāžu pasniedzēji reģistrā saņems informāciju no centra par speciālo zināšanu apguvē izmantojamajiem mācību materiāliem.
Papildus reģistru izmantos arī kompetentās institūcijas (tiesa prokuratūra, policija u.c.) un personas (advokāti, notāri, zvērināti tiesu izpildītāji u.c.), kā arī darba devēji, lai pārliecinātos, vai attiecīgais speciālists ir apguvis speciālās zināšanas (speciālistam ir aktuāla apliecība (nav beidzies derīguma termiņš) par speciālo zināšanu apguvi). Iespēja pārliecināties par to, vai speciālistam ir aktuāla apliecība par speciālo zināšanu apguvi, būs arī ikvienai citai personai (t.sk. bērna likumiskajam pārstāvim, aprūpētājam u.c.), nodrošinot iespēju pirms attiecīga pakalpojuma saņemšanas pārliecināties, vai speciālists ir apguvis speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā.
Lai nodrošinātu reģistra darbību un tās darbības mērķu sasniegšanu, tās ietvaros tiek apstrādāti šādi dati:
1) Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.1 panta pirmajā daļā minēto subjektu, kuri apguvuši speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā identitātes dati, kontaktinformācija, informācija par šā panta pirmajā daļā minēto subjektu iegūtajām zināšanām (par izsniegtajām apliecībām par šo zināšanu apguvi), kā arī informācija par subjekta darba devēju, ja attiecināms;
Minētie dati ir nepieciešami, lai būtu iespējams identificēt konkrētu persona, kura ir apguvusi speciālās zināšanas. Savukārt personas kontaktinformācija ir nepieciešama, lai izglītības iestādei būtu iespējams ar personu sazināties (ja personai nav izveidota e-adrese vai ar personu nepieciešams sazināties telefoniski). Informācija par darba devēju ir nepieciešama, lai identificētu, vai uz speciālistu attiecas pienākums par speciālo zināšanu iegūšanu bērnu tiesību aizsardzības jomā. Informācija par darba devēju arī tiks apstrādāta tādā gadījumā, ja speciālistus mācībām darba devējs pieteiks centralizēti;
2) informācija par iestādēm, kuras īsteno mācības bērnu tiesību aizsardzībā, par iestāžu īstenotajām mācību programmām un iestāžu piesaistītajiem pasniedzējiem šo mācību programmu ietvaros (t.sk. pasniedzēju identitātes dati, profesionālā pieredze un izglītība, lai tie varētu piedalīties minēto mācību pasniegšanā).
Minētie dati ir nepieciešami, lai nodrošinātu informācijas pieejamību Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.1 panta pirmajā daļā minētajiem subjektiem par izglītības iestādēm, kurās tiem iespējams apgūt speciālās zināšanas, iespējams apgūt noteikta veida mācību programmas moduli noteiktai speciālistu kategorijai (mācību programmas atšķiras atkarībā no subjekta profesionālās darbības jomas, kā arī atšķiras dažādi mācību programmu moduļi; konkrēta izglītības iestāde var mācīt visas vai arī tikai noteiktas speciālistu mērķa grupas vai noteiktus mācību programmu moduļus). Informācija par izglītības iestādēm un apgūto programmu vai moduli arī tiek norādīta apliecībā par speciālo zināšanu ieguvi, lai būtu iespējams interesentiem pārliecināties, kādas zināšanas persona apguvusi un kur persona ieguvusi speciālās zināšanas, ja nepieciešams, varētu ar šo iestādi sazināties nolūkā precizēt informāciju, kas saistīta ar zināšanu iegūšanas procesu. Informācija par izglītības iestādēm būs nepieciešama arī centram, lai nodrošinātu ziņu un materiālu, kas saistīti ar mācību procesu, nodošanu izglītības iestādei (mācību programmu moduļi, metodika u.c.). Savukārt ziņas par pasniedzējiem ir nepieciešams informācijas sistēmā apstrādāt, lai centrs varētu pārliecināties par to, ka attiecīgā izglītības iestāde ir piesaistījusi tādus mācībspēkus, kuri spēs nodrošināt attiecīgajā mācību programmā ietvertās mācību vielas pasniegšanu. Informācija par pasniedzējiem ir nepieciešama arī speciālistiem, lai tie, izvērtējot dažādu izglītības iestāžu piedāvājumu, varētu izvēlēties sev vēlamo variantu, vērtējot arī to, kādi tieši pasniedzēji izglītības programmu pasniegs.
Datus par speciālistiem, apliecinājumiem, mācību organizētājiem un to pārstāvjiem un pasniedzējiem apstrādās atbilstoši kārtībai un apjomam, kāds noteikts Ministru kabineta noteikumu projektā "Noteikumi par speciālajām zināšanām bērnu tiesību aizsardzības jomā" (25-TA-75). Savukārt personas datu glabāšanas termiņi noteikti Ministru kabineta noteikumos "Bērnu aizsardzības centra informācijas sistēmas noteikumi", 25-TA-83.
Personas datu apstrādes tiesiskais pamats ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts, 5.1 panta 1.1 daļa, Ministru kabineta 2023. gada 19. decembra noteikumu Nr. 784 “Bērnu aizsardzības centra nolikums” 3.6., 4.3., 4.5. un 4.13. apakšpunkts.
Papildus informāciju par nepieciešamību uzkrāt datus saistībā ar mācību organizēšanu par speciālajām zināšanām bērnu tiesību aizsardzības jomā un tajā iesaistītajiem subjektiem, kā arī informāciju par iegūto datu turpmāko izmantošanu skat. Ministru kabineta noteikumu projekta "Noteikumi par speciālajām zināšanām bērnu tiesību aizsardzības jomā" (25-TA-75) sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā (anotācijā).
Personas datu apstrāde centra informācijas sistēmā bāriņtiesu darbības uzraudzībai, metodiskās palīdzības sniegšanai un funkcionālajai pārraudzībai:
Saskaņā ar Bāriņtiesu likuma 5.panta pirmo daļu centrs uzrauga bāriņtiesu darbību bērna un aizgādnībā esošās personas tiesību un interešu aizsardzībā un sniedz tām metodisko palīdzību. Savukārt minētā panta 1.1 daļa paredz, ka bāriņtiesas aizgādības tiesību pārtraukšanas, atņemšanas, pārtraukto aizgādības tiesību atjaunošanas un ārpusģimenes aprūpes jomās atrodas centra funkcionālajā pārraudzībā šajā likumā noteiktajā apjomā.
Lai centrs varētu izpildīt likumā minētās kompetences, saskaņā ar Ministru kabineta 2006. gada 19. decembra noteikumu nr. 1037 "Bāriņtiesas darbības noteikumi" 13.2. apakšpunktu ar bāriņtiesas lietvedībā esošajiem lietas materiāliem var iepazīties centra vadītāja norīkota amatpersona – ar visu bāriņtiesas lietvedībā esošo lietu materiāliem.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2023.gada 19. decembra noteikumu nr.784 "Bērnu aizsardzības centra nolikums" (turpmāk - noteikumi nr.784) 3.6. apakšpunktu viena no centra funkcijām ir uzraudzīt bērnu tiesību un interešu ievērošanu, kā arī kontrolēt normatīvo aktu ievērošanu bērnu tiesību aizsardzības jomā. Savukārt saskaņā ar noteikumu nr.784 4.15. un 4.17. apakšpunktu, lai izpildītu šo noteikumu 3. punktā minētās funkcijas, centrs atbilstoši kompetencei sniedz metodisko atbalstu bāriņtiesām, kā arī uzrauga un kontrolē Bērnu tiesību aizsardzības likuma un citu bērnu tiesību aizsardzību regulējošo normatīvo aktu ievērošanu, kā arī izvērtē, vai iestādes un organizācijas ievēro atbilstošus standartus un procedūras bērnu aizsardzības jomā.
Saskaņā ar noteikumu nr.784 5.2. apakšpunktu centram ir tiesības, pamatojoties uz privātpersonu, valsts vai pašvaldību institūciju sniegto informāciju vai pēc savas iniciatīvas pārbaudīt jebkuras valsts vai pašvaldības institūcijas, nevalstiskās organizācijas vai citas fiziskās vai juridiskās personas darbību centra kompetences jomā, sastādīt pārbaudes aktu par pārbaudē konstatētajiem faktiem un uzdot novērst konstatētos pārkāpumus. Saskaņā ar noteikumu nr.784 5.3. apakšpunktu centram ir tiesības pieprasīt un bez maksas saņemt no privātpersonām, valsts vai pašvaldību institūcijām (arī no bāriņtiesām) un nevalstiskajām organizācijām uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju un dokumentus.
Viens no paņēmieniem, kā centrs nodrošina tā kompetencē esošo funkciju (bāriņtiesu darbības uzraudzība bērna un aizgādnībā esošās personas tiesību un interešu aizsardzībā, metodiskās palīdzības sniegšana, bāriņtiesu funkcionālā pārraudzība aizgādības tiesību pārtraukšanas, atņemšanas, pārtraukto aizgādības tiesību atjaunošanas un ārpusģimenes aprūpes jomās) īstenošanu, ir pārbaužu veikšana bāriņtiesās.
Procesa apraksts un kārtība, kādā centrs veic pārbaudes bāriņtiesās, noteikta ar centra izdotiem iekšējiem normatīvajiem aktiem atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 72. panta pirmās daļas 2. punktam.
Bāriņtiesu uzraudzības process:
Pārbaudes mērķis ir pārliecināties par bāriņtiesas īstenoto darbību pietiekamību un savlaicīgumu, nodrošinot normatīvajos aktos noteikto prasību izpildi bērna un aizgādnībā esošās personas tiesību aizsardzības jomā.
Saskaņā ar līdzšinējo praksi centrs gada sākumā sastāda plānoto pārbaužu grafiku:
1) plānotās pārbaudes – , balstoties uz normatīvajos aktos noteikto pienākumu uzraudzīt bāriņtiesu darbību bērna un aizgādnībā esošās personas tiesību un interešu aizsardzību;
2) neplānotās pārbaudes –, pamatojoties uz centrā saņemto informāciju par pirmšķietamiem bērna un aizgādnībā esošās personas tiesību pārkāpumiem bāriņtiesas darbībās.
Kārtība, kādā tiek veikta bāriņtiesu funkcionālā pārraudzība:
Kārtību, kādā tiek veikta bāriņtiesu funkcionālā pārraudzība, nosaka centra izdots iekšējs normatīvais akts saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 72. panta pirmās daļas 2. punktu, Bāriņtiesu likuma 5. panta 1.1 daļu un 49.2 pantu; Bāriņtiesu likuma pārejas noteikumu 24. punktu.
Bāriņtiesu funkcionālās pārraudzības aizgādības tiesību pārtraukšanas, atņemšanas, pārtraukto aizgādības tiesību atjaunošanas un ārpusģimenes aprūpes jomās mērķis ir konstatēt un nekavējoties novērst būtisku bērnu tiesību un interešu apdraudējumu vai aizskārumu, nodrošinot kvalitatīvu un bērnu interesēm atbilstošu savlaicīgu lēmumu pieņemšanu bērnu personisko un mantisko tiesību un interešu aizsardzībā lietās, kurās ir acīmredzami riski bērna tiesību atbilstošai nodrošināšanai.
Lai centrs varētu izpildīt tam likumā noteiktos uzdevumus un funkcijas, centram ir pienākums normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, veicot funkcionālo pārraudzību aizgādības tiesību pārtraukšanas, atņemšanas, pārtraukto aizgādības tiesību atjaunošanas un ārpusģimenes aprūpes jomā, uzdot bāriņtiesai novērst bērna tiesību un interešu apdraudējumu vai aizskārumu.
Centra iespējas iepazīties ar bāriņtiesas lietvedībā esošo lietu materiāliem:
Bāriņtiesas, lai apstrādātu lietvedībā esošajās lietās personas datus, izmanto SIA "DATIVA" ("ZZ Dats") piederošo lietojumprogrammu "Bāriņtiesu informācijas sistēma" jeb BARIS. Minēto lietojumprogramu patlaban izmanto visās 42 pašvaldībās, visas bāriņtiesas. Katra pašvaldība izmanto savu atsevišķu lietojumprogrammas instanci (atsevišķu sistēmas eksemplāru ar saviem atsevišķajiem datiem). Centram patlaban nav tiešas piekļuves katras pašvaldības izmantotajai atsevišķajai lietojumprogrammas instancei. Tādēļ tad, kad centram nepieciešams iepazīties ar kādas bāriņtiesas lietvedībā esošas lietas materiāliem saistībā ar centram noteiktajām kompetencēm, centrs informāciju pieprasa no attiecīgās bāriņtiesas rakstiskā veidā. Bāriņtiesai, atbildot uz šādu centra informācijas pieprasījumu, ir jāsagatavo un jānosūta centra pieprasītie lietas materiāli. Šāda informācijas pieprasīšanas un sniegšanas kārtība ir saistīta ar ievērojamu manuālo darbu un resursu izmantošanu, gan no bāriņtiesas, gan centra puses.
Pašreizējā situācijā centram nav iespējams operatīvi piekļūt centra funkciju izpildei nepieciešamajai informācijai attiecībā uz bāriņtiesu darbības uzraudzību un funkcionālo pārraudzību. Tas savukārt kavē efektīvu centra funkciju izpildi bāriņtiesu darbības uzraudzības un funkcionālās pārraudzības jomā.
Lai centrs varētu īstenotu plānoto pārbaudi bāriņtiesā, centram ir nepieciešams iepazīties ar visiem attiecīgās bāriņtiesas lietvedībā esošās lietas materiāliem. Savukārt, ja centrs veic neplānoto pārbaudi–, pamatojoties uz centrā saņemto informāciju par pirmšķietamiem bērnu tiesību pārkāpumiem bāriņtiesas darbībās, tad centrs izvērtē specifisku informāciju (atkarībā no saņemtās informācijas par pirmšķietamu bērnu tiesību pārkāpumu) bāriņtiesas lietvedībā esošās lietas materiālos. Tādējādi atkarībā no pārbaudes veida un centrā saņemtās informācijas par iespējamu bērnu tiesību pārkāpumu atšķirsies tas, kādu informāciju centrs bāriņtiesas lietvedībā esošās lietas materiālos pārbaudīs.
Šī iemesla dēļ centra informācijas sistēmā ietvertajā Bāriņtiesu informācijas sistēmu pārlūkā (turpmāk – pārlūks) centra atbildīgās amatpersonas piekļūst un izmanto visu informāciju par attiecīgās bāriņtiesas lietvedībā esošās konkrētas lietas materiāliem, ja centrs veiks bāriņtiesas plānoto pārbaudi un tās ietvaros pēc nejaušības principa konkrētā lieta izraudzīta kā viena no lietām, kuru centram jāpārbauda. Savukārt neplānotas pārbaudes ietvaros centra informācijas sistēmā centra atbildīgās amatpersonas piekļūs un izmantos tikai to informāciju bāriņtiesas lietvedībā esošās konkrētas lietas materiālos, par kuru centrā saņemta informācija par iespējamu bērnu tiesību pārkāpumu.
Centrs bāriņtiesas darbības uzraudzību, metodiskās palīdzības sniegšanu bāriņtiesai, kā arī bāriņtiesas funkcionālo pārraudzību īsteno arī iesniegumu, dienesta ziņojumu, elektroniskā pasta vēstuļu un cita veida dokumentu izskatīšanos ietvaros par iespējamiem bērnu un aizgādnībā esošu personu tiesību pārkāpumiem.
Bāriņtiesu darbības uzraudzībai, metodiskās palīdzības sniegšanai, funkcionālajai pārraudzībai pārlūkā apstrādā informāciju saistībā ar veiktajām bāriņtiesas lietvedībā esošas lietas materiālu pārbaudēm (papildus par personas datu aizsardzības jautājumiem skat. anotācijas 8.1.13.sadaļu).
Bāriņtiesas informācijas sistēma jeb BARIS būs vienīgā informācijas sistēma, kurā centrs, izmantojot pārlūku, meklēs, no kuras saņems pārlūkā aplūkošanai vai pievienošanai centra bāriņtiesas darbības uzraudzības, metodiskās palīdzības un funkcionālās pārraudzības lietai (turpmāk – centra lietvedībā esošā lieta) projekta 8. punktā minēto informāciju. Saskaņā ar projekta "Labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas "DigiSoc" izstrāde un ieviešana" ietvaros izstrādāto tehnisko risinājumu BARIS būs vienīgā informācijas sistēma, kurā, izmantojot pārlūku, centra vadītāja norīkotās amatpersonas varēs bāriņtiesas uzraudzības, metodiskās palīdzības un funkcionālās pārraudzības ietvaros meklēt un no kuras varēs saņemt aplūkošanai vai pievienošanai centra lietvedībā esošai lietai šo noteikumu 8.punktā minēto informāciju, kas attiecas uz konkrēto uzraugāmo situāciju.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk - Datu regula) 4. panta 2. punkta izpratnē pārlūkā notiek tikai datu aplūkošana (consultation) reāllaikā un izmantošana (use). Informācijas apmaiņa starp pārlūku un BARIS nenotiks tādā izpratnē, kas paredzētu datu kopēšanu vai replikāciju. Notiks ielūkošanās BARIS, izmantojot pārlūka funkcionalitāti, kas pēc vaicājuma nosūtīšanas atgriež lietas saturu lasīšanas režīmā (read-only) uz aplūkošanas brīdi. Pārlūkā BARIS dati nenonāks un tajā neglabāsies – tehniska datu atspoguļošana darbinieka ekrānā (pārlūka sesijā) nav uzskatāma par personas datu glabāšanu, un pēc pārlūka loga aizvēršanas šie dati pārlūkā nepaliek.
Šo noteikumu 8.punktā minētie dati netiks iegūti no citām informācijas sistēmām. Šo noteikumu 8.punkā minētie dati netiks iegūti no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārziņā esošajām sistēmām.
Lietojot pārlūku, centra vadītāja norīkotajai amatpersonai, ir iespējams lejupielādēt bāriņtiesas informācijas sistēmā esošus dokumentus, ja minētie dokumenti ietverti bāriņtiesas lietā, kuru centra amatpersona pārbauda un tos centra vadītāja norīkotajai amatpersonai nepieciešams izvērtēt bāriņtiesas uzraudzības, metodiskās palīdzības un funkcionālās pārraudzības nodrošināšanas ietvaros. Datnes tiek lejupielādētas, lai datnes varētu atvērt amatpersonas datorā un centra amatpersonas varētu iepazīties ar datnēs esošo informāciju. Datnes, kas, izmantojot noteiktus meklēšanas parametrus, tika saņemtas aplūkošanai pārlukā, pašā pārlūkā netiek saglabātas. Datnes, kas lejupielādētas amatpersonas datorā, dzēš mēneša laikā (noteikumu projekta 25.punkts). Šāds lejupielādēto datņu dzēšanas termiņš ir, lai nodrošinātu iespēju centra amatpersonai iepazīties un izvērtēt ar konkrēto pārbaudāmo jautājumu saistīto informāciju, kā arī veikt nepieciešamās darbības (t.sk. atbilde iesniedzējam, ieteikumi un uzdevumi bāriņtiesai). Nereti centra amatpersonai pārbaudāmās informācijas apjoms saistībā ar konkrētu bāriņtiesas lietu var būt ļoti apjomīgs, tādēļ nepieciešams noteiks samērīgu lejupielādētās datnes dzēšanas termiņu. Turklāt vienu atsevišķu bāriņtiesas lietā esošu datni nav iespējams skatīt atrauti no kopējās bāriņtiesas lietas vai lietā pārbaudāmā jautājuma. Saskaņā ar Iesniegumu likuma 5.panta trešo daļu iestāde atbildi pēc būtības sniedz saprātīgā termiņā, ņemot vērā iesniegumā minētā jautājuma risināšanas steidzamību, bet ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas, ja šajā likumā nav noteikts citādi. Savukārt minētā panta 3.1 daļā paredzēts, ka, ja atbildes sagatavošanai nepieciešama papildu informācijas iegūšana, sadarbība ar citām iestādēm, liela apjoma informācijas analīze vai apstrāde, iestāde atbildi sniedz mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas.
Lietojot pārlūku, centra vadītāja norīkotajai amatpersonai, ir iespējams lejupielādēt bāriņtiesas informācijas sistēmā esošu dokumentu, arī ja saņemto informāciju nepieciešams pievienot centra lietvedībā esošai lietai. Informāciju, kas ir pievienota centra lietvedībā esošai lietai, glabā atbilstoši centra dokumentu klasifikācijas shēmai (noteikumu projekta 25.punkts). Šāds centra lietvedībā esošai lietai pievienotā dokumenta glabāšanas termiņš ir pamatojams ar Arhīvu likuma 4.panta trešo daļu, saskaņā ar kuru institūcijai ir pienākums saskaņot ar Latvijas Nacionālo arhīvu dokumentu klasifikācijas shēmas, dokumentu ar arhīvisko vērtību veidus un to glabāšanas termiņus, uzziņu sistēmas, kā arī dokumentu iznīcināšanas aktus pirms dokumentu iznīcināšanas, un Ministru kabineta 2024.gada 7.maija noteikumu nr.282 "Dokumentu un arhīvu pārvaldības noteikumi" 39.punktu, saskaņā ar kuru, izstrādājot dokumentu klasifikācijas shēmu, dokumentu glabāšanas termiņus un arhīviski vērtīgos dokumentus nosaka, ievērojot šādus kritērijus: normatīvajos aktos noteiktais glabāšanas termiņš; institūcijas funkciju nodrošināšanai nepieciešamais glabāšanas termiņš; Arhīvu likuma 8. panta pirmajā daļā noteiktie arhīviskās vērtības noteikšanas kritēriji.
Šie Ministru kabineta noteikumi attiecas uz reģistru un pārlūku. Tādēļ šajos Ministru kabineta noteikumos par papīra dokumentu veidā apstrādātiem datiem netiek ietverts tiesiskais regulējums, jo šāda veida datu apstrāde nenotiks nedz ar pārlūka, nedz ar reģistra palīdzību.
Attiecībā uz pārlūku norādāms, ka tas ir tikai viens no veidiem, kā centra darbinieki apstrādās (meklēs, saņems aplūkošanai, pievienos centra lietvedībā esošai lietai) datus, kas viņiem nepieciešami. Šobrīd, ņemot vērā to, ka ir gan papīra, gan elektroniski bāriņtiesas lietas materiāli, centra darbinieki savu funkciju izpildes ietvaros īstenos iepazīšanos ar lietas materiāliem vairākos veidos (papīra un elektroniskā veidā, ar pārlūka palīdzību, kā arī nosūtot bāriņtiesai informācijas pieprasījumu). Tā informācija, kas tiks meklēta, saņemta pārlūkā aplūkošanai vai pievienošanai centra lietvedībā esošai lietai elektroniski, netiks pieprasīta no bāriņtiesām, lai tās šo pašu informāciju centram nosūtītu ārpus pārlūka, ievērojot Datu regulas 5. panta 1. punkta c) apakšpunkta prasības, lai nedublētu informāciju, kas ir jau centra rīcībā (proti, kas iegūta ar pārlūka starpniecību).
Bāriņtiesas lietvedībā esošo lietu materiāli:
Bāriņtiesas lietvedībā esošo lietu materiāli ietver plašu informācijas klāstu, kas ir sistematizēts atbilstoši Bāriņtiesu likumam un citiem normatīvajiem aktiem, piemēram, Ministru kabineta 2006.gada 19. decembra noteikumiem nr.1037 "Bāriņtiesas darbības noteikumiem" (turpmāk - noteikumi nr.1037) un noteikumu nr. 1037 28. punktā minētajai centra vadītāja apstiprinātajai bāriņtiesas lietu nomenklatūrai. Konkrēts lietas saturs ir atkarīgs no lietas veida (piemēram, bērnu tiesību aizsardzība, aizgādnība, mantojuma lietas, darījumu apliecināšana), bet vispārīgi tajā var ietilpt:
1) iesniegumi un sūdzības: personu (vecāku, radinieku, iestāžu u.c.) iesniegumi, saskaņā ar kuriem lieta ir ierosināta;
2) bāriņtiesas lēmumi: visi bāriņtiesas pieņemtie lēmumi attiecīgajā lietā (vienpersoniskie vai koleģiāli pieņemtie lēmumi);
3) sēdes protokoli: protokoli no bāriņtiesas sēdēm, kurās lieta tika izskatīta;
4) atskaites, atzinumi un cita rakstveida informācija, ko bāriņtiesa iegūst vai noskaidrot, lai pieņemtu lēmumu konkrētā lietā:
- sociālā dienesta atzinumi un informācija;
- izglītības un veselības aprūpes iestāžu sniegtā informācija par bērnu vai aizgādnībā esošo personu;
- policijas vai citu tiesībsargājošo iestāžu materiāli (ja attiecināms);
5) pārbaudes akti: akti par dzīves apstākļu pārbaudi (dzīvesvietā, ģimenē);
6) procesuālie dokumenti:
- aicinājumi, paziņojumi un vēstules administratīvā procesa dalībniekiem;
- pieprasījumi informācijas iegūšanai;
7) materiāli par bērnu un ģimeni (bērnu tiesību aizsardzības lietās):
- personu dati: informācija par bērnu, vecākiem, aizbildņiem, audžuģimeni vai aizgādņiem (dzimšanas apliecības, pases kopijas, dzīvesvietas deklarācijas);
- bērna viedoklis: informācija par bērna noskaidroto viedokli (ja bērna vecums to atļauj);
- mantiskie jautājumi: dokumenti par bērna mantas pārvaldīšanu (piemēram, ar mantu saistīti līgumi, norēķinu pārbaudes);
8) apliecinājumu lietas un citi uzdevumi:
- apliecinājumu reģistri: dokumenti un ieraksti par bāriņtiesas apliecinātajiem darījumiem (piemēram, pilnvaras, parakstu apliecināšana, īres/nomas līgumu apliecināšana);
9) mantojuma lietas: ja bāriņtiesa veic mantojuma lietas kārtošanu, tajā būs ar mantojumu saistītie dokumenti.
Bāriņtiesas veido un kārto lietas atbilstoši lietu nomenklatūrai (lietu sarakstam), un tās tiek glabātas noteiktu termiņu. Tas, cik ilgi glabājama noteikta lietu kategorija, tiek noteikts lietu nomenklatūrā (lietu sarakstā). Lietu nomenklatūra tiek saskaņota ar Latvijas Nacionālo arhīvu. Par katru ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu vai aizgādnībā esošu personu tiek iekārtota atsevišķa lieta. Noteikumi par to, kā bāriņtiesa veido lietas, ietverti noteikumu nr. 1037 IV. nodaļā.
Informatīvajā ziņojumā “Par bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveidi” (izskatīts Ministru kabinetā 2021. gada 18. februārī, protokols nr.18, 39. paragrāfs) un Valsts kontroles revīzijas ziņojumā “Atņemtā bērnība: Ikvienam bērnam ir tiesības uzaugt ģimenē” (publiskošanas datums: 17.04.2019.) norādītie trūkumi bērnu tiesību aizsardzības sistēmas kvalitātē un efektivitātē akcentē nepieciešamību stiprināt bērnu tiesību aizsardzībā iesaistīto speciālistu profesionālo kompetenci un paaugstināt darba efektivitāti.
Speciālistu, kuru profesionālā darbība saistīta ar bērnu tiesību un tiesisko interešu aizsardzības nodrošināšanu, sniegto pakalpojumu kvalitātē nozīmīga loma ir profesionālajai kvalifikācijai, kas atspoguļo profesionālās darbības veikšanai nepieciešamo zināšanu, prasmju un atbildības kopumu, un profesionālās kompetences pilnveidei, kas ietver iespēju papildināt profesionālās zināšanas un prasmes bērnu tiesību aizsardzības jautājumos.
Bērna tiesību aizsardzības likuma 5.1 panta pirmajā daļā ir noteikti bērnu tiesību aizsardzības subjekti, kam, veicot darba pienākumus, ir jāapgūst speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā.
Ja Bērna tiesību aizsardzības likuma 5.1 panta pirmajā daļā minētais subjekts nav apguvis speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, tam nav tiesību veikt Bērna tiesību aizsardzības likuma 5.1 panta pirmajā daļā minētos profesionālos pienākumus.
Tomēr svarīga ir ne tikai juridiska fakta konstatācija par to, ka zināšanas ir apgūtas, bet arī tas, ka šīs apgūtās zināšanas Bērna tiesību aizsardzības likuma 5.1 panta pirmajā daļā minētajiem subjektiem nodrošina vajadzīgo izpratni un zināšanas, lai tie pilnvērtīgi varētu garantēt bērna labāko interešu ievērošanu, profesionālās darbības ietvaros (svarīgi, lai zināšanu saturs atbilst speciālistu profesionālajām vajadzībām, tās tiek regulāri atjauninātas, kā arī lai zināšanu apguves procesā tiek iesaistīti kvalificēti pasniedzēji).
Kārtību, kādā apgūstamas speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, šo zināšanu saturu un apjomu patlaban nosaka Ministru kabineta 2024. gada 16. aprīļa noteikumi nr. 241 “Noteikumi par kārtību, kādā apgūstamas speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, šo zināšanu saturu un apjomu”.
Šobrīd vienkopus nav pieejama informācija par speciālistiem, kuri ir apguvuši mācības un pilnveidojuši profesionālo kompetenci bērnu tiesību aizsardzības jomā.
Informācijas sistēmas, kurā ietverts Bērnu tiesību aizsardzības jautājumos kompetento speciālistu reģistrs (turpmāk – reģistrs) izstrāde un uzturēšana, aizstājot manuālu informācijas apstrādi, ļautu veiksmīgāk īstenot izglītības programmas, plānot, organizēt un uzraudzīt speciālistu mācību procesu, lai ikvienam speciālistam būtu atbilstošas zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā. Tāpat reģistram būtu jānodrošina publiski ticamas informācijas pieejamība, kas ļautu pārliecināties par speciālista atbilstību pienākumu pildīšanai ar bērna tiesību un interešu aizsardzību saistītos gadījumos.
Reģistra darbības mērķis ir nodrošināt speciālo zināšanu iegūšanu bērnu tiesību aizsardzības jomā Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.1 panta pirmajā daļā minētajiem subjektiem, apkopot un uzkrāt datus par minētajiem subjektiem, izglītības iestādēm, kā arī vienotas uzskaites un statistikas izveidei, reģistrā apstrādā minēto subjektu identitātes datus, kontaktinformāciju, informāciju par šā panta pirmajā daļā minēto subjektu iegūtajām zināšanām (par izsniegtajām apliecībām par šo zināšanu apguvi), iestādēm, kuras īsteno mācības bērnu tiesību aizsardzībā, un iestāžu īstenotajām mācību programmām (moduļiem) un pasniedzējiem. Paredzēts, ka reģistrā uzkrātie dati būs pieejami dažādiem datu atkalizmantotājiem. Reģistrā pieejamie dati palīdzēs uzraudzīt mācību procesu, kā arī nodrošinās datus mācību pieprasījuma plānošanai valsts līmenī.
Paredzēts, ka turpmāk speciālisti, kuriem nepieciešams apgūt speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, varēs pieteikties mācībām, izmantojot reģistru. Tā ietvaros personai būs iespējams aizpildīt pieteikumu par mācību programmas apguvi, kā arī izvēlēties mācību iestādi, kurā mācību programmu apgūt. Speciālistiem būs iespējams reģistrā aplūkot informāciju par pasniedzējiem, kurus izglītības iestāde piesaistījusi mācību īstenošanā. Vienlaikus paredzēts, ka reģistra ietvaros izglītības iestādēs varēs izdot mācības apguvušajiem speciālistiem apliecības (apliecības tiks veidotas reģistra ietvaros ar iespēju izdrukāt). Ņemot vērā, ka speciālistiem zināšanas ir regulāri jāatjaunina, tad speciālistiem būs iespējams no reģistra saņemt atgādinājumu par tuvojošos termiņu zināšanu papildināšanai. Ņemot vērā, ka dažādās iestādēs atšķiras mācību procesa organizēšana (ir iestādes, kur darbiniekiem jāpiesakās mācībām patstāvīgi, un ir iestādes, kur darba devējs piesaka darbiniekus mācībām centralizēti), reģistrā tiks paredzēta arī iespēja speciālistus mācībām pieteikt darba devējam, pie kura speciālists ir nodarbināts.
Vienlaikus reģistru izmantos arī izglītības iestādes, lai saskaņotu ar centru pasniedzējus, kurus izglītības iestāde paredzējusi iesaistīt mācību procesa nodrošināšanā. Izglītības iestāžu pasniedzēji reģistrā saņems informāciju no centra par speciālo zināšanu apguvē izmantojamajiem mācību materiāliem.
Papildus reģistru izmantos arī kompetentās institūcijas (tiesa prokuratūra, policija u.c.) un personas (advokāti, notāri, zvērināti tiesu izpildītāji u.c.), kā arī darba devēji, lai pārliecinātos, vai attiecīgais speciālists ir apguvis speciālās zināšanas (speciālistam ir aktuāla apliecība (nav beidzies derīguma termiņš) par speciālo zināšanu apguvi). Iespēja pārliecināties par to, vai speciālistam ir aktuāla apliecība par speciālo zināšanu apguvi, būs arī ikvienai citai personai (t.sk. bērna likumiskajam pārstāvim, aprūpētājam u.c.), nodrošinot iespēju pirms attiecīga pakalpojuma saņemšanas pārliecināties, vai speciālists ir apguvis speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā.
Lai nodrošinātu reģistra darbību un tās darbības mērķu sasniegšanu, tās ietvaros tiek apstrādāti šādi dati:
1) Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.1 panta pirmajā daļā minēto subjektu, kuri apguvuši speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā identitātes dati, kontaktinformācija, informācija par šā panta pirmajā daļā minēto subjektu iegūtajām zināšanām (par izsniegtajām apliecībām par šo zināšanu apguvi), kā arī informācija par subjekta darba devēju, ja attiecināms;
Minētie dati ir nepieciešami, lai būtu iespējams identificēt konkrētu persona, kura ir apguvusi speciālās zināšanas. Savukārt personas kontaktinformācija ir nepieciešama, lai izglītības iestādei būtu iespējams ar personu sazināties (ja personai nav izveidota e-adrese vai ar personu nepieciešams sazināties telefoniski). Informācija par darba devēju ir nepieciešama, lai identificētu, vai uz speciālistu attiecas pienākums par speciālo zināšanu iegūšanu bērnu tiesību aizsardzības jomā. Informācija par darba devēju arī tiks apstrādāta tādā gadījumā, ja speciālistus mācībām darba devējs pieteiks centralizēti;
2) informācija par iestādēm, kuras īsteno mācības bērnu tiesību aizsardzībā, par iestāžu īstenotajām mācību programmām un iestāžu piesaistītajiem pasniedzējiem šo mācību programmu ietvaros (t.sk. pasniedzēju identitātes dati, profesionālā pieredze un izglītība, lai tie varētu piedalīties minēto mācību pasniegšanā).
Minētie dati ir nepieciešami, lai nodrošinātu informācijas pieejamību Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.1 panta pirmajā daļā minētajiem subjektiem par izglītības iestādēm, kurās tiem iespējams apgūt speciālās zināšanas, iespējams apgūt noteikta veida mācību programmas moduli noteiktai speciālistu kategorijai (mācību programmas atšķiras atkarībā no subjekta profesionālās darbības jomas, kā arī atšķiras dažādi mācību programmu moduļi; konkrēta izglītības iestāde var mācīt visas vai arī tikai noteiktas speciālistu mērķa grupas vai noteiktus mācību programmu moduļus). Informācija par izglītības iestādēm un apgūto programmu vai moduli arī tiek norādīta apliecībā par speciālo zināšanu ieguvi, lai būtu iespējams interesentiem pārliecināties, kādas zināšanas persona apguvusi un kur persona ieguvusi speciālās zināšanas, ja nepieciešams, varētu ar šo iestādi sazināties nolūkā precizēt informāciju, kas saistīta ar zināšanu iegūšanas procesu. Informācija par izglītības iestādēm būs nepieciešama arī centram, lai nodrošinātu ziņu un materiālu, kas saistīti ar mācību procesu, nodošanu izglītības iestādei (mācību programmu moduļi, metodika u.c.). Savukārt ziņas par pasniedzējiem ir nepieciešams informācijas sistēmā apstrādāt, lai centrs varētu pārliecināties par to, ka attiecīgā izglītības iestāde ir piesaistījusi tādus mācībspēkus, kuri spēs nodrošināt attiecīgajā mācību programmā ietvertās mācību vielas pasniegšanu. Informācija par pasniedzējiem ir nepieciešama arī speciālistiem, lai tie, izvērtējot dažādu izglītības iestāžu piedāvājumu, varētu izvēlēties sev vēlamo variantu, vērtējot arī to, kādi tieši pasniedzēji izglītības programmu pasniegs.
Datus par speciālistiem, apliecinājumiem, mācību organizētājiem un to pārstāvjiem un pasniedzējiem apstrādās atbilstoši kārtībai un apjomam, kāds noteikts Ministru kabineta noteikumu projektā "Noteikumi par speciālajām zināšanām bērnu tiesību aizsardzības jomā" (25-TA-75). Savukārt personas datu glabāšanas termiņi noteikti Ministru kabineta noteikumos "Bērnu aizsardzības centra informācijas sistēmas noteikumi", 25-TA-83.
Personas datu apstrādes tiesiskais pamats ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts, 5.1 panta 1.1 daļa, Ministru kabineta 2023. gada 19. decembra noteikumu Nr. 784 “Bērnu aizsardzības centra nolikums” 3.6., 4.3., 4.5. un 4.13. apakšpunkts.
Papildus informāciju par nepieciešamību uzkrāt datus saistībā ar mācību organizēšanu par speciālajām zināšanām bērnu tiesību aizsardzības jomā un tajā iesaistītajiem subjektiem, kā arī informāciju par iegūto datu turpmāko izmantošanu skat. Ministru kabineta noteikumu projekta "Noteikumi par speciālajām zināšanām bērnu tiesību aizsardzības jomā" (25-TA-75) sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā (anotācijā).
Personas datu apstrāde centra informācijas sistēmā bāriņtiesu darbības uzraudzībai, metodiskās palīdzības sniegšanai un funkcionālajai pārraudzībai:
Saskaņā ar Bāriņtiesu likuma 5.panta pirmo daļu centrs uzrauga bāriņtiesu darbību bērna un aizgādnībā esošās personas tiesību un interešu aizsardzībā un sniedz tām metodisko palīdzību. Savukārt minētā panta 1.1 daļa paredz, ka bāriņtiesas aizgādības tiesību pārtraukšanas, atņemšanas, pārtraukto aizgādības tiesību atjaunošanas un ārpusģimenes aprūpes jomās atrodas centra funkcionālajā pārraudzībā šajā likumā noteiktajā apjomā.
Lai centrs varētu izpildīt likumā minētās kompetences, saskaņā ar Ministru kabineta 2006. gada 19. decembra noteikumu nr. 1037 "Bāriņtiesas darbības noteikumi" 13.2. apakšpunktu ar bāriņtiesas lietvedībā esošajiem lietas materiāliem var iepazīties centra vadītāja norīkota amatpersona – ar visu bāriņtiesas lietvedībā esošo lietu materiāliem.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2023.gada 19. decembra noteikumu nr.784 "Bērnu aizsardzības centra nolikums" (turpmāk - noteikumi nr.784) 3.6. apakšpunktu viena no centra funkcijām ir uzraudzīt bērnu tiesību un interešu ievērošanu, kā arī kontrolēt normatīvo aktu ievērošanu bērnu tiesību aizsardzības jomā. Savukārt saskaņā ar noteikumu nr.784 4.15. un 4.17. apakšpunktu, lai izpildītu šo noteikumu 3. punktā minētās funkcijas, centrs atbilstoši kompetencei sniedz metodisko atbalstu bāriņtiesām, kā arī uzrauga un kontrolē Bērnu tiesību aizsardzības likuma un citu bērnu tiesību aizsardzību regulējošo normatīvo aktu ievērošanu, kā arī izvērtē, vai iestādes un organizācijas ievēro atbilstošus standartus un procedūras bērnu aizsardzības jomā.
Saskaņā ar noteikumu nr.784 5.2. apakšpunktu centram ir tiesības, pamatojoties uz privātpersonu, valsts vai pašvaldību institūciju sniegto informāciju vai pēc savas iniciatīvas pārbaudīt jebkuras valsts vai pašvaldības institūcijas, nevalstiskās organizācijas vai citas fiziskās vai juridiskās personas darbību centra kompetences jomā, sastādīt pārbaudes aktu par pārbaudē konstatētajiem faktiem un uzdot novērst konstatētos pārkāpumus. Saskaņā ar noteikumu nr.784 5.3. apakšpunktu centram ir tiesības pieprasīt un bez maksas saņemt no privātpersonām, valsts vai pašvaldību institūcijām (arī no bāriņtiesām) un nevalstiskajām organizācijām uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju un dokumentus.
Viens no paņēmieniem, kā centrs nodrošina tā kompetencē esošo funkciju (bāriņtiesu darbības uzraudzība bērna un aizgādnībā esošās personas tiesību un interešu aizsardzībā, metodiskās palīdzības sniegšana, bāriņtiesu funkcionālā pārraudzība aizgādības tiesību pārtraukšanas, atņemšanas, pārtraukto aizgādības tiesību atjaunošanas un ārpusģimenes aprūpes jomās) īstenošanu, ir pārbaužu veikšana bāriņtiesās.
Procesa apraksts un kārtība, kādā centrs veic pārbaudes bāriņtiesās, noteikta ar centra izdotiem iekšējiem normatīvajiem aktiem atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 72. panta pirmās daļas 2. punktam.
Bāriņtiesu uzraudzības process:
Pārbaudes mērķis ir pārliecināties par bāriņtiesas īstenoto darbību pietiekamību un savlaicīgumu, nodrošinot normatīvajos aktos noteikto prasību izpildi bērna un aizgādnībā esošās personas tiesību aizsardzības jomā.
Saskaņā ar līdzšinējo praksi centrs gada sākumā sastāda plānoto pārbaužu grafiku:
1) plānotās pārbaudes – , balstoties uz normatīvajos aktos noteikto pienākumu uzraudzīt bāriņtiesu darbību bērna un aizgādnībā esošās personas tiesību un interešu aizsardzību;
2) neplānotās pārbaudes –, pamatojoties uz centrā saņemto informāciju par pirmšķietamiem bērna un aizgādnībā esošās personas tiesību pārkāpumiem bāriņtiesas darbībās.
Kārtība, kādā tiek veikta bāriņtiesu funkcionālā pārraudzība:
Kārtību, kādā tiek veikta bāriņtiesu funkcionālā pārraudzība, nosaka centra izdots iekšējs normatīvais akts saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 72. panta pirmās daļas 2. punktu, Bāriņtiesu likuma 5. panta 1.1 daļu un 49.2 pantu; Bāriņtiesu likuma pārejas noteikumu 24. punktu.
Bāriņtiesu funkcionālās pārraudzības aizgādības tiesību pārtraukšanas, atņemšanas, pārtraukto aizgādības tiesību atjaunošanas un ārpusģimenes aprūpes jomās mērķis ir konstatēt un nekavējoties novērst būtisku bērnu tiesību un interešu apdraudējumu vai aizskārumu, nodrošinot kvalitatīvu un bērnu interesēm atbilstošu savlaicīgu lēmumu pieņemšanu bērnu personisko un mantisko tiesību un interešu aizsardzībā lietās, kurās ir acīmredzami riski bērna tiesību atbilstošai nodrošināšanai.
Lai centrs varētu izpildīt tam likumā noteiktos uzdevumus un funkcijas, centram ir pienākums normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, veicot funkcionālo pārraudzību aizgādības tiesību pārtraukšanas, atņemšanas, pārtraukto aizgādības tiesību atjaunošanas un ārpusģimenes aprūpes jomā, uzdot bāriņtiesai novērst bērna tiesību un interešu apdraudējumu vai aizskārumu.
Centra iespējas iepazīties ar bāriņtiesas lietvedībā esošo lietu materiāliem:
Bāriņtiesas, lai apstrādātu lietvedībā esošajās lietās personas datus, izmanto SIA "DATIVA" ("ZZ Dats") piederošo lietojumprogrammu "Bāriņtiesu informācijas sistēma" jeb BARIS. Minēto lietojumprogramu patlaban izmanto visās 42 pašvaldībās, visas bāriņtiesas. Katra pašvaldība izmanto savu atsevišķu lietojumprogrammas instanci (atsevišķu sistēmas eksemplāru ar saviem atsevišķajiem datiem). Centram patlaban nav tiešas piekļuves katras pašvaldības izmantotajai atsevišķajai lietojumprogrammas instancei. Tādēļ tad, kad centram nepieciešams iepazīties ar kādas bāriņtiesas lietvedībā esošas lietas materiāliem saistībā ar centram noteiktajām kompetencēm, centrs informāciju pieprasa no attiecīgās bāriņtiesas rakstiskā veidā. Bāriņtiesai, atbildot uz šādu centra informācijas pieprasījumu, ir jāsagatavo un jānosūta centra pieprasītie lietas materiāli. Šāda informācijas pieprasīšanas un sniegšanas kārtība ir saistīta ar ievērojamu manuālo darbu un resursu izmantošanu, gan no bāriņtiesas, gan centra puses.
Pašreizējā situācijā centram nav iespējams operatīvi piekļūt centra funkciju izpildei nepieciešamajai informācijai attiecībā uz bāriņtiesu darbības uzraudzību un funkcionālo pārraudzību. Tas savukārt kavē efektīvu centra funkciju izpildi bāriņtiesu darbības uzraudzības un funkcionālās pārraudzības jomā.
Lai centrs varētu īstenotu plānoto pārbaudi bāriņtiesā, centram ir nepieciešams iepazīties ar visiem attiecīgās bāriņtiesas lietvedībā esošās lietas materiāliem. Savukārt, ja centrs veic neplānoto pārbaudi–, pamatojoties uz centrā saņemto informāciju par pirmšķietamiem bērnu tiesību pārkāpumiem bāriņtiesas darbībās, tad centrs izvērtē specifisku informāciju (atkarībā no saņemtās informācijas par pirmšķietamu bērnu tiesību pārkāpumu) bāriņtiesas lietvedībā esošās lietas materiālos. Tādējādi atkarībā no pārbaudes veida un centrā saņemtās informācijas par iespējamu bērnu tiesību pārkāpumu atšķirsies tas, kādu informāciju centrs bāriņtiesas lietvedībā esošās lietas materiālos pārbaudīs.
Šī iemesla dēļ centra informācijas sistēmā ietvertajā Bāriņtiesu informācijas sistēmu pārlūkā (turpmāk – pārlūks) centra atbildīgās amatpersonas piekļūst un izmanto visu informāciju par attiecīgās bāriņtiesas lietvedībā esošās konkrētas lietas materiāliem, ja centrs veiks bāriņtiesas plānoto pārbaudi un tās ietvaros pēc nejaušības principa konkrētā lieta izraudzīta kā viena no lietām, kuru centram jāpārbauda. Savukārt neplānotas pārbaudes ietvaros centra informācijas sistēmā centra atbildīgās amatpersonas piekļūs un izmantos tikai to informāciju bāriņtiesas lietvedībā esošās konkrētas lietas materiālos, par kuru centrā saņemta informācija par iespējamu bērnu tiesību pārkāpumu.
Centrs bāriņtiesas darbības uzraudzību, metodiskās palīdzības sniegšanu bāriņtiesai, kā arī bāriņtiesas funkcionālo pārraudzību īsteno arī iesniegumu, dienesta ziņojumu, elektroniskā pasta vēstuļu un cita veida dokumentu izskatīšanos ietvaros par iespējamiem bērnu un aizgādnībā esošu personu tiesību pārkāpumiem.
Bāriņtiesu darbības uzraudzībai, metodiskās palīdzības sniegšanai, funkcionālajai pārraudzībai pārlūkā apstrādā informāciju saistībā ar veiktajām bāriņtiesas lietvedībā esošas lietas materiālu pārbaudēm (papildus par personas datu aizsardzības jautājumiem skat. anotācijas 8.1.13.sadaļu).
Bāriņtiesas informācijas sistēma jeb BARIS būs vienīgā informācijas sistēma, kurā centrs, izmantojot pārlūku, meklēs, no kuras saņems pārlūkā aplūkošanai vai pievienošanai centra bāriņtiesas darbības uzraudzības, metodiskās palīdzības un funkcionālās pārraudzības lietai (turpmāk – centra lietvedībā esošā lieta) projekta 8. punktā minēto informāciju. Saskaņā ar projekta "Labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas "DigiSoc" izstrāde un ieviešana" ietvaros izstrādāto tehnisko risinājumu BARIS būs vienīgā informācijas sistēma, kurā, izmantojot pārlūku, centra vadītāja norīkotās amatpersonas varēs bāriņtiesas uzraudzības, metodiskās palīdzības un funkcionālās pārraudzības ietvaros meklēt un no kuras varēs saņemt aplūkošanai vai pievienošanai centra lietvedībā esošai lietai šo noteikumu 8.punktā minēto informāciju, kas attiecas uz konkrēto uzraugāmo situāciju.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk - Datu regula) 4. panta 2. punkta izpratnē pārlūkā notiek tikai datu aplūkošana (consultation) reāllaikā un izmantošana (use). Informācijas apmaiņa starp pārlūku un BARIS nenotiks tādā izpratnē, kas paredzētu datu kopēšanu vai replikāciju. Notiks ielūkošanās BARIS, izmantojot pārlūka funkcionalitāti, kas pēc vaicājuma nosūtīšanas atgriež lietas saturu lasīšanas režīmā (read-only) uz aplūkošanas brīdi. Pārlūkā BARIS dati nenonāks un tajā neglabāsies – tehniska datu atspoguļošana darbinieka ekrānā (pārlūka sesijā) nav uzskatāma par personas datu glabāšanu, un pēc pārlūka loga aizvēršanas šie dati pārlūkā nepaliek.
Šo noteikumu 8.punktā minētie dati netiks iegūti no citām informācijas sistēmām. Šo noteikumu 8.punkā minētie dati netiks iegūti no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārziņā esošajām sistēmām.
Lietojot pārlūku, centra vadītāja norīkotajai amatpersonai, ir iespējams lejupielādēt bāriņtiesas informācijas sistēmā esošus dokumentus, ja minētie dokumenti ietverti bāriņtiesas lietā, kuru centra amatpersona pārbauda un tos centra vadītāja norīkotajai amatpersonai nepieciešams izvērtēt bāriņtiesas uzraudzības, metodiskās palīdzības un funkcionālās pārraudzības nodrošināšanas ietvaros. Datnes tiek lejupielādētas, lai datnes varētu atvērt amatpersonas datorā un centra amatpersonas varētu iepazīties ar datnēs esošo informāciju. Datnes, kas, izmantojot noteiktus meklēšanas parametrus, tika saņemtas aplūkošanai pārlukā, pašā pārlūkā netiek saglabātas. Datnes, kas lejupielādētas amatpersonas datorā, dzēš mēneša laikā (noteikumu projekta 25.punkts). Šāds lejupielādēto datņu dzēšanas termiņš ir, lai nodrošinātu iespēju centra amatpersonai iepazīties un izvērtēt ar konkrēto pārbaudāmo jautājumu saistīto informāciju, kā arī veikt nepieciešamās darbības (t.sk. atbilde iesniedzējam, ieteikumi un uzdevumi bāriņtiesai). Nereti centra amatpersonai pārbaudāmās informācijas apjoms saistībā ar konkrētu bāriņtiesas lietu var būt ļoti apjomīgs, tādēļ nepieciešams noteiks samērīgu lejupielādētās datnes dzēšanas termiņu. Turklāt vienu atsevišķu bāriņtiesas lietā esošu datni nav iespējams skatīt atrauti no kopējās bāriņtiesas lietas vai lietā pārbaudāmā jautājuma. Saskaņā ar Iesniegumu likuma 5.panta trešo daļu iestāde atbildi pēc būtības sniedz saprātīgā termiņā, ņemot vērā iesniegumā minētā jautājuma risināšanas steidzamību, bet ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas, ja šajā likumā nav noteikts citādi. Savukārt minētā panta 3.1 daļā paredzēts, ka, ja atbildes sagatavošanai nepieciešama papildu informācijas iegūšana, sadarbība ar citām iestādēm, liela apjoma informācijas analīze vai apstrāde, iestāde atbildi sniedz mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas.
Lietojot pārlūku, centra vadītāja norīkotajai amatpersonai, ir iespējams lejupielādēt bāriņtiesas informācijas sistēmā esošu dokumentu, arī ja saņemto informāciju nepieciešams pievienot centra lietvedībā esošai lietai. Informāciju, kas ir pievienota centra lietvedībā esošai lietai, glabā atbilstoši centra dokumentu klasifikācijas shēmai (noteikumu projekta 25.punkts). Šāds centra lietvedībā esošai lietai pievienotā dokumenta glabāšanas termiņš ir pamatojams ar Arhīvu likuma 4.panta trešo daļu, saskaņā ar kuru institūcijai ir pienākums saskaņot ar Latvijas Nacionālo arhīvu dokumentu klasifikācijas shēmas, dokumentu ar arhīvisko vērtību veidus un to glabāšanas termiņus, uzziņu sistēmas, kā arī dokumentu iznīcināšanas aktus pirms dokumentu iznīcināšanas, un Ministru kabineta 2024.gada 7.maija noteikumu nr.282 "Dokumentu un arhīvu pārvaldības noteikumi" 39.punktu, saskaņā ar kuru, izstrādājot dokumentu klasifikācijas shēmu, dokumentu glabāšanas termiņus un arhīviski vērtīgos dokumentus nosaka, ievērojot šādus kritērijus: normatīvajos aktos noteiktais glabāšanas termiņš; institūcijas funkciju nodrošināšanai nepieciešamais glabāšanas termiņš; Arhīvu likuma 8. panta pirmajā daļā noteiktie arhīviskās vērtības noteikšanas kritēriji.
Šie Ministru kabineta noteikumi attiecas uz reģistru un pārlūku. Tādēļ šajos Ministru kabineta noteikumos par papīra dokumentu veidā apstrādātiem datiem netiek ietverts tiesiskais regulējums, jo šāda veida datu apstrāde nenotiks nedz ar pārlūka, nedz ar reģistra palīdzību.
Attiecībā uz pārlūku norādāms, ka tas ir tikai viens no veidiem, kā centra darbinieki apstrādās (meklēs, saņems aplūkošanai, pievienos centra lietvedībā esošai lietai) datus, kas viņiem nepieciešami. Šobrīd, ņemot vērā to, ka ir gan papīra, gan elektroniski bāriņtiesas lietas materiāli, centra darbinieki savu funkciju izpildes ietvaros īstenos iepazīšanos ar lietas materiāliem vairākos veidos (papīra un elektroniskā veidā, ar pārlūka palīdzību, kā arī nosūtot bāriņtiesai informācijas pieprasījumu). Tā informācija, kas tiks meklēta, saņemta pārlūkā aplūkošanai vai pievienošanai centra lietvedībā esošai lietai elektroniski, netiks pieprasīta no bāriņtiesām, lai tās šo pašu informāciju centram nosūtītu ārpus pārlūka, ievērojot Datu regulas 5. panta 1. punkta c) apakšpunkta prasības, lai nedublētu informāciju, kas ir jau centra rīcībā (proti, kas iegūta ar pārlūka starpniecību).
Bāriņtiesas lietvedībā esošo lietu materiāli:
Bāriņtiesas lietvedībā esošo lietu materiāli ietver plašu informācijas klāstu, kas ir sistematizēts atbilstoši Bāriņtiesu likumam un citiem normatīvajiem aktiem, piemēram, Ministru kabineta 2006.gada 19. decembra noteikumiem nr.1037 "Bāriņtiesas darbības noteikumiem" (turpmāk - noteikumi nr.1037) un noteikumu nr. 1037 28. punktā minētajai centra vadītāja apstiprinātajai bāriņtiesas lietu nomenklatūrai. Konkrēts lietas saturs ir atkarīgs no lietas veida (piemēram, bērnu tiesību aizsardzība, aizgādnība, mantojuma lietas, darījumu apliecināšana), bet vispārīgi tajā var ietilpt:
1) iesniegumi un sūdzības: personu (vecāku, radinieku, iestāžu u.c.) iesniegumi, saskaņā ar kuriem lieta ir ierosināta;
2) bāriņtiesas lēmumi: visi bāriņtiesas pieņemtie lēmumi attiecīgajā lietā (vienpersoniskie vai koleģiāli pieņemtie lēmumi);
3) sēdes protokoli: protokoli no bāriņtiesas sēdēm, kurās lieta tika izskatīta;
4) atskaites, atzinumi un cita rakstveida informācija, ko bāriņtiesa iegūst vai noskaidrot, lai pieņemtu lēmumu konkrētā lietā:
- sociālā dienesta atzinumi un informācija;
- izglītības un veselības aprūpes iestāžu sniegtā informācija par bērnu vai aizgādnībā esošo personu;
- policijas vai citu tiesībsargājošo iestāžu materiāli (ja attiecināms);
5) pārbaudes akti: akti par dzīves apstākļu pārbaudi (dzīvesvietā, ģimenē);
6) procesuālie dokumenti:
- aicinājumi, paziņojumi un vēstules administratīvā procesa dalībniekiem;
- pieprasījumi informācijas iegūšanai;
7) materiāli par bērnu un ģimeni (bērnu tiesību aizsardzības lietās):
- personu dati: informācija par bērnu, vecākiem, aizbildņiem, audžuģimeni vai aizgādņiem (dzimšanas apliecības, pases kopijas, dzīvesvietas deklarācijas);
- bērna viedoklis: informācija par bērna noskaidroto viedokli (ja bērna vecums to atļauj);
- mantiskie jautājumi: dokumenti par bērna mantas pārvaldīšanu (piemēram, ar mantu saistīti līgumi, norēķinu pārbaudes);
8) apliecinājumu lietas un citi uzdevumi:
- apliecinājumu reģistri: dokumenti un ieraksti par bāriņtiesas apliecinātajiem darījumiem (piemēram, pilnvaras, parakstu apliecināšana, īres/nomas līgumu apliecināšana);
9) mantojuma lietas: ja bāriņtiesa veic mantojuma lietas kārtošanu, tajā būs ar mantojumu saistītie dokumenti.
Bāriņtiesas veido un kārto lietas atbilstoši lietu nomenklatūrai (lietu sarakstam), un tās tiek glabātas noteiktu termiņu. Tas, cik ilgi glabājama noteikta lietu kategorija, tiek noteikts lietu nomenklatūrā (lietu sarakstā). Lietu nomenklatūra tiek saskaņota ar Latvijas Nacionālo arhīvu. Par katru ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu vai aizgādnībā esošu personu tiek iekārtota atsevišķa lieta. Noteikumi par to, kā bāriņtiesa veido lietas, ietverti noteikumu nr. 1037 IV. nodaļā.
Risinājuma apraksts
Centram izveidojama sava informācijas sistēma, kurā ietverams Bērnu tiesību aizsardzības jautājumos kompetento speciālistu reģistrs un Bāriņtiesu informācijas sistēmu pārlūks, lai centrs varētu nodrošināt tam uzticēto funkciju efektīvu īstenošanu speciālo zināšanu bērnu tiesību aizsardzības apguves nodrošināšanas jomā un bāriņtiesu uzraudzības, metodiskās palīdzības un funkcionālās pārraudzības nodrošināšanas jomā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Pēc centra pasūtījuma sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Agile & Co" veica izvērtējumu, lai noteiktu speciālistu, kuriem nepieciešamas speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, un bērna atbalsta speciālistu, kuri pilnveidojuši profesionālo kompetenci bērnu tiesību aizsardzības jomā, informācijas sistēmas izstrādes risinājumu (2023. gada 4. ceturksnis – 2024. gada 1. ceturksnis).
Minētā izvērtējuma ietvaros tika veikti šādi uzdevumi:
1) identificēti informācijas sistēmas lietotāji;
2) identificētas iestādes un to pārziņā esošās informācijas sistēmas, kas uzkrāj datus par speciālistiem, kuri apguvuši profesionālai darbībai nepieciešamās mācības;
3) izvērtēta 2.uzdevumā identificēto iestāžu informācijas sistēmas;
4) noteikts, vai būtu pielāgojama jau esoša informācijas sistēma datu uzkrāšanai par speciālistiem, kuri apguvuši mācības, vai nepieciešams veidot jaunu tehnisku risinājumu – informācijas sistēmu;
5) definēti pielāgojamās informācijas sistēmas vai jaunas informācijas sistēmas datu apstrādes mērķi un norādīts tiesiskais pamatojums;
6) izvērtēta un identificēta nepieciešamā informācija un datu apjoms par speciālistiem, kas būtu uzkrājams informācijas sistēmā;
7) noteikti jaunajā informācijas sistēmā vai pielāgojamajā informācijas sistēmā iekļaujamie procesi;
8) identificēts un izvērtēts informācijas sistēmā autentificēšanās veids (piemēram, ar personas apliecību (eID) vai elektroniskā paraksta mobilo lietotni, viedkarti, vai internetbankas autentifikācijas līdzekļiem);
9) izvērtēti tehniskie un organizatoriskie drošības pasākumi;
10) pamatojoties uz izstrādāto izvērtējumu, sagatavots nepārprotams un precīzs tehniskās specifikācijas projekts informācijas sistēmas izstrādes vai informācijas sistēmas pielāgošanas iepirkumam, iekļaujot visu būtisko informāciju, kas var būt noderīga tirgus dalībniekiem piedāvājuma izstrādē plānotajā informācijas sistēmas izstrādes vai pielāgošanas iepirkumā.
Izvērtējuma ietvaros konstatēts, ka:
1) valstī nav vienotas prakses, kā nodrošināt pieejamību dažādu specializēto speciālistu sarakstiem vai datu aktualizēšanai, kā arī nav vienotas informācijas sistēmas, kurā tiktu uzkrāti dati par mūžizglītības laikā iegūto profesionālo kvalifikāciju dažādiem speciālistiem;
2) ir nepieciešams risinājums, kas spētu valsts līmenī apkopot un uzkrāt datus par speciālistu apgūtajām mācībām bērnu tiesību aizsardzības jomā, nodrošinātu uzkrāto datu pieejamību datu atkalizmantotājiem, sniegtu atbalstu centra darbiniekiem speciālistu mācību procesa uzraudzībai un nodrošinātu datus mācību pieprasījuma plānošanai valsts līmenī;
3) izvērtējot iespējamās alternatīvas, secināts, ka veidot jaunu sistēmu ir racionāli izdevīgāk kā veikt citu informācijas sistēmu papildinājumus ar centram nepieciešamo funkcionalitāti.
Secināts, ka, izveidojot informācijas sistēmu, būs šādi galvenie ieguvumi:
1) informācijas sistēma nodrošina speciālistiem un darba devējiem informācijas pieejamību par mācību apliecību derīguma termiņiem, nodrošinot mācību pilnveides savlaicīgumu;
2) informācijas sistēma nosūta automātisko atgādinājumu par nepieciešamību pilnveidot zināšanas;
3) vienkopus pieejama informācija par izglītības iestādēm un par pasniedzējiem, kuri īsteno mācības;
4) informācijas sistēma nodrošina iespēju speciālistiem pieteikties mācībām;
5) vienotā pieeja nodrošina pasniedzēju saskaņošanu (ja pasniedzējs jau ir saskaņots, otrā saskaņošana nav nepieciešama);
6) informācijas sistēma atvieglo izglītības iestāžu komunikāciju ar centru (saskaņošana, iesnieguma nosūtīšana utt.);
7) izglītības iestādēm nodrošināta piekļuve aktuāliem mācību materiāliem;
8) informācijas sistēma izstrādā apliecības un izglītības iestādei nav jānodrošina apliecību sagatavošana un nosūtīšana mācību dalībniekiem;
9) publiski pieejama informācija par speciālistiem, kuri ir apguvuši mācības.
Izvērtējuma ietveros sagatavotie dokumenti publicēti Valsts kancelejas pētījumu un publikāciju datubāzē.
Minētā izvērtējuma ietvaros tika veikti šādi uzdevumi:
1) identificēti informācijas sistēmas lietotāji;
2) identificētas iestādes un to pārziņā esošās informācijas sistēmas, kas uzkrāj datus par speciālistiem, kuri apguvuši profesionālai darbībai nepieciešamās mācības;
3) izvērtēta 2.uzdevumā identificēto iestāžu informācijas sistēmas;
4) noteikts, vai būtu pielāgojama jau esoša informācijas sistēma datu uzkrāšanai par speciālistiem, kuri apguvuši mācības, vai nepieciešams veidot jaunu tehnisku risinājumu – informācijas sistēmu;
5) definēti pielāgojamās informācijas sistēmas vai jaunas informācijas sistēmas datu apstrādes mērķi un norādīts tiesiskais pamatojums;
6) izvērtēta un identificēta nepieciešamā informācija un datu apjoms par speciālistiem, kas būtu uzkrājams informācijas sistēmā;
7) noteikti jaunajā informācijas sistēmā vai pielāgojamajā informācijas sistēmā iekļaujamie procesi;
8) identificēts un izvērtēts informācijas sistēmā autentificēšanās veids (piemēram, ar personas apliecību (eID) vai elektroniskā paraksta mobilo lietotni, viedkarti, vai internetbankas autentifikācijas līdzekļiem);
9) izvērtēti tehniskie un organizatoriskie drošības pasākumi;
10) pamatojoties uz izstrādāto izvērtējumu, sagatavots nepārprotams un precīzs tehniskās specifikācijas projekts informācijas sistēmas izstrādes vai informācijas sistēmas pielāgošanas iepirkumam, iekļaujot visu būtisko informāciju, kas var būt noderīga tirgus dalībniekiem piedāvājuma izstrādē plānotajā informācijas sistēmas izstrādes vai pielāgošanas iepirkumā.
Izvērtējuma ietvaros konstatēts, ka:
1) valstī nav vienotas prakses, kā nodrošināt pieejamību dažādu specializēto speciālistu sarakstiem vai datu aktualizēšanai, kā arī nav vienotas informācijas sistēmas, kurā tiktu uzkrāti dati par mūžizglītības laikā iegūto profesionālo kvalifikāciju dažādiem speciālistiem;
2) ir nepieciešams risinājums, kas spētu valsts līmenī apkopot un uzkrāt datus par speciālistu apgūtajām mācībām bērnu tiesību aizsardzības jomā, nodrošinātu uzkrāto datu pieejamību datu atkalizmantotājiem, sniegtu atbalstu centra darbiniekiem speciālistu mācību procesa uzraudzībai un nodrošinātu datus mācību pieprasījuma plānošanai valsts līmenī;
3) izvērtējot iespējamās alternatīvas, secināts, ka veidot jaunu sistēmu ir racionāli izdevīgāk kā veikt citu informācijas sistēmu papildinājumus ar centram nepieciešamo funkcionalitāti.
Secināts, ka, izveidojot informācijas sistēmu, būs šādi galvenie ieguvumi:
1) informācijas sistēma nodrošina speciālistiem un darba devējiem informācijas pieejamību par mācību apliecību derīguma termiņiem, nodrošinot mācību pilnveides savlaicīgumu;
2) informācijas sistēma nosūta automātisko atgādinājumu par nepieciešamību pilnveidot zināšanas;
3) vienkopus pieejama informācija par izglītības iestādēm un par pasniedzējiem, kuri īsteno mācības;
4) informācijas sistēma nodrošina iespēju speciālistiem pieteikties mācībām;
5) vienotā pieeja nodrošina pasniedzēju saskaņošanu (ja pasniedzējs jau ir saskaņots, otrā saskaņošana nav nepieciešama);
6) informācijas sistēma atvieglo izglītības iestāžu komunikāciju ar centru (saskaņošana, iesnieguma nosūtīšana utt.);
7) izglītības iestādēm nodrošināta piekļuve aktuāliem mācību materiāliem;
8) informācijas sistēma izstrādā apliecības un izglītības iestādei nav jānodrošina apliecību sagatavošana un nosūtīšana mācību dalībniekiem;
9) publiski pieejama informācija par speciālistiem, kuri ir apguvuši mācības.
Izvērtējuma ietveros sagatavotie dokumenti publicēti Valsts kancelejas pētījumu un publikāciju datubāzē.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Vienlaikus izvērtējums arī veikts projekta "Labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas "DigiSoc" īstenošanas ietvaros.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
Nosaukums
Pēc centra pasūtījuma sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Agile & Co" veica izvērtējumu, lai noteiktu risinājumu speciālistu, kuriem nepieciešamas speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, un bērna atbalsta speciālistu, kuri pilnveidojuši profesionālo kompetenci bērnu tiesību aizsardzības jomā, informācijas sistēmas izstrādei (2023. gada 4. ceturksnis – 2024. gada 1. ceturksnis).
Apraksts
https://ppdb.mk.gov.lv/database/izvertejums-lai-noteiktu-risinajumu-specialistu-kuriem-nepieciesamas-specialas-zinasanas-bernu-tiesibu-aizsardzibas-joma-un-berna-atbalsta-specialistu-kuri-pilnveidojusi-profesionalo-kompetenci-be/
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Noteikumu projekta 13.2.3. apakšpunktā īpaši ir tikusi izcelta informācijas iegūšana par speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā apguvušajiem pedagogiem tādēļ, ka informācija par pedagogiem centra informācijas sistēmā tiks iegūta no Valsts izglītības informācijas sistēmas. Tādēļ šajā apakšpunktā lietots termins "pedagogs", nevis "speciālists".
Noteikumu projektā minētā datu apmaiņa ar Fizisko personu reģistru (13.1. apakšpunkts) vēl nenotiek, taču ir plānots nākamajā informācijas sistēmas izstrādes kārtā šādu datu apmaiņu nodrošināt, izmantojot Datu izplatīšanas un pārvaldības platformu DAGR.
Noteikumu projekta saskaņošanas ietveros ir tikusi identificēta nepieciešamība pēc funkcionalitātes, saskaņā ar kuru bāriņtiesām automātiski nāk paziņojums, ka pārlūkā ir notikusi personas datu saņemšana aplūkošanai vai pievienošanai centra lietvedībā esošai lietai. Labklājības ministrijā tiek izvērtēta šāda risinājuma ieviešanas darbietilpība un tam tiek plānoti finanšu resursi tehnisko informācijas sistēmas izmaiņu realizēšanai. 2026.gadā konkrēts iezīmēts finansējums šādām izmaiņām nav Labklājības ministrijai pieejams, tādēļ izmaiņu veikšanā plānojama 2027. gadā, ja šim nolūkam izdosies atrast nepieciešamo finansējumu.
Vienlaikus kā iespējama sistēmas attīstības vajadzība saskaņošanas ietvaros ir tikusi identificēta jauna funkcionalitāte, saskaņā ar kuru būtu iespējams nodrošināt no pārlūka lejupielādēto failu kontroli (piemēram, automātisku dzēšanu pēc noteikta laika, neiespēju saglabāt datni ārpus attiecīgās centra lietvedībā esošas lietas, vai auditācijas pierakstu par katru lejupielādi un dzēšanu). Centrs izvērtēs tehniskās un finansiālās iespējas šāda risinājuma ieviešanai.
Noteikumu projektā minētā datu apmaiņa ar Fizisko personu reģistru (13.1. apakšpunkts) vēl nenotiek, taču ir plānots nākamajā informācijas sistēmas izstrādes kārtā šādu datu apmaiņu nodrošināt, izmantojot Datu izplatīšanas un pārvaldības platformu DAGR.
Noteikumu projekta saskaņošanas ietveros ir tikusi identificēta nepieciešamība pēc funkcionalitātes, saskaņā ar kuru bāriņtiesām automātiski nāk paziņojums, ka pārlūkā ir notikusi personas datu saņemšana aplūkošanai vai pievienošanai centra lietvedībā esošai lietai. Labklājības ministrijā tiek izvērtēta šāda risinājuma ieviešanas darbietilpība un tam tiek plānoti finanšu resursi tehnisko informācijas sistēmas izmaiņu realizēšanai. 2026.gadā konkrēts iezīmēts finansējums šādām izmaiņām nav Labklājības ministrijai pieejams, tādēļ izmaiņu veikšanā plānojama 2027. gadā, ja šim nolūkam izdosies atrast nepieciešamo finansējumu.
Vienlaikus kā iespējama sistēmas attīstības vajadzība saskaņošanas ietvaros ir tikusi identificēta jauna funkcionalitāte, saskaņā ar kuru būtu iespējams nodrošināt no pārlūka lejupielādēto failu kontroli (piemēram, automātisku dzēšanu pēc noteikta laika, neiespēju saglabāt datni ārpus attiecīgās centra lietvedībā esošas lietas, vai auditācijas pierakstu par katru lejupielādi un dzēšanu). Centrs izvērtēs tehniskās un finansiālās iespējas šāda risinājuma ieviešanai.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- bērni un aizgādnībā esošās personas, bērna vecāki, aizbildņi, audžuģimenes, aizgādņi
- pasniedzēji, kuri īsteno vai vēlas īstenot mācības speciālo zināšanu bērnu tiesību aizsardzības jomā apguvi; subjekti, kuriem nepieciešamas speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā (speciālisti).
Ietekmes apraksts
Centra amatpersonas pārlūka ietvaros veiks bērnu un aizgādnībā esošu personu, bērna vecāku, aizbildņu, audžuģimeņu, aizgādņu personas datu apstrādi, īstenojot bāriņtiesas darbības uzraudzību, metodiskās palīdzības sniegšanu un funkcionālās pārraudzības nodrošināšanu, veicot pārbaudi par to, vai nav noticis bērnu vai aizgādnībā esošu personu interešu aizskārums un uzdotu bāriņtiesai novērst bērnu un aizgādnībā esošu personu interešu aizskārumus.
Subjektiem, kuriem nepieciešamas speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, tiek nodrošināta iespēja pieteikties mācībām, sniegt atsauksmes, kārtot gala pārbaudījumu un saņemt apliecinājumu par apgūtajām zināšanām, izmantojot reģistru. Aktuālā informācija par to, ka subjekti ieguvuši speciālās zināšanas, tiks uzskaitīta reģistrā un pieejama darba devējiem, kompetentajām institūcijām, kā arī bērnu interešu pārstāvjiem.
Šobrīd nav iespējams pateikt, cik speciālistiem valstī minētās mācības ir nepieciešams apmeklēt, jo tie ir absolūti visi speciālisti, kuriem darbs ir saistīts ar bērniem (Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.1 panta pirmajā daļā ietvertais uzskaitījums). Saskaņā ar centra indikatīvām aplēsēm nākotnē tie būs vairāki desmiti tūkstošu speciālistu jeb visi speciālisti, kuri profesionālās darbības ietvaros nonāks saskarsmē ar bērniem.
Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.6. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju" 4.3.6.1. pasākuma "Speciālistu, kuru profesionālā darbība saistīta ar bērnu tiesību aizsardzības nodrošināšanu, profesionālās kvalifikācijas pilnveide un bērnu likumisko pārstāvju atbildības stiprināšana bērnu tiesību aizsardzības sistēmas reorganizācijas ietvaros" ietvaros centrs īsteno projektu, organizējot mācības speciālistiem speciālo zināšanu apguvei bērnu tiesību aizsardzības jomā. Saskaņā ar centra datiem vidēji gadā tiek apmācīti 1000-1100 speciālistu (bāriņtiesu amatpersonas, pašvaldību administratīvo komisiju locekļi, pašvaldību policijas darbinieki, prokurori, tiesneši, centra speciālisti, Valsts policijas amatpersonas, zvērināti advokāti, zvērināti notāri). Salīdzinoši saskaņā ar Valsts policijas sniegtajiem datiem vidēji gadā Valsts policijai vien ir jānodrošina mācības ap 1200 policistiem. Tas nozīmē, ka mērķa grupa, uz kuriem attiecas pienākums regulāri iegūt speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, ir ļoti liela.
Subjektiem, kuriem nepieciešamas speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, tiek nodrošināta iespēja pieteikties mācībām, sniegt atsauksmes, kārtot gala pārbaudījumu un saņemt apliecinājumu par apgūtajām zināšanām, izmantojot reģistru. Aktuālā informācija par to, ka subjekti ieguvuši speciālās zināšanas, tiks uzskaitīta reģistrā un pieejama darba devējiem, kompetentajām institūcijām, kā arī bērnu interešu pārstāvjiem.
Šobrīd nav iespējams pateikt, cik speciālistiem valstī minētās mācības ir nepieciešams apmeklēt, jo tie ir absolūti visi speciālisti, kuriem darbs ir saistīts ar bērniem (Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.1 panta pirmajā daļā ietvertais uzskaitījums). Saskaņā ar centra indikatīvām aplēsēm nākotnē tie būs vairāki desmiti tūkstošu speciālistu jeb visi speciālisti, kuri profesionālās darbības ietvaros nonāks saskarsmē ar bērniem.
Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.6. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju" 4.3.6.1. pasākuma "Speciālistu, kuru profesionālā darbība saistīta ar bērnu tiesību aizsardzības nodrošināšanu, profesionālās kvalifikācijas pilnveide un bērnu likumisko pārstāvju atbildības stiprināšana bērnu tiesību aizsardzības sistēmas reorganizācijas ietvaros" ietvaros centrs īsteno projektu, organizējot mācības speciālistiem speciālo zināšanu apguvei bērnu tiesību aizsardzības jomā. Saskaņā ar centra datiem vidēji gadā tiek apmācīti 1000-1100 speciālistu (bāriņtiesu amatpersonas, pašvaldību administratīvo komisiju locekļi, pašvaldību policijas darbinieki, prokurori, tiesneši, centra speciālisti, Valsts policijas amatpersonas, zvērināti advokāti, zvērināti notāri). Salīdzinoši saskaņā ar Valsts policijas sniegtajiem datiem vidēji gadā Valsts policijai vien ir jānodrošina mācības ap 1200 policistiem. Tas nozīmē, ka mērķa grupa, uz kuriem attiecas pienākums regulāri iegūt speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, ir ļoti liela.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2026
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2027
2028
2029
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Centra informācijas sistēmas izveide tiks nodrošināta Labklājības ministrijas valsts budžeta apakšprogrammā 74.06.00 “Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) projekti un pasākumi” piešķirto līdzekļu ietvaros, kas paredzēti Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" 2.1.2.1.i. investīcijas "Centralizētās platformas un sistēmas" nolūka "Pašvaldību pakalpojumu digitālā transformācija un pašvaldību atbalsta procesu modernizācija un centralizācija, t. sk. sadarbībā ar valsts pārvaldes institūcijām" projekta "Labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas "DigiSoc" izstrāde un ieviešana" īstenošanai, saskaņā ar 2025. gada 19. novembra Grozījumiem Ministru kabineta 2024. gada 4. jūnija rīkojumā Nr. 440 "Par 2.1.2.1.i. investīcijas "Centralizētās platformas un sistēmas" nolūka "Pašvaldību pakalpojumu digitālā transformācija un pašvaldību atbalsta procesu modernizācija un centralizācija, t. sk. sadarbībā ar valsts pārvaldes institūcijām" projekta "Labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas "DigiSoc" izstrāde un ieviešana" pases un centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojuma attīstības plāna apstiprināšanu" (prot. Nr. 48 23. §).
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta noteikumu projekts "Noteikumi par speciālajām zināšanām bērnu tiesību aizsardzības jomā"
Pamatojums un apraksts
Ministru kabineta noteikumi nepieciešami, lai noteiktu personas datu apstrādes kārtību centra informācijas sistēmā, kas saistīta ar speciālo zināšanu bērnu tiesību aizsardzības jomā apguvi, tostarp nosakot apstrādājamo datu kategorijas, apstrādes mērķus un datu apstrādē iesaistītās personas.
Atbildīgā institūcija
Labklājības ministrija
4.1.2. Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1037 "Bāriņtiesas darbības noteikumi"
Pamatojums un apraksts
Grozījumi nepieciešami, lai normatīvajā aktā noteiktu, ka bāriņtiesa centra vadītāja norīkotai amatpersonai piekļuvi bāriņtiesas lietas materiālos iekļautai informācijai var nodrošināt, piešķirot tiesības skatīt bāriņtiesas informācijas sistēmā esošo informāciju atbilstoši normatīvajos aktos par centra informācijas sistēmu noteiktajā apjomā. Vienlaikus nosakāms, ka, saņemot centra vadītāja norīkotās amatpersonas lūgumu, bāriņtiesa var iekļaut bāriņtiesas informācijas sistēmā informāciju par bāriņtiesas lietvedībā esošas lietas materiāliem atbilstoši normatīvajos aktos par centra informācijas sistēmu noteiktajam apjomam.
Atbildīgā institūcija
Labklājības ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Bērnu aizsardzības centrsNevalstiskās organizācijas
Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijaCits
informācijas tehnoloģiju uzņēmums SIA "DATIVA" (SIA “ZZ Dats”)6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Centra vadībā, konsultējoties ar Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociāciju, informācijas tehnoloģiju uzņēmums SIA "DATIVA" (SIA “ZZ Dats”) izstrādāja tehnisko risinājumu tam, lai centram bāriņtiesas darbības pārbaudes ietvaros būtu iespējams meklēt un saņemt datus aplūkošanai vai pievienošanai pārbaudes lietai no bāriņtiesas informācijas sistēmas, kurā tiek apstrādāti personas dati, kas ietverti bāriņtiesas lietvedībā esošajās lietās.
Sabiedrības līdzdalība attiecībā uz personas datu apstrādi centra informācijas sistēmā, kas saistīta ar speciālo zināšanu apguvi bērnu tiesību aizsardzības jomā, ir veikta Ministru kabineta noteikumu projekta "Noteikumi par speciālajām zināšanām bērnu tiesību aizsardzības jomā" izstrādes ietvaros.
Sabiedrības līdzdalība attiecībā uz personas datu apstrādi centra informācijas sistēmā, kas saistīta ar speciālo zināšanu apguvi bērnu tiesību aizsardzības jomā, ir veikta Ministru kabineta noteikumu projekta "Noteikumi par speciālajām zināšanām bērnu tiesību aizsardzības jomā" izstrādes ietvaros.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Bērnu aizsardzības centrs
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Informācija par horizontālo ietekmi uz personas datu aizsardzību attiecībā uz speciālo zināšanu bērnu tiesību aizsardzības jomā apguves procesu
Informācija par horizontālo ietekmi uz personas datu aizsardzību attiecībā uz speciālo zināšanu bērnu tiesību aizsardzības jomā apguves procesu ietverta Ministru kabineta noteikumu projekta "Noteikumi par speciālajām zināšanām bērnu tiesību aizsardzības jomā" (25-TA-75) sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 8.1.13. sadaļā.
Projekta 13.1. apakšpunktā paredzēts, ka no Fizisko personu reģistra personas identificēšanas nolūkā tiek apstrādāti personas dati – vārds, uzvārds un personas kods.
Šādu personas datu nepieciešamības pamatojums ir saistīts ar speciālo zināšanu bērnu tiesību aizsardzības jomā apguves nodrošināšanas procesu. Minēto personas datu apstrāde ir nepieciešama, lai, piemēram, ja persona ir mainījusi vārdu, uzvārdu vai personas kodu, būtu iespējams pārliecināties, ka mācību organizētāja rīcībā esošie speciālista izglītību apliecinošie dokumenti, kuros ir personas vārds, uzvārds vai personas kods, attiecas uz konkrēto speciālistu. Savukārt attiecībā uz pasniedzējiem, kuri mācīs speciālistiem speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, arī nepieciešams pārbaudīt, saistības atbilstību pasniedzējiem izvirzītajām prasībām, ja pasniedzējs ir mainījis vārdu, uzvārdu vai personas kodu, ir nepieciešams izsekot, vai persona, par kuri Bērnu aizsardzības centrs saņēmis informāciju, ir tā pati, kas norādīta pasniedzēja pieredzi un izglītību apliecinošajos dokumentos.
Šādi dati nav iegūstami no personas, bet gan no Fizisko personu reģistra, jo centram jāievēro labas pārvaldības princips, Datu regulas 5. panta 1. punkta d) apakšpunktā noteiktais precizitātes princips (nepieciešamība pārbaudīt vai dati ir aktuāli), kā arī to, ka ne visos gadījumos pasēs un ID kartēs ietvertā informācija būs aktuāla, ja persona nav paspējusi šos dokumentus nomainīt.
Personas identificēšanai parasti ir pietiekami ar aktuālajiem personas identifikācijas datiem. Atbilstoši Fizisko personu reģistra darbības principiem personas identificēšana tiek veikta, izmantojot tās personas kodu. Tādējādi, ja personai personas kods ir piešķirts, centram, izmantojot Fizisko personu reģistru, ir iespējams identificēt konkrēto personu, ievadot iepriekšējo personas kodu un iegūstot aktuālos personas identifikācijas datus, tas ir, esošo vārdu, uzvārdu un personas kodu. Līdz ar to arī tajā gadījumā, ja persona ir mainījusi vārdu, uzvārdu vai personas kodu, pastāv iespēja pārliecināties gan par pasniedzēja atbilstību izvirzītajām prasībām, gan par to, ka speciālista rīcībā esošie izglītību apliecinošie dokumenti attiecas uz konkrēto speciālistu.
Informācija par horizontālo ietekmi uz personas datu aizsardzību attiecībā uz bāriņtiesu darbības uzraudzību, metodisko palīdzību un funkcionālo pārraudzību
Bāriņtiesas darbības uzraudzības nodrošināšanai un metodiskās palīdzības sniegšanai, kā arī funkcionālās pārraudzības nodrošināšanai pārlūkā meklē un saņem aplūkošanai vai pievienošanai centra lietvedībā esošai lietai šādu bāriņtiesas lietvedībā esošajos lietu materiālos iekļauto informāciju:
1) ziņas par lietas izskatīšanu [bāriņtiesas nosaukums; lietas indekss; lietas numurs; lietas ierosināšanas datums; lietas nosaukums; izlemjamais jautājums; plānotais un faktiskais lietas pārskatīšanas datums; lietas statuss; par lietu atbildīgā bāriņtiesas amatpersonu (vārds (vārdi), uzvārds, amats); tiesas nolēmums, kas saistīts ar bāriņtiesas lietu; bāriņtiesas lietā esošie dokumenti; informācija par lietas pārsūtīšanu; ar bāriņtiesas lietu saistītā lieta]. Minētā informācija ir svarīga, lai centram, ja tas pārbaudes ietvaros veic ielūkošanos konkrētas bāriņtiesas lietvedībā esošajā lietā, ir iespējams pārliecināties, ka bāriņtiesa, īstenojot bērnu un aizgādnībā esošu personu tiesību aizsardzību, ievēro Bāriņtiesu likumā, noteikumos nr.1037 un citos normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībā uz bāriņtiesai piekritīgu jautājumu izskatīšanu par bērnu un aizgādnībā esošo personu tiesību aizsardzību. Minētā informācija ir svarīga, lai centrs varētu pārbaudīt, vai un kā bāriņtiesa nodrošina bērna un aizgādnībā esošās personas, kā arī citu lietā iesaistīto pušu iesniegumu un sūdzību izskatīšanu attiecīgajā lietā. Piemēram, ja bērns ir iesniedzis sūdzību bāriņtiesai par aizbildņa rīcību, kāds ir bijis sūdzības izskatīšanas process un galīgais noregulējums; izteiktus lūgumus, ierosinājumus vai sūdzības (noteikumu projekta 8.1. apakšpunkts). Ar šo noteikumu 8.1.apakšpunktā minēto “saistīto lietu” saprotama cita bāriņtiesas lieta, kurai ir saistība ar konkrēto bāriņtiesas lietu. Piemēram, ir lieta par aizgādības tiesību pārtraukšanu vecākam par bērnu, bet papildus tai vēl ir viena cita lieta – lieta par aizbildnības nodibināšanu un aizbildņa iecelšanu konkrētam bērnam. Kopumā ir definētas 38 dažādu lietu kategorijas. Vienai un tai pašai personai var būt vairākas lietas atkarībā no konkrēta dzīves gadījuma. Piemēram, vecākam, kuram ir vairāki bērni ģimenē, ir viena lieta par aizgādības tiesību pārtraukšanu par vienu no bērniem, bet vēlāk bāriņtiesa secina, ka ir nepieciešams ierosināt lietu par aizgādības tiesību pārtraukšanu pār pārējiem diviem bērniem;
2) personas dati, kas nepieciešami bāriņtiesas lietas dalībnieka un personas, kura saistīta ar izlemjamo jautājumu, identifikācijai (esošais un iepriekšējais vārds (vārdi), uzvārds, esošais un iepriekšējais personas kods, bet, ja personas koda nav, dzimšanas datums), noteikumu projekta 8.2.2., 8.2.3., 8.3.1., 8.3.2. apakšpunkts. Centra amatpersonām, veicot pārbaudes vai izskatot sūdzības, ir kritiski svarīgi redzēt un analizēt pilnīgus vēsturiskos datus, tostarp iepriekšējos vārdus, uzvārdus un personas kodus. Vēsturisko datu nepieciešamība ir saistīta ar to, ka nereti bāriņtiesas lieta var būt aktīva daudzu gadu garumā:
- ja vecāki vai pats bērns ir mainījuši uzvārdu vai personas kodu (piemēram, sakarā ar adopciju, laulību, paternitātes noteikšanu/atzīšanu vai vārda maiņu), sistēmā var izveidoties situācija, kurā jaunākie dokumenti vairs automātiski nesaistās ar vecajiem. Amatpersonai ir jāredz iepriekšējā identitāte, lai pārliecinātos, ka bāriņtiesa ir ņēmusi vērā visu ģimenes vēsturi, nevis sākusi vērtēt situāciju “no baltas lapas”;
- ja vecākiem iepriekš ir bijušas pārtrauktas aizgādības tiesības, konstatēta vardarbība vai atkarības problēmas, bet pēc tam ir mainīts uzvārds vai pat personas kods (piemēram, mainoties juridiskajam statusam), centra amatpersonai ir jāpārbauda, vai bāriņtiesas amatpersona nav palaidusi garām šo vēsturi. Tas novērš situāciju, kurā bīstami riski bērnam netiek pamanīti tikai tāpēc, ka mainījušies personas identifikācijas dati;
3) personas dati, kas nepieciešami personas vecuma noskaidrošanai, kā arī dati, kas nepieciešami, lai bārenim un bez vecāku gādības palikušam bērnam atrastu piemērotu uzņemošo ģimeni (aizbildni, audžuģimeni, viesģimeni, adoptētāju), lai pārliecinātos, ka attiecīga uzņemošā ģimene ir konkrētam bērnam piemērota, ņemot vērā gan bērna vecumu, uzņemošās ģimenes locekļu vecumu, dzimumu, valstisko piederību un tās veidu (8.2.4., 8.2.5., 8.2.6., 8.3.3., 8.3.4., 8.3.5. apakšpunkts). Svarīgi atzīmēt, ka, lai noteiktu vecumu, būtu visos gadījumos nepieciešams apstrādāt ne tikai personas kodu, bet arī dzimšanas datumu, ņemot vērā, ka nereti pēc personas koda nav iespējams konstatēt personas dzimšanas datumu;
4) deklarētā dzīvesvietas adrese vai faktiskā adrese, kas nepieciešama, lai centrs bāriņtiesas pārbaudes veikšanas ietvaros varētu pārliecināties, ka lēmumu ir pieņēmusi tā bāriņtiesa, kurai ir bijusi teritoriāli piekritīga konkrētā lieta (noteikumu projekta 8.2.7. un 8.3.6. apakšpunkts);
5) informācija par bāriņtiesas lietas dalībnieka statusu un personas saistību ar izlemjamo jautājumu (noteikumu projekta 8.2.1., 8.3.8. apakšpunkts). Centra amatpersonai, lai tā varētu pārbaudīt attiecīgu bāriņtiesas lietu, ir jāiepazīstas ar lietā esošo informāciju par faktiskajiem apstākļiem, kas gandrīz vienmēr ietver identificējošu informāciju par personām un katras personas lomu aplūkojamajā situācijā. Šajā gadījumā centra amatpersonai, lai pārbaudītu lietā veiktās bāriņtiesas darbības ir nepieciešams precīzi zināt, kāds katrai personai ir bijis statuss lietā. Praktiski tas nozīmē, ka bez personas datiem nevar kvalitatīvi pārbaudīt, vai ir identificēti visas lietā iesaistītās puses (piemēram, bērna vecāki, aizbildnis, audžuģimene, bērna tuvas personas) un vai tie ir pienācīgi uzklausīti. Tāpat centra amatpersona pievērš uzmanību, piemēram, tam, vai lietā pieņemtie lēmumi ir balstīti uz aktuālu un pietiekamu informāciju (sociālie apstākļi, dzīvesvietas pārbaudes, sadarbība ar institūcijām u.tml.).
6) informācija par personas miršanas datumu (8.2.4., 8.3.3. apakšpunkts). Centram piekļuve datiem par personas miršanas datumu bāriņtiesas lietā ir nepieciešama, jo šāda informācija var būt būtiska, lai nodrošinātu bāriņtiesas pieņemto lēmumu izvērtēšanu, vai nav pārkāptas bērna vai aizgādnībā esošās personas tiesības, īpaši gadījumos, kad personas nāve ietekmē lietas turpināšanu, izbeigšanu vai pieņemto nolēmumu izpildi, kā arī lai izvērtētu, vai bāriņtiesa ir atbilstoši rīkojusies pēc būtisku apstākļu iestāšanās (lietas dalībnieka vai personas, kura saistīta ar izlemjamo jautājumu, nāve), kas var ietekmēt bērna tiesības un intereses;
7) personas tālruņa numurs un elektroniskā pasta adrese (8.2.8. un 8.3.7. apakšpunkts). Centra amatpersonai, veicot bāriņtiesas darbības uzraudzību, ir nepieciešams apstrādāt bāriņtiesas lietas dalībnieku un ar izlemjamo jautājumu saistīto personu kontaktinformāciju (tālruņa numuru un elektroniskā pasta adresi), jo šīs funkcijas ietvaros tiek apstrādāti lietu materiālos iekļautie dati, kas ir nepieciešami uzraudzības veikšanai. Kontaktinformācija ir neatņemama lietas materiālu sastāvdaļa, kas ļauj pilnvērtīgi izvērtēt bāriņtiesas veiktās darbības. Šādas kontaktinformācijas esība lietā ļauj centra amatpersonai pārliecināties, ka bāriņtiesa ir nodrošinājusi efektīvu saziņu lietas izskatīšanā ar lietas dalībnieku un ar izlemjamo jautājumu saistīto personu, t.sk. nodrošinot labas pārvaldības principu un personas tiesības tikt uzklausītai un saņemt informāciju par procesu. Apstrādātie dati (tālruņa numurs un e-pasts) ir ierobežoti līdz minimumam, kas nepieciešams mērķa sasniegšanai; tiek apstrādāti tikai tādā apjomā, kas tieši saistīts ar konkrētās lietas izskatīšanu un uzraudzību;
8) personas piekrišana adopcijai atbilstoši normatīvajos aktos par adopcijas kārtību noteiktajam (8.4.1. apakšpunkts). Dati par piekrišanu adopcijai ir būtiska adopcijas lietas sastāvdaļa, kas ļauj izvērtēt, vai bāriņtiesa, izskatot adopcijas lietu, ir ievērojusi normatīvajos aktos noteikto adopcijas kārtību, tai skaitā prasības attiecībā uz piekrišanas sniegšanu, apjomu, termiņiem un noformēšanu. Šādu datu pieejamība ir nepieciešama centra amatpersonai, lai nodrošinātu bāriņtiesas darbības pārbaudi, ja konkrētā lieta, kuru centra amatpersonai nepieciešams pārbaudīt, ir adopcijas lieta;
9) personas ievietošana ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, ja attiecināms (8.4.2. apakšpunkts). Minēto personas datu apstrāde ir nepieciešama, lai centrs varētu nodrošināt bāriņtiesu darbības uzraudzību, kā arī uzraudzīt normatīvo aktu ievērošanu bērnu tiesību aizsardzības jomā. Bērna ievietošana ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā ietekmē bērna pamattiesības, dzīves vidi un aprūpes nodrošināšanu. Tādēļ informācija par to ir objektīvi centram nepieciešama, lai, piemēram, pārliecinātos, vai bāriņtiesa ir rīkojusies tai piešķirtās kompetences ietvaros; vai ir ievērots samērīguma princips un personas (īpaši bērna) labāko interešu princips; vai institucionālā aprūpe ir piemērota kā galējais risinājums, ja citi atbalsta vai aprūpes veidi nav bijuši iespējami vai pietiekami; vai bāriņtiesas rīcība atbilst normatīvo aktu prasībām;
10) norēķins par bērna un aizgādnībā esošās personas mantas pārvaldību, kas ir iesniegts bāriņtiesā (8.4.3. apakšpunkts). Saskaņā ar Bāriņtiesu likumu bāriņtiesa uzrauga aizbildņu un aizgādņu rīcību, kontrolē bērna un aizgādnībā esošas personas mantas pārvaldību, izvērtē, vai manta tiek izmantota bērna interesēs. savukārt centrs īsteno bāriņtiesu darbības uzraudzību, metodisko palīdzību un funkcionālo pārraudzību, t. sk. mantisko jautājumu jomā. Lai pārliecinātos, vai bāriņtiesa šo uzdevumu veic, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības, centra amatpersonai ir nepieciešams iepazīties ar informāciju par bāriņtiesā iesniegtajiem norēķiniem par bērnu un aizgādnībā esošu personu. Norēķins par bērna vai aizgādnībā esošas personas mantas pārvaldību ir galvenais pierādījumu dokuments, kas ļauj: pārbaudīt, vai bāriņtiesa ir pieprasījusi norēķinu likumā noteiktajos gadījumos; izvērtēt, vai bāriņtiesa ir saturiski izvērtējusi norēķinu, ne tikai formāli to pieņēmusi; konstatēt, vai nav pazīmju bērna mantisko interešu aizskārumam (nepamatoti izdevumi, mantas samazināšana, bezdarbība); izvērtēt vienotu praksi dažādās pašvaldībās un sniegt metodiskos ieteikumus;
11) bāriņtiesas sastādītais personas dzīves apstākļu pārbaudes akts (8.5. apakšpunkts). Dzīves apstākļu pārbaudes akts atspoguļo faktisko bērna vai aizbildņa dzīves vidi un ir pamats bāriņtiesas lēmumiem par aizbildnības nodibināšanu, ārpusģimenes aprūpi, audžuģimenes atbilstību, bērna drošību un interesēm. Minēto personas datu apstrāde centra amatpersonai ir nepieciešama, lai tā varētu izvērtēt, vai bāriņtiesa ir pienācīgi konstatējusi faktiskos apstākļus, pārbaudīt, vai lēmums ir samērīgs un pamatots. Centra amatpersonai, lai sniegtu konkrētu metodisko palīdzību bāriņtiesai, tai ir jāredz: ko bāriņtiesa ir konstatējusi, kādi fakti ņemti vērā, vai nav ignorēti būtiski riski;
12) informācija par bāriņtiesas lēmumiem, to pamatojumu un izpildi (lēmuma veids, nosaukums, pieņemšanas datums, numurs, bāriņtiesas nosaukums, lēmuma būtība, izpildes statuss). Minētā informācija pārbaudes ietvaros ir būtiska, lai varētu identificēt konkrēto bāriņtiesu un konkrētu bāriņtiesas lēmumu, centrs varētu pārbaudīt, uz ko minētais lēmums attiecas, kura bērna un aizgādnībā esošās personas tiesības tiek aizsargātas saskaņā ar attiecīgu lēmumu, kā arī kuras ir par bērnu un aizgādnībā esošo personu atbildīgās personas lēmuma pieņemšanas brīdi (vecāki, aizbildņi, aizgādņi u.c.). Minētā informācija arī ir nepieciešama, lai centrs varētu pārliecināties, vai bāriņtiesas pieņemtajā lēmumā ir ņemtas vērā bērna un aizgādnībā esošās personas labākās intereses. Pārbaužu veikšanas ietvaros īpaša uzmanība tiek pievērsta bāriņtiesas pieņemtajiem lēmumiem aizgādības tiesību pārtraukšanas, atņemšanas, pārtraukto aizgādības tiesību atjaunošanas un ārpusģimenes aprūpes jomām, ņemot vērā to, kā minētajās jomas bāriņtiesas atrodas centra funkcionālā pārraudzībā (šīm jomām tiek pievērsta pastiprināta uzmanība) (noteikumu projekta 8.6. apakšpunkts);
13) informācija par bāriņtiesas sēdes protokolu atbilstoši normatīvajos aktos par bāriņtiesas darbību noteiktajam (8.7. apakšpunkts). Bāriņtiesas pieņem lēmumus koleģiāli sēdēs (izņemot vienpersoniskos lēmumus), un šo lēmumu pieņemšanas gaita, apsvērumi un balsojums tiek fiksēti sēdes protokolā. Protokols ir pamata dokuments, kas apliecina, kādi fakti tika vērtēti, kādi normatīvie akti piemēroti, kā ir nodrošinātas bērna labākās intereses. Tādēļ bez piekļuves šai informācijai centrs nevar izpildīt likumā uzlikto bāriņtiesu uzraudzības funkciju. Piemēram, centra amatpersonai jāspēj pārliecināties, vai bāriņtiesas sēde ir notikusi atbilstošā sastāvā, vai ievērota procesuālā kārtība, vai bērna viedoklis ir noskaidrots un fiksēts (ja tas atbilstoši vecumam un briedumam ir iespējams), vai lēmums pamatots ar faktiem, nevis formāli. Šī informācija ir atrodama tieši sēdes protokolā, nevis tikai gala lēmumā;
14) informācija par bāriņtiesas sagatavotajiem pārskatiem par darbībām, kas veiktas, lai bērnam nodrošinātu piemērotu aprūpi pie aizbildņa vai audžuģimenē atbilstoši bāriņtiesu darbību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajam (8.8. apakšpunkts). Minētā datu apstrāde ir nepieciešama, lai izvērtētu bāriņtiesu darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām un bērna labākajām interesēm, identificētu iespējamos riskus bērna tiesību aizsardzībai un nodrošinātu mērķētu metodisko atbalstu bāriņtiesām. Personas dati tiek apstrādāti tikai noteiktā un leģitīmā mērķa sasniegšanai un samērīgā apjomā, kas ir tieši saistīts ar centram noteikto valsts pārvaldes uzdevumu izpildi bērnu tiesību aizsardzības jomā. Bez šādas datu apstrādes minēto uzdevumu efektīva izpilde nebūtu iespējama;
15) informācija, kas iekļauta bāriņtiesas lietu reģistros atbilstoši bāriņtiesu darbību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajam (noteikumu projekta 8.9. apakšpunkts). Šajā apakšpunktā ar “bāriņtiesu darbību regulējošajiem normatīvajiem aktiem” domāta atsauce uz noteikumu Nr.1037 III nodaļu (18., 19., 20., 21., 22., 23., 23.1, 25., 27.punkts);
16) nestrukturēta informācija (bāriņtiesas lietvedībā esošo lietu materiālos esošo informāciju atbilstoši normatīvajos aktos par bāriņtiesas darbību noteiktajam) - dokumentu kopijas un izraksti (personu iesniegumi, sūdzības un priekšlikumi; dzimšanas apliecības; izziņas; bāriņtiesas lēmumi; riska novērtējumi; tiesas nolēmumi; bāriņtiesas atzinumi; dzīves apstākļu pārbaudes akti; bāriņtiesas sēžu protokoli; psihologa atzinumi; ekspertīžu slēdzieni; pārskati par darbībām, kas veiktas, lai bērnam nodrošinātu piemērotu aprūpi pie aizbildņa vai audžuģimenē; mantas apskates akti; aizbildnībā vai aizgādnībā esošās personas mantas saraksti; bāriņtiesas pieteikumi tiesai u.c. dokumentu atvasinājumi, kas pievienoti lietai). Minētā informācija pārbaudes veikšanai ir svarīga, lai centrs pārbaudes ietvaros varētu pārliecināties, vai bāriņtiesa, īstenojot bērnu un aizgādnībā esošās personas interešu aizstāvību, ir veikusi visas nepieciešamās darbības, kā arī darbības ir dokumentētas un pierādāmas ar lietā esošiem materiāliem. Iespēja centram piekļūt šādai informācijai ir nozīmīga, lai centrs varētu pārliecināties, ka bāriņtiesa lietā ir ieguvusi visus nepieciešamos speciālistu atzinumus un rekomendācijas, lai tā varētu pieņemt bērna un aizgādnībā esošās personas labākajām interesēm atbilstošus lēmumus. Minētā informācija centram ir nepieciešama, lai tas varētu pārliecināties par to, vai bāriņtiesa secīgi tiesas taisītajiem nolēmumiem ir nodrošinājusi no nolēmuma izrietošās darbības bērna un aizgādnībā esošās personas interešu aizstāvībai (noteikumu projekta 8.10. apakšpunkts);
17) cita personas datus nesaturoša informācija, kas nepieciešama bāriņtiesas darbības uzraudzībai un metodiskās palīdzības sniegšanai, funkcionālajai pārraudzībai, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās datu apstrādes prasības, piemēram, bāriņtiesas nosaukums, struktūrvienības nosaukums un tās kontaktinformācija, iestāžu klasifikators, tiesu nosaukumu klasifikators, dokumentu izdevēju klasifikators, lietu reģistru klasifikators, lapu skaits dokumentā, datņu saraksts (noteikumu projekta 8.11. apakšpunkts).
Iepriekš minēto personas datu apstrādes tiesiskais pamats ir Datu regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts, Bāriņtiesu likuma 5. panta pirmā daļa, 1.1 daļa, 17. panta 4. un 5.1 punkts, 49.2 pants, Ministru kabineta 2006. gada 19. decembra noteikumu nr. 1037 "Bāriņtiesas darbības noteikumi" 13.2., 68.22. apakšpunkts, noteikumu nr. 784 3.5., 3.6., 4.15., 4.17.,5.2., 5.3. apakšpunkts.
Pārlūkā būs iespējams meklēt informāciju pēc šādiem parametriem:
1) pēc bāriņtiesas lietā esošās personas:
- bāriņtiesas nosaukums;
- personas vārds, uzvārds, personas kods, personas koda daļa;
- personas dzimšanas datums, datuma intervāls;
2) pēc bāriņtiesas lietas:
- bāriņtiesas nosaukums;
- lietas indekss, lietas indeksa daļa;
- lietas ierosināšanas datums, datuma intervāls;
- lietas numurs;
- lietas statuss;
- lietas nosaukums;
3) pēc bāriņtiesas lietu reģistriem:
- reģistra indekss;
- reģistra nosaukums
- reģistra gads, datuma intervāls.
Nosakot datu glabāšanas termiņus (21.un 25. punkts), ir ņemti vērā vairāki apstākļi: personas datu apstrādes nolūki un normatīvajos aktos noteiktās prasības par dokumentu pieejamību, arhivēšanu un attaisnojuma dokumentu glabāšanas minimāliem termiņiem. Tāpat centram kā pārzinim ir pienākums pierādīt savas rīcības ar datu subjekta personas datiem atbilstību datu aizsardzības prasībām (pārskatatbildības princips). Pārziņa pierādīšanas pienākums korelē ar Fizisko personu datu apstrādes likuma 26. panta otrā daļā noteikto prasības celšanas noilgumu. Minētā tiesību norma kontekstā ar Datu regulas 5. panta 2. punktu uzliek pienākumu pārzinim (centram) pamatot savas personas datu apstrādes pamatotību un tiesiskumu.
Informācija par apliecinājumiem ir publiski pieejama līdz apliecinājuma derīguma termiņa beigām (noteikumu projekta 22. punkts), savukārt datu par mācību organizatoru, tā pārstāvi un mācību īstenošanai izvēlēto pasniedzēju glabāšanas termiņš nosakāms 5 gadi no mācību organizētāja izvēlētā pasniedzēja saskaņošanas dienas (noteikumu projekta 21.1. apakšpunkts).
Publiskā pieejamība (noteikumu projekta 22. punkts) ir nepieciešama, lai nodrošinātu caurskatāmību un ļautu darba devējiem, iestādēm un citām ieinteresētajām personām pārliecināties par speciālista kvalifikācijas aktualitāti un derīgumu. Tomēr, ņemot vērā, ka speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā ir jāpilnveido regulāri, publiskās pieejamības termiņš atbilst faktiskajam periodam, kurā informācija ir aktuāla un pieprasīta sabiedrības vajadzībām. Šis termiņš nodrošina līdzsvaru starp sabiedrības tiesībām piekļūt informācijai un datu subjekta tiesībām uz privātumu, ierobežojot publisku datu izpaušanu tikai uz laiku, kad tā ir objektīvi nepieciešama.
Vienlaikus būtiska nozīme ir arī iestādes juridiskajām (tiesiskajām) sekām, kas tiek rādītas prettiesiskas faktiskās rīcības rezultātā. Prioritāra nozīme ir valsts pārvaldes iestādes spējai pamatot un pierādīt savas faktiskās rīcības tiesiskumu.
Administratīvā procesa likuma 92. pants nosaka, ka ikviens ir tiesīgs prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu par mantiskajiem zaudējumiem vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, kas viņam nodarīts ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību.
Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likums 17. panta pirmā daļa paredz, ka privātpersona iesniedz iesniegumu par zaudējuma atlīdzinājumu gada laikā no dienas, kad tā uzzināja vai tai vajadzēja uzzināt par zaudējumu, bet ne vēlāk kā piecu gadu laikā no iestādes prettiesiskā administratīvā akta spēkā stāšanās vai prettiesiskas faktiskās rīcības veikšanas dienas.
Atbilstoši stabilai judikatūrai, pastāvot noilguma termiņa iestāšanās faktam, nav nekādas juridiskas nozīmes tam, vai kādas personas darbībās (bezdarbībā) ir vai nav atbilstošas normatīvo aktu prasībām, jo tas nerada nekādas tiesiskas sekas. Centram kā valsts pārvaldes iestādei informācijas par tās veiktajām personas datu apstrādēm glabāšanas termiņš ir nosakāms 5 gadi. Iepriekš minētais termiņš ir saistāms ar iestādes nepieciešamību pierādīt savas, tai skaitā, faktiskās rīcības pamatotību un tiesiskumu. Līdz ar to datus par mācību organizatoru, tā pārstāvi un mācību īstenošanai izvēlēto pasniedzēju centrs glabā 5 gadus no mācību organizētāja izvēlētā pasniedzēja saskaņošanas dienas (noteikumu projekta 21.1. apakšpunkts). Šāds 5 gadu glabāšanas termiņš nodrošina taisnīgu līdzsvaru starp datu subjekta tiesībām uz personas datu aizsardzību un tiesībām celt prasību/pieteikumu tiesā ar centra pienākumu pamatot un pierādīt savas rīcības tiesiskumu noilguma laikā, kas nerada nepamatotu un pārlieku slogu.
Informāciju par speciālistiem, kuri apguvuši speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā un kuriem izsniegts attiecīgs apliecinājums, glabā 10 gadus no apliecinājuma izsniegšanas dienas (noteikumu projekta 21.2. apakšpunkts). Šāds termiņš ir nepieciešams, lai nodrošinātu iespēju izvērtēt, vai konkrētajam speciālistam konkrētajā laikā ir bijušas tiesības strādāt ar bērna lietu, ņemot vērā, ka šīs tiesības speciālisti iegūst, uzsākot darba tiesiskās attiecības vai sniedzot pakalpojumus, kas skar vai varētu skart bērna tiesības un intereses. Informācijai par speciālistam izsniegtu apliecinājumu var būt tieša nozīme, piemēram, kriminālprocesā vai administratīvā pārkāpuma procesā, kurā iesaistīta nepilngadīga persona. Šādos gadījumos speciālo zināšanu neesamība var radīt būtiskus procesuālus pārkāpumus, tostarp procesuālo darbību prettiesiskumu, pierādījumu pieļaujamības apšaubīšanu un iespējamas sekas lietas savlaicīgā virzībā un iztiesāšanā.
Administratīvā pārkāpuma procesa iespējamā ietekme uz personas datu glabāšanas ilgumu ir saistīta ar to, ka nepieciešams pārliecināties, ka administratīvā pārkāpuma procesā pieaicinātie speciālisti ir apguvuši speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā. Piemēram, Administratīvās atbildības likuma 49. panta piektā daļa paredz, ka nepilngadīgās personas nopratināšana izdarāma pārstāvja, bērnu tiesību speciālista, psihologa vai pedagoga klātbūtnē. Arī šīs personas var uzdot jautājumus nepilngadīgajam.
Pēc glabāšanas termiņa beigām personas dati tiek dzēsti. Izņēmuma situācija ir noteikta Datu regulas 17. panta 3. punkta e. apakšpunktā, kas nosaka, ka tiesības uz datu dzēšanu (jeb 17. panta 1. punktu) nepiemēro, ja datu apstrāde ir nepieciešama "likumīgu prasījumu celšanai, īstenošanai vai aizstāvībai", tas ietver administratīvos, civilos un kriminālprocesus. Saskaņā ar Datu regulas 18. panta 1. punkta c. apakšpunktu datu subjekts (vai pats pārzinis savu leģitīmo interešu aizsardzībai) var ierobežot datu apstrādi (t.i., nevis dzēst, bet saglabāt norobežotā veidā), ja "pārzinim personas dati apstrādes nolūkos vairs nav vajadzīgi, bet tie ir nepieciešami datu subjektam [vai pārzinim] likumīgu prasījumu celšanai, īstenošanai vai aizstāvībai".
Papildus, ņemot vērā, ka pilns speciālo zināšanu apguves cikls saskaņā ar normatīvajiem aktiem par speciālajām zināšanām bērnu tiesību aizsardzības jomā ilgst 8 gadus, pēc sākotnējās programmas apguves speciālists divu gadu laikā pilnveido zināšanas, apgūstot vienu kārtējās programmas moduli (kārtējā programma (nodarbības klātienē vai attālināti) sastāv no trim moduļiem, katra moduļa apjoms ir astoņas akadēmiskās stundas). Pēc kārtējās programmas moduļa apguves speciālists divu gadu laikā pilnveido zināšanas, apgūstot nākamo kārtējās programmas moduli, un lai nodrošinātu datu pieejamību gan pašiem speciālistiem, gan tiesībaizsardzības iestādēm pēc pamatota pieprasījuma, datu glabāšanas termiņš 10 gadi ir objektīvi nepieciešams, samērīgs un atbilstošs datu apstrādes nolūkiem. Tas ļauj nodrošināt pilnu apguves izsekojamību un secības pārbaudi, pierādīt speciālista kompetenci noteiktā laika periodā, kā arī aizsargāt gan privātpersonu tiesības, gan sabiedrības intereses bērnu tiesību aizsardzības jomā. Turklāt saskaņā ar Civillikuma 1895. pantu visas saistību tiesības, kuras nav noteikti izņemtas no noilguma ietekmes un kuru izlietošanai nav likumā noteikti īsāki termiņi, izbeidzas, ja tiesīgā persona tās neizlieto desmit gadu laikā.
Lietojot pārlūku, centra vadītāja norīkotajai amatpersonai, ir iespējams lejupielādēt bāriņtiesas informācijas sistēmā esošus dokumentus, ja minētie dokumenti ietverti bāriņtiesas lietā, kuru centra amatpersona pārbauda un tos centra vadītāja norīkotajai amatpersonai nepieciešams izvērtēt bāriņtiesas uzraudzības, metodiskās palīdzības un funkcionālās pārraudzības nodrošināšanas ietvaros. Datnes tiek lejupielādētas, lai datnes varētu atvērt amatpersonas datorā un centra amatpersonas varētu iepazīties ar datnēs esošo informāciju. Datnes, kas, izmantojot noteiktus meklēšanas parametrus, tika saņemtas aplūkošanai pārlukā, pašā pārlūkā netiek saglabātas (noteikumu projekta 24.punkts). Datnes, kas lejupielādētas amatpersonas datorā, dzēš mēneša laikā (noteikumu projekta 25.punkts). Šāds lejupielādēto datņu dzēšanas termiņš ir, lai nodrošinātu iespēju centra amatpersonai iepazīties un izvērtēt ar konkrēto pārbaudāmo jautājumu saistīto informāciju, kā arī veikt nepieciešamās darbības (t.sk. atbilde iesniedzējam, ieteikumi un uzdevumi bāriņtiesai). Nereti centra amatpersonai pārbaudāmās informācijas apjoms saistībā ar konkrētu bāriņtiesas lietu var būt ļoti apjomīgs, tādēļ nepieciešams noteikt samērīgu lejupielādētās datnes dzēšanas termiņu. Turklāt vienu atsevišķu bāriņtiesas lietā esošu datni nav iespējams skatīt atrauti no kopējās bāriņtiesas lietas vai lietā pārbaudāmā jautājuma. Saskaņā ar Iesniegumu likuma 5.panta trešo daļu iestāde atbildi pēc būtības sniedz saprātīgā termiņā, ņemot vērā iesniegumā minētā jautājuma risināšanas steidzamību, bet ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas, ja šajā likumā nav noteikts citādi. Savukārt minētā panta 3.1 daļā paredzēts, ka, ja atbildes sagatavošanai nepieciešama papildu informācijas iegūšana, sadarbība ar citām iestādēm, liela apjoma informācijas analīze vai apstrāde, iestāde atbildi sniedz mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas.
Lietojot pārlūku, centra vadītāja norīkotajai amatpersonai, ir iespējams lejupielādēt bāriņtiesas informācijas sistēmā esošu dokumentu, arī ja saņemto informāciju nepieciešams pievienot centra lietvedībā esošai lietai. Informāciju, kas ir pievienota centra lietvedībā esošai lietai, glabā atbilstoši centra dokumentu klasifikācijas shēmai (noteikumu projekta 25.punkts). Šāds centra lietvedībā esošai lietai pievienotā dokumenta glabāšanas termiņš ir pamatojams ar Arhīvu likuma 4.panta trešo daļu, saskaņā ar kuru institūcijai ir pienākums saskaņot ar Latvijas Nacionālo arhīvu dokumentu klasifikācijas shēmas, dokumentu ar arhīvisko vērtību veidus un to glabāšanas termiņus, uzziņu sistēmas, kā arī dokumentu iznīcināšanas aktus pirms dokumentu iznīcināšanas, un Ministru kabineta 2024.gada 7.maija noteikumu nr.282 "Dokumentu un arhīvu pārvaldības noteikumi" 39.punktu, saskaņā ar kuru, izstrādājot dokumentu klasifikācijas shēmu, dokumentu glabāšanas termiņus un arhīviski vērtīgos dokumentus nosaka, ievērojot šādus kritērijus: normatīvajos aktos noteiktais glabāšanas termiņš; institūcijas funkciju nodrošināšanai nepieciešamais glabāšanas termiņš; Arhīvu likuma 8. panta pirmajā daļā noteiktie arhīviskās vērtības noteikšanas kritēriji.
Nosakot auditācijas pierakstu glabāšanas termiņus (noteikumu projekta 27. punkts), ir ņemti vērā vairāki apstākļi: personas datu apstrādes nolūks, kā arī nodarbināto rīcības pamatotības izvērtēšanas nepieciešamība. Darba likuma 31. panta pirmā daļa noteic, ka visi prasījumi, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, noilgst divu gadu laikā, ja likumā nav noteikts īsāks noilguma termiņš. Tādējādi, lai pierādītu ar darbtiesiskajām attiecībām saistītos faktus un apstākļus, sauktu pie disciplinārās atbildības nodarbināto par nelikumīgām datu apstrādes darbībām informācijas sistēmā, pārzinim, kā darba devējam, ir tiesības un leģitīmā interese glabāt auditācijas pierakstus 2 gadus no to veikšanas dienas.
Informāciju par izsniegtajiem apliecinājumiem mācību organizētāji līdz informācijas sistēmas funkcionalitātes darbības uzsākšanai glabās elektroniski iekšējās informācijas sistēmās vai papīra formātā atbilstoši mācību organizētāja tehniskajam nodrošinājumam. Noteikumu projekts neparedz noteikt konkrētu šīs informācijas glabāšanas vietu, lai neradītu lieku administratīvo un finansiālo slogu mācību organizētājiem.
Nodrošinot datu subjekta tiesības, datu aizsardzības principu ievērošanu, pārziņiem, veicot personas datu apstrādi, tai skaitā nododot personas datus saņēmējiem, ir jāievēro un jāīsteno šādi tehniskie un organizatoriskie pasākumi:
- Jāizstrādā un jāapstiprina personas datu aizsardzības un ar informācijas tehnoloģiju drošību saistītus iekšējos noteikumus, kurus ir pienākums ievērot ikkatram pārziņa nodarbinātajam. Šiem iekšējiem noteikumiem jāparedz personas datu apstrādes un aizsardzības prasības, lai izpildītu Vispārīgajā datu aizsardzības regulā noteiktus uz pārzini attiecināmus pienākumus un nodrošinātu personas datu drošību;
- Jāievieš piekļuves kontroles sistēma gan attiecībā uz papīra, gan elektroniski apstrādātiem personas datiem un veselības datiem, kas tiek piemērota visiem lietotājiem, kuriem ir pieeja datu subjekta (klienta) personas datiem un veselības datiem, un kas ļauj izveidot, apstiprināt, caurlūkot un dzēst lietotāju kontus, kā arī atļaut vai liegt piekļuvi papīra formātā apstrādātiem datiem. Ir ieviests divfaktoru autentifikācijas mehānisms. Katrai lomai jābūt piešķirtām speciālās piekļuves tiesības, kas piešķirtas saskaņā ar „nepieciešamība zināt darba pienākumu izpildei” (angl. – „need to know") principu. Proti, personas datiem un veselības datiem jāpiekļūst tikai tiem pārziņa nodarbinātiem, kuriem šī personas datu saturošā informācija ir nepieciešama amata pienākumu veikšanai. Ja attiecīgā klienta personas datu saturoši dokumenti un informācija nav nepieciešami amata pienākumu veikšanai, tad tos ir aizliegts jebkādā veidā apstrādāt;
- Visiem pārziņa nodarbinātiem jābūt noteiktam konfidencialitātes ievērošanas pienākumam, un tiem rakstveidā jāapņemas ievērot personas datu konfidencialitāti;
- Ir pieņemta kārtībā, kā nodarbinātos informē par pienākumu neizpaust personas datus (tostarp pēc darba vai citu tiesisko attiecību izbeigšanās). Šis informācijas izpaušanas aizliegums jābūt noteiktam personas datu aizsardzības sistēmas noteikumos, darba līgumos vai iekšējos darba kārtības noteikumos;
- Ļoti liela nozīme personas datu apstrādes procesā ir nodarbināto cilvēciskajam faktoram. Proti, nodarbinātais personas datu apstrādi neatbilstoši Vispārīgajā datu aizsardzības regulā noteiktajām prasībām var veikt kļūdaini, nezināšanas dēļ vai personīgiem mērķiem. Apzinoties šo risku, pārziņiem regulāri jāveic savu nodarbināto apmācības personas datu aizsardzības un informācijas tehnoloģiju drošības jomā, informējot par jautājumiem, kas ikdienā būtu jāievēro, un jāpievērš uzmanība, lai neiestātos personas datu aizsardzības pārkāpums un informācijas tehnoloģiju drošības incidents. Apmācībās jāietver arī jautājumus par rīcību personas datu aizsardzības pārkāpuma un informācijas tehnoloģiju drošības incidenta konstatēšanas gadījumā. Proti, nodarbinātie jāapmāca kā rīkoties, lai maksimāli ātri šo incidentu, tai skaitā, kas attiecas uz neatļautu piekļuvi informācijas sistēmā esošiem personas datiem, novērstu un minimizētu riskus datu subjekta tiesībām un brīvībām;
- Pārziņa iekšējos normatīvajos aktos (personas datu apstrādes mērķu reģistrs, personas datu aizsardzības sistēmas noteikumi) jānosaka personas datu un veselības datu glabāšanas termiņus, ievērojot arī ārējos normatīvajos aktos noteiktus termiņus;
- Jābūt apstiprinātai personas datu aizsardzības pārkāpuma pārvaldības procedūrai, kas paredz kārtību, kādā varētu izmeklēt, novērtēt un informēt par notikušo incidentu uzraudzības iestādi un datu subjektus Vispārīgajā datu aizsardzības regulā noteiktajā kārtībā un termiņos;
- Pastāvīgi jābūt ieceltam datu aizsardzības speciālistam, par ko ir jāinformē arī Datu valsts inspekciju;
- Atkarībā no iespējamā apdraudējuma riska pārziņiem jānodrošina pietiekamu telpu, kurā glabājas personas dati papīra formā, serveru un serveru telpu aizsardzību pret fiziskiem apdraudējumiem (t.sk. neatbilstošiem klimatiskajiem apstākļiem, ugunsgrēku, plūdiem, elektroenerģijas padeves pārtraukumiem, tīšiem bojājumiem), nepieciešamības gadījumā, ierīkojot ugunsdzēsības signalizāciju, automātiskās ugunsdzēšanas sistēmu, uzstādot alternatīvās strāvas padeves iekārtas un gaisa dzesēšanas iekārtas;
- Pārziņiem jāapstrādā personas datus un veselības datus tā, lai tiem nevarētu nesankcionēti un iemānīti piekļūt, pieslēgties vai bojāt ar pārziņiem nesaistītas personas, kā arī, lai tiem nevarētu nesankcionēti piekļūt, pieslēgties un bojāt, vai nejauši aiz neuzmanības bojāt pārziņa nodarbinātie vai apmeklētāji, nodrošinot jau iepriekš minētus piekļuves tiesību ierobežojošus pasākumus;
- Datu subjektu personas dati glabājami mākonī Eiropas Savienībā.
Pašvaldības kā BARIS datu uzturētājas un to bāriņtiesas nav uzskatāmas par centra veiktās datu apstrādes pārlūkā pārziņiem vai apstrādātājiem un neuzņemas atbildību par datu aizsardzības pārkāpumiem, kas radušies pārlūka izmantošanas ietvaros.
Informācija par horizontālo ietekmi uz personas datu aizsardzību attiecībā uz speciālo zināšanu bērnu tiesību aizsardzības jomā apguves procesu ietverta Ministru kabineta noteikumu projekta "Noteikumi par speciālajām zināšanām bērnu tiesību aizsardzības jomā" (25-TA-75) sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 8.1.13. sadaļā.
Projekta 13.1. apakšpunktā paredzēts, ka no Fizisko personu reģistra personas identificēšanas nolūkā tiek apstrādāti personas dati – vārds, uzvārds un personas kods.
Šādu personas datu nepieciešamības pamatojums ir saistīts ar speciālo zināšanu bērnu tiesību aizsardzības jomā apguves nodrošināšanas procesu. Minēto personas datu apstrāde ir nepieciešama, lai, piemēram, ja persona ir mainījusi vārdu, uzvārdu vai personas kodu, būtu iespējams pārliecināties, ka mācību organizētāja rīcībā esošie speciālista izglītību apliecinošie dokumenti, kuros ir personas vārds, uzvārds vai personas kods, attiecas uz konkrēto speciālistu. Savukārt attiecībā uz pasniedzējiem, kuri mācīs speciālistiem speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, arī nepieciešams pārbaudīt, saistības atbilstību pasniedzējiem izvirzītajām prasībām, ja pasniedzējs ir mainījis vārdu, uzvārdu vai personas kodu, ir nepieciešams izsekot, vai persona, par kuri Bērnu aizsardzības centrs saņēmis informāciju, ir tā pati, kas norādīta pasniedzēja pieredzi un izglītību apliecinošajos dokumentos.
Šādi dati nav iegūstami no personas, bet gan no Fizisko personu reģistra, jo centram jāievēro labas pārvaldības princips, Datu regulas 5. panta 1. punkta d) apakšpunktā noteiktais precizitātes princips (nepieciešamība pārbaudīt vai dati ir aktuāli), kā arī to, ka ne visos gadījumos pasēs un ID kartēs ietvertā informācija būs aktuāla, ja persona nav paspējusi šos dokumentus nomainīt.
Personas identificēšanai parasti ir pietiekami ar aktuālajiem personas identifikācijas datiem. Atbilstoši Fizisko personu reģistra darbības principiem personas identificēšana tiek veikta, izmantojot tās personas kodu. Tādējādi, ja personai personas kods ir piešķirts, centram, izmantojot Fizisko personu reģistru, ir iespējams identificēt konkrēto personu, ievadot iepriekšējo personas kodu un iegūstot aktuālos personas identifikācijas datus, tas ir, esošo vārdu, uzvārdu un personas kodu. Līdz ar to arī tajā gadījumā, ja persona ir mainījusi vārdu, uzvārdu vai personas kodu, pastāv iespēja pārliecināties gan par pasniedzēja atbilstību izvirzītajām prasībām, gan par to, ka speciālista rīcībā esošie izglītību apliecinošie dokumenti attiecas uz konkrēto speciālistu.
Informācija par horizontālo ietekmi uz personas datu aizsardzību attiecībā uz bāriņtiesu darbības uzraudzību, metodisko palīdzību un funkcionālo pārraudzību
Bāriņtiesas darbības uzraudzības nodrošināšanai un metodiskās palīdzības sniegšanai, kā arī funkcionālās pārraudzības nodrošināšanai pārlūkā meklē un saņem aplūkošanai vai pievienošanai centra lietvedībā esošai lietai šādu bāriņtiesas lietvedībā esošajos lietu materiālos iekļauto informāciju:
1) ziņas par lietas izskatīšanu [bāriņtiesas nosaukums; lietas indekss; lietas numurs; lietas ierosināšanas datums; lietas nosaukums; izlemjamais jautājums; plānotais un faktiskais lietas pārskatīšanas datums; lietas statuss; par lietu atbildīgā bāriņtiesas amatpersonu (vārds (vārdi), uzvārds, amats); tiesas nolēmums, kas saistīts ar bāriņtiesas lietu; bāriņtiesas lietā esošie dokumenti; informācija par lietas pārsūtīšanu; ar bāriņtiesas lietu saistītā lieta]. Minētā informācija ir svarīga, lai centram, ja tas pārbaudes ietvaros veic ielūkošanos konkrētas bāriņtiesas lietvedībā esošajā lietā, ir iespējams pārliecināties, ka bāriņtiesa, īstenojot bērnu un aizgādnībā esošu personu tiesību aizsardzību, ievēro Bāriņtiesu likumā, noteikumos nr.1037 un citos normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībā uz bāriņtiesai piekritīgu jautājumu izskatīšanu par bērnu un aizgādnībā esošo personu tiesību aizsardzību. Minētā informācija ir svarīga, lai centrs varētu pārbaudīt, vai un kā bāriņtiesa nodrošina bērna un aizgādnībā esošās personas, kā arī citu lietā iesaistīto pušu iesniegumu un sūdzību izskatīšanu attiecīgajā lietā. Piemēram, ja bērns ir iesniedzis sūdzību bāriņtiesai par aizbildņa rīcību, kāds ir bijis sūdzības izskatīšanas process un galīgais noregulējums; izteiktus lūgumus, ierosinājumus vai sūdzības (noteikumu projekta 8.1. apakšpunkts). Ar šo noteikumu 8.1.apakšpunktā minēto “saistīto lietu” saprotama cita bāriņtiesas lieta, kurai ir saistība ar konkrēto bāriņtiesas lietu. Piemēram, ir lieta par aizgādības tiesību pārtraukšanu vecākam par bērnu, bet papildus tai vēl ir viena cita lieta – lieta par aizbildnības nodibināšanu un aizbildņa iecelšanu konkrētam bērnam. Kopumā ir definētas 38 dažādu lietu kategorijas. Vienai un tai pašai personai var būt vairākas lietas atkarībā no konkrēta dzīves gadījuma. Piemēram, vecākam, kuram ir vairāki bērni ģimenē, ir viena lieta par aizgādības tiesību pārtraukšanu par vienu no bērniem, bet vēlāk bāriņtiesa secina, ka ir nepieciešams ierosināt lietu par aizgādības tiesību pārtraukšanu pār pārējiem diviem bērniem;
2) personas dati, kas nepieciešami bāriņtiesas lietas dalībnieka un personas, kura saistīta ar izlemjamo jautājumu, identifikācijai (esošais un iepriekšējais vārds (vārdi), uzvārds, esošais un iepriekšējais personas kods, bet, ja personas koda nav, dzimšanas datums), noteikumu projekta 8.2.2., 8.2.3., 8.3.1., 8.3.2. apakšpunkts. Centra amatpersonām, veicot pārbaudes vai izskatot sūdzības, ir kritiski svarīgi redzēt un analizēt pilnīgus vēsturiskos datus, tostarp iepriekšējos vārdus, uzvārdus un personas kodus. Vēsturisko datu nepieciešamība ir saistīta ar to, ka nereti bāriņtiesas lieta var būt aktīva daudzu gadu garumā:
- ja vecāki vai pats bērns ir mainījuši uzvārdu vai personas kodu (piemēram, sakarā ar adopciju, laulību, paternitātes noteikšanu/atzīšanu vai vārda maiņu), sistēmā var izveidoties situācija, kurā jaunākie dokumenti vairs automātiski nesaistās ar vecajiem. Amatpersonai ir jāredz iepriekšējā identitāte, lai pārliecinātos, ka bāriņtiesa ir ņēmusi vērā visu ģimenes vēsturi, nevis sākusi vērtēt situāciju “no baltas lapas”;
- ja vecākiem iepriekš ir bijušas pārtrauktas aizgādības tiesības, konstatēta vardarbība vai atkarības problēmas, bet pēc tam ir mainīts uzvārds vai pat personas kods (piemēram, mainoties juridiskajam statusam), centra amatpersonai ir jāpārbauda, vai bāriņtiesas amatpersona nav palaidusi garām šo vēsturi. Tas novērš situāciju, kurā bīstami riski bērnam netiek pamanīti tikai tāpēc, ka mainījušies personas identifikācijas dati;
3) personas dati, kas nepieciešami personas vecuma noskaidrošanai, kā arī dati, kas nepieciešami, lai bārenim un bez vecāku gādības palikušam bērnam atrastu piemērotu uzņemošo ģimeni (aizbildni, audžuģimeni, viesģimeni, adoptētāju), lai pārliecinātos, ka attiecīga uzņemošā ģimene ir konkrētam bērnam piemērota, ņemot vērā gan bērna vecumu, uzņemošās ģimenes locekļu vecumu, dzimumu, valstisko piederību un tās veidu (8.2.4., 8.2.5., 8.2.6., 8.3.3., 8.3.4., 8.3.5. apakšpunkts). Svarīgi atzīmēt, ka, lai noteiktu vecumu, būtu visos gadījumos nepieciešams apstrādāt ne tikai personas kodu, bet arī dzimšanas datumu, ņemot vērā, ka nereti pēc personas koda nav iespējams konstatēt personas dzimšanas datumu;
4) deklarētā dzīvesvietas adrese vai faktiskā adrese, kas nepieciešama, lai centrs bāriņtiesas pārbaudes veikšanas ietvaros varētu pārliecināties, ka lēmumu ir pieņēmusi tā bāriņtiesa, kurai ir bijusi teritoriāli piekritīga konkrētā lieta (noteikumu projekta 8.2.7. un 8.3.6. apakšpunkts);
5) informācija par bāriņtiesas lietas dalībnieka statusu un personas saistību ar izlemjamo jautājumu (noteikumu projekta 8.2.1., 8.3.8. apakšpunkts). Centra amatpersonai, lai tā varētu pārbaudīt attiecīgu bāriņtiesas lietu, ir jāiepazīstas ar lietā esošo informāciju par faktiskajiem apstākļiem, kas gandrīz vienmēr ietver identificējošu informāciju par personām un katras personas lomu aplūkojamajā situācijā. Šajā gadījumā centra amatpersonai, lai pārbaudītu lietā veiktās bāriņtiesas darbības ir nepieciešams precīzi zināt, kāds katrai personai ir bijis statuss lietā. Praktiski tas nozīmē, ka bez personas datiem nevar kvalitatīvi pārbaudīt, vai ir identificēti visas lietā iesaistītās puses (piemēram, bērna vecāki, aizbildnis, audžuģimene, bērna tuvas personas) un vai tie ir pienācīgi uzklausīti. Tāpat centra amatpersona pievērš uzmanību, piemēram, tam, vai lietā pieņemtie lēmumi ir balstīti uz aktuālu un pietiekamu informāciju (sociālie apstākļi, dzīvesvietas pārbaudes, sadarbība ar institūcijām u.tml.).
6) informācija par personas miršanas datumu (8.2.4., 8.3.3. apakšpunkts). Centram piekļuve datiem par personas miršanas datumu bāriņtiesas lietā ir nepieciešama, jo šāda informācija var būt būtiska, lai nodrošinātu bāriņtiesas pieņemto lēmumu izvērtēšanu, vai nav pārkāptas bērna vai aizgādnībā esošās personas tiesības, īpaši gadījumos, kad personas nāve ietekmē lietas turpināšanu, izbeigšanu vai pieņemto nolēmumu izpildi, kā arī lai izvērtētu, vai bāriņtiesa ir atbilstoši rīkojusies pēc būtisku apstākļu iestāšanās (lietas dalībnieka vai personas, kura saistīta ar izlemjamo jautājumu, nāve), kas var ietekmēt bērna tiesības un intereses;
7) personas tālruņa numurs un elektroniskā pasta adrese (8.2.8. un 8.3.7. apakšpunkts). Centra amatpersonai, veicot bāriņtiesas darbības uzraudzību, ir nepieciešams apstrādāt bāriņtiesas lietas dalībnieku un ar izlemjamo jautājumu saistīto personu kontaktinformāciju (tālruņa numuru un elektroniskā pasta adresi), jo šīs funkcijas ietvaros tiek apstrādāti lietu materiālos iekļautie dati, kas ir nepieciešami uzraudzības veikšanai. Kontaktinformācija ir neatņemama lietas materiālu sastāvdaļa, kas ļauj pilnvērtīgi izvērtēt bāriņtiesas veiktās darbības. Šādas kontaktinformācijas esība lietā ļauj centra amatpersonai pārliecināties, ka bāriņtiesa ir nodrošinājusi efektīvu saziņu lietas izskatīšanā ar lietas dalībnieku un ar izlemjamo jautājumu saistīto personu, t.sk. nodrošinot labas pārvaldības principu un personas tiesības tikt uzklausītai un saņemt informāciju par procesu. Apstrādātie dati (tālruņa numurs un e-pasts) ir ierobežoti līdz minimumam, kas nepieciešams mērķa sasniegšanai; tiek apstrādāti tikai tādā apjomā, kas tieši saistīts ar konkrētās lietas izskatīšanu un uzraudzību;
8) personas piekrišana adopcijai atbilstoši normatīvajos aktos par adopcijas kārtību noteiktajam (8.4.1. apakšpunkts). Dati par piekrišanu adopcijai ir būtiska adopcijas lietas sastāvdaļa, kas ļauj izvērtēt, vai bāriņtiesa, izskatot adopcijas lietu, ir ievērojusi normatīvajos aktos noteikto adopcijas kārtību, tai skaitā prasības attiecībā uz piekrišanas sniegšanu, apjomu, termiņiem un noformēšanu. Šādu datu pieejamība ir nepieciešama centra amatpersonai, lai nodrošinātu bāriņtiesas darbības pārbaudi, ja konkrētā lieta, kuru centra amatpersonai nepieciešams pārbaudīt, ir adopcijas lieta;
9) personas ievietošana ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, ja attiecināms (8.4.2. apakšpunkts). Minēto personas datu apstrāde ir nepieciešama, lai centrs varētu nodrošināt bāriņtiesu darbības uzraudzību, kā arī uzraudzīt normatīvo aktu ievērošanu bērnu tiesību aizsardzības jomā. Bērna ievietošana ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā ietekmē bērna pamattiesības, dzīves vidi un aprūpes nodrošināšanu. Tādēļ informācija par to ir objektīvi centram nepieciešama, lai, piemēram, pārliecinātos, vai bāriņtiesa ir rīkojusies tai piešķirtās kompetences ietvaros; vai ir ievērots samērīguma princips un personas (īpaši bērna) labāko interešu princips; vai institucionālā aprūpe ir piemērota kā galējais risinājums, ja citi atbalsta vai aprūpes veidi nav bijuši iespējami vai pietiekami; vai bāriņtiesas rīcība atbilst normatīvo aktu prasībām;
10) norēķins par bērna un aizgādnībā esošās personas mantas pārvaldību, kas ir iesniegts bāriņtiesā (8.4.3. apakšpunkts). Saskaņā ar Bāriņtiesu likumu bāriņtiesa uzrauga aizbildņu un aizgādņu rīcību, kontrolē bērna un aizgādnībā esošas personas mantas pārvaldību, izvērtē, vai manta tiek izmantota bērna interesēs. savukārt centrs īsteno bāriņtiesu darbības uzraudzību, metodisko palīdzību un funkcionālo pārraudzību, t. sk. mantisko jautājumu jomā. Lai pārliecinātos, vai bāriņtiesa šo uzdevumu veic, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības, centra amatpersonai ir nepieciešams iepazīties ar informāciju par bāriņtiesā iesniegtajiem norēķiniem par bērnu un aizgādnībā esošu personu. Norēķins par bērna vai aizgādnībā esošas personas mantas pārvaldību ir galvenais pierādījumu dokuments, kas ļauj: pārbaudīt, vai bāriņtiesa ir pieprasījusi norēķinu likumā noteiktajos gadījumos; izvērtēt, vai bāriņtiesa ir saturiski izvērtējusi norēķinu, ne tikai formāli to pieņēmusi; konstatēt, vai nav pazīmju bērna mantisko interešu aizskārumam (nepamatoti izdevumi, mantas samazināšana, bezdarbība); izvērtēt vienotu praksi dažādās pašvaldībās un sniegt metodiskos ieteikumus;
11) bāriņtiesas sastādītais personas dzīves apstākļu pārbaudes akts (8.5. apakšpunkts). Dzīves apstākļu pārbaudes akts atspoguļo faktisko bērna vai aizbildņa dzīves vidi un ir pamats bāriņtiesas lēmumiem par aizbildnības nodibināšanu, ārpusģimenes aprūpi, audžuģimenes atbilstību, bērna drošību un interesēm. Minēto personas datu apstrāde centra amatpersonai ir nepieciešama, lai tā varētu izvērtēt, vai bāriņtiesa ir pienācīgi konstatējusi faktiskos apstākļus, pārbaudīt, vai lēmums ir samērīgs un pamatots. Centra amatpersonai, lai sniegtu konkrētu metodisko palīdzību bāriņtiesai, tai ir jāredz: ko bāriņtiesa ir konstatējusi, kādi fakti ņemti vērā, vai nav ignorēti būtiski riski;
12) informācija par bāriņtiesas lēmumiem, to pamatojumu un izpildi (lēmuma veids, nosaukums, pieņemšanas datums, numurs, bāriņtiesas nosaukums, lēmuma būtība, izpildes statuss). Minētā informācija pārbaudes ietvaros ir būtiska, lai varētu identificēt konkrēto bāriņtiesu un konkrētu bāriņtiesas lēmumu, centrs varētu pārbaudīt, uz ko minētais lēmums attiecas, kura bērna un aizgādnībā esošās personas tiesības tiek aizsargātas saskaņā ar attiecīgu lēmumu, kā arī kuras ir par bērnu un aizgādnībā esošo personu atbildīgās personas lēmuma pieņemšanas brīdi (vecāki, aizbildņi, aizgādņi u.c.). Minētā informācija arī ir nepieciešama, lai centrs varētu pārliecināties, vai bāriņtiesas pieņemtajā lēmumā ir ņemtas vērā bērna un aizgādnībā esošās personas labākās intereses. Pārbaužu veikšanas ietvaros īpaša uzmanība tiek pievērsta bāriņtiesas pieņemtajiem lēmumiem aizgādības tiesību pārtraukšanas, atņemšanas, pārtraukto aizgādības tiesību atjaunošanas un ārpusģimenes aprūpes jomām, ņemot vērā to, kā minētajās jomas bāriņtiesas atrodas centra funkcionālā pārraudzībā (šīm jomām tiek pievērsta pastiprināta uzmanība) (noteikumu projekta 8.6. apakšpunkts);
13) informācija par bāriņtiesas sēdes protokolu atbilstoši normatīvajos aktos par bāriņtiesas darbību noteiktajam (8.7. apakšpunkts). Bāriņtiesas pieņem lēmumus koleģiāli sēdēs (izņemot vienpersoniskos lēmumus), un šo lēmumu pieņemšanas gaita, apsvērumi un balsojums tiek fiksēti sēdes protokolā. Protokols ir pamata dokuments, kas apliecina, kādi fakti tika vērtēti, kādi normatīvie akti piemēroti, kā ir nodrošinātas bērna labākās intereses. Tādēļ bez piekļuves šai informācijai centrs nevar izpildīt likumā uzlikto bāriņtiesu uzraudzības funkciju. Piemēram, centra amatpersonai jāspēj pārliecināties, vai bāriņtiesas sēde ir notikusi atbilstošā sastāvā, vai ievērota procesuālā kārtība, vai bērna viedoklis ir noskaidrots un fiksēts (ja tas atbilstoši vecumam un briedumam ir iespējams), vai lēmums pamatots ar faktiem, nevis formāli. Šī informācija ir atrodama tieši sēdes protokolā, nevis tikai gala lēmumā;
14) informācija par bāriņtiesas sagatavotajiem pārskatiem par darbībām, kas veiktas, lai bērnam nodrošinātu piemērotu aprūpi pie aizbildņa vai audžuģimenē atbilstoši bāriņtiesu darbību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajam (8.8. apakšpunkts). Minētā datu apstrāde ir nepieciešama, lai izvērtētu bāriņtiesu darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām un bērna labākajām interesēm, identificētu iespējamos riskus bērna tiesību aizsardzībai un nodrošinātu mērķētu metodisko atbalstu bāriņtiesām. Personas dati tiek apstrādāti tikai noteiktā un leģitīmā mērķa sasniegšanai un samērīgā apjomā, kas ir tieši saistīts ar centram noteikto valsts pārvaldes uzdevumu izpildi bērnu tiesību aizsardzības jomā. Bez šādas datu apstrādes minēto uzdevumu efektīva izpilde nebūtu iespējama;
15) informācija, kas iekļauta bāriņtiesas lietu reģistros atbilstoši bāriņtiesu darbību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajam (noteikumu projekta 8.9. apakšpunkts). Šajā apakšpunktā ar “bāriņtiesu darbību regulējošajiem normatīvajiem aktiem” domāta atsauce uz noteikumu Nr.1037 III nodaļu (18., 19., 20., 21., 22., 23., 23.1, 25., 27.punkts);
16) nestrukturēta informācija (bāriņtiesas lietvedībā esošo lietu materiālos esošo informāciju atbilstoši normatīvajos aktos par bāriņtiesas darbību noteiktajam) - dokumentu kopijas un izraksti (personu iesniegumi, sūdzības un priekšlikumi; dzimšanas apliecības; izziņas; bāriņtiesas lēmumi; riska novērtējumi; tiesas nolēmumi; bāriņtiesas atzinumi; dzīves apstākļu pārbaudes akti; bāriņtiesas sēžu protokoli; psihologa atzinumi; ekspertīžu slēdzieni; pārskati par darbībām, kas veiktas, lai bērnam nodrošinātu piemērotu aprūpi pie aizbildņa vai audžuģimenē; mantas apskates akti; aizbildnībā vai aizgādnībā esošās personas mantas saraksti; bāriņtiesas pieteikumi tiesai u.c. dokumentu atvasinājumi, kas pievienoti lietai). Minētā informācija pārbaudes veikšanai ir svarīga, lai centrs pārbaudes ietvaros varētu pārliecināties, vai bāriņtiesa, īstenojot bērnu un aizgādnībā esošās personas interešu aizstāvību, ir veikusi visas nepieciešamās darbības, kā arī darbības ir dokumentētas un pierādāmas ar lietā esošiem materiāliem. Iespēja centram piekļūt šādai informācijai ir nozīmīga, lai centrs varētu pārliecināties, ka bāriņtiesa lietā ir ieguvusi visus nepieciešamos speciālistu atzinumus un rekomendācijas, lai tā varētu pieņemt bērna un aizgādnībā esošās personas labākajām interesēm atbilstošus lēmumus. Minētā informācija centram ir nepieciešama, lai tas varētu pārliecināties par to, vai bāriņtiesa secīgi tiesas taisītajiem nolēmumiem ir nodrošinājusi no nolēmuma izrietošās darbības bērna un aizgādnībā esošās personas interešu aizstāvībai (noteikumu projekta 8.10. apakšpunkts);
17) cita personas datus nesaturoša informācija, kas nepieciešama bāriņtiesas darbības uzraudzībai un metodiskās palīdzības sniegšanai, funkcionālajai pārraudzībai, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās datu apstrādes prasības, piemēram, bāriņtiesas nosaukums, struktūrvienības nosaukums un tās kontaktinformācija, iestāžu klasifikators, tiesu nosaukumu klasifikators, dokumentu izdevēju klasifikators, lietu reģistru klasifikators, lapu skaits dokumentā, datņu saraksts (noteikumu projekta 8.11. apakšpunkts).
Iepriekš minēto personas datu apstrādes tiesiskais pamats ir Datu regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts, Bāriņtiesu likuma 5. panta pirmā daļa, 1.1 daļa, 17. panta 4. un 5.1 punkts, 49.2 pants, Ministru kabineta 2006. gada 19. decembra noteikumu nr. 1037 "Bāriņtiesas darbības noteikumi" 13.2., 68.22. apakšpunkts, noteikumu nr. 784 3.5., 3.6., 4.15., 4.17.,5.2., 5.3. apakšpunkts.
Pārlūkā būs iespējams meklēt informāciju pēc šādiem parametriem:
1) pēc bāriņtiesas lietā esošās personas:
- bāriņtiesas nosaukums;
- personas vārds, uzvārds, personas kods, personas koda daļa;
- personas dzimšanas datums, datuma intervāls;
2) pēc bāriņtiesas lietas:
- bāriņtiesas nosaukums;
- lietas indekss, lietas indeksa daļa;
- lietas ierosināšanas datums, datuma intervāls;
- lietas numurs;
- lietas statuss;
- lietas nosaukums;
3) pēc bāriņtiesas lietu reģistriem:
- reģistra indekss;
- reģistra nosaukums
- reģistra gads, datuma intervāls.
Nosakot datu glabāšanas termiņus (21.un 25. punkts), ir ņemti vērā vairāki apstākļi: personas datu apstrādes nolūki un normatīvajos aktos noteiktās prasības par dokumentu pieejamību, arhivēšanu un attaisnojuma dokumentu glabāšanas minimāliem termiņiem. Tāpat centram kā pārzinim ir pienākums pierādīt savas rīcības ar datu subjekta personas datiem atbilstību datu aizsardzības prasībām (pārskatatbildības princips). Pārziņa pierādīšanas pienākums korelē ar Fizisko personu datu apstrādes likuma 26. panta otrā daļā noteikto prasības celšanas noilgumu. Minētā tiesību norma kontekstā ar Datu regulas 5. panta 2. punktu uzliek pienākumu pārzinim (centram) pamatot savas personas datu apstrādes pamatotību un tiesiskumu.
Informācija par apliecinājumiem ir publiski pieejama līdz apliecinājuma derīguma termiņa beigām (noteikumu projekta 22. punkts), savukārt datu par mācību organizatoru, tā pārstāvi un mācību īstenošanai izvēlēto pasniedzēju glabāšanas termiņš nosakāms 5 gadi no mācību organizētāja izvēlētā pasniedzēja saskaņošanas dienas (noteikumu projekta 21.1. apakšpunkts).
Publiskā pieejamība (noteikumu projekta 22. punkts) ir nepieciešama, lai nodrošinātu caurskatāmību un ļautu darba devējiem, iestādēm un citām ieinteresētajām personām pārliecināties par speciālista kvalifikācijas aktualitāti un derīgumu. Tomēr, ņemot vērā, ka speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā ir jāpilnveido regulāri, publiskās pieejamības termiņš atbilst faktiskajam periodam, kurā informācija ir aktuāla un pieprasīta sabiedrības vajadzībām. Šis termiņš nodrošina līdzsvaru starp sabiedrības tiesībām piekļūt informācijai un datu subjekta tiesībām uz privātumu, ierobežojot publisku datu izpaušanu tikai uz laiku, kad tā ir objektīvi nepieciešama.
Vienlaikus būtiska nozīme ir arī iestādes juridiskajām (tiesiskajām) sekām, kas tiek rādītas prettiesiskas faktiskās rīcības rezultātā. Prioritāra nozīme ir valsts pārvaldes iestādes spējai pamatot un pierādīt savas faktiskās rīcības tiesiskumu.
Administratīvā procesa likuma 92. pants nosaka, ka ikviens ir tiesīgs prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu par mantiskajiem zaudējumiem vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, kas viņam nodarīts ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību.
Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likums 17. panta pirmā daļa paredz, ka privātpersona iesniedz iesniegumu par zaudējuma atlīdzinājumu gada laikā no dienas, kad tā uzzināja vai tai vajadzēja uzzināt par zaudējumu, bet ne vēlāk kā piecu gadu laikā no iestādes prettiesiskā administratīvā akta spēkā stāšanās vai prettiesiskas faktiskās rīcības veikšanas dienas.
Atbilstoši stabilai judikatūrai, pastāvot noilguma termiņa iestāšanās faktam, nav nekādas juridiskas nozīmes tam, vai kādas personas darbībās (bezdarbībā) ir vai nav atbilstošas normatīvo aktu prasībām, jo tas nerada nekādas tiesiskas sekas. Centram kā valsts pārvaldes iestādei informācijas par tās veiktajām personas datu apstrādēm glabāšanas termiņš ir nosakāms 5 gadi. Iepriekš minētais termiņš ir saistāms ar iestādes nepieciešamību pierādīt savas, tai skaitā, faktiskās rīcības pamatotību un tiesiskumu. Līdz ar to datus par mācību organizatoru, tā pārstāvi un mācību īstenošanai izvēlēto pasniedzēju centrs glabā 5 gadus no mācību organizētāja izvēlētā pasniedzēja saskaņošanas dienas (noteikumu projekta 21.1. apakšpunkts). Šāds 5 gadu glabāšanas termiņš nodrošina taisnīgu līdzsvaru starp datu subjekta tiesībām uz personas datu aizsardzību un tiesībām celt prasību/pieteikumu tiesā ar centra pienākumu pamatot un pierādīt savas rīcības tiesiskumu noilguma laikā, kas nerada nepamatotu un pārlieku slogu.
Informāciju par speciālistiem, kuri apguvuši speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā un kuriem izsniegts attiecīgs apliecinājums, glabā 10 gadus no apliecinājuma izsniegšanas dienas (noteikumu projekta 21.2. apakšpunkts). Šāds termiņš ir nepieciešams, lai nodrošinātu iespēju izvērtēt, vai konkrētajam speciālistam konkrētajā laikā ir bijušas tiesības strādāt ar bērna lietu, ņemot vērā, ka šīs tiesības speciālisti iegūst, uzsākot darba tiesiskās attiecības vai sniedzot pakalpojumus, kas skar vai varētu skart bērna tiesības un intereses. Informācijai par speciālistam izsniegtu apliecinājumu var būt tieša nozīme, piemēram, kriminālprocesā vai administratīvā pārkāpuma procesā, kurā iesaistīta nepilngadīga persona. Šādos gadījumos speciālo zināšanu neesamība var radīt būtiskus procesuālus pārkāpumus, tostarp procesuālo darbību prettiesiskumu, pierādījumu pieļaujamības apšaubīšanu un iespējamas sekas lietas savlaicīgā virzībā un iztiesāšanā.
Administratīvā pārkāpuma procesa iespējamā ietekme uz personas datu glabāšanas ilgumu ir saistīta ar to, ka nepieciešams pārliecināties, ka administratīvā pārkāpuma procesā pieaicinātie speciālisti ir apguvuši speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā. Piemēram, Administratīvās atbildības likuma 49. panta piektā daļa paredz, ka nepilngadīgās personas nopratināšana izdarāma pārstāvja, bērnu tiesību speciālista, psihologa vai pedagoga klātbūtnē. Arī šīs personas var uzdot jautājumus nepilngadīgajam.
Pēc glabāšanas termiņa beigām personas dati tiek dzēsti. Izņēmuma situācija ir noteikta Datu regulas 17. panta 3. punkta e. apakšpunktā, kas nosaka, ka tiesības uz datu dzēšanu (jeb 17. panta 1. punktu) nepiemēro, ja datu apstrāde ir nepieciešama "likumīgu prasījumu celšanai, īstenošanai vai aizstāvībai", tas ietver administratīvos, civilos un kriminālprocesus. Saskaņā ar Datu regulas 18. panta 1. punkta c. apakšpunktu datu subjekts (vai pats pārzinis savu leģitīmo interešu aizsardzībai) var ierobežot datu apstrādi (t.i., nevis dzēst, bet saglabāt norobežotā veidā), ja "pārzinim personas dati apstrādes nolūkos vairs nav vajadzīgi, bet tie ir nepieciešami datu subjektam [vai pārzinim] likumīgu prasījumu celšanai, īstenošanai vai aizstāvībai".
Papildus, ņemot vērā, ka pilns speciālo zināšanu apguves cikls saskaņā ar normatīvajiem aktiem par speciālajām zināšanām bērnu tiesību aizsardzības jomā ilgst 8 gadus, pēc sākotnējās programmas apguves speciālists divu gadu laikā pilnveido zināšanas, apgūstot vienu kārtējās programmas moduli (kārtējā programma (nodarbības klātienē vai attālināti) sastāv no trim moduļiem, katra moduļa apjoms ir astoņas akadēmiskās stundas). Pēc kārtējās programmas moduļa apguves speciālists divu gadu laikā pilnveido zināšanas, apgūstot nākamo kārtējās programmas moduli, un lai nodrošinātu datu pieejamību gan pašiem speciālistiem, gan tiesībaizsardzības iestādēm pēc pamatota pieprasījuma, datu glabāšanas termiņš 10 gadi ir objektīvi nepieciešams, samērīgs un atbilstošs datu apstrādes nolūkiem. Tas ļauj nodrošināt pilnu apguves izsekojamību un secības pārbaudi, pierādīt speciālista kompetenci noteiktā laika periodā, kā arī aizsargāt gan privātpersonu tiesības, gan sabiedrības intereses bērnu tiesību aizsardzības jomā. Turklāt saskaņā ar Civillikuma 1895. pantu visas saistību tiesības, kuras nav noteikti izņemtas no noilguma ietekmes un kuru izlietošanai nav likumā noteikti īsāki termiņi, izbeidzas, ja tiesīgā persona tās neizlieto desmit gadu laikā.
Lietojot pārlūku, centra vadītāja norīkotajai amatpersonai, ir iespējams lejupielādēt bāriņtiesas informācijas sistēmā esošus dokumentus, ja minētie dokumenti ietverti bāriņtiesas lietā, kuru centra amatpersona pārbauda un tos centra vadītāja norīkotajai amatpersonai nepieciešams izvērtēt bāriņtiesas uzraudzības, metodiskās palīdzības un funkcionālās pārraudzības nodrošināšanas ietvaros. Datnes tiek lejupielādētas, lai datnes varētu atvērt amatpersonas datorā un centra amatpersonas varētu iepazīties ar datnēs esošo informāciju. Datnes, kas, izmantojot noteiktus meklēšanas parametrus, tika saņemtas aplūkošanai pārlukā, pašā pārlūkā netiek saglabātas (noteikumu projekta 24.punkts). Datnes, kas lejupielādētas amatpersonas datorā, dzēš mēneša laikā (noteikumu projekta 25.punkts). Šāds lejupielādēto datņu dzēšanas termiņš ir, lai nodrošinātu iespēju centra amatpersonai iepazīties un izvērtēt ar konkrēto pārbaudāmo jautājumu saistīto informāciju, kā arī veikt nepieciešamās darbības (t.sk. atbilde iesniedzējam, ieteikumi un uzdevumi bāriņtiesai). Nereti centra amatpersonai pārbaudāmās informācijas apjoms saistībā ar konkrētu bāriņtiesas lietu var būt ļoti apjomīgs, tādēļ nepieciešams noteikt samērīgu lejupielādētās datnes dzēšanas termiņu. Turklāt vienu atsevišķu bāriņtiesas lietā esošu datni nav iespējams skatīt atrauti no kopējās bāriņtiesas lietas vai lietā pārbaudāmā jautājuma. Saskaņā ar Iesniegumu likuma 5.panta trešo daļu iestāde atbildi pēc būtības sniedz saprātīgā termiņā, ņemot vērā iesniegumā minētā jautājuma risināšanas steidzamību, bet ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas, ja šajā likumā nav noteikts citādi. Savukārt minētā panta 3.1 daļā paredzēts, ka, ja atbildes sagatavošanai nepieciešama papildu informācijas iegūšana, sadarbība ar citām iestādēm, liela apjoma informācijas analīze vai apstrāde, iestāde atbildi sniedz mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas.
Lietojot pārlūku, centra vadītāja norīkotajai amatpersonai, ir iespējams lejupielādēt bāriņtiesas informācijas sistēmā esošu dokumentu, arī ja saņemto informāciju nepieciešams pievienot centra lietvedībā esošai lietai. Informāciju, kas ir pievienota centra lietvedībā esošai lietai, glabā atbilstoši centra dokumentu klasifikācijas shēmai (noteikumu projekta 25.punkts). Šāds centra lietvedībā esošai lietai pievienotā dokumenta glabāšanas termiņš ir pamatojams ar Arhīvu likuma 4.panta trešo daļu, saskaņā ar kuru institūcijai ir pienākums saskaņot ar Latvijas Nacionālo arhīvu dokumentu klasifikācijas shēmas, dokumentu ar arhīvisko vērtību veidus un to glabāšanas termiņus, uzziņu sistēmas, kā arī dokumentu iznīcināšanas aktus pirms dokumentu iznīcināšanas, un Ministru kabineta 2024.gada 7.maija noteikumu nr.282 "Dokumentu un arhīvu pārvaldības noteikumi" 39.punktu, saskaņā ar kuru, izstrādājot dokumentu klasifikācijas shēmu, dokumentu glabāšanas termiņus un arhīviski vērtīgos dokumentus nosaka, ievērojot šādus kritērijus: normatīvajos aktos noteiktais glabāšanas termiņš; institūcijas funkciju nodrošināšanai nepieciešamais glabāšanas termiņš; Arhīvu likuma 8. panta pirmajā daļā noteiktie arhīviskās vērtības noteikšanas kritēriji.
Nosakot auditācijas pierakstu glabāšanas termiņus (noteikumu projekta 27. punkts), ir ņemti vērā vairāki apstākļi: personas datu apstrādes nolūks, kā arī nodarbināto rīcības pamatotības izvērtēšanas nepieciešamība. Darba likuma 31. panta pirmā daļa noteic, ka visi prasījumi, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, noilgst divu gadu laikā, ja likumā nav noteikts īsāks noilguma termiņš. Tādējādi, lai pierādītu ar darbtiesiskajām attiecībām saistītos faktus un apstākļus, sauktu pie disciplinārās atbildības nodarbināto par nelikumīgām datu apstrādes darbībām informācijas sistēmā, pārzinim, kā darba devējam, ir tiesības un leģitīmā interese glabāt auditācijas pierakstus 2 gadus no to veikšanas dienas.
Informāciju par izsniegtajiem apliecinājumiem mācību organizētāji līdz informācijas sistēmas funkcionalitātes darbības uzsākšanai glabās elektroniski iekšējās informācijas sistēmās vai papīra formātā atbilstoši mācību organizētāja tehniskajam nodrošinājumam. Noteikumu projekts neparedz noteikt konkrētu šīs informācijas glabāšanas vietu, lai neradītu lieku administratīvo un finansiālo slogu mācību organizētājiem.
Nodrošinot datu subjekta tiesības, datu aizsardzības principu ievērošanu, pārziņiem, veicot personas datu apstrādi, tai skaitā nododot personas datus saņēmējiem, ir jāievēro un jāīsteno šādi tehniskie un organizatoriskie pasākumi:
- Jāizstrādā un jāapstiprina personas datu aizsardzības un ar informācijas tehnoloģiju drošību saistītus iekšējos noteikumus, kurus ir pienākums ievērot ikkatram pārziņa nodarbinātajam. Šiem iekšējiem noteikumiem jāparedz personas datu apstrādes un aizsardzības prasības, lai izpildītu Vispārīgajā datu aizsardzības regulā noteiktus uz pārzini attiecināmus pienākumus un nodrošinātu personas datu drošību;
- Jāievieš piekļuves kontroles sistēma gan attiecībā uz papīra, gan elektroniski apstrādātiem personas datiem un veselības datiem, kas tiek piemērota visiem lietotājiem, kuriem ir pieeja datu subjekta (klienta) personas datiem un veselības datiem, un kas ļauj izveidot, apstiprināt, caurlūkot un dzēst lietotāju kontus, kā arī atļaut vai liegt piekļuvi papīra formātā apstrādātiem datiem. Ir ieviests divfaktoru autentifikācijas mehānisms. Katrai lomai jābūt piešķirtām speciālās piekļuves tiesības, kas piešķirtas saskaņā ar „nepieciešamība zināt darba pienākumu izpildei” (angl. – „need to know") principu. Proti, personas datiem un veselības datiem jāpiekļūst tikai tiem pārziņa nodarbinātiem, kuriem šī personas datu saturošā informācija ir nepieciešama amata pienākumu veikšanai. Ja attiecīgā klienta personas datu saturoši dokumenti un informācija nav nepieciešami amata pienākumu veikšanai, tad tos ir aizliegts jebkādā veidā apstrādāt;
- Visiem pārziņa nodarbinātiem jābūt noteiktam konfidencialitātes ievērošanas pienākumam, un tiem rakstveidā jāapņemas ievērot personas datu konfidencialitāti;
- Ir pieņemta kārtībā, kā nodarbinātos informē par pienākumu neizpaust personas datus (tostarp pēc darba vai citu tiesisko attiecību izbeigšanās). Šis informācijas izpaušanas aizliegums jābūt noteiktam personas datu aizsardzības sistēmas noteikumos, darba līgumos vai iekšējos darba kārtības noteikumos;
- Ļoti liela nozīme personas datu apstrādes procesā ir nodarbināto cilvēciskajam faktoram. Proti, nodarbinātais personas datu apstrādi neatbilstoši Vispārīgajā datu aizsardzības regulā noteiktajām prasībām var veikt kļūdaini, nezināšanas dēļ vai personīgiem mērķiem. Apzinoties šo risku, pārziņiem regulāri jāveic savu nodarbināto apmācības personas datu aizsardzības un informācijas tehnoloģiju drošības jomā, informējot par jautājumiem, kas ikdienā būtu jāievēro, un jāpievērš uzmanība, lai neiestātos personas datu aizsardzības pārkāpums un informācijas tehnoloģiju drošības incidents. Apmācībās jāietver arī jautājumus par rīcību personas datu aizsardzības pārkāpuma un informācijas tehnoloģiju drošības incidenta konstatēšanas gadījumā. Proti, nodarbinātie jāapmāca kā rīkoties, lai maksimāli ātri šo incidentu, tai skaitā, kas attiecas uz neatļautu piekļuvi informācijas sistēmā esošiem personas datiem, novērstu un minimizētu riskus datu subjekta tiesībām un brīvībām;
- Pārziņa iekšējos normatīvajos aktos (personas datu apstrādes mērķu reģistrs, personas datu aizsardzības sistēmas noteikumi) jānosaka personas datu un veselības datu glabāšanas termiņus, ievērojot arī ārējos normatīvajos aktos noteiktus termiņus;
- Jābūt apstiprinātai personas datu aizsardzības pārkāpuma pārvaldības procedūrai, kas paredz kārtību, kādā varētu izmeklēt, novērtēt un informēt par notikušo incidentu uzraudzības iestādi un datu subjektus Vispārīgajā datu aizsardzības regulā noteiktajā kārtībā un termiņos;
- Pastāvīgi jābūt ieceltam datu aizsardzības speciālistam, par ko ir jāinformē arī Datu valsts inspekciju;
- Atkarībā no iespējamā apdraudējuma riska pārziņiem jānodrošina pietiekamu telpu, kurā glabājas personas dati papīra formā, serveru un serveru telpu aizsardzību pret fiziskiem apdraudējumiem (t.sk. neatbilstošiem klimatiskajiem apstākļiem, ugunsgrēku, plūdiem, elektroenerģijas padeves pārtraukumiem, tīšiem bojājumiem), nepieciešamības gadījumā, ierīkojot ugunsdzēsības signalizāciju, automātiskās ugunsdzēšanas sistēmu, uzstādot alternatīvās strāvas padeves iekārtas un gaisa dzesēšanas iekārtas;
- Pārziņiem jāapstrādā personas datus un veselības datus tā, lai tiem nevarētu nesankcionēti un iemānīti piekļūt, pieslēgties vai bojāt ar pārziņiem nesaistītas personas, kā arī, lai tiem nevarētu nesankcionēti piekļūt, pieslēgties un bojāt, vai nejauši aiz neuzmanības bojāt pārziņa nodarbinātie vai apmeklētāji, nodrošinot jau iepriekš minētus piekļuves tiesību ierobežojošus pasākumus;
- Datu subjektu personas dati glabājami mākonī Eiropas Savienībā.
Pašvaldības kā BARIS datu uzturētājas un to bāriņtiesas nav uzskatāmas par centra veiktās datu apstrādes pārlūkā pārziņiem vai apstrādātājiem un neuzņemas atbildību par datu aizsardzības pārkāpumiem, kas radušies pārlūka izmantošanas ietvaros.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Centra iespēja veikt personas datu apstrādi pārlūkā veicinās efektīvāku bāriņtiesu darbības uzraudzību, ļaujot savlaicīgi konstatēt bērnu un aizgādnībā esošu personu tiesību un interešu aizskārumus un nodrošināt to novēršanu.
Iespēja centram veikt personas datu apstrādi reģistrā sekmēs iespēju labāk pārvaldīt un vadīt speciālo zināšanu bērnu tiesību aizsardzības jomā mācību īstenošanas kvalitāti un pilnveidi valstī, jo lielai daļai speciālistu speciālo zināšanu iegūšana notiks, izmantojot reģistrā iestrādātos tehniskos risinājumus, kas ļaus sekot līdzi tam, lai par pasniedzējiem tiktu izraudzītas personas, kam ir nepieciešamās prasmes un zināšanas; tiks nodrošināta iespēja aplūkot pasniedzēju mācību novērtējumus, ko snieguši speciālisti (mācību dalībnieki), sekot līdzi centralizētajiem speciālistu pārbaudījumu darbiem, regulāri atjaunināt gala pārbaudījumu jautājumus u.c.
Iespēja centram veikt personas datu apstrādi reģistrā sekmēs iespēju labāk pārvaldīt un vadīt speciālo zināšanu bērnu tiesību aizsardzības jomā mācību īstenošanas kvalitāti un pilnveidi valstī, jo lielai daļai speciālistu speciālo zināšanu iegūšana notiks, izmantojot reģistrā iestrādātos tehniskos risinājumus, kas ļaus sekot līdzi tam, lai par pasniedzējiem tiktu izraudzītas personas, kam ir nepieciešamās prasmes un zināšanas; tiks nodrošināta iespēja aplūkot pasniedzēju mācību novērtējumus, ko snieguši speciālisti (mācību dalībnieki), sekot līdzi centralizētajiem speciālistu pārbaudījumu darbiem, regulāri atjaunināt gala pārbaudījumu jautājumus u.c.
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi