Anotācija (ex-ante)

Eiropas Komisija 2020. gadā nāca klajā ar paziņojumu par Eiropas 2030. gada klimata politikas ieceru kāpināšanu, nosakot jaunu SEG emisiju samazināšanas mērķi 55% apmērā līdz 2030. gadam, salīdzinot ar 1990. gada līmeni. Eiropas Savienība (turpmāk – ES) Eiropas Zaļā kursa īstenošanai 2021. gada 14. jūlijā nāca klajā ar tiesību aktu pakotni “Fit for 55”, kurā iekļauti vairāku direktīvu un regulu grozījumi, lai sasniegtu jauno paaugstināto SEG emisiju samazināšanas mērķi, t.sk., nosakot paaugstinātus mērķus atjaunojamo energoresursu (turpmāk – AER) izmatošanai un energoefektivitātei. Lai turpinātu Latvijas virzību uz klimata mērķu sasniegšanu 2030. gadam, kā arī klimatneitralitātes sasniegšanu līdz 2050. gadam, ir nepieciešams vairāk īstenot aktivitātes saistībā ar SEG emisiju samazināšanu, piemēram, energoefektivitātes pasākumu īstenošana, AER iekārtu uzstādīšana un tml. Pasākumu īstenošana ilgtspējīgas enerģētikas un visaptverošas energoefektivitātes nodrošināšanai ir būtiska SEG emisiju samazināšanai enerģētikas sektorā. Enerģētika ir lielākais SEG emisiju avots, kas radīja 37 % no kopējām 2019. gada SEG emisijām. Saskaņā ar aprēķiniem ēku sektors Latvijā 2018. gadā radīja 1180,2 kt CO₂ emisiju, kas veido ap 12,9% no visām Latvijas emisiju tirdzniecības sistēmā neietverto darbību (ne-ETS) SEG emisijām 2018. gadā.
Lai ieviestu un demonstrētu viedās pilsētvides tehnoloģijas, kas samazina SEG emisijas, veicina atjaunīgās enerģijas izmantošanu un energoefektivitātes paaugstināšanu ir nepieciešams izstrādāt un īstenot atbalsta programmas reģionālā un pašvaldību līmenī, kas vienlaikus sniedz tūlītējus ekonomiskos un sociālos ieguvumus iedzīvotājiem un uzņēmumiem, piemēram, pašvaldību komunālo pakalpojumu nodrošināšanā attiecībā uz publisko komunālo notekūdeņu attīrīšanu, publisko apgaismojumu un tml.  Piemēram, priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par komunālo notekūdeņu attīrīšanu izvirzītās prasības paredz notekūdeņu attīrīšanas iekārtu energoefektivitātes paaugstināšanu un atjaunīgo energoresursu izmantošanas palielināšanu (līdz pat 100% no pašpatēriņa). Pēc Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk - SPRK) datiem, 2021. gadā Latvijā vidējais elektroenerģijas patēriņš kanalizācijas pakalpojumiem bija 1,20 kWh/m³ notekūdeņu, bet vidējās elektroenerģijas izmaksas – 0,26 EUR/ m³ notekūdeņu. Pēc SPRK datiem, 2021. gadā regulētajiem komersantiem aglomerācijās ar cilvēkekvivalentu > 10 000 elektronenerģijas, kurināmā, siltumenerģijas un gāzes izmaksas veidoja 5%-24 % no kanalizācijas pakalpojumu izmaksām. Saskaņā ar SPRK sniegto informāciju 2022.gadā un 2023.gada sākumā apstiprinātajos kanalizācijas pakalpojumu tarifos elektroenerģijas, kurināmā, siltumenerģijas un gāzes izmaksas veidoja jau 12-55% no kopējam kanalizācijas pakalpojumu izmaksām (bez rentabilitātes).
Neskatoties uz to, ka Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta un EKII ietvaros ir īstenoti vairāki projektu iesniegumu konkursi attiecībā uz pašvaldību publisko ielu un teritoriju apgaismojumu, joprojām ir pietiekami augsta pašvaldību interese īstenot pasākumus, lai aizvietotu esošus neefektīvus ielu apgaismojuma gaismekļus ar energoefektīviem LED gaismekļiem. 

Noteikumu projekts sagatavots, lai EKII ietvaros varētu tikt organizēta konkursa projektu iesniegumu atlases otrā kārta. 
Konkursa ietvaros projekta iesniedzējs var būt pašvaldība, pašvaldības dibināta iestāde vai pašvaldības kapitālsabiedrība.
Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40. panta pirmajai daļai KEM deleģē Vides investīciju fondam veikt uzdevumus, kas minēti MK noteikumu Nr.333 3. punktā. Atbilstoši ikgadēji noslēgtajam Atsevišķu pārvaldes uzdevumu deleģēšanas līgumam starp KEM un Vides investīciju fondu, Vides investīciju fondam tiek deleģēti vairāki uzdevumi, gan attiecībā uz projektu konkursu organizēšanu, gan projektu iesniegumu vērtēšanu un lēmumu pieņemšanu, gan projektu ieviešanas uzraudzību, gan monitoringa uzraudzības veikšanu. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 43.panta ceturtajā daļā noteikto padotības formu izvēlas ņemot vērā deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu saturu. Konkrētā gadījumā Vides investīciju fondam tiek deleģēta gan projektu iesniegumu vērtēšana (ko veic koleģiāli), gan lēmuma pieņemšana par projekta apstiprināšanu/noraidīšanu, gan patstāvīga līgumu slēgšana un to izpildes kontrole,  kas nosaka  Vides investīciju fondam kā  līgumslēdzējam lielāku autonomijas pakāpi un arī atbildību par pieņemtajiem lēmumiem, lai nodrošinātu konkursa tiesisku norisi kopumā. Līdz ar to pakļautības forma (KEM tiesības dot rīkojumu par viena vai otra Vides investīciju fonda lēmuma pieņemšanu), šajā gadījumā  nav piemērojama, bet ar pārraudzību tiks nodrošināta kontrole par Vides investīciju fonds pieņemto lēmumu  tiesiskumu.
Izvērtējot Vides investīciju fonda līdzšinējo pieredzi Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta un EKII un to ietvaros īstenoto projektu konkursu ieviešanā, kā arī ņemot vērā to, ka KEM nav resursu šādu finanšu instrumentu darbības organizēšanā, 2024. gadā starp KEM un Vides investīciju fondu tika noslēgts atsevišķu pārvaldes uzdevumu deleģēšanas līgums.

Problēmu risināšanai, t.i. otrās kārtas organizēšanai, noteikumu projekts paredz veikt šādus grozījumus MK noteikumos Nr.333:
1.punktā precizēti nosacījumi atbilstoši likuma deleģējumam, novēršot interpretācijas iespējas;
3.punktā precizētas Vides investīciju fonda funkcijas konkursa ietvaros, jo spēkā esošā redakcija tās pilnvērtīgi neaptvēra un varēja radīt interpretācijas iespējas. Vienlaikus ņemot vērā Vides aizsardzības ministrijas reorganizāciju ir precizēta atbildīgā iestāde attiecībā uz konkursa organizēšanu, t.i. "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija" ir aizstāta ar "Klimata un enerģētikas ministrija";
4.punktā precizēts nosacījums attiecībā uz projekta iesniedzēju - pašvaldības kapitālsabiedrību, t.i. pašvaldību kapitālsabiedrības veic ne tikai pašvaldību deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi, bet var arī noslēgt līgumu par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu. Ņemot vērā, ka projekta ietvaros var tikt īstenotas aktivitātes, kas saistītas ar komunālo pakalpojumu nodrošināšanu, tad nepieciešams papildināt MK noteikumus Nr.333 ar nosacījumu, ka uz atbalstu var pretendēt arī pašvaldības kapitālsabiedrība, kas noslēgusi līgumu par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu;
6.punkts paredz finansējuma apjomu konkursa otrās kārtas organizēšanai, jo līdz šim konkurss neparedzēja konkursa otrās kārtas organizēšanu. Finansējuma apjoms noteikts ņemot vērā iepriekšējo pieredzi Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta un EKII ietvaros (t.sk. pirmās kārtas ietvaros pieprasīto un izmantoto finansējuma apjomu);
9. un 11.punktā veikti redakcionāli pilnveidojumi attiecībā uz konsekventu oglekļa dioksīda saīsinājuma - CO₂ - piemērošanu;
10. punktā sniegts precīzāks skaidrojums, kas konkursa ietvaros tiek saprasts ar terminu "noslēguma pārskats";
12.punkts precizēts, paredzot, ka projektus var īstenot visā Latvijas Republikas teritorijā, tādējādi neierobežojot projektu iesniedzēju loku un projektu īstenošanas vietas, t.i. konkursa pirmās kārtas ietvaros projektus īstenot varēja apdzīvotās vietās, kurām piešķirts pilsētas statuss;
12.¹ paredz informatīvu nosacījumu, par to, ka konkursa ietvaros finansējums tiek piešķirts granta veidā. Papildinājums nepieciešams, lai skaidri norādītu finansējuma piešķiršanas veidu konkursa ietvaros;
14.punkts papildināts ar jaunu apakšpunktu (14.1.3.apakšpunkts), paredzot, ka, ja projektā plānotās aktivitātes ir saistītas ar publisko ielu un teritoriju apgaismojumu, tad minētajām iekārtām ir jābūt projekta iesniedzēja bilancē. Precizēti 14.2. un 14.5.apakšpunkti attiecībā uz īpašumtiesībām un Pašvaldību likuma normām. Precizējumi veikti, lai novērstu šķēršļus aktivitātes ieviešanai attiecīgā uz publisko ielu un teritoriju apgaismojumu, kas tika identificēti līdzīga veida konkursos EKII ietvaros;
15. (15.4., 15.5., 15.5. un 15.6.apakšpunkts) punkts precizēts un MK noteikumi Nr.333 tiek papildināti ar  16.¹ punktu, sniedzot papildus atsauci attiecībā uz Informācijas atklātības likumu, kā arī apvienojot nosacījumus vienā punktā par prasībām, kas jāņem vērā projektu iesniedzējiem, lai varētu pretendēt uz finansējuma saņemšanu. Vienlaikus tiek paredzēts, ka šo prasību pārbaudi veic Vides investīciju fonds izmantojot valsts informācijas sistēmu. Precizējumi veikti, lai novērstu neskaidrības, kas tika identificētas konkursa pirmās kārtas ietvaros un ņemot vērā līdzšinējo pieredzi;
16. punkts svītrots, jo prasības ietvertas 15.6. un 15.7.apakšpunktos, lai novērstu tiesību normu dublēšanos;
20. punkts precizēts un MK noteikumi Nr.333 papildināti ar 20.¹ un 20.² punktiem, lai nodrošinātu, ka finansējums konkursa ietvaros tiek piešķirts saskaņā ar Komisijas 2011.gada 20.decembra Lēmumu par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, tiem projektu iesniedzējiem, kuri ir noslēguši līgumu par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu. Minētā projektu iesniedzēju grupa konkursa ietvaros ir jauna, tādēļ nepieciešams attiecīgi ietvert attiecīgos valsts atbalsta nosacījumus; 
MK noteikumi Nr.333 papildināti ar jaunu 21.¹ punktu, lai nodrošinātu, ka atbalstu drīkst kumulēt ar citu valsts atbalstu, kas sniegts saskaņā ar Komisijas lēmumu citas atbalsta programmas vai ad-hoc atbalsta projekta ietvaros par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām. Minētais nosacījums var veicināt finansiāli ietilpīgāku projektu īstenošanu, kas līdz šim netika atbalstīti;
22.2. apakšpunkts precizēts, papildinot ar atsauci;
22.5. apakšpunkts precizēts, izslēdzot no tā atsauci uz 65.punktu, jo minētais punkts no MK noteikumiem Nr.333 tiek izslēgts; 
24.1. un 24.¹ apakšpunktā precizēti nosacījumi viedo pilsētvides tehnoloģiju izmantošanai un valsts atbalsta nosacījumu piemērošana attiecībā uz siltumenerģijas ražošanu, ja plānotās aktivitātes īsteno pašvaldības kapitālsabiedrība, kurai ar pašvaldību ir noslēgts līgums par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu. Minētā norma ir jauna. Projekta dzīves cikla ilgumu (amortizācijas periodu) nosaka atbilstoši piemērojamiem normatīvajiem aktiem, piemēram, grāmatvedību jomā. Vienlaikus skaidrojam, ka atbilstoši nacionālajiem normatīvajiem aktiem grāmatvedībā minimālais termiņš kādu var noteikt amortizācijas periodam ir 5 gadi. Vēršam uzmanību, ka minētais nosacījums attiecībā uz saražotās enerģijas izmantošanu pašpatēriņam ir attiecināms uz komercdarbības atbalsta izslēgšanu un ir noteikts ar ES regulējumu, savukārt veids vai procedūra kādā dalībvalsts vai atbalsta programmas autors izvēlas konkrētā nosacījuma pārbaudi nav regulēts un ir katras dalībvalsts nacionāla izvēle. Ņemot vērā to, ka finansējuma saņēmējiem, kuriem atbalsts kvalificējas kā komercdarbības atbalsts un tiek sniegts saskaņā ar Eiropas Komisijas 2011.gada 20.decembra lēmumu par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (2012/21/ES), atjaunojamos energoresursus izmantojošas viedās pilsētvides tehnoloģiju izmaksas var tikt attiecinātas šiem finansējuma saņēmējiem pie nosacījuma, ja tie 100% apmērā šo iekārtu radīto elektroenerģiju izmanto pašpatēriņam. Savukārt, ja projekta iesniedzējs ir neto norēķinu sistēmas dalībnieks, tad ir jānodrošina, ka saražotā elektroenerģija vismaz 80 % tiek izmantoti pašpatēriņam gada griezumā attiecīgajā sistēmas pieslēgumā vai visos projekta iesniedzēja objektos kopā un objektos netiek veikta saimnieciskā darbība;
25.5. apakšpunktā precizēti nosacījumi attiecībā uz darbībām, kas netiek atbalstītas konkursa ietvaros. Ar minēto precizējumu tiek paplašināts neatbalstāmo aktivitāšu loks, t.i. finansējums netiek sniegts t.sk. centralizētās vadības sistēmas jaunai izveidei, nodrošinot esošo sistēmu sinhronizāciju;
25.6.apakšpunkts precizēts ņemot vērā, ka kūdra ir vietējais resurss, tādējādi novēršot interpretācijas riskus;
26.4.5.apakšpunkts precizēts redakcionāli (abreviatūras noteikšana), tādējādi to precizējot visā tekstā vienoti;
26.7. apakšpunkts precizēts, izslēdzot no tā atsauci uz 65.punktu, jo minētais punkts no MK noteikumiem Nr.333 tiek izslēgts;
30.3. apakšpunkts un 30.¹ punktā paredzēti nosacījumi par attiecināmo izmaksu atbilstību konkursa projektu iesniegumu atlases otrās kārtas ietvaros;
30.5. apakšpunktā veikti tehniski precizējumi, jo minētais nosacījums ir ietverts MK noteikumu projekta 10.punktā;
32. punkts precizēts, paredzot, ka projektu iesniegumu konkursa atlases otrās kārtas izsludināšanu Vides investīciju fonds veic 10 darba dienu laikā, tādējādi pēc iespējas ātrāk nodrošinot iespēju iesniegt projektu iesniegumus un attiecīgi uzsākt projektu ieviešanu;
33. punktā veikti tehniski precizējumi attiecībā uz projektu konkursa izsludināšanas sludinājuma publicēšanu;
35. un 38.punktā svītrots nosacījums, ka projekta iesniegumu var iesniegt personīgi Vides investīciju fondā, ņemot vērā mūsdienu informācijas tehnoloģiju attīstību, pieredzi, pieejamību un ieteikumus projektu iesniegumu sagatavošanā, iesniegšanā, vērtēšanā un komunikācijā izmantot elektroniskos rīkus un sistēmas;
36.(36.2.1., 36.2.2., 36.2.2.¹), 37. (37.3. un 37.5.apakšpunkts), 74., 76. un 81. punkts precizēts, paredzot, ka projektu iesniegumus drīkst iesniegt Vides investīciju fondā gan elektroniskā, gan papīra formātā;
36.2.3.apakšpunkts precizēts redakcionāli (abreviatūras noteikšana), tādējādi to precizējot visā tekstā vienoti;
36.2.8.apakšpunkts precizēts, ņemot vērā iestāžu atbildības jomas;
36.2.9. un 36.2.10. apakšpunkts papildināts ar iesniedzamajiem dokumentiem, kas nepieciešami projekta ietvaros plānoto aktivitāšu vērtēšanai un ieviešanai, tādējādi mazinot riskus attiecībā uz finansējuma neattiecināmību;