Anotācija (ex-ante)

Reformu un investīciju virziena vieni no galvenajiem izaicinājumiem ir saistīti ar visaptverošas un horizontālas pieejas nodrošināšanu valsts pārvaldes pakalpojumu digitālās transformācijas īstenošanai. Ņemot vērā valsts pārvaldes pakalpojumu komplekso dabu, tai skaitā normatīvā regulējuma, valsts pārvaldes un sabiedrības kultūras un tradīciju neizbēgamo inerci, pastāvošo tehnoloģisko risinājumu sadrumstalotību, ir jārēķinās gan ar tiesiskiem, gan organizatoriskiem, gan tehniskiem iemesliem, kuru dēļ valsts pārvaldes pakalpojumu digitālā transformācija praktiski nav iespējama, vai ir dārga un laikietilpīga, un pamatā ierobežojas ar nebūtisku pakalpojumu pilnveidi valsts pārvaldes iestāžu iekšienē. Šie izaicinājumi tiks risināti  reformu un investīciju virziena ietvaros, kura īstenošanai valsts pārvaldes vienotā IKT konceptuālā arhitektūra attiecībā uz valsts pārvaldes pakalpojumu un to pārvaldības atbalstu paredz, ka tiek noteiktas pakalpojumu kvalitatīvās un kvantitatīvās metrikas.

Reformu un investīciju virziena īstenošana būs svarīgs ieguldījums, lai valsts IKT pārvaldībā, racionāli izmantojot valsts pārvaldes rīcībā esošos resursus un kompetences, tiek nodrošināts efektīvs tehnoloģiskais atbalsts valsts pakalpojumu sniegšanai un nepārtrauktai pilnveidei, izmantojot mūsdienu tehnoloģiju iespējas, vienlaikus pēc iespējas ierobežojot atkarību no konkrētiem tehnoloģiju ražotājiem.

Investīcijas IKT atbalsta pakalpojumu centralizācijā un modernizācijā ietver ieguldījumus IKT atbalsta un citu iestāžu koplietošanas atbalsta pakalpojumu un to sniegšanas procesu izveidē, pakalpojumu sniegšanai un pārvaldībai nepieciešamo informācijas sistēmu attīstības plānošanā, projektēšanā, izveidē un ieviešanā, tai skaitā pakalpojumu un informācijas sistēmu lietotāju apmācībā. Kopējais mērķis ir nodrošināt pārvaldes kā vienotas organizācijas darbības nodrošināšanu, kas sevī ietvertu standartizētu atbalsta funkciju ieviešanu, tādu kā grāmatvedības uzskaiti, personāla administrēšanu, resursu uzskaites un vadības nodrošināšanu, vienlaikus nodrošinot informācijas pieejamību saistībā ar reāla laika datiem.

Lai nodrošinātu vienotu pieeju darbā ar valsts pārvaldes rīcībā esošajiem datiem, veicinot datos balstītu, stratēģisku, pārresorisku lēmumu pieņemšanu valsts pārvaldes, sabiedrības un komersantu attīstības virzībai, nepieciešamas investīcijas datu analītikas risinājuma attīstībai, nodrošinot vienotu pieeju datu uzkrāšanai, pieejamībai, analīzei un lēmumu pieņemšanai.

1. Reformu un investīciju virziens ietver reformu 2.1.1.r. “Valsts procesu un pakalpojumu modernizācija un digitālā transformācija” (turpmāk – reforma 2.1.1.r.) un investīciju 2.1.1.1.i. “Pārvaldes modernizācija un pakalpojumu digitālā transformācija, tai skaitā uzņēmējdarbības vide” (turpmāk – investīcija 2.1.1.1.i.), nosakot, ka:

1.1. reformas 2.1.1.r. mērķis ir:
- modernizēt publiskās pārvaldi un tās pakalpojumus, izmantojot digitālo transformāciju, koncentrējoties uz svarīgām valsts pārvaldes funkcijām, procesiem un pakalpojumiem, kas vēl nav digitalizēti, tiek no jauna izstrādāti vai būtiski nostiprināti;  
- īstenot modernizācijas pasākumus, kas ir saistīti ar būtisku publiskās pārvaldes datu kopu apstrādi, nodrošinot datu pārvaldības reformas īstenošanu;  
-  izveidot kopīgu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) konceptuālo arhitektūru publiskās pārvaldes pakalpojumiem un to vadības atbalstam, definējot pakalpojumu kvalitātes un kvantitatīvos rādītājus;

1.2. investīcijas 2.1.1.1.i mērķis ir pārveidot publiskās pārvaldes pakalpojumus un to sniegšanas procesus, lai efektīvi īstenotu ekonomikas digitālo transformāciju, ko veic, izmantojot inovatīvas tehnoloģijas un pieejas, tostarp mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās risinājumus, kā arī ieviešot uz datiem balstītu prognozēšanas un lēmumu pieņemšanas pieeju pakalpojumu un procesu pārvaldībai un nodrošinot vienreizējas iesniegšanas principa pilnīgu īstenošanu; 

1.3. reformu 2.1.1.r. īsteno līdz 2022. gada 30. jūnijam un tās ietvaros sasniedzamie atskaites punkti ir:
- līdz 2022. gada 31. martam - regulējuma izveide IKT izstrādes darbību vienotai pārvaldībai publiskajā pārvaldē;   
- līdz 2022. gada 30. jūnijam  - normatīvā regulējuma izveide atbalsta saņemšanai publiskās pārvaldes procesu un pakalpojumu digitālās transformācijas jomā;

1.4. investīciju 2.1.1.1.i. īsteno līdz 2026. gada 31. augustam  un tās ietvaros sasniedzamie mērķi ir:
- līdz 2023. gada 30. septembrim – izstrādāto un saskaņoto IKT risinājumu izstrādes darbību apraksti – 11; 
- līdz 2026. gada 31. augustam – IKT risinājumu nodrošināšana modernizētām publiskās pārvaldes funkcijām (t. sk. sistēmām) – 11. 
Ar apzīmējumu iekavās “t.sk. sistēmām” ir saprotams, ka sasniedzamā mērķa ietvaros jāmodernizē 11 valsts pārvaldes funkcijas vai būtiskus procesus, ieviešot IKT risinājumus (t.sk. informācijas sistēmas). Par mērķi tiks skaitīti šie ieviestie risinājumi (t.sk. sistēmas), tomēr tos nesadrumstalojot, bet skaitot par vienu visu risinājumu kopumu, kas nodrošina vienas valsts pārvaldes funkcijas modernizāciju. 

Investīcijas 2.1.1.1.i. ietvaros valsts atbalsts nav plānots. Paredzēti valsts varas īstenošanas pasākumi, pārvaldes uzdevumu izpilde, vispārīgi pasākumi sabiedrības interesēs.

2. Reformu un investīciju virziens ietver reformu 2.1.2.r. “Valsts IKT resursu izmantošanas efektivitātes un sadarbspējas paaugstināšana” (turpmāk – reforma 2.1.2.r.) un investīciju 2.1.2.1.i. “Pārvaldes centralizētās platformas un sistēmas” (turpmāk – investīcija 2.1.2.1.i.) un investīciju 2.1.2.2.i. “Latvijas nacionālais federētais mākonis” (turpmāk – investīcija 2.1.2.2.i.), nosakot, ka:

2.1. reformas 2.1.2.r. mērķis ir:
- pārveidot IKT nodrošināšanas pieeju publiskajā pārvaldē, centralizējot vienotu IKT koplietošanas pakalpojumu sniegšanu kompetences centros, kas atbalsta vairākas iestādes; 
- attīstīt publiskās pārvaldes centrālās sistēmas un platformas un datošanas infrastruktūras pakalpojumu konsolidāciju, nodrošinot piegādes procesu automatizāciju un efektivitāti, nodrošinot pārrobežu piekļuvi publiskās pārvaldes pakalpojumiem un publiskās pārvaldes datošanas un datu glabāšanas infrastruktūras pakalpojumu konsolidāciju; 

2.2. investīcijas 2.1.2.1.i. mērķis ir:
- nodrošināt administrācijas kā vienas organizācijas darbību, kas ietvertu standartizētu atbalsta funkciju ieviešanu, piemēram, grāmatvedību, personāla administrāciju, resursu uzskaiti un pārvaldību; 
- izveidot vai būtiski funkcionāli papildināt četras sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas platformas, piecas departamentu un atbalsta funkciju platformas un sešas platformas un sistēmas pašvaldībām;

2.3. investīcijas 2.1.2.2.i., kuras ietvaros īstenotie projekti ir stratēģiski svarīgi projekti, mērķis ir:
- nodrošināt koplietošanas skaitļošanas un datu pārvaldības infrastruktūru un pakalpojumus publiskajai pārvaldei, kā arī attīstīt IKT infrastruktūras kompetences centrus datu glabāšanai un skaitļošanai (Latvijas federētā mākoņa mezglpunkti);  
- izveidot Latvijas federēto mākoni, kas nodrošina publiskā sektora datu glabāšanas un skaitļošanas spēju konsolidāciju koordinētā projektā, sākotnēji ietverot četru kopīgo pakalpojumu sniedzēju integrāciju nacionālajā federētajā mākonī; 
- integrēt trīs sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas platformas un pakalpojumus un septiņas departamentu un atbalsta funkciju platformas nacionālā federētajā mākonī.
Valsts pārvaldes IKT un atbalsta funkciju konsolidācija neattiecas uz valsts drošības iestāžu darbības IKT atbalstu, tajā skaitā valsts drošības iestāžu darbībai nepieciešamās IKT infrastruktūras uzturēšanu un attīstību.

2.4. reformu 2.1.2.r. īsteno līdz 2022. gada 30. jūnijam un tās ietvaros sasniedzamais atskaites punkts ir tiesiskā regulējuma izveide atbalsta saņemšanai publiskās pārvaldes centrālo sistēmu un platformu attīstības un datošanas infrastruktūras pakalpojumu konsolidācijas jomā.

Sistēmas vai platformas, kuras izmanto nacionālo federēto mākoni: 
 1) sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas platformas un pakalpojumi – 3 (orientējošs saraksts: digitālā pakalpojumu sniegšanas platforma Latvija.lv, datu apkopotājs, subsīdiju pārvaldības platforma);
 2) departamentu un atbalsta funkciju platformas – 7 (orientējošs saraksts: resursu pārvaldības platforma VIRSIS, projektu vadības platforma MAP, vides datu pārvaldības platforma, eksportētāju platforma, administratīvo procesu platforma, sistēmas veselības un labklājības jomās).

2.5. investīciju 2.1.2.1.i. īsteno līdz 2026. gada 31. augustam un tās ietvaros sasniedzamie mērķi ir:
- līdz 2023. gada 31. martam – koordinētu plānu apstiprināšana centralizētu funkciju vai pakalpojumu izveidei, pārveidei vai ieviešanai – 15; 
- līdz 2023. gada 30. septembrim – saskaņotu aprakstu pieņemšana attiecībā uz centralizētu IKT risinājumu izstrādes darbībām – 15; 
- līdz 2026. gada 31. augustam – izveidoto un ekspluatācijā esošo centralizēto IKT platformu un sistēmu skaits – 15.
Investīcijas 2.1.2.1.i. ietvaros valsts atbalsts nav plānots. Investīcijas plānotas valsts pārvaldes iestāžu IKT atbalsta pakalpojumu centralizācijā un modernizācijā.

2.6. investīciju 2.1.2.2.i. īsteno līdz 2026. gada 31. augustam un tās ietvaros sasniedzamie mērķi ir:
- līdz 2024. gada 31. decembrim – kopīgo pakalpojumu sniedzēju skaits, kas integrēti nacionālajā federētajā mākonī — mākoņdatošanas risinājumos – 4; 
- līdz 2026. gada 31. augustam – publiskās pārvaldes informācijas sistēmas pārveidotas modernā informācijas sistēmas arhitektūrā un mitinātas nacionālajā federētajā mākonī – 10.

Investīcijas 2.1.2.2.i. ietvaros valsts atbalsts nav plānots. Investīciju ietvaros paredzēta infrastruktūras un tās pakalpojumu nodrošināšana valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, iestāžu vajadzībām, kas nozīmē valsts varas izpildei.

3. Reformu un investīciju virziens ietver reformu 2.1.3.r. “Tautsaimniecības datu un digitālo pakalpojumu ekonomikas attīstība” (turpmāk – reforma 2.1.3.r.) un investīciju 2.1.3.1.i. “Datu pieejamība, koplietošana un analītika” (turpmāk – investīcija 2.1.3.1.i.), nosakot, ka:

3.1. reformas 2.3.1.i mērķis ir:
- nodrošināt publisko un privāto datu un pakalpojumu pieejamību un koplietošanu, liekot pamatus datu un platformu ekonomikas attīstībai un savietojamībai ar Eiropas datu telpām un nodrošinot datu kopīgošanu ar ES;  
- attīstīt publiskā sektora spējas vākt un apstrādāt datus un noteikt atbilstošus pārvaldības principus, lai nodrošinātu vienas pieturas aģentūras pieeju datu apmaiņai starp nozarēm un Eiropas datu telpām;


3.2. investīcijas 2.1.3.1.i. mērķis ir:
- veicināt datu koplietošanu ar publisko sektoru un starp publisko un privāto sektoru, principa “tikai vienreiz” ieviešanu un datu koplietošanu valsts un Eiropas mērogā;
- izveidot augstas pieejamības datu ielādes un atgūšanas risinājumu un datu objektu kopumu izglītības, uzņēmējdarbības, pilsonības un personu apliecinošu dokumentu nozarēs (līdz 2023. gadam) un sociālās apdrošināšanas un drošības jomā; zemes un nekustamā īpašuma jomā; un nodokļu sektoros (līdz 2026. gadam).
Papildus augstāk minētajiem investīcijas 2.1.3.1.i. mērķiem, nacionālā līmenī ir noteikts šāds rādītājs – veicināt atvērtās zinātnes ieviešanu praksē, kā arī izveidot risinājumus pētniecības datu koplietošanai nacionālā līmenī un dalībai Eiropas atvērtajā zinātnes mākonī.


3.3. reformu 2.1.3.r. īsteno līdz 2023. gada 31. decembrim un tās ietvaros sasniedzamie atskaites punkti ir:
- līdz 2022. gada 30. jūnijam – normatīvā regulējuma stāšanās spēkā attiecībā uz atbalsta saņemšanu tautsaimniecības datu pārvaldības pārveides jomā; 
- līdz 2023. gada 31. decembrim – datu aprites valsts platformas darbības tiesiskais regulējums. 

Reformas sekmīgu īstenošanu nodrošina tāda tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā, kurā precizēti šādi valsts platformas aspekti:
datu koplietošanas pārvaldība, tostarp datu apmaiņas process centrālajā datu apmaiņas platformā;
iesaistīto iestāžu tiesības un pienākumi attiecībā uz datu koplietošanu un apriti centrālajā datu apmaiņas platformā,
vienota un atvieglota personas datu apstrāde centrālajā datu apmaiņas platformā.

3.4. investīciju 2.1.3.1.i. īsteno līdz 2026. gada 31. augustam un tās ietvaros sasniedzamais mērķis – nozares, par kurām attiecīgās datu kopas ir pieejamas valsts datu aprites platformā (datu agregācijas vidē) – 6. 

Investīcijas 2.1.3.1.i. ietvaros valsts atbalsts nav plānots. Investīciju ietvaros paredzēts izveidot unificētu datu pārvaldības infrastruktūru, kurā pēc vienotiem principiem tiek nodrošināta plaša publiskā un privātā sektora datu koplietošana. Investīcijas ietvaros tiks izveidota infrastruktūra, kurā pēc vienotiem principiem ikvienam bez maksas tiek nodrošināta piekļuve infrastruktūrai, infrastruktūra netiek nodota/piedāvāta komerciālai lietošanai.

Finansējuma saņēmējam investīciju 2.1.1.1.i., 2.1.2.1.i., un 2.1.3.1.i. ietvaros ir jānodrošina datu uzkrāšana par minēto investīciju ietekmi uz kopējo reformu un investīciju virziena rādītāju “Jaunu un modernizētu publisko digitālo pakalpojumu, produktu un procesu lietotāji”.

Saskaņā ar FM kā koordinējošās iestādes norādēm - visi mērķi, to apraksti un atskaites punkti ir izsakāmi stingri ievērojot Padomes 2021.gada 22.jūnija īstenošanas lēmumā Nr. 2021/0164(NLE) par Latvijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu minēto terminoloģiju (pieejama te: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:52021PC0340&from=EN).

Noteikumu projektā izmantotie termini “tiesiskais regulējums” un “normatīvais regulējums” ir vienas nozīmes termini, taču tieši uz šādu terminu izmantošanu noteikumu projektā, definējot reformu un investīciju mērķus, uzstāj Eiropas Komisija un tas ir nepieciešams privātpersonu tiesību ievērošanas principa īstenošanai.

Lai arī katrai no reformām un investīcijām ir savs prioritārais fokuss – uz atsevišķu - specifisku jomu digitalizāciju, centralizētām platformām vai datiem, projekti kopumā sniegs ieguldījumu arī citās reformu un investīciju virziena investīcijās noteiktajos būtiskajos mērķos. Piemēram, daļa centralizēto platformu investīciju projektiem dos ieguldījumu datu pārvaldības uzlabojumos un veicinās nozīmīgu datu kopu radīšanu, centralizētu izplatīšanu vai publicēšanu.

Reformu un investīciju virziena investīciju kopēji sasniedzamie mērķi, to apraksti, minimālās un indikatīvi plānotās vērtības, sasniegšanas termiņi un sasniegšanas apliecinājumi ir noteikti šo noteikumu 1.pielikumā.

Reformu un investīciju virziena atbalsts tiks sniegts granta veidā un tam pieejamais Atveseļošanās fonda plāna finansējums ir 128 862 000 euro:
a) investīcijai 2.1.1.1.i. pieejamais finansējums ir 24 437 280 euro;
b) investīcijai 2.1.2.1.i. pieejamais finansējums ir 70 177 920 euro;
c) investīcijai 2.1.2.2.i. pieejamais finansējums ir 12 490 800 euro;
d) investīcijai 2.1.3.1.i. pieejamais finansējums ir 21 756 000 euro.

Pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – nodoklis) izmaksas nav attiecināmas finansēšanai no
Atveseļošanas fonda finansējuma. Nodokļa izmaksas finansējuma saņēmējiem vai to sadarbības partneriem, kas radušās, īstenojot projektā atbalstāmās darbības un ir saistītas ar attiecināmām izmaksām, tiek segtas atbilstoši šādiem nosacījumiem (atbilstoši Finanšu ministrijas ES fondu pusgada ziņojuma (https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/0e461199-9193-49ef-a219-799ac1625feb  22-TA-417,  protokollēmumam):
- valsts budžeta iestādes nodokli sedz no valsts budžeta līdzekļiem;
- valstspilsētu un novadu pašvaldības finansējumu nodokļa segšanai var aizņemties Valsts kasē;
- atvasinātas publiskas personas, ja nodokli nevar atgūt, to sedz no valsts budžeta līdzekļiem;
- publiskas personas kapitālsabiedrības, ja nodokli nevar atgūt, to sedz no valsts budžeta līdzekļiem, izņemot valstspilsētu un novadu pašvaldību kapitālsabiedrības, kas finansējumu nodokļa segšanai var aizņemties Valsts kasē;
- komersanti nodokli sedz no saviem privātajiem finanšu līdzekļiem vai cita piesaistīta finansējuma, kas nav Atveseļošanas fonda finansējums;
- ja biedrības veic valsts deleģētu funkciju un nodokli nevar atgūt, to sedz no valsts budžeta līdzekļiem.

Nodokļa izmaksas tiek segtas apmērā, kāds noteikts Ministru kabineta (turpmāk – MK) rīkojumā par projekta īstenošanu, ar kuru tiek apstiprināta konkrētā projekta īstenošana. MK var lemt par citu nodokļa izmaksu segšanas kārtību atsevišķiem projektiem. Tas nozīmē, ka, apstiprinot MK rīkojumu par projekta īstenošanu, tiks apstiprinātas arī katra projekta nodokļa izmaksas un avots, no kura tās tiks segtas.
Reformu un investīciju virzienam ir šāda sasaiste ar atklātas stratēģiskās autonomijas un drošības jautājumiem:
- pētniecības datu repozitoriju izveidē tiks ievēroti un iestrādāti datu pārvaldības nosacījumi;
- dalība Eiropas Atvērtās zinātnes mākonī sekmēs Eiropas stratēģisko autonomiju pētniecības datu pārvaldības jomā;
- Latvijas nacionālās federētās mākoņdatošanas infrastruktūras izveide ar perspektīvu to integrēt Eiropas mākoņdatošanas infrastruktūrā, sekmēs Eiropas stratēģisko autonomiju mākoņdatošanas jomā.

Reformu un investīciju virziena mērķa grupa ir privātais sektors, valsts pārvalde, valstspilsētu un novadu pašvaldības un biedrības. Reformu un investīciju virziens tiek ieviests visā Latvijas teritorijā.

Reformu un investīciju virziena ietvaros paredzētas investīcijas infrastruktūras un tās pakalpojumu nodrošināšanai valsts pārvaldes, tai skaitā valstspilsētu un novadu pašvaldību un to iestāžu, vajadzībām valsts funkciju īstenošanai.

Reformu un investīciju virziena īstenošanā un uzraudzībā iesaistīto institūciju pienākumi un atbildība atspoguļota šo noteikumu projekta II. nodaļā “Reformu un investīciju virziena īstenošanā un uzraudzībā iesaistīto institūciju pienākumi un atbildība”.

Reformu un investīciju virziena finansējuma saņēmēji ir noteikti šo noteikumu projekta 11. punktā un tie ir:
- tiešās pārvaldes iestādes;
- Centrālā vēlēšanu komisija un Prokuratūra;
- Rīgas brīvostas pārvalde;
- valstspilsētu un novadu pašvaldības ar kapacitāti koplietošanas risinājumu nodrošināšanā pašvaldībām;
- publiskas personas kapitālsabiedrības, kuras pilda pārvaldes uzdevumu un atvasinātas publiskas personas, kas darbojas zinātniskās izpētes un augstākās izglītības jomā;
- biedrība, kura pilda pārvaldes uzdevumu izveidot un uzturēt augstākās izglītības un pētniecības digitālos pakalpojumus;
- biedrība, kura pilda pārvaldes uzdevumu attiecībā uz atkritumu poligonu informācijas apstrādi.

Nozares ministrija un Valsts kanceleja (turpmāk – nozares ministrija), plānojot šo noteikumu 4. pielikumā minēto atbildībā nodoto investīciju nolūka īstenošanu, īsteno projektus patstāvīgi vai nodod tā īstenošanu citam šo noteikumu projekta 11. punktā minētajam finansējuma saņēmējam, kas papildus normatīvajos aktos par Atveseļošanas fonda plāna īstenošanu un uzraudzību noteiktajam nodrošina projekta īstenošanu atbilstoši projekta īstenošanas nosacījumiem un termiņiem, tajā skaitā nodrošina šo noteikumu projekta 13. punktā minēto.

Saskaņā ar šo noteikumu projekta 13.1. apakšpunktu finansējuma saņēmējs plāno projekta īstenošanu saskaņā ar šo noteikumu projekta 4. pielikumā minēto atbildībā nodoto investīciju mērķu sasniegšanu atvēlētā finansējuma ietvaros, sagatavo un iesniedz nozares ministrijai vai šo noteikumu projekta 17. punktā minētajai institūcijai Ministru kabineta rīkojuma projektu par projekta īstenošanu (turpmāk – rīkojuma projekts), iekļaujot par projektiem vismaz šādu informāciju:
- finansējuma saņēmēju, kas īsteno projekta darbības; 
- projekta pasi  (šo noteikumu 2. pielikums);
- centralizētas funkcijas vai koplietošanas pakalpojumu attīstības plānu (šo noteikumu 3. pielikums), ja finansējuma saņēmējs projekta ietvaros plāno attīstīt centralizētas funkcijas vai koplietošanas pakalpojumus.

Finansējuma saņēmējs trīs mēnešu laikā pēc rīkojuma projekta apstiprināšanas MK un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk -VARAM) kā IKT pārvaldības organizācijas (turpmāk – IKT pārvaldības organizācija) uzaicinājuma par projekta iesnieguma iesniegšanu saņemšanas ievada Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (turpmāk – vadības informācijas sistēma) šo noteikumu projekta 13.2. apakšpunktā minētos projekta iesnieguma datus.

Finansējuma saņēmējs īsteno projektu saskaņā ar šo noteikumu projekta 4. pielikumā minēto atbildībā nodoto investīciju mērķu sasniegšanu atvēlētā finansējuma ietvaros, projekta īstenošanas laikā saskaņā ar projektu īstenošanas līgumā noteikto kārtību un termiņiem iesniedz un aktualizē vadības informācijas sistēmā šo noteikumu projekta 13.3. apakšpunktā minēto informāciju par projektu, tostarp, ne vēlāk kā līdz 2026. gada 31. maijam - noslēguma maksājuma dokumentāciju. Nozares ministrija noslēguma dokumentācijas pārbaudi veic šo noteikumu projekta 11.1. apakšpunktā minēto finansējuma saņēmēju īstenojamiem projektiem, savukārt Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk - Aģentūra) - šo noteikumu projekta 11.2. -  11.7. apakšpunktā  minēto finansējuma saņēmēju īstenojamiem projektiem.

Finansējuma saņēmējs pilnveido vai izstrādā Atveseļošanas fonda plāna īstenošanas nodrošināšanai nepieciešamo iekšējās kontroles sistēmu un nodrošina tās efektīvu darbību projekta īstenošanas laikā, t.sk., nodrošinot vismaz šādu kontroles darbību veikšanu:
- interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas nepieļaušanu projekta ietvaros;
- dubultfinansējuma nepieļaušanu projekta ietvaros un sasaistē ar pārrobežu un daudzvalstu projektiem, kur attiecināms;
- komercdarbības atbalsta nepieļaušanu projekta ietvaros.

Saskaņā ar MK 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 621 “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtība” (turpmāk - noteikumi Nr. 621) 9.1. apakšpunktu Aģentūra izlases veidā pārbauda, vai Atveseļošanas fonda plāna investīciju un reformu īstenošanā nav konstatējamas pazīmes, kas liecina par pieļautu interešu konflikta, korupcijas, krāpšanas vai dubultā finansējuma situāciju, kā arī saskaņā ar noteikumu Nr. 621 9.7. apakšpunktu,  ja nepieciešams, var veikt citas pārbaudes Atveseļošanas fonda plāna īstenošanas ietvaros, lai pārliecinātos, ka Atveseļošanas fonda līdzekļi ir izmantoti atbilstoši paredzētajam mērķim.

Finansējuma saņēmējam jānodrošina un savlaicīgi jāievieš līdz projekta noslēgumam tiesisko regulējumu, ja tas ir nepieciešams projekta ietvaros attīstāmo risinājumu ieviešanai vai darbībai, kā arī plāno un nodrošina resursus projekta īstenošanas rezultātu ilgtspējai.
Vienlaikus saskaņā ar šo noteikumu projekta 13.20. apakšpunktu projekta noslēgumā nodrošina projekta rezultātu audita vai revīzijas veikšanu, ko var veikt pats finansējuma saņēmējs, neatkarīgs revidents vai iekšējais auditors, lai pārliecinātos par projekta ietvaros veikto izmaksu pamatotību, atskaites punktu un mērķu sasniegšanu un atbilstību investīcijas īstenošanas nosacījumiem, tai skaitā, ka nav konstatējamas pazīmes par pieļautu interešu konflikta, dubultfinansējumu, korupcijas un krāpšanas situāciju projektā, kā arī sasniegto rezultātu atbilstību projektā plānotajam. Jāņem vērā, ka iestāžu ikdienas audita izmaksu segšana nav attiecināma, proti, ja projekta noslēgumā projekta rezultātu auditu veic iekšējais auditors, tad tās būs iestādes administratīvās izmaksas, kas netiek attiecināmas no projekta finansējuma. Tomēr, augstu risku identificēšanas gadījumā risku mazināšanas nolūkā reformu un investīciju virziena uzraudzībā iesaistītās Latvijas Republikas un Eiropas Komisijas finansēšanas nolīgumā par Atveseļošanas fonda minētās iestādes finansējuma saņēmējam var noteikt prasību veikt revīziju agrāk un nepieciešamības gadījumā arī atkārtoti, kā arī, ja projekta ietvaros ir jāsasniedz savstarpēji neatkarīgi rezultāti, kas tiek sasniegti dažādos termiņos, finansējuma saņēmējs var veikt atsevišķus auditus par tiem.

Jāņem arī vērā, ka finansējuma saņēmējam jārūpējas par atbilstošu dokumentācijas noformēšanu, uzturēšanu un savlaicīgu ievietošanu vadības informācijas sistēmā, ja nepieciešams, visa projekta īstenošanas laikā. Projekta noslēguma dokumentācijā ietilpst visi dokumenti, kas attiecas uz visu Atveseļošanas fonda plānu attiecināmo spēkā esošo regulējumu.

Finansējuma saņēmējs, ja nepieciešams, nodrošina piekļuvi ar projekta īstenošanu saistītajai informācijai, spējot to uzrādīt reformu un investīciju virziena uzraudzībā iesaistītajām Latvijas Republikas un Eiropas Komisijas finansēšanas nolīgumā par Atveseļošanas fonda minētajām iestādēm.

Projektu, kuru ietvaros tiek attīstītas informācijas sistēmas un platformas, finansējuma saņēmēji plānoto IKT attīstības aktivitāšu saturu un tehniskos risinājumus attīsta, ievērojot noteikumus, kas nosaka valsts informācijas sistēmu attīstības projektu uzraudzības kārtību un valsts informācijas sistēmām izvirzītās vispārējās tehniskās prasības.  Tas nozīmē, ka Atveseļošanas fonda plāna īstenoto projektu ietvaros visām plānotajām IKT attīstības aktivitātēm piemērojami MK 2021. gada 31. augusta noteikumi Nr. 597 “Valsts informācijas sistēmu attīstības projektu uzraudzības kārtība”[1] un MK 2005. gada 11. novembra noteikumi Nr.764 “Valsts informācijas sistēmu vispārējās tehniskās prasības”[2].

Plānotais process attiecībā uz valstspilsētu un novadu pašvaldību īstenotiem projektiem paredz, ka valstspilsētu un novadu pašvaldības investīcijas 2.1.2.2.i. nolūka “Pašvaldību pakalpojumu digitālā transformācija un pašvaldību atbalsta procesu modernizācija un centralizācija” ietvaros projekta īstenošanas laikā izveido visām valstspilsētu un novadu pašvaldībām pieejamus koplietošanas risinājumus un koplietošanas pakalpojumus, kurus, projektam noslēdzoties, izmantos vismaz 10 struktūrvienības, iestādes vai publiskas personas kapitālsabiedrības vismaz piecās valstspilsētu un novadu pašvaldībās.

Valstspilsētu un novadu pašvaldības ar Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas palīdzību, savstarpēji koordinējoties, sagatavos koplietošanas risinājumu projektus, kuru kopējais apjoms būs atbilstošs valstspilsētu un novadu pašvaldību projektiem atvēlētajam kopējam apjomam, kas ir noteikts šo noteikumu projekta 4. pielikumā. Par programmas padomes vadību atbildīgās institūcijas sagatavoto rīkojuma projektu izskatīšanai MK virzīs VARAM.
Pēc rīkojumu projektu apstiprināšanas MK, valstspilsētu un novadu pašvaldības – finansējuma saņēmēji slēgs projekta īstenošanas līgumu ar Aģentūru un īstenos projektus Aģentūras un IKT pārvaldības organizācijas uzraudzībā.  

Reformu un investīciju virziena īstenošanas uzraudzībā iesaistītās institūcijas ir noteiktas šo noteikumu projekta 14. punktā un to nodrošina šādas institūcijas:
1. IKT pārvaldības organizācija;
2. nozaru ministrijas;
3. Aģentūra.

1. IKT pārvaldības organizācija veic šo noteikumu projekta 15. punktā minētās darbības, proti, reformu un investīciju virziena mērķu sasniegšanas plānošanas, koordinēšanas un uzraudzības darbības, tajā skaitā:

1.1. saskaņo finansējuma saņēmēju sagatavotos rīkojumu projektus, novērtējot rīkojumu projektu un to pielikumu atbilstību šo noteikumu prasībām, t.sk. plānoto ieguldījumu mērķu sasniegšanā;

1.2. veic reformu un investīciju virziena projektu ietvaros īstenojamo IKT risinājumu attīstības aktivitāšu uzraudzību saskaņā ar noteikumiem, kas nosaka valsts informācijas sistēmu attīstības projektu uzraudzības kārtību, ievērojot valsts informācijas sistēmām izvirzītās vispārējās tehniskās prasības, kā arī veic projektu ietvaros attīstāmo koplietošanas pakalpojumu saskaņošanu savas kompetences ietvaros;

1.3. uzaicina finansējuma saņēmēju iesniegt projekta iesniegumu pēc rīkojuma projekta apstiprināšanas MK;

1.4. viena mēneša laikā no projekta iesnieguma saņemšanas dienas novērtē projekta iesnieguma atbilstību šo noteikumu prasībām, rīkojumam par projektu īstenošanu un projekta ietvaros īstenojamo IKT risinājumu attīstības aktivitāšu aprakstam, kā arī novērtē finansējuma saņēmēja atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr.1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr.283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr.966/2012 136. pantā noteiktajiem izslēgšanas kritērijiem.
Finansējuma saņēmējs nevar pretendēt uz Atveseļošanas fonda finansējumu un reformu un investīciju virziena projekta īstenošanu, ja tiek konstatēts, ka uz finansējuma saņēmēju attiecas kaut viens Regulā 2018/1046 minētais izslēgšanas kritērijs. Gadījumā, ja pastāv Regulas 2018/1046 136. panta 6. punkta izņēmums, projekta iesniegums tiek apstiprināts.

1.5. paziņo finansējuma saņēmējam, nozares ministrijai (ja attiecināms) un Aģentūrai (ja attiecināms) par projekta iesnieguma apstiprināšu un projekta īstenošanas līguma slēgšanas procedūras uzsākšanu, ja izpildīti šo noteikumu 15.4. apakšpunktā minētie nosacījumi, nosūtot informāciju elektroniska dokumenta veidā, kas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu;

1.6. organizē projekta īstenošanas līguma slēgšanas procedūru ar šo noteikumu projekta 25. punktā minētiem līgumslēdzējiem;

1.7. īsteno reformu un investīciju virziena atskaites punktu un mērķu sasniegšanas, kā arī projektu posmu plānu izpildes uzraudzību, piedaloties projektu uzraudzības un programmu padomju darbā; 
1.8. veic reformu un investīciju virziena ārpus savstarpēji saistītu projektu programmu (turpmāk – programmas) ietvaros iekļauto projektu īstenošanas tiešu uzraudzību, piesaistot Aizsardzības ministriju jautājumos, kas saistīti ar kiberdrošību; 
 
1.9. izmanto tiesības piedalīties projektu un programmu koordinācijas un vadības darbā, t. sk. iepazīties ar projekta ietvaros izmantoto vai izstrādāto projekta dokumentāciju;

1.10. ir tiesības piemērot korektīvās darbības šo noteikumu projekta 11.1. apakšpunktā minētajam finansējuma saņēmējam vai nozares ministrijai gadījumos, ja tiek pārkāpti projekta īstenošanas līguma nosacījumi vai šo noteikumu prasības.
Ar korektīvajām darbībām ir saprotams plašs pasākumu kopums ar mērķi novērst nepilnības projektā vai iekšējās kontroles sistēmā. Finanšu ministrija kā Atveseļošanas fonda plāna koordinējošā iestāde gatavo vadlīnijas jeb skaidrojumus par pārkāpumu konstatēšanu, ziņošanu un atgūšanu Atveseļošanas fonda plāna īstenošanā, kas tiek izstrādātas saskaņā ar Eiropas Komisijas nosacījumiem pret pārkāpumu vadību.

1.11. var izmantot tiesības vienpusēji atkāpties no noslēgtā projekta īstenošanas līguma un vērsties Ministru kabinetā ar priekšlikumu grozīt rīkojumu par projekta īstenošanu jebkurā no šādiem gadījumiem:
1.11.1. finansējuma saņēmējs nepilda projekta īstenošanas līgumu, tai skaitā netiek ievēroti projektā noteiktie termiņi vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt reformu un investīciju mērķa sasniegšanu;
1.11.2. finansējuma saņēmējs projekta īstenošanas laikā ir apzināti sniedzis nepatiesu informāciju;

1.12. līdz kārtējā gada 25. janvārim un 25. jūlijam ievada vadības informācijas sistēmā informāciju par reformu un investīciju virziena īstenošanas progresu un tā ietvaros sasniegtajiem atskaites punktiem un mērķiem, maksājumu pieprasījumiem un izdevumiem, kā arī sasniegto rādītāju pamatojošiem dokumentiem, apkopojot finansējuma saņēmēju un nozaru ministriju sniegto informāciju;

1.13. īsteno komunikācijas pasākumus reformu un investīciju virziena ietvaros īstenojamiem stratēģiski svarīgiem projektiem.

Attiecībā uz komunikācijas pasākumiem, IKT pārvaldības organizācija centralizēti veiks komunikācijas pasākumus tikai par reformu un investīciju virziena stratēģiskajiem projektiem. Par pārējiem projektiem komunikācijas pasākumus veic nozares ministrijas saskaņā ar šo noteikumu projekta 16.4. apakšpunktā noteikto. Šobrīd tiek plānots par stratēģiskiem projektiem noteikt “nacionālā federētā mākoņa” attīstības projektus, kas tiks īstenoti investīcijas 2.1.2.2.i. ietvaros.   

IKT pārvaldības organizācija kopumā ir atbildīga par reformu un investīciju virziena ieviešanu, tai skaitā šo noteikumu projekta 1. pielikumā norādīto mērķu sasniegšanu, taču VARAM reformu un investīciju virzienā piedalās arī kā nozares ministrija un finansējuma saņēmējs.

2. Nozares ministrijas veic šādas darbības resora ietvaros īstenojamo reformu un investīciju virziena projektu uzraudzībā:

2.1. novērtē finansējuma saņēmēja sagatavoto rīkojuma projektu un tā pielikumus attiecībā uz šādu kritēriju izpildi:
2.1.1. projekta ieceres atbilstība nozares politikai un prioritātēm;
2.1.2. projekta ieceres īstenošanas lietderība, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja veikto  izdevumu un ieguvumu analīzi;    
2.1.3. resursu pieejamība projekta ieceres īstenošanai un projekta īstenošanas rezultātu uzturēšanai;

2.2. apliecina projekta lietderību un resursu pieejamību projekta īstenošanai, īstenošanas uzraudzībai, kā arī projekta rezultātu uzturēšanai, pievienojot finansējuma saņēmēja sagatavotajam rīkojuma projektam šo noteikumu projekta 5. pielikumā minēto apliecinājumu un iesniedz rīkojuma projektu MK.
MK protokollēmuma projekts paredz, ka nozaru ministrijas rīkojuma projektus iesniedz MK līdz 2022. gada 31. decembrim.

2.3. attiecībā uz šo noteikumu projekta 11.1. apakšpunktā minēto finansējuma saņēmēju īstenojamiem projektiem veic šādas darbības:
2.3.1. slēdz projektu īstenošanas līgumus saskaņā ar šo noteikumu 25. punktā minētiem līgumslēdzējiem;
2.3.2. pieprasa projekta īstenošanai nepieciešamo finansējumu no budžeta programmas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
2.3.3. īsteno projektu uzraudzības funkcijas atbilstoši projekta īstenošanas līgumā noteiktajam, t.sk. veicot projekta īstenošanas risku pārvaldību līdzdarbojoties programmas padomes un projekta uzraudzības padomes sastāvā saskaņā ar šo noteikumu projekta 21.punktā noteikto; 
2.3.4. pilnveido vai izstrādā Atveseļošanas fonda plāna īstenošanas nodrošināšanai nepieciešamo iekšējās kontroles sistēmu un nodrošina tās efektīvu darbību, t.sk., nodrošinot vismaz šādu kontroles darbību veikšanu savas kompetences ietvaros sadarbībā ar IKT pārvaldības organizāciju:
- interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas novēršana;
- dubultfinansējuma riska novēršana;
- atskaites punktu un mērķu atbilstības un pamatojošās dokumentācijas pārbaude, t.sk. datu ticamības pārbaude;
2.3.5.  ir tiesības piemērot korektīvās darbības finansējuma saņēmējam savas kompetences ietvaros gadījumos, ja tiek pārkāpti projekta īstenošanas līguma nosacījumi vai šo noteikumu prasības;
2.3.6. ir tiesības piedalīties projektu un programmu koordinācijas un vadības darbā, t. sk. iepazīties ar projekta ietvaros izmantoto vai izstrādāto projekta dokumentāciju;
2.3.7. var izmantot tiesības vienpusēji atkāpties no noslēgtā projekta īstenošanas līguma un vērsties Ministru kabinetā ar priekšlikumu grozīt rīkojumu par projekta īstenošanu jebkurā no šādiem gadījumiem:
2.3.7.1. finansējuma saņēmējs nepilda projekta īstenošanas līgumu, tai skaitā netiek ievēroti projektā noteiktie termiņi vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt reformu un investīciju mērķa sasniegšanu;
2.3.7.2. finansējuma saņēmējs projekta īstenošanas laikā ir apzināti sniedzis nepatiesu informāciju;
2.3.7. veic projekta noslēguma dokumentācijas pārbaudi līdz 2026. gada 31. augustam.

Nozares ministrija savā iekšējā kontroles sistēmā var paredzēt, ka daļu augstāk minētās darbības, kā piemēram, uzrauga projekta mērķu sasniegšanu un piešķirtā finansējuma ieguldīšanu atbilstoši projekta īstenošanas līgumā noteiktajam, kontroles darbību veikšanu, projekta noslēguma dokumentācijas pārbaudes veikšanu šo noteikumu projekta 11.1. apakšpunktā minēto finansējuma saņēmēju īstenojamiem projektiem veic kāda no nozares ministrijas resora iestādēm, ja tas nodrošina iekšējā kontroles sistēmas efektīvāku un lietderīgāku darbību, stingri nosakot funkciju nodalītības principa ievērošanu, proti, projektu uzraudzībā iesaistītie darbinieki  nav vienlaikus iesaistīti reformu un investīciju virziena investīciju projektos kā finansējuma saņēmējs.

2.4. iesniedz IKT pārvaldības organizācijai informāciju pārvaldības deklarācijas sagatavošanai un apliecinājumu, nosūtot to elektroniska dokumenta veidā, kas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu, vai pievienojot to vadības informācijas sistēmā;

2.5. īsteno komunikācijas pasākumus, t.sk. arī par stratēģiski svarīgiem projektiem (ja attiecināms);

Projektiem, kuru finansējumu saņēmēji nav tiešās pārvaldes iestādes vai nozaru ministrijas pārraudzībā esošas valsts kapitālsabiedrības, nozaru ministriju atbildībā esošās funkcijas tiek izpildītas šādi:
- Rīgas brīvostas pārvalde un Centrālā vēlēšanu komisija novērtē rīkojuma projekta saturu saskaņā ar šo noteikumu projekta 16.1. apakšpunktā minētajiem kritērijiem un iesniedz apliecinājumu saskaņā ar šo noteikumu projekta 16.2. apakšpunktu VARAM, kura pēc saskaņojuma to iesniedz MK;
- investīcijas 2.1.2.1.i. nolūka “Pašvaldību pakalpojumu digitālā transformācija un pašvaldību atbalsta procesu modernizācija un centralizācija” īstenojamiem projektiem par programmas padomes vadību atbildīgā institūcija sagatavo un iesniedz VARAM šādus dokumentus:
1) rīkojuma projektu, kura saturs ir novērtēts saskaņā ar šo noteikumu projekta16.1. apakšpunktā minētajiem kritērijiem;
2) investīcijas 2.1.2.1.i. nolūka “Pašvaldību pakalpojumu digitālā transformācija un pašvaldību atbalsta procesu modernizācija un centralizācija” ieviešanas plānu (turpmāk – ieviešanas plāns), kas atspoguļo plānoto investīciju atbilstību nacionālajām digitālās transformācijas prioritātēm un atbilst Digitālās transformācijas pamatnostādnēm 2021-2027 .gadam, kā arī pašvaldību digitālās transformācijas attīstības izaicinājumiem un vajadzībām. Ieviešanas plānu iesniedz vienlaikus ar rīkojuma projektu, to var iesniegt atsevišķi vai tajā var tikt ietverta informācija arī no centralizētas funkcijas vai koplietošanas pakalpojumu attīstības plāniem (šo noteikumu projekta 3. pielikums).
3) apliecinājumu saskaņā ar šo noteikumu projekta 16.2. apakšpunktu;
4) vismaz piecu valstspilsētu un novadu pašvaldību apliecinājumus par rīkojuma projekta satura saskaņošanu un projekta īstenošanas laikā izstrādāto un ieviesto koplietošanas risinājumu un koplietošanas pakalpojumu izmantošanu pēc projekta noslēguma saskaņā ar šo noteikumu projekta 13.18. apakšpunktā minēto. Pašvaldību investīciju projekti tiek  tiek īstenoti sadarbības projektu veidā.
VARAM saskaņo par programmas padomes vadību atbildīgās institūcijas iesniegto rīkojuma projektu, novērtējot tā atbilstību šo noteikumu prasībām, investīcijas 2.1.2.1.i. nolūka “Pašvaldību pakalpojumu digitālā transformācija un pašvaldību atbalsta procesu modernizācija un centralizācija” ieviešanas plānam, t.sk. plānoto ieguldījumu reformu un investīciju virziena mērķu sasniegšanā un iesniedz to MK;
- Prokuratūra novērtē rīkojuma projekta saturu saskaņā ar šo noteikumu projekta 16.1. apakšpunktā minētajiem kritērijiem un iesniedz apliecinājumu saskaņā ar šo noteikumu projekta 16.2. apakšpunktu Tieslietu ministrijai, kura pēc saskaņojuma to iesniedz MK.  Tieslietu ministrijai, iesniedzot MK rīkojuma projektu, būs iespēja norādīt Prokuratūras projekta īstenošanai paredzēto summu.

Noteikumi Nr. 621 nosaka funkcijas un uzdevumus Atveseļošanas fonda plāna īstenošanā un uzraudzībā iesaistītajām institūcijām, tai skaitā nozares ministrijas un Valsts kancelejas, kas nodrošina un īsteno Atveseļošanas fonda plāna ietvaros resorā plānotās reformas un investīcijas. Nozares ministrijas atbildība noteikumos Nr. 621 ir konsolidēta jeb apvienota, proti jēdziens “nozares ministrija” ir lietots divās nozīmēs:
nozares ministrija kā atbildīgā par plānoto reformu un investīciju un Atveseļošanas fonda plāna ietvaros definēto atskaites punktu un mērķu atbilstošu sasniegšanas koordinēšanu un uzraudzību;
nozares ministrija, kas atbildīga par sava resora, t.i., nozares ministrijas un tās padotības iestāžu darbībām, lai Atveseļošanas fonda plāna īstenošanas ietvaros veiktās darbības būtu atbilstošas spēkā esošajiem Latvijas Republikas un Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem. 
Vairumā Atveseļošanas fonda plāna reformu un investīciju nozares ministrija pilda abas šīs augstāk minētās funkcijas un atbildības, taču šo noteikumu projekta ietvaros reformu un investīciju virzienam ir skaidri noteikts atbildību sadalījums – VARAM kā IKT pārvaldības organizācija izpilda pirmo no nozares ministrijas funkcijām, savukārt pārējās nozares ministrijas – otro attiecībā uz reformu un investīciju virziena ietvaros plānotajiem projektiem, kas tiks īstenoti to resoros.

Nozares ministrija reformu un investīciju virziena ietvaros var būt arī finansējuma saņēmējs, taču tādā gadījumā nozares ministrijai ir stingri jāievēro un savā iekšējā kontroles sistēmā jānodrošina funkciju nodalītības princips, tajā skaitā nodrošinot, ka projektu uzraudzībā iesaistītie darbinieki  nav vienlaikus iesaistīti reformu un investīciju virziena investīciju projektos kā finansējuma saņēmējs.  
Saskaņā ar noteikumu Nr. 621 8.1. apakšpunktu nozares ministrija un Valsts kanceleja nodrošina sava resora Atveseļošanas fonda plāna ietvaros noteikto reformu un investīciju atbilstošu īstenošanu (tai skaitā to uzraudzību un risku pārvaldību) un veic iekšējās kontroles sistēmas izstrādi, īstenošanu, uzraudzību (tai skaitā iekšējo auditu) un pilnveidi atbilstoši Atveseļošanas fonda plāna īstenošanas prasībām. Atveseļošanas fonda plāna ietvaros noteikto reformu un investīciju atskaites punktu un mērķu sasniegšanu nodrošina attiecīgā nozares ministrija vai Valsts kanceleja atbilstoši Atveseļošanas fonda plānā noteiktajai kompetencei.

3. Aģentūras atbildība reformu un investīciju īstenošanas uzraudzībā  ir atspoguļota šo noteikumu projekta 18. punktā, paredzot, ka:

3.1. attiecībā uz šo noteikumu projekta 11.2. - 11.7. apakšpunktos minēto finansējuma saņēmēju īstenojamiem projektiem veic šādas darbības:
3.1.1. pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu, piešķir avansa maksājumus ne vairāk kā 30% apmērā, ja tas noteikts projekta īstenošanas līgumā, finansējuma saņēmējam to apgūstot sešu mēnešu laikā saimnieciskā gada ietvaros;
3.1.2. pēc maksājumu pieprasījumu saņemšanas pārbauda, vai tam pievienots apliecinājums, ka nav atgūts nodoklis no valsts budžeta priekšnodokļa veidā;
3.1.3. veic maksājumus finansējuma saņēmējam atbilstoši vadības informācijas sistēmā ievadītajai informācijai un projekta īstenošanas līgumā noteiktajiem un sekmīgi noslēgtajiem projekta posmiem, kā arī veic projekta noslēguma maksājumu;
3.1.4. veic projekta noslēguma dokumentācijas pārbaudi un noslēguma maksājumu līdz 2026. gada 31. augustam;

3.2.  ir tiesīga vienpusēji atkāpties no projekta īstenošanas līguma jebkurā no šādiem gadījumiem:
3.2.1. finansējuma saņēmējs nepilda projekta īstenošanas līgumu, tai skaitā netiek ievēroti projektā noteiktie termiņi vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt reformu un investīciju mērķa sasniegšanu;
3.2.2. finansējuma saņēmējs projekta īstenošanas laikā ir apzināti sniedzis nepatiesu informāciju;
3.2.3. citos gadījumos, ko paredz projekta īstenošanas līgums.

Visa ar Atveseļošanas fonda plāna ieviešanu un uzraudzību saistītā informācija atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra regulas Nr. 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (turpmāk – Atveseļošanas fonda regula)  prasībām un norādītajam dalījumam, visu Atveseļošanas fonda plāna ieviešanas perioda laiku tiks glabāta vienā informācijas sistēmā - vadības informācijas sistēmā, kuru izmantos visas Atveseļošanas fonda plāna ieviešanā iesaistītās institūcijas, t.sk. finansējuma saņēmēji un uzraugošās iestādes. Nepieciešamības gadījumā tiks nodrošināta piekļuve informācijas sistēmai arī Eiropas Komisijai. Dati vadības informācijas sistēmā tiks uzkrāti atbilstoši Atveseļošanas fonda regulas 22. panta d. punkta prasībām.

Vispārēja vadības informācijas sistēmas izveidošanas, izmantošanas un lietošanas kārtība ir noteikta MK 2015. gada 24. februāra noteikumos Nr. 108 “Kārtība, kādā uzrauga un izvērtē Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanu, kā arī izveido un izmanto Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu 2014.–2020. gadam”[4]. Vadības informācijas sistēmas Biznesa rokasgrāmatā ir apkopoti norādījumi par datu ievadi sistēmā, kā arī atsevišķas prasības un ieteikumi attiecībā uz informācijas saturu un pieeju datu ievadei. Detalizētāk sadarbību Atveseļošanas fonda vadības informācijas sistēmas lietošanā ir paredzēts atrunāt starpresoru vienošanās, ko Aģentūra slēgs ar VARAM.
Saskaņā ar noteikumu Nr. 621 2.3.2. apakšpunktu Aģentūra pielāgo vadības informācijas sistēmu Atveseļošanas fonda plāna īstenošanas vajadzībām un uztur šo sistēmu, lai nodrošinātu ar Atveseļošanas fonda plāna īstenošanu un uzraudzību saistīto un no Eiropas Komisijas pieprasīto datu un informācijas vienotu apkopošanu. Vadības informācijas sistēmu tiks papildināta un pielāgota Atveseļošanas fonda plāna prasībām datu uzkrāšanai, progresa ziņojumiem un maksājumu pieprasījumiem Eiropas Komisijai, t.sk., lai apkopotu rādītājus u.c. informāciju, kas nepieciešama starprezultātu un rezultātu sasniegšanas apliecināšanai un ziņošanai Eiropas Komisijai.

Pielāgojumi vadības informācijas sistēmā, uzsākot īstenot Atveseļošanas fonda plāna ietvaros īstenotos projektus, paredz vienotus datu laukus projekta iesniegumam, taču funkcionalitāte, kas ļaus automatizēti veidot projekta īstenošanas līguma saturu, būs pieejama, uzsākot Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda projektu īstenošanu.

Gadījumā, ja vadības informācijas sistēmas funkcionalitāte informācijas ievadei nav pieejama, šo noteikumu projekta 13.2. un 13.3. apakšpunktos minēto informāciju iesniedz šo noteikumu projekta 14. punktā minētajām institūcijām elektroniska dokumenta veidā, kas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu.  
Saskaņā ar noteikumu projekta 18.1.1. apakšpunktu Aģentūra, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu, piešķir avansa maksājumus ne vairāk kā 30% apmērā, ja tas noteikts projekta īstenošanas līguma nosacījumos, finansējuma saņēmējam to apgūstot sešu mēnešu laikā saimnieciskā gada ietvaros. Šo noteikumu projekta 11.2. - 11.7. apakšpunktos minētais finansējuma saņēmējs, gatavojot rīkojuma projektu, aizpildot šo noteikumu projekta 2. pielikumu (projekta pasi) aizpilda informāciju par nepieciešamā avansa apjomu. Ja MK apstiprina šo rīkojuma projektu, tad Aģentūra, slēdzot projekta īstenošanas līgumu ar finansējuma saņēmēju, līguma nosacījumos paredz MK apstiprināto avansa summu.

Projekta īstenošanas līgumā tiek noteikts maksimālais avansa apmērs, bet avansa maksājumu Aģentūra veic, pamatojoties uz iesniegto pieprasījumu, ja avansu plānots apgūt sešu mēnešu laikā saimnieciskā gada ietvaros.

Reformu un investīciju virziena mērķu efektīvas sasniegšanas un projektu īstenošanas savstarpējās koordinēšanas nolūkos projekti tiek iekļauti savstarpēji saistītu projektu programmās (turpmāk – programmas), kuru pārvaldību nodrošina par programmas padomes vadību atbildīgā institūcija atbilstoši šo noteikumu projekta 4. pielikumā minētajam. Projektu, kuri nav iekļauti programmās, īstenošanas tiešu uzraudzību un pārvaldību nodrošina IKT pārvaldības organizācija.

Šo noteikumu projekta 4. pielikumā par programmas vadību atbildīgā institūcija izveido programmas padomi vai veic izmaiņas jau esošu projektu padomju tiesību aktos, uzdodot tai arī programmas padomes funkcijas un, ja nepieciešams, papildina tās sastāvu, nodrošinot, ka programmas padomes sastāvā ir šādas institūcijas:
- IKT pārvaldības organizācija;
- programmā ietverto projektu nozaru ministrijas un finansējuma saņēmēji;
- Aģentūra, ja programmā ir ietverti šo noteikumu 11.2. - 11.7. apakšpunktos minēto finansējuma saņēmēju īstenojamie projekti.

Programmas padome nodrošina programmā iekļauto projektu īstenošanas savstarpējo koordināciju, t. sk. veic šādas darbības:
- izvērtē programmā ietverto projektu savstarpējo ietekmju riskus un gadījumā, ja tiek konstatēta programmā ietverto projektu savstarpējā ietekme, sniedz priekšlikumus finansējuma saņēmējiem par nepieciešamo rīcību, lai savstarpēji salāgotu projektu īstenošanas plānus un organizētu projektu norisi;
- ierosina priekšlikumus par grozījumiem Atveseļošanas fonda attīstības plānošanas dokumentos;
- ierosina priekšlikumus nozares ministrijai sadarbībā ar IKT pārvaldības organizāciju veikt šo noteikumu projekta 11.1. apakšpunktā minēto finansējuma saņēmēju īstenoto projektu dokumentācijas un īstenoto darbību izlases pārbaudes ar mērķi gūt pārliecību, ka reformu un investīciju virziena investīciju projektu īstenošanā nav konstatējamas pazīmes, kas liecina par pieļautu interešu konflikta, korupcijas, krāpšanas vai dubultā finansējuma situāciju, kā arī ka reformu un investīciju virziena investīciju definēto atskaites punktu un mērķu izpildes dati ir ticami.

Savstarpēji saistīto projektu programmu pārvaldības ietvaros tiks veikta programmās ietverto projektu īstenošanas savstarpēja koordinācija, lai  saskaņotu projektu ietvaros izstrādājamās funkcionalitātes, nodrošinātu to savstarpējo sadarbspēju un novērstu nelietderīgas savstarpējas pārklāšanās, kā arī iespēju robežās nosegtu iespējamos funkcionalitātes iztrūkumus.

Finansējuma saņēmējs projekta īstenošanas uzraudzībai, ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā pēc projekta īstenošanas līguma noslēgšanas, izveido projekta uzraudzības padomi, kurā tiek iekļauti finansējuma saņēmēja vadības, projekta sadarbības partneru (ja attiecināms), nozares ministrijas (ja attiecināms), aģentūras (ja attiecināms), programmas padomes vadītāja (ja attiecināms) un IKT pārvaldības organizācijas pārstāvji.

Finansējuma saņēmējs projekta uzraudzības padomē informē par aktuālo projekta statusu un riskiem, sniedzot informāciju vismaz par šādiem jautājumiem:  
 - projekta nodevumu atbilstība projekta mērķim un projekta pieteikumā norādītajām aktivitātēm;
- projekta rezultatīvo rādītāju atbilstība ieinteresēto pušu sagaidāmajam rezultātiem un sadarbības mērķiem;
- projekta nodevumi tiek pieņemti bez defektiem vai ar nebūtiskām, garantijas ietvaros novēršamām kļūdām;
- projekta nodevumi tiek izstrādāti atbilstoši laika plānam nav būtiskas novirzes no plāna;
- projekta nodevumi tiek veikti kvalitatīvi un atbilstoši prasībām;
- projekta aktivitātes tiek saskaņotas un ir identificētas to savstarpējās atkarības, kā arī citu projektu un sadarbības partneru aktivitātes un atkarības;
- projekta komandā ir nodrošināta pietiekama aktivitāšu īstenošanas kapacitāte, visas nepieciešamās kompetences un lomas produktīvai lēmumu pieņemšanai;
- projekta riski tiek savlaicīgi identificēti un mērķtiecīgi vadīti, nosakot risku mazināšanas pasākumus;
- projektā ir izstrādāta nepieciešamā dokumentācija, atbilstoši projektu vadības standartam un projekta vajadzībām tiek īstenota nepārtraukta projekta komandas attīstība un uzlaboti aktivitāšu veikšanas atbalsta procesi.
Projekta uzraudzības padomes sanāksmes tiek sasauktas ne retāk, kā reizi sešos mēnešos un tās var organizēt programmu padomju sanāksmju ietvaros vai atsevišķi.
Projektu uzsākšanas un īstenošanas process ir shematiski attēlots anotācijas 1. pielikumā, savukārt reformu un investīciju mērķa pārvaldības sistēma – anotācijas 2. pielikumā.
Projektu īstenošanas līgums, sadarbības partneri un nosacījumi ir ietverti šo noteikumu projekta III. nodaļā “Projektu īstenošanas līgumi, sadarbības partneri un nosacījumi”.

Šo noteikumu projekta 25. punkts nosaka, ka šo noteikumu 11.1. apakšpunktā minētie finansējuma saņēmēji projektu īstenošanas līgumu slēdz ar IKT pārvaldības organizāciju un nozares ministriju. 

Attiecībā uz šo noteikumu 11.2. apakšpunktā minētajiem finansējuma saņēmējiem, skaidrojam:
- Prokuratūras likuma 1.panta pirmajā daļā noteikto, ka Prokuratūra ir tiesu varas institūcija, kas patstāvīgi veic uzraudzību pār likumības ievērošanu šajā likumā noteiktās kompetences ietvaros. Tajos gadījumos, kad Prokuratūras iestāde vai tās amatpersona pilda kādu pienākumu valsts pārvaldes jomā, neīstenojot tieši Prokuratūras likuma 2. pantā uzskaitītās Prokuratūras funkcijas, tā kļūst par administratīvo tiesību subjektu, kuram ir piešķirtas noteiktas valsts varas pilnvaras valsts pārvaldes jomā (Latvijas Republikas Satversmes tiesas spriedums, 2006. gada 20. decembrī, lietā Nr. 2006-12-01). MK 2017. gada 16. augustā noteikumu Nr. 474 “Tieslietu ministrijas nolikums” 10.punktā ietvertas Tieslietu ministrijas padotības iestādes. Tā kā Prokuratūra nav Tieslietu ministrijas resors, proti, Prokuratūra neietilpst Tieslietu ministrijas iestāžu sistēmā, darbības nozarē, Tieslietu ministrijas kompetences jomā, tad Tieslietu ministrijai nav ne pamata pārraudzīt Prokuratūras īstenoto projektu, kā arī Prokuratūras projekta īstenošanas uzraudzība neietilpst Tieslietu ministrijas kompetencē.
- Centrālā vēlēšanu komisija saskaņā ar likumu “Par centrālo vēlēšanu komisiju” ir neatkarīga, pastāvīgi darbojošās valsts institūcija.
Līdz ar to IKT pārvaldības organizācijai nav iespējams īstenot šo noteikumu projekta 25. punkta prasību noslēgt trīspusēju projekta īstenošanas līgumu ar Prokuratūru un Centrālo vēlēšanu komisiju un izpildīt šo noteikumu projekta ietvaros reformu un investīciju virzienam skaidri noteikto atbildību sadalījums starp IKT pārvaldības organizāciju un nozares ministriju, proti, nozares ministrijas atbildība noteikumos Nr. 621 ir konsolidēta jeb apvienota.  
Jēdziens “nozares ministrija” ir lietots divās nozīmēs: 
1) nozares ministrija kā atbildīgā par plānoto reformu un investīciju un Atveseļošanas fonda plāna ietvaros definēto atskaites punktu un mērķu atbilstošu sasniegšanas koordinēšanu un uzraudzību;
2) nozares ministrija, kas atbildīga par sava resora, t.i., nozares ministrijas un tās padotības iestāžu darbībām, lai Atveseļošanas fonda plāna īstenošanas ietvaros veiktās darbības būtu atbilstošas spēkā esošajiem Latvijas Republikas un Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem.
Vairumā Atveseļošanas fonda plāna reformu un investīciju nozares ministrija pilda abas šīs augstāk minētās funkcijas un atbildības, taču šo noteikumu projekta ietvaros reformu un investīciju virzienam ir skaidri noteikts atbildību sadalījums – VARAM kā IKT pārvaldības organizācija izpilda pirmo no nozares ministrijas funkcijām, savukārt pārējās nozares ministrijas – otro attiecībā uz reformu un investīciju virziena ietvaros plānotajiem projektiem, kas tiks īstenoti to resoros.
Ņemot vērā augstāk minēto – VARAM šo noteikumu ietvaros nav tiesīga uzņemties vienlaikus IKT pārvaldības organizācijas un nozares ministrijas funkcijas un atbildības par Centrālā vēlēšanu komisijas un Prokuratūras īstenojamiem reformu un investīciju virziena projektiem, turklāt VARAM iekšējās kontroles sistēmas ietvaros nav iespējams Centrālā vēlēšanu komisijas un Prokuratūras īstenojamiem reformu un investīciju virziena projektiem nodrošināt interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas novēršanas, kā arī dubultfinansējuma riska novēršanas kontroles darbību veikšanu.

Šo noteikumu 11.2. -11.7. apakšpunktā minētie finansējuma saņēmēji projektu īstenošanas līgumu slēdz ar Aģentūru.

Ar IKT pārvaldības organizāciju Aģentūra slēdz starpresoru vienošanos par sadarbību reformu un investīciju virziena ieviešanā un īstenošanā.

Projekta īstenošanas līgumā tiek iekļauts pienākums finansējuma saņēmējam izvērtēt un nodrošināt to, ka netiek sniegts komercdarbības atbalsts, kur attiecināms, kā arī šādi nosacījumi attiecībā uz principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošanu:
- projekta īstenošanas ietvaros, veicot datortehnikas un cita tehnoloģiskā aprīkojuma (iekārtu) iegādi, tiks piemērots zaļā publiskā iepirkuma princips;
- tikai investīcijas 2.1.2.2. i projektu īstenošanas nosacījumos:
- projekta ietvaros modernizējamam datu centram vienu reizi mēnesī tiks veikti energoefektivitātes mērījumi, t.sk. iegūstot sākotnējos datus situācijai pirms projekta ietvaros veicamās modernizācijas (papildus skaitļošanas jaudas nodrošinošo un citu iekārtu instalācijas);
- tiks nodrošināts, ka modernizējamā datu centra energoefektivitātes rādītāji modernizācijas procesā netiks pasliktināti.
Netiek sniegts komercdarbības atbalsts šo noteikumu 11.3. -11.7. apakšpunktos minētajiem finansējuma saņēmējiem, kā arī uz projekta sadarbības partneriem – valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības, atvasinātas publiskas personas un biedrības.

Tāpat projekta īstenošanas līgumā nosaka finansēšanas plāna iesniegšanas kārtību, iepirkumu plāna iesniegšanas kārtību, plānoto avansa, starpposma un noslēguma maksājumu pieprasījumu iesniegšanas kārtību, ka arī nosaka dokumentu kopumu, kas apliecinās investīcijas mērķu  sasniegšanu un kārtību, kādā vadības informācijas sistēmā ievada šo noteikumu 13.3. apakšpunktā minētos projekta datus.

Vienlaikus projekta īstenošanas līgumā nosaka detalizētas finansējuma saņēmēja, nozares ministrijas un IKT pārvaldības organizācijas funkcijas, kā arī sadarbību starp nozares ministriju un IKT pārvaldības organizāciju Atveseļošanas fonda plāna  reformu un investīciju virziena ieviešanā, īstenošanā un uzraudzībā. 

Finansējuma saņēmējs projekta īstenošanai var piesaistīt sadarbības partnerus, kas var būt valsts pārvaldes iestādes, valstspilsētu un novadu pašvaldības, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības, atvasinātas publiskas personas un biedrības. Sadarbības partnera piesaiste nenoņem atbildību no finansējuma saņēmēja par projekta mērķu sasniegšanu un tā īstenošanu atbilstoši projekta īstenošanas līguma nosacījumiem.

Ja projekta īstenošanai tiek piesaistīts sadarbības partneris, finansējuma saņēmējs trīs mēnešu laikā no sadarbības partnera iesaistīšanās projektā noslēdz sadarbības līgumu, kurā noteikti pušu pienākumi, tiesības un atbildība projekta mērķu un rādītāju sasniegšanā, t.sk. sadarbības partneriem, kas veic arī komercdarbību, iekļaujot nosacījumu, ka projekta finansējums netiek izmantots komercdarbības atbalstam. Sadarbības līgumā var tikt iekļauts nosacījums par avansa maksājumu finansējuma saņēmēja sadarbības partneriem, kura apmēru nosaka finansējuma saņēmējs, un kas nedrīkst pārsniegt 30% no sadarbības partnerim plānotā maksājuma kopējā apjoma.

Projekta izmaksas ir attiecināmas no 2021. gada 1. februāra.  Attiecināt izmaksas var par tādām darbībām, kas uz projekta īstenošanas līguma noslēgšanas brīdi nav pabeigtas.

Šo noteikumu projekta 2.1., 2.2., 3.1., 3.2., 3.3., 4.1. un 4.2. apakšpunktā minēto reformu un investīciju virziena mērķu sasniegšanai projekta ietvaros var tikt veiktas šo noteikumu projekta 31. punktā minētās atbalstāmās darbības. Projekta attiecināmās izmaksas, kas radušās, īstenojot projekta ietvaros atbalstāmās darbības, ir noteiktas šo noteikumu projekta 32. punktā.

Centralizēto funkciju un koplietošanas platformu reformai un investīcijai īstenošanas personālam tiek pieļauta lielāka izmaksu daļa, jo koplietošanas funkciju pakalpojumu plānošana un ieviešana, sadarbojoties ar daudzām institūcijām – pakalpojumu saņēmējām, prasa daudz lielāku projekta īstenošanas personāla iesaistes apjomu nekā projektiem, kuru rezultātu pamatā izmantos tikai viena institūcija.
Investīcijas 2.1.2.1.i. finansējuma saņēmēji projekta īstenošanas laikā izveido priekšnoteikumus centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojuma sniegšanas turpināšanai, attīstībai un izvēršanai (t.sk. atbilstoši pielāgo sistēmas un procesus, papildina un apmāca personālu), saskaņā ar MK saskaņoto centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojuma attīstības plānu (šo noteikumu projekta 3.pielikums)  un nodrošina minētā plāna izpildi.

Finansējuma saņēmējiem reformu un investīciju virziena ietvaros īstenojamiem projektiem jāveic detalizēta izmaksu ieguvumu analīze. Projekta pasē (šo noteikumu 2. pielikums) nepieciešams iekļaut tikai izmaksu ieguvumu kopsavilkumu, kura sagatavošanai finansējuma saņēmēji var izmantot izmaksu un ieguvumu analīzes veidni, kuru IKT pārvaldības organizācija publicēs VARAM tīmekļvietnē uzreiz pēc šo noteikumu apstiprināšanas MK.

Reformu un investīciju virziena mērķu sasniegšanas koordinēšanai, kā arī programmu pārvaldībai nepieciešamos administratīvos resursus un tehnoloģiskās ekspertīzes, kā arī valsts vienotās IKT arhitektūras ieviešanas koordinācijas resursus nodrošina investīcijas 2.1.2.1.i. ietvaros šo noteikumu 4. pielikumā VARAM atbildībā nodotā investīcijas nolūka “Valsts pārvaldes IKT attīstības projektu programmu un arhitektūras pārvaldība” īstenojamais projekts. Papildu finansējums projektu īstenošanai nozaru ministrijām nav plānots.  

Šo noteikumu 31.5. apakšpunktā minētā prasība attiecas tikai uz vienu VARAM īstenoto projektu “Vienota valsts IKT programmu un projektu arhitektūras pārvaldība”, kura resursi netiks izmantoti tradicionālu administratīvas uzraudzības funkciju veikšanai, bet tikai IKT jomai specifiskām darbībām, kas nodrošinās projektu īstenošanas savstarpējo koordināciju attīstības programmu ietvaros un starp programmām, lai veicinātu to, ka attīstāmie IKT risinājumi iekļautos domēnu (t.sk. nozaru) arhitektūrās un atbilstu valsts vienotās IKT arhitektūras principiem.
Tomēr pārējās ministrijas, kas vada programmas, var plānot šāda veida atbalsta (resursa, pakalpojuma) saņemšanu no VARAM šādu darbību veikšanai. Pārējie finansējum saņēmēji var rēķināties ar to, ka šādas darbības tiks veiktas un nodrošinās visiem īstenotājiem pieejamu informāciju un konsultācijas.

Investīcijas 2.1.2.1.i nolūka “Valsts pārvaldes IKT attīstības projektu programmu un arhitektūras pārvaldība” ietvaros īstenojamā projekta esošie administratīvie resursi netiks iesaistīti Atveseļošanas fonda projektu īstenošanā. Īstenošanas personāla izmaksu proporcijas ierobežojums netiek attiecināts,  jo tas paredzēts tikai tam, lai piesaistītu ekspertīzes resursus risinājumu arhitektūras un projektu programmu pārvaldībai saglabātu elastību izmaksu ziņā efektīvākajai ekspertu piesaistei, neizslēdzot terminētu individuālus darba līgumu noslēgšanas iespējas.  

Lai nodrošinātu, ka preču piegādātāju un pakalpojumu sniedzējiem netiek sniegts komercdarbības atbalsts, preču piegādātāju un pakalpojumu sniedzēju piesaistē ievērojami normatīvie akti publisko iepirkumu jomā, ievērojot atklātu, caurspīdīgu un vienlīdzīgu konkurenci nodrošinošu procedūru. 

Reformas un investīciju īstenošanā ievērojamas Atveseļošanas fonda regulas prasības, t. sk., sasaiste ar Digitālo dimensiju, principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” nodrošināšana un vizuālās un publicitātes identitātes prasības. Vizuālās identitātes un publicitātes pasākumu nodrošināšanā papildus ievērojamas Finanšu ministrijas vadlīnijas “Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda komunikācijas un dizaina vadlīnijas”.
Atveseļošanas fonda plānā nav identificēta sasaiste ar Zaļo dimensiju.

Projektu īstenošanas dokumentu, t.sk. apliecinājumu, kas  pamato noteikto rādītāju sasniegšanu glabāšanu  piecus gadus pēc pēdējā maksājuma veikšanas  paredz Atveseļošanas fonda plāna noteikumi vai vadlīnijas.
Finansējuma saņēmējs un nozaru ministrija, īstenojot reformu un investīciju virziena ietvaros investīcijas projektu, uzņemas atbildību par projekta rezultātu uzturēšanu vismaz piecus gadus pēc projekta īstenošanas, kā arī to, ka uz projekta īstenošanas pabeigšanas brīdi tiks apstiprināts tiesiskais regulējums, kas nosaka projekta ietvaros izveidoto/attīstīto IKT risinājumu vai izveidotās centralizētās funkcijas un koplietošanas pakalpojuma darbību un lietošanu jeb citiem vārdiem – neuzņemties īstenot projektus, par kuru rezultātu ilgtspēju atbildību uzņemties nevar.

Attiecībā uz koplietošanas risinājumiem noteikumu projekts paredz uzņemties saistības īstenot koplietošanas pakalpojumu attīstības plānu, kas jāsaskaņo ar MK. Saskaņā ar pašreizējo praksi valsts pārvaldes centralizēto funkciju un koplietošanas pakalpojumu nodrošināšanā, galveno atbildību par tām ir jāuzņemas resoram, kas šo funkciju vai pakalpojumu attīsta un nodrošina, VARAM lomai aprobežojoties ar politikas formulēšanu IKT koplietošanas pakalpojumu jomā un sadarbību ar Finanšu ministriju valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas procesā tādā mērā, kādā to pieprasa un pieļauj Finanšu ministrija.

Noteikumu projektam ir 5. pielikumi:

1) Noteikumu projekta 1. pielikumā atspoguļoti Atveseļošanas fonda plāna reformu un investīciju virziena mērķi, to apraksti un  sasniegšanas apliecināšana. 

2) Noteikumu projekta 2. pielikumā  “Investīcijas “numurs“ projekta “projekta nosaukums ” pase” (turpmāk – projekta pase) norādāma informācija par īstenojamo projektu. Tā  sagatavošanas izmaksas nav tieši attiecināmas, taču ir pieļaujams, ka biznesa procesu vai risinājumu arhitektūras dokumentācija, kas tiek izstrādāta jau pirms projekta pases, rada apstākļus tam, lai aizpildīt projekta pasi, balstoties uz šo dokumentu izstrādes rezultātiem, būtu vienkārši.
Projekta pases uzdevums ir pārliecināt par projekta mērķu un ieguvumu nozīmību un risinājuma galveno saturu, neizvēršot apraksta detalizāciju līdz līmenim, kas radītu risku par nepieciešamību to mainīt. Izmaiņas projekta pases informācijas līmenī ir pieļaujamas tikai izņēmuma situācijās, kad ārēju apstākļu dēļ ir jāmaina investīcijas mērķi, t.i. faktiski – jāpārdala finansējums citu risinājumu attīstībai citu mērķu sasniegšanai. Detalizētāka informācija par risinājumu ir iekļaujama projekta iesniegumā, kas veido pamatu projekta īstenošanas līgumam. Projekta īstenošanas līgums, nepārkāpjot ietvaru, ko veido projekta pases dati, ir grozāms bez MK iesaistes.  

3) Noteikumu projekta 3. pielikums “Centralizētas funkcijas vai IKT koplietošanas pakalpojumu attīstības plāns” (turpmāk – pakalpojumu attīstības plāns) obligāti ir jāizstrādā un jāsaskaņo MK investīciju 2.1.2.1.i. un 2.1.2.2.i. finansējuma saņēmējiem. Tomēr, ja arī citu investīciju finansējuma saņēmēji projektu ietvaros attīsta no jauna vai pilnveido jau esošas centralizētas funkcijas vai koplietošanas pakalpojumus, tad VARAM iesaka tos izstrādāt un saskaņot MK arī tādos gadījumos. Pārējām investīcijām (t.sk. 2.1.1.1.) tas nav obligāti, taču nav arī aizliegts, ja to vēlas darīt.
Informatīvais ziņojums “Par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju koplietošanas pakalpojumu plānošanu un finansēšanu”, kurā piedāvāts šādu pakalpojumu attīstības plānu sagatavošanu un saskaņošanu veikt neatkarīgi no projekta finansēšanas avota, ir apstiprināts 2022. gada 7. jūnija MK sēdē (Nr.30/29.§): https://tapportals.mk.gov.lv/meetings/protocols/116bc8fa-d771-48c4-840c-2257befde8f1#meeting-protocol-preview-30

4) Noteikumu projekta 4. pielikumā “Reformu un investīciju virziena īstenošanas atbildību sadalījums” norādīts investīcijas nolūks, investīciju īstenotāji un investīciju ietvaros īstenoto projektu summas bez nodokļa.
Šo noteikumu 4.pielikuma projektu programmā “2. Datu pārvaldības attīstības programma” iekļautās investīcijas, kuras nolūks ir "Ārstniecības iestāžu procesu digitālā transformācija un ārstniecības procesā radīto datu pārvaldība" ietvaros cita starpā ir paredzēts izstrādāt arī IKT infrastruktūru  3500 genoma secību glabāšanai un piekļuves nodrošināšanai. Saskaņā ar Atveseļošanas fonda plānā noteikto šīs aktivitātes īstenos Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, kas ir izglītības un zinātnes ministra pārraudzībā esošs valsts zinātniskais institūts - atvasināta publiska persona.

Investīcijas 2.1.1.1.i datu pārvaldības programmas īstenotā projekta “Ārstniecības iestāžu procesu digitālā transformācija un ārstniecības procesā radīto datu pārvaldība” ietvaros iekļauta ārstniecības iestāžu procesu digitālā transformācija, ārstniecības procesā radīto datu pārvaldība un genoma references IT infrastruktūras izveide datu uzglabāšanai un piekļuves nodrošināšanai. 

Sagatavojot plānoto Rīgas brīvostas pārvaldes projekta “Ostu pārvaldības digitālā transformācija pilnveidojot transporta un loģistikas datu apstrādi un analīzi” finansējuma saņēmējs izvērtēs risinājuma integrāciju ar Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmas (turpmāk – SKLOIS) funkcionalitāti un saskaņos aktivitātes ar SKLOIS pārzini. Savukārt Satiksmes ministrijas projekta “Ziņošanas sistēmas par kuģu radītajiem atkritumiem pilnveidošana Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā” saturs ir tieši un tikai konkrētās – kuģu radīto atkritumu ziņošanas funkcionalitātes izstrāde sistēmā SKLOIS, un projekta tvērums neiekļauj izstrādes, kas nepieciešamas Regulas (ES) 2019/1239 ar ko izveido Eiropas Jūras vienloga sistēmas vidi un ar ko atceļ direktīvu 2010/65/ES. 

5)  Šo noteikumu projekta 5. pielikums ”Apliecinājums” (turpmāk – apliecinājums) pievienojams projekta pasei, iesniedzot MK rīkojuma projektu, apliecinot, ka projekts  ir lietderīgs un augsti prioritārs nozares politikas īstenošanai un finansējuma saņēmēja rīcībā ir pietiekami cilvēkresursi un finanšu līdzekļi projekta īstenošanai un īstenošanas uzraudzībai, kā arī papildus apliecinot atbildību par projekta rezultātu uzturēšanu vismaz piecus gadus pēc projekta īstenošanas, un to, ka uz projekta īstenošanas pabeigšanas brīdi tiks apstiprināts tiesiskais regulējums, kas nosaka projekta ietvaros izveidoto/attīstīto IKT risinājumu vai izveidotās centralizētās funkcijas un koplietošanas pakalpojuma darbību un lietošanu. Apliecinājumu paraksta un iesniedz MK attiecīgās institūcijas paraksttiesīgā amatpersona, kā piemēram, nozares ministrijas valsts sekretārs, Valsts kancelejas direktors, valstspilsētu un novadu pašvaldības izpilddirektors, Rīgas brīvostas pārvaldes pārvaldnieks, Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs, Ģenerālprokurors.
 
[1] https://likumi.lv/ta/id/325798-valsts-informacijas-sistemu-attistibas-projektu-uzraudzibas-kartiba

[2] https://likumi.lv/ta/id/118986-valsts-informacijas-sistemu-visparejas-tehniskas-prasibas

[3] Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 18.jūlija regula (ES, Euratom) Nr. 2018/1046, par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 136.punkts “Izslēgšanas kritēriji un lēmumi par izslēgšanu”; https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=celex:32018R1046

[4]skatīt:  https://likumi.lv/ta/id/272807-kartiba-kada-uzrauga-un-izverte-eiropas-savienibas-strukturfondu-un-kohezijas-fonda-ieviesanu-ka-ari-izveido-un-izmanto-kohezij