Anotācija (ex-ante)

2022.gada 1.jūnijā stājās spēkā grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā. Saskaņā ar Valsts informācijas sistēmu likuma  5. panta pirmo daļu turpmāk valsts informācijas sistēmu izstrādā, pamatojoties uz ārējiem normatīvajiem aktiem, politikas plānošanas dokumentiem vai informatīvo ziņojumu un saskaņā ar šā panta 1.¹ daļu valsts informācijas sistēmu izmanto, pamatojoties uz ārējiem normatīvajiem aktiem, kuros norāda vismaz:
1) noteiktās funkcijas, uzdevumus un mērķus, kuru izpildei nepieciešamās informācijas apriti nodrošina valsts informācijas sistēma;
2) valsts informācijas sistēmā iekļaujamo informāciju funkciju, uzdevumu un mērķu sasniegšanai;
3) valsts informācijas sistēmas pārzini;
4) valsts informācijas sistēmā iekļaujamās informācijas apjomu;
5) kārtību, kādā informāciju apstrādā valsts informācijas sistēmā;
6) nosacījumus piekļuves nodrošināšanai valsts informācijas sistēmā iekļautajai informācijai.
Valsts informācijas sistēmu likuma pārejas noteikumu 9. punkts noteic, ka attiecībā uz valsts informācijas sistēmām, kuras izveidotas līdz 2022. gada 31. maijam, nepiemēro šā likuma 5. panta 1.¹ daļu līdz 2023. gada 31. jūlijam.
Tādējādi saskaņā ar grozījumiem Valsts informācijas sistēmu likumā, kas stājās spēkā 2022.gada 1.jūnijā, valsts informācijas sistēmu, kuras izveidotas līdz 2022. gada 31.maijam, izmantošanu jānosaka ārējos normatīvajos aktos līdz 2023. gada 31.jūlijam.
Lai nodrošinātu tiesisko ietvaru Valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas sistēmā (VIRSIS) reģistrētajām VID valsts informācijas sistēmām, tai skaitā šajā anotācijā aprakstītajai sistēmai, ir veikti grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”, nosakot daļu no Valsts informācijas sistēmu likuma 5. panta 1.¹ daļā noteiktajām minimālajām prasībām attiecībā uz VID valsts informācijas sistēmām, kā arī paredzot pienākumu Ministru kabinetam līdz 2023. gada 31. jūlijam noteikt Valsts ieņēmumu dienesta valsts informācijas sistēmās iekļaujamo informāciju, tās apjomu, apstrādes noteikumus, glabāšanas termiņus un piekļuves noteikumus, kā arī informācijas sistēmu auditācijas pierakstu uzglabāšanas, atklāšanas un izsniegšanas nosacījumus un kārtību.
Tādējādi ir izstrādāts projekts, kas nosaka sistēmā iekļaujamo informāciju, tās apjomu, apstrādes noteikumus, glabāšanas termiņus un piekļuves noteikumus, kā arī informācijas sistēmu auditācijas pierakstu uzglabāšanas, atklāšanas un izsniegšanas nosacījumus un kārtību. Papildus jāņem vērā, ka projekts apraksta jau esošu sistēmu, papildus paredzot arī tuvākajā nākotnē paredzamos uzlabojumus. Projektā iekļauta informācija par informācijas apjomu, kas tiek apstrādāts sistēmā saskaņā uz likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 14.panta pirmo daļu, Kriminālprocesa likuma 386.panta 7.punktu, 387.panta septīto daļu, Operatīvās darbības likuma 27.panta 1.punktu, regulas Nr. 952/2013 3. un 46.pantā noteikto. Kā arī atrunāta šī brīža datu apmaiņas ar Kriminālprocesa informācijas sistēmu pāreja uz jauno risinājumu, proti, jau šobrīd sistēma saņem datus no Kriminālprocesa informācijas sistēmas par Nodokļu un muitas policijas pārvaldes kriminālprocesiem (kriminālprocesa pamatdatus, lēmumus, epizodes, saistītās personas), tādējādi nodrošinot pilnvērtīgu informācijas pieejamību sistēmas ietvaros par pārvaldē notiekošajiem procesiem un to saistību ar pārvaldes rīcībā esošo informāciju kopumā. Tādēļ ir paredzēts sasaisti nodrošināt arī ar E-lietas Kriminālprocesu informācijas sistēmu, kas nomainīs esošo risinājumu, ne mazākā apjomā kā līdz šim.
Datu apmaiņu risinājumu izstrādē liela nozīme ir sistēmu iespējām un finanšu resursu pieejamībai. Jaunas datu apmaiņas tiks veidotas balstoties uz labo praksi un izmantojot mūsdienīgas tehnoloģijas.
Sistēmā tiek apstrādāta informācija, tajā skaitā fizisko personu dati, kas ir nonākusi VID rīcībā un saistīta ar konstatētiem un iespējamiem pārkāpumiem un/vai noziedzīgiem nodarījumiem valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā, kas nepieciešama riska analīzei un operatīvās darbības veikšanai atbilstoši Operatīvās darbības likuma 23.panta 1.daļai vai būtiskai muitas kontroles veikšanai.
Sensitīvos datus sistēmā paredzēts iekļaut tikai operatīvās uzskaites lietas vai kriminālprocesa ietvaros, kas ļauj novērtēt lietā iesaistītās personas pieredzi un noziedzīga nodarījuma izdarīšanas regularitāti, ļauj piemērot objektīvu drošības līdzekli, ļauj identificēt pārrobežu noziedzību un organizētās noziedzības grupējumus pēc nacionālās piederības.
Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu un muitas policijas pārvaldes kompetence skar smagu un sevišķi smagu noziedzīgu nodarījumu, tajā skaitā izvairīšanās no nodokļu nomaksas, skaidras naudas nedeklarēšanas vai nepatiesas deklarēšanas, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, kontrabandas akcīzes preču un narkotisko vielu aprites jomas. Saskaņā ar statistikas datiem līdz 73 procenti kriminālvajāšanai nodotie procesi ir smagi un sevišķi smagi noziegumi ar noilgumu 10 un 15 gadi. Atlikušie - mazāk smagi noziegumi ar noilgumu 5 gadi. Tādēļ sistēmā uzkrāto informāciju dzēš pēc pieciem gadiem no informācijas iekļaušanas brīža, pie nosacījuma, ka informācija nav papildināta vai nav piesaistīta jauniem dokumentiem vai objektiem. Ja informācija ir atjaunota vai papildināta, dzēšanas termiņš tiek pagarināts. Informācija par administratīvo pārkāpumu un resoriskajām pārbaudēm tiek dzēsta pēc diviem gadiem no iekļaušanas brīža.
Tā informācija, kas ir attiecināma uz noziedzīgiem nodarījumiem, tiek glabāta ilglaicīgi, nepārsniedzot noziedzīga nodarījuma noilguma termiņus, kas noteikti citos ārējos normatīvajos aktos. 
Savukārt, izvērtējot auditācijas datu izmantošanu nodrošinot sistēmas atbilstību minimālajām drošības prasībām, lietotāju veikto darbību un sistēmas kļūdu identificēšanu, informācijas sniegšanu, izmeklējot incidentus, informācijas sniegšanu kompetentajām iestādēm, ja saņemts oficiāls pieprasījums, secināts, ka pietiekams periods datu glabāšanai ir līdz 72 mēnešiem. 
Šobrīd VID īsteno  Eiropas ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2014.-2021. gada perioda programmas “Starptautiskā policijas sadarbība un noziedzības apkarošana” projektu “Tiesībsargājošo iestāžu sadarbības veicināšana ekonomisko noziegumu novēršanā un apkarošanā Latvijā”. Tā ietvaros tiek veikti darbi sistēmas pielāgošanai modeļa atbalstam, kā arī datu apmaiņai ar Valsts policijas Nacionālā kriminālizlūkošanas modeļa atbalsta sistēmu un Iekšlietu ministrijas Informācijas centra sistēmām. Sadarbības veicināšanas ietvaros informācijas apmaiņu paredzēts automatizēt, tādējādi panākot lietotājam draudzīgu darbu vienotā izlūkdatu vidē, mazinot izgūstamās informācijas lokālas uzglabāšanas riskus, manuālo darbu un paaugstinot analītiku, tādējādi tiešā veidā uzlabojot izmeklēšanas un operatīvā darba kvalitāti. Atbilstoši Ministru kabineta 2017.gada 24.janvāra instrukcijas Nr.1 “Tiesībaizsardzības iestāžu sadarbības kārtība noziedzības novēršanā un apkarošanā” 3.punktam, paredzētās datu apmaiņas ir viens no noteiktu darbību un procesu kopuma, kriminālizlūkošanas nodrošināšanai. Valsts ieņēmumu dienests, kā Integrētās riska informācijas sistēmas pārzinis, datu apmaiņās iegūto informācija apstrādās noziedzīgu nodarījumu atklāšanas un novēršanas valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā uzdevumu izpildei saskaņā ar Operatīvās darbības likuma 23.panta 1.daļu un tā nebūs pieejama muitas kontroles funkciju veicējiem (fiziski nodalīta). Ministru kabineta noteikumos jau ir definēts informācijas apjoms, kas tiek apstrādāts sistēmā. Tāpat informācijas apmaiņa ar sistēmām ir regulēta likumā  “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 4.3 panta ceturtajā daļā, kurā noteikts, ka iestādes atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam no Valsts ieņēmumu dienesta valsts informācijas sistēmas saņem un apstrādā personas datus valsts pārvaldes funkciju un uzdevumu izpildes nodrošināšanai, kā arī valsts institūciju funkciju izpildes nodrošināšanai — informāciju, kura ir vienīgi nodokļu administrācijas rīcībā vai kuru nodokļu administrācijai atbilstoši tās kompetencei minēto, minētajā likumā.
Tādējādi saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto, lai nodrošinātu iestādei noteikto uzdevumu izpildi integrētās riska informācijas sistēmā tiek apstrādāta un iekļauta informācija, kas ir saņemta no citām informācijas sistēmām saskaņā ar noslēgtiem sadarbības līgumiem par informācijas apmaiņu. Noteikumos ir uzskaitītas informācijas sistēmas no kurām tiek saņemta integrētās riska informācijas sistēmā iekļautā informācija, savukārt no katras sistēmās saņemtais datu apjoms izriet no noslēgtajiem sadarbības līgumiem vai vienošanām. Piemēram, no Iekšlietu ministrijas informācijas sistēmām saņem šādu informāciju -  
Ieroču reģistra - personas kods, vārds, uzvārds, dzimšanas datums, dzimums, valsts piederība, adrese, adreses veids, pazīme vai ir reģistrēts ierocis. Integrētās iekšlietu informācijas sistēmas Vienotā notikumu reģistra -  notikuma pamatdatus, notikuma adresi, GPS koordinātes, personas kods, vārds, uzvārds dzimšanas datums, dzimums, valstspiederība, statuss, tālruņa numurs/e-pasts, transportlīdzekļa reģistrācijas numurs, valsts, īpašnieks/turētājs. Ceļu policijas reģistra - personas kods, vārds, uzvārds, dzimšanas datums, dzimums, valstspiederība, personas statuss, darba vieta, adrese pēc protokola, notikuma vieta, transportlīdzekļa dati, īpašnieka adrese pēc protokola. Noziedzīgos nodarījumus izdarījušās personas - personas kods, vārds, uzvārds, dzimšanas datums, dzimums, valstspiederība, adrese, adreses veids, krimināllietas numurs, ierosināšanas datums, panti. Personas apraksts - personas kods, vārds, uzvārds, dzimšanas datums, dzimums, valstspiederība, adrese, adreses veids, personu saistību veidi. Personu meklēšana - personas kods, vārds, uzvārds, dzimšanas datums, dzimums, valstspiederība, adrese, adreses veids, lietas veids, numurs, mērķis, datumi. Administratīvo pārkāpumu procesa atbalsta sistēma - lietas pamatdati, pie atbildības saucamās personas kods, vārds, uzvārds, dzimšanas datums, dzimums, valstspiederība, paziņošana, adrese, izņemtā manta vai dokuments, transportlīdzekļa dati, norādītie īpašnieki, turētāji, vadītāji. Saņemamo/nododamo datu apjoms, apmaiņas veids un tehniskā specifikācija šobrīd un turpmāk tiek definēts starpresoru vienošanās.
Pēc oficiāla rakstiska pieprasījuma informācija no sistēmas var tikt nodota kompetentajām iestādēm, kā piemēram, pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, operatīvās darbības subjektiem, valsts drošības iestādēm pieprasījumā norādītajā apjomā, lai nodrošinātu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu. Vai datu apmaiņu veidā, atsevišķi vienojoties par datu apjomu, kas atbilst ārējā normatīvajā aktā noteiktajai kompetencei un ir nepieciešama noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā, kā piemēram plānotā datu apmaiņa ar Valsts policijas Kriminālizlūkošanas informācijas sistēmu.
Tādējādi būtiski ir nostiprināt ārējā normatīvajā aktā sistēmā apstrādājamos datus.

Noteikumu projekts noteiks sistēmas darbības tiesisko ietvaru atbilstoši ārējo normatīvo aktu prasībām un  likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 4.³panta piektajā daļā noteiktajam pilnvarojumam.