Anotācija (ex-ante)

Ceļu satiksmes noteikumos atsevišķas prasības nepieciešams pielāgot augstākām ceļu satiksmes drošības prasībām, nepieciešams precizēt tiesību normas attiecībā uz autopārvadājumu nozari, invalīdu stāvvietu izmantošanas karti, elektroskrejriteņu lietošanu, kā arī atrunāt prasības, kas jāievēro noteiktos ceļu posmos - automaģistrālēs. Nepieciešams precizēt stāvvietu lietošanas un velosipēdu vadītāju un gājēju drošības prasības.

Noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 2. jūnija noteikumos Nr. 279 "Ceļu satiksmes noteikumi"" (turpmāk - Noteikumu projekts) paredz noteikt jaunas prasības vai papildināt esošo kārtību šādos Ceļu satiksmes noteikumu punktos:


- Automaģistrāles (Noteikumu projekta 1., 8., 10., 11., 12., 15., 25., 26., 27., 28. un 38. punkts)

Jaunā autoceļu attīstības stratēģija līdz 2040.gadam paredz Latvijā izveidot automaģistrāles. 2022.gadā  ir uzsākts ietekmes uz vidi novērtēšanas process uz autoceļiem A4, A5, lai tos pārveidotu  par automaģistrālēm, līdz ar to nepieciešams normatīvais regulējums, kas nosaka kārtību uz automaģistrālēm. Šajā regulējuma ir jānosaka arī definīcija, ar ko tiktu apzīmēts termins “automaģistrāle” un “ātrgaitas ceļš”, kā arī jānosaka prasības, kādas jāievēro minētajos ceļa posmos, tāpat jāpapildina regulējums arī ar citām prasībām, kas tiktu attiecinātas šādos ceļa posmos.
Vienlaikus izstrādājot prasības regulējumam Latvijā, tika vērtēts arī regulējums citās Eiropas Savienības dalībvalstīs:
Igaunijā ir noteikts, ka automaģistrāle ir speciāli mehānisko transportlīdzekļu satiksmei projektēts un būvēts un speciāli apzīmēts ceļš, kas neapkalpo blakus esošos nekustamos īpašumus, ir nodrošināts ar atsevišķām brauktuvēm pretējo virzienu kustībai un nekrustojas vienā līmenī ar nevienu ceļu, dzelzceļu, tramvaja ceļu, veloceliņu un gājēju celiņu, veloceliņu, gājēju celiņu vai ietvi;
Normatīvajos aktos ietvertās prasības Igaunijā nosaka, ka uz automaģistrāles ir aizliegts pārvietoties gājējiem, staigāt ar mājdzīvnieku vai dzīvnieku vai braukt ar velosipēdu, mopēdu vai transportlīdzekli, kura projektētais ātrums ir mazāks par 40 km/h un citas prasības.
Savukārt Vācijā regulējums nosaka, ka automaģistrāles drīkst izmantot tikai mehāniskie transportlīdzekļi, kuru maksimālais projektētais ātrums ir lielāks par 60 km/h; tas pats attiecas uz piekabēm, kuras tās velk. Uz automaģistrālēm apdzīvotās vietās transportlīdzekļi var braukt ātrāk par 50 km/h. Tāpat Vācijā gājēji nedrīkst pārvietoties pa automaģistrālēm.

Tādējādi ar Noteikumu projektu tiek papildināti Ceļu satiksmes noteikumos ietvertās definīcijas, kas nosaka, ka automaģistrāle ir ceļš, kam pretējie braukšanas virzieni ir atdalīti viens no otras ar sadalošo joslu vai ar citiem līdzekļiem, kas nodrošina līdzvērtīgu drošības līmeni, un nekrustojas ar citiem ceļiem, tostarp gājēju un velosipēdu ceļiem, un dzelzceļa pārbrauktuvēm vienā līmenī, kā arī netiek lietots ar to robežojošo īpašumu apkalpošanai, un to apzīmē ar automaģistrāles ceļa zīmi.
Savukārt ātrgaitas ceļš ir ceļš, uz kura var nokļūt tikai no satiksmes mezgliem vai regulējamiem krustojumiem un kurš nekrustojas ar gājēju un velosipēdu ceļiem un dzelzceļa pārbrauktuvēm vienā līmenī, un to apzīmē ar ātrgaitas ceļa zīmi.

Tāpat Noteikumu projektā tiek paredzēts, kāds ir atļautais braukšanas ātrums braucot pa ceļu, kas apzīmēts ar ātrgaitas ceļa zīmi, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem, autobusiem ir jābrauc ar ātrumu, kas nepārsniedz 100 km/h, bet automobiļiem un autobusiem, velkot piekabi, un kravas automobiļiem ar ātrumu, kas nepārsniedz 90 km/h, bet laikposmā no 1. decembra līdz 1. martam visiem minētajiem transportlīdzekļiem jābrauc ar ātrumu, kas nepārsniedz 90 km/h.
Savukārt braucot pa ceļu, kas apzīmēts ar automaģistrāles ceļa zīmi, motocikliem, tricikliem, vieglajiem automobiļiem ir jābrauc ar ātrumu, kas nepārsniedz 120 km/h, autobusiem, kvadricikliem ir jābrauc ar ātrumu, kas nepārsniedz 100 km/h, automobiļiem un autobusiem, velkot piekabi, un kravas automobiļiem ar ātrumu, kas nepārsniedz 90 km/h, bet laikposmā no 1. decembra līdz 1. martam visiem minētajiem transportlīdzekļiem ne ātrāk par 90 km/h.

Vienlaikus ar Noteikumu projektu tiek papildināti Ceļu satiksmes noteikumi ar jaunu nodaļu, kas nosaka, kāda ir kārtība ceļu satiksmē uz automaģistrālēm un ātrgaitas ceļiem. Tādējādi jaunā kārtība noteiks, ka ātrgaitas ceļa un automaģistrāles lietošana, ieskaitot šķērsošanu, būs aizliegta gājējiem, dzīvnieku pārvietošanai ārpus transportlīdzekļa, velosipēdu, elektroskrejriteņu, mopēdu, traktortehnikas, pajūgu un transportlīdzekļu, kuri nevar braukt ar lielāku ātrumu par 60 km/h vadītājiem.
Ja nepieciešama piespiedu apstāšanās uz ātrgaitas ceļa vai automaģistrāles, tad transportlīdzekļa vadītājam tas jānovieto būs nomales vai speciāli šim gadījuma paredzētā apstāšanās vietā. Tāpat šādā gadījumā transportlīdzekļa vadītājam nekavējoties jāiededz avārijas gaismas signalizācija un transportlīdzekļa aizmugurē attālumā, kas ir ne mazāks par 100 m, jāizliek avārijas zīme.
Noteikumu projekts arī paredz, ka uz ātrgaitas ceļa vai automaģistrāles aizliegts apstāties un stāvēt, apgriezties braukšanai pretējā virzienā, braukt atpakaļgaitā un to škērsot.

Papildinot Ceļu satiksmes noteikumu prasības, Noteikumu projektā ir arī ietvertas vairākas ceļa zīmes un apzīmējumi, kuras tiek izmantotas ceļa posmos, kas uzskatāmas par automaģistrālēm vai ātrgaitas ceļiem, uz tās esošās norādes u.c. informāciju. Tādējādi tiek ietverti apzīmējumi, kas norāda par automaģistrāli, precizējot apzīmējumu avārijas tālrunim, ietverot apzīmējumus nobrauktuvēm, par to tuvošanos, virziena norādēm u.c. norādēm.

- Atļautā braukšanas ātruma ierobežojumi (Noteikumu projekta 10., 11. un 12.punkts)

Esošā kārtība Ceļu satiksmes noteikumos nosaka, ka ārpus apdzīvotām vietām 
motociklu, triciklu, kvadriciklu, vieglo automobiļu, kravas automobiļu, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 t, un autobusu braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt 90 km/h, savukārt automobiļiem un autobusiem, velkot piekabi, un kravas automo­biļiem, kuru pilna masa pārsniedz 7,5 t, – 80 km/h. Tāpat šobrīd Ceļu satiksmes noteikumi nosaka, ka ceļa posmos, kur uzstādītas attiecīgas ceļa zīmes, transportlīdzekļi, ņemot vērā autoražotāja noteiktos ierobežojumus, tāpat ceļu satiksmes intensitāti, transportlīdzekļa un kravas īpatnības un stāvokli, kā arī ceļa un meteoroloģiskos apstākļus (īpaši redzamību braukšanas virzienā), drīkst braukt ar ātrumu, kas nepārsniedz ceļa zīmē norādīto ātrumu.

Esošās prasības Ceļu satiksmes  noteikumos nenosaka, kādi būtu nosacījumi attiecībā uz atļautā braukšanas ātruma ievērošanu uz automaģistrālēm, tāpēc Noteikumu projektā paredzēti atbilstoši nosacījumi (skat. Skaidrojumā par automaģistrālēm), kā arī atbilstoši precizēts regulējums atļautā braukšanas ātruma režīmiem uz ātrgaitas ceļiem. Vienlaikus tiek arī atbilstoši ceļu satiksmes drošības prasībām precizēts regulējums atļautajam braukšanas ātrumam ārpus apdzīvotām vietām – visu transportlīdzekļu braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt 90 km/h, tādējādi samazinot riskus attiecībā uz ceļu satiksmē ārpus apdzīvotām vietām iepriekš noteiktiem dažādiem ātruma režīmiem atkarībā no transportlīdzekļa veida (kravas, ar piekabi u.c.).
Tāpat arī Noteikumu projektā ietverti grozījumi, kas turpmāk noteiks, ka turpmāk tikai apdzīvotās vietās ar atbilstoši uzstādītām ceļa zīmēm (bet ne ārpus apdzīvotām vietām), transportlīdzekļu, ievērojot ceļu satiksmes intensitāti, transportlīdzekļa un kravas īpatnības un stāvokli, kā arī ceļa un meteoroloģiskos apstākļus (īpaši redzamību braukšanas virzienā), braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt ceļa zīmē norādīto ātrumu.

- Ceļa apzīmējumi, zīmes un definīcijas (Noteikumu projekta 1., 2., 3., 24., 25., 26., 27., 28., 29., 30., 31., 32., 33., 34., 35. un 38.punkts)

Noteikumu projektā paredzēts ieviest jaunas definīcijas, kas nosaka automaģistrāles un ātrgaitas ceļus.
Tāpat precizētas definīcijas sadalošajai joslai un velojoslai, tādējādi nosakot, ka sadalošā josla ir ceļa daļa, kas norobežo blakus brauktuves vienu no otras vai līdztekus izvietotus ceļus un nav paredzēta transportlīdzekļu braukšanai vai apturēšanai. Savukārt velojosla ir josla uz brauktuves, kas paredzēta braukšanai ar velosipēdu un elektroskrejriteni un no citu transportlīdzekļu satiksmes ir atdalīta ar nepārtrauktu līniju vai pārtrauktu līniju vai arī tai ir paaugstināta apmale.
Savukārt Ceļu satiksmes noteikumu 264.punktā Noteikumu projektā precizēts Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Valsts ceļi” nosaukums, tāpat Ceļu satiksmes noteikumos ietvertajās ceļa zīmēs, kas apzīmē piespiedu apstāšanās vietu vai avārijas tālruni, veikts papildinājums, kas attiecina šo zīmi arī uz automaģistrālēm.
Noteikumu projektā arī ietvertas arī zīmes, kas norāda ceļa posmu – “automaģistrāle”, “automaģistrāles beigas”, tāpat arī citas ceļa zīmes, kuras tiek izvietotas uz automaģistrālēm.
Noteikumu projektā tiek precizēts skaidrojums attiecībā uz 804.–808. papildzīmi "Darbības zona”, tādējādi precizējot šo zīmju izvietošanas un piemērošanas nosacījumus kopā ar citām zīmēm – precizējot kārtību, kas jāpiemēro stāvvietās vai  maksas stāvvietās.
Tāpat arī precizēts skaidrojums pie papildzīmes, kas apzīmē velosipēdu ceļu, tādējādi Noteikumu projektā noteikts, ka šī papildzīme norāda, ka pa šķērsojamo ceļu vai tā daļu ir organizēta velosatiksme norādītajos virzienos.
Vienlaikus Noteikumu projektā arī precizēta informācija attiecībā uz elektromobiļiem paredzēto papildzīmi, kā arī ceļa apzīmējumu, informācija par piemērojamajiem standartiem ceļa apzīmējumiem, kas jāievēro projektējot gājēju pārejas, kā arī ceļa apzīmējumiem, kas attiecināmi uz pārtraukto līniju un nepārtraukto un dubulto nepārtraukto līniju.
Noteikumu projektā arī ietverti papildinājumi Ceļu satiksmes noteikumu 4. pielikuma 5. nodaļā, kas attiecināmi uz jaunām ceļa zīmēm, kas tiek lietotas ceļa posmos, kas apzīmētas kā automaģistrāles.

- Invalīdu stāvvietu izmantošanas kartes (22. un 23. punkts)

Noteikumu projektā ietvertās prasības attiecībā uz prasībām invalīdu stāvvietu izmantošanas karti izstrādātas, atsaucoties Labklājības ministrijas iniciatīvai paplašināt to personu loku, kam VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” izsniedz invalīdu stāvvietu izmantošanas karti.
Bērni ar ļoti smagu invaliditāti ir īpaši aizsargājama sabiedrības daļa, kuri smago veselības traucējumu dēļ saskaras ar papildu vajadzībām, lai uzlabotu  vai vismaz uzturētu esošajā līmenī savu veselības stāvokli. Tas savukārt nozīmē, ka ģimenes nereti saskaras ar papildu izdevumiem, lai sekmētu savu bērnu labākās intereses, t.sk. veicinot viņu iespējas iekļauties sabiedrībā, saņemt savām vajadzībām atbilstošus pakalpojumus. Tādējādi var secināt, ka papildu valsts atbalsts šiem bērniem un viņu ģimenēm, saņemot stāvvietu karti, nodrošina mērķēta atbalsta sniegšanu invaliditātes seku mazināšanai, līdz ar to turpmāk stāvvietas kartes saņēmēju mērķa grupā ir ietverami bērni ar ļoti smagu invaliditāti, kuriem Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija izsniegusi atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību.
Jaunais regulējums tiktu attiecināts uz bērniem ar ļoti smagu invaliditāti, kuriem Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija izsniegusi atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību.
Tādējādi Noteikumu projektā tiek paredzēts precizēt esošo kārtību un noteikt, ka invalīdu stāvvietu izmantošanas karti ir tiesības saņemt  personai ar invaliditāti, kam ir kustību un gaitas traucējumi un kam Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija izsniegusi atzinumu par medicīniskajām indikācijām vieglā automobiļa speciālai pielāgošanai un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai, tāpat šo karti ir tiesības saņemt personai ar I grupas redzes invaliditāti un arī personai vecumā līdz 18 gadiem, kam noteikta invaliditāte un kam Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija izsniegusi atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību.
Vienlaikus arī Noteikumu projektā tiek precizēta esošā kārtība uz invalīdu stāvvietu izmantošanas kartes izsniegšanu un derīguma termiņu. Tādējādi jaunā kārtība paredz, ka invalīdu stāvvietu izmantošanas karti izsniedz VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija", pamatojoties uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas elektroniski sniegto informāciju par personas tiesībām saņemt invalīdu stāvvietu izmantošanas karti, ja saņemts kartes saņēmēja vai tā pārstāvja iesniegums. Invalīdu stāvvietu izmantošanas karti izsniedz uz termiņu, uz kuru personai ir piešķirta invaliditāte, kas atbilst Ceļu satiksmes noteikumu 246.punktā minētajiem nosacījumiem. Ja noteiktās invaliditātes termiņš pārsniedz 10 gadus, tad karti izsniedz uz 10 gadiem. Maksu par invalīdu stāvvietu izmantošanas kartes izsniegšanu sedz pakalpojuma saņēmējs, atbilstoši VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" cenrādim.

- Gājēju drošība (5., 6., 7. un 32.punkts)
Lai pilnveidotu esošo Ceļu satiksmes noteikumos noteikto kārtību attiecībā uz gājēju drošību, Noteikumu projektā tiek arī paredzētas vairākas izmaiņas attiecībā uz gājējiem.
Tādējādi Noteikumu projektā ietvertas normas, kuras noteikts, ka gājējiem uz ceļiem, kur atļautais braukšanas ātrums nepārsniedz 30 km/h, gadījumā, ja nav ietves, gājēju ceļa, gājēju un velosipēdu ceļa, kopīga gājēju un velosipēdu ceļa vai nomales nav vai ja pa to pārvietoties nav iespējams,  ir atļauts pārvietoties pa brauktuves malu vienā rindā pārvietoties arī vairāk nekā vienā rindā.

Tāpat tiek arī precizēta kārtība, kurās vietās izmantojot skrituļslidas, skrituļdēļus u. tml. sporta vai atpūtas inventāru atļauts pārvietoties netraucējot gājējus - tostarp arī dzīvojamajās zonās, tāpat precizēta brauktuves šķērsošanas kārtība ar minētajiem rīkiem.
Noteikumu projektā arī tiek precizēta Ceļu satiksmes noteikumos noteiktā kārtība, kura piemērojama gājēju kustībai gar brauktuves malu vai nomali - prasības attiecināmas ārpus apdzīvotām vietām, tāpat tiek precizēts, kā organizētas cilvēku grupas drīkst pārvietoties ceļu satiksmē - tādējādi šādas cilvēku grupas - ekskursijas, gājieni u.c., drīkst pārvietoties tikai pa ceļa labo pusi transportlīdzekļu braukšanas virzienā grupā ne vairāk par četriem cilvēkiem rindā. Organizētās cilvēku grupas priekšā kreisajā pusē un aizmugurē kreisajā pusē jāatrodas personām speciālā augstas redzamības apģērbā ar gaismu atstarojošiem elementiem, bet diennakts tumšajā laikā un nepietiekamas redzamības apstākļos – papildus arī ar iedegtiem lukturiem: priekšā ar baltas gaismas lukturi, bet aizmugurē ar sarkanas gaismas lukturi. (nav  vairs prasība izmantot sarkanus karodziņus). Precizētas arī prasības bērnu grupām, kuras piedalās ceļu satiksmē – par to dalību ceļu satiksmē diennakts tumšajā laikā un citi precizējumi.

Tāpat noteikumu projektā precizēta arī kārtība, kā gājējiem brauktuve jāšķērso vietās, kur nav gājēju pārejas  – krustojumos pa ietvju vai nomaļu iedomāto turpinājumu - brauktuvi atļauts šķērsot taisnā leņķī attiecībā pret brauktuves malu pārliecinoties, ka netuvojas transportlīdzekļi.

Noteikumu projektā tiek precizētas atsevišķas darbības, kādas gājējiem ir aizliegtas - brauktuves šķērsošana ārpus noteiktām vietām (aizliegts to šķērsot ārpus gājēju pārejas, ja brauktuvei ir četras vai vairāk braukšanas joslas un ja nav sadalošās joslas) un kustība pa ceļu, kas apzīmēts ar automaģistrāles ceļa zīmi - tā ir aizliegta. Tāpat precizēts attiecībā uz ierobežojumiem gājējiem šķērsot brauktuvi, nosakot, šķērsot brauktuvi vietās, kur uzstādīti nožogojumi gājējiem vai ceļu nožogojumi, izņemot vietas, kur ceļa nožogojumos ir speciāli ierīkoti ceļa šķērsošanai paredzēti pārtraukumi.
Vienlaikus Noteikumu projektā arī tiek precizēta kārtība attiecībā uz dzīvojamām zonām un gājēju, velosipēdu un elektroskrejriteņu vadītāju priekšrocības tiesībām - precizētas atsevišķas vietas, kur šādas prasības piemērojamas - arī stāvvietu zonu teritorijās, kā arī prasības attiecībā uz gājēju pāreju projektēšanu – ievērojot jaunākos standartus gājēju pāreju projektēšanai.

- Velosipēdu vadītāju drošība (3., 14., 17., 18., 19. un 30. punkts)

Lai pilnveidotu esošo Ceļu satiksmes noteikumos noteikto kārtību attiecībā uz velosipēdu vadītājiem, Noteikumu projektā tiek arī paredzētas vairākas izmaiņas attiecībā uz velosipēdu vadītājiem. 
Tādējādi Noteikumu projektā tiek precizēta velojoslas definīcija ar kārtību, kā tā tiek atdalīta no pārējās satiksmes, tostarp ietverot arī 925.ceļa apzīmējumu (pārtraukta līnija, kurai svītru garums ir vienāds ar atstarpēm starp tām, – apzīmē joslas vai velojoslas krustojuma robežās) un paaugstinātu apmali.
Tāpat noteikumu projektā precizēts, ka elektroskrejriteņu un velosipēdu vadītājiem priekšroka ir tikai dzīvojamā zonā, kā arī papildināta esošā kārtība, ka nosaka, ka ievērojot esošos nosacījumus, velosipēdu vadītājiem atļauts braukt pa braukšanas joslu visā tās platumā uz ceļiem, kur atļautais braukšanas ātrums nepārsniedz 30 km/h ( izņemot darba vietās uz ceļiem un ierobežojumiem, kam noteikts darbības laiks) un nav dzīvojamā zona, ja nav velosipēdu ceļa, velo joslas, gājēju ceļa, gājēju un velosipēdu ceļa vai kopīga gājēju un velosipēdu ceļa. Tāpat noteikts, ka velosipēdu vadītājiem ir arī nepieciešamības gadījumā uz ietves jāaptur velosipēds, lai neapdraudētu gājējus.
Precizēts arī, ka velosipēdu vadītājiem nogriezties pa kreisi vai apgriezties braukšanai pretējā virzienā uz ceļiem, kur ceļu satiksme notiek divos virzienos ar vienu joslu katrā virzienā, atļauts arī no kreisā malējā stāvokļa, bet, kas ieņemts uz attiecīgā virziena braukšanas joslas.
Vienlaikus Noteikumu projektā paredzēts precizēt atsevišķas papildzīmes Ceļu satiksmes noteikumos, kas piemērojamas velosatiksmes organizēšanai.

- Prasības elektroskrejriteņu vadītājiem (3., 14., 20. un 21.punkts)

Ievērojot, ka 2021.gadā stājās spēkā prasības un kārtība, kādā ceļu satiksmē tiek iekļauti elektroskrejriteņi, nepieciešams vērtēt papildus drošības prasības šādu transportlīdzekļu lietotāju drošībai. Jāņem vērā, ka vērtējot ceļu satiksmes negadījumu statistiku ar elektroskrejriteņiem, secināms, ka to skaits ir ievērojami pieaudzis - 2019.gadā ievainotas 35 personas, viena gājusi bojā, 2020.gadā ievainotas 62 personas, 2 gājušas bojā, 2021.gadā ievainotas 199 personas, 2 gājušas bojā, turklāt 2022.gadā arī ir notikuši vairāki ceļu satiksmes negadījumi, kuros ir bojā gājuši elektroskrejriteņu lietotāji. Skaidrs, ka pieaug šo rīku popularitāte, kā arī iespējamais lietošanas laika posms pagarinās piemērotāku laika apstākļu dēļ. Tomēr ir jāsecina, ka šis jaunais transporta veids ir vērā ņemams un būtu jāstrādā problēmu risināšanā, tostarp paaugstinot drošības prasības elektroskrejriteņu lietotājiem. 
Tādējādi Noteikumu projektā ir paredzēts precizēt Ceļu satiksmes noteikumos ietvertās normas attiecībā uz elektroskrejriteņu dalību ceļu satiksmē un noteikt, ka elektroskrejriteņu vadītājam vecumā no 14 līdz 17 gadiem braukšanas laikā ir jābūt galvā uzvilktai aizsprādzētai aizsargķiverei.
Vienlaikus Noteikumu projektā tiek precizētas un salāgotas atsevišķas normas atbilstoši Noteikumu projektā ietvertajiem grozījumiem velosipēdu vadītājiem – par priekšrocībām attiecībā pret pārējiem ceļu satiksmes dalībniekiem, kustību pa ietvēm, kā arī ceļu satiksmes organizēšanu ar ceļa zīmēm un ceļa apzīmējumiem.

- Autopārvadājumi (16., 24., 36. un 37. punkts)

Noteikumu projektā ir ietverti arī grozījumi esošajai kārtībai, kas attiecināma uz autopārvadājumu nozari, tostarp intermodālo pārvadājumu veikšanu, pieļaujamajiem transportlīdzekļu gabarītizmēriem un masas ierobežojumiem. 
Jānorāda, ka ir uzsākts autopārvadājumu pilnveidošanas process, lai vienādotu pārvadātāju iespējas, kā arī paaugstinātu Latvijas autopārvadātāju spējas konkurencē ar ziemeļvalstu pārvadātājiem, kā arī lai samazinātu izmešus uz pārvadājamo kravas vienību. Līdz ar to nepieciešams  jauns normatīvais regulējums, kas noteiktu, ka veicot pārvadājumus, ja to veikšanai saņemta lielgabarīta un smagsvara pārvadājumu atļauja, mehāniskajam transportlīdzeklim atļauts vilkt puspiekabi un piekabi vai divas puspiekabes. Ar šo tiktu noteikts, ka Latvijā tiek ieviesti nosacījumi Eiropas Modulārās sistēmas (turpmāk - EMS) kravas pārvadājumos izmantošanai. Eiropas Modulārā sistēma (EMS) ir risinājums, kas ļauj atsevišķās ceļu tīkla daļās apvienot esošās iekraušanas vienības (sauktas arī par moduļiem) transportlīdzekļu kombinācijās, kurās ir palielināts svars un garums. EMS uzlabo autotransporta kravu pārvadājumu efektivitāti un samazina tā ietekmi uz vidi.
Tādējādi Noteikumu projektā tiek noteikts, ka, veicot pārvadājumus, ja to veikšanai saņemta lielgabarīta un smagsvara pārvadājumu atļauja, atļauts vilkt divas piekabes (puspiekabi un piekabi),  ja ir saņemta attiecīga lielgabarīta un smagsvara pārvadājumu atļauja.

Vienlaikus arī, lai veicinātu kombinēto kravu pārvadājumus pa autoceļu un dzelzceļu, tāpat paaugstinātu Latvijas pārvadātāju spējas konkurencē ar ziemeļvalstu pārvadātājiem, kā arī lai samazinātu izmešus uz pārvadājamo kravas vienību, nepieciešams normatīvais regulējums, kas noteiktu jaunas prasības attiecībā uz pieļaujamajiem transportlīdzekļa gabarītizmēriem un masas ierobežojumiem. 
Tādējādi Noteikumu projekts paredz precizēt Ceļu satiksmes noteikumu 2.pielikumā ietvertās prasības attiecībā uz pieļaujamiem transportlīdzekļu (transportlīdzekļu sastāvu) gabarītiem (ar kravu vai bez tās), faktisko masu un ass slodzi, nosakot, ka faktiskā masa sastāviem ar puspiekabi, kas sastāv no divasu vilcēja un trīsasu puspiekabes, kurš, veicot intermodālu pārvadājumu darbības, pārvadā vienu vai vairākus konteinerus vai maināmas virsbūves, kuru maksimālais kopējais garums ir līdz 45 pēdām vai kombinētu pārvadājumu, lai sasniegtu tuvāko attiecīgajam pakalpojumam piemēroto transporta termināli Latvijas teritorijā, pārvadājumu darbības ir līdz 42 tonnām. Savukārt sastāviem ar puspiekabi, kas sastāv no trīsasu vilcēja un divasu vai trīsasu puspiekabes, kurš, veicot intermodālu pārvadājumu darbības, pārvadā vienu vai vairākus konteinerus vai maināmas virsbūves, kuru maksimālais kopējais garums ir līdz 45 pēdām vai kombinētu pārvadājumu, lai sasniegtu tuvāko attiecīgajam pakalpojumam piemēroto transporta termināli Latvijas teritorijā, pārvadājumu darbības faktiskā masa ir līdz 44 tonnām.
Vienlaikus arī Noteikumu projektā tiek paredzēts papildināt Ceļu satiksmes noteikumus ar jaunu 2.pielikuma punktu, kas noteiktu, ka maksimālos garumus, kas noteikti Ceļu satiksmes noteikumu 2.pielikuma 1. punktā, attiecīgajā gadījumā, ievērojot Ceļu satiksmes noteikumu 194.1 punktu, un maksimālo attālumu, kas noteikts Ceļu satiksmes noteikumu 2.pielikuma 5. punktā, var par 15 cm pārsniegt transportlīdzekļi vai transportlīdzekļu sastāvi, kas minēti iepriekšminētajos gadījumos.


- Norādes stāvvietu izmantošanai, tostarp elektrotransportlīdzekļu uzlādei (29., 31. un 33.punkts)

Esošais regulējums Ceļu satiksmes noteikumu 285.4.apakšpunktā cita starpā nosaka 326., 327., 328., 329. zīmes darbības virzienu un zonu, ja apstāšanās vai stāvēšana gar laukuma vienu pusi, ēkas fasādi u. tml. ir aizliegta. Ar Noteikumu projektu paredzēts papildināt minēto apakšpunktu, lai noteiktu, ka arī 537. un 539. zīme kopā ar  804.–808. papildzīmi "Darbības zona" norāda zīmes darbības virzienu un zonu, ja apstāšanās vai stāvēšana gar laukuma vienu pusi, ēkas fasādi u. tml. ir aizliegta.

Tāpat arī Noteikumu projektā tiek precizēta esošā kārtība Ceļu satiksmes noteikumos attiecībā uz norādēm stāvvietās, kuras paredzēts elektrotransportlīdzekļu vai ārēji lādējamu hibrīdtransportlīdzekļu uzlādei. Jaunais regulējums paredz, ka elektrotransportlīdzekļiem paredzētā stāvvietā ir atļauta transportlīdzekļu stāvēšana tikai elektromobiļiem un ārēji lādējamiem hibrīdtransportlīdzekļiem to uzlādes laikā.


- Sabiedriskā transporta joslas (9.punkts)

Esošais regulējums Ceļu satiksmes noteikumos nosaka, ka nepieciešamības gadījumā veicot labo pagriezienu vietā, kur uz brauktuves ir josla pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem, transportlīdzekļa vadītājam jānogriežas pa labi no šīs joslas. Ņemot vērā, ka esošais regulējums precīzi nepasaka, ka jānogriežas pirmajā iespējamā krustojumā/vietā pa labi, tad Noteikumu projekts nosaka, ka transportlīdzekļa vadītājam aizliegts ilgstoši braukt pa šo joslu un jānogriežas tuvākajā brauktuvē vai vietā, kur no ceļa nobrauc uz blakusteritoriju.

- Nepārtrauktā līnija – lēngaitas transportlīdzekļi (4., 13. un 35.punkts)

Noteikumu projektā precizēta terminoloģija attiecībā uz atsaucēm, kādi automobiļi drīkst īslaicīgi braukt pa ceļu ārpus apdzīvotām vietām, ja tas nepieciešams ceļa vai tilta šķērsošana – tiem jābūt reģistrētiem transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā vai traktortehnikas un tās vadītāju valsts informatīvo sistēmā, kā arī precizējums, kad šo transportlīdzekļu vadītājiem jādara viss iespējamais, lai ievērotu ceļu satiksmes drošību – piedaloties ceļu satiksmē.
Esošā kārtība nosaka, ka ir atļauts īslaicīgi braukt pa ceļa nomali, lai palaistu garām ar lielāku ātrumu braucošu transportlīdzekli, kā arī nosaka kritērijus, kādos gadījumos, ir atļauts to darīt, tāpat nosaka prasības, kad lielgabarīta vai lēnāk braucošu transportlīdzekļu vadītājiem jāaptur vai jāpalaiž garām transportlīdzekļi, kas izveidojuši aiz tā sastrēgumu.
Precizējot esošo normu, lai definētu, kādiem transportlīdzekļiem, ir atļauts pārkārtoties uz ceļa nomali, lai palaistu ar lielāku ātrumu braucošus transportlīdzekļus, Noteikumu projektā tiek ietverta atsauce uz Ceļu satiksmes noteikumu 88.punktu, kurā noteikts, ka tie ir transportlīdzekļi, kuriem aizliegts pārsniegt vai kuri tehnisku iemeslu dēļ nespēj pārsniegt braukšanas ātrumu 40 km/h, traktortehnika un speciālā militārā tehnika.
Tāpat Noteikumu projektā ietverta norma, kas nosaka, ka 920. un 921. ceļa apzīmējuma līnijas šķērsot cita starpā drīkst arī iepriekš aprakstītajos gadījumos – lai lēnāk braucoši transportlīdzekļi, kas nevar attīstīt noteiktu ātrumu, palaistu garām ar lielāku ātrumu braucošus transportlīdzekļus.

- Tehniski precizējumi, termini, atsauces (4., 23., 24., 29., 30., 31. un 32. punkts)

Noteikumu projektā arī ietverti precizējumi attiecībā uz atsaucēm atsevišķām informācijas datubāzēm un reģistriem, valsts kapitālsabiedrību vai sabiedrību ar ierobežotu atbildību nosaukumiem, atsevišķiem standartiem, atsaucēm, kā arī atsevišķām zīmēm un papildzīmēm.