Anotācija (ex-ante)

PAZIŅOJUMS:
LVRTC informē, ka 27. aprīlī plkst. 00.00 (naktī no 26. uz 27. aprīli) uzsāks eParaksta sistēmu migrāciju uz jaunu tehnoloģisko platformu un tā ilgs aptuveni diennakti. Līdz ar pāreju uz jaunu tehnoloģisko platformu, eParaksta lietotājiem 27. aprīlī būs ierobežota eParaksta rīku darbība, bet pēc darbības atsākšanas visiem eParaksts mobile lietotājiem būs jāizveido jauna eParaksta parole. Tā kā darbu laikā nebūs pieejami eParaksta pakalpojumi, aicinām ieplānot veikt darbības sistēmās un dokumentu parakstīšanu savlaicīgi, jo 27. aprīlī organizācijas sistēmās e-Identitātes apliecināšana un parakstīšana nebūs iespējama. Vairāk informācijas eparaksts.lv portālā.
23-TA-1987: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts pētījumu programmu "Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstība" 2023.-2025. gadam" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Projekts sagatavots, pamatojoties uz:
1) Ministru kabineta 2021.gada 14.aprīļa rīkojuma Nr.246 "Par Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam" 2.3.rīcības virziena "Sadarbība starp pētniecības un publisko sektoru" 2.3.1.1.uzdevumu "Veidot valsts pētījumu programmas u.c. P&I pasūtījuma formātus Latvijas ilgtspējai un nozaru stratēģiskai attīstībai nozīmīgu un aktuālu jautājumu identificēšanai, padziļinātai izpratnei un risināšanai";
2) Ministru kabineta 2022.gada 18.janvāra rīkojuma Nr.32 "Par saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plānu 2022.-2023.gadam" 2.rīcības virziena "Demokrātijas kultūra un iekļaujošs pilsoniskums" 2.3.uzdevuma "Veidot kvalitatīvu, drošu un iekļaujošu demokrātiskās līdzdalības un informācijas telpu" 2.3.1.pasākumu "Pētījumos balstītas saliedētas sabiedrības politikas attīstība";
3) Ministru kabineta 2023.gada 8.maija rīkojuma Nr.240 "Valsts pārvaldes modernizācijas plāns 2023.-2027.gadam" 3.rīcības virzienu "Politikas un regulējuma kvalitāte";
4) Zinātniskās darbības likuma 13.panta otrās daļas 3.punktu, kas paredz, ka Ministru kabinets apstiprina valsts pētījumu programmas, un Zinātniskās darbības likuma 35.panta otro daļu, atbilstoši kurai valsts pētījumu programmu mērķus un uzdevumus nosaka attiecīgās nozaru ministrijas, konsultējoties ar Latvijas Zinātņu akadēmiju un Latvijas Zinātnes padomi. Izglītības un zinātnes ministrija vai citas nozaru ministrijas valsts pētījumu programmu projektu konkursa kārtībā var piešķirt valsts pētījumu programmu projektiem finansējumu no zinātnes finansēšanai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Valsts pētījumu programmu projektu konkursu organizē un īsteno Latvijas Zinātnes padome;
5) Ministru kabineta 2018.gada 4.septembra noteikumu Nr.560 "Valsts pētījumu programmu projektu īstenošanas kārtība" (turpmāk – MK noteikumi Nr.560) 4.punktu, kas nosaka, ka valsts pētījumu programmu izstrādā nozares ministrija sadarbībā ar valsts pētījumu programmas stratēģiskās vadības padomi, definējot valsts pētījumu programmas nosaukumu, virsmērķi (ja nepieciešams), mērķi, īstenošanas laiku, finansējuma apmēru, uzdevumus un sasniedzamos rezultātus. Valsts pētījumu programmas izstrādes gaitā nozares ministrija konsultējas ar Latvijas Zinātņu akadēmiju un Latvijas Zinātnes padomi. Valsts pētījumu programmu apstiprina Ministru kabinets ar rīkojumu.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Projekts sagatavots, lai apstiprinātu valsts pētījumu programmu "Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstība" 2023.-2025.gadam (turpmāk – Programma), nosakot tās virsmērķi, mērķi, uzdevumus, īstenošanas termiņu, finansējumu un galvenos sasniedzamos rezultātus, un uzsāktu Programmas īstenošanu un finansēšanu, projektu pieteikumu konkursa nolikuma izstrādi, izsludinātu atklātu konkursu, veiktu pieteikumu atlasi un noslēgtu īstenošanas līgumus, iesaistoties Latvijas Zinātnes padomei saskaņā ar MK noteikumu Nr.560 7.punktu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Kultūras ministrija, pamatojoties uz MK noteikumu Nr.560 6.punktu, ir izveidojusi Programmas stratēģiskās vadības padomi (turpmāk – Padome), kas ir konsultatīva koleģiāla institūcija un darbojas saskaņā ar Kultūras ministrijas 2023.gada 16.augusta nolikumu Nr.2.5-4-9 "Valsts pētījumu programmas "Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstība" stratēģiskās vadības padomes nolikums". Saskaņā ar Kultūras ministrijas 2023.gada 16.augusta rīkojumu Nr.2.5-1-132 "Par valsts pētījumu programmas "Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstība" stratēģiskās vadības padomes sastāva apstiprināšanu" Padomē ir iekļauti pārstāvji no Kultūras ministrijas, Aizsardzības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Valsts kancelejas, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra, Sabiedrības integrācijas fonda, Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda padomes, Latvijas Pašvaldību savienības, kā arī biedrības "Par latviešu valodu" un Tirgus un sabiedriskās domas izpētes centra SKDS. Padome veic valsts pētījumu programmas stratēģiskās vadības padomes funkcijas atbilstoši MK noteikumu Nr.560 6.punktam, un konkrēti,  sniedz viedokli un konsultatīvu atbalstu Kultūras ministrijai Programmas izstrādes un īstenošanas gaitā, sniedz Kultūras ministrijai priekšlikumus par Programmas pilnveidi, sniedz viedokli par Programmas rezultātiem pēc Programmas pabeigšanas.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Kopš neatkarības atgūšanas Latvijas valsts un sabiedrība, iegūstot iespēju patstāvīgi veidot valsts politiku dažādās nozarēs un pieņemt lēmumus, gūstot daudzveidīgu citu valstu, starptautisku organizāciju informāciju un pieredzi, vienlaicīgi piedzīvojot tehnoloģiju attīstību un to radītās iespējas un ietekmi, par mērķi ir izvirzījusi ilgtspējīgu attīstību visās dzīves jomās. Tomēr 50 gadus valdījušā totalitārisma nomaiņa uz demokrātiju cilvēku prātos nav īstenojusies automātiski, jaunās iespējas kopā ar izveidojušos un nostiprinājušos iespēju nevienlīdzību daudzās jomās, bieži vien ir novedusi pie sabiedrības locekļu savstarpējas neuzticēšanās, neuzticēšanās institūcijām, par ko liecina gan salīdzinoši starptautiskie, gan Latvijā veikti pētījumi.

Latvijas sabiedrības līdzšinējā attīstības gaitā ir tapis skaidrs, ka, piemēram, tādi jēdzieni kā "pilsoniska sabiedrība", "demokrātija", "demokrātijas kultūra" un "vārda un izteiksmes brīvība" ir bez izpratnes un piepildījuma un netiek saskatīta to vērtība. Izpratne un apziņas maiņa par sabiedrību un sabiedrības attīstību nav īstenojama īsā termiņā. To ietekmē valsts īstenotā politika, dzīves vide, līdzgaitnieku un laikabiedru rādītie piemēri. Izmaiņām ir nepieciešams laiks, kā arī nepieciešams laika atstatums, lai sabiedrība izprastu, kas ir tās vērtības, kuru dēļ sadarboties sabiedrības vai tuvākās kopienas labumam, un kādas izmaiņas vai rīcība vajadzīga, lai vairotu sadarbību un uzticēšanos starp sabiedrības locekļiem un uzticēšanos starp sabiedrības locekļiem un institūcijām.

Ģeopolitisko satricinājumu, dezinformācijas un maldinošas informācijas, pandēmiju, krīžu, dabas katastrofu un klimata pārmaiņu, digitālo tehnoloģiju nekontrolējamo iespēju satricinātajā pasaulē kopienu un sabiedrības izdzīvošana un attīstība ir atkarīga no savstarpējas sadarbības un uzticēšanās, kas ir arī garants nacionālajai drošībai. Suverenitāte un demokrātija ir nedalāmas vērtības. 2022.gadā visā pasaulē kļuva skaidrs, cik svarīgas ir šīs vērtības un cik svarīgas tās ir katrai valstij, kas vēlas pati noteikt savu nākotni.[1].

2022.gadā pasaules demokrātijas indeksā Latvija ar 7,37 punktiem ierindojas 38.vietā un kopumā Latvija joprojām tiek vērtēta kā "nepilnīga demokrātija". Zemākie vērtējumi piešķirti par valdības funkcionēšanu (6,07 punkti) un politiskās līdzdalības līmeni (6,11 punkti), bet augstākais vērtējums piešķirts par vēlēšanu procesu un plurālismu (9,58 punkti).[2] Demokrātija ir viena no Eiropas Savienības vērtībām, kas tostarp ir noteikta arī 2007.gadā pieņemtajā Lisabonas līgumā.[3] Saskaņā ar 2020.gadā veiktās aptaujas datiem 65,7% respondentu piekrita apgalvojumam, ka Eiropā demokrātija ir vērtība. Vienlaikus 13,1% respondentu uz šo jautājumu nevarēja atbildēt, bet 21,2% aptaujāto atbildēja noliedzoši.[4]

[1] The Economist Intelligence Unit (2022). Democracy Index 2022. Frontline democracy and the battle for Ukraine. p.19. Pieejams: https://www.eiu.com/n/campaigns/democracy-index-2022/?utm_source=google&utm_medium=paid-search&utm_campaign=democracy-index-2022&gclid=Cj0KCQjw8NilBhDOARIsAHzpbLDmMEPuw1Zn5rr2xVGLCOsJelBzhHOtiKwyUbP7dsmRxxCJ0JBB_AAaAtFFEALw_wcB
[2] The Economist Intelligence Unit (2022). Democracy Index 2022. Frontline democracy and the battle for Ukraine. p.8. Pieejams: https://www.eiu.com/n/campaigns/democracy-index-2022/?utm_source=google&utm_medium=paid-search&utm_campaign=democracy-index-2022&gclid=Cj0KCQjw8NilBhDOARIsAHzpbLDmMEPuw1Zn5rr2xVGLCOsJelBzhHOtiKwyUbP7dsmRxxCJ0JBB_AAaAtFFEALw_wcB
[3] Lisabonas līgums, ar ko groza līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas kopienas dibināšanas līgumu (2007/C 306/01). Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:12007L/TXT
[4] Auers D. (galv. red.) (2020). Latvija. Pārskats par tautas attīstību 2019/2020. Latvijas eiropeizācija. Zelče V. Eiropas vērtības un Latvijas sabiedrības eiropeizācija. Rīga, 97.lpp. Pieejams: https://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/LU.LV/www.lu.lv/Zinatne/TAP-LV_2019_2020_LatvijasEiropeizacija_final.pdf
Risinājuma apraksts
Programma kā valsts pasūtījums ir nozīmīgs politikas īstenošanas līdzeklis, ar kura palīdzību ir nepieciešams identificēt un pētīt tādus Latvijas ilgtspējai un attīstībai nozīmīgus jautājumus, kuru risināšanai ir nepieciešams fokusēt Latvijas zinātnisko institūciju darbu, veicinot nozares attīstību. Programmas īstenošana ir nepieciešama, jo tā attīstīs cilvēkkapitālu un radīs jaunu zināšanu bāzi par Latvijas sabiedrības, mediju un informācijas vides attīstības aktuālajiem un vēsturiskajiem procesiem, pilsoniski aktīvo, gan formāli organizēto, gan neformālo iniciatīvu ieguldījumu un vārda un izteiksmes brīvības pienesumu un ieguldījumu valsts ilgtspējīgai attīstībai.

Programmas virsmērķis ir veicināt Latvijas sabiedrības saliedētību, noturību un savstarpējo uzticēšanos nacionālas, demokrātiskas, kopīgās vērtībās balstītas Latvijas valsts attīstībai. Latvijas pilsoniskajā sabiedrībā un informācijas telpā notiekošo procesu un to sociālās un ekonomiskās ietekmes uz sabiedrību izpēte caur humanitāro un sociālo zinātņu prizmu tuvinās Programmas virsmērķa sasniegšanu.

Programma paredz nozares attīstībai un Latvijas ilgtspējīgai attīstībai aktuālus uzdevumus. Viens no Programmas uzdevumiem ir pētīt un attīstīt jaunu zināšanu bāzi par aktuālajām tendencēm saliedētības, sadarbības un savstarpējās uzticēšanās jomā Latvijas sabiedrībā, sabiedrības sociālajās (izglītība, nodarbošanās, dzīvesvieta, u.c. pazīmes) un demogrāfiskajās grupās (dzimums, vecums, valoda u.tml.), to iemesliem un cēloņiem. Tas paredz aptvert sabiedrības saliedētības veicinošo un kavējošo faktoru un to seku analīzi, tostarp, valsts, pašvaldību, uzņēmēju, mediju, sabiedrisko organizāciju un pašas sabiedrības iespējas stiprināt savstarpējo uzticēšanos, līdzdarboties dažādu sabiedrības grupu iekļaušanā, mazināt pasivitāti lēmumu pieņemšanā un mazināt ietekmi uz stereotipu, aizspriedumu un diskriminējošas attieksmes izplatību.

Nozīmīga izpētes joma ir Latvijas valstiskuma, piederības Latvijas Republikai, nacionālās identitātes apziņas attīstība. Aktuāls izpētes virziens ir pilsoniskās sabiedrības aktivitāte kontekstā ar sabiedrības formālo un neformālo pašorganizēšanos, iedzīvotāju sociālo un ģeogrāfisko mobilitāti, pakalpojumu pieejamību, lauku iztukšošanos, reģionālo distancēšanos, kas nosaka iedzīvotāju izvēles un uzvedības maiņu, tostarp identitātes un piederības apzināšanos, sociālās attiecības un savstarpējo solidaritāti. Būtisks izpētes virziens ir informācijas vides, plašsaziņas līdzekļu, digitālo pakalpojumu ietekme uz sabiedrības sadarbību, savstarpējo uzticēšanos un uzticēšanos valsts un pašvaldību institūcijām un sabiedrības kopējo psiholoģisko noturību, pilsonisko aktivitāšu ietekme uz mediju satura radīšanu, izmantošanu un izplatīšanu, kā arī Latvijas mediju vides noturību un konkurētspēju. Programmas ietvaros plānots pētīt Latvijas sabiedrības saliedētību kontekstā ar valsts valodas apguvi un lietojumu sabiedrībā.

Programmai jāņem vērā integrācijas kā saliedētas sabiedrības daudzdimensionalitāte un starpresoriskums (cross-sectionality) - proti, būtisku ietekmi uz pilsonisko aktivitāti un sabiedrības saliedētību rada ienākumu līmenis, jauniešu informācijas lietošanas paradumi ietekmē ne tikai mediju telpu, bet arī latviešu valodas nākotni, dzimumu līdztiesības jautājumi tiek atšķirīgi uztverti dažādu sociālo grupu vidū, u.tml.

Programmas otrais uzdevums ir pētīt un attīstīt jaunu zināšanu bāzi par Latvijas sabiedrības un sabiedrības grupu (īpaši gados jaunu, to, kas plaši izmanto digitālos medijus un digitālajās platformās pieejamo saturu, kā arī to, kas dzīvo Latvijas un Eiropas Savienības pierobežā u.c.) medijpratības un kritiskās domāšanas veicināšanu un attīstības tendencēm un nozīmi demokrātisko vērtību nostiprināšanā.

Programmas trešais uzdevums paredz attīstīt pieejas, lai novērtētu pilsoniskās sabiedrības sektora sociālo un ekonomisko ietekmi, īpaši uz iedzīvotāju dzīves kvalitāti un labbūtību, mentālo veselību, pašattīstību, līdzdalību un sociālo iekļaušanos, vidi un klimatu, kā arī sociālās inovācijas, paplašinot zināšanas un izpratni par pilsoniskās sabiedrības līdzšinējo un potenciālo pienesumu minētajās jomās un valsts ilgtspējīgai attīstībai.

Programma sniegs iespēju identificēt un pētīt tādus Latvijas ilgtspējai un attīstībai nozīmīgus jautājumus, kuru risināšanai ir nepieciešams fokusēt Latvijas zinātnisko institūciju darbu un noteikt zinātniskus uzdevumus. Ievērojot minēto, Programma rada labvēlīgus apstākļus saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstībai Latvijā un Programmas rezultātu efektīvai izmantošanai Latvijas ilgtspējīgai attīstībai.

Pēc Projekta apstiprināšanas Kultūras ministrija uzsāks Programmas īstenošanu un tās projektu konkursa nolikuma izstrādi sadarbībā ar Latvijas Zinātnes padomi, savukārt Latvijas Zinātnes padome izsludinās Programmas projekta pieteikumu atklāto konkursu, veiks projekta pieteikumu atlasi un noslēgs projekta īstenošanas līgumus.

Lai novērstu Programmas un citu valsts pētījumu programmu uzdevumu iespējamo pārklāšanos, gatavojot Programmas projekta pieteikumu atklāto konkursu, tiks nodrošināta papildinātība ar valsts pētījumu programmu "Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai" (apstiprināta ar Ministru kabineta 2021.gada 7.jūlija rīkojumu Nr.475), valsts pētījumu programmu “Izglītība” (apstiprināta ar Ministru kabineta 2023.gada 5.septembra rīkojumu Nr.567) un valsts pētījumu programmu "20.–21. gadsimta vēstures pētniecība un cilvēkkapitāla ataudze" (apstiprināta ar Ministru kabineta 2023.gada 14.jūlija rīkojumu Nr.462).

Programmas īstenošanai 2023.-2025.gadam ir piešķirts finansējums 1 250 000 euro apmērā. Programmu finansē no Izglītības un zinātnes ministrijas valsts budžeta programmas 05.00.00 "Zinātne" apakšprogrammā 05.12.00 "Valsts pētījumu programmas" piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem Programmas īstenošanas nodrošināšanai, un konkrēti, 2023.gadā – 250 000 euro, 2024.gadā – 500 000 euro un 2025.gadā – 500 000 euro.

Programmas īstenošanai piešķirto kopējo finansējumu ir plānots sadalīt viena Programmas projektu pieteikumu konkursa ietvaros, pie nosacījuma, ja projektu pieteikumi novērtēti virs kvalitātes sliekšņa un projektu ietvaros tiks risināti visi Programmas uzdevumi. Gadījumā, ja projektu pieteikumu skaits būs nepietiekošs, tad tiks organizēts atkārtots projektu pieteikumu konkurss.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • studenti
  • doktora grāda pretendenti
  • Latvijas izcelsmes pētnieki
  • studējošie diasporā
  • ārvalstu zinātniskie eksperti
  • zinātnieki
  • medijos nodarbinātie
  • nevalstisko organizāciju (biedrības un nodibinājumi) vadītāji un biedri
Ietekmes apraksts
Zinātnieki, studenti, doktora grāda pretendenti, Latvijas izcelsmes pētnieki, studējošie diasporā būs iesaistīti Programmas projektu īstenošanā un administrēšanā, lai sasniegtu Programmas ietvaros plānoto mērķi un uzdevumus, kā arī nepieciešamos rezultātus, kas tostarp iever oriģinālu zinātnisko rakstu sagatavošanu Web of Science vai SCOPUS datubāzēs iekļautajos žurnālos vai konferenču rakstu krājumos, pieteikumu sagatavošanu starptautiskiem pētniecības projektiem un citus rezultātus. Ārvalstu zinātniskie eksperti sniegs projektu izvērtējumus.
Juridiskās personas
  • nevalstiskās organizācijas
  • zinātniskās institūcijas
  • augstskolas
  • Latvijas Zinātnes padome
  • mediji (plašsaziņas līdzekļi)
Ietekmes apraksts
Zinātniskās institūcijas un augstskolas ir saistītas ar dalību Programmas projektu īstenošanā un administrēšanā, lai sasniegtu Programmas ietvaros plānoto mērķi un uzdevumus, kā arī nepieciešamos rezultātus. Programmas ietvaros būs nepieciešama sadarbība ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, mediju un plašsaziņas līdzekļu īpašniekiem, dibinātājiem, nozarē nodarbinātajiem (žurnālistiem, mediju profesionāļiem u.c.) un mediju uzņēmumiem. Programmas ietvaros tostarp tiks pētīti jautājumi, kas saistīti arī ar biedrību un nodibinājumu attīstības un kapacitātes stiprināšanu, nevalstiskajām organizācijām kā pilnvērtīga, sabiedrībai nozīmīga un sabiedrības attīstību veicinoša nodarbinātības un ieņēmumu gūšanas veida un tautsaimniecībai nepieciešamu (it sevišķi pakalpojumu sniegšanai dažādās nozarēs) nozaru finansēšanas avotiem un tendencēm, sabiedrības izglītošanu un iesaisti nevalstisko organizāciju kustībā. Tiks pētīti jautājumi, kas saistīti arī ar mediju uzņēmumu attīstības un kapacitātes stiprināšanu, konvencionālo un jauno mediju lomu un nozīmi sabiedrības informēšanā, vienotas demokrātiskās informācijas telpas veidošanā, kā arī informācijpratības un medijpratības ietekme izpratnes un uzticēšanas veidošanā un sadarbības veicināšanā, tehnoloģiju un mākslīgā intelekta radīto izaicinājumu, iespēju un ietekmes izvērtēšana un prognozēšana uz pilsonisko aktivitāti. Programmas ietvaros ir plānots attīstīt kultūras un radošo nozaru sociālās un ekonomiskās ietekmes novērtējuma pieejas, it īpaši uz iedzīvotāju dzīves kvalitāti un labbūtību, mentālo veselību, pašattīstību, līdzdalību un sociālo iekļaušanos, vidi un klimatu, kā arī sociālās inovācijas, paplašinot zināšanas un izpratni par pilsoniskās sabiedrības līdzšinējo un potenciālo pienesumu minētajās jomās un valsts ilgtspējīgai attīstībai.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

Ietekmes apraksts
Nepieciešams attīstīt tādu sociālās un humanitārās zinātnes ataudzi, kas būtu starptautiski konkurētspējīga ar augstu kompetenci un reputāciju, kas veicinās nozares prestižu.

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

Ietekmes apraksts
Nepieciešams attīstīt tādu sociālās un humanitārās zinātnes ataudzi, kas būtu starptautiski konkurētspējīga ar augstu kompetenci un reputāciju, kas veicinās nozares prestižu.

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

Ietekmes apraksts
Nepieciešams attīstīt tādu sociālās un humanitārās zinātnes ataudzi, kas būtu starptautiski konkurētspējīga ar augstu kompetenci un reputāciju, kas veicinās nozares prestižu.

2.2.5. uz konkurenci:

2.2.6. uz nodarbinātību:

Ietekmes apraksts
Projekts radīs pozitīvu ietekmi tautsaimniecībai, jo tās rezultātā tiks radītas darbavietas (pētniekiem un studējošajiem), kā arī tautsaimniecības stiprināšanai nozīmīgas zināšanas un cilvēkkapitāls.

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
250 000
0
500 000
0
500 000
0
-500 000
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
250 000
0
500 000
0
500 000
0
-500 000
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
250 000
0
500 000
0
500 000
0
-500 000
2.1. valsts pamatbudžets
250 000
0
500 000
0
500 000
0
-500 000
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas sniegto informāciju par likumā "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam" valsts budžeta apakšprogrammā 05.12.00 "Valsts pētījumu programmas" prioritārajam pasākumam "Valsts pētījumu programmas īstenošana (IZM, ZM, VARAM, KM, VM)" piešķirtā finansējuma sadalījumu, Programmai ir plānots finansējums 2023.gadam 250 000 euro apmērā, 2024. un 2025. gadam 500 000 euro apmērā ik gadu.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Kultūras ministrija, valsts pētījumu programmas "Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstība" stratēģiskās vadības padome, Latvijas Zinātņu akadēmija, Latvijas Zinātnes padome
Nevalstiskās organizācijas
Latvijas Pašvaldību savienība, biedrība "Par latviešu valodu", Tirgus un sabiedriskās domas izpētes centrs SKDS, Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda padome - deleģēts nevalstisko organizāciju pārstāvis
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Sabiedrības līdzdalība ir nodrošināta Padomes 2023.gada 17.augusta sēdes ietvaros.
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Padomes 2023.gada 17.augusta sēdē (prot. Nr.1) ir izskatīts Programmas virsmērķis, mērķis, uzdevumi un sniedzamie rezultāti.

6.4. Cita informācija

Padomes ietvaros ir nodrošināta valsts institūciju (Kultūras ministrija, Aizsardzības ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Sabiedrības integrācijas fonds, Valsts kanceleja, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs), pašvaldību (Latvijas Pašvaldību savienība), kā arī sabiedrības (biedrība "Par latviešu valodu", Tirgus un sabiedriskās domas izpētes centrs SKDS, Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda padome) pārstāvju iesaiste. Projekta izstrādē tika iesaistīta un savus priekšlikumus iesniedza Latvijas Zinātņu akadēmija un Latvijas Zinātnes padome atbilstoši Zinātniskās darbības likuma 35.panta otrajā daļā noteiktajiem, kas paredz konsultācijas ar Latvijas Zinātņu akadēmiju un Latvijas Zinātnes padomi.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Latvijas Zinātnes padome
  • zinātniskās institūcijas
  • Kultūras ministrija

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Latvijas Zinātnes padome
palielinās
Vērtības nozīme:
Uz Projekta virzības laiku ietekmi nav iespējams aprēķināt, jo izmaksas būs zināmas un būs atkarīgas no projektu pieteikumu atklātā konkursa rezultātiem, no kuriem varēs identificēt projekta pieteikumu skaitu, nepieciešamo neatkarīgo ārvalstu ekspertu skaitu, kā arī administrējamo projektu skaitu Programmas īstenošanas posmā.
zinātniskās institūcijas
palielinās
Vērtības nozīme:
Uz Projekta virzības laiku ietekmi nav iespējams aprēķināt. To varēs identificēt brīdī, kad finansējums projektam/-iem būs apstiprināts/-i un izmaksas atspoguļosies projekta/-u īstenošanas aprēķinos un tāmēs.
Kultūras ministrija
neietekmē
Programmas īstenošanas uzraudzība tiks nodrošināta, izmantojot Kultūras ministrijas rīcībā esošos cilvēkresursus un ņemot vērā viņu noslodzi.
Kopā
0,00

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Sabiedrības grupa
Vai ietekmē?
Izmaksas par vienību - euro
Vienību skaits
Atbilstības izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Latvijas Zinātnes padome
Vērtības nozīme:
Uz Projekta virzības laiku ietekmi nav iespējams aprēķināt, jo izmaksas būs zināmas un būs atkarīgas no projektu pieteikumu atklātā konkursa rezultātiem, no kuriem varēs identificēt projekta pieteikumu skaitu, nepieciešamo neatkarīgo ārvalstu ekspertu skaitu, kā arī administrējamo projektu skaitu Programmas īstenošanas posmā.
zinātniskās institūcijas
Vērtības nozīme:
Uz Projekta virzības laiku ietekmi nav iespējams aprēķināt. To varēs identificēt brīdī, kad finansējums projektam/-iem būs apstiprināts/-i un izmaksas atspoguļosies projekta/-u īstenošanas aprēķinos un tāmēs.
Kultūras ministrija
Programmas īstenošanas uzraudzība tiks nodrošināta, izmantojot Kultūras ministrijas rīcībā esošos cilvēkresursus un ņemot vērā viņu noslodzi.
Kopā
0,00

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Projekts radīs pozitīvu ietekmi uz sabiedrību, jo tā rezultātā tiks stiprināta nacionālās identitātes apziņa dažādām iedzīvotāju grupām. Programma ir izstrādāta, ievērojot Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021-2027 rīcības virziena "Zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai" 140.uzdevumu un rīcības virziena "Saliedētība" 393., 396. un 406.uzdevumu, kā arī ir saistīta ar tā rādītājiem – finansējuma īpatsvars pētniecībai un attīstībai (procentos no IKP) un starptautiskās citējamības datubāzē SCOPUS iekļauto Latvijas autoru zinātnisko publikāciju skaits gadā.
Projekts radīs pozitīvu ietekmi tautsaimniecībai, jo tās rezultātā tiks radītas tautsaimniecības stiprināšanai nozīmīgas zināšanas un cilvēkkapitāls. Programmas ietvaros paredzēts radīt arī zinātniski pamatotas rekomendācijas rīcībpolitikas plānošanai un izvērtēšanai.

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Programma paredz izvērtēt un argumentēt līdzšinējos Latvijas pilsoniskās sabiedrības attīstītības procesus, tostarp vēsturisko, ģeopolitisko, stereotipu, informācijas telpas, kritiskās domāšanas līmeņa, komunikatīvo ietekmi un citas ietekmes uz indivīdu, kopienu un sabiedrības saliedētību, sadarbību un mijiedarbību, un piedāvāt risinājumus, kas veicinātu iedzīvotāju dzīves kvalitāti un labbūtību, pašizglītību un sociālo iekļaušanos, paplašinātu zināšanas un izpratni par saliedētas un sociāli sadarbīgas sabiedrības pienesumu valsts ilgtspējīgu attīstībai un nacionālajai drošībai.

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Programma paredz attīstīt sociālās attīstības un īstenoto politiku ietekmes novērtējumu, lai saprastu sabiedrības saliedētības, sabiedrības grupu sadarbības, savstarpējās uzticēšanās un solidaritātes ietekmi uz sabiedrības mentālo veselību.

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Programmas ietvaros paredzēts piedāvāt redzējumu (instrumentāriju) cilvēktiesību, demokrātisko vērtību un pilsoniskās sabiedrības kā Latvijas kopīgo vērtību iedzīvināšanai.

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Programmas konkursa ietvaros plānots piesaistīt pētniekus un studējošos no diasporas, kā arī diasporas nevalstiskās organizācijas un mediji varētu būt starp Programmas pētījumos iekļautajām mērķa grupām.

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi