Anotācija (ex-ante)

Kopš neatkarības atgūšanas Latvijas valsts un sabiedrība, iegūstot iespēju patstāvīgi veidot valsts politiku dažādās nozarēs un pieņemt lēmumus, gūstot daudzveidīgu citu valstu, starptautisku organizāciju informāciju un pieredzi, vienlaicīgi piedzīvojot tehnoloģiju attīstību un to radītās iespējas un ietekmi, par mērķi ir izvirzījusi ilgtspējīgu attīstību visās dzīves jomās. Tomēr 50 gadus valdījušā totalitārisma nomaiņa uz demokrātiju cilvēku prātos nav īstenojusies automātiski, jaunās iespējas kopā ar izveidojušos un nostiprinājušos iespēju nevienlīdzību daudzās jomās, bieži vien ir novedusi pie sabiedrības locekļu savstarpējas neuzticēšanās, neuzticēšanās institūcijām, par ko liecina gan salīdzinoši starptautiskie, gan Latvijā veikti pētījumi.

Latvijas sabiedrības līdzšinējā attīstības gaitā ir tapis skaidrs, ka, piemēram, tādi jēdzieni kā "pilsoniska sabiedrība", "demokrātija", "demokrātijas kultūra" un "vārda un izteiksmes brīvība" ir bez izpratnes un piepildījuma un netiek saskatīta to vērtība. Izpratne un apziņas maiņa par sabiedrību un sabiedrības attīstību nav īstenojama īsā termiņā. To ietekmē valsts īstenotā politika, dzīves vide, līdzgaitnieku un laikabiedru rādītie piemēri. Izmaiņām ir nepieciešams laiks, kā arī nepieciešams laika atstatums, lai sabiedrība izprastu, kas ir tās vērtības, kuru dēļ sadarboties sabiedrības vai tuvākās kopienas labumam, un kādas izmaiņas vai rīcība vajadzīga, lai vairotu sadarbību un uzticēšanos starp sabiedrības locekļiem un uzticēšanos starp sabiedrības locekļiem un institūcijām.

Ģeopolitisko satricinājumu, dezinformācijas un maldinošas informācijas, pandēmiju, krīžu, dabas katastrofu un klimata pārmaiņu, digitālo tehnoloģiju nekontrolējamo iespēju satricinātajā pasaulē kopienu un sabiedrības izdzīvošana un attīstība ir atkarīga no savstarpējas sadarbības un uzticēšanās, kas ir arī garants nacionālajai drošībai. Suverenitāte un demokrātija ir nedalāmas vērtības. 2022.gadā visā pasaulē kļuva skaidrs, cik svarīgas ir šīs vērtības un cik svarīgas tās ir katrai valstij, kas vēlas pati noteikt savu nākotni.[1].

2022.gadā pasaules demokrātijas indeksā Latvija ar 7,37 punktiem ierindojas 38.vietā un kopumā Latvija joprojām tiek vērtēta kā "nepilnīga demokrātija". Zemākie vērtējumi piešķirti par valdības funkcionēšanu (6,07 punkti) un politiskās līdzdalības līmeni (6,11 punkti), bet augstākais vērtējums piešķirts par vēlēšanu procesu un plurālismu (9,58 punkti).[2] Demokrātija ir viena no Eiropas Savienības vērtībām, kas tostarp ir noteikta arī 2007.gadā pieņemtajā Lisabonas līgumā.[3] Saskaņā ar 2020.gadā veiktās aptaujas datiem 65,7% respondentu piekrita apgalvojumam, ka Eiropā demokrātija ir vērtība. Vienlaikus 13,1% respondentu uz šo jautājumu nevarēja atbildēt, bet 21,2% aptaujāto atbildēja noliedzoši.[4]

[1] The Economist Intelligence Unit (2022). Democracy Index 2022. Frontline democracy and the battle for Ukraine. p.19. Pieejams: https://www.eiu.com/n/campaigns/democracy-index-2022/?utm_source=google&utm_medium=paid-search&utm_campaign=democracy-index-2022&gclid=Cj0KCQjw8NilBhDOARIsAHzpbLDmMEPuw1Zn5rr2xVGLCOsJelBzhHOtiKwyUbP7dsmRxxCJ0JBB_AAaAtFFEALw_wcB
[2] The Economist Intelligence Unit (2022). Democracy Index 2022. Frontline democracy and the battle for Ukraine. p.8. Pieejams: https://www.eiu.com/n/campaigns/democracy-index-2022/?utm_source=google&utm_medium=paid-search&utm_campaign=democracy-index-2022&gclid=Cj0KCQjw8NilBhDOARIsAHzpbLDmMEPuw1Zn5rr2xVGLCOsJelBzhHOtiKwyUbP7dsmRxxCJ0JBB_AAaAtFFEALw_wcB
[3] Lisabonas līgums, ar ko groza līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas kopienas dibināšanas līgumu (2007/C 306/01). Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:12007L/TXT
[4] Auers D. (galv. red.) (2020). Latvija. Pārskats par tautas attīstību 2019/2020. Latvijas eiropeizācija. Zelče V. Eiropas vērtības un Latvijas sabiedrības eiropeizācija. Rīga, 97.lpp. Pieejams: https://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/LU.LV/www.lu.lv/Zinatne/TAP-LV_2019_2020_LatvijasEiropeizacija_final.pdf

Programma kā valsts pasūtījums ir nozīmīgs politikas īstenošanas līdzeklis, ar kura palīdzību ir nepieciešams identificēt un pētīt tādus Latvijas ilgtspējai un attīstībai nozīmīgus jautājumus, kuru risināšanai ir nepieciešams fokusēt Latvijas zinātnisko institūciju darbu, veicinot nozares attīstību. Programmas īstenošana ir nepieciešama, jo tā attīstīs cilvēkkapitālu un radīs jaunu zināšanu bāzi par Latvijas sabiedrības, mediju un informācijas vides attīstības aktuālajiem un vēsturiskajiem procesiem, pilsoniski aktīvo, gan formāli organizēto, gan neformālo iniciatīvu ieguldījumu un vārda un izteiksmes brīvības pienesumu un ieguldījumu valsts ilgtspējīgai attīstībai.

Programmas virsmērķis ir veicināt Latvijas sabiedrības saliedētību, noturību un savstarpējo uzticēšanos nacionālas, demokrātiskas, kopīgās vērtībās balstītas Latvijas valsts attīstībai. Latvijas pilsoniskajā sabiedrībā un informācijas telpā notiekošo procesu un to sociālās un ekonomiskās ietekmes uz sabiedrību izpēte caur humanitāro un sociālo zinātņu prizmu tuvinās Programmas virsmērķa sasniegšanu.

Programma paredz nozares attīstībai un Latvijas ilgtspējīgai attīstībai aktuālus uzdevumus. Viens no Programmas uzdevumiem ir pētīt un attīstīt jaunu zināšanu bāzi par aktuālajām tendencēm saliedētības, sadarbības un savstarpējās uzticēšanās jomā Latvijas sabiedrībā, sabiedrības sociālajās (izglītība, nodarbošanās, dzīvesvieta, u.c. pazīmes) un demogrāfiskajās grupās (dzimums, vecums, valoda u.tml.), to iemesliem un cēloņiem. Tas paredz aptvert sabiedrības saliedētības veicinošo un kavējošo faktoru un to seku analīzi, tostarp, valsts, pašvaldību, uzņēmēju, mediju, sabiedrisko organizāciju un pašas sabiedrības iespējas stiprināt savstarpējo uzticēšanos, līdzdarboties dažādu sabiedrības grupu iekļaušanā, mazināt pasivitāti lēmumu pieņemšanā un mazināt ietekmi uz stereotipu, aizspriedumu un diskriminējošas attieksmes izplatību.

Nozīmīga izpētes joma ir Latvijas valstiskuma, piederības Latvijas Republikai, nacionālās identitātes apziņas attīstība. Aktuāls izpētes virziens ir pilsoniskās sabiedrības aktivitāte kontekstā ar sabiedrības formālo un neformālo pašorganizēšanos, iedzīvotāju sociālo un ģeogrāfisko mobilitāti, pakalpojumu pieejamību, lauku iztukšošanos, reģionālo distancēšanos, kas nosaka iedzīvotāju izvēles un uzvedības maiņu, tostarp identitātes un piederības apzināšanos, sociālās attiecības un savstarpējo solidaritāti. Būtisks izpētes virziens ir informācijas vides, plašsaziņas līdzekļu, digitālo pakalpojumu ietekme uz sabiedrības sadarbību, savstarpējo uzticēšanos un uzticēšanos valsts un pašvaldību institūcijām un sabiedrības kopējo psiholoģisko noturību, pilsonisko aktivitāšu ietekme uz mediju satura radīšanu, izmantošanu un izplatīšanu, kā arī Latvijas mediju vides noturību un konkurētspēju. Programmas ietvaros plānots pētīt Latvijas sabiedrības saliedētību kontekstā ar valsts valodas apguvi un lietojumu sabiedrībā.

Programmai jāņem vērā integrācijas kā saliedētas sabiedrības daudzdimensionalitāte un starpresoriskums (cross-sectionality) - proti, būtisku ietekmi uz pilsonisko aktivitāti un sabiedrības saliedētību rada ienākumu līmenis, jauniešu informācijas lietošanas paradumi ietekmē ne tikai mediju telpu, bet arī latviešu valodas nākotni, dzimumu līdztiesības jautājumi tiek atšķirīgi uztverti dažādu sociālo grupu vidū, u.tml.

Programmas otrais uzdevums ir pētīt un attīstīt jaunu zināšanu bāzi par Latvijas sabiedrības un sabiedrības grupu (īpaši gados jaunu, to, kas plaši izmanto digitālos medijus un digitālajās platformās pieejamo saturu, kā arī to, kas dzīvo Latvijas un Eiropas Savienības pierobežā u.c.) medijpratības un kritiskās domāšanas veicināšanu un attīstības tendencēm un nozīmi demokrātisko vērtību nostiprināšanā.

Programmas trešais uzdevums paredz attīstīt pieejas, lai novērtētu pilsoniskās sabiedrības sektora sociālo un ekonomisko ietekmi, īpaši uz iedzīvotāju dzīves kvalitāti un labbūtību, mentālo veselību, pašattīstību, līdzdalību un sociālo iekļaušanos, vidi un klimatu, kā arī sociālās inovācijas, paplašinot zināšanas un izpratni par pilsoniskās sabiedrības līdzšinējo un potenciālo pienesumu minētajās jomās un valsts ilgtspējīgai attīstībai.

Programma sniegs iespēju identificēt un pētīt tādus Latvijas ilgtspējai un attīstībai nozīmīgus jautājumus, kuru risināšanai ir nepieciešams fokusēt Latvijas zinātnisko institūciju darbu un noteikt zinātniskus uzdevumus. Ievērojot minēto, Programma rada labvēlīgus apstākļus saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstībai Latvijā un Programmas rezultātu efektīvai izmantošanai Latvijas ilgtspējīgai attīstībai.

Pēc Projekta apstiprināšanas Kultūras ministrija uzsāks Programmas īstenošanu un tās projektu konkursa nolikuma izstrādi sadarbībā ar Latvijas Zinātnes padomi, savukārt Latvijas Zinātnes padome izsludinās Programmas projekta pieteikumu atklāto konkursu, veiks projekta pieteikumu atlasi un noslēgs projekta īstenošanas līgumus.

Lai novērstu Programmas un citu valsts pētījumu programmu uzdevumu iespējamo pārklāšanos, gatavojot Programmas projekta pieteikumu atklāto konkursu, tiks nodrošināta papildinātība ar valsts pētījumu programmu "Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai" (apstiprināta ar Ministru kabineta 2021.gada 7.jūlija rīkojumu Nr.475), valsts pētījumu programmu “Izglītība” (apstiprināta ar Ministru kabineta 2023.gada 5.septembra rīkojumu Nr.567) un valsts pētījumu programmu "20.–21. gadsimta vēstures pētniecība un cilvēkkapitāla ataudze" (apstiprināta ar Ministru kabineta 2023.gada 14.jūlija rīkojumu Nr.462).

Programmas īstenošanai 2023.-2025.gadam ir piešķirts finansējums 1 250 000 euro apmērā. Programmu finansē no Izglītības un zinātnes ministrijas valsts budžeta programmas 05.00.00 "Zinātne" apakšprogrammā 05.12.00 "Valsts pētījumu programmas" piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem Programmas īstenošanas nodrošināšanai, un konkrēti, 2023.gadā – 250 000 euro, 2024.gadā – 500 000 euro un 2025.gadā – 500 000 euro.

Programmas īstenošanai piešķirto kopējo finansējumu ir plānots sadalīt viena Programmas projektu pieteikumu konkursa ietvaros, pie nosacījuma, ja projektu pieteikumi novērtēti virs kvalitātes sliekšņa un projektu ietvaros tiks risināti visi Programmas uzdevumi. Gadījumā, ja projektu pieteikumu skaits būs nepietiekošs, tad tiks organizēts atkārtots projektu pieteikumu konkurss.