Anotācija

Atbilstoši Ministru kabineta 2020. gada 22. septembra noteikumu Nr. 588 “Ekonomikas ministrijas nolikums” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 588) 5.10. apakšpunktu Ekonomikas ministrijas (turpmāk – Ministrija) uzdevums ir pilnveidot komercdarbības vidi un koordinēt komercdarbības atbalsta instrumentus. Ņemot vērā to, ka jaunuzņēmumu nozares attīstība ir viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem Latvijas tautsaimniecības attīstībai, Ministrija īsteno pasākumus, kas vērsti uz jaunuzņēmumu komercdarbības vides pilnveidošanu. Kā viens no nozīmīgākajiem instrumentiem šajā jomā ir Jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstības stratēģija 2022.–2025. gadam (turpmāk – Stratēģija), kas izstrādāta ciešā sadarbībā ar jaunuzņēmumu nozares pārstāvošajām organizācijām un nozares ekspertiem.
Stratēģijas mērķis ir veidot ilgtspējīgu, starptautiski konkurētspējīgu jaunuzņēmumu vidi, kas veicina inovatīvu uzņēmumu izveidi, attīstību un piesaista augstas pievienotās vērtības investīcijas Latvijā. Stratēģija nosaka sasniedzamos mērķus - veicināt investīciju piesaisti jaunuzņēmumos par 300 milj. euro un palielināt nodarbināto skaitu jaunuzņēmumos par 1500.

Stratēģijas ietvaros tiek īstenoti vairāki būtiski pasākumi, tostarp pirmsakcelerācijas un akcelerācijas programmas, jaunuzņēmumu atbalsta iniciatīvas reģionos, sadarbības veicināšana starp publisko un privāto sektoru, kā arī starptautiskās atpazīstamības stiprināšana.
Saskaņā ar nozares sniegto informāciju pēdējo 10 gadu laikā Latvijas jaunuzņēmumi ir piesaistījuši 620 miljonus EUR investīcijās. 2022.gadā Latvijas jaunuzņēmumi ir piesaistījuši investīcijas 93 miljonu EUR apmērā un ir nodrošinātas vairāk nekā 3200 darba vietas, kas sekmē jaunuzņēmumu ekosistēmā inovatīvu biznesa ideju ieplūdi, augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu izstrādi, investīciju piesaisti un veicina tautsaimniecības pāreju uz modernu un inovatīvu ekonomiku. Stratēģijas mērķis ir veicināt jaunuzņēmumu nozares ekonomisko attīstību, ārvalstu investīciju piesaisti agrīnās un sēklas stadijas jaunuzņēmumiem, investoru kustības attīstību Latvijā, finansējumu riska kapitāla ekosistēmas attīstībai.
Stratēģija sniedz ieguldījumu arī Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam un Ministrijas informatīvā ziņojuma “Par Latvijas ekonomikas attīstība” noteikto mērķu sasniegšanai. Ministrija ir izvirzījusi mērķi – līdz 2035. gadam panākt, lai Latvijas IKP apjomi sasniedz 83 mljrd. EUR, kas nozīmē ekonomikas apjomam ir jādubultojas, salīdzinājumā ar 2023. gada situāciju. Piešķirtā finansējuma ietvaros Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmas pārstāvošās organizācijas plāno īstenot jaunuzņēmumu ekosistēmas veicinošas aktivitātes.
Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu piesaistītām investīcijām, tiek prognozēts, ka Latvijas jaunuzņēmumi 2025. gadā piesaistīs investīcijas vismaz 50 miljonu euro apmērā un nodrošinās 150 jaunas darba vietas.
Pēc Latvijas Jaunuzņemumu asociācijas datu bāzē pieejamās informācijas 2023.gadā^[1]: 
•    447 jaunuzņēmumos strādāja 2898 darbinieki, no kuriem lielākā daļa ir augsti kvalificēta, un kuru vidējā neto alga ir 2500 euro mēnesī;
•    jaunuzņēmumu vidējais apgrozījums bija 22,5 miljoni euro;
•    kopējie maksājumi valsts budžetā pārsniedz 57,2 miljonus euro;
•    2022. gadā Latvijas jaunuzņēmumi piesaistīja 61 miljonu euro investīciju.

Lai stratēģijas īstenošana būtu efektīva un sistēmiska, kā arī lai nodrošinātu pēctecību un mērķtiecīgu valsts iesaisti jaunuzņēmumu atbalsta funkcijas nodrošināšanā ilgtermiņā, ir secināts, ka nepieciešama aktīvāka jaunuzņēmumu atbalsta pasākumu organizēšana un būtisku lomu efektīvai Latvijas kā jaunuzņēmumiem atbalstošas tēla organizēšanu ieņem ne tikai līdz šim izveidotās valsts institūcijas (piemēram LIAA kas ir šīs ekosistēmas kontaktpuntks), bet arī nozares ekspertīze un komunikācijas kanāli.  
Līdz ar to secināms, lai sasniegtu Stratēģijā noteiktos mērķus, ir būtiski jākāpina jaunuzņēmumu atbalsta aktivitātes un jāpiesaista gan privātais, gan valsts pārvaldē esošais finansējums, lai sniegtu ieguldījumu kopējā Latvijas tautsaimniecības attīstībā. Ņemot vērā minēto, papildus jau esošajam jaunuzņēmumu atbalsta piešķiršanas regulējumam, jānosaka jauni, vienkāršoti Stratēģijas mērķos balstīti sadarbības un finansējuma piesaistes veidi, kas nodrošinātu jaunuzņēmumu kopienai pielāgotu iesaisti Latvijas tautsaimniecības attīstībā.
Saskaņā ar likumā “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” Ministrijas budžeta programmā 35.00.00 “Valsts atbalsta programmas” ar prioritārajam pasākumam “Jaunuzņēmumu atbalstam” 2024. – 2026. gadam ir paredzēts finansējums 400 000 euro apmērā.
Līdz ar to, lai būtu skaidra kārtība, kādā minētais finansējums tiek izmantots, kā arī noteikto skaidru tiesisko ietvaru jaunuzņēmumiem un to pārstāvošajām organizācijām, 2025. gada 11. jūlijā spēkā stāsies grozījumi Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā, kurā tiek paredzēts, ka  Ministrija var pilnvarot Organizācijas īstenot jaunuzņēmumu komercdarbības vides pilnveidošanas pasākumus.


^[1] https://www.liaa.gov.lv/sites/liaa/files/media_file/latvian_startup_report_2023.pdf

Vispārējie nosacījumi

Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 588 4. punktu Ministrijas kompetencē ir izstrādāt, organizēt un koordinēt inovāciju attīstības politiku, lai to nodrošinātu, atbilstoši MK noteikumu Nr. 588 5.10. apakšpunktam, Ministrija pilnveido komercdarbības vidi.  
Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 49. panta pirmajai daļai var secināt, ka ir pietiekams pamats uzskatīt, ka Organizācijas jaunuzņēmumu komercdarbības vides pilnveidošanas pasākums varētu īstenot tik efektīvi, lai salīdzinoši īsā laika termiņā īstenotu Stratēģijā noteiktos mērķus. Līguma ietvaros Organizācijas tiks deleģētas veikt jaunuzņēmumu komercdarbības vides pilnveidošanas pasākumu īstenošanu, kas neietver pārvaldes lēmuma pieņemšanu vai sagatavošanu, bet īstenot aktivitātes, kas veicina jaunuzņēmumu komercdarbības vides attīstību.
Ņemot vērā minēto ar 2025. gada 11. jūlija Likuma grozījumiem tiek paredzēts, ka Ministrija var pilnvarot Organizācijas iesaistīties jaunuzņēmumu aktivitāšu veicināšanā un investīciju piesaistē, papildus jau Likumā noteiktajām atbalsta iespējām.
Līdz ar to ievērojot abus augstāk minētos likumus kopsakarā, lai pilnvarotu Organizācijas īstenot jaunuzņēmumu komercdarbības vides pilnveidošanas pasākumus, ir izstrādāts Noteikumu projekts, saskaņā ar Likuma 3.¹ pantu, kas nosaka atbalstāmos pasākumus jaunuzņēmumu komercdarbības vides pilnveidošanai, to izpildes nosacījumus un īstenošanas kārtību, jaunuzņēmumus pārstāvošo organizāciju kvalifikācijas nosacījumus līgumu slēgšanai, jaunuzņēmumus pārstāvošajām organizācijām piemērojamā komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumus un atbalstāmo pasākumu īstenošanai pieejamo valsts finansējuma apmēru.

jaunuzņēmumu komercdarbības vide - ekonomisko, tiesisko, sociālo apstākļu kopums, kas ietekmē jaunuzņēmumu izveidi, darbību un attīstību Latvijā;
jaunuzņēmumu pārstāvošās organizācijas – publiskas un privātas personas, kas pārstāv esošos un topošos jaunuzņēmumus un ir iesaistīti jaunuzņēmumu aktivitāšu organizēšanā un nodrošināšanā, kā arī jaunuzņēmumu vajadzību komunikācijā ar valsts organizācijām, atbilstoši kvalifikācijas kritērijiem, kas noteikti šo noteikumu 15. punktā.

Finansējums tiek sniegts Organizācijām atbilstoši valsts budžetā paredzētajam finansējumam, Ministrijai deleģējot jaunuzņēmumu komercdarbības vides pilnveidošanas pasākumu īstenošanu.

Atbalstāmie pasākumi

Jaunuzņēmumu komercdarbības pilnveidošanai tiek paredzēts, ka tiks īstenotas dažādas aktivitātes, kas vērstas uz dažādiem jaunuzņēmumu attīstības aspektiem. Noteikumu projekta ietvaros ir atbalstāmas šādas aktivitātes:
•    jaunuzņēmumu apmācības, t.sk., pirms akcelerācijas posma, īstenošana;
•    zinātņietilpīgu komandu inkubācijas īstenošana;
•    apmācību īstenošana iespējkapitāla investoriem;
•    regulāru konsultāciju un investīciju sesiju īstenošana;
•    apmācības cikla biznesa eņģeļu investoriem īstenošana;
•    starptautiskas konferences organizēšana Latvijā;
•    iespējkapitāla investoru kontaktbiržas organizēšana;
•    starptautiska mēroga forumu organizēšana;
•    Latvijas valsts tēla popularizēšana ārzemēs ar nolūku piesaistīt ārzemju investorus un mediju uzmanību.

Ja atlases ietvaros iesniegumos finansējums pārsniegs Noteikumu projekta 3. punkta minēto finansējumu, lēmumu par finansējuma piešķiršanu pieņems vērtējot tādus kritērijus kā:
•    plānotās privātās investīcijas apmērs pret publiskā finansējuma apmēru atbalsta pasākumā;
•    plānotais apmeklētāju skaits;
•    plānotais atbalsta pasākuma popularizēšanas pasākumu skaits.

Šo pasākumu ietvaros tiek radītas iespējas jaunuzņēmumiem tiešā veidā iepazīstināt investorus ar savām idejām un produktiem. Tāpat paredzēts stiprināt Latvijas jaunuzņēmumu starptautisko atpazīstamību, veicinot to pārstāvību globālos pasākumos un uzrunājot ārvalstu medijus un investorus.
Noteikumos definētas arī attiecināmās izmaksas – t.sk. pasākumu organizēšanas, mārketinga, tehniskās nodrošināšanas, darbinieku atalgojuma un citas izmaksas.

Vērtēšana un finansējuma piešķiršana

MK noteikumi nosaka, ka Organizāciju atlase notiek atklātā atlases procedūrā, vērtējot vispārējos iesnieguma vērtēšanas kritērijus un Organizācijas kvalifikācijas nosacījumus.  
Lai nodrošinātu caurskatāmu un objektīvu atlases procesu, tiek piemēroti vispārējie iesnieguma vērtēšanas kritēriji, kas nosaka formālās un saturiskās prasības iesniegumam. Pirmkārt, tiek pārbaudīts, vai iesniegums ir iesniegts noteiktajā termiņā, vai tas ir aizpildīts atbilstoši izstrādātajai veidlapai un parakstīts no tiesīgas personas puses. Tāpat tiek vērtēta iesnieguma pilnība – vai tam pievienoti visi nepieciešamie pamatojošie dokumenti.
Svarīgs vērtēšanas aspekts ir iesniegtā atbalsta pasākuma atbilstība Noteikumu projekta 4. punktā izvirzītajiem mērķiem, kā arī tas, vai ir precīzi aprakstīta pasākuma specifika un mērķauditorija. Detalizētāks pasākuma apraksts ietver gan tā mērķi un atbilstību Noteikumu projekta 4. punktam, gan arī īstenošanas formu, mērķgrupu un sagaidāmos rezultātus. Tāpat tiek sniegta informācija par iesaistītajiem sadarbības partneriem un viņu līdzfinansējuma apjomu, skaidri definēts atbalsta saņēmēju loks un to atlases kritēriji. Nepieciešams norādīt arī pasākuma īstenošanas ilgumu un tam nepieciešamo finansējumu, kā arī plānoto komercdarbības atbalsta apmēru un izmaksas, kas paredzētas juridiskām vai fiziskām personām. Noslēgumā tiek noteikti snieguma un ietekmes novērtēšanas rādītāji, piemēram, jaunuzņēmumu skaits, kas saņēmuši atbalstu, ieguldīto investīciju apjoms un pasākumu apmeklētība.
Šāds detalizēts vērtēšanas un apraksta ietvars ļauj izvērtēt atbalsta pasākuma potenciālo efektivitāti un nodrošina vienlīdzīgus nosacījumus visiem pretendējošajiem iesniedzējiem.

Tādējādi tiek noteikts, ka finansējums var tikt piešķirts, pamatojoties uz precīzi definētiem rezultātiem un mērķiem, nodrošinot caurspīdīgu un mērķtiecīgu līdzekļu izlietojumu.
Vērtēšanas kārtību un pieteikuma veidlapas izstrādās LIAA. Tās tiks publicētas publiski pieejamā formā LIAA tīmekļvietnē business.gov.lv, nodrošinot atklātību un vienlīdzīgu piekļuvi informācijai visiem interesentiem. Atlasi plānots organizēt vienu reizi gadā. Par nākamā gada finansējumu LIAA organizē atlasi līdz 1. decembrim. Pēc Noteikumu projekta spēkā stāšanās ne vēlāk kā divu mēnešu laikā LIAA sagatavo un apstiprina atlases nolikuma dokumentāciju. LIAA izsludina atlasi par 2026. gada finansējuma piešķiršanu organizācijām līdz 2025. gada 1. novembrim.

Lai nodrošinātu objektīvu un pārskatāmu projektu izvērtēšanas procesu, LIAA pēc vērtēšanas kritēriju piemērošanas veic iesniegumu sarindošanu. Šī kārtība nodrošina, ka finansējumu prioritāri saņem iesniegumi ar lielāku privāto ieguldījumu īpatsvaru, kas apliecina augstāku komersanta līdzfinansējuma gatavību un projekta ilgtspēju. 
Ja atklātās atlases rezultātā nav pieteicies neviens pretendents kāda pasākuma ietvaros vai neviens no pieteikumiem nav atzīts par atbilstošu, LIAA organizē atkārtotu atlasi. Šāda pieeja ļauj nodrošināt, ka pieejamais finansējums tiek izmantots efektīvi un tiek dota papildu iespēja potenciālajiem pretendentiem sagatavot kvalitatīvus pieteikumus. Ja arī pēc atkārtotas atlases neviens nepiesakās, Ministrija pieņem lēmumu par neizmantotā finansējuma novirzīšanu citiem atbilstošiem mērķiem saskaņā ar noteikumu 3. punktam un 5.10. apakšpunktiem.
Ja pēc iesniegumu sarindošanas secībā, kas noteikta 14. punktā, pieejamais finansējums nav pietiekams visiem kvalificētajiem projektiem, LIAA informē Ministriju. Ministrija tad lemj par iespējamo finansējuma pārdali, ņemot vērā noteikumu 3. punktā noteiktos mērķus. Tas nodrošina elastību resursu izmantošanā un iespēju atbalstīt pēc iespējas vairāk kvalitatīvu projektu.

LIAA ar rīkojumu izveido vērtēšanas komisiju, kuras sastāvā ir vismaz viens Ministrijas pārstāvis. Vērtēšanas komisija izvērtē un pieņem lēmumu par Organizācijas atbilstību Noteikuma projektā ietvertajiem nosacījumiem un pieņem lēmumu par finansējuma piešķiršanu vienā no šādiem veidiem:

1. Finansējuma piešķiršana, kas nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts.
Kā tika lemts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija  2025. gada 14. maija sēdē skatot Likuma grozījumus pirms nodošanas izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā, ir būtiski atbalstīt un piešķirt finansējumu organizācijām pasākumu īstenošanai visas jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstībai, kas šīm organizācijām nekvalificējas kā individuāls komercdarbības atbalsts.
Ņemot vērā, ka finansējums ir paredzēts vietējās jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstībai Latvijā, nevis atsevišķu jaunuzņēmumu, jaunuzņēmumu grupu vai organizāciju atbalstam, turklāt plānotā funkcija tiek īstenota kā valsts (Ekonomika ministrijas) deleģēta funkcija, kuras īstenotājus atlasa caurskatāmā, atklātā un nediskriminējošā veidā un atbilstoši Likuma 3.¹ panta trešajā daļas deleģējumam, kā arī Organizāciju piedāvātie pakalpojumi būs publiski un brīvi pieejami ikvienam jaunuzņēmumam, to pārstāvim vai investoriem, tad var secināt, ka finansējums, kas piešķirts Mindeistrijas deleģējuma ietvaros neatbilst Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. panta ceturtās daļas nosacījumam, proti, finansiālā palīdzība neietekmē tirdzniecību un nekropļo konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū. Piemēram, ja pēc dalības starptautiskā konferencē Latvijā izveidojas jaunuzņēmums, tas nenozīmē, ka jaunuzņēmums iegūst priekšrocības sava produkta vai pakalpojuma tirdzniecībai.  
Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 588 4. punktu Ministrijas kompetencē ir izstrādāt, organizēt un koordinēt inovāciju attīstības politiku, lai to nodrošinātu, atbilstoši MK noteikumu Nr. 588 5.10. apakšpunktam, Ministrija pilnveido komercdarbības vidi. Ņemot vērā līdzšinējo pozitīvo sadarbību ar Organizācijām Likuma īstenošanā, kā arī to, ka Organizāciju izmantotās metodes un kompetence atšķiras no Ministrijas īstenotajiem pasākumiem jaunuzņēmumu komercdarbības vidē, Ministrija uzskata, ka komercdarbības vides pilnveidošanas nolūkos, lai sasniegtu Stratēģijā izvirzītos mērķus Organizācijām būtu pilnvarojama daļa no MK noteikumu Nr. 588 5.10. apakšpunktā noteiktā uzdevuma, proti, nosakāma jaunuzņēmumu komercdarbības vides pilnveidošana. Noteikumu projekta 2. punktā definēts pilnvarojama uzdevums, proti, ka Organizācijas īstenos aktivitātes, tādējādi nodrošinot efektīvu komercdarbības pilnveidošanas vides uzdevuma īstenošanu jaunuzņēmumu nozarē valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Vērtējot Organizāciju līdzšinējās darbības rezultātu efektivitāti, var secināt, ka tādi kritēriji kā jomas pieredze, zināšanas, prasmes liecina augstu profesionalitāti.
Ņemot vērā iepriekš minēto, tādu aktivitāšu īstenošanai Organizācijai piešķirtais finansējums nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts, ja tas tiek izlietots deleģētā uzdevuma īstenošanai un ir paredzēts Noteikumu projekta 4. punktā minētiem pasākumiem vai ar tiem saistītām izmaksām.

2. Komercdarbības atbalsts, atbilstoši Eiropas Komisijas 2023. gada 13. decembra Regulas (ES) Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – Komisijas regula Nr. 2023/2831) nosacījumiem.
Ministrija ir izvērtējusi Noteikumu projekta 4. punktā minēto pasākumu atbilstību komercdarbības atbalsta nosacījumiem un ir secinājusi, ka, īstenojot atsevišķus Noteikumu projekta 4. punktā minētos pasākumus, kas tiek īstenoti deleģētās funkcijas ietvaros, var izveidoties situācija, ka piešķirtais finansējums atbilstu komercdarbības atbalsta nosacījumiem. Minētā pasākumu grupa saistīta ar tāda atbalsta sniegšanu, kur faktiski labuma gūšana no piešķirtā finansējuma notiek  gala labuma guvēja līmenī, tādējādi atbalsts būtu uzskaitāms uz konkrētu juridisku vai fizisku personu de minimis atbalsta veidā. Ņemot vērā minēto, īstenojot šādus pasākumus – jaunuzņēmumu apmācības, zinātņietilpīgu komandu inkubācijas īstenošana, iespējkapitāla investoru apmācības, regulāru konsultāciju un investīciju sesiju īstenošana, apmācības cikls biznesa eņģeļu investoriem, finansējums ir piešķirams gala labuma guvējiem kā de minimis atbalsts saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 2023/2831 nosacījumiem.
Piemēram, ja Organizācija plāno organizēt jaunuzņēmumu apmācības – šādā situācijā organizācijai tiek piešķirts de minimis atbalsts atbilstoši iesniegumā norādītajam plānotajam finansējumam. Ja apmācību ietvaros organizācija paredz piešķirt de minimis atbalstu arī juridiskām vai fiziskām personām, tai ir pienākums ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc līguma stāšanās spēkā iesniegt LIAA detalizētu finansējuma sadalījumu. Šajā pārskatā jānorāda, kāda daļa no kopējā finansējuma plānota kā komercdarbības atbalsts un kā tas tiks sadalīts starp konkrētajām juridiskajām vai fiziskajām personām. Saņemot attiecīgo informāciju, LIAA veic attiecīgus precizējumus de minimis atbalsta uzskaites sistēmā, nodrošinot atbilstību regulas prasībām un pārskatāmību attiecībā uz piešķirto komercdarbības atbalsta apmēru. Saņemot informāciju no Organizācijas, LIAA veic izvērtējumu par gala labuma guvējiem atbilstoši Komisijas regulas (ES) Nr. 1407/2013 prasībām, kas attiecas uz de minimis atbalstu. Pamatojoties uz veikto izvērtējumu, LIAA ievada datus par piešķirto atbalstu de minimis uzskaites sistēmā, nodrošinot normatīvo aktu ievērošanu un pārskatāmību attiecībā uz komercdarbības atbalsta piešķiršanu gan organizācijai, gan attiecīgajiem gala labuma guvējiem.
Pieņemot lēmumu par de minimis atbalstu, LIAA pārbauda vai plānotais de minimis atbalsts kopā ar iepriekšējos trijos gados, skaitot no atbalsta piešķiršanas dienas, piešķirto de minimis atbalstu viena vienota uzņēmuma līmenī nepārsniedz Komisijas regulas Nr. 2023/2831 3. panta 2. punktā noteikto maksimālo de minimis atbalsta apmēru, ievērojot Komisijas regulas Nr. 2023/2831 3. panta 8. punkta nosacījumus uzņēmumu apvienošanās vai iegādes gadījumā un 3. panta 9. punkta nosacījumus uzņēmuma sadalīšanas gadījumā. Viens vienots uzņēmums atbilst Komisijas regulas Nr. 2023/2831 2.panta 2.punktā noteiktajai definīcijai.
Noteikumu ietvaros piešķirto de minimis atbalstu drīkst kumulēt ar citu de minimis atbalstu, tai skaitā attiecībā uz vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, līdz Komisijas regulas Nr. 2023/2831 3.panta 2.punktā noteiktajam attiecīgajam robežlielumam, kā arī drīkst kumulēt ar citiem komercdarbības atbalsta regulējumiem, tai skaitā attiecībā uz vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, ja netiek pārsniegta attiecīgā maksimālā atbalsta intensitāte vai atbalsta summa, kāda noteikta komercdarbības atbalsta programmā, ad-hoc lēmumā vai Eiropas Komisijas lēmumā.
De minimis atbalstu ar citu de minimis atbalstu par vienām un tām pašām izmaksām var apvienot, ja pēc atbalstu apvienošanas atbalsta vienībai vai izmaksu pozīcijai attiecīgā maksimālā atbalsta intensitāte nepārsniedz 100%.

Pēc lēmuma pieņemšanas par finansējuma piešķiršanu LIAA organizē trīspusēja līguma noslēgšanu. Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam Ministrija ar jaunuzņēmumus pārstāvošo organizāciju slēdz deleģējuma līgumu, kura ietvaros LIAA nodrošina finansējuma izlietošanas uzraudzību. Šīs uzraudzības ietvaros LIAA pārbauda finansējuma izlietošanas pamatojošos dokumentus un to atbilstību attiecināmajām izmaksām, vismaz reizi pusgadā pārbauda organizācijai noteikto rādītāju sasniegšanu, kā arī informē Ministriju par rādītāju progresu un finansējuma apguvi. Savukārt Ministrija balstoties uz atbalstāmajos pasākumos sasniegtajiem rezultātiem, varēs turpmāk lemt par turpmāk nepieciešamajiem atbalsta instrumentiem jaunuzņēmumu veidošanai un attīstībai Latvijā.

Finansējuma apjoms

Finansējums tiek sniegts Organizācijām atbilstoši valsts budžetā paredzētajam un atlases kārtā iegūtajam finansējumam, Ministrijai deleģējot jaunuzņēmumu komercdarbības vides pilnveidošanas pasākumu īstenošanu.
Jaunuzņēmumu darbību veicināšanai un investīciju piesaistei jaunuzņēmumos nepieciešamais finansējums 2025.gadā un turpmāk ik gadu 400 000 euro apmērā tiks nodrošināts likumā par “Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam” Ministrijas budžeta programmā 35.00.00 “Valsts atbalsta programmas” prioritārajam pasākumam “Jaunuzņēmumu atbalstam” piešķirto līdzekļu ietvaros.
Kopējā piešķirtā atbalsta summa vienam iesnieguma iesniedzējam, neatkarīgi no iesniegto iesniegumu vai tajos iekļauto atbalstāmo pasākumu skaita, nepārsniedz 100 000 EUR gadā.

Jaunuzņēmumu pārstāvošo organizāciju kvalifikācijas nosacījumi

Noteikumu projektā ir iekļauti kritēriji, kas jāizpilda organizācijai, lai tā varētu pretendēt uz valsts atbalstu šo noteikumu ietvaros. Galvenais priekšnoteikums ir juridiskas personas statuss un pierādāma pieredze jaunuzņēmumu ekosistēmā vismaz divu gadu garumā.
Organizācijai jāspēj pierādīt, ka tā pārstāv vismaz 50 ekonomiski aktīvus jaunuzņēmumus vai regulāri īsteno aktivitātes jaunuzņēmumu veidošanas atbalstam. Tāpat tiek prasīta iepriekšēja pieredze vismaz vienā no atbalstāmo pasākumu veidiem, kā arī starptautisku investoru piesaistē.
Lai pārliecinātos, ka norādītie jaunuzņēmumi ir ekonomiski aktīvi, informācija tiks skatīta publiski pieejamās datubāzes, kā piemēram, Uzņēmuma reģistrā un Valsts ieņēmuma dienesta datubāzē.  
Lai apliecinātu šo nosacījumu izpildi, organizācijai jāiesniedz dokumenti, kas apliecina veikto aktivitāšu rezultātus, sadarbības līgumus ar nozaru pārstāvjiem, investoriem un citiem partneriem, kā arī informāciju par piesaistīto investīciju darījumiem. Šī kvalifikācijas pārbaude kalpo kā mehānisms, lai valsts atbalsts nonāktu pie pieredzējušiem un profesionāliem īstenotājiem, kas spēj radīt maksimālu ietekmi uz jaunuzņēmumu vides attīstību.
Gadījumā, ja atlasē Organizāciju iesniegumos finansējums pārsniegs Noteikumu projektā minēto finansējumu, lēmumu par finansējuma piešķiršanu pieņems un pieteikumus sarindos pēc Noteikumu projekta 13. punktā minētajiem kritērijiem.
Lai mazinātu administratīvo slogu gan vērtēšanas komisijas darbā, gan Organizācijām sagatavojot un iesniedzot informāciju, Noteikumu projekts paredz iespēju, ka ar tām Organizācijām ar kurām iepriekšējā gadā bija noslēgts līgums par pasākumu īstenošanu, un tas netika pirms laika izbeigts, vērtē tikai ar organizāciju saistītos mainīgos apstākļus- proti, nodokļu parādu un ekonomiski aktīvo biedru skaitu.
Uzraudzības ietvaros LIAA pārbauda finansējuma izlietošanas pamatojošos dokumentus un to atbilstību attiecināmajām izmaksām, vismaz reizi pusgadā pārbauda organizācijai noteikto rādītāju sasniegšanu, kā arī informē Ministriju par rādītāju progresu un finansējuma apguvi.
Organizācijai ir pienākums nekavējoties informēt LIAA par jebkādām izmaiņām vai pārkāpumiem, kas var ietekmēt atbalstāmā pasākuma izpildi un piešķirtā atbalsta nosacījumu izpildi.
LIAA ir tiesības pieprasīt Organizācijai papildu informāciju un dokumentus, kā arī – neizpildes vai pārkāpumu gadījumā – pieprasīt atbalsta atmaksu saskaņā ar Noteikumu projektā ietvertajiem nosacījumiem.