Anotācija

Noteikumu projekta mērķis ir precizēt 2.4.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt ilgtspējīgu multimodālu mobilitāti, veicinot elektrotransportlīdzekļu izmantošanu” 2.4.1.3. pasākuma “Bezemisiju (bateriju) vilcieni” (turpmāk – Pasākums) normatīvo regulējumu, papildinot attiecināmo izmaksu uzskaitījumu.

Vispārējā kārtība

2024.gada 18.janvārī stājās spēkā MK 2024. gada 9. janvāra noteikumi Nr.30[1] (turpmāk – MK noteikumi), kas paredz Eiropas Savienības fondu finansējuma piesaisti divu akumulatoru bateriju elektrovilcienu vienību (turpmāk – BEMU) iegādei.

2025.gada 11.septembrī stājās spēkā grozījumi MK noteikumos[2], kas paredz Eiropas Savienības fondu finansējuma piesaisti vēl septiņu BEMU iegādei (kopumā Pasākumā plānota deviņu BEMU iegāde), kā arī BEMU nepieciešamās uzlādes infrastruktūras izveidei.

Pasākumā ir plānots īstenot divus projektus:
- Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Autotransporta direkcija” (turpmāk – ATD) projekts “Bezemisiju (bateriju) vilcienu iegāde un ekspluatācijas uzsākšanas atbalsta pasākumi” paredz 9 akumulatoru bateriju elektrovilcienu vienību (turpmāk – BEMU) iegādi. 2025.gada 11.decembrī ATD un Škoda[3] parakstīja BEMU iegādes līgumu. Projekta kopējās izmaksas ir 110 684 507 euro, t.sk. Kohēzijas fonda finansējums 94 081 830 euro un valsts budžeta finansējums 16 602 677 euro;
- Valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” (turpmāk – LDZ) projekts “Bateriju elektrovilcienu uzlādes infrastruktūras izveide” paredz BEMU uzlādei nepieciešamās uzlādes infrastruktūras izveidi. Šobrīd turpinās aktīvs darbs pie BEMU uzlādes infrastruktūras tehnoloģisko risinājumu izpētes un tehniskās dokumentācijas izstrādes. Projekta kopējās izmaksas ir 12 384 389 euro, t.sk. Kohēzijas fonda finansējums 10 526 731 euro un valsts budžeta finansējums 1 857 658 euro.

2025.gada 1.oktobrī Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk – CFLA) uzsāka projektu iesniegumu atlasi Pasākumā. Termiņš projektu iesniegumu iesniegšanai bija 2025.gada 30.decembris.

2025.gada decembrī ATD un LDZ iesniedza projekta iesniegumus CFLA. 2026.gada sākumā notiek projektu iesniegumu atlase, un tās ilgums atkarīgs no tā, vai projekta iesniegumiem tiks izvirzīti nosacījumi, kas ir izpildāmi pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas. Pēc atlases veikšanas un projekta iesniegumu apstiprināšanas Pasākumā atbalstāmās darbības paredzēts īstenot līdz 2029.gadam.

2025.gada decembrī LDZ ierosināja[4] Satiksmes ministrijai (turpmāk – SM) papildināt MK noteikumus Nr.30 ar jaunām attiecināmo izmaksu pozīcijām, kas nepieciešamas LDZ plānotā projekta “Bateriju elektrovilcienu uzlādes infrastruktūras izveide” īstenošanai. LDz informēja, ka plānotā projekta ietvaros BEMU uzlādes infrastruktūras izveides risinājums paredz izmantot būvniecības procesa pieeju “Projektē un būvē”. Viena līguma ietvaros plānots ietvert projektēšanas, autoruzraudzības un būvdarbu izmaksas.

Pēc SM lūguma LDZ 2026.gada janvārī sniedza papildu informāciju[5] par plānotajiem darbiem LDZ projektā, nepieciešamajiem precizējumiem MK noteikumos, un papildināto izmaksu pozīciju saderību ar valsts atbalsta komercdarbībai nosacījumiem.

Ievērojot plānotos tehniskos risinājumus BEMU uzlādes infrastruktūras izveidē, LDZ paredz projektā “Bateriju elektrovilcienu uzlādes infrastruktūras izveide” īstenot šādas aktivitātes:
- Izstrādāt būvprojektu ārējās elektroapgādes pieslēgumam;
- Veikt ārējās elektroapgādes izbūves darbus atbilstoši izstrādātajam būvprojektam;
- Izbūvēt BEMU uzlādes infrastruktūru, izmantojot būvniecības procesa pieeju “Projektē un būvē”. Projekta attiecināmajās izmaksās plānots iekļaut arī būvuzraudzību, kas ietvers inženierkonsultanta, būvuzraudzības un ekspertīzes pakalpojuma izmaksas.

Ņemot vērā BEMU uzlādes infrastruktūras izveidei paredzētos tehniskos risinājumus, LDZ plānotā projekta pilnvērtīgai īstenošanai MK noteikumu 16.9.apakšpunktā ir veicami vairāki precizējumi, papildinot un precizējot šobrīd MK noteikumos minētās BEMU uzlādes infrastruktūras izveidošanas izmaksas ar šādām izmaksu pozīcijām:

- Uzlādes infrastruktūras, tai skaitā transformatoru punktu, vadības un barošanas kabeļu un iekārtu, bateriju elektrovilcienu uzlādes iekārtu, uzlādes apakšstaciju un cita aprīkojuma iegādes, piegādes, montāžas, projektēšanas, autoruzraudzības un būvdarbu izmaksas (MK noteikumu 16.9.1.apakšpunkts);
- Vidsprieguma elektrotīkla pieslēguma izmaksas, tai skaitā jaunu barošanas kabeļu līniju un sadales punktu ar uzskaiti projektēšana, autoruzraudzība un izbūve, nepieciešamās jaudas rezervēšana, lai nodrošinātu uzlādes infrastruktūras darbību (MK noteikumu 16.9.2.apakšpunkts);
- Būvprojekta ekspertīzes, būvuzraudzības un inženierkonsultanta pakalpojumu izmaksas (MK noteikumu 16.9.3.¹ apakšpunkts);
- Izmaksas, kas saistītas ar atļaujas saņemšanu dzelzceļa apakšsistēmas vai tās daļas nodošanai ekspluatācijā un izbūvētās infrastruktūras reģistrāciju valsts reģistros un sistēmās (MK noteikumu 16.9.3.² apakšpunkts);
- Tehniskās kontroles pakalpojumi, kas saistīti ar satiksmes drošības kontroli, infrastruktūras diagnostiku (MK noteikumu 16.9.3.³ apakšpunkts).

Paredzēts, ka Pasākumā ir divi finansējuma saņēmēji – ATD un LDZ. Pasākuma ietvaros ATD plāno iegādāties jaunu BEMU ritošo sastāvu, un ATD plānotajā projektā nav paredzēts izveidot BEMU uzlādes infrastruktūru. LDZ plāno izveidot BEMU nepieciešamo uzlādes infrastruktūru, tādēļ precizējumi, kas veikti MK noteikumu 16.9. apakšpunktā, attiecas tikai uz LDZ īstenotajām darbībām Pasākumā.

Ņemot vērā MK noteikumu 16.9.apakšpunktā pievienotās un precizētās izmaksu pozīcijas, MK noteikumu 16.8.apakšpunktā ir svītrota informācija, ka ekspertīzes, inženieru un būvuzraudzības pakalpojuma izmaksas attiecas uz BEMU uzlādes infrastruktūras izveidošanu, lai nedublētu MK noteikumu 16.9.apakšpunktā minēto.

Tā kā MK noteikumu 16.9.apakšpunkts ir papildināts ar jaunām izmaksu pozīcijām, kas nepieciešamas BEMU uzlādes infrastruktūras izveidošanai, noteikumu projekts MK noteikumu 17.punkts paredz, ka nosacījums par 10 % ierobežojumu no projekta kopējām plānotajām attiecināmajām izmaksām ir attiecināms arī uz MK noteikumu 16.9. apakšpunktā minētajām būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksām.

Spēkā esošajā MK noteikumu 17.punkta redakcijā nav skaidri noteikts, vai procentuālais ierobežojums ir aprēķināms no projekta plānotajām vai faktiskajām attiecināmajām izmaksām. Lai nodrošinātu viennozīmīgu, saprotamu un praksē vienādi piemērojamu interpretāciju visām iesaistītajām pusēm, MK noteikumu 17.punktā ir veikts precizējums, paredzot, ka procentuālais ierobežojums tiek aprēķināts no projekta plānotajām tiešajām attiecināmajām izmaksām.

Papildus MK noteikumos tiek iekļauts jauns 17.¹ punkts, skaidrojot, ka MK noteikumu 16.2. un 16.8. apakšpunktā minētās izmaksas, kā arī MK noteikumu 16.9. apakšpunktā minētās būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas nesamazina gadījumā, ja projekta īstenošanas laikā rodas ietaupījums, un  projekta mērķi un rādītāji tiek sasniegti, kā arī, ja ticis piemērots līgumsods vai tiek konstatētas neatbilstoši veiktas izmaksas, kas nav saistītas ar MK noteikumu 16.2. vai 16.8. apakšpunktā minētajām izmaksām, vai MK noteikumu 16.9. apakšpunktā minētajām būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksām. Šāds papildinājums MK noteikumos nepieciešams, lai novērstu risku, ka finansējuma saņēmējs zaudē finansējumu projektā paredzētajām tiešajām attiecināmajām izmaksām, kas pēc būtības ir attiecināmas un nepieciešamas projekta kopējā mērķa un rezultāta sasniegšanai, jo šīm darbībām izmaksu efektivitātes nolūkos ir noteikts procentuālais ierobežojums.

MK noteikumos iekļautās izmaksu pozīcijas nav uzskatāmas par valsts atbalstu dzelzceļa uzņēmumiem, un tās attiecas uz Komisijas paziņojuma “Kopienas vadlīnijas valsts atbalstam dzelzceļa uzņēmumiem” (2008/C 184/07) 25. punktā minētās infrastruktūras izveidi. Izmaksas attiecas uz LDZ plānotā projekta īstenošanu, un LDZ plānotā projekta īstenošanas rezultātā paredzēts izveidot publiskas piekļūstamības dzelzceļa infrastruktūru, kas nekvalificējas valsts atbalsta komercdarbībai nosacījumiem. Skaidrojam, ka ievērojot Dzelzceļa likuma 5.¹ panta pirmajā daļā noteikto, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra Latvijā ir brīvi pieejama un atklāta kravu un pasažieru pārvadājumiem, kā arī tehnoloģisko procesu nodrošināšanai.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas Paziņojuma “Kopienas vadlīnijas valsts atbalstam dzelzceļa uzņēmumiem” (2008/C 184/07) 25. punktu, ja infrastruktūra ir vienlīdzīgi un bez diskriminācijas pieejama visiem potenciālajiem lietotājiem un ja par piekļuvi šai infrastruktūrai ir noteikta adekvāta maksa, kas atbilst Kopienas tiesību aktiem (Direktīva 2012/34/ES), Eiropas Komisija parasti uzskata, ka infrastruktūras publiska finansēšana nav atbalsts dzelzceļa uzņēmumiem. Paredzēts, ka pēc projekta īstenošanas izbūvētā BEMU uzlādes infrastruktūra būs vienlīdzīgi un bez diskriminācijas pieejama visiem potenciālajiem lietotājiem un par piekļuvi šai infrastruktūrai tiks noteikta adekvāta samaksa. Izveidotā BEMU uzlādes infrastruktūra paredzēta ne tikai šī pasākuma ietvaros iegādāto vilcienu uzlādei – to var potenciāli izmantot arī citu 1520 mm sliežu platuma BEMU vilcienu uzlādei, ja vilcienu tehniskie parametri ļauj veikt uzlādi no elektrotīkla. Latvijā uz publiskās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldīšanu attiecas valsts regulējums un nav iespējama konkurence. Priekšrocība, ko infrastruktūras pārvaldītājam piešķir valsts publiskais atbalsts, nerada konkurenci kropļojošus apstākļus, tāpēc šāda priekšrocība nav uzskatāma par komercdarbības atbalstu. Pasākumā plānotais publiskais finansējums BEMU uzlādes infrastruktūras izveidei nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts.

Noteikumu projekts attiecas LDZ plānoto projektu, kas Pasākuma atlases ietvaros šobrīd ir iesniegts CFLA. Noteikumu projekts neaizkavē Pasākuma atlases procesu, tostarp LDZ plānotā projekta izskatīšanu Pasākuma atlases ietvaros. LDZ plānoto projektu ir iespējams izvērtēt, apstiprināt, un noslēgt līgumu ar CFLA par Eiropas Savienības fondu projekta īstenošanu atbilstoši spēkā esošajai MK noteikumu redakcijai. Paredzams, ka pēc LDZ plānotā projekta apstiprināšanas CFLA un LDZ slēgs līgumu par Eiropas Savienības fondu projekta īstenošanu, un pēc noteikumu projekta spēkā stāšanās LDZ būs iespēja iesniegt CFLA priekšlikumus par grozījumiem līgumā par Eiropas Savienības fondu projekta īstenošanu, precizējot LDZ projekta attiecināmo izmaksu pozīcijas. Šāda pieeja ir saskaņota ar CFLA[6] un LDZ[7].

[1] Ministru kabineta 2024. gada 9. janvāra noteikumi Nr. 30 “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt ilgtspējīgu daudzveidu mobilitāti pilsētās" 2.3.1.4. pasākuma "Bezemisiju vilcieni" īstenošanas noteikumi”.

[2] Ministru kabineta 2025.gada 9.septembra noteikumi Nr. 544 “Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 9. janvāra noteikumos Nr. 30 “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 2.3.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt ilgtspējīgu daudzveidu mobilitāti pilsētās” 2.3.1.4. pasākuma “Bezemisiju vilcieni” īstenošanas noteikumi”.

[3] Piegādātājs - personu apvienība “ŠKODA TRANSPORTATION a.s. – ŠKODA VAGONKA a.s.”

[4] Valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” 2025.gada 8.decembra elektroniskā pasta sūtījums “LDz lūdz skaidrojumu par SAM 2.4.1.3 (MKN Nr. 30)” un 2025.gada 19.decembra vēstule Nr. D-6.4.9/27-2025 “Par BEMU uzlādes infrastruktūras projekta attiecināmajām izmaksām”.

[5] Valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” 2026.gada 14.janvāra vēstule Nr. DAB-6.4.15/2-2026 “Par papildu informācijas sniegšanu”.

[6] Centrālās finanšu un līgumu aģentūras 2025.gada 19.decembra elektroniskā pasta sūtījums “Par 2.4.1.3.pasākuma atlasi”.

[7] Valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” 2025.gada 19.decembra vēstule Nr. D-6.4.9/27-2025 “Par BEMU uzlādes infrastruktūras projekta attiecināmajām izmaksām”.

Nē

-