25-TA-2560: Noteikumu projekts starptautiskā līguma apstiprināšanai (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Latvijas Republikas valdības un Ziemeļmaķedonijas Republikas valdības līgumu par savstarpēju klasificētas informācijas apmaiņu un aizsardzību" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta iekārtas likuma 31. panta pirmās daļas 2. punkts
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Nodrošināt vienotiem klasificētās informācijas apstrādes un aizsardzības kritērijiem atbilstošu klasificētas informācijas apmaiņu ar Ziemeļmaķedonijas Republiku.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Saskaņā ar likuma “Par valsts noslēpumu” 7. panta sesto daļu Satversmes aizsardzības birojs kā Latvijas Republikas Nacionālā drošības iestāde kontrolē klasificētas informācijas apmaiņu ar ārvalstīm.
Starp Latvijas Republikas un Ziemeļmaķedonijas Republikas valdībām šobrīd nepastāv līgums par savstarpēju klasificētas informācijas apmaiņu un aizsardzību.
Saistībā ar pieaugušo divpusējo militāro, politisko un ekonomisko sadarbību nepieciešams līgums, kas noteiktu vienotus klasificētas informācijas apstrādes un aizsardzības kritērijus.
Starp Latvijas Republikas un Ziemeļmaķedonijas Republikas valdībām šobrīd nepastāv līgums par savstarpēju klasificētas informācijas apmaiņu un aizsardzību.
Saistībā ar pieaugušo divpusējo militāro, politisko un ekonomisko sadarbību nepieciešams līgums, kas noteiktu vienotus klasificētas informācijas apstrādes un aizsardzības kritērijus.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Saistībā ar pieaugušo divpusējo politisko, militāro un ekonomisko sadarbību nepieciešams līgums, kas noteiktu vienotus klasificētas informācijas apstrādes un aizsardzības kritērijus.
Risinājuma apraksts
Latvijas Republikas un Ziemeļmaķedonijas Republikas atbildīgās iestādes vienojās izstrādāt un noslēgt līgumu par savstarpēju klasificētas informācijas apmaiņu un aizsardzību.
Satversmes aizsardzības biroja amatpersonas sadarbībā ar Ziemeļmaķedonijas Republikas kompetento institūciju pārstāvjiem izstrādāja starpvaldību līguma projektu par klasificētas informācijas aizsardzību (“Līgums starp Latvijas Republikas valdību un Ziemeļmaķedonijas Republikas valdību par savstarpēju klasificētas informācijas apmaiņu un aizsardzību”) (turpmāk atkarībā no lietojuma konteksta – līguma projekts vai līgums).
Līguma projekta 5. pants nosaka Pušu pienākumu aizsargāt klasificētu informāciju, savukārt 3. pants nosaka klasificētas informācijas klasifikācijas pakāpju ekvivalenci.
Līguma projekts noteiks klasificētās informācijas, ar kuru puses ir apmainījušās, aizsardzības pasākumus (piekļuves kārtību klasificētai informācijai; klasificētas informācijas sniegšanas un izmantošanas kārtību; kompetento drošības iestāžu sadarbību; klasificētu līgumu noslēgšanas un izpildes kārtību; klasificētas informācijas nosūtīšanas, pavairošanas, tulkošanas un iznīcināšanas kārtību; vizīšu saskaņošanas kārtību; rīcību drošības incidentu gadījumā; kārtību kādā puses sedz izdevumus, kas radušies pildot līguma noteikumus; strīdu izšķiršanas kārtību), kā arī pušu kompetentās drošības iestādes, kuras būs atbildīgas par līguma ieviešanu un pārraudzību. Līguma projekts paredzēs iespēju vienas puses līgumslēdzējam piedalīties otras puses klasificēta līguma izpildē, ja reģistrācijas valsts kompetentā drošības iestāde tam ir izsniegusi industriālās drošības sertifikātu un ja personas, kas ir iesaistītas klasificētā līguma izpildē, ir saņēmušas atbilstošas speciālās atļaujas.
Klasificētas informācijas aizsardzība līguma projektā noteikta atbilstoši likumam “Par valsts noslēpumu”, Ministru kabineta 2023. gada 19. decembra noteikumiem Nr. 822 “Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi”.
Satversmes aizsardzības biroja amatpersonas sadarbībā ar Ziemeļmaķedonijas Republikas kompetento institūciju pārstāvjiem izstrādāja starpvaldību līguma projektu par klasificētas informācijas aizsardzību (“Līgums starp Latvijas Republikas valdību un Ziemeļmaķedonijas Republikas valdību par savstarpēju klasificētas informācijas apmaiņu un aizsardzību”) (turpmāk atkarībā no lietojuma konteksta – līguma projekts vai līgums).
Līguma projekta 5. pants nosaka Pušu pienākumu aizsargāt klasificētu informāciju, savukārt 3. pants nosaka klasificētas informācijas klasifikācijas pakāpju ekvivalenci.
Līguma projekts noteiks klasificētās informācijas, ar kuru puses ir apmainījušās, aizsardzības pasākumus (piekļuves kārtību klasificētai informācijai; klasificētas informācijas sniegšanas un izmantošanas kārtību; kompetento drošības iestāžu sadarbību; klasificētu līgumu noslēgšanas un izpildes kārtību; klasificētas informācijas nosūtīšanas, pavairošanas, tulkošanas un iznīcināšanas kārtību; vizīšu saskaņošanas kārtību; rīcību drošības incidentu gadījumā; kārtību kādā puses sedz izdevumus, kas radušies pildot līguma noteikumus; strīdu izšķiršanas kārtību), kā arī pušu kompetentās drošības iestādes, kuras būs atbildīgas par līguma ieviešanu un pārraudzību. Līguma projekts paredzēs iespēju vienas puses līgumslēdzējam piedalīties otras puses klasificēta līguma izpildē, ja reģistrācijas valsts kompetentā drošības iestāde tam ir izsniegusi industriālās drošības sertifikātu un ja personas, kas ir iesaistītas klasificētā līguma izpildē, ir saņēmušas atbilstošas speciālās atļaujas.
Klasificētas informācijas aizsardzība līguma projektā noteikta atbilstoši likumam “Par valsts noslēpumu”, Ministru kabineta 2023. gada 19. decembra noteikumiem Nr. 822 “Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi”.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Alternatīvo risinājumu nav.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts “Latvijas Republikas valdības un Ziemeļmaķedonijas Republikas valdības līgums par savstarpēju klasificētas informācijas apmaiņu un aizsardzību” (turpmāk – noteikumu projekts) neradīs finansiālu ietekmi uz valsts budžetu, jo nepieciešamie finansiālie līdzekļi paredzēti Satversmes aizsardzības biroja budžetā.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Līgumu Latvijas Republikas vārdā paraksta ārlietu ministre.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Pamatā netieši. Ziemeļmaķedonijas Republikas klasificētas informācijas apstrādes gadījumā tieši tiktu ietekmēti komersanti, kuri saņēmuši industriālās drošības sertifikātu un ir tiesīgi piedalīties klasificētos iepirkumos.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Nē, jo izstrādātais līguma projekts nerada ietekmi uz sabiedrības interesēm, tādēļ tās līdzdalība nav nepieciešama.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Satversmes aizsardzības birojs
- Militārās izlūkošanas un drošības dienests
- Valsts drošības dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Saskaņā ar Valsts drošības iestāžu likumu, viens no galvenajiem Valsts drošības iestāžu (VDI) uzdevumiem ir valsts noslēpuma aizsardzība, t.sk. klasificētās informācijas apmaiņa ar ārvalstu institūcijām, starptautiskajām organizācijām un to institūcijām. VDI (Satversmes aizsardzības birojs kā Nacionālā drošības iestāde, Militārās izlūkošanas un drošības dienests, Valsts drošības dienests) nodrošina klasificētas informācijas apriti, apstrādi un aizsardzību, kontrolē tās aizsardzību citās valsts iestādēs, nodrošina personu un komersantu pārbaudes, speciālo atļauju un industriālās drošības sertifikātu izsniegšanu, kā arī sniedz atzinumus par to, vai iepirkumi satur klasificēto informāciju.
Citas valsts iestādes, kas saņem Ziemeļmaķedonijas Republikas klasificēto informāciju un nodrošina tās apriti, apstrādi un aizsardzību.
Citas valsts iestādes, kas saņem Ziemeļmaķedonijas Republikas klasificēto informāciju un nodrošina tās apriti, apstrādi un aizsardzību.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
