Anotācija (ex-ante)

Ņemot vērā to, ka Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2021./2022. gadam, kas tika apstiprināts 2022. gada 23. martā ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 201, darbības periods ir noslēdzies, pastāv nepieciešamība uzsākt darbu pie ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna izstrādes nākamajam periodam atbilstoši saskaņotajam laika grafikam.

Finanšu ministrija kā koordinējoša iestāde ir uzsākusi darbu pie ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna veidošanas nākamajam periodam. Tādēļ pamatojoties uz VID segmentācijas rezultātiem vispirms tika noteiktas 10 prioritārās tautsaimniecības nozares (atbilstoši NACE klasifikatoram: Saimniecisko darbību statistiskā klasifikācija Eiropas Kopienā, 2. redakcija, pieejams https://www.csp.gov.lv/lv/klasifikacija/nace-2-red), kurās identificēti augsti nodokļu saistību neizpildes riski. VID nodokļu saistību izpildes disciplīnu novērtē, pamatojoties uz nodokļu maksātāju segmentācijas rezultātiem, kas nodokļu maksātājus sadala kopās pēc nodokļu maksāšanas uzvedības modeļiem. Atbilstoši jaunākajiem segmentācijas rezultātiem uz 2022. gada 1. augustu tika identificēti riskantie (“Uzraugāmie” un “Ierobežojamie”) nodokļu maksātāji ar sliktāku nodokļu samaksas disciplīnu, un kā papildus nozīmīgs atlases kritērijs riskanto nozaru identificēšanai tika ņemts vērā arī nedeklarētās darba samaksas apjoms (euro) un tās īpatsvars.
Tomēr NTSP apakšpadomes 2023. gada 12. janvāra sēdē, konsultējoties ar Latvijas Darba devēju konfederācijas un biedrības “Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera” pārstāvjiem, panākta vienošanās sākotnēji no riskanto nozaru saraksta izvēlēties dažas, koncentrējoties uz konkrētu nozaru darbības specifiku, nozaru politikas un tiesiskā regulējuma sakārtošanai. Vienlaikus sēdē tika izlemts par nākamā perioda plāna struktūru, paredzot, ka plāna mērķu sasniegšanai veicamie pasākumi konkrētās nozarēs tiks īstenoti divos virzienos, nosacīti apzīmējot tos par horizontālo pasākumu virzienu un prioritāro pasākumu virzienu. Horizontālo pasākumu virzienā tiks veikti visaptveroši pasākumi, kas attiecināmi uz visām nozarēm, savukārt prioritāro pasākumu virzienā tiks īstenoti mērķtiecīgi pasākumi ēnu ekonomikas riska mazināšanai konkrētās nozarēs. Tādējādi iekļaušanai plānā tiks izvēlētas šādas tautsaimniecības nozares un to apakšnozares, kā arī noteiktas par nozares pasākumu izstrādi un īstenošanu atbildīgās nozaru ministrijas:
horizontālo pasākumu virzienam – [G] Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība – Finanšu ministrija;
prioritāro pasākumu virzienam: [F] Būvniecība, kas ietver: [41] Ēku būvniecība, [43] Inženierbūvniecība, [43] Specializētie būvdarbi – Ekonomikas ministrija, bet [Q] Veselība un sociālā aprūpe, kas ietver [86] Veselības aizsardzība – Veselības ministrija.
Lai nodrošinātu efektīvu pieeju ēnu ekonomikas ierobežošanai, par plāna pasākumu izstrādi, īstenošanu un uzraudzību būs atbildīga konkrētas tautsaimniecības nozares ministrija, kas vadīs ekspertu darba grupu, kurā tiks iesaistīti pārstāvji no Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Latvijas Darba devēju konfederācijas, biedrības “Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera”, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Ārvalstu investoru padomes Latvijā, nozaru asociācijām un ministrijām un citām valsts pārvaldes iestādēm, pēc iespējas piesaistot arī zinātniekus un pētniekus.
Horizontālo pasākumu virzienā tiks izvērtēti un noteikti pasākumi mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības jomā saistībā ar skaidras naudas izmantošanu savstarpējos darījumos, efektīvu informācijas apmaiņu un administratīvā sloga mazināšanu.
Prioritāro pasākumu virzienā nozaru eksperti meklēs risinājumus un identificēs pasākumus ēnu ekonomikas risku mazināšanai konkrētā tautsaimniecības nozarē: būvniecība un veselības aizsardzība, paplašinot to ar skaistumkopšanas pakalpojumu jomu.
Atkarībā no nepieciešamības plāns var tikt papildināts arī ar citām nozarēm, kurās identificēti augsti ēnu ekonomikas riski, sniedzot priekšlikumus īstenojamiem pasākumiem.
Jāatzīmē, ka būvniecības nozarei ir vislielākais nedeklarētās darba samaksas īpatsvars 2020. gadā – 25,8 % (nedeklarētās darba samaksas apjoms ir 82,04 milj. euro), savukārt mazumtirdzniecības, izņemot automobiļus un motociklus, nozarei ir vislielākais nedeklarētās darba samaksas apjoms – 124,37 milj. euro (nedeklarētās darba samaksas īpatsvars – 18,8 %). Veselības aizsardzības nozarē 37 % komersantu ir augsts “aplokšņu algu” saņemšanas risks, nodokļu administrēšanas pasākumu laikā atklāta darījumu nereģistrēšana kases aparātā, kā arī konstatēti neuzskaitītie ieņēmumi no saimnieciskās darbības, it īpaši zobārstniecībā un mazās vispārējās ārstu praksēs, un virsstundas netiek apmaksātas atbilstoši Darba likuma prasībām.
Atbildīgās tautsaimniecības nozaru ministrijas sniegs Finanšu ministrijai izstrādātus priekšlikumus pasākumiem, kas vērsti uz konkrētas nozares darba sakārtošanu, un noteiks konkrētus izmērāmus rezultātus no pasākuma ieviešanas, iekļaušanai kopējā plānā. Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna projektu paredzēts izstrādāt līdz 2023. gada 31. maijam, lai līdz 2023. gada 31. jūlijam iesniegtu izskatīšanai Ministru kabinetā.
Vienlaikus jānorāda, ka Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna pasākumi nedublēs Nodokļu politikas pamatnostādņu virzienus, kā arī uzdevumus, kas iekļauti citu institūciju attīstības plānošanas dokumentos:
- Latvijas Nacionālās attīstības plāns 2021.–2027. gadam;
- Noziedzības novēršanas padomes rīcības plāns laikposmam no 2021. līdz 2026. gadam;
- Pasākumu plāns noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai 2023.–2025. gadam;
- Valsts robežsardzes, Valsts ieņēmumu dienesta un Valsts policijas kopējās sadarbības plāns akcīzes preču (cigarešu) nelegālās aprites apkarošanai u.c.