22-TA-1407: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 30. augusta noteikumos Nr. 685 "Rezidentu uzņemšanas, sadales un rezidentūras finansēšanas kārtība"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ar grozījumiem Ministru kabineta 2011. gada 30. augusta noteikumos Nr. 685 ”Rezidentu uzņemšanas, sadales un rezidentūras finansēšanas kārtība” (turpmāk - Noteikumu projekts) nosaka rezidentu uzņemšanas, sadales un finansēšanas kārtību. Augstskolām rezidentūras vietu un specializācijas plānošana būs elastīgāka un topošajiem ārstiem - labvēlīgāka.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Papildināt, ka rezidentūras vietu skaita plānošanā tiek ņemta vērā augstskolu sniegtā informācija par plānoto medicīnas studiju absolventu skaitu kārtējā gadā.
Precizēt kritēriju piemaksas saņemšanai par darbu ārstniecības iestādēs ārpus Rīgas.
Veikt izmaiņas arī attiecībā uz atstrādes nosacījumiem rezidentiem, kuri specialitāti apguvuši valsts apmaksātajā rezidentūras programmā. Atrunāta kārtība maksas rezidentūras plānošanai augstskolās.
Precizēt kritēriju piemaksas saņemšanai par darbu ārstniecības iestādēs ārpus Rīgas.
Veikt izmaiņas arī attiecībā uz atstrādes nosacījumiem rezidentiem, kuri specialitāti apguvuši valsts apmaksātajā rezidentūras programmā. Atrunāta kārtība maksas rezidentūras plānošanai augstskolās.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ministru kabineta 2011. gada 30. augusta noteikumi Nr. 685 “Rezidentu sadales un rezidentūras finansēšanas noteikumi” (turpmāk – Noteikumi) nosaka rezidentu sadales un rezidentūras finansēšanas kārtību. Rezidentūra ir darba tiesiskajās attiecībās ar izglītības programmu īstenojošu ārstniecības iestādi esoša ārsta izglītošana valsts valodā specialitātes iegūšanai saskaņā ar akreditētu profesionālo rezidentūras izglītības programmu medicīnā. Šīs izglītības formas kvalitatīvas realizācijas pamata aspekti ir akreditēta programma, kas tiek realizēta ārstniecības iestādēs ar šai programmai atbilstošu pacientu plūsmu, manipulāciju apjomu un sertificētu ārstu klātesamību. Rezidentūras izglītības programmas realizē augstskolas, kuras īsteno augstāko profesionālo studiju programmu ārsta profesionālās kvalifikācijas iegūšanai (turpmāk – augstskola), proti Rīgas Stradiņa universitāte un Latvijas Universitāte.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Noteikumu 3. punkts nosaka, kādus datus Veselības ministrija izmanto, lai plānotu no valsts budžeta finansējamo rezidentūras vietu skaitu. Veselības aprūpes cilvēkresursu plānošana nav tieša un precīza (eksakta) metode – plānošanā izmantojamie dati un informācijas avoti regulāri tiek pārskatīti, lai nodrošinātu pēc iespējas precīzāku ārsta specialitāšu attīstības tendenču analīzi un jauno speciālistu sagatavošanu. Nepieciešams papildināt Noteikumu 3.punktu ar datiem, kas tiek izmantoti plānojot no valsts budžeta finansējamo rezidentūras vietu skaitu.
Noteikumu 5.1 punktā noteikts detalizēts process, kādā notiek dokumentu iesniegšana rezidentūrā, tajā skaitā paredzot, ka dokumentu iesniegšana iespējama tikai klātienē.
Noteikumu 5.1 punktā noteikts detalizēts process, kādā notiek dokumentu iesniegšana rezidentūrā, tajā skaitā paredzot, ka dokumentu iesniegšana iespējama tikai klātienē.
Risinājuma apraksts
Par nepieciešamību Veselības ministrijai uzņemties koordinējošo lomu rezidentūras vietu plānošanā un sabalansēt medicīnas pamatstudiju absolventu skaitu ar rezidentūras vietu skaitu norādījusi Valsts kontrole revīzijas ziņojumā “Par cilvēkresursiem veselības aprūpē”[1]. Atbilstoši Valsts kontroles revidentu ieteikumam tiek papildināts Noteikumu 3.punkts paredzot, ka rezidentūras vietu skaita plānošanā tiek ņemta vērā augstskolu sniegtā informācija par plānoto medicīnas studiju absolventu skaitu kārtējā gadā. Tā kā uz rezidentūras vietām pretendē ne vien ārsti, kas absolvējuši studijas par valsts budžeta līdzekļiem, bet arī medicīnas studiju absolventi, kuru apmācību pilnā apmērā sedz juridiska vai fiziska persona, līdz ar to rezidentūras vietu skaita noteikšanā paredzēts vērtēt kopējo medicīnas studiju absolventu skaitu. Vienlaikus diskusijās par Noteikumu projektu šādu priekšlikumu ir izteikusi arī Latvijas Jauno Ārstu asociācija.
Noteikumu projekts (Noteikumu projekta 1.punkts) paredz, ka rezidentūras vietu skaita plānošanā tiek ņemta vērā augstskolu sniegtā informācija par plānoto medicīnas studiju absolventu skaitu kārtējā gadā. Tāpat tiks ņemts vērā arī ārstniecības iestāžu pieprasījums pēc rezidentiem dažādās specialitātēs.
Tieslietu ministrija 11.04.2022. atzinumā norāda, ka Tieslietu ministrijas ieskatā ir būtiski, ka tiek izvērtēti arī emigrācijas dati, jo ir profesijas, kurās ārsti emigrē, lai veiktu darbu citā Eiropas Savienības dalībvalstī. Attiecīgi paredzot rezidentūras specialitāšu skaitu, ir svarīgi saprast un ņemt vērā, kādas ir ārstniecības profesijas, kurās ārsti vairāk (pastiprināti) izvēlas emigrēt un strādāt citā valstī.
Skaidrojam, ka šobrīd Noteikumu 3.5. punkts nosaka, ka nosakot no valsts budžeta līdzekļiem finansējamo rezidentūras vietu skaitu sadalījumā pa specialitātēm, Veselības ministrija izmanto Eiropas Savienības dalībvalstu ārstu nodrošinājuma statistisko datu savstarpējā analīze, t.sk. arī pieejamo informāciju, kas raksturo ārstu speciālistu migrāciju. Bez tam Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta ģenerāldirektorāts ir atbalstījis Veselības Ministrijas iesniegto pieprasījumu pēc tehniskā atbalsta “Veselības darbaspēka stratēģijas Latvijā izstrādē”[2]. Iepriekš minētā projekta mērķis ir visaptveroša veselības darbspēka stratēģijas izstrāde. Kā viens no uzdevumiem - veikt veselības darbaspēka un apmācības sistēmas analīzi, tai skaitā izstrādāt veselības nozares cilvēkresursu kartējumu un izstrādāt veselības darbaspēka plānošanas modeli veselības darbaspēka nākotnes vajadzību projektēšanai.
Saskaņā ar Rīgas Stradiņa universitātes priekšlikumu un sniegto skaidrojumu, ka vispārīgos dokumentu iesniegšanas noteikumus, piesakoties studijām augstskolā, reglamentē Ministru kabineta 2006. gada 10. oktobra noteikumi Nr. 846 “Noteikumi par prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai studiju programmās” (turpmāk – Noteikumi Nr. 846), Noteikumu 5.1 punkts tiek svītrots (Noteikumu projekta 2.punkts). Tā rezultātā dokumentu iesniegšanu rezidentūras uzņemšanas konkursā regulēs vispārīgās Noteikumu Nr. 846 normas. Tas ļautu dokumentu iesniegšanu vienotajā uzņemšanā rezidentūrā iesniegt arī elektroniskā veidā, izmantojot atbilstošas tehnoloģijas, kas nodrošina drošu lietotāja autentifikāciju, īstenojot mūsdienu procesiem un tendencēm atbilstošu procesu.
[1] Valsts kontroles revīzijas ziņojums “Par cilvēkresursiem veselības aprūpē”, 2019, 51.lpp.
[2] https://www.vm.gov.lv/lv/veselibas-darbaspeka-strategija-latvija
Noteikumu projekts (Noteikumu projekta 1.punkts) paredz, ka rezidentūras vietu skaita plānošanā tiek ņemta vērā augstskolu sniegtā informācija par plānoto medicīnas studiju absolventu skaitu kārtējā gadā. Tāpat tiks ņemts vērā arī ārstniecības iestāžu pieprasījums pēc rezidentiem dažādās specialitātēs.
Tieslietu ministrija 11.04.2022. atzinumā norāda, ka Tieslietu ministrijas ieskatā ir būtiski, ka tiek izvērtēti arī emigrācijas dati, jo ir profesijas, kurās ārsti emigrē, lai veiktu darbu citā Eiropas Savienības dalībvalstī. Attiecīgi paredzot rezidentūras specialitāšu skaitu, ir svarīgi saprast un ņemt vērā, kādas ir ārstniecības profesijas, kurās ārsti vairāk (pastiprināti) izvēlas emigrēt un strādāt citā valstī.
Skaidrojam, ka šobrīd Noteikumu 3.5. punkts nosaka, ka nosakot no valsts budžeta līdzekļiem finansējamo rezidentūras vietu skaitu sadalījumā pa specialitātēm, Veselības ministrija izmanto Eiropas Savienības dalībvalstu ārstu nodrošinājuma statistisko datu savstarpējā analīze, t.sk. arī pieejamo informāciju, kas raksturo ārstu speciālistu migrāciju. Bez tam Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta ģenerāldirektorāts ir atbalstījis Veselības Ministrijas iesniegto pieprasījumu pēc tehniskā atbalsta “Veselības darbaspēka stratēģijas Latvijā izstrādē”[2]. Iepriekš minētā projekta mērķis ir visaptveroša veselības darbspēka stratēģijas izstrāde. Kā viens no uzdevumiem - veikt veselības darbaspēka un apmācības sistēmas analīzi, tai skaitā izstrādāt veselības nozares cilvēkresursu kartējumu un izstrādāt veselības darbaspēka plānošanas modeli veselības darbaspēka nākotnes vajadzību projektēšanai.
Saskaņā ar Rīgas Stradiņa universitātes priekšlikumu un sniegto skaidrojumu, ka vispārīgos dokumentu iesniegšanas noteikumus, piesakoties studijām augstskolā, reglamentē Ministru kabineta 2006. gada 10. oktobra noteikumi Nr. 846 “Noteikumi par prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai studiju programmās” (turpmāk – Noteikumi Nr. 846), Noteikumu 5.1 punkts tiek svītrots (Noteikumu projekta 2.punkts). Tā rezultātā dokumentu iesniegšanu rezidentūras uzņemšanas konkursā regulēs vispārīgās Noteikumu Nr. 846 normas. Tas ļautu dokumentu iesniegšanu vienotajā uzņemšanā rezidentūrā iesniegt arī elektroniskā veidā, izmantojot atbilstošas tehnoloģijas, kas nodrošina drošu lietotāja autentifikāciju, īstenojot mūsdienu procesiem un tendencēm atbilstošu procesu.
[1] Valsts kontroles revīzijas ziņojums “Par cilvēkresursiem veselības aprūpē”, 2019, 51.lpp.
[2] https://www.vm.gov.lv/lv/veselibas-darbaspeka-strategija-latvija
Problēmas apraksts
Lai īstenotu rezidentūras studiju programmas, augstskolas slēdz līgumus par rezidentu apmācību ar ārstniecības iestādēm un sadarbības līgumus ar ārstniecības iestādēm, kas ir Veselības ministrijas padotībā esošas budžeta iestādes (Noteikumu 11.5.apakšpunkts). Nepieciešams papildināt Noteikumu 11.5.apakšpunktu detalizētāk nosakot un stiprinot augstskolu lomu kvalitatīvu rezidentūras programmu īstenošanā, kas ir saskaņā ar augstskolu autonomijas principu.
Noteikumu 13. punktā paredzēts, ka ārstniecības iestāde, ar kuru rezidentam ir darba tiesiskās attiecības, slēdz līgumus ar citām ārstniecības iestādēm, tādējādi nodrošinot dažādu nepieciešamo studiju kursu apguvi (“rotācijas disciplīnas”). Tomēr šobrīd spēkā esošais punkts īsti neatspoguļo realitāti un nepamatoti sašaurina ārstniecības iestāžu loku kvalitatīvai un visaptverošai rezidentu apmācībai. Faktiski rezidentu rotācija starp ārstniecības iestādēm tiek organizēta un sadarbības līgumu slēgšana ir saistoša visām ārstniecības iestādēm, nevis tikai Noteikumu 13. punktā noteiktajām daudzprofilu slimnīcām sadarbībā ar augstskolām un specializētajām slimnīcām. Proti, augstskola slēdz līgumu ar ārstniecības iestādēm par rezidentu apmācību. Bez tam teorētiski ir iespējams gadījums, kad ārstniecības iestāde pati spēj nodrošināt rezidentam visu praktisko apmācību. Tāpēc līgumu slēgšanu ar citām ārstniecības iestādēm nevajadzētu noteikt par pienākumu.
Rezidentūras programma pieļauj rezidentu rotācijas dažādās ārstniecības iestādēs. Līdz ar to Noteikumu 14.punktā ietvertā norma ir morāli novecojusi.
Noteikumu 13. punktā paredzēts, ka ārstniecības iestāde, ar kuru rezidentam ir darba tiesiskās attiecības, slēdz līgumus ar citām ārstniecības iestādēm, tādējādi nodrošinot dažādu nepieciešamo studiju kursu apguvi (“rotācijas disciplīnas”). Tomēr šobrīd spēkā esošais punkts īsti neatspoguļo realitāti un nepamatoti sašaurina ārstniecības iestāžu loku kvalitatīvai un visaptverošai rezidentu apmācībai. Faktiski rezidentu rotācija starp ārstniecības iestādēm tiek organizēta un sadarbības līgumu slēgšana ir saistoša visām ārstniecības iestādēm, nevis tikai Noteikumu 13. punktā noteiktajām daudzprofilu slimnīcām sadarbībā ar augstskolām un specializētajām slimnīcām. Proti, augstskola slēdz līgumu ar ārstniecības iestādēm par rezidentu apmācību. Bez tam teorētiski ir iespējams gadījums, kad ārstniecības iestāde pati spēj nodrošināt rezidentam visu praktisko apmācību. Tāpēc līgumu slēgšanu ar citām ārstniecības iestādēm nevajadzētu noteikt par pienākumu.
Rezidentūras programma pieļauj rezidentu rotācijas dažādās ārstniecības iestādēs. Līdz ar to Noteikumu 14.punktā ietvertā norma ir morāli novecojusi.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekta 3.punkts paredz, ka ņemot vērā ārstniecības iestāžu iesniegtos pieprasījumus attiecībā uz rezidentūras vietām konkrētā specialitātē, augstskola slēdz līgumus par rezidentu apmācību ar ārstniecības iestādēm un sadarbības līgumus ar ārstniecības iestādēm, kas ir Veselības ministrijas padotībā esošas budžeta iestādes. No valsts budžeta finansēto rezidentūras vietu plānošanas ietvaros Veselības ministrija saņem ārstniecības iestāžu informāciju par iespējām nodrošināt rezidentu apmācību atbilstoši ārstniecības iestāžu sniegto veselības aprūpes pakalpojumu līmenim (Noteikumu projekta 1.punkts). Veselības ministrija šo informāciju plāno iesniegt augstskolai, lai augstskolas to savas kompetences ietvaros varētu izmantot slēdzot līgumus par rezidentu apmācību ar ārstniecības iestādēm.
Noteikumu projekta 4.punkts paredz paplašināt ārstniecības iestāžu loku kvalitatīvai un visaptverošai rezidentu apmācībai, nosakot, ka ārstniecības iestāde nepieciešamības gadījumā var slēgt līgumu ar citu ārstniecības iestādi ar atbilstošu darbības profilu un apmācības iespējām, lai nodrošinātu nepieciešamo sadarbību rezidenta apmācībā attiecīgajā studiju programmā.
Pēc studiju programmu vadītāja, rezidentu iniciatīvas un kopīgas saskaņošanas var veikt rotācijas uz dažādām ārstniecības iestādēm. Līdz ar to tiek svītrots Noteikumu 14.punkts (Noteikumu projekta 5.punkts).
Noteikumu projekta 4.punkts paredz paplašināt ārstniecības iestāžu loku kvalitatīvai un visaptverošai rezidentu apmācībai, nosakot, ka ārstniecības iestāde nepieciešamības gadījumā var slēgt līgumu ar citu ārstniecības iestādi ar atbilstošu darbības profilu un apmācības iespējām, lai nodrošinātu nepieciešamo sadarbību rezidenta apmācībā attiecīgajā studiju programmā.
Pēc studiju programmu vadītāja, rezidentu iniciatīvas un kopīgas saskaņošanas var veikt rotācijas uz dažādām ārstniecības iestādēm. Līdz ar to tiek svītrots Noteikumu 14.punkts (Noteikumu projekta 5.punkts).
Problēmas apraksts
Noteikumu 20.punkts nosaka, ka rezidenta mēnešalga reģionālajā daudzprofilu slimnīcā vai daudzprofilu slimnīcā, kura sadarbojas ar reģionālo daudzprofilu slimnīcu, vai ģimenes (vispārējās prakses) ārsta praksē ārpus Rīgas ir vismaz par 30 % lielāka nekā zemākā mēnešalga, kas noteikta normatīvajos aktos par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu ārstniecības personām.
Noteikumu 20.punkta mērķis ir nodrošināt ārstu vienmērīgu izvietojumu visā valsts teritorijā. Motivējot jaunos speciālistus rezidentūras izglītības programmu apgūt reģionālajās daudzprofilu slimnīcās ārpus Rīgas, palielinās iespēja, ka pēc studijām tie turpinās profesionālo darbību attiecīgajā reģionā[1]. Vienlaikus, darba apjoms ārstniecības iestādēs reģionos nav noteikts, radot situāciju, kad jaunie speciālisti rezidentūras laikā lielāko daļu rezidentūras programmas apgūst ārstniecības iestādē Rīgā, bet saņem atšķirīgu mēnešalgu. Šāda kārtība tika noteikta 2016.gadā, lai motivētu jaunos speciālistus vēl pirms rezidentūras beigām apliecināt vēlmi strādāt reģionālajā slimnīcā, par šo nodomu saņemot par 30% lielāku mēnešalgu. Attiecībā uz rezidentūras studiju procesa nodrošināšanu ārstniecības iestādēs ārpus Rīgas starp dažādām specialitātēm būtiski atšķiras. Ir specialitātes, kurās rezidentūras studiju procesu pilnā apmērā var īstenot ārstniecības iestādēs ārpus Rīgas (piemēram, ģimenes (vispārējās prakses) ārsts). Savukārt ir specialitātes, kurās rezidentūras apmācība praktisko un teorētisko studiju kursu ietvaros (izņemot dežūras) īstenojama tikai klīniskās universitātes slimnīcās (piemēram, radiologs)[2]. Situācija risina jautājumu ar rezidentu piesaisti reģioniem, bet rada netaisnīgu atalgojuma sistēmu.
Šobrīd nākas secināt, ka pastāvošais regulējums (Noteikumu 20.punkts) gadījumos, kad ka jaunie speciālisti rezidentūras laikā lielāko daļu rezidentūras programmas apgūst ārstniecības iestādē Rīgā, bet saņem atšķirīgu mēnešalgu, veido nevienlīdzību un rezidenti par vienādas nozīmes darbu nesaņemt vienādu atalgojumu.
[1] Ministru kabineta noteikumu projekta „Rezidentu sadales un rezidentūras finansēšanas noteikumi” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācija) 2.lpp. Pieejams: https://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40222851
[2] RSU 04.06.2021. vēstule Nr. 60-6/214/2021
Noteikumu 20.punkta mērķis ir nodrošināt ārstu vienmērīgu izvietojumu visā valsts teritorijā. Motivējot jaunos speciālistus rezidentūras izglītības programmu apgūt reģionālajās daudzprofilu slimnīcās ārpus Rīgas, palielinās iespēja, ka pēc studijām tie turpinās profesionālo darbību attiecīgajā reģionā[1]. Vienlaikus, darba apjoms ārstniecības iestādēs reģionos nav noteikts, radot situāciju, kad jaunie speciālisti rezidentūras laikā lielāko daļu rezidentūras programmas apgūst ārstniecības iestādē Rīgā, bet saņem atšķirīgu mēnešalgu. Šāda kārtība tika noteikta 2016.gadā, lai motivētu jaunos speciālistus vēl pirms rezidentūras beigām apliecināt vēlmi strādāt reģionālajā slimnīcā, par šo nodomu saņemot par 30% lielāku mēnešalgu. Attiecībā uz rezidentūras studiju procesa nodrošināšanu ārstniecības iestādēs ārpus Rīgas starp dažādām specialitātēm būtiski atšķiras. Ir specialitātes, kurās rezidentūras studiju procesu pilnā apmērā var īstenot ārstniecības iestādēs ārpus Rīgas (piemēram, ģimenes (vispārējās prakses) ārsts). Savukārt ir specialitātes, kurās rezidentūras apmācība praktisko un teorētisko studiju kursu ietvaros (izņemot dežūras) īstenojama tikai klīniskās universitātes slimnīcās (piemēram, radiologs)[2]. Situācija risina jautājumu ar rezidentu piesaisti reģioniem, bet rada netaisnīgu atalgojuma sistēmu.
Šobrīd nākas secināt, ka pastāvošais regulējums (Noteikumu 20.punkts) gadījumos, kad ka jaunie speciālisti rezidentūras laikā lielāko daļu rezidentūras programmas apgūst ārstniecības iestādē Rīgā, bet saņem atšķirīgu mēnešalgu, veido nevienlīdzību un rezidenti par vienādas nozīmes darbu nesaņemt vienādu atalgojumu.
[1] Ministru kabineta noteikumu projekta „Rezidentu sadales un rezidentūras finansēšanas noteikumi” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācija) 2.lpp. Pieejams: https://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40222851
[2] RSU 04.06.2021. vēstule Nr. 60-6/214/2021
Risinājuma apraksts
Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) un Latvijas Jauno ārstu asociācijas (turpmāk- LJĀA) ieskatā jaunajiem speciālistiem ir nepieciešami motivējošie faktori, lai piesaistītu reģionālajām ārstniecības iestādēm. LJĀA ierosina, ka reģionālo rezidentu piemaksām esošie finanšu līdzekļi ir novirzāmi visiem rezidentiem par faktiskiem mēnešiem, kas pavadīti rotācijās reģionālajās slimnīcās, nedalot rezidentus pēc reģionālā līguma esamības[1].
Ar Noteikumu projektu (Noteikumu projekta 8.punkts) plānots novērst šo nevienlīdzību, paredzot, ka rezidents, kuram ir darba līgums ar reģionālo daudzprofilu slimnīcu un specializēto slimnīcu ārpus Rīgas, vai daudzprofilu slimnīcu ārpus Rīgas, kura sadarbojas ar reģionālo daudzprofilu slimnīcu, vai ģimenes (vispārējās prakses) ārsta praksi ārpus Rīgas tikai par tur nostrādātām stundām saņems piemaksu, nevis paaugstinātu samaksu par visu studiju laiku. Piemaksa tiek maksāta kā papildus atlīdzība par kādu konkrētu apstākļu iestāšanos, šajā gadījumā par darbu reģionā ārpus Rīgas. Ar normu tiek noteikts, ka personai piemaksu par darbu reģionā ārpus Rīgas, tai skaitā dežūrām, reģionā ārpus Rīgas aprēķina no attiecīgajā mēnesī nostrādāto stundu skaita ārstniecības iestādē ārpus Rīgas. Tādējādi piemaksas saņemšanas nosacījumus padarot līdzsvarotākus visiem rezidentiem.
Noteikumu projekta 8.punktā ietverto pieeju, kur reģionālo piemaksu rēķina proporcionāli reģionā nostrādātajām stundām, atbalsta Rīgas Stradiņa universitāte[2]. Vienlaikus Rīgas Stradiņa universitāte norāda, ka nav kapacitātes izsekot līdzi finansējuma izlietojumam un visa kontrole par to, cik stundas rezidents ir nostrādājis reģionā pāriet ārstniecības iestādes kompetencē (kurai ir atbilstoši dokumenti kā to pārbaudīt). Rezidenti augstskolai mēneša ietvarā (katra mēneša beigās) neatskaitās par to, vai un cik ilgu laiku ir atradušies reģionā (šādas procedūras ieviešana būtu papildu administratīvais slogs). Līdz ar to kontrole pār piemaksas attiecināmību ir ārstniecības iestādes kompetencē (kurai ir atbilstoši dokumenti kā to pārbaudīt). Vienlaikus tiek veikti grozījumi Noteikumu 2.pielikumā - ārstniecības iestādes sniegtajā pārskatā par rezidentu apmācībai pārskaitīto valsts budžeta līdzekļu faktisko izlietojumu (Noteikumu projekta 22.punkts).
Kā arī Noteikumu 20.punktā minētais ārstniecības iestāžu uzskaitījums tiek papildināts ar specializētajām slimnīcām ārpus Rīgas (Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca "Ainaži", Piejūras slimnīca, Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca, Slimnīca "Ģintermuiža"", Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca, Siguldas slimnīca, Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"").
Veicot grozījumus ārstniecības iestāžu veidu uzskaitījumā Noteikumu 20. punktā, nepieciešams precizēt arī Noteikumu 19.4 un 19.41 apakšpunktu (Noteikumu projekta 6., 7.punkts) un Noteikumu 25.1. un 25.3.apakšpunktu (Noteikumu projekta 9., 10.punkts). Pretējā gadījumā pastāv pretrunīgs darba samaksas regulējums.
Augstskola ar studējošiem rezidentiem ir noslēgusi studiju līgumu un ārstniecības iestāde ir noslēgusi darba līgumu, kurš paredz Noteikumu 20.punktā minēto paaugstināto mēnešalgu, un Rīgas Stradiņa universitāte ir izteikusi indikatīvu informāciju, ka liedzot rezidentam saņemt par 30% augstāku atlīdzību var tikt radīti būtiski šķēršļi reģionālajām ārstniecības iestādēm mērķtiecīgi un preventīvi piesaistīt topošos speciālistus darbam konkrētajās specialitātēs[3]. Rezidentūras vietas izvēle var būtiski ietekmēta un rezidenti, kuri jau šobrīd ir noslēguši darba līgumu ar reģionālo daudzprofilu slimnīcu vai daudzprofilu slimnīcu, kura sadarbojas ar reģionālo daudzprofilu slimnīcu, vai ģimenes (vispārējās prakses) ārsta praksi ārpus Rīgas to var mainīt darba vietu un turpināt strādāt Rīgā. Veselības ministrijas ieskatā šāda situācija var radīt draudus veselības aprūpes nepārtrauktībai un ārstniecības pakalpojumu nodrošināšanā ārpus Rīgas. Rezidenti ir iesaistīti sabiedrībai būtisku veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā. Lai novērstu iespējamo rezidentu aizplūšanu no reģiona un, lai sasniegtu mērķi - nodrošināt ārstu vienmērīgu izvietojumu visā valsts teritorijā, tiek noteikts, ka rezidentiem, kuri uzsākuši studijas līdz 2022.gada 30.septembrim tiek saglabāts līdzšinējais Noteikumu 20.punktā minētais nosacījums. Rezidentūrā akadēmiskais gads sākas 1.oktobrī, bet ir atsevišķi rezidenti, kas studijas rezidentūrā ir uzsākuši vēlāk kā 1. oktobrī. Piemēram: pediatrijas apakšspecialitātes rezidenti.
Nevienlīdzība attieksme saglabājas uz rezidentu grupu, kuri uzsākuši studijas līdz 2022.gada 30.septembrim, bet tas ir līdz brīdim, kad šī rezidentu grupa absolvēs rezidentūru. Turklāt rezidentiem, kuri uzsāks studijas 2022.gada 1.oktobrī tiek pilnībā tiek ievērots vienlīdzības princips, kā arī princips, ka par vienādas nozīmes darbu personām ir tiesības saņemt vienādu atalgojumu.
Atkārtoti uzsveram, ka nedrīkstam pieļaut rezidentu aizplūšanu no reģiona. Sabiedrības veselība ir viena no Satversmē ietvertajām konstitucionālajām vērtībām, kuras aizsardzībai valsts var ierobežot citu personu tiesības. Proti, labumu no šāda pārejas nosacījuma (Noteikumu projekta 19. punkts) gūst visa sabiedrība, jo tiek nodrošināta veselības aprūpes nepārtrauktība. Šie apstākļi līdz brīdim, kad rezidentūru absolvēs rezidenti, kuri studijas ir uzsākuši līdz 30.09.2022.[4] pamato atšķirīgas samaksas noteikumu nosacījumus rezidentiem, kuri uzsāk studijas ar 2022.gada 1.oktobri, un rezidentiem, kuri uzsākuši studijas līdz 2022.gada 30.septembrim, lai nodrošinātu sabiedrībai būtisku veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību.
Turklāt vēl viens būtisks aspekts, ir tiesiskās paļāvības principa ievērošana. Ievērojot tiesiskās paļāvības principu, kas noteic, ka indivīds var paļauties uz to, ka tiesības un citas leģitīmās intereses, kuras viņš ir ieguvis, paļaujoties uz to, ka publisko tiesību subjekta rīcība ir tiesiska un konsekventa, viņam vēlāk netiks atņemtas, tāpēc, ka publisko tiesību subjekts savas domas ir mainījis vai arī izrādās, ka rīcība ir bijusi prettiesiska[5], tiek noteikts atšķirīgs darba samaksas regulējumu rezidentiem, kuri uzsāk studijas ar 2022.gada 1.oktobri, un rezidentiem, kuri uzsākuši studijas līdz 2022.gada 30.septembrim. Veselības ministrijas ieskatā būtiskāk ir ievērot tiesiskās paļāvības principu attiecībā uz tiem rezidentiem, kuri ir jau uzsākuši studijas rezidentūrā. Līdz ar to Noteikumu projekta 19.punkts paredz noteikt, ka rezidentiem, kuri uzsāks studijas ar 2022.gada 1.oktobri, tiks piemērota Noteikumu projekta 8.punktā noteiktā piemaksas piemērojamības kārtība. Turklāt rezidentiem, kuri uzsākuši studijas līdz 2022.gada 30.septembrim tiek saglabāts līdzšinējais Noteikumu 20.punktā minētais nosacījums, ka rezidenta mēnešalga reģionālajā daudzprofilu slimnīcā vai daudzprofilu slimnīcā, kura sadarbojas ar reģionālo daudzprofilu slimnīcu, vai ģimenes (vispārējās prakses) ārsta praksē ārpus Rīgas ir vismaz par 30 % lielāka nekā zemākā mēnešalga, kas noteikta normatīvajos aktos par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu ārstniecības personām. Kā arī to pamato augstskolu pieeja, rezidenti, kuri ir darba attiecībās ar reģionālo ārstniecības iestādi studiju procesa ietvaros – gan īstenojot obligātās 48 stundu dežūras, gan apmācību studiju kursos, šobrīd tiek maksimāli novirzīti darbam ārstniecības iestādē ārpus Rīgas – uz iestādi ar kuru noslēgts rezidentūras darba līgums. Tādējādi pārejas periodā tiks maksimāli nodrošināts tiesiskās vienlīdzības princips, kā arī ievērojot principu, ka par vienādas nozīmes darbu personām ir tiesības saņemt vienādu atalgojumu.
[1] Latvijas Jauno ārstu asociācijas 01.06.2021vēstule “Par priekšlikumiem rezidentūras procesa uzlabošanai”
[2] Rīgas Stradiņa universitātes 31.05.2022. elektroniskā pasta vēstule
[3] RSU 04.06.2021. vēstule Nr. 60-6/214/2021
[4] Rezidentūras ilgums ir atkarīgs no izvēlētās specialitātēs tā var būt no 1 līdz 6 gadiem.
[5] Satversmes tiesas tiesnese, profesore, dr.iur. Daiga Rezevska „Tiesiskās drošības un paļāvības princips – būtiski tiesiskas valsts principa elementi”
Ar Noteikumu projektu (Noteikumu projekta 8.punkts) plānots novērst šo nevienlīdzību, paredzot, ka rezidents, kuram ir darba līgums ar reģionālo daudzprofilu slimnīcu un specializēto slimnīcu ārpus Rīgas, vai daudzprofilu slimnīcu ārpus Rīgas, kura sadarbojas ar reģionālo daudzprofilu slimnīcu, vai ģimenes (vispārējās prakses) ārsta praksi ārpus Rīgas tikai par tur nostrādātām stundām saņems piemaksu, nevis paaugstinātu samaksu par visu studiju laiku. Piemaksa tiek maksāta kā papildus atlīdzība par kādu konkrētu apstākļu iestāšanos, šajā gadījumā par darbu reģionā ārpus Rīgas. Ar normu tiek noteikts, ka personai piemaksu par darbu reģionā ārpus Rīgas, tai skaitā dežūrām, reģionā ārpus Rīgas aprēķina no attiecīgajā mēnesī nostrādāto stundu skaita ārstniecības iestādē ārpus Rīgas. Tādējādi piemaksas saņemšanas nosacījumus padarot līdzsvarotākus visiem rezidentiem.
Noteikumu projekta 8.punktā ietverto pieeju, kur reģionālo piemaksu rēķina proporcionāli reģionā nostrādātajām stundām, atbalsta Rīgas Stradiņa universitāte[2]. Vienlaikus Rīgas Stradiņa universitāte norāda, ka nav kapacitātes izsekot līdzi finansējuma izlietojumam un visa kontrole par to, cik stundas rezidents ir nostrādājis reģionā pāriet ārstniecības iestādes kompetencē (kurai ir atbilstoši dokumenti kā to pārbaudīt). Rezidenti augstskolai mēneša ietvarā (katra mēneša beigās) neatskaitās par to, vai un cik ilgu laiku ir atradušies reģionā (šādas procedūras ieviešana būtu papildu administratīvais slogs). Līdz ar to kontrole pār piemaksas attiecināmību ir ārstniecības iestādes kompetencē (kurai ir atbilstoši dokumenti kā to pārbaudīt). Vienlaikus tiek veikti grozījumi Noteikumu 2.pielikumā - ārstniecības iestādes sniegtajā pārskatā par rezidentu apmācībai pārskaitīto valsts budžeta līdzekļu faktisko izlietojumu (Noteikumu projekta 22.punkts).
Kā arī Noteikumu 20.punktā minētais ārstniecības iestāžu uzskaitījums tiek papildināts ar specializētajām slimnīcām ārpus Rīgas (Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca "Ainaži", Piejūras slimnīca, Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca, Slimnīca "Ģintermuiža"", Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca, Siguldas slimnīca, Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"").
Veicot grozījumus ārstniecības iestāžu veidu uzskaitījumā Noteikumu 20. punktā, nepieciešams precizēt arī Noteikumu 19.4 un 19.41 apakšpunktu (Noteikumu projekta 6., 7.punkts) un Noteikumu 25.1. un 25.3.apakšpunktu (Noteikumu projekta 9., 10.punkts). Pretējā gadījumā pastāv pretrunīgs darba samaksas regulējums.
Augstskola ar studējošiem rezidentiem ir noslēgusi studiju līgumu un ārstniecības iestāde ir noslēgusi darba līgumu, kurš paredz Noteikumu 20.punktā minēto paaugstināto mēnešalgu, un Rīgas Stradiņa universitāte ir izteikusi indikatīvu informāciju, ka liedzot rezidentam saņemt par 30% augstāku atlīdzību var tikt radīti būtiski šķēršļi reģionālajām ārstniecības iestādēm mērķtiecīgi un preventīvi piesaistīt topošos speciālistus darbam konkrētajās specialitātēs[3]. Rezidentūras vietas izvēle var būtiski ietekmēta un rezidenti, kuri jau šobrīd ir noslēguši darba līgumu ar reģionālo daudzprofilu slimnīcu vai daudzprofilu slimnīcu, kura sadarbojas ar reģionālo daudzprofilu slimnīcu, vai ģimenes (vispārējās prakses) ārsta praksi ārpus Rīgas to var mainīt darba vietu un turpināt strādāt Rīgā. Veselības ministrijas ieskatā šāda situācija var radīt draudus veselības aprūpes nepārtrauktībai un ārstniecības pakalpojumu nodrošināšanā ārpus Rīgas. Rezidenti ir iesaistīti sabiedrībai būtisku veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā. Lai novērstu iespējamo rezidentu aizplūšanu no reģiona un, lai sasniegtu mērķi - nodrošināt ārstu vienmērīgu izvietojumu visā valsts teritorijā, tiek noteikts, ka rezidentiem, kuri uzsākuši studijas līdz 2022.gada 30.septembrim tiek saglabāts līdzšinējais Noteikumu 20.punktā minētais nosacījums. Rezidentūrā akadēmiskais gads sākas 1.oktobrī, bet ir atsevišķi rezidenti, kas studijas rezidentūrā ir uzsākuši vēlāk kā 1. oktobrī. Piemēram: pediatrijas apakšspecialitātes rezidenti.
Nevienlīdzība attieksme saglabājas uz rezidentu grupu, kuri uzsākuši studijas līdz 2022.gada 30.septembrim, bet tas ir līdz brīdim, kad šī rezidentu grupa absolvēs rezidentūru. Turklāt rezidentiem, kuri uzsāks studijas 2022.gada 1.oktobrī tiek pilnībā tiek ievērots vienlīdzības princips, kā arī princips, ka par vienādas nozīmes darbu personām ir tiesības saņemt vienādu atalgojumu.
Atkārtoti uzsveram, ka nedrīkstam pieļaut rezidentu aizplūšanu no reģiona. Sabiedrības veselība ir viena no Satversmē ietvertajām konstitucionālajām vērtībām, kuras aizsardzībai valsts var ierobežot citu personu tiesības. Proti, labumu no šāda pārejas nosacījuma (Noteikumu projekta 19. punkts) gūst visa sabiedrība, jo tiek nodrošināta veselības aprūpes nepārtrauktība. Šie apstākļi līdz brīdim, kad rezidentūru absolvēs rezidenti, kuri studijas ir uzsākuši līdz 30.09.2022.[4] pamato atšķirīgas samaksas noteikumu nosacījumus rezidentiem, kuri uzsāk studijas ar 2022.gada 1.oktobri, un rezidentiem, kuri uzsākuši studijas līdz 2022.gada 30.septembrim, lai nodrošinātu sabiedrībai būtisku veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību.
Turklāt vēl viens būtisks aspekts, ir tiesiskās paļāvības principa ievērošana. Ievērojot tiesiskās paļāvības principu, kas noteic, ka indivīds var paļauties uz to, ka tiesības un citas leģitīmās intereses, kuras viņš ir ieguvis, paļaujoties uz to, ka publisko tiesību subjekta rīcība ir tiesiska un konsekventa, viņam vēlāk netiks atņemtas, tāpēc, ka publisko tiesību subjekts savas domas ir mainījis vai arī izrādās, ka rīcība ir bijusi prettiesiska[5], tiek noteikts atšķirīgs darba samaksas regulējumu rezidentiem, kuri uzsāk studijas ar 2022.gada 1.oktobri, un rezidentiem, kuri uzsākuši studijas līdz 2022.gada 30.septembrim. Veselības ministrijas ieskatā būtiskāk ir ievērot tiesiskās paļāvības principu attiecībā uz tiem rezidentiem, kuri ir jau uzsākuši studijas rezidentūrā. Līdz ar to Noteikumu projekta 19.punkts paredz noteikt, ka rezidentiem, kuri uzsāks studijas ar 2022.gada 1.oktobri, tiks piemērota Noteikumu projekta 8.punktā noteiktā piemaksas piemērojamības kārtība. Turklāt rezidentiem, kuri uzsākuši studijas līdz 2022.gada 30.septembrim tiek saglabāts līdzšinējais Noteikumu 20.punktā minētais nosacījums, ka rezidenta mēnešalga reģionālajā daudzprofilu slimnīcā vai daudzprofilu slimnīcā, kura sadarbojas ar reģionālo daudzprofilu slimnīcu, vai ģimenes (vispārējās prakses) ārsta praksē ārpus Rīgas ir vismaz par 30 % lielāka nekā zemākā mēnešalga, kas noteikta normatīvajos aktos par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu ārstniecības personām. Kā arī to pamato augstskolu pieeja, rezidenti, kuri ir darba attiecībās ar reģionālo ārstniecības iestādi studiju procesa ietvaros – gan īstenojot obligātās 48 stundu dežūras, gan apmācību studiju kursos, šobrīd tiek maksimāli novirzīti darbam ārstniecības iestādē ārpus Rīgas – uz iestādi ar kuru noslēgts rezidentūras darba līgums. Tādējādi pārejas periodā tiks maksimāli nodrošināts tiesiskās vienlīdzības princips, kā arī ievērojot principu, ka par vienādas nozīmes darbu personām ir tiesības saņemt vienādu atalgojumu.
[1] Latvijas Jauno ārstu asociācijas 01.06.2021vēstule “Par priekšlikumiem rezidentūras procesa uzlabošanai”
[2] Rīgas Stradiņa universitātes 31.05.2022. elektroniskā pasta vēstule
[3] RSU 04.06.2021. vēstule Nr. 60-6/214/2021
[4] Rezidentūras ilgums ir atkarīgs no izvēlētās specialitātēs tā var būt no 1 līdz 6 gadiem.
[5] Satversmes tiesas tiesnese, profesore, dr.iur. Daiga Rezevska „Tiesiskās drošības un paļāvības princips – būtiski tiesiskas valsts principa elementi”
Problēmas apraksts
Noteikumu 28.punkts paredz, ka pēc rezidentūras programmas pabeigšanas rezidents turpmākos trīs gadus normālā darba laika ietvaros (arī skaitot to summāri) strādā noteiktās ārstniecības iestādēs u.c. iestādēs atbilstoši specialitātei. Noteikumos noteiktais regulējums ir viens no mehānismiem, kā valsts cenšas nodrošināt ārstniecības personu un to sniegto pakalpojumu pieejamību. Tādējādi, jau nākamajā dienā pēc rezidentūras pabeigšanas un specialitātes sertifikāta saņemšanas, jaunajam speciālistam ir jāuzsāk minētā 28.punkta nosacījumu izpilde, kas dažkārt objektīvu apstākļu dēļ var nebūt iespējama (piemēram, darba vietas maiņa pēc rezidentūras, uzsāktas mācības doktorantūrā). LJĀA[1] atzīmē, ka reģionālajās ārstniecības iestādēs ļoti bieži nav iespējas piedāvāt speciālistiem pilna laika slodzi mazāka valsts veselības pakalpojuma apjoma dēļ, kas liek jaunajiem ārstiem izvēlēties palikt Rīgā, nevis meklēt iespējas vairākās attālās reģionālajās iestādēs strādāt pilna laika slodzi.
Kā arī LJĀA[2] norāda, ka daudzi ārsti apvieno specialitātes iegūšanu ar pētniecisko darbu, kas pēc rezidentūras var būt saistīts ar studijām doktorantūrā vai arī klīnicista darba apvienošanu ar nepilnas slodzes darbu pētniecības jomā. Šajā gadījumā esošais regulējums negatīvi ietekmē veselības aprūpes klīnisko pētījumu jomu, kurā vissekmīgāk var iesaistīties ārsts ar iegūtu specializāciju. LJĀA ieskatā tas ir pretrunā ar konceptuālo ziņojumu par jauna doktorantūras modeļa ieviešanu Latvijā, gan arī valsts stratēģisko redzējumu pētniecībā kopumā.
Vienlaikus LJĀA[3] atzīmē, ka Noteikumu esošā redakcija ir diskriminējoša pret jaunajām ģimenēm, jo pieprasa pēc sertifikācijas trīs sekojošus gadus pildīt pilnas slodzes darba pienākumus vai veikt valsts budžeta līdzekļu atmaksu. Tādējādi netiek pieļauta iespēja pēc rezidentūras beigšanas izmantot dekrēta un bērna kopšanas atvaļinājumu, kā arī atgriezties no atvaļinājuma uz nepilnas slodzes darbu.
[1] Latvijas Jauno ārstu asociācijas 01.06.2021vēstule “Par priekšlikumiem rezidentūras procesa uzlabošanai”
[2] Latvijas Jauno ārstu asociācijas 17.01.2022. vēstule “Par priekšlikumiem grozījumos rezidenta apmācībai izlietoto valsts budžeta līdzekļu atmaksas kārtībā”
[3] Latvijas Jauno ārstu asociācijas 17.01.2022. vēstule “Par priekšlikumiem grozījumos rezidenta apmācībai izlietoto valsts budžeta līdzekļu atmaksas kārtībā”
Kā arī LJĀA[2] norāda, ka daudzi ārsti apvieno specialitātes iegūšanu ar pētniecisko darbu, kas pēc rezidentūras var būt saistīts ar studijām doktorantūrā vai arī klīnicista darba apvienošanu ar nepilnas slodzes darbu pētniecības jomā. Šajā gadījumā esošais regulējums negatīvi ietekmē veselības aprūpes klīnisko pētījumu jomu, kurā vissekmīgāk var iesaistīties ārsts ar iegūtu specializāciju. LJĀA ieskatā tas ir pretrunā ar konceptuālo ziņojumu par jauna doktorantūras modeļa ieviešanu Latvijā, gan arī valsts stratēģisko redzējumu pētniecībā kopumā.
Vienlaikus LJĀA[3] atzīmē, ka Noteikumu esošā redakcija ir diskriminējoša pret jaunajām ģimenēm, jo pieprasa pēc sertifikācijas trīs sekojošus gadus pildīt pilnas slodzes darba pienākumus vai veikt valsts budžeta līdzekļu atmaksu. Tādējādi netiek pieļauta iespēja pēc rezidentūras beigšanas izmantot dekrēta un bērna kopšanas atvaļinājumu, kā arī atgriezties no atvaļinājuma uz nepilnas slodzes darbu.
[1] Latvijas Jauno ārstu asociācijas 01.06.2021vēstule “Par priekšlikumiem rezidentūras procesa uzlabošanai”
[2] Latvijas Jauno ārstu asociācijas 17.01.2022. vēstule “Par priekšlikumiem grozījumos rezidenta apmācībai izlietoto valsts budžeta līdzekļu atmaksas kārtībā”
[3] Latvijas Jauno ārstu asociācijas 17.01.2022. vēstule “Par priekšlikumiem grozījumos rezidenta apmācībai izlietoto valsts budžeta līdzekļu atmaksas kārtībā”
Risinājuma apraksts
Tiek veiktas izmaiņas attiecībā uz atstrādes nosacījumiem rezidentiem, kuri specialitāti apguvuši valsts apmaksātajā rezidentūras programmā. Ar Noteikumu projekta 11.punktu tiek noteikts, ka pēc rezidentūras programmas pabeigšanas atstrāde veicama trīs gadus 5 gadu periodā. Persona pēc rezidentūras beigšanas strādā atbilstoši Darba likumā noteiktajam darba laika ietvaram, tas ir, 40 stundas nedēļā. Atstrādes periodā ir būtisks nodarbinātības fakts, līdz ar to attaisnota prombūtne darba tiesību ietvaros (piemēram, bērna kopšanas atvaļinājums u.c.) nepagarina rezidentūras atstrādes periodu. Gadījumā, ja ārstniecības iestāde nevar nodrošināt speciālistam šāda apjoma darbu, tad persona ir tiesīga strādāt (savā specialitātē) papildu vēl kādā citā ārstniecības iestādē, tādējādi summējot normālā darba laika stundu apjomu.
Kā arī Noteikumu projekta 11.punkts paredz, ka atstrādes laiku summē, ja ir darbs specialitātē un papildus tiek nodarbināts augstskolā pedagoģiskajā vai zinātniskajā darbā atbilstošās specialitātes jomā (tas ietver arī pedagoģisko darbu medicīnas koledžā atbilstošās specialitātes jomā, jo medicīnas koledžas ir augstskolu padotībā) vai persona uzreiz pēc rezidentūras beigšanas turpina studijas doktorantūrā, vai valsts zinātniskā institūtā veic zinātnisko darbu atbilstošās specialitātes jomā.
Ar Noteikumu projektu tiek novērsta LJĀA[3] minētā diskriminējošā attieksme pret jaunajām ģimenēm, jo atstrāde var notikt piecu gadu periodā, līdz ar to tiek pieļauta iespēja pēc rezidentūras beigšanas izmantot grūtniecības, dzemdību atvaļinājumu, un bērna kopšanas atvaļinājumu.
Noteikumu 28.punktā minēto normālo darba laika ietvaru var skaitīt summāri pamatspecialitātē, apakšspecialitātē vai papildspecialitātē (Noteikumu projekta 12.punkts).
Gadījumos, ja persona pēc rezidentūras studiju programmas apguves kādā no ārsta profesijas pamatspecialitātēm turpinās studijas apakšspecialitātē (piemēram, pēc pamatspecialitātes pediatrs turpina studijas apakšspecialitātē bērnu infektologs), tad persona pēc rezidentūras studiju programmas beigšanas apakšspecialitātē uzsāks nosacījumu izpildi. Vienlaikus jāatzīmē, ka šāda pieeja tiek atspoguļota arī Ministru kabineta 2016. gada 22. marta noteikumu Nr. 177 "Grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 30. augusta noteikumos Nr. 685 "Rezidentu sadales un rezidentūras finansēšanas noteikumi"" anotācijā. Turpat tiek sniegts skaidrojums par normālā darba laika ietvaru (tai skaitā, skaitot to summāri).
Ņemot vērā to, ka Noteikumu projekts paredz noteikt elastīgākus pēc rezidentūras atstrādāšanas nosacījumus, proti, trīs gadus varēs atstrādāt piecu gadu periodā (Noteikumu projekta. 11.punkts), atbilstoši minētajiem grozījumiem, attiecīgi ir precizēts Noteikumu 35. punkts (Noteikumu projekta 13.punkts). Tāpat Noteikumu 35.punktā aizstāts vārds “invalīds” ar vārdiem “persona ar invaliditāti” attiecīgajā locījumā un precizēts invaliditātes grupas smaguma apzīmējums, izmantojot vienotu invaliditātes grupas smaguma apzīmējumu, to rakstot ar romiešu cipariem (I vai II invaliditātes grupa). Saskaņā ar Labklājības ministrijas sniegto skaidrojumu - pamatojoties uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām un Invaliditātes likumu, attiecībā uz personu, kurai ir noteikta invaliditāte, lietojams jēdziens “persona ar invaliditāti”, aizstājot jēdzienu “invalīds”. Jēdzienam “invalīds” ir negatīva pieskaņa, jo tas liek pašu personu uzskatīt par nederīgu, un tādējādi tas uzskatāms par aizskarošu. Turpretī jēdziens “persona ar invaliditāti” norāda uz personai piemītošiem funkcionāliem ierobežojumiem un neapzīmē pašu personu kā nespējīgu, vienlaicīgi nenoniecinot personas spējas līdzdarboties sabiedriskajos procesos.
Ņemot vērā, ka šie nosacījumi ir labvēlīgāki, tad tie tiek piemēroti ar pārejas perioda noteikšanu (Noteikumi papildināti ar 43.6 punktu – Noteikumu projekta 20.punkts) un attiecināmi uz personām, kuras pabeigušas vai attiecīgi pārtraukušas rezidentūru ne agrāk kā pirms 3 gadiem (2018./2019 studiju gadā). Tā kā ar šiem noteikumiem kopumā tiek pagarināts atstrādes termiņš par 2 gadiem, kura laikā personai ir 3 gadi jāstrādā (kopā veidojot 5 gadu periodu), tad šie nosacījumi attiecināmi arī uz personām, kuras pirms 3 gadiem pabeigušas (vai atsevišķos gadījumos pārtraukuši) rezidentūru, ņemot vērā, ka vismaz vienu gadu persona saskaņā ar Noteikumu 28.punktu ir strādājusi. Vienlaikus, kā izņēmums ir personas, kuras uzsākušas rezidentūras studijas laikposmā no 2011. gada 30. augusta līdz 2016. gada 1. aprīlim, jo šīm personām ir piemērojamas citas – Noteikumu 42.punktā minētās rezidentūras pēcatstrādes prasības.
Kā arī būtiski ir atzīmēt, ka saskaņā ar Noteikumu 43.2 punktu, kas tiek precizēts ar Noteikumu projekta 18.punktu, 28.1. ietvertie nosacījumi (persona piecu gadu laikā pēc rezidentūras beigšanas trīs gadus strādā attiecīgajā ārstniecības personas specialitātē Latvijas Republikas teritorijā publiskas personas izveidotā ārstniecības iestādē, ģimenes ārsta praksē, Veselības inspekcijā, Slimību profilakses un kontroles centrā, nodarbināts augstskolā pedagoģiskajā vai zinātniskajā darbā atbilstošās specialitātes jomā vai turpina studijas doktorantūrā, vai valsts zinātniskā institūtā veic zinātnisko darbu attiecīgās specialitātes jomā) var tik attiecināti uz personām, kuras uzsākušas rezidentūras studijas laikposmā no 2011. gada 30. augusta līdz 2016. gada 1. aprīlim, tādējādi atvieglojot nosacījumu izpildi.
Kā arī Noteikumu projekta 11.punkts paredz, ka atstrādes laiku summē, ja ir darbs specialitātē un papildus tiek nodarbināts augstskolā pedagoģiskajā vai zinātniskajā darbā atbilstošās specialitātes jomā (tas ietver arī pedagoģisko darbu medicīnas koledžā atbilstošās specialitātes jomā, jo medicīnas koledžas ir augstskolu padotībā) vai persona uzreiz pēc rezidentūras beigšanas turpina studijas doktorantūrā, vai valsts zinātniskā institūtā veic zinātnisko darbu atbilstošās specialitātes jomā.
Ar Noteikumu projektu tiek novērsta LJĀA[3] minētā diskriminējošā attieksme pret jaunajām ģimenēm, jo atstrāde var notikt piecu gadu periodā, līdz ar to tiek pieļauta iespēja pēc rezidentūras beigšanas izmantot grūtniecības, dzemdību atvaļinājumu, un bērna kopšanas atvaļinājumu.
Noteikumu 28.punktā minēto normālo darba laika ietvaru var skaitīt summāri pamatspecialitātē, apakšspecialitātē vai papildspecialitātē (Noteikumu projekta 12.punkts).
Gadījumos, ja persona pēc rezidentūras studiju programmas apguves kādā no ārsta profesijas pamatspecialitātēm turpinās studijas apakšspecialitātē (piemēram, pēc pamatspecialitātes pediatrs turpina studijas apakšspecialitātē bērnu infektologs), tad persona pēc rezidentūras studiju programmas beigšanas apakšspecialitātē uzsāks nosacījumu izpildi. Vienlaikus jāatzīmē, ka šāda pieeja tiek atspoguļota arī Ministru kabineta 2016. gada 22. marta noteikumu Nr. 177 "Grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 30. augusta noteikumos Nr. 685 "Rezidentu sadales un rezidentūras finansēšanas noteikumi"" anotācijā. Turpat tiek sniegts skaidrojums par normālā darba laika ietvaru (tai skaitā, skaitot to summāri).
Ņemot vērā to, ka Noteikumu projekts paredz noteikt elastīgākus pēc rezidentūras atstrādāšanas nosacījumus, proti, trīs gadus varēs atstrādāt piecu gadu periodā (Noteikumu projekta. 11.punkts), atbilstoši minētajiem grozījumiem, attiecīgi ir precizēts Noteikumu 35. punkts (Noteikumu projekta 13.punkts). Tāpat Noteikumu 35.punktā aizstāts vārds “invalīds” ar vārdiem “persona ar invaliditāti” attiecīgajā locījumā un precizēts invaliditātes grupas smaguma apzīmējums, izmantojot vienotu invaliditātes grupas smaguma apzīmējumu, to rakstot ar romiešu cipariem (I vai II invaliditātes grupa). Saskaņā ar Labklājības ministrijas sniegto skaidrojumu - pamatojoties uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām un Invaliditātes likumu, attiecībā uz personu, kurai ir noteikta invaliditāte, lietojams jēdziens “persona ar invaliditāti”, aizstājot jēdzienu “invalīds”. Jēdzienam “invalīds” ir negatīva pieskaņa, jo tas liek pašu personu uzskatīt par nederīgu, un tādējādi tas uzskatāms par aizskarošu. Turpretī jēdziens “persona ar invaliditāti” norāda uz personai piemītošiem funkcionāliem ierobežojumiem un neapzīmē pašu personu kā nespējīgu, vienlaicīgi nenoniecinot personas spējas līdzdarboties sabiedriskajos procesos.
Ņemot vērā, ka šie nosacījumi ir labvēlīgāki, tad tie tiek piemēroti ar pārejas perioda noteikšanu (Noteikumi papildināti ar 43.6 punktu – Noteikumu projekta 20.punkts) un attiecināmi uz personām, kuras pabeigušas vai attiecīgi pārtraukušas rezidentūru ne agrāk kā pirms 3 gadiem (2018./2019 studiju gadā). Tā kā ar šiem noteikumiem kopumā tiek pagarināts atstrādes termiņš par 2 gadiem, kura laikā personai ir 3 gadi jāstrādā (kopā veidojot 5 gadu periodu), tad šie nosacījumi attiecināmi arī uz personām, kuras pirms 3 gadiem pabeigušas (vai atsevišķos gadījumos pārtraukuši) rezidentūru, ņemot vērā, ka vismaz vienu gadu persona saskaņā ar Noteikumu 28.punktu ir strādājusi. Vienlaikus, kā izņēmums ir personas, kuras uzsākušas rezidentūras studijas laikposmā no 2011. gada 30. augusta līdz 2016. gada 1. aprīlim, jo šīm personām ir piemērojamas citas – Noteikumu 42.punktā minētās rezidentūras pēcatstrādes prasības.
Kā arī būtiski ir atzīmēt, ka saskaņā ar Noteikumu 43.2 punktu, kas tiek precizēts ar Noteikumu projekta 18.punktu, 28.1. ietvertie nosacījumi (persona piecu gadu laikā pēc rezidentūras beigšanas trīs gadus strādā attiecīgajā ārstniecības personas specialitātē Latvijas Republikas teritorijā publiskas personas izveidotā ārstniecības iestādē, ģimenes ārsta praksē, Veselības inspekcijā, Slimību profilakses un kontroles centrā, nodarbināts augstskolā pedagoģiskajā vai zinātniskajā darbā atbilstošās specialitātes jomā vai turpina studijas doktorantūrā, vai valsts zinātniskā institūtā veic zinātnisko darbu attiecīgās specialitātes jomā) var tik attiecināti uz personām, kuras uzsākušas rezidentūras studijas laikposmā no 2011. gada 30. augusta līdz 2016. gada 1. aprīlim, tādējādi atvieglojot nosacījumu izpildi.
Problēmas apraksts
Noteikumi paredz, ka personai ir jāatmaksā valsts budžeta līdzekļi par personas faktisko rezidentūras programmas studiju laiku arī gadījumos, ja persona maina specialitāti. Praksē sastopamies ar gadījumiem, ka persona ir uzsākusi studijas no valsts budžeta finansētā rezidentūrā un vēlas mainīt specialitāti (piemēram, studijas uzsāk traumatologa ortopēda specialitātē un vēlas to mainīt uz ķirurga specialitāti). Šobrīd Veselības ministrija slēdz izlīgumu ar rezidentu, ja rezidents apņemas pabeigt uzsāktās rezidentūras studijas (ir mainījis specialitāti) un nostrādāt trīs gadus publiskajā sektorā. Veselības ministrijas neatprasa izlietotos budžeta līdzekļus par specialitāti, kurā pārtrauca apmācību rezidentūrā.
Risinājuma apraksts
Tiek noteikti elastīgāki finanšu saistību izpildes nosacījumi, ja persona ir mainījusi rezidentūras programmu un pēc tās apguves veic atstrādi atbilstoši nosacījumiem. Noteikumu projekta 14.punkts paredz neatprasīt naudas līdzekļus rezidentūras nomaiņas gadījumā. Ja rezidents, kura apmācība tiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem pārtrauc apmācību rezidentūrā (izņemot, ja izslēgts no studējošo saraksta nesekmības dēļ) no augstskolas neatkarīgu iemeslu dēļ un turpina apmācību rezidentūrā citā specialitātē (neatkarīgi no rezidentūras apmācības finansējuma avota), Veselības ministrija personai atliek Noteikumu 34.punktā minēto saistību izpildi, ja persona pēc rezidentūras beigšanas izpilda Noteikumu 28.punktā minētās prasības. Piemēram, rezidents, kurš apgūst traumatologa, ortopēda specialitāti un kura apmācība tiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem pārtrauc apmācību rezidentūrā, un atklātā un vienlīdzīgā konkursā atbilstoši uzņemšanas noteikumos noteiktajiem kritērijiem tiek uzņemts rezidentūrā (neatkarīgi no rezidentūras finansējuma avota) citā specialitātē, piemēram ķirurga specialitātē. Šādā gadījumā Veselības ministrija atliek lēmumu par atmaksājamo valsts budžeta līdzekļu apmēru par personas faktisko rezidentūras programmas studiju laiku traumatologa, ortopēda specialitātē līdz brīdim, kad rezidents ir pabeidzis rezidentūru ķirurga specialitātē. Ja rezidents pēc ķirurga specialitātes apguves izpilda pēcrezidentūras atstrādes nosacījumus (izpildīs Noteikumu 28.punktā minēto prasību), tad lēmums par atmaksājamo valsts budžeta līdzekļu apmēru (par traumatologa, ortopēda specialitāti) tiek atcelts. Iepriekš minētais ir saistošs arī gadījumos, ja rezidenta ķirurga specialitātes apmācību izdevumi tiek segti no juridisku vai fizisku personu līdzekļiem.
Gadījumā, ja persona pēc rezidentūras beigšanas nepilda Noteikumu 28.punktā noteikto, tad personai ir jāuzsāk līdzekļu atmaksa atbilstoši Veselības ministrijas lēmumam par atmaksājamo valsts budžeta līdzekļu apmēru par personas faktisko rezidentūras programmas studiju laiku (par specialitāti, kurā pārtrauca apmācību rezidentūrā). Kā arī Veselības ministrija pieņem lēmumu par atmaksājamo valsts budžeta līdzekļu apmēru par apgūto specialitāti (ja apmācība rezidentūrā finansēta no valsts budžeta līdzekļiem). Piemēram, iepriekš minētajā piemērā, ja ķirurga specialitātes apguve tiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem un persona pēc rezidentūras beigšanas persona nepilda pēcatstrādes nosacījumus, tad tiks piemēroti divi lēmumi. Viens lēmums par atmaksājamo valsts budžeta līdzekļu apmēru par personas faktisko rezidentūras programmas studiju laiku traumatologa, ortopēda specialitātē. Otrs lēmums par atmaksājamo valsts budžeta līdzekļu apmēru par personas faktisko rezidentūras programmas studiju laiku ķirurga specialitātē. Turklāt, ja ķirurga specialitātes apguve tiek finansēta no juridisku vai fizisku personu līdzekļiem un persona pēc rezidentūras beigšanas persona nepilda pēcatstrādes nosacījumus, tad tiks piemērots viens lēmums. Tas ir par atmaksājamo valsts budžeta līdzekļu apmēru par personas faktisko rezidentūras programmas studiju laiku traumatologa, ortopēda specialitātē.
Ņemot vērā, ka šie nosacījumi ir labvēlīgāki, tad tie tiek piemēroti ar pārejas perioda noteikšanu (Noteikumi papildināti ar 43.7 punktu – Noteikumu projekta 21.punkts) un attiecināmi uz personām, kuras pabeigušas vai attiecīgi pārtraukušas rezidentūru ne agrāk kā pirms 3 gadiem (2018./2019 studiju gadā).
Gadījumā, ja persona pēc rezidentūras beigšanas nepilda Noteikumu 28.punktā noteikto, tad personai ir jāuzsāk līdzekļu atmaksa atbilstoši Veselības ministrijas lēmumam par atmaksājamo valsts budžeta līdzekļu apmēru par personas faktisko rezidentūras programmas studiju laiku (par specialitāti, kurā pārtrauca apmācību rezidentūrā). Kā arī Veselības ministrija pieņem lēmumu par atmaksājamo valsts budžeta līdzekļu apmēru par apgūto specialitāti (ja apmācība rezidentūrā finansēta no valsts budžeta līdzekļiem). Piemēram, iepriekš minētajā piemērā, ja ķirurga specialitātes apguve tiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem un persona pēc rezidentūras beigšanas persona nepilda pēcatstrādes nosacījumus, tad tiks piemēroti divi lēmumi. Viens lēmums par atmaksājamo valsts budžeta līdzekļu apmēru par personas faktisko rezidentūras programmas studiju laiku traumatologa, ortopēda specialitātē. Otrs lēmums par atmaksājamo valsts budžeta līdzekļu apmēru par personas faktisko rezidentūras programmas studiju laiku ķirurga specialitātē. Turklāt, ja ķirurga specialitātes apguve tiek finansēta no juridisku vai fizisku personu līdzekļiem un persona pēc rezidentūras beigšanas persona nepilda pēcatstrādes nosacījumus, tad tiks piemērots viens lēmums. Tas ir par atmaksājamo valsts budžeta līdzekļu apmēru par personas faktisko rezidentūras programmas studiju laiku traumatologa, ortopēda specialitātē.
Ņemot vērā, ka šie nosacījumi ir labvēlīgāki, tad tie tiek piemēroti ar pārejas perioda noteikšanu (Noteikumi papildināti ar 43.7 punktu – Noteikumu projekta 21.punkts) un attiecināmi uz personām, kuras pabeigušas vai attiecīgi pārtraukušas rezidentūru ne agrāk kā pirms 3 gadiem (2018./2019 studiju gadā).
Problēmas apraksts
Noteikumu III1 nodaļa "Atlīdzības izmaksa rezidentiem, kuru rezidentūras apmācības izmaksas tiek segtas no juridisku vai fizisku personu līdzekļiem" nosaka, ka pamatspecialitātes, apakšspecialitātes rezidentiem, kuru apmācības izdevumus pilnā apmērā sedz juridiska vai fiziska persona, izdevumus par rezidenta atlīdzību finansē no valsts budžeta līdzekļiem saskaņā ar likumu par valsts budžetu kārtējam gadam. Nepieciešams papildināt Noteikumos ar rezidentūras vietu skaita noteikšanu, saskaņošanu, ja rezidenta mācību izdevumus sedz fiziska vai juridiska persona un rezidenta atalgojuma izmaksa ir no valsts budžeta, kā arī paredzēt augstskolas tiesības no juridisku vai fizisku personu līdzekļiem finansētā rezidentūrā papildus tiem rezidentiem, kuru atlīdzība tiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem, ja augstskolas un ārstniecības iestādes līgumā par rezidentu apmācību tiek paredzēts ārstniecības iestādes pienākums darba tiesisko attiecību ietvaros izmaksāt atlīdzību rezidentam normatīvajos aktos noteiktā kārtībā un apjomā.
Risinājuma apraksts
Šogad maksas rezidentiem valsts sāk maksāt atalgojumu, tāpēc Noteikumu projekta 15.punktā tiek nosaukti rezidenta atlīdzības finansējuma avoti un atrunāta kārtība maksas rezidentūras plānošanai augstskolās. Plānotās maksas vietas būs jāsaskaņo ar Veselības ministriju un augstskolām būs jāsniedz garantija maksas rezidentu atalgojuma nodrošināšanai (Noteikumu projekta 17.punkts). Noteikumu projekta 16.punkts paredz papildināt Noteikumu 39.5 punktu ar datiem, kas jāņem vērā nosakot rezidentūras vietu skaitu pamatspecialitātēs, apakšspecialitātēs, ja apmācības izdevumus pilnā apmērā sedz juridiska vai fiziska persona un izdevumus par rezidenta atlīdzību finansē no valsts budžeta līdzekļiem saskaņā ar likumu par valsts budžetu kārtējam gadam. Tas ir no valsts budžeta līdzekļiem pieejamais finansējums kārtējā gadā, kas paredzēts to rezidentu atlīdzībai, kuru apmācība tiek apmaksāta no fizisko vai juridisko personu līdzekļiem; ārstniecības iestāžu iesniegtos pieprasījumus attiecībā uz rezidentūras vietām, kuru apmācība tiek apmaksāta no fizisko vai juridisko personu līdzekļiem, konkrētās pamatspecialitātēs un apakšspecialitātēs. Iepriekš minēti dati ir augstskolu rīcībā un augstskolas nosaka vietu skaitu un to saskaņo ar Veselības ministriju, un organizē uzņemšanu no fizisko vai juridisko personu līdzekļiem finansētā rezidentūrā atbilstoši rezidentu vietu skaitam pa pamatspecialitātēm un apakšspecialitātēm, kurās izdevumus par rezidenta atlīdzību finansē no valsts budžeta līdzekļiem saskaņā ar likumu par valsts budžetu kārtējam gadam.
Vienlaikus tiek paredzēts, ja ārstniecības iestāde darba tiesisko attiecību ietvaros izmaksā atlīdzību rezidentam normatīvajos aktos noteiktā kārtībā un apjomā, tad augstskola ir tiesīga uzņemt rezidentus no juridisku vai fizisku personu līdzekļiem finansētā rezidentūrā (Noteikumu projekta 15.punkts).
Vienlaikus tiek paredzēts, ja ārstniecības iestāde darba tiesisko attiecību ietvaros izmaksā atlīdzību rezidentam normatīvajos aktos noteiktā kārtībā un apjomā, tad augstskola ir tiesīga uzņemt rezidentus no juridisku vai fizisku personu līdzekļiem finansētā rezidentūrā (Noteikumu projekta 15.punkts).
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Diskusija VSIA “Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca” Zinātniskā institūta organizētās Domnīcas ietvaros, piemēram par maksas rezidentiem, rezidentu sadalījumu pa ārstniecības iestādēm un reģionālām piemaksām.
Ņemot vērā, ka iesniegtie priekšlikumi aptver plašu risināmo jautājumu loku, šajā Noteikumu projektā ietverti risinājumi rezidentūras procesa plānošanas un īstenošanas uzlabošanai, tajā skaitā, precizējot “reģionālā rezidenta” darba apjomu un darba apmaksas nosacījumus. Secīgi tiks turpinātas diskusijas ar sadarbības partneriem, lai rastu risinājumus citu rezidentūras procesa problēmjautājumu risināšanā: klīnisko universitāšu lomas stiprināšana rezidentūras izglītībā, rezidentūras finansējuma plūsmas pārskatīšana, kā arī par pēc rezidentūras nosacījumiem u.c.
LJĀA ir ierosinājusi (17.01.2022.) atcelt pēc rezidentūras nosacījumus (atstrādi). Veselības ministrija piekrīt, ka ir jāizvērtē pašreiz spēkā esošais normatīvais regulējums.
Lai lemtu jautājumu par atteikšanos no atstrādes nosacījuma, sākotnēji ir nepieciešama rūpīga un visaptveroša pašreizējās situācijas izpēte un analīze, ko Veselības ministrija tuvākajā laikā arī uzsāks veikt. Kā arī nepieciešams pastiprināt darba devēju lomu, veicinot, ka ārstniecības iestādes prioritāri strādā pie dažādu risinājumu ieviešanas, lai uzlabotu vidi un dara organizāciju savā iestādē, tādējādi radot maksimāli labvēlīgus apstākļus, lai ārsti pēc rezidentūras beigšanas un specialitātes sertifikāta iegūšanas izvēlētos strādāt veselības aprūpes sistēmā Latvijā, varētu īstenot savu profesionālo izaugsmi un veidot profesionālo karjeru.
Ņemot vērā, ka iesniegtie priekšlikumi aptver plašu risināmo jautājumu loku, šajā Noteikumu projektā ietverti risinājumi rezidentūras procesa plānošanas un īstenošanas uzlabošanai, tajā skaitā, precizējot “reģionālā rezidenta” darba apjomu un darba apmaksas nosacījumus. Secīgi tiks turpinātas diskusijas ar sadarbības partneriem, lai rastu risinājumus citu rezidentūras procesa problēmjautājumu risināšanā: klīnisko universitāšu lomas stiprināšana rezidentūras izglītībā, rezidentūras finansējuma plūsmas pārskatīšana, kā arī par pēc rezidentūras nosacījumiem u.c.
LJĀA ir ierosinājusi (17.01.2022.) atcelt pēc rezidentūras nosacījumus (atstrādi). Veselības ministrija piekrīt, ka ir jāizvērtē pašreiz spēkā esošais normatīvais regulējums.
Lai lemtu jautājumu par atteikšanos no atstrādes nosacījuma, sākotnēji ir nepieciešama rūpīga un visaptveroša pašreizējās situācijas izpēte un analīze, ko Veselības ministrija tuvākajā laikā arī uzsāks veikt. Kā arī nepieciešams pastiprināt darba devēju lomu, veicinot, ka ārstniecības iestādes prioritāri strādā pie dažādu risinājumu ieviešanas, lai uzlabotu vidi un dara organizāciju savā iestādē, tādējādi radot maksimāli labvēlīgus apstākļus, lai ārsti pēc rezidentūras beigšanas un specialitātes sertifikāta iegūšanas izvēlētos strādāt veselības aprūpes sistēmā Latvijā, varētu īstenot savu profesionālo izaugsmi un veidot profesionālo karjeru.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Izglītības programmā ar iegūstamo kvalifikāciju "Ārsta grāds" studējošie, rezidenti, sertificēti ārsti.
Ietekmes apraksts
Ar Noteikumu projektu tiek noteikts elastīgāks pēc rezidentūras atstrādes nosacījums, proti trīs gadus varēs atstrādāt piecu gadu periodā. Kā arī tiek precizēts jautājums par Veselības ministrijas lēmuma par atmaksājamo valsts budžeta līdzekļu apmēru par personas faktisko rezidentūras programmas studiju laiku apturēšanu, gadījumā, ja rezidents, kurš ir pārtraucis studijas rezidentūrā kādā no ārsta specialitātēm tās turpina kādā citā ārsta specialitātē.
Juridiskās personas
- Augstskolas, kas īsteno rezidentūras programmu, ārstniecības iestādes.
Ietekmes apraksts
-
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Rīgas Stradiņa universitāte, Latvijas UniversitāteNevalstiskās organizācijas
Latvijas Jauno Ārstu asociācijaCits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Noteikumu projekta izstrādes gaitā ir notikušas diskusijas ar Rīgas Stradiņa universitāti, Latvijas Universitāti un Latvijas Jauno ārstu asociāciju. Noteikumu projekts prezentēts Veselības nozares stratēģiskās padomes 2022.gada 17.marta sēdē.
Veselības ministrijā ir saņemts Latvijas Darba devēju konfederācijas (turpmāk tekstā – LDDK) 2022.gada 4.aprīļa atzinums par Noteikumu projektu. LDDK savā atzinumā izsaka iebildumus pret Noteikumu projekta 6.punktu Veselības ministrijas piedāvātajā redakcijā un pret Noteikumu projektu kopumā. LDDK norāda, ka esošā pieeja diskriminē privāto uzņēmēju un veido nelabvēlīgu vidi nozarē. Jaunu speciālistu piesaistei ir jābūt vienlīdzīgai gan publiskajām, gan privātajām ārstniecības iestādēm, līdzīgi kā tas ir vērojams citās nozarēs. Turklāt arī lielākā daļa privāto ārstniecības iestāžu, atbilstoši Nacionālā veselības dienesta iepirkumam, par identisku cenu nodrošina valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus.
LDDK aicina Noteikumu projekta 6.punktā precizēt Ministru kabineta 2011.gada 30.augusta noteikumu Nr.685 “Rezidentu uzņemšanas, sadales un rezidentūras finansēšanas kārtība” (turpmāk tekstā - Noteikumi) 28.1 punktu, to izsakot šādā redakcijā:
“attiecīgajā ārstniecības personas specialitātē Latvijas Republikā reģistrētajā ārstniecības iestādē, vai ģimenes ārsta praksē, ar kurām Nacionālais veselības dienests ir noslēdzis līgumu par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, vai Veselības inspekcijā, vai Slimību profilakses un kontroles centrā, vai pasniedzējs universitātē atbilstošās specialitātes jomā, vai zinātniskajā institūcijā veic zinātnisko darbu attiecīgās specialitātes jomā”.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk – LTRK) 17.05.2022. atzinumā izsaka identisku iebildumu. Līdz ar to sniedzam vienotu skaidrojumu un informējam par plānotajām darbībām.
Veselības ministrija skaidro, ka norma par rezidentūras atstrādi valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēs tika izveidota ar mērķi nodrošināt, ka jaunie speciālisti pēc valsts finansētas rezidentūras studiju absolvēšanas uzsākt darbu iegūtajā specialitātē tieši valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēs, jo valsts un pašvaldību ārstniecības iestādes, pamatā slimnīcas, nodrošina ne tikai stacionāros un neatliekamās medicīnas palīdzības, bet arī ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus.
Veicot slimnīcu sniegto veselības aprūpes pakalpojumu izvērtējumu[1], tika secināts, ka akūtas palīdzības gadījumā slimnīcas atsaka pakalpojuma sniegšanu, skaidrojot to ar speciālistu trūkumu, kā arī reģionālās slimnīcas ir pārslogotas un nespēj nodrošināt pakalpojuma kvalitāti atbilstoši slimnīcas noteiktajam līmenim.
Arī Covid -19 izraisītā ārkārtas situācija medicīnā, īpaši 2021.gada nogalē, parādīja, ka izvēršot papildu gultas Covid-19 ārstēšanai, bija nepieciešams piesaistīt papildu ārstniecības personas stacionāro ārstniecības iestāžu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai, kā arī rīkojoties esošo resursu ietvarā, ārstniecības personām nācās strādāt vairāk par noteiktajiem limitiem, strādāt vairāk par noteiktajām virsstundām, vienam mediķim uzņemoties kopumā lielāku slodzi[2].
Šos secinājumus apstiprina arī OECD dati[3], jo Latvijā slimnīcās ilgstoši ir nodarbināts mazāks ārstu skaits (3499 ārsti jeb 1,83 ārsti uz 1000 iedzīvotājiem), nekā vidēji citās Eiropas Savienības valstīts (2,4 ārsti uz 1000 iedzīvotājiem), piemēram, Lietuvā šis rādītājs sasniedz pat 3,11 ārstus uz 1000 iedzīvotājiem), Igaunijā attiecīgi 2,6 ārsti uz 1000 iedzīvotājiem ir nodarbināti slimnīcās.
Veselības ministrija norāda, ka, lai lemtu par būtiskām izmaiņām rezidentūras atstrādes nosacījumos vai par atteikšanos no atstrādes vispār, sākotnēji ir nepieciešama rūpīga un visaptveroša pašreizējās situācijas izpēte un analīze, ko Veselības ministrija ir uzsākusi veikt. Kā arī nepieciešams pastiprināt darba devēju lomu, veicinot, ka ārstniecības iestādes prioritāri strādā pie dažādu risinājumu ieviešanas, lai uzlabotu vidi un dara organizāciju savā iestādē, tādejādi radot maksimāli labvēlīgus apstākļus, lai ārsti pēc rezidentūras beigšanas un specialitātes sertifikāta iegūšanas izvēlētos strādāt veselības aprūpes sistēmā Latvijā tur, kur tas nepieciešams kvalitatīvu un pieejamu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā, un varētu īstenot savu profesionālo izaugsmi un veidot profesionālo karjeru.
Jāatzīmē, ka 2021./2022.studiju gadā ir papildus 30 no valsts budžeta apmaksātās rezidentūras vietas un rezidentūras vietu skaits tiks palielinātas par 30 studiju vietām arī 2022./2023.studiju gadā. Vienlaikus Veselības ministrija ir nodrošinājusi, ka 2022.gada valsts budžetā tika piešķirti līdzekļi maksas rezidentu atalgojumam, tai skaitā privātā sektora ārstniecības iestāžu maksas rezidentu atalgojumam.
Piekrītam LDDK un LTRK viedoklim, ka nepieciešams pārskatīt pakalpojumu tarifus un nodrošināt finansējumu atbilstošu tarifu segšanai, lai motivētu speciālistus izvēlēties strādāt stacionārās ārstniecības iestādēs, īpaši slimnīcās neatliekamās palīdzības sniegšanā.
Rīgas Stradiņa universitāte 01.04.2022. vēstulē Nr. 3-DPAD-6/192/2022 “Par Ministru kabineta noteikumu Nr. 685 grozījumu projektu” sniedz viedokli par Veselības aprūpes darba devēju asociācijas priekšlikumu par Ministru kabineta 2011. gada 30. augusta noteikumu Nr. 685 “Rezidentu uzņemšanas, sadales un rezidentūras finansēšanas kārtība” grozījumu projektu (22-TA-242), kā arī sniedz papildu priekšlikumus.
Par VADDA priekšlikumu RSU norāda, ka VADDA piedāvātā redakcija par līguma slēdzējiem (princips: ārstniecības iestāde – universitātes slimnīca un specializētā slimnīca) arī neaptver visus iespējamos variantus. Bez tam teorētiski ir iespējams gadījums, kad ārstniecības iestāde pati spēj nodrošināt rezidentam visu praktisko apmācību. Tāpēc līgumu slēgšanu ar citām ārstniecības iestādēm nevajadzētu noteikt par pienākumu. RSU ierosina izteikt Noteikumu Nr. 685 13.punktu vispārīgākā redakcijā. Piemēram: “13. Lai nodrošinātu nepieciešamo sadarbību rezidenta apmācībā, ārstniecības iestāde var slēgt līgumu ar citu ārstniecības iestādi ar atbilstošu darbības profilu un apmācības iespējām.”.
RSU priekšlikums par palielināto mēnešalgu: RSU ierosina izvērtēt iespēju noteikt rezidentiem par darbu reģionālajā slimnīcā (..) par 30 % palielinātu darba samaksu piemaksas nevis mēnešalgas veidā un vienlaikus precizēt arī Noteikumu 19.4 un 19.41 apakšpunktu. RSU ierosina šādus grozījumus Noteikumos:
“19. Veselības ministrijas un augstskolu līgumos, kā arī augstskolu un ārstniecības iestāžu līgumos iekļauj šādus nosacījumus: [..]
19.4. šo noteikumu 11.5. apakšpunktā minētajām ārstniecības iestādēm piešķiramo finanšu līdzekļu apmērs rezidentu apmācībai pirmajā un otrajā rezidentūras gadā pamatspecialitātē nepārsniedz 37 759,20 euro kalendāra gadā par vienu rezidentu, ja rezidentūra notiek specializētajā slimnīcā, reģionālajā daudzprofilu slimnīcā vai daudzprofilu slimnīcā, kura sadarbojas ar reģionālo daudzprofilu slimnīcu, vai ģimenes (vispārējās prakses) ārsta praksē ārpus Rīgas, un 29 924,04 euro kalendāra gadā par vienu rezidentu, ja rezidentūra notiek citā ārstniecības iestādē;
19.4.1 šo noteikumu 11.5. apakšpunktā minētajām ārstniecības iestādēm piešķiramo finanšu līdzekļu apmērs rezidentu apmācībai, sākot ar trešo rezidentūras gadu pamatspecialitātē un pirmo rezidentūras gadu papildspecialitātē un apakšspecialitātē, nepārsniedz 41 154,24 euro kalendāra gadā par vienu rezidentu, ja rezidentūra notiek specializētajā slimnīcā, reģionālajā daudzprofilu slimnīcā vai daudzprofilu slimnīcā, kura sadarbojas ar reģionālo daudzprofilu slimnīcu, vai ģimenes (vispārējās prakses) ārsta praksē ārpus Rīgas, un 32 535,72 euro kalendāra gadā par vienu rezidentu, ja rezidentūra notiek citā ārstniecības iestādē;
20. Rezidenta mēnešalga specializētajā slimnīcā, reģionālajā daudzprofilu slimnīcā vai daudzprofilu slimnīcā, kura sadarbojas ar reģionālo daudzprofilu slimnīcu, vai ģimenes (vispārējās prakses) ārsta praksē ārpus Rīgas ir vismaz par 30 % lielāka nekā zemākā mēnešalga, kas noteikta normatīvajos aktos par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu ārstniecības personām.
20.1 Rezidentam nosaka piemaksu par darbu specializētajā slimnīcā, reģionālajā daudzprofilu slimnīcā vai daudzprofilu slimnīcā, kura sadarbojas ar reģionālo daudzprofilu slimnīcu, vai ģimenes (vispārējās prakses) ārsta praksē ārpus Rīgas vismaz 30 % apmērā no zemākās mēnešalgas, kas noteikta normatīvajos aktos par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu ārstniecības personām (reģionālā piemaksa). Piemaksu attiecīgajā mēnesī piešķir, ja minētajā ārstniecības iestādē ir secīgi nostrādāts ne mazāk kā viens pilns kalendārais mēnesis.
43.4 Attiecībā uz rezidentiem, kuri uzsāk studijas ar 2022.gada 1.oktobri, darba samaksu nosaka saskaņā ar šo noteikumu 20.1 punktu.””
RSU priekšlikumi ir ņemti vērā un Noteikumu projekts precizēts atbilstoši RSU 01.04.2022. vēstulē Nr. 3-DPAD-6/192/2022 izteiktajiem priekšlikumiem.
Diskusijās par precizēto Noteikumu 20.punktu (ka rezidentam, kuram ir darba līgums ar reģionālo daudzprofilu slimnīcu un specializēto slimnīcu ārpus Rīgas, vai daudzprofilu slimnīcu ārpus Rīgas, kura sadarbojas ar reģionālo daudzprofilu slimnīcu, vai ģimenes (vispārējās prakses) ārsta praksi ārpus Rīgas, nosaka piemaksu par darbu (tai skaitā dežūras) reģionā ārpus Rīgas vismaz 30 % apmērā no zemākās mēnešalgas, kas noteikta normatīvajos aktos par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu ārstniecības personām) tika saņemts LJĀA viedoklis, “ka jebkuram vajadzētu saņemt šo piemaksu un, ka ejam prom no esošās sistēmas, kur maksāts tiek par nodomu strādāt kaut kad nākotnē. Ņemot vērā rezidentūras programmu saturu, ietekme uz budžetu noteikti būtu mazāka, nekā tā ir šobrīd, kad tiek maksāts jebkuram ar līgumu, tāpēc joprojām aicinām atstāt lēmumu, kas tika panākts kopīgās sanāksmēs.[4]”. Veselības ministrija piekrīt, ka šis ir vērtējams kā nākošais solis, jo nosakot, ka jebkurš rezidents var saņemt piemaksu par darbu reģionā, veidosies finansiāla ietekme, kuru pašreiz precīzi nevar prognozēt. Noteikumu projektā ietvertā norma pēc būtības atrisinātu problēmu (nevienlīdzīga samaksa dažādu ārstniecības iestāžu (Rīgas slimnīcas un reģionālās slimnīcas) rezidentiem, kas kādā studiju posmā īsteno apmācības vienā vietā – Rīgā), vienlaikus arī saglabājot rezidentu motivāciju piesaistei reģionam. Vienlaikus Rīgas Stradiņa universitāte atzīmē, ka šāda pieeja ir pārrunāta ar vairāku reģionālo ārstniecības iestāžu pārstāvjiem, kuri arī tam piekrīt[5].
Noteikumu projekta saskaņošanas laikā tika saņemts Izglītības un zinātnes ministrijas 25.07.2022. atzinums, kurā Izglītības un zinātnes ministrija norāda, ka Noteikumu 12.punkts ir daudz šaurāks nekā prasības, kas noteiktas Ministru kabineta 2002. gada 23. jūlija noteikumu Nr. 315 "Izglītības programmu minimālās prasības ārsta profesionālās kvalifikācijas iegūšanai" (turpmāk - noteikumi Nr.315) 5. un 6. punktā un kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 7.septembra Direktīvas 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu 25. pantam.
Vēršam uzmanību, ka augstskolas realizē valstī akreditētas studiju programmas. Rīgas Stradiņa universitāte realizē akreditētu studiju programmu “Rezidentūra medicīnā”[6] un Latvijas Universitāte “Medicīna”[7]. Iepriekš minēto studiju programmu izstrādē un īstenošanā ir ņemti vērā reglamentēto profesiju normatīvie akti, t.sk. noteikumi Nr.315. Bez tam Noteikumu 11.1.apakšpunkts nosaka, ka augstskolas organizē rezidentu izglītību (tai skaitā mācību ciklu rotāciju) un nodrošina apmācību saskaņā ar valsts akreditētu studiju programmu. Rezidentūras izglītības programmas praktiskās un teorētiskās daļas apguvei rezidenti piedalās visās attiecīgās nodaļas ārstniecības darbībās, tostarp dežūrās, pilnu mācību darba nedēļu un pilnu mācību gadu. Turklāt Noteikumu 12.punktā ietvertas tiesību normas nosaka, ka augstskolas atsevišķu pamatspecialitāšu rezidentūras studiju programmās piedāvā iespēju rezidentiem daļu no studiju programmas (mācību ciklu rotācija) apgūt daudzprofilu slimnīcās ārpus Rīgas vai ģimenes ārsta praksē ārpus Rīgas. Vienlaikus jāatzīmē, ka rezidentūra ir darba tiesiskajās attiecībās ar izglītības programmu īstenojošu ārstniecības iestādi esoša ārsta izglītošana valsts valodā specialitātes iegūšanai saskaņā ar akreditētu profesionālo rezidentūras izglītības programmu medicīnā[8]. Līdz ar to visiem rezidentiem ir darba līgums ar ārstniecības iestādi, kurā tiek apgūta rezidentūras izglītības programma. Lai motivētu jaunos speciālistus uzsākt darbu specialitātē ārpus Rīgas, jau rezidentūras laikā tiek piedāvāta iespēja vismaz daļu (mācību ciklu rotācijas) iziet daudzprofilu slimnīcās vai ģimenes (vispārējās prakses) ārstu praksēs ārpus Rīgas. Līdz ar to Noteikumu 12.punktā ir dota iespēja augstskolai piedāvāt rezidentiem, kuriem ir noslēgts darba līgums ar ārstniecības iestādi Rīgā daļu no rezidentūras programmas apgūt daudzprofilu slimnīcās vai ģimenes (vispārējās prakses) ārstu praksēs ārpus Rīgas. Būtiski ir atzīmēt, ka tos, kurus mācību rotācijas ciklus rezidents var apgūt konkrētajā daudzprofilu slimnīcā vai ģimenes ārsta praksē ārpus Rīgas nosaka augstskolas rezidentūras studiju programmas vadītājs sadarbībā ar par rezidentūras organizāciju ārstniecības iestādē atbildīgo ārstu katrā specialitātē.
Ņemot vērā, ka daudzprofilu slimnīcās ārpus Rīgas ir ķirurgs, internists, pediatrs, ginekologs, dzemdību speciālists un ģimenes praksēs - ģimenes (vispārējās prakses) ārsts līdz ar to Noteikumu 12.punktā ir ietvertas tieši šīs specialitātes.
Kā jau iepriekš minēts, augstskolas realizē valstī akreditētas studiju programmas un viena no programmas apakšprogrammām ir ģimenes medicīna. Apakšprogramma ģimenes ārsta specialitātes ieguvei ietver Noteikumu Nr.315 6.punkts noteikto, ka rezidentūras izglītības programmas saturā ģimenes medicīnā (noteikumu Nr.315 4.3.9.apakšpunkts) ģimenes ārsta specialitātes apguvei praktiskās un teorētiskās daļas sadalījumā lielākā daļa ir praktiskās mācības. Vismaz sešus mēnešus ilgu praktisko daļu īsteno slimnīcā, kurā ir atbilstošs aprīkojums un tiek sniegti vispārējās ārstniecības pakalpojumi, un vismaz sešus mēnešus – ārstniecības iestādē, kurā sniedz primārās veselības aprūpes pakalpojumus, un ne ilgāk kā sešus mēnešus to var īstenot citās ārstniecības iestādēs, kurās sniedz primārās veselības aprūpes pakalpojumus. Klīnisko mācību laikā rezidentam ir personiski jāiesaistās klīnisko mācību vadītāja un citu ar klīniskajām mācībām saistīto ārstniecības personu profesionālajā darbībā un pienākumu izpildē. Studiju virzienu akreditācijas (pārakreditācijas) ietvaros kompetentās institūcijas vērtē rezidentūras studiju programmas atbilstību reglamentēto profesiju normatīvajam regulējumam.
Ņemot vērā, ka augstskolas realizē akreditētas rezidentūras izglītības programmas, tas nozīmē, ka tās atbilst reglamentēto profesiju normatīvajam regulējumam, t.sk. noteikumiem Nr.315. Turklāt Noteikumi nosaka rezidentu uzņemšanas, sadales un rezidentūras finansēšanas kārtību.
[1] Izvērtējumu veica ar Veselības ministrijas 06.07.2021. rīkojumu Nr.148 “Par darba grupu stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu profilu kritēriju izstrādei katram slimnīcu līmenim” izveidotā darba grupa
[2] Informatīvais ziņojums “Par papildu gultu izvēršanu un resursiem Covid-19 pacientu ārstēšanai”, izskatīts 02.11.2021. MK sēdē prot.Nr.74, 21-TA-953
[3] Dati pieejami: https://stats.oecd.org/ ( Health Care Resources, Hospital employment), 2019.gada statistika par 18 ES dalībvalstīm un Apvienoto Karalisti.
[4] Latvijas Jauno Ārstu asociācijas 28.05.2022. elektroniskā pasta vēstule
[5] Rīgas Stradiņa universitātes 31.05.2022. elektroniskā pasta vēstule
[6] https://eplatforma.aika.lv/index.php?r=site%2Fprogram%2Fview&id=1169
[7] https://eplatforma.aika.lv/index.php?r=site%2Fprogram%2Fview&id=1831
[8] Ārstniecības likuma 1.panta 19.punkts
Veselības ministrijā ir saņemts Latvijas Darba devēju konfederācijas (turpmāk tekstā – LDDK) 2022.gada 4.aprīļa atzinums par Noteikumu projektu. LDDK savā atzinumā izsaka iebildumus pret Noteikumu projekta 6.punktu Veselības ministrijas piedāvātajā redakcijā un pret Noteikumu projektu kopumā. LDDK norāda, ka esošā pieeja diskriminē privāto uzņēmēju un veido nelabvēlīgu vidi nozarē. Jaunu speciālistu piesaistei ir jābūt vienlīdzīgai gan publiskajām, gan privātajām ārstniecības iestādēm, līdzīgi kā tas ir vērojams citās nozarēs. Turklāt arī lielākā daļa privāto ārstniecības iestāžu, atbilstoši Nacionālā veselības dienesta iepirkumam, par identisku cenu nodrošina valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus.
LDDK aicina Noteikumu projekta 6.punktā precizēt Ministru kabineta 2011.gada 30.augusta noteikumu Nr.685 “Rezidentu uzņemšanas, sadales un rezidentūras finansēšanas kārtība” (turpmāk tekstā - Noteikumi) 28.1 punktu, to izsakot šādā redakcijā:
“attiecīgajā ārstniecības personas specialitātē Latvijas Republikā reģistrētajā ārstniecības iestādē, vai ģimenes ārsta praksē, ar kurām Nacionālais veselības dienests ir noslēdzis līgumu par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, vai Veselības inspekcijā, vai Slimību profilakses un kontroles centrā, vai pasniedzējs universitātē atbilstošās specialitātes jomā, vai zinātniskajā institūcijā veic zinātnisko darbu attiecīgās specialitātes jomā”.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk – LTRK) 17.05.2022. atzinumā izsaka identisku iebildumu. Līdz ar to sniedzam vienotu skaidrojumu un informējam par plānotajām darbībām.
Veselības ministrija skaidro, ka norma par rezidentūras atstrādi valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēs tika izveidota ar mērķi nodrošināt, ka jaunie speciālisti pēc valsts finansētas rezidentūras studiju absolvēšanas uzsākt darbu iegūtajā specialitātē tieši valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēs, jo valsts un pašvaldību ārstniecības iestādes, pamatā slimnīcas, nodrošina ne tikai stacionāros un neatliekamās medicīnas palīdzības, bet arī ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus.
Veicot slimnīcu sniegto veselības aprūpes pakalpojumu izvērtējumu[1], tika secināts, ka akūtas palīdzības gadījumā slimnīcas atsaka pakalpojuma sniegšanu, skaidrojot to ar speciālistu trūkumu, kā arī reģionālās slimnīcas ir pārslogotas un nespēj nodrošināt pakalpojuma kvalitāti atbilstoši slimnīcas noteiktajam līmenim.
Arī Covid -19 izraisītā ārkārtas situācija medicīnā, īpaši 2021.gada nogalē, parādīja, ka izvēršot papildu gultas Covid-19 ārstēšanai, bija nepieciešams piesaistīt papildu ārstniecības personas stacionāro ārstniecības iestāžu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai, kā arī rīkojoties esošo resursu ietvarā, ārstniecības personām nācās strādāt vairāk par noteiktajiem limitiem, strādāt vairāk par noteiktajām virsstundām, vienam mediķim uzņemoties kopumā lielāku slodzi[2].
Šos secinājumus apstiprina arī OECD dati[3], jo Latvijā slimnīcās ilgstoši ir nodarbināts mazāks ārstu skaits (3499 ārsti jeb 1,83 ārsti uz 1000 iedzīvotājiem), nekā vidēji citās Eiropas Savienības valstīts (2,4 ārsti uz 1000 iedzīvotājiem), piemēram, Lietuvā šis rādītājs sasniedz pat 3,11 ārstus uz 1000 iedzīvotājiem), Igaunijā attiecīgi 2,6 ārsti uz 1000 iedzīvotājiem ir nodarbināti slimnīcās.
Veselības ministrija norāda, ka, lai lemtu par būtiskām izmaiņām rezidentūras atstrādes nosacījumos vai par atteikšanos no atstrādes vispār, sākotnēji ir nepieciešama rūpīga un visaptveroša pašreizējās situācijas izpēte un analīze, ko Veselības ministrija ir uzsākusi veikt. Kā arī nepieciešams pastiprināt darba devēju lomu, veicinot, ka ārstniecības iestādes prioritāri strādā pie dažādu risinājumu ieviešanas, lai uzlabotu vidi un dara organizāciju savā iestādē, tādejādi radot maksimāli labvēlīgus apstākļus, lai ārsti pēc rezidentūras beigšanas un specialitātes sertifikāta iegūšanas izvēlētos strādāt veselības aprūpes sistēmā Latvijā tur, kur tas nepieciešams kvalitatīvu un pieejamu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā, un varētu īstenot savu profesionālo izaugsmi un veidot profesionālo karjeru.
Jāatzīmē, ka 2021./2022.studiju gadā ir papildus 30 no valsts budžeta apmaksātās rezidentūras vietas un rezidentūras vietu skaits tiks palielinātas par 30 studiju vietām arī 2022./2023.studiju gadā. Vienlaikus Veselības ministrija ir nodrošinājusi, ka 2022.gada valsts budžetā tika piešķirti līdzekļi maksas rezidentu atalgojumam, tai skaitā privātā sektora ārstniecības iestāžu maksas rezidentu atalgojumam.
Piekrītam LDDK un LTRK viedoklim, ka nepieciešams pārskatīt pakalpojumu tarifus un nodrošināt finansējumu atbilstošu tarifu segšanai, lai motivētu speciālistus izvēlēties strādāt stacionārās ārstniecības iestādēs, īpaši slimnīcās neatliekamās palīdzības sniegšanā.
Rīgas Stradiņa universitāte 01.04.2022. vēstulē Nr. 3-DPAD-6/192/2022 “Par Ministru kabineta noteikumu Nr. 685 grozījumu projektu” sniedz viedokli par Veselības aprūpes darba devēju asociācijas priekšlikumu par Ministru kabineta 2011. gada 30. augusta noteikumu Nr. 685 “Rezidentu uzņemšanas, sadales un rezidentūras finansēšanas kārtība” grozījumu projektu (22-TA-242), kā arī sniedz papildu priekšlikumus.
Par VADDA priekšlikumu RSU norāda, ka VADDA piedāvātā redakcija par līguma slēdzējiem (princips: ārstniecības iestāde – universitātes slimnīca un specializētā slimnīca) arī neaptver visus iespējamos variantus. Bez tam teorētiski ir iespējams gadījums, kad ārstniecības iestāde pati spēj nodrošināt rezidentam visu praktisko apmācību. Tāpēc līgumu slēgšanu ar citām ārstniecības iestādēm nevajadzētu noteikt par pienākumu. RSU ierosina izteikt Noteikumu Nr. 685 13.punktu vispārīgākā redakcijā. Piemēram: “13. Lai nodrošinātu nepieciešamo sadarbību rezidenta apmācībā, ārstniecības iestāde var slēgt līgumu ar citu ārstniecības iestādi ar atbilstošu darbības profilu un apmācības iespējām.”.
RSU priekšlikums par palielināto mēnešalgu: RSU ierosina izvērtēt iespēju noteikt rezidentiem par darbu reģionālajā slimnīcā (..) par 30 % palielinātu darba samaksu piemaksas nevis mēnešalgas veidā un vienlaikus precizēt arī Noteikumu 19.4 un 19.41 apakšpunktu. RSU ierosina šādus grozījumus Noteikumos:
“19. Veselības ministrijas un augstskolu līgumos, kā arī augstskolu un ārstniecības iestāžu līgumos iekļauj šādus nosacījumus: [..]
19.4. šo noteikumu 11.5. apakšpunktā minētajām ārstniecības iestādēm piešķiramo finanšu līdzekļu apmērs rezidentu apmācībai pirmajā un otrajā rezidentūras gadā pamatspecialitātē nepārsniedz 37 759,20 euro kalendāra gadā par vienu rezidentu, ja rezidentūra notiek specializētajā slimnīcā, reģionālajā daudzprofilu slimnīcā vai daudzprofilu slimnīcā, kura sadarbojas ar reģionālo daudzprofilu slimnīcu, vai ģimenes (vispārējās prakses) ārsta praksē ārpus Rīgas, un 29 924,04 euro kalendāra gadā par vienu rezidentu, ja rezidentūra notiek citā ārstniecības iestādē;
19.4.1 šo noteikumu 11.5. apakšpunktā minētajām ārstniecības iestādēm piešķiramo finanšu līdzekļu apmērs rezidentu apmācībai, sākot ar trešo rezidentūras gadu pamatspecialitātē un pirmo rezidentūras gadu papildspecialitātē un apakšspecialitātē, nepārsniedz 41 154,24 euro kalendāra gadā par vienu rezidentu, ja rezidentūra notiek specializētajā slimnīcā, reģionālajā daudzprofilu slimnīcā vai daudzprofilu slimnīcā, kura sadarbojas ar reģionālo daudzprofilu slimnīcu, vai ģimenes (vispārējās prakses) ārsta praksē ārpus Rīgas, un 32 535,72 euro kalendāra gadā par vienu rezidentu, ja rezidentūra notiek citā ārstniecības iestādē;
20. Rezidenta mēnešalga specializētajā slimnīcā, reģionālajā daudzprofilu slimnīcā vai daudzprofilu slimnīcā, kura sadarbojas ar reģionālo daudzprofilu slimnīcu, vai ģimenes (vispārējās prakses) ārsta praksē ārpus Rīgas ir vismaz par 30 % lielāka nekā zemākā mēnešalga, kas noteikta normatīvajos aktos par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu ārstniecības personām.
20.1 Rezidentam nosaka piemaksu par darbu specializētajā slimnīcā, reģionālajā daudzprofilu slimnīcā vai daudzprofilu slimnīcā, kura sadarbojas ar reģionālo daudzprofilu slimnīcu, vai ģimenes (vispārējās prakses) ārsta praksē ārpus Rīgas vismaz 30 % apmērā no zemākās mēnešalgas, kas noteikta normatīvajos aktos par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu ārstniecības personām (reģionālā piemaksa). Piemaksu attiecīgajā mēnesī piešķir, ja minētajā ārstniecības iestādē ir secīgi nostrādāts ne mazāk kā viens pilns kalendārais mēnesis.
43.4 Attiecībā uz rezidentiem, kuri uzsāk studijas ar 2022.gada 1.oktobri, darba samaksu nosaka saskaņā ar šo noteikumu 20.1 punktu.””
RSU priekšlikumi ir ņemti vērā un Noteikumu projekts precizēts atbilstoši RSU 01.04.2022. vēstulē Nr. 3-DPAD-6/192/2022 izteiktajiem priekšlikumiem.
Diskusijās par precizēto Noteikumu 20.punktu (ka rezidentam, kuram ir darba līgums ar reģionālo daudzprofilu slimnīcu un specializēto slimnīcu ārpus Rīgas, vai daudzprofilu slimnīcu ārpus Rīgas, kura sadarbojas ar reģionālo daudzprofilu slimnīcu, vai ģimenes (vispārējās prakses) ārsta praksi ārpus Rīgas, nosaka piemaksu par darbu (tai skaitā dežūras) reģionā ārpus Rīgas vismaz 30 % apmērā no zemākās mēnešalgas, kas noteikta normatīvajos aktos par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu ārstniecības personām) tika saņemts LJĀA viedoklis, “ka jebkuram vajadzētu saņemt šo piemaksu un, ka ejam prom no esošās sistēmas, kur maksāts tiek par nodomu strādāt kaut kad nākotnē. Ņemot vērā rezidentūras programmu saturu, ietekme uz budžetu noteikti būtu mazāka, nekā tā ir šobrīd, kad tiek maksāts jebkuram ar līgumu, tāpēc joprojām aicinām atstāt lēmumu, kas tika panākts kopīgās sanāksmēs.[4]”. Veselības ministrija piekrīt, ka šis ir vērtējams kā nākošais solis, jo nosakot, ka jebkurš rezidents var saņemt piemaksu par darbu reģionā, veidosies finansiāla ietekme, kuru pašreiz precīzi nevar prognozēt. Noteikumu projektā ietvertā norma pēc būtības atrisinātu problēmu (nevienlīdzīga samaksa dažādu ārstniecības iestāžu (Rīgas slimnīcas un reģionālās slimnīcas) rezidentiem, kas kādā studiju posmā īsteno apmācības vienā vietā – Rīgā), vienlaikus arī saglabājot rezidentu motivāciju piesaistei reģionam. Vienlaikus Rīgas Stradiņa universitāte atzīmē, ka šāda pieeja ir pārrunāta ar vairāku reģionālo ārstniecības iestāžu pārstāvjiem, kuri arī tam piekrīt[5].
Noteikumu projekta saskaņošanas laikā tika saņemts Izglītības un zinātnes ministrijas 25.07.2022. atzinums, kurā Izglītības un zinātnes ministrija norāda, ka Noteikumu 12.punkts ir daudz šaurāks nekā prasības, kas noteiktas Ministru kabineta 2002. gada 23. jūlija noteikumu Nr. 315 "Izglītības programmu minimālās prasības ārsta profesionālās kvalifikācijas iegūšanai" (turpmāk - noteikumi Nr.315) 5. un 6. punktā un kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 7.septembra Direktīvas 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu 25. pantam.
Vēršam uzmanību, ka augstskolas realizē valstī akreditētas studiju programmas. Rīgas Stradiņa universitāte realizē akreditētu studiju programmu “Rezidentūra medicīnā”[6] un Latvijas Universitāte “Medicīna”[7]. Iepriekš minēto studiju programmu izstrādē un īstenošanā ir ņemti vērā reglamentēto profesiju normatīvie akti, t.sk. noteikumi Nr.315. Bez tam Noteikumu 11.1.apakšpunkts nosaka, ka augstskolas organizē rezidentu izglītību (tai skaitā mācību ciklu rotāciju) un nodrošina apmācību saskaņā ar valsts akreditētu studiju programmu. Rezidentūras izglītības programmas praktiskās un teorētiskās daļas apguvei rezidenti piedalās visās attiecīgās nodaļas ārstniecības darbībās, tostarp dežūrās, pilnu mācību darba nedēļu un pilnu mācību gadu. Turklāt Noteikumu 12.punktā ietvertas tiesību normas nosaka, ka augstskolas atsevišķu pamatspecialitāšu rezidentūras studiju programmās piedāvā iespēju rezidentiem daļu no studiju programmas (mācību ciklu rotācija) apgūt daudzprofilu slimnīcās ārpus Rīgas vai ģimenes ārsta praksē ārpus Rīgas. Vienlaikus jāatzīmē, ka rezidentūra ir darba tiesiskajās attiecībās ar izglītības programmu īstenojošu ārstniecības iestādi esoša ārsta izglītošana valsts valodā specialitātes iegūšanai saskaņā ar akreditētu profesionālo rezidentūras izglītības programmu medicīnā[8]. Līdz ar to visiem rezidentiem ir darba līgums ar ārstniecības iestādi, kurā tiek apgūta rezidentūras izglītības programma. Lai motivētu jaunos speciālistus uzsākt darbu specialitātē ārpus Rīgas, jau rezidentūras laikā tiek piedāvāta iespēja vismaz daļu (mācību ciklu rotācijas) iziet daudzprofilu slimnīcās vai ģimenes (vispārējās prakses) ārstu praksēs ārpus Rīgas. Līdz ar to Noteikumu 12.punktā ir dota iespēja augstskolai piedāvāt rezidentiem, kuriem ir noslēgts darba līgums ar ārstniecības iestādi Rīgā daļu no rezidentūras programmas apgūt daudzprofilu slimnīcās vai ģimenes (vispārējās prakses) ārstu praksēs ārpus Rīgas. Būtiski ir atzīmēt, ka tos, kurus mācību rotācijas ciklus rezidents var apgūt konkrētajā daudzprofilu slimnīcā vai ģimenes ārsta praksē ārpus Rīgas nosaka augstskolas rezidentūras studiju programmas vadītājs sadarbībā ar par rezidentūras organizāciju ārstniecības iestādē atbildīgo ārstu katrā specialitātē.
Ņemot vērā, ka daudzprofilu slimnīcās ārpus Rīgas ir ķirurgs, internists, pediatrs, ginekologs, dzemdību speciālists un ģimenes praksēs - ģimenes (vispārējās prakses) ārsts līdz ar to Noteikumu 12.punktā ir ietvertas tieši šīs specialitātes.
Kā jau iepriekš minēts, augstskolas realizē valstī akreditētas studiju programmas un viena no programmas apakšprogrammām ir ģimenes medicīna. Apakšprogramma ģimenes ārsta specialitātes ieguvei ietver Noteikumu Nr.315 6.punkts noteikto, ka rezidentūras izglītības programmas saturā ģimenes medicīnā (noteikumu Nr.315 4.3.9.apakšpunkts) ģimenes ārsta specialitātes apguvei praktiskās un teorētiskās daļas sadalījumā lielākā daļa ir praktiskās mācības. Vismaz sešus mēnešus ilgu praktisko daļu īsteno slimnīcā, kurā ir atbilstošs aprīkojums un tiek sniegti vispārējās ārstniecības pakalpojumi, un vismaz sešus mēnešus – ārstniecības iestādē, kurā sniedz primārās veselības aprūpes pakalpojumus, un ne ilgāk kā sešus mēnešus to var īstenot citās ārstniecības iestādēs, kurās sniedz primārās veselības aprūpes pakalpojumus. Klīnisko mācību laikā rezidentam ir personiski jāiesaistās klīnisko mācību vadītāja un citu ar klīniskajām mācībām saistīto ārstniecības personu profesionālajā darbībā un pienākumu izpildē. Studiju virzienu akreditācijas (pārakreditācijas) ietvaros kompetentās institūcijas vērtē rezidentūras studiju programmas atbilstību reglamentēto profesiju normatīvajam regulējumam.
Ņemot vērā, ka augstskolas realizē akreditētas rezidentūras izglītības programmas, tas nozīmē, ka tās atbilst reglamentēto profesiju normatīvajam regulējumam, t.sk. noteikumiem Nr.315. Turklāt Noteikumi nosaka rezidentu uzņemšanas, sadales un rezidentūras finansēšanas kārtību.
[1] Izvērtējumu veica ar Veselības ministrijas 06.07.2021. rīkojumu Nr.148 “Par darba grupu stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu profilu kritēriju izstrādei katram slimnīcu līmenim” izveidotā darba grupa
[2] Informatīvais ziņojums “Par papildu gultu izvēršanu un resursiem Covid-19 pacientu ārstēšanai”, izskatīts 02.11.2021. MK sēdē prot.Nr.74, 21-TA-953
[3] Dati pieejami: https://stats.oecd.org/ ( Health Care Resources, Hospital employment), 2019.gada statistika par 18 ES dalībvalstīm un Apvienoto Karalisti.
[4] Latvijas Jauno Ārstu asociācijas 28.05.2022. elektroniskā pasta vēstule
[5] Rīgas Stradiņa universitātes 31.05.2022. elektroniskā pasta vēstule
[6] https://eplatforma.aika.lv/index.php?r=site%2Fprogram%2Fview&id=1169
[7] https://eplatforma.aika.lv/index.php?r=site%2Fprogram%2Fview&id=1831
[8] Ārstniecības likuma 1.panta 19.punkts
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi