24-TA-698: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likumprojekts “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā” (turpmāk – Likumprojekts) izstrādāts Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 13. marta regulas (ES) Nr. 2024/886, ar ko groza regulas (ES) Nr. 260/2012 un (ES) Nr. 2021/1230 un direktīvas 98/26/EK un (ES) 2015/2366 attiecībā uz tūlītējiem kredīta pārvedumiem euro (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk – Regula 2024/886) ieviešanai.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Pārņemt Regulā 2024/886 iekļautās direktīvas 2015/2366 un regulas 260/2012 grozījumus un veicināt maksājumu jomas, īpaši tūlītēju kredīta pārvedumu attīstību, dodot tiesības Latvijā, citās ES valstīs, EEZ valstīs licencētām maksājumu iestādēm un elektroniskās naudas iestādēm, kas sniedz maksājumu pakalpojumus, kļūt par maksājumu sistēmas likuma “Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās” 1. panta 1. punkta izpratnē dalībniecēm, tādējādi vēl vairāk veicinot konkurenci un nodrošinot vienādus apstākļus maksājumu pakalpojumu sniegšanai.
Spēkā stāšanās termiņš
15.08.2024.
Pamatojums
Jāskata steidzamības kārtībā.
Ministru kabineta 2024. gada 20. janvāra rīkojums Nr. 55 “Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai” noteic, ka viens no ekonomiskās politikas mērķiem ir radīt augstākas vērtības produktus un pakalpojumus. Saskaņā ar Valdības rīcības plānā noteikto likumprojekts rada labvēlīgākus apstākļus nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzēju tālākai attīstībai un veicina konkurētspēju.
Šim Likumprojektam un likumprojektam “Grozījumi likumā “Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās”” jāstājas spēkā vienlaikus.
Ministru kabineta 2024. gada 20. janvāra rīkojums Nr. 55 “Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai” noteic, ka viens no ekonomiskās politikas mērķiem ir radīt augstākas vērtības produktus un pakalpojumus. Saskaņā ar Valdības rīcības plānā noteikto likumprojekts rada labvēlīgākus apstākļus nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzēju tālākai attīstībai un veicina konkurētspēju.
Šim Likumprojektam un likumprojektam “Grozījumi likumā “Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās”” jāstājas spēkā vienlaikus.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 13. novembra direktīvu 2007/64/EK par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza direktīvas 97/7/EK, 2002/65/EK, 2005/60/EK un 2006/48/EK un atceļ direktīvu 98/5/EK (Dokuments attiecas uz EEZ), kas tika tālāk pilnveidota un aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra direktīvu (ES) 2015/2366 par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza direktīvas 2002/65/EK, 2009/110/EK un 2013/36/ES un regulu (ES) Nr. 1093/2010 un atceļ direktīvu 2007/64/EK (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk – Direktīva 2015/2366), tika izveidota vienota Eiropas Savienības maksājumu pakalpojumu vide un maksājumu pakalpojumu sniegšana tika atļauta licencētiem un reģistrētiem nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzējiem – maksājumu iestādēm un elektroniskās naudas iestādēm. Lai veiksmīgi piedāvātu un attīstītu maksājumu pakalpojumus, šo pakalpojumu sniedzējam nepieciešama iespēja kļūt par dalībnieku maksājumu sistēmās, tai skaitā sistēmiski nozīmīgās maksājumu sistēmās, kuras ir noteiktas par sistēmām saskaņā ar nacionālo regulējumu, kas ievieš Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 19. maija direktīvas 98/26/EK par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās (turpmāk – Direktīva 98/26/EK) prasības.
2023. gada 1. martā Regulējuma kontroles padomes apstiprinātajā Direktīvas 2015/2366 ietekmes novērtējumā konstatēts, ka, neraugoties uz Direktīvas 2015/2366 ieviešanas pozitīvajiem rezultātiem, Eiropas Savienības maksājumu tirgū pastāv nevienlīdzīgi konkurences apstākļi starp kredītiestādēm un nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzējiem.
Līdz šim Direktīva 98/26/EK un Latvijas likums “Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās”, ar kuru ieviesta Direktīva 98/26/EK, nedeva iespēju maksājumu iestādēm un elektroniskās naudas iestādēm kļūt par tādu maksājumu sistēmu dalībniecēm, kas atbilst likumā “Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās” noteiktajam terminam “maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēma” (turpmāk – NGL maksājumu sistēma).
Ņemot vērā maksājumu iestāžu un elektroniskās naudas iestāžu potenciālo ieguldījumu tālākā tūlītēju kredīta pārvedumu attīstībā Eiropas Savienībā un lai nodrošinātu nediskriminējošus nosacījumus starp kredītiestādēm un nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzējiem Eiropas Savienības vienotajā maksājumu pakalpojumu tirgū, 2024. gada 13. martā tika pieņemta Regula 2024/886, ar kuru tiek atcelti ierobežojumi maksājumu iestādēm un elektroniskās naudas iestādēm kļūt par tādu maksājumu sistēmu dalībniecēm, kuras par sistēmām noteiktas saskaņā ar nacionālo regulējumu, kas ievieš Direktīvas 98/26/EK prasības. Vienlaikus, lai pasargātu maksājumu sistēmu stabilitāti un integritāti, Regula 2024/886 nosaka papildu prasības, kādām maksājumu iestādēm un elektroniskās naudas iestādēm jāatbilst, lai tās varētu kļūt par šādu maksājumu sistēmu dalībniecēm.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. marta regulas (ES) Nr. 260/2012, ar ko nosaka tehniskās un darbības prasības kredīta pārvedumiem un tiešā debeta maksājumiem euro un groza regulu (EK) Nr. 924/2009 (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk – Regula 260/2012), prasības ir tieši piemērojamas maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un tās prasību ieviešanu un piemērošanas uzraudzību īsteno Latvijas Banka. Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 56. panta pirmā daļa paredz tiesības Latvijas Bankai piemērot uzraudzības pasākumus un sankcijas tirgus dalībniekiem, kuri pārkāpuši Eiropas Savienības tieši piemērojamos tiesību aktus maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas jomā. Tomēr Regulā 2024/886 iekļautās Regulas 260/2012 grozījumi ievieš papildu specifiskas monetāras sankcijas par atsevišķas šīs regulas tiesību normas pārkāpumiem.
Ņemot vērā minēto, lai ieviestu Regulā 2024/886 iekļautās Direktīvas 2015/2366 un Regulas 260/2012 grozījumus, ir izstrādāts Likumprojekts.
2023. gada 1. martā Regulējuma kontroles padomes apstiprinātajā Direktīvas 2015/2366 ietekmes novērtējumā konstatēts, ka, neraugoties uz Direktīvas 2015/2366 ieviešanas pozitīvajiem rezultātiem, Eiropas Savienības maksājumu tirgū pastāv nevienlīdzīgi konkurences apstākļi starp kredītiestādēm un nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzējiem.
Līdz šim Direktīva 98/26/EK un Latvijas likums “Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās”, ar kuru ieviesta Direktīva 98/26/EK, nedeva iespēju maksājumu iestādēm un elektroniskās naudas iestādēm kļūt par tādu maksājumu sistēmu dalībniecēm, kas atbilst likumā “Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās” noteiktajam terminam “maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēma” (turpmāk – NGL maksājumu sistēma).
Ņemot vērā maksājumu iestāžu un elektroniskās naudas iestāžu potenciālo ieguldījumu tālākā tūlītēju kredīta pārvedumu attīstībā Eiropas Savienībā un lai nodrošinātu nediskriminējošus nosacījumus starp kredītiestādēm un nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzējiem Eiropas Savienības vienotajā maksājumu pakalpojumu tirgū, 2024. gada 13. martā tika pieņemta Regula 2024/886, ar kuru tiek atcelti ierobežojumi maksājumu iestādēm un elektroniskās naudas iestādēm kļūt par tādu maksājumu sistēmu dalībniecēm, kuras par sistēmām noteiktas saskaņā ar nacionālo regulējumu, kas ievieš Direktīvas 98/26/EK prasības. Vienlaikus, lai pasargātu maksājumu sistēmu stabilitāti un integritāti, Regula 2024/886 nosaka papildu prasības, kādām maksājumu iestādēm un elektroniskās naudas iestādēm jāatbilst, lai tās varētu kļūt par šādu maksājumu sistēmu dalībniecēm.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. marta regulas (ES) Nr. 260/2012, ar ko nosaka tehniskās un darbības prasības kredīta pārvedumiem un tiešā debeta maksājumiem euro un groza regulu (EK) Nr. 924/2009 (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk – Regula 260/2012), prasības ir tieši piemērojamas maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un tās prasību ieviešanu un piemērošanas uzraudzību īsteno Latvijas Banka. Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 56. panta pirmā daļa paredz tiesības Latvijas Bankai piemērot uzraudzības pasākumus un sankcijas tirgus dalībniekiem, kuri pārkāpuši Eiropas Savienības tieši piemērojamos tiesību aktus maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas jomā. Tomēr Regulā 2024/886 iekļautās Regulas 260/2012 grozījumi ievieš papildu specifiskas monetāras sankcijas par atsevišķas šīs regulas tiesību normas pārkāpumiem.
Ņemot vērā minēto, lai ieviestu Regulā 2024/886 iekļautās Direktīvas 2015/2366 un Regulas 260/2012 grozījumus, ir izstrādāts Likumprojekts.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 54. un 55. pantā noteikta prasība, ka Latvijā funkcionējošās maksājumu sistēmas nodrošina objektīvus, nediskriminējošus un samērīgus piekļuves (dalības) nosacījumus visiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem – juridiskajām personām. Tomēr šīs prasības nepiemēro NGL maksājumu sistēmām. Tā kā šobrīd visas Latvijā darbojošās maksājumu sistēmas ir NGL maksājumu sistēmas, maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes nevar kļūt par dalībniecēm nevienā no maksājumu sistēmām Latvijā, līdzīgi kā citās Eiropas Savienības dalībvalstīs un Eiropas Ekonomikas Zonas valstīs (turpmāk – dalībvalsts) nevar kļūt par dalībniecēm maksājumu sistēmās, kuras par tādām noteiktas saskaņā ar nacionālo regulējumu, kas ievieš Direktīvas 98/26/EK prasības. Tas, ka nav iespējama piekļuve noteiktām būtiskām maksājumu sistēmām, var traucēt maksājumu iestādēm un elektroniskās naudas iestādēm rezultatīvi, konkurētspējīgi un neatkarīgi no kredītiestādēm sniegt maksājumu pakalpojumus saviem klientiem.
Risinājuma apraksts
Tiks noteiktas iespējas dalībvalstīs licencētām maksājumu iestādēm un elektroniskās naudas iestādēm, kuras sniedz maksājumu pakalpojumus, kļūt par dalībniecēm visās maksājumu sistēmās, arī tajās, kuras dalībvalstīs noteiktas par sistēmām saskaņā ar nacionālo regulējumu, kas ievieš Direktīvas 98/26/EK prasības.
Likumprojektā paredzēts izslēgt no Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izņēmumu, kas NGL maksājumu sistēmām ļauj atkāpties no šā likuma 54. un 55. pantā (saskaņā ar Likumprojekta 3. pantu 56.1 un 56.2 pantā) noteiktajām prasībām.
Svarīgi ņemt vērā, ka, lai maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes varētu kļūt par maksājumu sistēmu dalībniecēm, tām būs jāatbilst attiecīgās maksājumu sistēmas prasībām un jāievēro tās noteikumi.
Likumprojektā paredzēts izslēgt no Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izņēmumu, kas NGL maksājumu sistēmām ļauj atkāpties no šā likuma 54. un 55. pantā (saskaņā ar Likumprojekta 3. pantu 56.1 un 56.2 pantā) noteiktajām prasībām.
Svarīgi ņemt vērā, ka, lai maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes varētu kļūt par maksājumu sistēmu dalībniecēm, tām būs jāatbilst attiecīgās maksājumu sistēmas prasībām un jāievēro tās noteikumi.
Problēmas apraksts
Maksājumu sistēmu, īpaši sistēmiski nozīmīgu maksājumu sistēmu, kuras ir noteiktas par sistēmām saskaņā ar nacionālo regulējumu, kas ievieš Direktīvas 98/26/EK prasības, droša un netraucēta darbība ir kritiska visas finanšu sistēmas darbībai, tādēļ ir būtiski pasargāt sistēmas no jebkādiem riskiem. Līdz ar to NGL maksājumu sistēmu risku ierobežošanai ir nepieciešamas papildu garantijas, ja tajās piedalās maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes.
Risinājuma apraksts
Likumprojektā ir iekļautas prasības par aizsargpasākumiem, kurām maksājumu iestādēm un elektroniskās naudas iestādēm ir jāatbilst, ja tās vēlas kļūt vai jau ir NGL maksājumu sistēmu dalībnieces.
Problēmas apraksts
NGL maksājumu sistēmu operatoriem nepieciešams pārliecināties par maksājumu iestādes vai elektroniskās naudas iestādes atbilstību Direktīvas 2015/2366 grozījumos paredzētajām prasībām par tās aizsargpasākumiem. Savukārt sistēmu operatoriem nav atbilstošas kompetences, lai novērtētu šādu iestādes atbilstību. Direktīvas 2015/2366 grozījumi paredz, ka dalībvalstij jānosaka procedūra, kā maksājumu sistēmas operatoram tiek sniegta pārliecība par šo atbilstību. Minētās procedūras veidi var būt pašnovērtējums, prasība kompetentajai iestādei pieņemt skaidru lēmumu vai jebkura cita procedūra, kuras mērķis ir nodrošināt, ka attiecīgās maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes ievēro direktīvas Nr. 2015/2366 35.a panta 1. punktu.
Risinājuma apraksts
Likumprojektā paredzēts noteikt, ka Latvijā licencēta maksājumu iestāde vai elektroniskās naudas iestāde, kas vēlas kļūt par NGL maksājumu sistēmas dalībnieci, iesniedz sistēmas operatoram apliecinājumu, ar kuru tā apstiprina atbilstību Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā minētajām prasībām. Šāda iestādes apliecinājuma pieprasīšana atbilst vienai no Direktīvas 2015/2366 grozījumos minētajām procedūrām.
Ņemot vērā, ka Latvijā licencētas maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes tiek pārbaudītas pirms licences piešķiršanas un arī to darbības laikā tiek stingri uzraudzītas līdzīgi kā kredītiestādes, Latvijas Bankai, veicot uzraudzību kā kompetentajai uzraudzības institūcijai, iestādes apliecinājuma pieprasīšana par atbilstību Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma prasībām ir uzskatāma par pietiekamu, lai sistēmas operators varētu pārliecināties par iestādes atbilstību Direktīvas 2015/2366 un šī likuma prasībām. Lai sniegtu apliecinājumu, iestāde novērtē, kuras prasības tā jau izpilda uzraudzības ietvaros, par pārējām veicot pašnovērtējumu un apliecinot to izpildi. Savukārt pilns pašnovērtējums vai prasība kompetentajai iestādei pieņemt skaidru lēmumu būtu nepamatots administratīvais slogs, prasot iestādei vai kompetentajai iestādei vēlreiz gatavot aprakstu par jautājumiem, kas jau ir izanalizēti uzraudzības ietvaros.
Ņemot vērā, ka Latvijā licencētas maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes tiek pārbaudītas pirms licences piešķiršanas un arī to darbības laikā tiek stingri uzraudzītas līdzīgi kā kredītiestādes, Latvijas Bankai, veicot uzraudzību kā kompetentajai uzraudzības institūcijai, iestādes apliecinājuma pieprasīšana par atbilstību Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma prasībām ir uzskatāma par pietiekamu, lai sistēmas operators varētu pārliecināties par iestādes atbilstību Direktīvas 2015/2366 un šī likuma prasībām. Lai sniegtu apliecinājumu, iestāde novērtē, kuras prasības tā jau izpilda uzraudzības ietvaros, par pārējām veicot pašnovērtējumu un apliecinot to izpildi. Savukārt pilns pašnovērtējums vai prasība kompetentajai iestādei pieņemt skaidru lēmumu būtu nepamatots administratīvais slogs, prasot iestādei vai kompetentajai iestādei vēlreiz gatavot aprakstu par jautājumiem, kas jau ir izanalizēti uzraudzības ietvaros.
Problēmas apraksts
Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 56. panta pirmā daļa paredz maksājumu pakalpojumu sniedzējiem vienotu piemērojamo uzraudzības pasākumu un sankciju uzskaitījumu par pārkāpumiem maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas jomā, bet Regulā 2024/886 iekļautās Regulas 260/2012 grozījumi paredz specifisku monetārās sankcijas apmēru par šajā regulā ieviestās jaunās prasības pārkāpumiem fiziskām un juridiskām personām. Jaunā sankcija paredz par Regulas 260/2012 5.d panta pārkāpumiem juridiskai personai piemērot soda naudu līdz 10 procentiem no kopējā gada apgrozījuma. Savukārt attiecībā uz fiziskām personām par Regulas 260/2012 5.d panta pārkāpumiem minētā regula paredz piemērot soda naudu līdz 5 000 000 euro.
Regulas 260/2012 11. panta 1.a punkts paredz, ka dalībvalstīm ir jāparedz noteikumi par sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas 5.a līdz 5.d panta pārkāpumiem, un jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu to īstenošanu.
Regulas 260/2012 11. panta 1.a punkts paredz, ka dalībvalstīm ir jāparedz noteikumi par sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas 5.a līdz 5.d panta pārkāpumiem, un jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu to īstenošanu.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz papildināt Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 56.pantu ar jaunu daļu, kurā noteiktas sankcijas par Regulas 260/2012 5.d panta prasību pārkāpumiem, kā tas ir noteikts Regulā 260/2012. Par Regulas 260/2012 5.a līdz 5.c panta pārkāpumiem būs piemērojami Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 56. panta pirmajā daļā noteiktie uzraudzības pasākumi un sankcijas.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Maksājumu pakalpojumu izmantotāji – fiziskās personas, kas izmanto maksājumu pakalpojumus.
Ietekmes apraksts
Likumprojekts nodrošina vienlīdzīgākus maksājumu pakalpojumu sniedzēju konkurences apstākļus. Tādējādi tiks paplašinātas maksājumu pakalpojumu izvēles iespējas, kas savukārt var labvēlīgi ietekmēt pakalpojumu cenas.
Juridiskās personas
- Juridiskās personas, kas sniedz maksājumu pakalpojumus un kas dalībvalstī ir saņēmušas licenci maksājumu pakalpojumu sniegšanai, tai skaitā SEPA kredīta pārvedumu veikšanai.
- Maksājumu pakalpojumu izmantotāji – juridiskās personas, kas izmanto maksājumu pakalpojumus.
Ietekmes apraksts
Likumprojekts rada iespēju dalībvalstī licencētai maksājumu iestādei vai elektroniskās naudas iestādei kļūt par NGL maksājumu sistēmu dalībnieci norēķinu galīguma izpratnē. Lai kļūtu par šādu sistēmu dalībnieci, iestādei būs jānodrošina atbilstība Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā minētajām prasībām, kas var radīt nepieciešamību uzlabot iestādes procedūras un investēt jaunos tehniskos risinājumos.
Papildus Latvijā licencētai iestādei, lai tā pieteiktos dalībai maksājumu sistēmā, būs jāsagatavo apliecinājums par tās atbilstību Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā uzskaitītajām prasībām. Savukārt, citā dalībvalstī licencētai maksājumu iestādei vai elektroniskās naudas iestādei būs jānodrošina apliecinājums par tās atbilstību Direktīvas 2015/2366 grozījumos paredzētajām prasībām par aizsargpasākumiem atbilstoši tai procedūrai, kādu tās valsts būs noteikusi.
Likumprojekts nodrošina vienlīdzīgākus maksājumu pakalpojumu sniedzēju konkurences apstākļus. Tādējādi tiks paplašinātas maksājumu pakalpojumu izvēles iespējas, kas savukārt var labvēlīgi ietekmēt pakalpojumu cenas.
Papildus Latvijā licencētai iestādei, lai tā pieteiktos dalībai maksājumu sistēmā, būs jāsagatavo apliecinājums par tās atbilstību Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā uzskaitītajām prasībām. Savukārt, citā dalībvalstī licencētai maksājumu iestādei vai elektroniskās naudas iestādei būs jānodrošina apliecinājums par tās atbilstību Direktīvas 2015/2366 grozījumos paredzētajām prasībām par aizsargpasākumiem atbilstoši tai procedūrai, kādu tās valsts būs noteikusi.
Likumprojekts nodrošina vienlīdzīgākus maksājumu pakalpojumu sniedzēju konkurences apstākļus. Tādējādi tiks paplašinātas maksājumu pakalpojumu izvēles iespējas, kas savukārt var labvēlīgi ietekmēt pakalpojumu cenas.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Grozījumi likumā “Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās”
Pamatojums un apraksts
Regulas 2024/886 5. pants paredz, ka dalībvalstis ne vēlāk kā līdz 2025. gada 9. aprīlim pieņem, publicē un piemēro normatīvos un administratīvos aktus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu atbilstību šīs regulas 3. un 4. pantam.
Lai pārņemtu Regulas 2024/886 4. pantā iekļautās Direktīvas 98/26/EK grozījumus, vienlaikus ar Likumprojektu ir sagatavoti grozījumi likumā “Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās”, ar kuriem tiek papildināts termina “iestāde” skaidrojums, iekļaujot tajā dalībvalstī licencētas maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes un tādējādi paredzot iespēju šīm iestādēm kļūt par NGL maksājumu sistēmu dalībniecēm.
Šim Likumprojektam un likumprojektam “Grozījumi likumā “Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās”” jāstājas spēkā vienlaikus.
Lai pārņemtu Regulas 2024/886 4. pantā iekļautās Direktīvas 98/26/EK grozījumus, vienlaikus ar Likumprojektu ir sagatavoti grozījumi likumā “Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās”, ar kuriem tiek papildināts termina “iestāde” skaidrojums, iekļaujot tajā dalībvalstī licencētas maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes un tādējādi paredzot iespēju šīm iestādēm kļūt par NGL maksājumu sistēmu dalībniecēm.
Šim Likumprojektam un likumprojektam “Grozījumi likumā “Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās”” jāstājas spēkā vienlaikus.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
-
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) Nr. 2024/886 (2024. gada 13. marts), ar ko groza regulas (ES) Nr. 260/2012 un (ES) Nr. 2021/1230 un direktīvas 98/26/EK un (ES) 2015/2366 attiecībā uz tūlītējiem kredīta pārvedumiem euro (Dokuments attiecas uz EEZ)
Apraksts
Skat. 5.4. apakšpunkta 1. tabulu.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Regulā 2024/886 iekļautās Direktīvas 2015/2366 grozījumu transponēšanas termiņš ir 2025. gada 9. aprīlis.
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) Nr. 2024/886 (2024. gada 13. marts), ar ko groza regulas (ES) Nr. 260/2012 un (ES) Nr. 2021/1230 un direktīvas 98/26/EK un (ES) 2015/2366 attiecībā uz tūlītējiem kredīta pārvedumiem euro (Dokuments attiecas uz EEZ)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas 2024/886 1. panta 3. punkts (Regulas 260/2012 11. panta 1.a punkts)
Likuma 56. panta pirmā daļa
Likumprojekta 3. pants (Likuma 56. panta 2.3 daļa) attiecībā uz regulas 5.d panta pārkāpumiem
Likumprojekta 3. pants (Likuma 56. panta 2.3 daļa) attiecībā uz regulas 5.d panta pārkāpumiem
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Regulas 2024/886 1. panta 3. punkts (Regulas 260/2012 11. panta 1.b punkts)
Likumprojekta 3. pants (Likuma 56. panta 2.3 daļa)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Regulas 2024/886 3. panta 1. punkts (Direktīvas 2015/2366 10. panta 1. punkts)
Likumprojekta 1. pants (Likuma 38. panta pirmās daļas 1. punkts)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Regulas 2024/886 3. panta 2. punkts (Direktīvas 2015/2366 35. pants)
Likumprojekta 3. pants (Likuma 56.2 panta otrā, trešā un ceturtā daļa)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Regulas 2024/886 3. panta 3. punkts (Direktīvas 2015/2366 35.a pants)
Likumprojekta 3. pants (Likuma 56.3 pants un 56.4 pants)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības. Likuma 56.3 panta otrajā daļā minēto prasību izpildi regulē nacionālie tiesību akti, kas ievieš direktīvu 2015/2366 un no tās izrietošās Eiropas Banku iestādes 08.11.2017. pamatnostādnes Par informāciju, kas jāsniedz maksājumu iestāžu un e-naudas iestāžu atļaujas saņemšanai un konta informācijas pakalpojumu sniedzēju reģistrēšanai atbilstoši Direktīvas (ES) 2015/2366 5. panta 5. punktam (EBA/GL/2017/09).
Regulas 2024/886 5. pants
Likumprojekta 6. pants (Likuma Informatīvā atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām)
Pārņemtas pilnībā
Atbilstoši Regulas 2024/886 5. panta otrajam teikumam (kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo regulu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai) tiek papildināta Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma Informatīvā atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām ar regulu 2024/886, ar kuru tai skaitā tiek grozīta direktīva (ES) 2015/2366 un 98/26/EK.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
ES tiesību aktā ietverts pienākums dalībvalstij noteikt procedūru, ar kādu maksājumu sistēmas operators pārliecinās par potenciālā dalībnieka – maksājumu iestādes vai elektroniskās naudas iestādes – atbilstību likuma prasībām. Likumprojektā izvēlēts viens no ES tiesību aktā minētajiem procedūru veidiem, proti, cita procedūra, kas balstīta uz iestādes pašapliecinājumu.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
Norādītas tikai konkrēti uz Likumprojektu tieši attiecināmās normas.
Regulas 2024/886 1. panta 3. punkts (Regulas 260/2012 11. panta 1.a punkts) attiecībā uz sankcijām, kas piemērojamas par Regulas 260/2012 5.a līdz 5.c panta pārkāpumiem, jau ir ieviests nacionālajā normatīvajā regulējumā ar Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma noteikumiem (likuma 56. panta pirmā daļa). Atbilstoši Regulas 2024/886 1. panta 2. punktā noteiktajam uzraudzības pasākumus un sankcijas par Regulas 260/2012 5.a panta pārkāpumiem kredītiestādēm piemēro no 2025. gada 9. janvāra, savukārt licencētām maksājumu iestādēm un elektroniskās naudas iestādēm – no 2027. gada 9. aprīļa. Uzraudzības pasākumus un sankcijas par Regulas 260/2012 5.b un 5.c panta pārkāpumiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem piemēro no 2025. gada 9. janvāra.
Regulas 2024/886 4. pants (Direktīvas 98/26/EK 2. panta “b” un “f” apakšpunkts) tiek pārņemts ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās””.
Saskaņā ar likumprojekta 5. pantu (pārejas noteikumu 46. punkts) Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 56. panta 2.3 daļa, kurā noteiktas sankcijas par Regulas 260/2012 5.d panta pārkāpumiem, stājas spēkā 2025. gada 9. janvārī, jo tas atbilst Regulas 2024/886 1. pantā (Regulas 260/2012 5.d panta 3. punkts) minēto pienākumu spēkā stāšanās laikam – maksājumu pakalpojumu sniedzēji nodrošina atbilstību šim pantam līdz 2025. gada 9. janvārim.
Saskaņā ar likumprojekta 5. pantu (pārejas noteikumu 47. punkts) Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 56.3 panta pirmās daļas 2. punktu attiecībā uz aprakstu par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pakalpojumu izmantošanas kārtību atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra regulas (ES) Nr. 2022/2554 par finanšu nozares digitālās darbības noturību un ar ko groza regulas (EK) Nr. 1060/2009, (ES) Nr. 648/2012, (ES) Nr. 600/2014, (ES) Nr. 909/2014 un (ES) 2016/1011 (Dokuments attiecas uz EEZ) piemēro ar 2025. gada 17. janvāri, jo minētajā punktā ir atsauce uz citu ES tiesību aktu, kura prasības būs piemērojamas no 2025. gada 17. janvāra.
Regulas 2024/886 1. panta 3. punkts (Regulas 260/2012 11. panta 1.a punkts) attiecībā uz sankcijām, kas piemērojamas par Regulas 260/2012 5.a līdz 5.c panta pārkāpumiem, jau ir ieviests nacionālajā normatīvajā regulējumā ar Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma noteikumiem (likuma 56. panta pirmā daļa). Atbilstoši Regulas 2024/886 1. panta 2. punktā noteiktajam uzraudzības pasākumus un sankcijas par Regulas 260/2012 5.a panta pārkāpumiem kredītiestādēm piemēro no 2025. gada 9. janvāra, savukārt licencētām maksājumu iestādēm un elektroniskās naudas iestādēm – no 2027. gada 9. aprīļa. Uzraudzības pasākumus un sankcijas par Regulas 260/2012 5.b un 5.c panta pārkāpumiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem piemēro no 2025. gada 9. janvāra.
Regulas 2024/886 4. pants (Direktīvas 98/26/EK 2. panta “b” un “f” apakšpunkts) tiek pārņemts ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās””.
Saskaņā ar likumprojekta 5. pantu (pārejas noteikumu 46. punkts) Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 56. panta 2.3 daļa, kurā noteiktas sankcijas par Regulas 260/2012 5.d panta pārkāpumiem, stājas spēkā 2025. gada 9. janvārī, jo tas atbilst Regulas 2024/886 1. pantā (Regulas 260/2012 5.d panta 3. punkts) minēto pienākumu spēkā stāšanās laikam – maksājumu pakalpojumu sniedzēji nodrošina atbilstību šim pantam līdz 2025. gada 9. janvārim.
Saskaņā ar likumprojekta 5. pantu (pārejas noteikumu 47. punkts) Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 56.3 panta pirmās daļas 2. punktu attiecībā uz aprakstu par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pakalpojumu izmantošanas kārtību atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra regulas (ES) Nr. 2022/2554 par finanšu nozares digitālās darbības noturību un ar ko groza regulas (EK) Nr. 1060/2009, (ES) Nr. 648/2012, (ES) Nr. 600/2014, (ES) Nr. 909/2014 un (ES) 2016/1011 (Dokuments attiecas uz EEZ) piemēro ar 2025. gada 17. janvāri, jo minētajā punktā ir atsauce uz citu ES tiesību aktu, kura prasības būs piemērojamas no 2025. gada 17. janvāra.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Latvijas BankaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Viedokļi par likumprojektu un tā anotāciju netika saņemti.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi