23-TA-1519: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts līdzdalības saglabāšanu sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" un vispārējo stratēģisko mērķi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta septītā daļa un Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma (turpmāk – Kapitālsabiedrību pārvaldības likums) 4. un 7. pants
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Pārvērtēt valsts līdzdalības saglabāšanas SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” (turpmāk – Possessor) nepieciešamību, tās atbilstību Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta nosacījumiem, kā arī noteikt Possessor vispārējo stratēģisko mērķi nākamajam periodam
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Vispārējā informācija par kapitālsabiedrību
Possessor dibināta 1994.gada 22.aprīlī kā bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība. 2004.gada 1.novembrī kapitālsabiedrība reģistrēta komercreģistrā ar reģistrācijas Nr.40003192154 kā valsts akciju sabiedrība “Privatizācijas aģentūra”. Lai nodrošinātu kapitālsabiedrības firmas (nosaukuma) atbilstību tās aktuālajām darbības jomām, kas papildus valsts aktīvu privatizācijai ietvēra arī atsavināšanu un pārvaldīšanu, 2019.gadā tika mainīts valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” nosaukums.
Izpildot Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma pārejas noteikumu 25.punktā noteikto, 2020.gadā veikta kapitālsabiedrības juridiskās formas maiņa, pārveidojot to par sabiedrību ar ierobežotu atbildību. Izmaiņas reģistrētas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra komercreģistrā 2020.gada 9.oktobrī.
Possessor ir vidēja lieluma kapitālsabiedrība. Possessor valsts kapitāla daļu turētāja ir Ekonomikas ministrija. Possessor valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvis ir Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs, kurš pilda Possessor dalībnieku sapulces funkcijas. Possessor ir 3 meitas sabiedrības – SIA “FeLM” (līdzdalības daļa kapitālā – 100%), likvidējamā AS “Reverta” (līdzdalības daļa kapitālā – 96,89%) un SIA “REAP” (līdzdalības daļa kapitālā – 100%).
Pamatojoties uz Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 4. un 7.pantu, Ministru kabinets tā 2017.gada 6.jūnija sēdē (protokols Nr.29 68.§) noteica šādu Possessor vispārējo stratēģisko mērķi “Nodrošināt profesionālu valsts kapitāla daļu un problemātisko aktīvu pārvaldību, kā arī Possessor turējuma esošo aktīvu, kas nav nepieciešami valsts funkciju īstenošanai, atsavināšanu un privatizāciju”.
Atbilstoši normatīvajā regulējumā noteiktajai kārtībai Possessor un tās meitas sabiedrības pārvalda un savas kompetences ietvaros rīkojas ar to valdījumā esošiem aktīviem. Vienlaikus, atbilstoši Possessor darbības specifikai, Possessor pārvalda un rīkojas ar tās faktiskā valdījumā (turējumā) nodotiem Latvijas valstij piederošiem īpašumiem, kas ir iekļauti Possessor zembilancē – kapitāla daļām un nekustamiem īpašumiem, kurus tai ir uzdots privatizēt un atsavināt.
Uz 2022.gada 31.decembri Koncerna īpašumā un faktiskā valdījumā (turējumā) ir 178,15 milj. euro vērti aktīvi, no kuriem Possessor un tās konsolidēto meitas sabiedrību SIA “FeLM” un SIA “REAP” (kapitālsabiedrību) aktīvi, kas ir atspoguļoti to bilancēs, ir 24,32 milj. euro, savukārt Latvijas valsts īpašumi un atgūstamie debitoru parādi, kas ir iekļauti Possessor zembilancē, ir 153,83 milj. euro. LAS “Reverta” nav iekļauta konsolidācijā. Tās kopējā aktīvu vērtība 2022.gada 31.decembrī ir 1,72 milj. euro.
2022.gada beigās Possessor turējumā (faktiskā valdījumā) ir 406 valsts nekustamā īpašuma objekti (ēkas ar zemesgabaliem) un zemesgabali. Valsts nekustamā īpašuma objektu un zemesgabalu portfeļa kopējā uzskaites vērtība 2022.gada 31.decembrī ir 8,16 milj. euro.
Papildus, Possessor valdījumā ir 129 valsts dzīvokļu īpašumi. Valsts dzīvokļu īpašumu kopējā uzskaites vērtība 2022.gada 31.decembrī ir 1,33 milj. euro. Possessor valdījumā ir arī 84 zemesgabali vai to domājamās daļas zem dzīvokļiem vai dzīvojamām mājām. Valsts zemju un to domājamo daļu kopējā uzskaites vērtība 2022.gada 31.decembrī ir 1,84 milj. euro.
2022.gada 31.decembrī Possessor turējumā ir valsts kapitāla daļas 9 kapitālsabiedrībās, tai skaitā SIA “Tet” un “Latvijas Mobilais Telefons” SIA. Possessor turējumā esošo valsts kapitāla daļu kopējā uzskaites vērtība 2022.gada 31.decembrī ir 135,96 milj. euro [atbilstoši to nominālvērtībai, neskaitot valsts kapitāla daļas SIA “Tet”. Saskaņā ar Ministru kabineta 2018.gada 13.februāra noteikumiem Nr.87 “Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs” valsts kapitāla daļas SIA “Tet” ir norādītas pēc pašu kapitāla metodes]. Papildus, 2022.gada 31.decembrī Possessor zembilancē ir uzskaitītas valstij piekritīgās (konfiscētās) kapitāla daļas 7 kapitālsabiedrībās (uzskaitītas nulles vērtībā).
Debitoru parādu par valsts īpašuma pirkuma un nomas līgumiem portfeļa vērtība 2022.gada 31.decembrī ir 6,55 milj. euro.
Possessor deleģētie valsts pārvaldes uzdevumi un ar īpašiem rīkojumiem doti uzdevumi
Possessor tika dibināts, lai ar šo instrumentu organizētu valsts īpašumu objektu privatizāciju. Tādējādi Possessor jau sākotnēji veica komercdarbību, kas pamatā ir saistīta ar pakalpojuma sniegšanu valstij (pilda tai deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus). Atbilstoši dotajiem deleģējumiem Possessor veic tās turējumā esošo valsts aktīvu – zemesgabalu, nedzīvojamo ēku, dzīvojamo māju, dzīvokļu īpašumu un kapitāla daļu – pārvaldīšanu, atsavināšanu un privatizāciju, kā arī meitas sabiedrību pārvaldību. Turklāt, kopš 2016.gada Possessor ir vienīgā institūcija, kura nodrošina privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanu un privatizācijas sertifikātu pārvedumu uzdevumu izpildi.
Possessor turējumā esošais portfelis tiek pārvaldīts sešu darbības virzienu ietvaros:
1. Zemesgabalu un nedzīvojamo ēku privatizācija;
2. Dzīvojamo māju un dzīvokļu īpašumu privatizācija;
3. Zemesgabalu, nedzīvojamo ēku, dzīvojamo māju un dzīvokļu īpašumu atsavināšana;
4. Dzīvojamo īres māju uzraudzība;
5. Kapitāla daļas un problemātiskie aktīvi;
6. Privatizācijas sertifikāti.
Zemesgabalu un nedzīvojamo ēku privatizācija
Possessor veic tai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu – valsts īpašuma objektu, valsts zemesgabalu privatizāciju likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” (turpmāk - Privatizācijas likums) un Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā (turpmāk – Privatizācijas pabeigšanas likums) noteiktās kompetences ietvaros.
Valsts pārvaldes uzdevums Possessor deleģēts atbilstoši Ministru kabineta 2019.gada 26.novembra noteikumiem Nr.557 “Noteikumi par valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas pārvaldes uzdevuma deleģēšanu” (turpmāk – Noteikumi Nr.557).
Dzīvojamo māju un dzīvokļu īpašumu privatizācija
Ar Ministru kabineta 2009.gada 29.maija rīkojumu Nr.353 “Par Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras likvidāciju” Possessor no 2009.gada 1.jūlija tika nodotas saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” veicamās valsts īpašumā esošo un valstij piekritīgo dzīvojamo māju (dzīvokļu īpašumu) privatizācijas un pārvaldīšanas funkcijas.
Valsts pārvaldes uzdevums valsts vārdā veikt valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošās institūcijas pienākumu izpildi deleģēts Possessor ar Ministru kabineta 2019.gada 17.septembra noteikumiem Nr.431 “Noteikumi par valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošās institūcijas pārvaldes uzdevuma deleģēšanu” (turpmāk – Noteikumi Nr.431).
Zemesgabalu, nedzīvojamo ēku, dzīvojamo māju un dzīvokļu īpašumu atsavināšana
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 5.panta 3.1 daļā noteiktajos gadījumos (ja nekustamā īpašuma privatizācija ir izbeigta vai privatizācijas tiesības nav izmantotas likumā noteiktajā termiņā, un nekustamais īpašums atrodas Possessor valdījumā) Possessor veic valsts nekustamā īpašuma objektu, tai skaitā valsts zemesgabalu, atsavināšanu atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumiem Nr.109 “Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” (turpmāk – Noteikumi Nr.109).
Atsavināšanas likuma 9.panta 1.3 daļā noteiktajos gadījumos (ja dzīvojamā māja vai dzīvokļa īpašums atrodas Possessor valdījumā, kā arī, ja dzīvojamā māja, tās domājamās daļas vai dzīvokļa īpašums tiek atzīts par bezmantinieka vai bezīpašnieka mantu, uz kuru nav pieteiktas kreditoru pretenzijas un gadījumā, kad kreditori tās neizlieto) Possessor veic valsts īpašumā esošo un valstij piekritīgo dzīvojamo māju, to domājamo daļu vai dzīvokļu īpašumu atsavināšanu saskaņā ar Noteikumiem Nr.109. Possessor nodrošina privatizācijai nodoto valsts dzīvojamo māju un dzīvokļu īpašumu pārvaldīšanu līdz brīdim, kad dzīvokļu īpašnieki pārņem tās pārvaldīšanā un apsaimniekošanā [likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septītā daļa un 51.panta otrā daļa].
Possessor atsavina savā turējumā un faktiskā valdījumā jau esošus īpašuma objektus, kas iepriekš nodoti privatizācijai, bet kuru privatizācija nav bijusi sekmīga. Dzīvojamā māja, tās domājamās daļas vai dzīvokļa īpašums, kas atzīti par bezīpašnieka mantu, nonāk Possessor valdījumā, lai izvērtētu, vai šie objekti ir privatizējami saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” vai piedāvājami pašvaldībai [atbilstoši likuma pārejas noteikumu 30.1 3.punktam privatizācijai ir pakļautas likumā noteiktajā kārtībā par bezīpašnieka mantu atzītās dzīvojamās mājas, to domājamās daļas un dzīvokļu īpašumus, kuri tiek izīrēti vai kuros dzīvojošās personas tur iemitinātas tiesiski].
Gadījumos, kad privatizācijas kārtība nav piemērojama un pašvaldība atsakās pārņemt īpašumā par bezīpašnieka mantu atzīto nekustamo īpašumu, Possessor to atsavina, tādējādi Possessor atsavināšanas funkcija ir saistīta un papildina privatizāciju veicošās institūcijas funkcijas.
Ņemot vērā ilggadējo pieredzi un to, ka atsavināmie objekti atrodas tās valdījumā, Possessor spēj nodrošināt ātrāku, efektīvāku un mazāk resursu patērējošu atsavināšanas procesa organizēšanu, kā arī spēj organizēt atsavināšanu sliktā tehniskā stāvoklī esošiem un komerciāli nepievilcīgiem objektiem, kuru vērtība ir zema un kas ir lielākā daļa no Possessor valdījumā nonākušās bezmantinieka vai bezīpašnieka mantas.
Dzīvojamo īres māju uzraudzība
Saskaņā ar Ministru kabineta 2022.gada 14.jūlijā noteikumiem Nr.459 “Noteikumi par atbalstu dzīvojamo īres māju būvniecībai Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1.reformu un investīciju virziena “Reģionālā politika” 3.1.1.4.i. investīcijas “Finansēšanas fonda izveide zemas īres mājokļu būvniecībai” ietvaros” (turpmāk – Noteikumi Nr.459) Possessor ir uzdots nodrošināt uzraudzības funkcijas valsts atbalsta dzīvojamo īres māju būvniecībai ieviešanā un realizācijā (turpmāk – Dzīvojamo īres māju uzraudzība).
Līgums par uzraudzības funkcijas īstenošanu atbalsta dzīvojamo īres māju būvniecībai starp Ekonomikas ministriju un Possessor tika noslēgts 2023.gada 31.janvārī.
Kapitāla daļas un problemātiskie aktīvi
Possessor veic valsts kapitāla daļu pārvaldīšanu un atsavināšanu saskaņā ar Kapitālsabiedrību pārvaldības likumu, savukārt valsts kapitāla daļu pārvaldīšanu un privatizāciju - saskaņā ar Privatizācijas likumu un Privatizācijas pabeigšanas likumu. Valsts kapitāla daļu pārvaldīšana tiek nodrošināta atbilstoši Korporatīvās pārvaldības kodeksa principiem un vadlīnijām, ievērojot Komerclikumā, Kapitālsabiedrības pārvaldības likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās kompetences un nosacījumus. Turējumā esošo valsts kapitāla daļu pārvaldīšanas ietvaros Possessor ir jānodrošina visu normatīvajos aktos noteikto kapitāla daļu turētāja funkciju un pienākumu izpilde, t.sk. jāīsteno akcionāra/dalībnieka pienākumi, jāpieņem lēmumi saistībā ar ikdienas pārvaldības jautājumiem un pārvaldes institūcijām, jānodrošina uzraudzība un kontrole pār kapitālsabiedrību darbību, jāiesaistās situācijās, kurās ir nepieciešama akcionāra/dalībnieka rīcība utt.
Possessor, papildus tai deleģētajiem valsts pārvaldes uzdevumiem, kas ir uzdoti ar ārēju normatīvo aktu, nodrošina problemātisko aktīvu (meitas sabiedrību) pārvaldīšanu atbilstoši Ministru kabineta un Eiropas Komisijas pieņemtajiem lēmumiem. 2022.gada 31.decembrī Possessor ir 3 meitas sabiedrības – LAS “Reverta” (Possessor līdzdalības daļa kapitālā – 96,89%), SIA “REAP” (Possessor līdzdalības daļa kapitālā – 100%) un SIA “FeLM” (Possessor līdzdalības daļa kapitālā – 100%).
Saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" 7.panta trešo daļu Possessor ieguva izšķirošu ietekmi un līdzdalību akciju sabiedrībā "Parex banka" atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 24.februāra sēdē lemtajam (prot.Nr.14;1.§). Meitas sabiedrība SIA “REAP” tika dibināta 2017.gada 17.novembrī atbilstoši Ministru kabineta 2017.gada 14.novembra sēdē dotajai atļaujai (prot.Nr.57, 62.§). Tās vienīgais darbības mērķis ir no LAS “Reverta” pārņemto aktīvu, tajā skaitā prasījumu tiesību, pārvaldīšana. Savukārt SIA “FeLM” tika dibināts 2016.gada 1.aprīlī atbilstoši Ministru kabineta 2016.gada 22.martā dotajam uzdevumam (prot.Nr.14; 51.§). SIA “FeLM” vienīgais darbības mērķis ir prasījuma pret AS “KVV Liepājas metalurgs” pārvaldīšana.
Privatizācijas sertifikāti
Possessor ar Ministru kabineta 2014.gada 1.aprīļa noteikumiem Nr.172 “Noteikumi par privatizācijas sertifikātu aprites administrēšanas uzdevuma deleģēšanu” (turpmāk – Noteikumi Nr.172) ir deleģēts valsts pārvaldes uzdevums nodrošināt privatizācijas sertifikātu piešķiršanu, emitēšanu, to izmantošanu un dzēšanu, kā arī citas darbības, kas saistītas ar privatizācijas sertifikātu apgrozības uzraudzību.
No 2016.gada 1.oktobra Possessor nodrošina visu privatizācijas sertifikātu kontu uzturēšanu, to īpašniekiem sniedzot pakalpojumus, kas saistīti ar privatizācijas sertifikātu apriti. Šis valsts pārvaldes uzdevums Possessor deleģēts atbilstoši Ministru kabineta 2016.gada 20.septembra noteikumiem Nr.624 “Noteikumi par privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanas uzdevuma deleģēšanu” (turpmāk – Noteikumi Nr.624). Tāpat Possessor nodrošina to privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanu, kuros veicami maksājumi par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju, pamatojoties uz Ministru kabineta 2016.gada 20.septembra noteikumiem Nr.625 “Noteikumi par valsts pārvaldes uzdevuma – privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošana, kuros veicami maksājumi par dzīvojamo māju privatizācijas objektiem un dzīvokļu, mākslinieka darbnīcu un neapdzīvojamo telpu nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, – deleģēšanu” (turpmāk – Noteikumi Nr.625).
Possessor pārņēma no akciju sabiedrības “Attīstības finanšu institūcija Altum” privatizācijas sertifikātu kontu uzskaites sistēmu un privatizācijas sertifikātu kontu lietu arhīvu, pamatojoties uz 2016.gada 28.septembra līgumu par valsts pārvaldes uzdevumu nodošanu.
Papildus Possessor, ievērojot Ministru kabineta 2013.gada 15.oktobra noteikumus Nr.1106 “Zemes izpirkuma (pirkuma) līguma noslēgšanas kārtība”, zemes reformas ietvaros slēdz zemes izpirkuma (pirkuma) līgumus ar bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, ja atjaunotā vai piešķirtā līdzvērtīgā zemesgabala platība ir lielāka par to zemes platību, uz kuru atjaunojamas īpašuma tiesības, un tā pārsniedz zemes kadastrālajā uzmērīšanā pieļaujamās nesaistes robežas. Šis valsts pārvaldes uzdevums Possessor deleģēts atbilstoši Ministru kabineta 2016.gada 20.septembra noteikumiem Nr.623 “Noteikumi par valsts pārvaldes uzdevuma – zemes izpirkuma (pirkuma) līgumu slēgšana, šo līgumu izpildes kontrole un neizpirktās zemes nodošana pašvaldību īpašumā – deleģēšanu” (turpmāk – Noteikumi Nr.623). Minētā uzdevuma ietvaros Possessor veic iepriekš noslēgto zemes nomaksas izpirkuma līgumos noteikto saistību izpildes administrēšanu.
Possessor finansēšanas kārtība
Possessor, atbilstoši noslēgtajiem deleģējuma līgumiem, saņem atskaitījumus par valsts aktīvu privatizāciju, atsavināšanu un citām normatīvajos aktos noteiktajām darbībām. Esošā kārtība nodrošina, ka Possessor ieņēmumu apmērs tieši korelē ar rezultatīvo rādītāju izpildi, proti, jo aktīvāk un sekmīgāk tiek veiktas valsts īpašumu privatizācijas un atsavināšanas darbības un jo vērtīgāki ir šie aktīvi, jo vairāk un par lielākām summām tiek noslēgti pirkuma līgumi un jo lielāki atskaitījumi nonāk Possessor ieņēmumos.
Possessor ieņēmumus un finansēšanas kārtību pamatā reglamentē Noteikumi Nr.557, Noteikumi Nr.431, Noteikumi Nr.623, Noteikumi Nr.624, Noteikumi Nr.625, Noteikumi Nr.172, Noteikumi Nr.109. Atbilstoši Noteikumiem Nr.557 Possessor ieņēmumus veido normatīvie atskaitījumi no valsts īpašuma objektu un zemesgabalu privatizācijas ieņēmumiem un rezerves fonda līdzekļiem. Saskaņā ar Noteikumiem Nr.431, Noteikumiem Nr.623, Noteikumiem Nr.624, Noteikumiem Nr.625 un Noteikumiem Nr.172 Possessor reizi ceturksnī atzīst ieņēmumos izdevumus saistībā ar valsts pārvaldes uzdevuma izpildi saskaņā ar Ekonomikas ministrijas apstiprinātu faktisko izdevumu tāmi. Noteikumos Nr.431 paredzēts, ka attiecīgie izdevumi tiek segti no valsts budžeta vai rezerves fonda līdzekļiem.
No atskaitījumiem un rezerves fonda līdzekļiem tiek finansētas Possessor īstenotās darbības valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, t.sk. valsts īpašuma privatizācijas process, privatizācijas sertifikātu piešķiršanas, dzēšanas un apgrozības process, valsts kapitāla daļu atsavināšanas izdevumi un valsts dzīvojamo māju privatizācijas, atsavināšanas un apsaimniekošanas procesa organizatoriskais nodrošinājums atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai.
Aprēķinātos normatīvos atskaitījumus Possessor atzīst kā ieņēmumus un ieskaita neto apgrozījumā periodā, kad tiek noslēgts valsts īpašuma objekta privatizācijas, atsavināšanas vai nomas līgums un saņemti subjektu maksājumi par noslēgtajiem līgumiem.
Lielākās izmaksu pozīcijas Possessor ir saistītas ar valsts īpašuma objektu privatizācijas procesu izdevumu segšanu, valsts dzīvojamo māju privatizāciju, apsaimniekošanas un atsavināšanas procesa izmaksu segšanu, kā arī maksājumiem citām institūcijām.
Kapitālsabiedrības sniegums pārskata periodā (2018.-2022.)
Nefinanšu un finanšu mērķu izpilde
Laika posmā no 2018.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 31.decembrim (turpmāk - pārskata periods) kopumā noslēgti 357 zemesgabalu un nekustamā īpašuma objektu pirkuma līgumi, 1 029 dzīvojamo māju un dzīvokļu īpašumu atsavināšanas pirkuma līgumi, kā arī 11 valsts kapitāla daļu pārdošanas darījumi. Kopējā noslēgto līgumu vērtība ir 15,50 milj. euro.
Faktiskā valdījumā (turējumā) esošā valsts aktīvu portfeļa izstrādes rezultātā pārskata periodā Possessor pārskaitīja valsts un pašvaldību budžetos ieņēmumus no valsts īpašumu privatizācijas, atsavināšanas, valsts īpašumu iznomāšanas un zemes izpirkuma līgumu saistību izpildes naudas līdzekļus 12,11 milj. euro apmērā.
Possessor finanšu mērķa izpildi raksturo divi rezultatīvie rādītāji - normatīvie atskaitījumi un normalizētā peļņa vai zaudējumi [Possessor peļņa vai zaudējumi atskaitot ieguldījumu meitas sabiedrībās pārvērtēšanu/norakstīšanu un uzkrājumu veidošanu ārkārtas tiesvedības izdevumiem]. Pārskata periodā kopējais Possessor normatīvo atskaitījumu apjoms bija 10,90 milj. euro. Kopējā pēdējo piecu gadu Possessor normalizētā tīrā peļņa bija 2,93 milj. euro.
Citi pārskata periodā sniegtie pakalpojumi
Ņemot vērā kapitālsabiedrības ilgstošo pieredzi un specializāciju valsts aktīvu privatizācijā, atsavināšanā un pārvaldīšanā, Possessor sniedz savus profesionālos pakalpojumus arī trešajām personām.
Tā piemēram, 2019.-2020.gadā sadarbībā ar projekta partneri “KPMG Baltics SIA” sekmīgi īstenots Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas finansēts projekts “Juridiskās un institucionālās privatizācijas procesu noteicošās ietvarstruktūras stiprināšana Uzbekistānas Republikā” (“Enhancing legal, regulatory and institutional frameworks governing the process of privatisation in the Republic of Uzbekistan”).
2020.gadā saskaņā ar Ministru kabineta 2020.gada 25.jūnija rīkojumu Nr.344 “Par valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Radio” kapitāla daļu pārdošanu” Possessor tika uzdots organizēt valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Latvijas Radio” piederošo AS “Kurzemes Radio” 0,6% akciju paketes pārdošanu. Darījums (pirkuma līgums) tika noslēgts 2020.gada 29.decembrī.
Izpildot Ministru kabineta 2021.gada 25.augusta rīkojuma Nr.457 2.punktu, 2022.gada sākumā pārdotas valsts AS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (turpmāk – CSDD) piederošās kapitāla daļas SIA “AUTEKO & TUV LATVIA - TUV RHEINLAND GRUPA”, SIA “SCANTEST” un SIA “AUTESTS”. Tāpat 2022.gada 2.pusgadā Possessor organizēja CSDD piederošo 50% kapitāla daļu SIA “VENTTESTS”, kā arī Ventspils valstspilsētas pašvaldībai piederošo 50% SIA “VENTTESTS” kapitāla daļu vienotā paketē pārdošanas procesu. Kopējā noslēgto darījumu vērtība – 6,15 milj. euro.
Possessor dibināta 1994.gada 22.aprīlī kā bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība. 2004.gada 1.novembrī kapitālsabiedrība reģistrēta komercreģistrā ar reģistrācijas Nr.40003192154 kā valsts akciju sabiedrība “Privatizācijas aģentūra”. Lai nodrošinātu kapitālsabiedrības firmas (nosaukuma) atbilstību tās aktuālajām darbības jomām, kas papildus valsts aktīvu privatizācijai ietvēra arī atsavināšanu un pārvaldīšanu, 2019.gadā tika mainīts valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” nosaukums.
Izpildot Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma pārejas noteikumu 25.punktā noteikto, 2020.gadā veikta kapitālsabiedrības juridiskās formas maiņa, pārveidojot to par sabiedrību ar ierobežotu atbildību. Izmaiņas reģistrētas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra komercreģistrā 2020.gada 9.oktobrī.
Possessor ir vidēja lieluma kapitālsabiedrība. Possessor valsts kapitāla daļu turētāja ir Ekonomikas ministrija. Possessor valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvis ir Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs, kurš pilda Possessor dalībnieku sapulces funkcijas. Possessor ir 3 meitas sabiedrības – SIA “FeLM” (līdzdalības daļa kapitālā – 100%), likvidējamā AS “Reverta” (līdzdalības daļa kapitālā – 96,89%) un SIA “REAP” (līdzdalības daļa kapitālā – 100%).
Pamatojoties uz Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 4. un 7.pantu, Ministru kabinets tā 2017.gada 6.jūnija sēdē (protokols Nr.29 68.§) noteica šādu Possessor vispārējo stratēģisko mērķi “Nodrošināt profesionālu valsts kapitāla daļu un problemātisko aktīvu pārvaldību, kā arī Possessor turējuma esošo aktīvu, kas nav nepieciešami valsts funkciju īstenošanai, atsavināšanu un privatizāciju”.
Atbilstoši normatīvajā regulējumā noteiktajai kārtībai Possessor un tās meitas sabiedrības pārvalda un savas kompetences ietvaros rīkojas ar to valdījumā esošiem aktīviem. Vienlaikus, atbilstoši Possessor darbības specifikai, Possessor pārvalda un rīkojas ar tās faktiskā valdījumā (turējumā) nodotiem Latvijas valstij piederošiem īpašumiem, kas ir iekļauti Possessor zembilancē – kapitāla daļām un nekustamiem īpašumiem, kurus tai ir uzdots privatizēt un atsavināt.
Uz 2022.gada 31.decembri Koncerna īpašumā un faktiskā valdījumā (turējumā) ir 178,15 milj. euro vērti aktīvi, no kuriem Possessor un tās konsolidēto meitas sabiedrību SIA “FeLM” un SIA “REAP” (kapitālsabiedrību) aktīvi, kas ir atspoguļoti to bilancēs, ir 24,32 milj. euro, savukārt Latvijas valsts īpašumi un atgūstamie debitoru parādi, kas ir iekļauti Possessor zembilancē, ir 153,83 milj. euro. LAS “Reverta” nav iekļauta konsolidācijā. Tās kopējā aktīvu vērtība 2022.gada 31.decembrī ir 1,72 milj. euro.
2022.gada beigās Possessor turējumā (faktiskā valdījumā) ir 406 valsts nekustamā īpašuma objekti (ēkas ar zemesgabaliem) un zemesgabali. Valsts nekustamā īpašuma objektu un zemesgabalu portfeļa kopējā uzskaites vērtība 2022.gada 31.decembrī ir 8,16 milj. euro.
Papildus, Possessor valdījumā ir 129 valsts dzīvokļu īpašumi. Valsts dzīvokļu īpašumu kopējā uzskaites vērtība 2022.gada 31.decembrī ir 1,33 milj. euro. Possessor valdījumā ir arī 84 zemesgabali vai to domājamās daļas zem dzīvokļiem vai dzīvojamām mājām. Valsts zemju un to domājamo daļu kopējā uzskaites vērtība 2022.gada 31.decembrī ir 1,84 milj. euro.
2022.gada 31.decembrī Possessor turējumā ir valsts kapitāla daļas 9 kapitālsabiedrībās, tai skaitā SIA “Tet” un “Latvijas Mobilais Telefons” SIA. Possessor turējumā esošo valsts kapitāla daļu kopējā uzskaites vērtība 2022.gada 31.decembrī ir 135,96 milj. euro [atbilstoši to nominālvērtībai, neskaitot valsts kapitāla daļas SIA “Tet”. Saskaņā ar Ministru kabineta 2018.gada 13.februāra noteikumiem Nr.87 “Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs” valsts kapitāla daļas SIA “Tet” ir norādītas pēc pašu kapitāla metodes]. Papildus, 2022.gada 31.decembrī Possessor zembilancē ir uzskaitītas valstij piekritīgās (konfiscētās) kapitāla daļas 7 kapitālsabiedrībās (uzskaitītas nulles vērtībā).
Debitoru parādu par valsts īpašuma pirkuma un nomas līgumiem portfeļa vērtība 2022.gada 31.decembrī ir 6,55 milj. euro.
Possessor deleģētie valsts pārvaldes uzdevumi un ar īpašiem rīkojumiem doti uzdevumi
Possessor tika dibināts, lai ar šo instrumentu organizētu valsts īpašumu objektu privatizāciju. Tādējādi Possessor jau sākotnēji veica komercdarbību, kas pamatā ir saistīta ar pakalpojuma sniegšanu valstij (pilda tai deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus). Atbilstoši dotajiem deleģējumiem Possessor veic tās turējumā esošo valsts aktīvu – zemesgabalu, nedzīvojamo ēku, dzīvojamo māju, dzīvokļu īpašumu un kapitāla daļu – pārvaldīšanu, atsavināšanu un privatizāciju, kā arī meitas sabiedrību pārvaldību. Turklāt, kopš 2016.gada Possessor ir vienīgā institūcija, kura nodrošina privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanu un privatizācijas sertifikātu pārvedumu uzdevumu izpildi.
Possessor turējumā esošais portfelis tiek pārvaldīts sešu darbības virzienu ietvaros:
1. Zemesgabalu un nedzīvojamo ēku privatizācija;
2. Dzīvojamo māju un dzīvokļu īpašumu privatizācija;
3. Zemesgabalu, nedzīvojamo ēku, dzīvojamo māju un dzīvokļu īpašumu atsavināšana;
4. Dzīvojamo īres māju uzraudzība;
5. Kapitāla daļas un problemātiskie aktīvi;
6. Privatizācijas sertifikāti.
Zemesgabalu un nedzīvojamo ēku privatizācija
Possessor veic tai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu – valsts īpašuma objektu, valsts zemesgabalu privatizāciju likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” (turpmāk - Privatizācijas likums) un Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā (turpmāk – Privatizācijas pabeigšanas likums) noteiktās kompetences ietvaros.
Valsts pārvaldes uzdevums Possessor deleģēts atbilstoši Ministru kabineta 2019.gada 26.novembra noteikumiem Nr.557 “Noteikumi par valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas pārvaldes uzdevuma deleģēšanu” (turpmāk – Noteikumi Nr.557).
Dzīvojamo māju un dzīvokļu īpašumu privatizācija
Ar Ministru kabineta 2009.gada 29.maija rīkojumu Nr.353 “Par Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras likvidāciju” Possessor no 2009.gada 1.jūlija tika nodotas saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” veicamās valsts īpašumā esošo un valstij piekritīgo dzīvojamo māju (dzīvokļu īpašumu) privatizācijas un pārvaldīšanas funkcijas.
Valsts pārvaldes uzdevums valsts vārdā veikt valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošās institūcijas pienākumu izpildi deleģēts Possessor ar Ministru kabineta 2019.gada 17.septembra noteikumiem Nr.431 “Noteikumi par valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošās institūcijas pārvaldes uzdevuma deleģēšanu” (turpmāk – Noteikumi Nr.431).
Zemesgabalu, nedzīvojamo ēku, dzīvojamo māju un dzīvokļu īpašumu atsavināšana
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 5.panta 3.1 daļā noteiktajos gadījumos (ja nekustamā īpašuma privatizācija ir izbeigta vai privatizācijas tiesības nav izmantotas likumā noteiktajā termiņā, un nekustamais īpašums atrodas Possessor valdījumā) Possessor veic valsts nekustamā īpašuma objektu, tai skaitā valsts zemesgabalu, atsavināšanu atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumiem Nr.109 “Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” (turpmāk – Noteikumi Nr.109).
Atsavināšanas likuma 9.panta 1.3 daļā noteiktajos gadījumos (ja dzīvojamā māja vai dzīvokļa īpašums atrodas Possessor valdījumā, kā arī, ja dzīvojamā māja, tās domājamās daļas vai dzīvokļa īpašums tiek atzīts par bezmantinieka vai bezīpašnieka mantu, uz kuru nav pieteiktas kreditoru pretenzijas un gadījumā, kad kreditori tās neizlieto) Possessor veic valsts īpašumā esošo un valstij piekritīgo dzīvojamo māju, to domājamo daļu vai dzīvokļu īpašumu atsavināšanu saskaņā ar Noteikumiem Nr.109. Possessor nodrošina privatizācijai nodoto valsts dzīvojamo māju un dzīvokļu īpašumu pārvaldīšanu līdz brīdim, kad dzīvokļu īpašnieki pārņem tās pārvaldīšanā un apsaimniekošanā [likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septītā daļa un 51.panta otrā daļa].
Possessor atsavina savā turējumā un faktiskā valdījumā jau esošus īpašuma objektus, kas iepriekš nodoti privatizācijai, bet kuru privatizācija nav bijusi sekmīga. Dzīvojamā māja, tās domājamās daļas vai dzīvokļa īpašums, kas atzīti par bezīpašnieka mantu, nonāk Possessor valdījumā, lai izvērtētu, vai šie objekti ir privatizējami saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” vai piedāvājami pašvaldībai [atbilstoši likuma pārejas noteikumu 30.1 3.punktam privatizācijai ir pakļautas likumā noteiktajā kārtībā par bezīpašnieka mantu atzītās dzīvojamās mājas, to domājamās daļas un dzīvokļu īpašumus, kuri tiek izīrēti vai kuros dzīvojošās personas tur iemitinātas tiesiski].
Gadījumos, kad privatizācijas kārtība nav piemērojama un pašvaldība atsakās pārņemt īpašumā par bezīpašnieka mantu atzīto nekustamo īpašumu, Possessor to atsavina, tādējādi Possessor atsavināšanas funkcija ir saistīta un papildina privatizāciju veicošās institūcijas funkcijas.
Ņemot vērā ilggadējo pieredzi un to, ka atsavināmie objekti atrodas tās valdījumā, Possessor spēj nodrošināt ātrāku, efektīvāku un mazāk resursu patērējošu atsavināšanas procesa organizēšanu, kā arī spēj organizēt atsavināšanu sliktā tehniskā stāvoklī esošiem un komerciāli nepievilcīgiem objektiem, kuru vērtība ir zema un kas ir lielākā daļa no Possessor valdījumā nonākušās bezmantinieka vai bezīpašnieka mantas.
Dzīvojamo īres māju uzraudzība
Saskaņā ar Ministru kabineta 2022.gada 14.jūlijā noteikumiem Nr.459 “Noteikumi par atbalstu dzīvojamo īres māju būvniecībai Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1.reformu un investīciju virziena “Reģionālā politika” 3.1.1.4.i. investīcijas “Finansēšanas fonda izveide zemas īres mājokļu būvniecībai” ietvaros” (turpmāk – Noteikumi Nr.459) Possessor ir uzdots nodrošināt uzraudzības funkcijas valsts atbalsta dzīvojamo īres māju būvniecībai ieviešanā un realizācijā (turpmāk – Dzīvojamo īres māju uzraudzība).
Līgums par uzraudzības funkcijas īstenošanu atbalsta dzīvojamo īres māju būvniecībai starp Ekonomikas ministriju un Possessor tika noslēgts 2023.gada 31.janvārī.
Kapitāla daļas un problemātiskie aktīvi
Possessor veic valsts kapitāla daļu pārvaldīšanu un atsavināšanu saskaņā ar Kapitālsabiedrību pārvaldības likumu, savukārt valsts kapitāla daļu pārvaldīšanu un privatizāciju - saskaņā ar Privatizācijas likumu un Privatizācijas pabeigšanas likumu. Valsts kapitāla daļu pārvaldīšana tiek nodrošināta atbilstoši Korporatīvās pārvaldības kodeksa principiem un vadlīnijām, ievērojot Komerclikumā, Kapitālsabiedrības pārvaldības likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās kompetences un nosacījumus. Turējumā esošo valsts kapitāla daļu pārvaldīšanas ietvaros Possessor ir jānodrošina visu normatīvajos aktos noteikto kapitāla daļu turētāja funkciju un pienākumu izpilde, t.sk. jāīsteno akcionāra/dalībnieka pienākumi, jāpieņem lēmumi saistībā ar ikdienas pārvaldības jautājumiem un pārvaldes institūcijām, jānodrošina uzraudzība un kontrole pār kapitālsabiedrību darbību, jāiesaistās situācijās, kurās ir nepieciešama akcionāra/dalībnieka rīcība utt.
Possessor, papildus tai deleģētajiem valsts pārvaldes uzdevumiem, kas ir uzdoti ar ārēju normatīvo aktu, nodrošina problemātisko aktīvu (meitas sabiedrību) pārvaldīšanu atbilstoši Ministru kabineta un Eiropas Komisijas pieņemtajiem lēmumiem. 2022.gada 31.decembrī Possessor ir 3 meitas sabiedrības – LAS “Reverta” (Possessor līdzdalības daļa kapitālā – 96,89%), SIA “REAP” (Possessor līdzdalības daļa kapitālā – 100%) un SIA “FeLM” (Possessor līdzdalības daļa kapitālā – 100%).
Saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" 7.panta trešo daļu Possessor ieguva izšķirošu ietekmi un līdzdalību akciju sabiedrībā "Parex banka" atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 24.februāra sēdē lemtajam (prot.Nr.14;1.§). Meitas sabiedrība SIA “REAP” tika dibināta 2017.gada 17.novembrī atbilstoši Ministru kabineta 2017.gada 14.novembra sēdē dotajai atļaujai (prot.Nr.57, 62.§). Tās vienīgais darbības mērķis ir no LAS “Reverta” pārņemto aktīvu, tajā skaitā prasījumu tiesību, pārvaldīšana. Savukārt SIA “FeLM” tika dibināts 2016.gada 1.aprīlī atbilstoši Ministru kabineta 2016.gada 22.martā dotajam uzdevumam (prot.Nr.14; 51.§). SIA “FeLM” vienīgais darbības mērķis ir prasījuma pret AS “KVV Liepājas metalurgs” pārvaldīšana.
Privatizācijas sertifikāti
Possessor ar Ministru kabineta 2014.gada 1.aprīļa noteikumiem Nr.172 “Noteikumi par privatizācijas sertifikātu aprites administrēšanas uzdevuma deleģēšanu” (turpmāk – Noteikumi Nr.172) ir deleģēts valsts pārvaldes uzdevums nodrošināt privatizācijas sertifikātu piešķiršanu, emitēšanu, to izmantošanu un dzēšanu, kā arī citas darbības, kas saistītas ar privatizācijas sertifikātu apgrozības uzraudzību.
No 2016.gada 1.oktobra Possessor nodrošina visu privatizācijas sertifikātu kontu uzturēšanu, to īpašniekiem sniedzot pakalpojumus, kas saistīti ar privatizācijas sertifikātu apriti. Šis valsts pārvaldes uzdevums Possessor deleģēts atbilstoši Ministru kabineta 2016.gada 20.septembra noteikumiem Nr.624 “Noteikumi par privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanas uzdevuma deleģēšanu” (turpmāk – Noteikumi Nr.624). Tāpat Possessor nodrošina to privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanu, kuros veicami maksājumi par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju, pamatojoties uz Ministru kabineta 2016.gada 20.septembra noteikumiem Nr.625 “Noteikumi par valsts pārvaldes uzdevuma – privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošana, kuros veicami maksājumi par dzīvojamo māju privatizācijas objektiem un dzīvokļu, mākslinieka darbnīcu un neapdzīvojamo telpu nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, – deleģēšanu” (turpmāk – Noteikumi Nr.625).
Possessor pārņēma no akciju sabiedrības “Attīstības finanšu institūcija Altum” privatizācijas sertifikātu kontu uzskaites sistēmu un privatizācijas sertifikātu kontu lietu arhīvu, pamatojoties uz 2016.gada 28.septembra līgumu par valsts pārvaldes uzdevumu nodošanu.
Papildus Possessor, ievērojot Ministru kabineta 2013.gada 15.oktobra noteikumus Nr.1106 “Zemes izpirkuma (pirkuma) līguma noslēgšanas kārtība”, zemes reformas ietvaros slēdz zemes izpirkuma (pirkuma) līgumus ar bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, ja atjaunotā vai piešķirtā līdzvērtīgā zemesgabala platība ir lielāka par to zemes platību, uz kuru atjaunojamas īpašuma tiesības, un tā pārsniedz zemes kadastrālajā uzmērīšanā pieļaujamās nesaistes robežas. Šis valsts pārvaldes uzdevums Possessor deleģēts atbilstoši Ministru kabineta 2016.gada 20.septembra noteikumiem Nr.623 “Noteikumi par valsts pārvaldes uzdevuma – zemes izpirkuma (pirkuma) līgumu slēgšana, šo līgumu izpildes kontrole un neizpirktās zemes nodošana pašvaldību īpašumā – deleģēšanu” (turpmāk – Noteikumi Nr.623). Minētā uzdevuma ietvaros Possessor veic iepriekš noslēgto zemes nomaksas izpirkuma līgumos noteikto saistību izpildes administrēšanu.
Possessor finansēšanas kārtība
Possessor, atbilstoši noslēgtajiem deleģējuma līgumiem, saņem atskaitījumus par valsts aktīvu privatizāciju, atsavināšanu un citām normatīvajos aktos noteiktajām darbībām. Esošā kārtība nodrošina, ka Possessor ieņēmumu apmērs tieši korelē ar rezultatīvo rādītāju izpildi, proti, jo aktīvāk un sekmīgāk tiek veiktas valsts īpašumu privatizācijas un atsavināšanas darbības un jo vērtīgāki ir šie aktīvi, jo vairāk un par lielākām summām tiek noslēgti pirkuma līgumi un jo lielāki atskaitījumi nonāk Possessor ieņēmumos.
Possessor ieņēmumus un finansēšanas kārtību pamatā reglamentē Noteikumi Nr.557, Noteikumi Nr.431, Noteikumi Nr.623, Noteikumi Nr.624, Noteikumi Nr.625, Noteikumi Nr.172, Noteikumi Nr.109. Atbilstoši Noteikumiem Nr.557 Possessor ieņēmumus veido normatīvie atskaitījumi no valsts īpašuma objektu un zemesgabalu privatizācijas ieņēmumiem un rezerves fonda līdzekļiem. Saskaņā ar Noteikumiem Nr.431, Noteikumiem Nr.623, Noteikumiem Nr.624, Noteikumiem Nr.625 un Noteikumiem Nr.172 Possessor reizi ceturksnī atzīst ieņēmumos izdevumus saistībā ar valsts pārvaldes uzdevuma izpildi saskaņā ar Ekonomikas ministrijas apstiprinātu faktisko izdevumu tāmi. Noteikumos Nr.431 paredzēts, ka attiecīgie izdevumi tiek segti no valsts budžeta vai rezerves fonda līdzekļiem.
No atskaitījumiem un rezerves fonda līdzekļiem tiek finansētas Possessor īstenotās darbības valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, t.sk. valsts īpašuma privatizācijas process, privatizācijas sertifikātu piešķiršanas, dzēšanas un apgrozības process, valsts kapitāla daļu atsavināšanas izdevumi un valsts dzīvojamo māju privatizācijas, atsavināšanas un apsaimniekošanas procesa organizatoriskais nodrošinājums atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai.
Aprēķinātos normatīvos atskaitījumus Possessor atzīst kā ieņēmumus un ieskaita neto apgrozījumā periodā, kad tiek noslēgts valsts īpašuma objekta privatizācijas, atsavināšanas vai nomas līgums un saņemti subjektu maksājumi par noslēgtajiem līgumiem.
Lielākās izmaksu pozīcijas Possessor ir saistītas ar valsts īpašuma objektu privatizācijas procesu izdevumu segšanu, valsts dzīvojamo māju privatizāciju, apsaimniekošanas un atsavināšanas procesa izmaksu segšanu, kā arī maksājumiem citām institūcijām.
Kapitālsabiedrības sniegums pārskata periodā (2018.-2022.)
Nefinanšu un finanšu mērķu izpilde
Laika posmā no 2018.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 31.decembrim (turpmāk - pārskata periods) kopumā noslēgti 357 zemesgabalu un nekustamā īpašuma objektu pirkuma līgumi, 1 029 dzīvojamo māju un dzīvokļu īpašumu atsavināšanas pirkuma līgumi, kā arī 11 valsts kapitāla daļu pārdošanas darījumi. Kopējā noslēgto līgumu vērtība ir 15,50 milj. euro.
Faktiskā valdījumā (turējumā) esošā valsts aktīvu portfeļa izstrādes rezultātā pārskata periodā Possessor pārskaitīja valsts un pašvaldību budžetos ieņēmumus no valsts īpašumu privatizācijas, atsavināšanas, valsts īpašumu iznomāšanas un zemes izpirkuma līgumu saistību izpildes naudas līdzekļus 12,11 milj. euro apmērā.
Possessor finanšu mērķa izpildi raksturo divi rezultatīvie rādītāji - normatīvie atskaitījumi un normalizētā peļņa vai zaudējumi [Possessor peļņa vai zaudējumi atskaitot ieguldījumu meitas sabiedrībās pārvērtēšanu/norakstīšanu un uzkrājumu veidošanu ārkārtas tiesvedības izdevumiem]. Pārskata periodā kopējais Possessor normatīvo atskaitījumu apjoms bija 10,90 milj. euro. Kopējā pēdējo piecu gadu Possessor normalizētā tīrā peļņa bija 2,93 milj. euro.
Citi pārskata periodā sniegtie pakalpojumi
Ņemot vērā kapitālsabiedrības ilgstošo pieredzi un specializāciju valsts aktīvu privatizācijā, atsavināšanā un pārvaldīšanā, Possessor sniedz savus profesionālos pakalpojumus arī trešajām personām.
Tā piemēram, 2019.-2020.gadā sadarbībā ar projekta partneri “KPMG Baltics SIA” sekmīgi īstenots Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas finansēts projekts “Juridiskās un institucionālās privatizācijas procesu noteicošās ietvarstruktūras stiprināšana Uzbekistānas Republikā” (“Enhancing legal, regulatory and institutional frameworks governing the process of privatisation in the Republic of Uzbekistan”).
2020.gadā saskaņā ar Ministru kabineta 2020.gada 25.jūnija rīkojumu Nr.344 “Par valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Radio” kapitāla daļu pārdošanu” Possessor tika uzdots organizēt valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Latvijas Radio” piederošo AS “Kurzemes Radio” 0,6% akciju paketes pārdošanu. Darījums (pirkuma līgums) tika noslēgts 2020.gada 29.decembrī.
Izpildot Ministru kabineta 2021.gada 25.augusta rīkojuma Nr.457 2.punktu, 2022.gada sākumā pārdotas valsts AS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (turpmāk – CSDD) piederošās kapitāla daļas SIA “AUTEKO & TUV LATVIA - TUV RHEINLAND GRUPA”, SIA “SCANTEST” un SIA “AUTESTS”. Tāpat 2022.gada 2.pusgadā Possessor organizēja CSDD piederošo 50% kapitāla daļu SIA “VENTTESTS”, kā arī Ventspils valstspilsētas pašvaldībai piederošo 50% SIA “VENTTESTS” kapitāla daļu vienotā paketē pārdošanas procesu. Kopējā noslēgto darījumu vērtība – 6,15 milj. euro.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Possessor atbilstība Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.pantam
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka publiska persona savu funkciju efektīvai izpildei var dibināt kapitālsabiedrību vai iegūt līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā, ja īstenojas viens no šādiem nosacījumiem:
1. tiek novērsta tirgus nepilnība — situācija, kad tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu attiecīgajā jomā;
2. publiskas personas kapitālsabiedrības vai publisku personu kontrolētas kapitālsabiedrības darbības rezultātā tiek radītas preces vai pakalpojumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai;
3. tiek pārvaldīti tādi īpašumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai.
No juridiskā viedokļa tirgus nepilnības termins ir uzskatāms par nenoteikto tiesību jēdzienu, kas analīzes rezultātā piepildāms ar konkrētu saturu attiecīgā gadījumā. Katrā konkrētajā gadījumā tiesību piemērotājam ir nepieciešams pamatot, kādēļ attiecīgā situācija ir uzskatāma par tirgus nepilnību, un institūcijai, kas pieņem lēmumu par valsts līdzdalības nepieciešamību kapitālsabiedrībā, izvērtējot saņemto tirgus nepilnības pamatojumu, jāpieņem lēmums, vai konkrētais gadījums ir uzskatāms par tirgus nepilnības situāciju. Ja konstatēta tirgus nepilnības situācija, tad pirms lēmuma pieņemšanas lēmuma pieņēmējam jāpārliecinās, vai tirgus nepilnības situāciju nav iespējams novērst citā publiskas personas iesaistes veidā un vai šāda veida iesaiste būs efektīvākais sabiedrības labklājības uzlabošanas veids.
Possessor, papildus deleģētajiem valsts pārvaldes uzdevumiem, kas tai uzdoti ar likumu (valsts īpašuma objektu, valsts zemesgabalu, dzīvojamo māju un dzīvokļu īpašumu un valsts kapitāla daļu privatizācija un atsavināšana), ar Ministru kabineta lēmumiem ir uzdoti arī specifiski un valstiski īpaši svarīgi uzdevumi, kas ir saistīti ar problemātisko aktīvu pārvaldību.
Atzīmējams, ka Ministru kabinets pirms katra lēmuma pieņemšanas (attiecībā uz atļaujas sniegšanu Possessor iegūt līdzdalību citā kapitālsabiedrībā un nodrošināt tās turpmāku pārvaldību) jau iepriekš ir izvērtējis arī citas iespējas, kā risināt ar šāda veida problemātisko aktīvu pārvaldību saistītus jautājumus, taču vairākkārt ir atzinis Possessor par labāko risinājumu, kam nodot attiecīgo uzdevumu izpildi.
Tādējādi secināms, ka šobrīd valstī nav citas institūcijas, kura būtu spējīga nodrošināt šādas stratēģiskas nozīmes uzdevumu izpildi, kas Possessor uzdoti ar Ministru kabineta lēmumiem attiecībā uz LAS “Reverta”, SIA “REAP” un SIA “FeLM” pārvaldību, kā arī citiem nākotnes projektiem, kuru realizācijā Possessor var tikt izmantota kā instruments.
Tā kā tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu attiecībā uz šiem speciālajiem uzdevumiem (tirgus nepilnība), jo šobrīd tirgū nav identificēti citi (privāti) komersanti, kuri būtu spējīgi uzņemties problemātisko aktīvu pārvaldību (t.sk. zemas likviditātes valsts nekustamā īpašuma objektu pārdošanu vai valsts īpašuma nodošanu bez atlīdzības), to izpilde, kas ir terminēta laikā, jāturpina nodrošināt Possessor, kurai ir nepieciešamās iestrādnes, specifiskās zināšanas un kompetences, kā arī resursi.
Turklāt, atsavināšanai un privatizācijai nodotie un Possessor turējumā un valdījumā esošie aktīvi, t.i., valsts īpašuma objekti, zemesgabali, dzīvojamās mājas, to domājamās daļas un dzīvokļu īpašumi, pieder valstij, un to likviditāte, ņemot vērā sastāvu, stāvokli, ģeogrāfisko atrašanās vietu, kā arī apgrūtinājumus, ir zema. Tomēr, neatkarīgi no Possessor portfelī esošo īpašuma objektu kvalitātes un likviditātes, valstij šie aktīvi ir jāpārvalda un jāprivatizē/jāatsavina atbilstoši noteiktajam privatizācijas mērķim ir, mainot valsts vai pašvaldības īpašuma objekta īpašnieku, radīt labvēlīgu vidi privātā kapitāla darbībai Latvijas tautsaimniecības attīstības interesēs un sašaurināt darbību, ko valsts un pašvaldības veic kā komersanti.
Possessor turējumā esošais valsts kapitāla daļu portfelis ir izteikti dažādas vērtības, stratēģiskā nozīmīguma un pievilcīguma potenciālajiem investoriem ziņā. No vienas puses Possessor turējumā ir SIA “Tet” un “Latvijas Mobilais Telefons” SIA valsts kapitāla daļas, kuras ir ekonomiski un valstiski ļoti būtiskas, kā arī nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības, tādēļ svarīgi ir nodrošināt pietiekamu valsts kontroli - sabiedrības interešu īstenošanu. No otras puses, Possessor turējumā ir mazākuma kapitāla daļu paketes kapitālsabiedrībās, par kurām potenciālo investoru interese ir vērtējama kā zema. Visu Possessor turējumā esošo valsts kapitāla daļu pārvaldība ir gan laika, gan resursu ietilpīgs process, kam nepieciešamas atbilstošas zināšanas, kompetences un pieredze. Proti, cita starpā, ir jānodrošina akcionāra/dalībnieka pienākumu izpilde, t.sk. dalība kapitālsabiedrību dalībnieku/akcionāru sapulcēs, lēmumu pieņemšana saistībā ar ikdienas pārvaldības jautājumiem un pārvaldes institūcijām, uzraudzības/kontroles nodrošināšana pār sabiedrības darbību, informācijas par kapitālsabiedrības darbību un problēmjautājumiem, kur nepieciešama akcionāra/dalībnieka rīcība, saņemšana un apkopošana u.c.
Ņemot vērā Possessor turējumā un valdījumā esošā portfeļa struktūru, tā nodošana pārvaldībai un realizācijai privātiem komersantiem nav iespējama, ņemot vērā to nepietiekamu ekonomisko ieinteresētību, kā arī atsevišķos gadījumos šajās kapitālsabiedrībās ir nepieciešams nodrošināt atbilstošu valsts interešu pārstāvību (sabiedrības interešu īstenošanu).
Ministru kabineta 2022.gada 15.novembra sēdē izskatītajā informatīvajā ziņojumā “Par privatizācijas un zemes izpirkšanas procesu gaitu un priekšlikumiem to pabeigšanai sapratīgā termiņā” atbalstītais risinājums paredz sagatavot priekšlikumu Ministru kabinetam pieņemt lēmumu par SIA “Tet” un “Latvijas Mobilais Telefons” SIA kapitāla daļu privatizācijas izbeigšanu.
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka publiska persona savu funkciju efektīvai izpildei var dibināt kapitālsabiedrību vai iegūt līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā, ja īstenojas viens no šādiem nosacījumiem:
1. tiek novērsta tirgus nepilnība — situācija, kad tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu attiecīgajā jomā;
2. publiskas personas kapitālsabiedrības vai publisku personu kontrolētas kapitālsabiedrības darbības rezultātā tiek radītas preces vai pakalpojumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai;
3. tiek pārvaldīti tādi īpašumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai.
No juridiskā viedokļa tirgus nepilnības termins ir uzskatāms par nenoteikto tiesību jēdzienu, kas analīzes rezultātā piepildāms ar konkrētu saturu attiecīgā gadījumā. Katrā konkrētajā gadījumā tiesību piemērotājam ir nepieciešams pamatot, kādēļ attiecīgā situācija ir uzskatāma par tirgus nepilnību, un institūcijai, kas pieņem lēmumu par valsts līdzdalības nepieciešamību kapitālsabiedrībā, izvērtējot saņemto tirgus nepilnības pamatojumu, jāpieņem lēmums, vai konkrētais gadījums ir uzskatāms par tirgus nepilnības situāciju. Ja konstatēta tirgus nepilnības situācija, tad pirms lēmuma pieņemšanas lēmuma pieņēmējam jāpārliecinās, vai tirgus nepilnības situāciju nav iespējams novērst citā publiskas personas iesaistes veidā un vai šāda veida iesaiste būs efektīvākais sabiedrības labklājības uzlabošanas veids.
Possessor, papildus deleģētajiem valsts pārvaldes uzdevumiem, kas tai uzdoti ar likumu (valsts īpašuma objektu, valsts zemesgabalu, dzīvojamo māju un dzīvokļu īpašumu un valsts kapitāla daļu privatizācija un atsavināšana), ar Ministru kabineta lēmumiem ir uzdoti arī specifiski un valstiski īpaši svarīgi uzdevumi, kas ir saistīti ar problemātisko aktīvu pārvaldību.
Atzīmējams, ka Ministru kabinets pirms katra lēmuma pieņemšanas (attiecībā uz atļaujas sniegšanu Possessor iegūt līdzdalību citā kapitālsabiedrībā un nodrošināt tās turpmāku pārvaldību) jau iepriekš ir izvērtējis arī citas iespējas, kā risināt ar šāda veida problemātisko aktīvu pārvaldību saistītus jautājumus, taču vairākkārt ir atzinis Possessor par labāko risinājumu, kam nodot attiecīgo uzdevumu izpildi.
Tādējādi secināms, ka šobrīd valstī nav citas institūcijas, kura būtu spējīga nodrošināt šādas stratēģiskas nozīmes uzdevumu izpildi, kas Possessor uzdoti ar Ministru kabineta lēmumiem attiecībā uz LAS “Reverta”, SIA “REAP” un SIA “FeLM” pārvaldību, kā arī citiem nākotnes projektiem, kuru realizācijā Possessor var tikt izmantota kā instruments.
Tā kā tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu attiecībā uz šiem speciālajiem uzdevumiem (tirgus nepilnība), jo šobrīd tirgū nav identificēti citi (privāti) komersanti, kuri būtu spējīgi uzņemties problemātisko aktīvu pārvaldību (t.sk. zemas likviditātes valsts nekustamā īpašuma objektu pārdošanu vai valsts īpašuma nodošanu bez atlīdzības), to izpilde, kas ir terminēta laikā, jāturpina nodrošināt Possessor, kurai ir nepieciešamās iestrādnes, specifiskās zināšanas un kompetences, kā arī resursi.
Turklāt, atsavināšanai un privatizācijai nodotie un Possessor turējumā un valdījumā esošie aktīvi, t.i., valsts īpašuma objekti, zemesgabali, dzīvojamās mājas, to domājamās daļas un dzīvokļu īpašumi, pieder valstij, un to likviditāte, ņemot vērā sastāvu, stāvokli, ģeogrāfisko atrašanās vietu, kā arī apgrūtinājumus, ir zema. Tomēr, neatkarīgi no Possessor portfelī esošo īpašuma objektu kvalitātes un likviditātes, valstij šie aktīvi ir jāpārvalda un jāprivatizē/jāatsavina atbilstoši noteiktajam privatizācijas mērķim ir, mainot valsts vai pašvaldības īpašuma objekta īpašnieku, radīt labvēlīgu vidi privātā kapitāla darbībai Latvijas tautsaimniecības attīstības interesēs un sašaurināt darbību, ko valsts un pašvaldības veic kā komersanti.
Possessor turējumā esošais valsts kapitāla daļu portfelis ir izteikti dažādas vērtības, stratēģiskā nozīmīguma un pievilcīguma potenciālajiem investoriem ziņā. No vienas puses Possessor turējumā ir SIA “Tet” un “Latvijas Mobilais Telefons” SIA valsts kapitāla daļas, kuras ir ekonomiski un valstiski ļoti būtiskas, kā arī nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības, tādēļ svarīgi ir nodrošināt pietiekamu valsts kontroli - sabiedrības interešu īstenošanu. No otras puses, Possessor turējumā ir mazākuma kapitāla daļu paketes kapitālsabiedrībās, par kurām potenciālo investoru interese ir vērtējama kā zema. Visu Possessor turējumā esošo valsts kapitāla daļu pārvaldība ir gan laika, gan resursu ietilpīgs process, kam nepieciešamas atbilstošas zināšanas, kompetences un pieredze. Proti, cita starpā, ir jānodrošina akcionāra/dalībnieka pienākumu izpilde, t.sk. dalība kapitālsabiedrību dalībnieku/akcionāru sapulcēs, lēmumu pieņemšana saistībā ar ikdienas pārvaldības jautājumiem un pārvaldes institūcijām, uzraudzības/kontroles nodrošināšana pār sabiedrības darbību, informācijas par kapitālsabiedrības darbību un problēmjautājumiem, kur nepieciešama akcionāra/dalībnieka rīcība, saņemšana un apkopošana u.c.
Ņemot vērā Possessor turējumā un valdījumā esošā portfeļa struktūru, tā nodošana pārvaldībai un realizācijai privātiem komersantiem nav iespējama, ņemot vērā to nepietiekamu ekonomisko ieinteresētību, kā arī atsevišķos gadījumos šajās kapitālsabiedrībās ir nepieciešams nodrošināt atbilstošu valsts interešu pārstāvību (sabiedrības interešu īstenošanu).
Ministru kabineta 2022.gada 15.novembra sēdē izskatītajā informatīvajā ziņojumā “Par privatizācijas un zemes izpirkšanas procesu gaitu un priekšlikumiem to pabeigšanai sapratīgā termiņā” atbalstītais risinājums paredz sagatavot priekšlikumu Ministru kabinetam pieņemt lēmumu par SIA “Tet” un “Latvijas Mobilais Telefons” SIA kapitāla daļu privatizācijas izbeigšanu.
Izrietoši, ņemot vērā šī brīža deleģējumus, valsts līdzdalība Possessor ir saglabājama, pamatojoties uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas 1.punktu, proti, ar valsts līdzdalību Possessor tiek novērsta tirgus nepilnība, kā arī 2.punktu - kapitālsabiedrības darbības rezultātā tiek radītas preces vai pakalpojumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai [attiecībā uz SIA “Tet” un “Latvijas Mobilais Telefons” SIA valsts kapitāla daļu turētāja pienākumu izpildi].
Possessor vispārējais stratēģiskais mērķis
Valsts līdzdalības vispārējo stratēģisko mērķu noteikšanas vadlīniju (turpmāk - Vadlīnijas) 15.punktā norādīts, ka vispārējiem stratēģiskiem mērķiem kapitālsabiedrībās pamatā jāatbilst OECD vadlīniju pamatojumam (atbilstība OECD vadlīnijām), ka valsts augstākais mērķis, esot dalībniekam kapitālsabiedrībā, ir sniegt maksimālu labumu sabiedrībai, nodrošinot efektīvu resursu sadali tajā tirgus segmentā, kur to nevar vai nespēj veikt privātais sektors.
Vadlīniju 19.punkts paredz, ka, nosakot vispārējo stratēģisko mērķi, ir nepieciešams izvērtēt, vai:
1) pakalpojums vai prece ir objektīvi nepieciešama sabiedrības grupām (atbilstība sabiedrības vajadzībām);
2) pakalpojums vai prece tiek nodrošināts sociāli atbildīgā veidā, ievērojot patērētāju interešu un tiesību aizsardzību, nodrošinot sabiedrisko kārtību un drošību;
3) pakalpojumam vai precei ir būtiska ietekme uz personas ikdienu un dzīves kvalitāti;
4) tā nav luksusa prece vai pakalpojums.
1. Pakalpojums vai prece ir objektīvi nepieciešama sabiedrības grupām (atbilstība sabiedrības vajadzībām)
(a) Privatizācijas procesu pabeigšana
1991.gada 20.martā Augstākā Padome pieņēma lēmumu “Par valsts īpašumu un tā konversijas pamatprincipiem”. Saskaņā ar minētā lēmuma 1.punktu Augstākā Padome nolēma ekonomiskās reformas ietvaros veikt valsts īpašuma konversiju, kas ietver arī valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, lai radītu apstākļus ekonomikas pārejai uz tirgus attiecības principiem, liekot saimnieciskās attīstības pamatā privāto iniciatīvu.
Privatizācijas likuma 2.panta pirmā daļa noteic, ka privatizācijas mērķis ir radīt labvēlīgu vidi privātā kapitāla darbībai Latvijas tautsaimniecības attīstības interesēs un sašaurināt darbību, ko valsts un pašvaldības veic kā uzņēmēji. Likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 2.pants nosaka zemes reformas mērķi - pakāpeniskas valsts īpašuma denacionalizācijas, konversijas, privatizācijas un nelikumīgi atsavinātu zemes īpašumu atdošanas gaitā pārkārtot zemes īpašuma un zemes lietošanas tiesiskās, sociālās un ekonomiskās attiecības pilsētās, lai veicinātu sabiedrības interesēm atbilstošas pilsētu apbūves veidošanos, zemes aizsardzību un racionālu izmantošanu.
No aplūkotajām tiesību normām izriet, ka valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijai pamatā ir publiski tiesisks raksturs; no tām izriet likumdevēja griba, cita starpā, pārkārtot zemes īpašuma attiecības un pēc iespējas Latvijas tautsaimniecības attīstības interesēs nodot valsts īpašuma objektus privātpersonas īpašumā.
Possessor ir vienīgā institūcija valstī, kas nodrošina valsts īpašumu privatizāciju. Turklāt, atbilstoši Ministru kabineta deleģētajiem uzdevumiem no 2016.gada 1.oktobra Possessor ir vienīgā institūcija valstī, kas nodrošina sertifikātu kontu apkalpošanu, zemes izpirkuma (pirkuma) līgumu slēgšanu un privatizācijas sertifikātu maksājumu administrēšanu, kas saņemti par dzīvojamo māju privatizāciju.[Ministru kabineta 01.04.2014. noteikumi Nr.172 Noteikumi par privatizācijas sertifikātu aprites administrēšanas uzdevuma deleģēšanu
Ministru kabineta 20.09.2016. noteikumi Nr. 623 Noteikumi par valsts pārvaldes uzdevuma – zemes izpirkuma (pirkuma) līgumu slēgšana, šo līgumu izpildes kontrole un neizpirktās zemes nodošana pašvaldību īpašumā – deleģēšanu
Ministru kabineta 20.09.2016. noteikumi Nr. 624 Noteikumi par privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanas uzdevuma deleģēšanu
Ministru kabineta 20.09.2016. noteikumi Nr. 625 Noteikumi par valsts pārvaldes uzdevuma – privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošana, kuros veicami maksājumi par dzīvojamo māju privatizācijas objektiem un dzīvokļu, mākslinieka darbnīcu un neapdzīvojamo telpu nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, – deleģēšanu
Ministru kabineta 17.09.2019. noteikumi Nr. 431 Noteikumi par valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošās institūcijas pārvaldes uzdevuma deleģēšanu
Ministru kabineta 26.11.2019. noteikumi Nr. 557 Noteikumi par valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas pārvaldes uzdevuma deleģēšanu]
Reformai, kas pēc būtības ietver pārmaiņu veikšanu pastāvošajā iekārtā vai sistēmā, ir jābūt ierobežotai laikā un kā procesam ir jānoslēdzas. Šajā kontekstā, Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Possessor izstrādāja informatīvo ziņojumu “Par privatizācijas un zemes izpirkšanas procesu gaitu un priekšlikumiem to pabeigšanai sapratīgā termiņā” (turpmāk – Ziņojums) (22-TA-677), kas 2022.gada 15.novembrī ticis izskatīts Ministru kabineta sēdē, uzdodot izstrādāt informatīvajā ziņojumā identificētos normatīvo aktu grozījumus privatizācijas procesa pabeigšanas sekmēšanai (sēdes protokols Nr. 57; 46.§), t.sk. nosakot privatizācijas sertifikātu izmantošanas beigu termiņu.
Ekonomikas ministrijas deviņu pasākumu plānā, kā līdz 2026.gada 31.decembrim pabeigt īpašuma tiesību reformu Latvijā, cita starpā, paredzēts pārtraukt nodot privatizācijai jaunus objektus - dzīvojamās mājas un dzīvokļu īpašumus, paātrināt jau nodoto dzīvojamo māju un dzīvokļu īpašumu privatizāciju un pabeigt vai izbeigt privatizācijas procesu, dzēst pirms 10 gadiem mirušu personu kontos esošos privatizācijas sertifikātus, turpināt privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanu līdz 2026.gada beigām un noteikt privatizācijas sertifikātu izmantošanas beigu termiņu.
Līdz ar to, ja tiks atbalstīti minētajā Ziņojumā norādītie grozījumi normatīvajos aktos, tad orientējoši nākamajos piecos gados (trīs ar pus gadu laikā no normatīvā regulējuma paketes par privatizācijas pabeigšanu spēkā stāšanās) Possessor varēs sekmīgi pabeigt tai uzticētos valsts pārvaldes uzdevumus, kas saistīti ar privatizācijas veicošās institūcijas un valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošās institūcijas pienākumu izpildi un privatizācijas sertifikātu apriti, turpmāk nodrošinot noslēgto privatizācijas pirkuma līgumu administrēšanu. Šajā kontekstā jāuzsver, ka līdz 2019.gada 2.jūlijam nomaksas pirkuma maksimālais termiņš bija noteikts 10 gadi no pirkuma līguma noslēgšanas. Tādējādi vēl 2019.gadā līdz minētajam datumam tika slēgti nomaksas pirkuma līgumi ar maksimālo samaksas termiņu 10 gadi, bet šobrīd, atbilstoši grozījumiem likumā, līgumi tiek slēgti ar maksimālo termiņu 5 gadi. Ja pircējs visas privatizācijas noteikumos noteiktās saistības neizpilda pirms noteiktā termiņa, lēmumu par privatizācijas pabeigšanu varēs pieņemt tikai pēc valsts īpašuma objektu vai zemesgabalu pirkuma līgumā noteiktā nomaksas līgumu galējā samaksas termiņa., t.i. 2029.gada jūlijs.
Vadlīniju 20.punktā ir norādīti sabiedrības vajadzību konstatēšanas veidi. Tai skaitā, Vadlīniju 20.4.punkts paredz, ka viens no šādiem veidiem ir normatīvajos aktos privātpersonām uzliktie pienākumi vai garantētās tiesības. Kā minēts iepriekš, privatizācijas procesam ir publiski tiesisks mērķis – valstij ir pienākums notiekošās ekonomiskās reformas ietvaros veikt īpašuma objektu privatizāciju. Izrietoši secināms, ka sabiedrībai ir nepieciešami Possessor sniegtie pakalpojumi valsts īpašumu privatizācijas un privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanas un aprites jomā, kurus Possessor ir deleģējusi valsts un kas jānodrošina līdz tiek pabeigti valsts aktīvu privatizācijas procesi.
(b) Ar Ministru kabineta rīkojumiem īpaši doto uzdevumu izpilde
Possessor ar Ministru kabineta lēmumiem ir uzdoti specifiski un valstiski īpaši svarīgi uzdevumi, kas ir saistīti ar problemātisko aktīvu pārvaldību [Ministru kabineta 2009.gada 24.februāra protokollēmums (prot.Nr.14; 1.§); Ministru kabineta 2016.gada 22.marta protokollēmums (prot.Nr.14; 51.§)].
Kā norādīts iepriekš, uz šī informatīvā ziņojuma sagatavošanas brīdi Possessor ir 3 meitas sabiedrības (problemātiskie aktīvi): likvidējamā AS “Reverta”, SIA “REAP” un SIA “FeLM”. Šo restrukturizācijas projektu īstenošana ir saistīta ar valsts atbalstu, kas ir ierobežots laikā. Līdz ar to, pēc attiecīgo meitas sabiedrību dibināšanas mērķa sasniegšanas, meitas sabiedrības tiks likvidētas.
Likvidējamās AS “Reverta” likvidācijas pabeigšanas precīzs termiņš nav nosakāms, iekams nav pabeigtas atsevišķas tiesvedības, kurās likvidējamā AS “Reverta” ir atbildētājas statusā.
Savukārt attiecībā uz meitas sabiedrību darbības izbeigšanu, sasniedzot tām noteiktos dibināšanas mērķus:
Maksimālais SIA “REAP” problemātisko aktīvu izstrādei notiktais termiņš ir līdzvērtīgs ar Finanšu ministriju noslēgtajā cesijas līgumā noteikto cesijas atlīdzības gala norēķinu termiņu - 2027.gada 30.decembris. Tomēr pastāv iespēja, ka problemātiskie aktīvi tiks izstrādāti ātrāk;
Starp SIA “FeLM’ un Finanšu ministriju noslēgtajā cesijas līgumā ir noteikts cesijas atlīdzības gala norēķinu termiņš – 2024.gada 27.decembris.
(c) Dzīvojamo īres māju uzraudzība
Viens no izaicinājumiem Latvijā ir mūsdienu būvniecības standartiem un energoefektivitātes prasībām atbilstošu un par pieejamu cenu mājokļu pieejamība. Viens no īres tirgus attīstības primārajiem šķēršļiem, jo īpaši reģionos, ir nepietiekama iedzīvotāju pirktspēja (ienākumi Latvijā ir vieni no zemākajām Eiropas Savienībā), līdz ar to privātā sektora investīcijas īres namu būvniecībā ir nepietiekamas.
Mājokļa pieejamība uzsvērta arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk – ESAO) Ekonomikas pārskatā par Latviju [OECD pārskats par Latviju (2017) http://www.oecd.org/economy/surveys/Latvia-2017-OECD-economic-survey-overview.pdf], kur statistika par iedzīvotāju labklājību Latvijā, salīdzinājumā ar ESAO vidējo rādītāju, ir viena no zemākajām tieši ienākumu un mājokļu pieejamības kategorijās. Par izmaksu ziņā pieejamu mājokļu trūkumu uzsver arī ESAO 2020.gada 17.jūnijā publicētajā sadarbības projektā “Politikas virzieni mājokļu pieejamības veicināšanai Latvijā”. ESAO uzsver, ka valsts atbalstu mājokļu pieejamībai saņem neliela daļa no mazaizsargātajām mājsaimniecībām, kā arī mājsaimniecības ar viszemākajiem ienākumiem. Sociālie īres mājokļi un dzīvokļu pabalsti ir galvenie atbalsta instrumenti cilvēkiem ar viszemākajiem ienākumiem. Valsts piedāvā hipotekārā kredīta garantijas ģimenēm ar bērniem un jaunajiem speciālistiem - šo atbalstu pārsvarā var izmantot mājsaimniecības ar augstākiem ienākumiem Rīgas reģionā. Tādējādi esošais atbalsts mājokļu jomā nav pieejams lielai daļai mājsaimniecību – t.s. “neatbalstītajam vidusslānim”, kas aptver aptuveni 44% no visām Latvijas mājsaimniecībām. Šīs mājsaimniecības ir pārāk turīgas, lai saņemtu sociālo mājokli vai dzīvokļa pabalstu, vienlaikus to ienākumi nav pietiekoši, lai varētu saņemt hipotekāro kredītu. Tādējādi ir secināts, ka šobrīd tirgū ir vērojams izmaksu ziņā pieejamu mājokļu trūkums, ko kā problēmu ir uzsvērusi arī Eiropas Komisija 2019.gada ziņojumā par Latviju, norādot, ka ir vajadzīgi ieguldījumi, lai uzlabotu cenas ziņā pieejamu mājokļu piedāvājumu.
Lai to risinātu, Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā (turpmāk – ANM plāns) nevienlīdzības mazināšana ir viena no komponentēm, cita starpā, izsverot, ka zemas īres maksas mājokļu trūkums ir viens no iemesliem, kādēļ tiek kavēta valsts iekšējā mobilitāte, un tas netieši izraisa citus negatīvus efektus - ir mazāka iespēja iesaistīt darba tirgū darba meklētājus un bezdarbniekus, tiek kavēta tautsaimniecības izaugsme un padziļināta depopulācija.
Ņemot vērā iepriekš minēto, MK ir izdevis Noteikumus Nr.459, kuru mērķis ir dzīvojamo īres māju būvniecība, lai veicinātu būvniecības standartiem un energoefektivitātes prasībām atbilstošu zemas īres maksas mājokļu pieejamību mājsaimniecībām, kas nevar atļauties mājokli uz tirgus nosacījumiem. Atbilstoši Noteikumiem Nr.459 Possessor nodrošina uzraudzības funkcijas valsts atbalsta dzīvojamo īres māju būvniecībai ieviešanai un realizācijai, t.sk. pārbaudes, tai skaitā projektu īstenošanas vietās, izvērtējot, vai tiek nodrošināta vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma sniegšana mājsaimniecībām, īres līgumu atbilstības uzraudzību MK noteikumiem, t.sk. īres maksas atbilstību MK noteikumiem, Dzīvojamās mājas pārvaldnieka atlases uzraudzību, Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darba plāna esamības un izpildes uzraudzību, pārmērīgas kompensācijas pārbaudi saskaņā ar MK noteikumos minēto metodiku, ierobežojumu rīcībai ar Dzīvojamo māju atbilstoši MK noteikumiem pārbaudi, pārbaudi, vai nekustamā īpašuma attīstītājs vai saistību pārņēmējs veic iemaksas Mājokļu pieejamības fondā atbilstoši MK noteikumos noteiktajam, principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” novērtējuma izpildes uzraudzību.
Izrietoši, secināms, ka izmaksu ziņā pieejamu un būvniecības standartiem un energoefektivitātes prasībām atbilstošu īres mājokļu attīstība, t.sk. uzraudzības funkcijas nodrošināšana, ir objektīvi nepieciešama sabiedrības grupām un ir atbilstoša sabiedrības vajadzībām.
Atbilstība potenciāli deleģētajiem valsts pārvaldes uzdevumiem
Ņemot vērā Possessor kompetences un pieejamos resursus, jau šobrīd Ministru kabinets ir atbalstījis jauna valsts pārvaldes uzdevuma deleģēšanu Possessor, kā arī tiek veiktas pārrunas par Possessor iesaisti citu, t.sk. valstiski svarīgu, valsts pārvaldes uzdevumu izpildē.
(a) Valsts naftas drošības rezervju pārvaldīšana
Enerģētikas krīzes vadības mehānismu, tai skaitā arī drošības rezervju izveides pienākumu regulē Starptautiskās enerģētikas aģentūras 1974.gada Starptautiskās enerģijas programmas līgums. Savukārt Padomes 2009.gada 14.septembra Direktīvas 2009/119/EK, ar ko dalībvalstīm uzliek pienākumu uzturēt jēlnaftas un/vai naftas produktu obligātās rezerves (turpmāk - Direktīvas 2009/119/EK), prasības uzliek par pienākumu katrai ES dalībvalstij nodrošināt konkrētus naftas krājumu apjomus, kā arī nosaka rīcību obligāto rezervju izmantošanai nopietnu apgādes traucējumu gadījumā.
Latvijā drošības rezerves tiek veidotas atbilstoši Direktīvā 2009/119/EK noteiktajam, kas Latvijas normatīvajos aktos ir pārņemta ar Enerģētikas likumu. Atbilstoši Enerģētikas likuma 72.1 pantam kopš 2020.gada 1.janvāra Centrālo krājumu uzturēšanas struktūras funkcijas pilda Būvniecības valsts kontroles birojs. Centrālo krājumu uzturēšanas struktūras funkcijas ietver drošības rezervju pakalpojumu iegādes un administrēšanu valsts naftas produktu rezervju izveides pakalpojumu noteiktā apjomā, lai enerģētiskās krīzes periodos tiktu nodrošināta apgāde ar naftas produktiem.
2020.gadā pēc Ekonomikas ministrijas pasūtījuma Deloitte Advisory s.r.o. veica pētījumu, kura mērķis – sagatavot priekšlikumus efektīvākam risinājumam valsts naftas produktu drošības rezerves nodrošināšanai [“Pētījums par naftas un naftas produktu drošības rezervju cenas veidošanos un priekšlikumu izstrāde labākajam risinājumam valsts naftas produktu drošības rezervju izveidei”, 27.03.2020. Pieejams: http://petijumi.mk.gov.lv/sites/default/files/title_file/200327_Latvia_oil%20reserve%20management_Deloitte_LAT.pdf]. Pētījuma rezultātā konsultanti ir snieguši rekomendāciju Latvijai īstenot pakāpenisku pāreju uz aģentūras modeli, tā rezultātā samazinot kopējās, ar valsts naftas produktu drošības rezerves nodrošināšanu un uzturēšanu saistītās izmaksas.
Ministru kabineta 2021.gada 8.jūnija sēdē tika izskatīts informatīvais ziņojums “Par konceptuālo ziņojumu “Par valsts naftas produktu drošības rezervju nodrošināšanu”” (protokols Nr.45 55.§). Atbilstoši Ministru kabineta rīkojuma Nr.399 6.punktam Ekonomikas ministrijai tika uzdots izstrādāt un ekonomikas ministram iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā konceptuālo ziņojumu par konkrētām darbībām aģentūras izveidei, piedāvājot dažādus aģentūras izveides scenārijus un aprakstot iegādātās degvielas aprites (rotācijas) procesu, veicot izvērtējumu par naftas produktu piegādes ķēdē esošo komersantu un to naftas produktu iesaisti drošības rezervju veidošanā, pēc iespējas izmantojot (attiecinot uz drošības rezervēm) komerciālajā apritē esošos naftas produktu resursus un tādējādi samazinot valsts tiešos izdevumus, kā arī sniedzot detalizētu izvērtējumu par nepieciešamo finansējumu un tā avotiem.
Ņemot vērā pētījuma rezultātus, t.sk. konsultantu sniegtās rekomendācijas, Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Possessor iesniedza izskatīšanai Ministru kabinetā konceptuālo ziņojumu „Par valsts naftas produktu drošības rezervju pārvaldību” [23-TA-838] un Ministru kabinetā pieņemts 2023. gada 14. jūlija rīkojums Nr. 458 "Par konceptuālo ziņojumu "Par valsts naftas produktu drošības rezervju pārvaldību"", ar ko atbalstīts konceptuālajā ziņojumā "Par valsts naftas produktu drošības rezervju pārvaldību" ietvertais risinājums, paredzot jaunu pārvaldības modeli ar Possessor kā turpmāko drošības rezervju pārvaldītāju, uzdodot Possessor no 2024. gada 1. janvāra pārņemt no Būvniecības valsts kontroles biroja Centrālās krājumu uzturēšanas struktūras uzdevumus, nodrošinot, ka ar 2024. gadu un katru nākamo gadu 20 % no naftas produktu drošības rezervēm tiek iegādāti valsts īpašumā un naftas produktu drošības rezerves 2029. gadā ir 100 % valsts īpašumā.
Ievērojot to, ka valstij ar tiešās valsts pārvaldes iestādes starpniecību būtu sarežģīti gan veidot politiku, gan iesaistīties izpildes procesā, Possessor kā aktīvu pārvaldītāja kapitālsabiedrības modelim ir ievērojamas priekšrocības. Possessor modeļa rīcības plāns balstās uz primāri sasniedzamo rezultātu. Proti, kompetents aktīvu pārvaldītājs slēdz līgumus ar komersantiem par drošības rezervju iegādi valsts īpašumā, krājumu uzglabāšanu un saimniecisko apriti. Pārvaldnieks organizē iepirkšanu, uzglabāšanu, transportēšanu u.c. saistītos jautājumus.
Possessor ir vēsturiski guvusi ievērojamu pieredzi dažāda veida valsts aktīvu pārvaldībā, kas dod iespēju kapitālsabiedrības ietvaros sekmīgi plānot darbību ilgtermiņā, kā arī nodrošināt vadības autonomiju un rīcības brīvību, piesaistot nepieciešamos resursus, tādējādi nodrošinot arī jebkādu valsts īpašumu apsaimniekošanu, t.sk. naftas produktu drošības rezervju krājumu pārvaldīšanu u.tml. Nozīmīgs ir finanšu atskaitīšanās mehānisms – atskaites periods kapitāla daļu turētājam ir reizi ceturksnī, atskaitēs iekļauj nozīmīgāko risku aprakstu un novērtējumu, kā arī starpperioda pārskatu sagatavošanu reizi ceturksnī. Kā secināts pētījumos, salīdzinot ar jaunas kapitālsabiedrības dibināšanu vai iestādes izveidi drošības rezervju pārvaldīšanas vajadzībām, Possessor būtu ekonomiski izdevīgāks risinājums, jo tiktu panākta mēroga ekonomija (izmaksas tiktu dalītas starp esošajām un jaunajām funkcijām).
Direktīvā 2009/119/EK norādīts, ka naftas krājumu pieejamība un enerģijas piegāžu saglabāšana ir Kopienas un dalībvalstu būtiskas valsts drošības sastāvdaļas. Kā zināms, 2022.gada 24.februārī Krievijas Federācija uzsāka karadarbību Ukrainā. Eiropas Savienība un citas valstis ir noteikušas dažādas ekonomiska rakstura sankcijas pret Krievijas Federāciju, to apjoms nepārtraukti palielinās. Līdz ar to pastāv liela nenoteiktība attiecībā uz iespējamo karadarbības rezultātu un noteikto sankciju ietekmi, kā arī Krievijas Federācijas valdības atbildes reakciju, kas var būtiski vairot valsts naftas drošības rezervju nodrošināšanas nozīmi.
Izrietoši secināms, ka plānotais deleģējums Possessor pildīt valsts pārvaldes uzdevumu saistībā ar valsts naftas drošības rezervju pārvaldīšanu ir objektīvi nepieciešams, atbilst sabiedrības vajadzībām un šī brīža ģeopolitiskajos apstākļos ir īpaši valstiski/stratēģiski nozīmīgs.
(b) Nodrošināšana ar pirmās nepieciešamības rūpniecības precēm valsts apdraudējuma gadījumā
Ministru kabineta 2015.gada 22.decembra noteikumi Nr.755 “Noteikumi par iedzīvotāju nodrošināšanu ar pirmās nepieciešamības rūpniecības precēm valsts apdraudējuma gadījumā” (turpmāk – MK noteikumi Nr.755), cita starpā, nosaka pirmās nepieciešamības rūpniecības preces, ar kurām nodrošināmi iedzīvotāji valsts apdraudējuma gadījumā, kārtību, kādā plāno nodrošinājumu ar pirmās nepieciešamības precēm, kā arī pirmās nepieciešamības preču izsniegšanas un tās kontroles kārtību valstī. Pieņemot MK noteikumus Nr.755, tika secināts, ka atliktās piegādes dod iespēju ekonomēt valsts budžeta līdzekļus, neveidojot valstī lielas materiālās rezerves [Mobilizācijas likums nosaka, ka atliktās piegādes ir preces, materiāli un pakalpojumi, kuru nepieciešamība tiek iepriekš plānota un par kuru piegādi un sniegšanu tiek noslēgti attiecīgi līgumi, bet kuri reāli tiek saņemti vienīgi mobilizācijas gadījumā].
Tomēr pēdējo gadu norises un jo īpaši 2022.gada 24.februārī Krievijas Federācijas uzsāktā karadarbība Ukrainā liek valstiskā mērogā pārvērtēt līdzšinējo kārtību, kādā tiek piegādātas rūpniecības preces, slēdzot atliktās piegādes līgumus, kā arī pašus pirmās nepieciešamības preču sarakstus.
Šajā kontekstā Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi jaunu rūpniecības preču nodrošinājuma modeli, paredzot optimālāku, faktiskajai ģeopolitiskai situācijai un valsts drošības apdraudējuma riskiem atbilstošas piegādes, minimizējot šādu preču piegāžu civiliedzīvotājiem traucējumu riskus. Sagatavots un iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā Ministru kabineta noteikumu projekts "Noteikumi par iedzīvotāju nodrošināšanu ar pirmās nepieciešamības rūpniecības precēm valsts apdraudējuma gadījumā" [22-TA-2628]. Minētais noteikumu projekts, cita starpā, paredz pirmās nepieciešamības rūpniecības preču konkrētam laika periodam iegādi, uzglabāšanu, kā arī šo krājumu atjaunošanu, Ekonomikas ministrijai ļaujot deleģēt noteiktus šo noteikumu 3.punktā minētos uzdevumus Ekonomikas ministrijas turējumā esošajai valsts kapitālsabiedrībai (šobrīd vienīgā ministrijas turējumā esošā kapitālsabiedrība, kas var uzņemties noteikto funkciju veikšanu, ir Possessor).
Ņemot to vērā, Possessor deleģēta valsts pārvaldes uzdevuma, kas saistīts ar pirmās nepieciešamības rūpniecības preču valsts apdraudējuma gadījumā, pārvaldīšanu, izpilde ir ne tikai nepieciešama, bet pat kritiski nozīmīga visai Latvijas sabiedrībai. Saņemot valsts deleģējumu nodrošināt ar pirmās nepieciešamības rūpniecības precēm valsts apdraudējuma gadījumā, valsts līdzdalība Possessor pamatojama arī ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas 2.punktu, t.i. publiskas personas kapitālsabiedrības vai publisku personu kontrolētas kapitālsabiedrības darbības rezultātā tiek radītas preces vai pakalpojumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai.
2. Pakalpojums vai prece tiek nodrošināts sociāli atbildīgā veidā, ievērojot patērētāju interešu un tiesību aizsardzību, nodrošinot sabiedrisko kārtību un drošību
Possessor savā darbībā ievēro uz to kā valsts kapitālsabiedrību attiecināmos normatīvos aktus. Possessor ir pakļauta likumam un tiesībām, tā darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros un ievēro labas pārvaldības principu, kas ietver privātpersonu datu aizsardzību, taisnīgu procedūru īstenošanu saprātīgā laikā un citus noteikumus, kuru mērķis ir panākt, ka tiek nodrošināta privātpersonas tiesību un tiesisko interešu ievērošana. Possessor sniegtie pakalpojumi ir atbilstoši tās klientu vajadzībām.
3. Pakalpojumam vai precei ir būtiska ietekme uz personas ikdienu un dzīves kvalitāti
Klientiem, kuri izlieto savas tiesības, izmantojot Possessor sniegtos pakalpojumus, var būt ietekme gan uz personu ikdienu, gan to dzīves kvalitāti.
Possessor likumā noteiktajā kārtībā un, ievērojot likumā noteiktās tiesības un pienākumus, pārvalda un savas kompetences ietvaros rīkojas ar tai turējumā un valdījumā nodotiem valstij piederošiem aktīviem - sagatavo valsts īpašuma objektus, slēdz un kontrolē jau noslēgtos nomas līgumus, organizē un veic valsts īpašuma objektu novērtēšanu, rīko un vada izsoles, izvērtē potenciālo valsts īpašuma objektu pircēju piedāvājumus, valsts vārdā slēdz līgumus par Possessor nodoto valsts īpašuma objektu pārdošanu, kontrolē noslēgto līgumu izpildi, veic likumos un līgumos noteiktās darbības līgumu izpildes nodrošināšanai un var izbeigt līgumus, ja subjekts nepilda līguma noteikumus.
4. Tā nav luksusa prece vai pakalpojums
Possessor šobrīd sniegtie un potenciāli sniedzamie pakalpojumi nav uzskatāmi par luksusa pakalpojumu.
Vispārējais stratēģiskais mērķis tādējādi atbilst pašreizējai Possessor darbībai, kā arī neierobežo uzticēt Possessor pārvaldībā papildus aktīvus tuvākajā nākotnē, tādējādi aptverot kopējo Possessor stratēģiskās attīstības virzienu turpmākajiem pieciem gadiem.
Ņemot vērā Ministru kabineta noteikto vispārējo stratēģisko mērķi, tiks aktualizēts Possessor vidējā termiņa darbības stratēģijas 2023.- 2025.gadam projekts, virzot tā apstiprināšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Possessor vispārējais stratēģiskais mērķis
Valsts līdzdalības vispārējo stratēģisko mērķu noteikšanas vadlīniju (turpmāk - Vadlīnijas) 15.punktā norādīts, ka vispārējiem stratēģiskiem mērķiem kapitālsabiedrībās pamatā jāatbilst OECD vadlīniju pamatojumam (atbilstība OECD vadlīnijām), ka valsts augstākais mērķis, esot dalībniekam kapitālsabiedrībā, ir sniegt maksimālu labumu sabiedrībai, nodrošinot efektīvu resursu sadali tajā tirgus segmentā, kur to nevar vai nespēj veikt privātais sektors.
Vadlīniju 19.punkts paredz, ka, nosakot vispārējo stratēģisko mērķi, ir nepieciešams izvērtēt, vai:
1) pakalpojums vai prece ir objektīvi nepieciešama sabiedrības grupām (atbilstība sabiedrības vajadzībām);
2) pakalpojums vai prece tiek nodrošināts sociāli atbildīgā veidā, ievērojot patērētāju interešu un tiesību aizsardzību, nodrošinot sabiedrisko kārtību un drošību;
3) pakalpojumam vai precei ir būtiska ietekme uz personas ikdienu un dzīves kvalitāti;
4) tā nav luksusa prece vai pakalpojums.
1. Pakalpojums vai prece ir objektīvi nepieciešama sabiedrības grupām (atbilstība sabiedrības vajadzībām)
(a) Privatizācijas procesu pabeigšana
1991.gada 20.martā Augstākā Padome pieņēma lēmumu “Par valsts īpašumu un tā konversijas pamatprincipiem”. Saskaņā ar minētā lēmuma 1.punktu Augstākā Padome nolēma ekonomiskās reformas ietvaros veikt valsts īpašuma konversiju, kas ietver arī valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, lai radītu apstākļus ekonomikas pārejai uz tirgus attiecības principiem, liekot saimnieciskās attīstības pamatā privāto iniciatīvu.
Privatizācijas likuma 2.panta pirmā daļa noteic, ka privatizācijas mērķis ir radīt labvēlīgu vidi privātā kapitāla darbībai Latvijas tautsaimniecības attīstības interesēs un sašaurināt darbību, ko valsts un pašvaldības veic kā uzņēmēji. Likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 2.pants nosaka zemes reformas mērķi - pakāpeniskas valsts īpašuma denacionalizācijas, konversijas, privatizācijas un nelikumīgi atsavinātu zemes īpašumu atdošanas gaitā pārkārtot zemes īpašuma un zemes lietošanas tiesiskās, sociālās un ekonomiskās attiecības pilsētās, lai veicinātu sabiedrības interesēm atbilstošas pilsētu apbūves veidošanos, zemes aizsardzību un racionālu izmantošanu.
No aplūkotajām tiesību normām izriet, ka valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijai pamatā ir publiski tiesisks raksturs; no tām izriet likumdevēja griba, cita starpā, pārkārtot zemes īpašuma attiecības un pēc iespējas Latvijas tautsaimniecības attīstības interesēs nodot valsts īpašuma objektus privātpersonas īpašumā.
Possessor ir vienīgā institūcija valstī, kas nodrošina valsts īpašumu privatizāciju. Turklāt, atbilstoši Ministru kabineta deleģētajiem uzdevumiem no 2016.gada 1.oktobra Possessor ir vienīgā institūcija valstī, kas nodrošina sertifikātu kontu apkalpošanu, zemes izpirkuma (pirkuma) līgumu slēgšanu un privatizācijas sertifikātu maksājumu administrēšanu, kas saņemti par dzīvojamo māju privatizāciju.[Ministru kabineta 01.04.2014. noteikumi Nr.172 Noteikumi par privatizācijas sertifikātu aprites administrēšanas uzdevuma deleģēšanu
Ministru kabineta 20.09.2016. noteikumi Nr. 623 Noteikumi par valsts pārvaldes uzdevuma – zemes izpirkuma (pirkuma) līgumu slēgšana, šo līgumu izpildes kontrole un neizpirktās zemes nodošana pašvaldību īpašumā – deleģēšanu
Ministru kabineta 20.09.2016. noteikumi Nr. 624 Noteikumi par privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanas uzdevuma deleģēšanu
Ministru kabineta 20.09.2016. noteikumi Nr. 625 Noteikumi par valsts pārvaldes uzdevuma – privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošana, kuros veicami maksājumi par dzīvojamo māju privatizācijas objektiem un dzīvokļu, mākslinieka darbnīcu un neapdzīvojamo telpu nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, – deleģēšanu
Ministru kabineta 17.09.2019. noteikumi Nr. 431 Noteikumi par valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošās institūcijas pārvaldes uzdevuma deleģēšanu
Ministru kabineta 26.11.2019. noteikumi Nr. 557 Noteikumi par valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas pārvaldes uzdevuma deleģēšanu]
Reformai, kas pēc būtības ietver pārmaiņu veikšanu pastāvošajā iekārtā vai sistēmā, ir jābūt ierobežotai laikā un kā procesam ir jānoslēdzas. Šajā kontekstā, Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Possessor izstrādāja informatīvo ziņojumu “Par privatizācijas un zemes izpirkšanas procesu gaitu un priekšlikumiem to pabeigšanai sapratīgā termiņā” (turpmāk – Ziņojums) (22-TA-677), kas 2022.gada 15.novembrī ticis izskatīts Ministru kabineta sēdē, uzdodot izstrādāt informatīvajā ziņojumā identificētos normatīvo aktu grozījumus privatizācijas procesa pabeigšanas sekmēšanai (sēdes protokols Nr. 57; 46.§), t.sk. nosakot privatizācijas sertifikātu izmantošanas beigu termiņu.
Ekonomikas ministrijas deviņu pasākumu plānā, kā līdz 2026.gada 31.decembrim pabeigt īpašuma tiesību reformu Latvijā, cita starpā, paredzēts pārtraukt nodot privatizācijai jaunus objektus - dzīvojamās mājas un dzīvokļu īpašumus, paātrināt jau nodoto dzīvojamo māju un dzīvokļu īpašumu privatizāciju un pabeigt vai izbeigt privatizācijas procesu, dzēst pirms 10 gadiem mirušu personu kontos esošos privatizācijas sertifikātus, turpināt privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanu līdz 2026.gada beigām un noteikt privatizācijas sertifikātu izmantošanas beigu termiņu.
Līdz ar to, ja tiks atbalstīti minētajā Ziņojumā norādītie grozījumi normatīvajos aktos, tad orientējoši nākamajos piecos gados (trīs ar pus gadu laikā no normatīvā regulējuma paketes par privatizācijas pabeigšanu spēkā stāšanās) Possessor varēs sekmīgi pabeigt tai uzticētos valsts pārvaldes uzdevumus, kas saistīti ar privatizācijas veicošās institūcijas un valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošās institūcijas pienākumu izpildi un privatizācijas sertifikātu apriti, turpmāk nodrošinot noslēgto privatizācijas pirkuma līgumu administrēšanu. Šajā kontekstā jāuzsver, ka līdz 2019.gada 2.jūlijam nomaksas pirkuma maksimālais termiņš bija noteikts 10 gadi no pirkuma līguma noslēgšanas. Tādējādi vēl 2019.gadā līdz minētajam datumam tika slēgti nomaksas pirkuma līgumi ar maksimālo samaksas termiņu 10 gadi, bet šobrīd, atbilstoši grozījumiem likumā, līgumi tiek slēgti ar maksimālo termiņu 5 gadi. Ja pircējs visas privatizācijas noteikumos noteiktās saistības neizpilda pirms noteiktā termiņa, lēmumu par privatizācijas pabeigšanu varēs pieņemt tikai pēc valsts īpašuma objektu vai zemesgabalu pirkuma līgumā noteiktā nomaksas līgumu galējā samaksas termiņa., t.i. 2029.gada jūlijs.
Vadlīniju 20.punktā ir norādīti sabiedrības vajadzību konstatēšanas veidi. Tai skaitā, Vadlīniju 20.4.punkts paredz, ka viens no šādiem veidiem ir normatīvajos aktos privātpersonām uzliktie pienākumi vai garantētās tiesības. Kā minēts iepriekš, privatizācijas procesam ir publiski tiesisks mērķis – valstij ir pienākums notiekošās ekonomiskās reformas ietvaros veikt īpašuma objektu privatizāciju. Izrietoši secināms, ka sabiedrībai ir nepieciešami Possessor sniegtie pakalpojumi valsts īpašumu privatizācijas un privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanas un aprites jomā, kurus Possessor ir deleģējusi valsts un kas jānodrošina līdz tiek pabeigti valsts aktīvu privatizācijas procesi.
(b) Ar Ministru kabineta rīkojumiem īpaši doto uzdevumu izpilde
Possessor ar Ministru kabineta lēmumiem ir uzdoti specifiski un valstiski īpaši svarīgi uzdevumi, kas ir saistīti ar problemātisko aktīvu pārvaldību [Ministru kabineta 2009.gada 24.februāra protokollēmums (prot.Nr.14; 1.§); Ministru kabineta 2016.gada 22.marta protokollēmums (prot.Nr.14; 51.§)].
Kā norādīts iepriekš, uz šī informatīvā ziņojuma sagatavošanas brīdi Possessor ir 3 meitas sabiedrības (problemātiskie aktīvi): likvidējamā AS “Reverta”, SIA “REAP” un SIA “FeLM”. Šo restrukturizācijas projektu īstenošana ir saistīta ar valsts atbalstu, kas ir ierobežots laikā. Līdz ar to, pēc attiecīgo meitas sabiedrību dibināšanas mērķa sasniegšanas, meitas sabiedrības tiks likvidētas.
Likvidējamās AS “Reverta” likvidācijas pabeigšanas precīzs termiņš nav nosakāms, iekams nav pabeigtas atsevišķas tiesvedības, kurās likvidējamā AS “Reverta” ir atbildētājas statusā.
Savukārt attiecībā uz meitas sabiedrību darbības izbeigšanu, sasniedzot tām noteiktos dibināšanas mērķus:
Maksimālais SIA “REAP” problemātisko aktīvu izstrādei notiktais termiņš ir līdzvērtīgs ar Finanšu ministriju noslēgtajā cesijas līgumā noteikto cesijas atlīdzības gala norēķinu termiņu - 2027.gada 30.decembris. Tomēr pastāv iespēja, ka problemātiskie aktīvi tiks izstrādāti ātrāk;
Starp SIA “FeLM’ un Finanšu ministriju noslēgtajā cesijas līgumā ir noteikts cesijas atlīdzības gala norēķinu termiņš – 2024.gada 27.decembris.
(c) Dzīvojamo īres māju uzraudzība
Viens no izaicinājumiem Latvijā ir mūsdienu būvniecības standartiem un energoefektivitātes prasībām atbilstošu un par pieejamu cenu mājokļu pieejamība. Viens no īres tirgus attīstības primārajiem šķēršļiem, jo īpaši reģionos, ir nepietiekama iedzīvotāju pirktspēja (ienākumi Latvijā ir vieni no zemākajām Eiropas Savienībā), līdz ar to privātā sektora investīcijas īres namu būvniecībā ir nepietiekamas.
Mājokļa pieejamība uzsvērta arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk – ESAO) Ekonomikas pārskatā par Latviju [OECD pārskats par Latviju (2017) http://www.oecd.org/economy/surveys/Latvia-2017-OECD-economic-survey-overview.pdf], kur statistika par iedzīvotāju labklājību Latvijā, salīdzinājumā ar ESAO vidējo rādītāju, ir viena no zemākajām tieši ienākumu un mājokļu pieejamības kategorijās. Par izmaksu ziņā pieejamu mājokļu trūkumu uzsver arī ESAO 2020.gada 17.jūnijā publicētajā sadarbības projektā “Politikas virzieni mājokļu pieejamības veicināšanai Latvijā”. ESAO uzsver, ka valsts atbalstu mājokļu pieejamībai saņem neliela daļa no mazaizsargātajām mājsaimniecībām, kā arī mājsaimniecības ar viszemākajiem ienākumiem. Sociālie īres mājokļi un dzīvokļu pabalsti ir galvenie atbalsta instrumenti cilvēkiem ar viszemākajiem ienākumiem. Valsts piedāvā hipotekārā kredīta garantijas ģimenēm ar bērniem un jaunajiem speciālistiem - šo atbalstu pārsvarā var izmantot mājsaimniecības ar augstākiem ienākumiem Rīgas reģionā. Tādējādi esošais atbalsts mājokļu jomā nav pieejams lielai daļai mājsaimniecību – t.s. “neatbalstītajam vidusslānim”, kas aptver aptuveni 44% no visām Latvijas mājsaimniecībām. Šīs mājsaimniecības ir pārāk turīgas, lai saņemtu sociālo mājokli vai dzīvokļa pabalstu, vienlaikus to ienākumi nav pietiekoši, lai varētu saņemt hipotekāro kredītu. Tādējādi ir secināts, ka šobrīd tirgū ir vērojams izmaksu ziņā pieejamu mājokļu trūkums, ko kā problēmu ir uzsvērusi arī Eiropas Komisija 2019.gada ziņojumā par Latviju, norādot, ka ir vajadzīgi ieguldījumi, lai uzlabotu cenas ziņā pieejamu mājokļu piedāvājumu.
Lai to risinātu, Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā (turpmāk – ANM plāns) nevienlīdzības mazināšana ir viena no komponentēm, cita starpā, izsverot, ka zemas īres maksas mājokļu trūkums ir viens no iemesliem, kādēļ tiek kavēta valsts iekšējā mobilitāte, un tas netieši izraisa citus negatīvus efektus - ir mazāka iespēja iesaistīt darba tirgū darba meklētājus un bezdarbniekus, tiek kavēta tautsaimniecības izaugsme un padziļināta depopulācija.
Ņemot vērā iepriekš minēto, MK ir izdevis Noteikumus Nr.459, kuru mērķis ir dzīvojamo īres māju būvniecība, lai veicinātu būvniecības standartiem un energoefektivitātes prasībām atbilstošu zemas īres maksas mājokļu pieejamību mājsaimniecībām, kas nevar atļauties mājokli uz tirgus nosacījumiem. Atbilstoši Noteikumiem Nr.459 Possessor nodrošina uzraudzības funkcijas valsts atbalsta dzīvojamo īres māju būvniecībai ieviešanai un realizācijai, t.sk. pārbaudes, tai skaitā projektu īstenošanas vietās, izvērtējot, vai tiek nodrošināta vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma sniegšana mājsaimniecībām, īres līgumu atbilstības uzraudzību MK noteikumiem, t.sk. īres maksas atbilstību MK noteikumiem, Dzīvojamās mājas pārvaldnieka atlases uzraudzību, Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darba plāna esamības un izpildes uzraudzību, pārmērīgas kompensācijas pārbaudi saskaņā ar MK noteikumos minēto metodiku, ierobežojumu rīcībai ar Dzīvojamo māju atbilstoši MK noteikumiem pārbaudi, pārbaudi, vai nekustamā īpašuma attīstītājs vai saistību pārņēmējs veic iemaksas Mājokļu pieejamības fondā atbilstoši MK noteikumos noteiktajam, principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” novērtējuma izpildes uzraudzību.
Izrietoši, secināms, ka izmaksu ziņā pieejamu un būvniecības standartiem un energoefektivitātes prasībām atbilstošu īres mājokļu attīstība, t.sk. uzraudzības funkcijas nodrošināšana, ir objektīvi nepieciešama sabiedrības grupām un ir atbilstoša sabiedrības vajadzībām.
Atbilstība potenciāli deleģētajiem valsts pārvaldes uzdevumiem
Ņemot vērā Possessor kompetences un pieejamos resursus, jau šobrīd Ministru kabinets ir atbalstījis jauna valsts pārvaldes uzdevuma deleģēšanu Possessor, kā arī tiek veiktas pārrunas par Possessor iesaisti citu, t.sk. valstiski svarīgu, valsts pārvaldes uzdevumu izpildē.
(a) Valsts naftas drošības rezervju pārvaldīšana
Enerģētikas krīzes vadības mehānismu, tai skaitā arī drošības rezervju izveides pienākumu regulē Starptautiskās enerģētikas aģentūras 1974.gada Starptautiskās enerģijas programmas līgums. Savukārt Padomes 2009.gada 14.septembra Direktīvas 2009/119/EK, ar ko dalībvalstīm uzliek pienākumu uzturēt jēlnaftas un/vai naftas produktu obligātās rezerves (turpmāk - Direktīvas 2009/119/EK), prasības uzliek par pienākumu katrai ES dalībvalstij nodrošināt konkrētus naftas krājumu apjomus, kā arī nosaka rīcību obligāto rezervju izmantošanai nopietnu apgādes traucējumu gadījumā.
Latvijā drošības rezerves tiek veidotas atbilstoši Direktīvā 2009/119/EK noteiktajam, kas Latvijas normatīvajos aktos ir pārņemta ar Enerģētikas likumu. Atbilstoši Enerģētikas likuma 72.1 pantam kopš 2020.gada 1.janvāra Centrālo krājumu uzturēšanas struktūras funkcijas pilda Būvniecības valsts kontroles birojs. Centrālo krājumu uzturēšanas struktūras funkcijas ietver drošības rezervju pakalpojumu iegādes un administrēšanu valsts naftas produktu rezervju izveides pakalpojumu noteiktā apjomā, lai enerģētiskās krīzes periodos tiktu nodrošināta apgāde ar naftas produktiem.
2020.gadā pēc Ekonomikas ministrijas pasūtījuma Deloitte Advisory s.r.o. veica pētījumu, kura mērķis – sagatavot priekšlikumus efektīvākam risinājumam valsts naftas produktu drošības rezerves nodrošināšanai [“Pētījums par naftas un naftas produktu drošības rezervju cenas veidošanos un priekšlikumu izstrāde labākajam risinājumam valsts naftas produktu drošības rezervju izveidei”, 27.03.2020. Pieejams: http://petijumi.mk.gov.lv/sites/default/files/title_file/200327_Latvia_oil%20reserve%20management_Deloitte_LAT.pdf]. Pētījuma rezultātā konsultanti ir snieguši rekomendāciju Latvijai īstenot pakāpenisku pāreju uz aģentūras modeli, tā rezultātā samazinot kopējās, ar valsts naftas produktu drošības rezerves nodrošināšanu un uzturēšanu saistītās izmaksas.
Ministru kabineta 2021.gada 8.jūnija sēdē tika izskatīts informatīvais ziņojums “Par konceptuālo ziņojumu “Par valsts naftas produktu drošības rezervju nodrošināšanu”” (protokols Nr.45 55.§). Atbilstoši Ministru kabineta rīkojuma Nr.399 6.punktam Ekonomikas ministrijai tika uzdots izstrādāt un ekonomikas ministram iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā konceptuālo ziņojumu par konkrētām darbībām aģentūras izveidei, piedāvājot dažādus aģentūras izveides scenārijus un aprakstot iegādātās degvielas aprites (rotācijas) procesu, veicot izvērtējumu par naftas produktu piegādes ķēdē esošo komersantu un to naftas produktu iesaisti drošības rezervju veidošanā, pēc iespējas izmantojot (attiecinot uz drošības rezervēm) komerciālajā apritē esošos naftas produktu resursus un tādējādi samazinot valsts tiešos izdevumus, kā arī sniedzot detalizētu izvērtējumu par nepieciešamo finansējumu un tā avotiem.
Ņemot vērā pētījuma rezultātus, t.sk. konsultantu sniegtās rekomendācijas, Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Possessor iesniedza izskatīšanai Ministru kabinetā konceptuālo ziņojumu „Par valsts naftas produktu drošības rezervju pārvaldību” [23-TA-838] un Ministru kabinetā pieņemts 2023. gada 14. jūlija rīkojums Nr. 458 "Par konceptuālo ziņojumu "Par valsts naftas produktu drošības rezervju pārvaldību"", ar ko atbalstīts konceptuālajā ziņojumā "Par valsts naftas produktu drošības rezervju pārvaldību" ietvertais risinājums, paredzot jaunu pārvaldības modeli ar Possessor kā turpmāko drošības rezervju pārvaldītāju, uzdodot Possessor no 2024. gada 1. janvāra pārņemt no Būvniecības valsts kontroles biroja Centrālās krājumu uzturēšanas struktūras uzdevumus, nodrošinot, ka ar 2024. gadu un katru nākamo gadu 20 % no naftas produktu drošības rezervēm tiek iegādāti valsts īpašumā un naftas produktu drošības rezerves 2029. gadā ir 100 % valsts īpašumā.
Ievērojot to, ka valstij ar tiešās valsts pārvaldes iestādes starpniecību būtu sarežģīti gan veidot politiku, gan iesaistīties izpildes procesā, Possessor kā aktīvu pārvaldītāja kapitālsabiedrības modelim ir ievērojamas priekšrocības. Possessor modeļa rīcības plāns balstās uz primāri sasniedzamo rezultātu. Proti, kompetents aktīvu pārvaldītājs slēdz līgumus ar komersantiem par drošības rezervju iegādi valsts īpašumā, krājumu uzglabāšanu un saimniecisko apriti. Pārvaldnieks organizē iepirkšanu, uzglabāšanu, transportēšanu u.c. saistītos jautājumus.
Possessor ir vēsturiski guvusi ievērojamu pieredzi dažāda veida valsts aktīvu pārvaldībā, kas dod iespēju kapitālsabiedrības ietvaros sekmīgi plānot darbību ilgtermiņā, kā arī nodrošināt vadības autonomiju un rīcības brīvību, piesaistot nepieciešamos resursus, tādējādi nodrošinot arī jebkādu valsts īpašumu apsaimniekošanu, t.sk. naftas produktu drošības rezervju krājumu pārvaldīšanu u.tml. Nozīmīgs ir finanšu atskaitīšanās mehānisms – atskaites periods kapitāla daļu turētājam ir reizi ceturksnī, atskaitēs iekļauj nozīmīgāko risku aprakstu un novērtējumu, kā arī starpperioda pārskatu sagatavošanu reizi ceturksnī. Kā secināts pētījumos, salīdzinot ar jaunas kapitālsabiedrības dibināšanu vai iestādes izveidi drošības rezervju pārvaldīšanas vajadzībām, Possessor būtu ekonomiski izdevīgāks risinājums, jo tiktu panākta mēroga ekonomija (izmaksas tiktu dalītas starp esošajām un jaunajām funkcijām).
Direktīvā 2009/119/EK norādīts, ka naftas krājumu pieejamība un enerģijas piegāžu saglabāšana ir Kopienas un dalībvalstu būtiskas valsts drošības sastāvdaļas. Kā zināms, 2022.gada 24.februārī Krievijas Federācija uzsāka karadarbību Ukrainā. Eiropas Savienība un citas valstis ir noteikušas dažādas ekonomiska rakstura sankcijas pret Krievijas Federāciju, to apjoms nepārtraukti palielinās. Līdz ar to pastāv liela nenoteiktība attiecībā uz iespējamo karadarbības rezultātu un noteikto sankciju ietekmi, kā arī Krievijas Federācijas valdības atbildes reakciju, kas var būtiski vairot valsts naftas drošības rezervju nodrošināšanas nozīmi.
Izrietoši secināms, ka plānotais deleģējums Possessor pildīt valsts pārvaldes uzdevumu saistībā ar valsts naftas drošības rezervju pārvaldīšanu ir objektīvi nepieciešams, atbilst sabiedrības vajadzībām un šī brīža ģeopolitiskajos apstākļos ir īpaši valstiski/stratēģiski nozīmīgs.
(b) Nodrošināšana ar pirmās nepieciešamības rūpniecības precēm valsts apdraudējuma gadījumā
Ministru kabineta 2015.gada 22.decembra noteikumi Nr.755 “Noteikumi par iedzīvotāju nodrošināšanu ar pirmās nepieciešamības rūpniecības precēm valsts apdraudējuma gadījumā” (turpmāk – MK noteikumi Nr.755), cita starpā, nosaka pirmās nepieciešamības rūpniecības preces, ar kurām nodrošināmi iedzīvotāji valsts apdraudējuma gadījumā, kārtību, kādā plāno nodrošinājumu ar pirmās nepieciešamības precēm, kā arī pirmās nepieciešamības preču izsniegšanas un tās kontroles kārtību valstī. Pieņemot MK noteikumus Nr.755, tika secināts, ka atliktās piegādes dod iespēju ekonomēt valsts budžeta līdzekļus, neveidojot valstī lielas materiālās rezerves [Mobilizācijas likums nosaka, ka atliktās piegādes ir preces, materiāli un pakalpojumi, kuru nepieciešamība tiek iepriekš plānota un par kuru piegādi un sniegšanu tiek noslēgti attiecīgi līgumi, bet kuri reāli tiek saņemti vienīgi mobilizācijas gadījumā].
Tomēr pēdējo gadu norises un jo īpaši 2022.gada 24.februārī Krievijas Federācijas uzsāktā karadarbība Ukrainā liek valstiskā mērogā pārvērtēt līdzšinējo kārtību, kādā tiek piegādātas rūpniecības preces, slēdzot atliktās piegādes līgumus, kā arī pašus pirmās nepieciešamības preču sarakstus.
Šajā kontekstā Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi jaunu rūpniecības preču nodrošinājuma modeli, paredzot optimālāku, faktiskajai ģeopolitiskai situācijai un valsts drošības apdraudējuma riskiem atbilstošas piegādes, minimizējot šādu preču piegāžu civiliedzīvotājiem traucējumu riskus. Sagatavots un iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā Ministru kabineta noteikumu projekts "Noteikumi par iedzīvotāju nodrošināšanu ar pirmās nepieciešamības rūpniecības precēm valsts apdraudējuma gadījumā" [22-TA-2628]. Minētais noteikumu projekts, cita starpā, paredz pirmās nepieciešamības rūpniecības preču konkrētam laika periodam iegādi, uzglabāšanu, kā arī šo krājumu atjaunošanu, Ekonomikas ministrijai ļaujot deleģēt noteiktus šo noteikumu 3.punktā minētos uzdevumus Ekonomikas ministrijas turējumā esošajai valsts kapitālsabiedrībai (šobrīd vienīgā ministrijas turējumā esošā kapitālsabiedrība, kas var uzņemties noteikto funkciju veikšanu, ir Possessor).
Ņemot to vērā, Possessor deleģēta valsts pārvaldes uzdevuma, kas saistīts ar pirmās nepieciešamības rūpniecības preču valsts apdraudējuma gadījumā, pārvaldīšanu, izpilde ir ne tikai nepieciešama, bet pat kritiski nozīmīga visai Latvijas sabiedrībai. Saņemot valsts deleģējumu nodrošināt ar pirmās nepieciešamības rūpniecības precēm valsts apdraudējuma gadījumā, valsts līdzdalība Possessor pamatojama arī ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas 2.punktu, t.i. publiskas personas kapitālsabiedrības vai publisku personu kontrolētas kapitālsabiedrības darbības rezultātā tiek radītas preces vai pakalpojumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai.
2. Pakalpojums vai prece tiek nodrošināts sociāli atbildīgā veidā, ievērojot patērētāju interešu un tiesību aizsardzību, nodrošinot sabiedrisko kārtību un drošību
Possessor savā darbībā ievēro uz to kā valsts kapitālsabiedrību attiecināmos normatīvos aktus. Possessor ir pakļauta likumam un tiesībām, tā darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros un ievēro labas pārvaldības principu, kas ietver privātpersonu datu aizsardzību, taisnīgu procedūru īstenošanu saprātīgā laikā un citus noteikumus, kuru mērķis ir panākt, ka tiek nodrošināta privātpersonas tiesību un tiesisko interešu ievērošana. Possessor sniegtie pakalpojumi ir atbilstoši tās klientu vajadzībām.
3. Pakalpojumam vai precei ir būtiska ietekme uz personas ikdienu un dzīves kvalitāti
Klientiem, kuri izlieto savas tiesības, izmantojot Possessor sniegtos pakalpojumus, var būt ietekme gan uz personu ikdienu, gan to dzīves kvalitāti.
Possessor likumā noteiktajā kārtībā un, ievērojot likumā noteiktās tiesības un pienākumus, pārvalda un savas kompetences ietvaros rīkojas ar tai turējumā un valdījumā nodotiem valstij piederošiem aktīviem - sagatavo valsts īpašuma objektus, slēdz un kontrolē jau noslēgtos nomas līgumus, organizē un veic valsts īpašuma objektu novērtēšanu, rīko un vada izsoles, izvērtē potenciālo valsts īpašuma objektu pircēju piedāvājumus, valsts vārdā slēdz līgumus par Possessor nodoto valsts īpašuma objektu pārdošanu, kontrolē noslēgto līgumu izpildi, veic likumos un līgumos noteiktās darbības līgumu izpildes nodrošināšanai un var izbeigt līgumus, ja subjekts nepilda līguma noteikumus.
4. Tā nav luksusa prece vai pakalpojums
Possessor šobrīd sniegtie un potenciāli sniedzamie pakalpojumi nav uzskatāmi par luksusa pakalpojumu.
Vispārējais stratēģiskais mērķis tādējādi atbilst pašreizējai Possessor darbībai, kā arī neierobežo uzticēt Possessor pārvaldībā papildus aktīvus tuvākajā nākotnē, tādējādi aptverot kopējo Possessor stratēģiskās attīstības virzienu turpmākajiem pieciem gadiem.
Ņemot vērā Ministru kabineta noteikto vispārējo stratēģisko mērķi, tiks aktualizēts Possessor vidējā termiņa darbības stratēģijas 2023.- 2025.gadam projekts, virzot tā apstiprināšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Risinājuma apraksts
Ievērojot iepriekš minēto, ir pamats secināt, ka Possessor komercdarbība atbilst Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas 1.punktam, t.i. tiek novērsta tirgus nepilnība - situācija, kad tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu attiecīgajā jomā, kā arī attiecībā uz SIA “Tet” un “Latvijas Mobilais Telefons” SIA valsts kapitāla daļu turētāja pienākumu izpildi ir attiecināms 88.panta pirmās daļas 2.punktam, t.i. publiskas personas kapitālsabiedrības vai publisku personu kontrolētas kapitālsabiedrības darbības rezultātā tiek radītas preces vai pakalpojumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai.
Šobrīd apzināti konkrēti jauni valsts pārvaldes uzdevumi (valsts naftas drošības rezervju pārvaldīšana, nodrošināšana ar pirmās nepieciešamības rūpniecības precēm valsts apdraudējuma gadījumā), kuru izpilde var tikt uzticēti Possessor turpmākajā periodā, uz ko attiecināms līdzdalības izvērtējums, un to izpildē Possessor darbība būs atbilstoša Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas 2.punktam.
Ņemot vērā Ekonomikas ministrijas kā politikas veidotāja virzītos priekšlikumus par privatizācijas procesu pabeigšanu saprātīgā termiņā, t.sk. privatizācijas sertifikātu izmantošanas derīguma termiņa noteikšanu, ir jānodrošina, ka Possessor kā valsts aktīvu privatizāciju veicošā kapitālsabiedrība pabeidz vai izbeidz uzsāktos valsts aktīvu privatizācijas procesus.
Turklāt, vidējā termiņā ir nepieciešams pabeigt Possessor kā valsts kapitālsabiedrībai doto uzdevumu izpildi saistībā ar tās meitas sabiedrību LAS “Reverta”, SIA “REAP” un SIA “FeLM” pārvaldību, tām sasniedzot Ministru kabineta noteiktos darbības mērķus un tās likvidējot.
Possessor īpašumā un turējumā ir visa nepieciešamā infrastruktūra, materiāli tehniskā bāze, cilvēkresursi, kā arī finanšu līdzekļi. Possessor nodarbinātie speciālisti ir kompetenti dažādu, dažkārt visnotaļ komplicētu, ar valsts aktīvu realizāciju un pārvaldīšanu saistītu jautājumu risināšanā. Tādējādi, esošo uzdevumu izstrādes apjomiem, Possessor darbība un tās funkciju klāsts var tikt papildināts ar jauniem valsts pārvaldes uzdevumiem, optimizējot to nodrošināšanu valstiskā mērogā un atbilstoši valsts nacionālajām un drošības interesēm.
Ņemot vērā Possessor pamatkompetences (spēcīgās puses), līdzšinējos deleģējumus un jaunās darbības jomas (deleģējumus un pakalpojumus), kā arī nolūkā sekmēt Possessor sniegto pakalpojumu efektivitāti un atbilstību mūsdienīgu risinājumu ieviešanas tendencēm, Possessor vispārējais stratēģiskais mērķis formulējams šādi:
“Efektīvi pārvaldīt publiskos aktīvus, kā arī valsts attīstībai un drošībai nozīmīgus resursus un infrastruktūru, piedāvājot profesionālus pakalpojumus un inovatīvus risinājumus.”
Šāds vispārējais stratēģiskais mērķis ir atbilstošs pašreizējai un Ekonomikas ministrijas plānotajai Possessor darbībai, tādējādi aptverot kopējo Possessor stratēģisko attīstības virzienu turpmākajiem pieciem gadiem. Pēc Ministru kabineta veiktās vispārējā stratēģiskā mērķa noteikšanas, tiks aktualizēts Possessor vidējā termiņa darbības stratēģijas 2023.- 2025.gadam projekts, virzot tā apstiprināšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Publisko aktīvu pārvaldīšana ietver kā valsts mantas uzturēšanu, kapitāla daļu turētāja pienākumu izpildi, tā arī privatizējamo (atsavināmo) valsts aktīvu sagatavošanu privatizācijai vai atsavināšanai un tālāku privatizāciju (atsavināšanu). Valsts attīstībai un drošībai nozīmīgu resursu un infrastruktūras pārvaldība primāri aptvers pirmās nepieciešamības rūpniecības preču un valsts naftas drošības rezervju nodrošināšanu, kā arī rūpniecības preču un naftas produktu uzglabāšanas infrastruktūras nodrošināšanu valstij nepieciešamajā apmērā (esošo valstij piederošo un pieejamo iespēju apzināšana, nepieciešamās platības/jaudas iznomāšana, u.c.).
Ņemot vērā visu iepriekš minēto nepieciešams saglabāt valsts līdzdalību Possessor un noteikt tās vispārējo stratēģisko mērķi “Efektīvi pārvaldīt publiskos aktīvus, kā arī valsts attīstībai un drošībai nozīmīgus resursus un infrastruktūru, piedāvājot profesionālus pakalpojumus un inovatīvus risinājumus”.
Šobrīd apzināti konkrēti jauni valsts pārvaldes uzdevumi (valsts naftas drošības rezervju pārvaldīšana, nodrošināšana ar pirmās nepieciešamības rūpniecības precēm valsts apdraudējuma gadījumā), kuru izpilde var tikt uzticēti Possessor turpmākajā periodā, uz ko attiecināms līdzdalības izvērtējums, un to izpildē Possessor darbība būs atbilstoša Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas 2.punktam.
Ņemot vērā Ekonomikas ministrijas kā politikas veidotāja virzītos priekšlikumus par privatizācijas procesu pabeigšanu saprātīgā termiņā, t.sk. privatizācijas sertifikātu izmantošanas derīguma termiņa noteikšanu, ir jānodrošina, ka Possessor kā valsts aktīvu privatizāciju veicošā kapitālsabiedrība pabeidz vai izbeidz uzsāktos valsts aktīvu privatizācijas procesus.
Turklāt, vidējā termiņā ir nepieciešams pabeigt Possessor kā valsts kapitālsabiedrībai doto uzdevumu izpildi saistībā ar tās meitas sabiedrību LAS “Reverta”, SIA “REAP” un SIA “FeLM” pārvaldību, tām sasniedzot Ministru kabineta noteiktos darbības mērķus un tās likvidējot.
Possessor īpašumā un turējumā ir visa nepieciešamā infrastruktūra, materiāli tehniskā bāze, cilvēkresursi, kā arī finanšu līdzekļi. Possessor nodarbinātie speciālisti ir kompetenti dažādu, dažkārt visnotaļ komplicētu, ar valsts aktīvu realizāciju un pārvaldīšanu saistītu jautājumu risināšanā. Tādējādi, esošo uzdevumu izstrādes apjomiem, Possessor darbība un tās funkciju klāsts var tikt papildināts ar jauniem valsts pārvaldes uzdevumiem, optimizējot to nodrošināšanu valstiskā mērogā un atbilstoši valsts nacionālajām un drošības interesēm.
Ņemot vērā Possessor pamatkompetences (spēcīgās puses), līdzšinējos deleģējumus un jaunās darbības jomas (deleģējumus un pakalpojumus), kā arī nolūkā sekmēt Possessor sniegto pakalpojumu efektivitāti un atbilstību mūsdienīgu risinājumu ieviešanas tendencēm, Possessor vispārējais stratēģiskais mērķis formulējams šādi:
“Efektīvi pārvaldīt publiskos aktīvus, kā arī valsts attīstībai un drošībai nozīmīgus resursus un infrastruktūru, piedāvājot profesionālus pakalpojumus un inovatīvus risinājumus.”
Šāds vispārējais stratēģiskais mērķis ir atbilstošs pašreizējai un Ekonomikas ministrijas plānotajai Possessor darbībai, tādējādi aptverot kopējo Possessor stratēģisko attīstības virzienu turpmākajiem pieciem gadiem. Pēc Ministru kabineta veiktās vispārējā stratēģiskā mērķa noteikšanas, tiks aktualizēts Possessor vidējā termiņa darbības stratēģijas 2023.- 2025.gadam projekts, virzot tā apstiprināšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Publisko aktīvu pārvaldīšana ietver kā valsts mantas uzturēšanu, kapitāla daļu turētāja pienākumu izpildi, tā arī privatizējamo (atsavināmo) valsts aktīvu sagatavošanu privatizācijai vai atsavināšanai un tālāku privatizāciju (atsavināšanu). Valsts attīstībai un drošībai nozīmīgu resursu un infrastruktūras pārvaldība primāri aptvers pirmās nepieciešamības rūpniecības preču un valsts naftas drošības rezervju nodrošināšanu, kā arī rūpniecības preču un naftas produktu uzglabāšanas infrastruktūras nodrošināšanu valstij nepieciešamajā apmērā (esošo valstij piederošo un pieejamo iespēju apzināšana, nepieciešamās platības/jaudas iznomāšana, u.c.).
Ņemot vērā visu iepriekš minēto nepieciešams saglabāt valsts līdzdalību Possessor un noteikt tās vispārējo stratēģisko mērķi “Efektīvi pārvaldīt publiskos aktīvus, kā arī valsts attīstībai un drošībai nozīmīgus resursus un infrastruktūru, piedāvājot profesionālus pakalpojumus un inovatīvus risinājumus”.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Ņemot vērā iebildumus par formātu, šis rīkojuma projekts ir veidots pārveidojot iepriekš saskaņošanā nodoto tiesību aktu projektu Informatīvo ziņojumu "Par valsts līdzdalību SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” un tās vispārējo stratēģisko mērķi"[22-TA-3499]
Ekonomikas ministrija ir konsultējusies ar kompetentajām institūcijām konkurences aizsardzības jomā - Konkurences padomi, kā arī ar komersantus pārstāvošo organizāciju - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru.
Ekonomikas ministrija ir konsultējusies ar kompetentajām institūcijām konkurences aizsardzības jomā - Konkurences padomi, kā arī ar komersantus pārstāvošo organizāciju - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Ekonomikas ministrija
- Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi