Anotācija (ex-ante)

Teritorijas izmantošanas veida viensētu apbūve (kods 1104) aprakstā minēts, ka tā ir savrupa apbūve lauku teritorijā, ko veido viena vai vairākas individuālās dzīvojamās ēkas ar saimniecības ēkām un palīgbūvēm, kas nepieciešamas mājsaimniecības uzturēšanai vai saimnieciskai darbībai.
Termins “viensēta” definēts Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 10. panta otrajā daļā, kas noteic, ka viensēta ir savrupa viena dzīvojamā ēka vai savrupas vairākas dzīvojamās ēkas, kā arī ar šo ēku vai ēkām funkcionāli saistītās saimniecības ēkas teritorijā, kur zemi primāri izmanto lauksaimniecības vai mežsaimniecības vajadzībām. Viensētas statusu piešķir pašvaldības dome, piešķirot viensētai nosaukumu. Minētā likuma 7. panta 4. punkts noteic, ka viensētas ir apdzīvotas vieta ārpus pilsētām un ciemiem, tātad - lauku teritorijā.
Plānošanas praksē jēdziens “viensētu apbūve” tiek lietots attiecībā uz konkrētas teritorijas apbūves raksturu, nevis viensētas juridisko statusu. MKN 240 noteic, ka viensētu apbūve ir viens no funkcionālo zonu lauksaimniecības teritorija (L) un mežu teritorija (M) izmantošanas veidiem. Nosakot funkcionālo zonējumu ciemu teritorijas, bieži lielākajiem nekustamiem  īpašumiem tiek noteikta funkcionālās zonas lauksaimniecības teritorija (L) indeksētā apakšzona, jo papildus viensētu apbūvei ir pietiekami plašs atļauto izmantošanas veidu klāsts, tai skaitā lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve, kas nekustamā īpašuma īpašniekiem dod samērā plašas iespējas īstenot uzņēmējdarbību savā nekustamajā īpašumā.
Līdz ar to ir izveidojusies neatbilstība starp plānošanas praksi un izmantošanas veida viensētu apbūve (kods 1104) aprakstu, kas rada nepieciešamību svītrot aprakstā esošo atsauci uz lauku teritorijām.

Lai MKN 240 4. pielikuma teritorijas izmantošanas veida apraksts atbilstu reālajai plānošanas praksei, ņemot vērā, ka funkcionālās zonas lauksaimniecības teritorija (L) un mežu teritorija (M), kā indeksētās zonas tiek noteiktas arī pilsētās un ciemos, teritorijas izmantošanas veida ar kodu 1104 aprakstā svītrojami vārdi “lauku teritorijā”.

Teritorijas izmantošanas veida biroju ēku apbūve (kods 12001) apraksts noteic apbūves raksturojumu, neiekļaujot uzskaitījumā pašu biroju apbūvi, kā arī apraksts satur atsauci uz šodienas apstākļiem novecojušu apbūves veidu - sakaru nodaļām, kas būtu svītrojama no apraksta teksta.

Papildināt MKN 240 4. pielikuma teritorijas izmantošanas veida ar kodu 12001 aprakstu ar vārdu “biroju”, svītrot vārdus "sakaru nodaļas", kā arī apraksta noslēguma daļu papildināt ar burtu saīsinājumu “u.tml.” , lai norādītu, ka ir iespējamais uzskaitījums nav noslēgts un iespējama vēl līdzīga  apbūve iepriekš minētajam.
 

Teritorijas izmantošanas veida tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (kods 12002) aprakstā minēts termins “minimālas transporta apkopes servisa objekti”, kas nereti radījis jautājumus par to, kas ietilpst minimālā servisa pakalpojumu klāstā. Lai atvieglotu regulējuma piemērošanu un saskaņotu normatīvajos aktos noteikto terminu izmantošanu, apraksts precizējams atbilstoši Ministru kabineta 2004. gada 22. aprīļa noteikumos Nr. 380 "Vides prasības mehānisko transportlīdzekļu remontdarbnīcu un automazgātavu izveidei un darbībai" (turpmāk - MKN 380) lietotajam terminam. Minētie noteikumi noteic, ka mehānisko transportlīdzekļu remontdarbnīcas apzīmēšanai tiek lietots termins “autoservisa uzņēmums”.
Viens no aprakstā minētajiem apbūves veidiem ir pašapkalpošanās automazgātavas. Pašvaldības ir vērsušas uzmanību, ka praksē šādas automazgātavas, kas ierīkotas dzīvojamās apbūves teritorijās un paredz auto mazgāšanu “atvērtā veidā”, tas ir automazgāšana notiek nevis telpās, bet tam speciāli veidotās vaļējās konstrukcijās, raisa iedzīvotāju neapmierinātību. Atļautā izmantošana tirdzniecības un pakalpojumu objektu apbūve ir viens no galvenās izmantošanas veidiem publiskās apbūves un jaukta centra apbūves teritorijās un papildizmantošanas veids pārējās teritorijās, tai skaitā, dzīvojamās apbūves teritorijās (izņemot ūdeņu teritorijas). Lai padarītu prasības elastīgākas, apraksts papildināms ar atsauci ka atļautas gan slēgta tipa (ierīkotas slēgtās telpās), gan vaļēja tipa automazgātavas. Atbilstoši MKN 240 19.¹ punktam pašvaldība var izvērtēt nepieciešamību sašaurināt noteikumos noteikto aprakstu un šajā gadījumā, piemērojot MKN 240 4. pielikumu, pašvaldība var izvērtēt, kurās teritorijās ir atļaujamas tikai slēgta tipa automazgātavas un kurās vaļēja tipa automazgātavas.
Aprakstā kā viens no atļautajiem objektiem minēts “elektromobiļu uzlādes stacijas”. Šobrīd elektromobiļu (elektroauto) uzlādes stacijas vairs nav atsevišķi objekti, kuru izvietošana regulējama teritorijas plānošanas procesā. Atbilstoši MKN 240 5. punktam, gan objektam nepieciešamo autostāvvietu izbūve, kurās tiek ierīkotas vietas elektromobiļu vai mikromobilitātes rīku uzlādei, gan inženiertīklu un objektu izbūve, kā rezultātā var tikt ierīkota arī iespēja nodrošināt uzlādes procesu, atļauta visās teritorijās un tas pēc būtības attiecināms uz būvprojektēšanas un būvniecības procesu.

Precizēt MKN 240 4. pielikuma teritorijas izmantošanas veida ar kodu 12002 aprakstu vārdu “minimālas transporta apkopes servisa objekti” vietā lietojot "autoservisa uzņēmumi", kā arī papildinot aprakstu ar terminu “slēgta un vaļēja tipa automazgātavas”, svītrojot vārdus “elektromobiļu uzlādes stacijas”.
 

Teritorijas izmantošanas veida tūrisma un atpūtas iestāžu objektu apbūve (kods 12003) apraksta pamatā minēti izmitināšanas objekti, neminot ar atpūtas nodrošināšanu saistīto infrastruktūru.
 

Precizēt MKN 240 4. pielikuma teritorijas izmantošanas veida ar kodu 12003 aprakstu nosakot, ka izmantošana iekļauj arī atpūtas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamos objektus un infrastruktūru.
 

"Nacionālās drošības koncepcijā 2023" civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas ietvaros ietverta nepieciešamība veidot katastrofu pārvaldības centrus, lai nodrošinātu efektīvu, ātru un kvalitatīvu katastrofu pārvaldībā iesaistīto dienestu darbu visā valsts teritorijā, uzlabojot reaģēšanā un katastrofu pārvaldībā iesaistīto dienestu sadarbību un koordināciju. Lai mazinātu problēmjautājumus minēto centru izveidē, nepieciešams papildināt teritorijas izmantošanas veida aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (kods 12006) aprakstu ar atsauci uz katastrofu pārvaldības centru apbūvi.
 

Papildināt MKN 240 4. pielikuma teritorijas izmantošanas veida ar kodu 12006 aprakstu, aiz vārdiem “ugunsdzēsēju depo” ar vārdiem “katastrofu pārvaldības centri”.  
 

Teritorijas izmantošanas veida dzīvnieku aprūpes iestāžu objektu apbūve (kods 12010) apraksta minēts apbūves raksturs un iestādes, kuru pamatnodarbošanās ir dzīvnieku aprūpe, bet nav minētas mājas (istabas) dzīvnieku audzētavas. Dzīvnieku aizsardzības likuma 1. panta pirmās daļas 14. punkts noteic, ka mājas (istabas) dzīvnieks ir dzīvnieks, kuru cilvēks tur savam priekam. Mājas (istabas) dzīvnieku audzētavas ir arī šķirnes suņu audzētavas. Praksē ir konstatētas problēmsituācijas ar atbilstoša izmantošanas veida noteikšanu. 

Papildināt MKN 240 4. pielikuma teritorijas izmantošanas veida ar kodu 12010 aprakstu, aiz vārdiem "viesnīcas" ar vārdiem "mājas (istabas) dzīvnieku audzētavas".

Rūpniecība pamatā tiek iedalīta nozarēs, kurās ražo ražošanas līdzekļus, un nozarēs, kas ražo patēriņa preces. MKN 240 4. pielikumā atļautās izmantošanas veids vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (kods 13001) pēc savas būtības iekļauj nozares, kas ražo patēriņa preces. 
Gan pašvaldības, gan uzņēmēji minējuši, ka plānošanas praksē, piemērojot MKN 240 4. pielikuma izmantošanas veida ar kodu 13001 aprakstu, identificēti vairāki problēmjautājumi. 
Nav īsti saprotams aprakstā minētā termina "kokapstrāde" saturs. Atbilstoši publiski pieejamai informācijai, kokapstrāde ir rūpniecības nozare, kas nodarbojas ar koka pārveidošanu dažādos produktos un materiālos un tā aptver vairākus procesus, tostarp koka zāģēšanu, šķelšanu, ēvelēšanu, kaltēšanu, frēzēšanu un līmēšanu, kā arī gatavā produkta, piemēram, mēbeļu, būvmateriālu, koka paneļu un citu koka izstrādājumu izgatavošanu. Īpašās vides prasības piesārņojošām darbībām, kuras veic kokapstrādes iekārtās un kokzāģētavās noteic Ministru kabineta 2004. gada 3. augusta noteikumi Nr. 691 "Vides prasības kokzāģētavām un kokapstrādes iekārtām".
Praksē konstatēti gadījumi, kad problēmas rada tādi ražošanas procesi, kuros tiek izmantotas ķīmiskās vielas, lai fizikālu procesu, t.i., vielu sajaukšanas vai atšķaidīšanas rezultātā iegūtu jaunas patēriņa preces, piemēram, dažādu toņu krāsas, kas sajauktas no krāsu pamattoņiem vai betona piedevas, kas ražotas mehāniski sajaucot izejmateriālus.
Atbilstoši MKN 240 4. pielikumam ķīmiskās rūpniecības uzņēmumu apbūve ir iekļauta atļautās izmantošanas veidā smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve (kods 13002), bet pēc savas būtības šāda ražošana, kas izmanto tikai vielu sajaukšanu vai atšķaidīšanu, nav pieskaitāma smagai rūpniecībai, bet vieglajai rūpniecībai, kas ražo nevis izejvielas, bet preces patēriņam. Kā piemērus var minēt arī uzņēmumus, kas ražo krāsas uz ūdens bāzes, kūdras substrātus, logu mazgāšanas šķidrumus u.tml.
Lai atvieglotu regulējuma piemērošanu, vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūves aprakstā iekļaujama atsauce, ka vieglajai rūpniecībai pieskaitāma ķīmiskās rūpniecības uzņēmumu apbūve, ja ražošanas procesā tiek izmantotas tikai fizikālās metodes (sajaukšana, atšķaidīšana) ar nosacījumu, ka pēc vienlaicīgi uzglabātā bīstamo ķīmisko vielu apjoma uzņēmums neatbilst rūpniecisko avāriju riska objektam atbilstoši Ministru kabineta 2026. gada 1. marta noteikumiem Nr. 131 “Rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtība un riska samazināšanas pasākumi” (turpmāk – MKN 131).
Arvien plašāk ekonomikā tiek ieviestas modernas tehnoloģijas, tai skaitā, energotehnoloģijas, kas nodrošina Eiropas zaļā kursa un klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu. Pēdējā laika tendences transporta nozarē vērstas uz oglekļa izslēgšanu no transporta degvielas, jo tieši ogleklis veido lielāko piesārņojuma daļu, piesārņojot apkārtējo vidi ar oglekļa savienojumiem (kvēpiem, ogļūdeņražiem, tvana gāzi, ogļskābo gāzi). Šobrīd uzsākts darbs, lai pārietu uz ūdeņradi kā enerģijas nesēju transporta nozarē un nodrošinātu efektīvāku primāro energoresursu izmantošanu un mazāku apkārtējās vides piesārņojumu. Praksē jau tiek ekspluatēti transportlīdzekļi, kur ūdeņradis tiek izmantots kā alternatīvā degviela: pasažieru automobiļi; pilsētu autobusi un trolejbusi; mikroautobusi; kravas automobiļi; lokomotīves; kuģi. Aktivizējies jautājums par ilgtspējīgas aviācijas degvielas ražošanu, kas iekļauj arī ūdeņraža ražošanu. 
Ņemot vērā Latvijā pieejamos energoresursus ūdeņraža ražošanai, par vispiemērotākajām atzīstamas divas metodes: ūdeņraža ražošana tvaika-metāna reformācijas procesā no metāna un ūdeņraža ražošana ūdens elektrolīzes procesā, izmantojot elektroenerģiju. Ūdeņraža ražošana izmantojot dabasgāzi kā resursu ir īstenojama, ja ir pieejams atbilstošas jaudas pieslēgums dabasgāzes pārvades tīklam, savukārt ūdeņraža ražošana ūdens elektrolīzes procesā, izmantojot tikai elektroenerģiju un ūdeni, ir pasaulē pārbaudīta un industriāli aprobēta tehnoloģija, kuru iespējams īstenot, ja ir nepieciešamās jaudas pieslēgums elektropārvades tīklam un pieejams nepieciešamais ūdens apjoms.
Kopumā ūdeņraža ražošanas process ir viena no ķīmiskās rūpniecības jomām. Vienlaicīgi jāņem vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 24. aprīļa direktīva 2024/1785/ES ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) un Padomes Direktīvu 1999/31/EK par atkritumu poligoniem (Dokuments attiecas uz EEZ) (https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:32024L1785), kurā paredzēts, ka ūdeņraža ražošanai elektrolīzes procesā, pie noteiktiem apjomiem, nav piemērojama ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra. 
Jāmin, ka atbilstoši MKN 131 1. pielikuma 2. tabulas 15. punktam ūdeņradis kvalificējas kā bīstamā ķīmiskā viela un apjoms, kas atbilst  zemākajam bīstamo vielu kvalificējošajam apjomam un piešķir uzņēmumam rūpniecisko avāriju riska objekta statusu, ir piecas tonnas. No minēta izriet, ka ūdeņraža ražošana un attiecīgi arī glabāšana līdz piecām tonnām pieskaitāma vieglajai rūpniecībai, bet ražošana un uzglabāšana lielākos apjomos būs pieskaitāma smagajai rūpniecībai. MKN 240 4. pielikuma kontekstā, atļautās izmantošanas veida ar kodu 13001 aprakstā norādāms šāds izņēmums, ka ūdeņraža ražošana elektrolīzes procesā, ja pēc vienlaicīgi uzglabātā apjoma ražošanas uzņēmums nekvalificējas rūpniecisko avāriju riska objektam, attiecas uz vieglo rūpniecību.
Aprakstā minēta atsauce par piesārņojuma būtiskumu. Ņemot vērā, ka jēdziens "būtisks" vai "nebūtisks" vienmēr rada virkni neskaidrību, jo vides aizsardzības normatīvais regulējums nosaka konkrētus apjomus un robežvērtības piesārņojošās darbības kvalificēšanai, minētā būtiskuma atsauce ir svītrojama gan atļautās izmantošanas veida ar kodu 13001, gan kodu 13002 aprakstos.

MKN240 4. pielikuma atļautās izmantošanas veida ar kodu 13001 apraksts precizēts un pilnveidots, norādot, ka uzņēmumi, kas ražošanas procesā izmanto tikai fizikālās metodes (sajaukšana, atšķaidīšana) un pēc vienlaicīgi uzglabātā bīstamo ķīmisko vielu apjoma neatbilst rūpniecisko avāriju riska objektam, tai skaitā ūdeņraža ražošana elektrolīzes procesā, ir vieglās rūpniecības uzņēmumi un svītrota norāde par piesārņojuma būtiskumu.

Praksē bieži jautājumus raisa jēdziena “smagā rūpniecība” lietošana MKN 240 4. pielikuma atļautās izmantošanas smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve (kods 13002) nosaukumā.
Smagā rūpniecība ir rūpniecības nozare, kas ražo ražošanas līdzekļus un nodarbojas ar liela mēroga ražošanu un apstrādi, kurai nepieciešamas lielas iekārtas un resursi. Šajā nozarē ietilpst tādu produktu ražošana, kā tērauds, ķīmiskās vielas, naftas produkti, metālapstrāde, kuģubūve, automobiļu rūpniecība. Smagā rūpniecība parasti koncentrējas uz rūpniecības izejvielu ražošanu, kas ir būtiskas citu produktu ražošanai.
Ņemot vērā Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumu Nr. 1082 "Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai" (turpmāk - MKN 1082) regulējumu, smagās rūpniecības iedalījumā pieskaitāmi uzņēmumi, kas kvalificējas atļaujas saņemšanai A kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai un noteiktos gadījumos arī B kategorijas piesārņojošām darbībām.
Praksē visbiežāk problēmjautājumi rodas attiecībā uz ķīmiskās rūpniecības uzņēmumiem un to darbības iedalījumu vieglajā un smagajā rūpniecībā, vērtējot plānotās darbības atbilstību teritorijas plānojumam.
Atbilstoši Valsts vides dienesta sniegtajam skaidrojumam, smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūves statusam atbilst tādi ķīmiskās rūpniecības uzņēmumi, kas:
1. nodarbojas ar neorganisko un organisko pamatvielu ražošanu (piemēram, ūdeņradis, alternatīvās degvielas);
2. savā teritorijā vienlaicīgi uzglabā MKN 131 1. pielikuma 1. un 2. tabulā minētās bīstamās ķīmiskās vielas tādos apjomos, kas atbilst vismaz zemākajam bīstamo vielu kvalificējošajam apjomam un tādējādi piešķir uzņēmumam rūpniecisko avāriju riska objekta statusu;
3. ražošanas procesā neizmanto fizikālās metodes vai papildus fizikālajām metodēm izmanto arī ķīmiskās (sintēzes) metodes;
4. ražošanas procesā izmanto fizikālās metodes (piemēram, sajaukšana, atšķaidīšana), bet tajā pat laikā teritorijā vienlaicīgi uzglabā MKN 131 1. pielikuma 1. un 2. tabulā minētās bīstamās ķīmiskās vielas tādos apjomos, kas atbilst vismaz zemākajam bīstamo vielu kvalificējošajam apjomam un tādējādi piešķir uzņēmumam rūpniecisko avāriju riska objekta statusu.
Kā jau iepriekš minēts, šobrīd aktualizējies jautājums par ūdeņraža ražošanu un tā klasificēšanu atbilstoši MKN 240 4. pielikumam. Atbilstoši Valsts vides dienesta skaidrojumam ūdeņraža ražošana elektrolīzes procesā, ja saražotais apjoms nesasniedz MKN 131 1. pielikuma 2. tabulas 15. punktā noteikto zemāko bīstamo vielu kvalificējošo apjomu, tad šāda ražošana pieskaitāma pie vieglās rūpniecības uzņēmumiem, savukārt ja saražotais ūdeņraža apjoms sasniedz MKN 131 noteikto zemāko bīstamo vielu kvalificējošo apjomu, tādējādi piešķirot uzņēmumam rūpniecisko avāriju riska objekta statusu, tad šāda ražošana ir kvalificējama kā smagā rūpniecība. 
Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūves aprakstā minēta koksnes pārstrāde, kas praksē bieži raisa jautājumus par jēdziena satura skaidrošanu. Atbilstoši publiski pieejamai literatūrai^[1], viena no ķīmiskās tehnoloģijas jomām ir koksnes ķīmiskā pārstrāde - koksni veidojošo biopolimēru: celulozes, hemicelulozes un lignīna izdalīšana no koksnes un pārvēršana citos organiskos savienojumos vai to polimēros. Koksnes īpašību izmaiņas iespējamas tikai ar tās ķīmiskā sastāva un uzbūves izmaiņu,  kas nozīmē, ka koksnes pārstrāde ir koksnes modifikācija ķīmisko procesu rezultātā.
Galvenās meža produktu ķīmiskās pārstrādes nozares ir celulozes un papīra, modificētās celulozes, mikrocelulozes un nanocelulozes ražošana, hidrolīzes produktu ražošana, miecvielu un ekstraktvielu iegūšana, kolofonija un terpentīna ieguve, pirolīzes procesi, koksnes energoķīmiskā pārstrāde un koksnes zaļeņa pārstrāde. Lai turpmāk neradītu jautājumus par jēdziena “koksnes pārstrāde” saturu, tas precizējams atbilstoši papildinot aprakstu ar norādi uz pārstrādes ķīmisko procesu.

[1]Mācību grāmata LLU Meža fakultātes studiju programmas “Kokapstrāde” studiju priekšmeta “Koksnes ķīmiskās tehnoloģijas” apguvei; https://www.mvzf.lbtu.lv/sites/mvzf/files/files/lapas/koksnes_parstrade_ieksas_90_gr.pdf
 

MKN 240 4. pielikuma atļautās izmantošanas veida ar kodu 13002 apraksts precizēts un pilnveidots, norādot, ka smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūvē ietilpst ķīmiskās rūpniecības uzņēmumi, tai skaitā koksnes ķīmiskās pārstādes uzņēmumi, kā arī svītrota norāde par piesārņojuma būtiskumu.

Teritorijas izmantošanas veida lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (kods 13003) aprakstā minēts, ka apbūvē ietilpst arī mehāniskās darbnīcas. Lai salāgotu MKN 240 lietotos jēdzienus ar citos normatīvajos aktos lietotajiem, apraksts precizējams atbilstoši MKN 380 2.1. apakšpunktam, lietojot jēdzienu mehānisko sauszemes transportlīdzekļu, tai skaitā lauksaimniecības tehnikas remontdarbnīcas.

Atļautās izmantošanas veida ar kodu 13003 apraksts papildināts ar atsauci par mehānisko sauszemes transportlīdzekļu, tai skaitā lauksaimniecības tehnikas, remontdarbnīcām. 

Ņemot vērā pēdējā laika tendences alternatīvās degvielas izmantošanā transporta jomā un nepieciešamību ražot un glabāt degvielu pēc iespējas tuvāk degvielas patērētājam, nepieciešamas izmaiņas arī teritorijas atļautās izmantošanas veida transporta apkalpojošā infrastruktūra (kods 14003) aprakstā, papildinot to ar atsauci par degvielas un enerģijas pieejamību.
Jau šobrīd ostu teritorijās tiek veiktas plaša spektra darbības – gan kravu (tai skaitā, naftas, naftas produktu, dažādu ķīmisko vielu un maisījumu) pārkraušanas, uzglabāšanas, formēšanas darbības, gan ražošanas darbības (piemēram, biodegvielu ražošana) un ostu teritorijās attīstīta arī atbilstoša infrastruktūra – izejmateriālu un saražotās produkcijas transportēšanas ceļi, kas veicina attiecīgo uzņēmumu darbību, iespējas pieslēgties maģistrālajām inženierkomunikācijām, tāpat ostu teritorijās ir nodrošināta ierobežota piekļuve nepiederošām personām. No ietekmju uz vidi aspekta ķīmiskās nozares uzņēmumu, kas nodarbojas ar degvielas ražošanu un glabāšanu, atrašanās ostu teritorijā nebūtu izslēdzama, ja tiek veiktas visas nepieciešamās vides aizsardzības procedūras, tai skaitā novērtēti rūpniecisko avāriju riski un paredzēti nepieciešamie pasākumi ietekmju uz vidi un cilvēkiem novēršanai vai samazināšanai līdz pieņemamam līmenim.
Savukārt lidostas bez pasažieru pārvadājumiem nodrošina arī dažādu kravu transportēšanu, nodrošinot arī nepieciešamo uzglabāšanu lidostu teritorijā esošajās noliktavās. Tāpat lidostās, to darbības nodrošināšanai, naftas produktu rezervuāros glabājas tradicionālā degviela un ir nodrošināta iespēja pieslēgties pie nepieciešamajām inženierkomunikācijām. Svarīgs faktors ir arī nepiederošu personu ierobežota piekļuve lidostu teritorijai.
Šobrīd ir aktualizējusies nepieciešamība lidostu un ostu teritorijās, kā arī sauszemes transporta mezglu (piemēram, autoostu) teritorijās ražot un uzglabāt alternatīvās degvielas sauszemes, gaisa un ūdens satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai (piemēram, ūdeņradi, ilgtspējīgu aviācijas degvielu). Jāmin, ka Eiropas Savienība ir ieviesusi prasību par ilgtspējīgas aviācijas degvielas izmantošanas pieaugumu, līdz 2050. gadam sasniedzot 70 % no kopējā patēriņa ar nosacījumu, ka pusei no visas ilgtspējīgas aviācijas degvielas patēriņa būs jābūt sintētiskai - ražotai, neizmantojot bioloģiskas sastāvdaļas, tā vietā ražojot "zaļo ūdeņradi". 
Ja vienlaicīgi uzglabājamie bīstamo ķīmisko vielu apjomi pārsniegs zemākos bīstamo vielu kvalificējošos apjomus atbilstoši MKN 131 1. pielikumam, tad šādas degvielas ražotnes atbildīs rūpniecisko avāriju riska objektiem. Jāatzīmē, ka, piemēram, jau šobrīd starptautiskās lidostas “Rīga” teritorijā atrodas rūpniecisko avāriju riska objekts – SIA RIXJET RIGA.
No ietekmju uz vidi aspekta raugoties, ķīmiskās nozares uzņēmumu atrašanās lidostas, ostas autoostas teritorijā ir pieļaujama, ja tiek veiktas visas nepieciešamās vides procedūras, tai skaitā novērtēti rūpniecisko avāriju riski un paredzēti nepieciešamie pasākumi ietekmju uz vidi un cilvēkiem novēršanai vai samazināšanai līdz pieņemamam līmenim.
Ņemot vērā iepriekš minēto, teritorijas izmantošanas veida ar kodu 14003 apraksts papildināms ar atsauci par degvielas un enerģijas pieejamības nodrošināšanu sauszemes, gaisa un ūdens satiksmes pakalpojumiem.
Papildus norādāms, ka aprakstā minētās speciālās mazgātavas atbilstoši MKN 1082 1. pielikuma 8.7. apakšpunktam ir ķīmisko vielu uzglabāšanas un transportēšanas trauku un tvertņu tīrīšanai paredzētās mazgāšanas iekārtas.

Atļautās izmantošanas ar kodu 14003 apraksts papildināts ar atsauci, ka teritorijā atļauta degvielas un enerģijas pieejamības nodrošināšana.

Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumu Nr. 308 "Meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumi" 3.1. apakšpunkts noteic, ka mežu var ieaudzēt ja meža ieaudzēšana nav pretrunā ar teritorijas attīstības plānošanas dokumentos noteiktajām prasībām. Ja minētajos dokumentos meža ieaudzēšana nav tieši norādīta, plānotās meža ieaudzēšanas atbilstību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem nosaka vietējā pašvaldība. Viens no meža ieaudzēšanas veidiem ir plantāciju mežu veidošana. Teritorijas izmantošanas veida mežsaimnieciska izmantošana (kods 21001) apraksts nesatur atsauci uz plantāciju mežiem, kā vienu no mežsaimnieciskās izmantošanas veidiem.

Papildināt MKN 240 4. pielikuma teritorijas izmantošanas veida ar kodu 21001 aprakstu ar atsauci par plantāciju mežu.