Anotācija (ex-ante)

22-TA-2401: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Noteikumi par veselības pārbaudēm un medicīniskajām pretindikācijām ieroču glabāšanai un darba ar ieročiem veikšanai, kā arī apsardzes sertifikāta saņemšanai un apsardzes komersanta reģistrēšanai" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par veselības pārbaudēm personām, kuras glabā (nēsā) ieročus un veic darbu ar ieročiem” (turpmāk – Projekts) ir izstrādāts, pamatojoties uz Ieroču aprites likuma (turpmāk – Likums) 27. panta sestās daļas 1. un 2. punktu.  

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir izpildīt Likums 27. panta sestās daļas 1. un 2. punktā Ministru kabinetam doto uzdevumu, paredzot izdot jaunā redakcijā Ministru kabineta 2014. gada 22. jūlija noteikumus Nr. 418 “Noteikumi par veselības pārbaudēm personām, kas glabā (nēsā) ieročus un veic darbu ar ieročiem” (turpmāk – Noteikumi Nr. 418), kuri zaudējuši spēku 2020. gada 1. janvārī.
 
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
     Stājoties spēkā Likumam (2019. gada 10. aprīlī), spēku zaudēja Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likums, saskaņā ar kuru (18.1 panta sestās daļas 1. un 2. punkts) tika izdoti Ministru kabineta 2014. gada 22. jūlija noteikumi Nr. 418 “Noteikumi par veselības pārbaudēm personām, kas glabā (nēsā) ieročus un veic darbu ar ieročiem” (turpmāk – Noteikumi Nr. 418).
     Noteikumi Nr. 418 paredzēja medicīniskās pretindikācijas ieroču glabāšanai (nēsāšanai) un darbam ar ieročiem, kārtību, kādā veic veselības pārbaudi personām, kuras glabā (nēsā) ieročus un veic darbu ar ieročiem, kārtējās veselības pārbaudes termiņu, kā arī prasības un kārtību, kādā personu nosūta uz pirmstermiņa veselības pārbaudēm. Tāpat Noteikumu Nr. 418 6. punkts noteica, ka aizpildītā veselības pārbaudes karte ir pievienojama pacienta ambulatorajai kartei vai glabājama 15 gadus ārstniecības iestādē, kurā veikta personas pirmreizējā, kārtējā vai pirmstermiņa veselības pārbaude.
    Likuma pārejas noteikumu 2. punkts paredz, ka Ministru kabinetam līdz 2019. gada 31. decembrim jāizdod virkne noteikumu, tai skaitā, Likuma 27. panta sestajā daļā minētie noteikumi un, ka līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2019. gada 31. decembrim ir spēkā virkne noteikumu, tai skaitā Noteikumi Nr. 418.
   Ņemot vērā, ka Noteikumi Nr. 418 ar 2020. gada 1. janvāri ir zaudējuši savu spēku, un šobrīd spēkā nav regulējuma, kas noteiktu augstāk minētās tiesību normas, ir izstrādāts jauns normatīvais akts, ar kuru pārņemtas Noteikumu Nr. 418 tiesiskās normas.
 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
     Ņemot vērā, ka Noteikumi Nr. 418 ar 2020. gad 1. janvāri ir zaudējuši spēku, un šobrīd spēkā nav atbilstoša regulējuma, Projektā ir jāparedz Noteikumos Nr. 418 ietvertās tiesību normas.
     Noteikumi Nr. 418 paredzēja, ka veselības pārbaudes kartes ārstniecības iestādēm ir jāglabā 15 gadus. Nosakot Projektā aizpildītās veselības pārbaudes kartes glabāšanas termiņš, būtu jāņem vērā 2019. gada 2. jūlija grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 4. aprīļa noteikumos Nr. 265 “Medicīnisko dokumentu lietvedības kārtība”, kas paredzēja pārvērtēt medicīniskās dokumentācijas glabāšanas laiku lietderību. Ņemot vērā minēto, aizpildītās veselības pārbaudes kartes glabāšanas termiņš būtu pārvērtējams, nosakot optimālāku glabāšanas termiņu un tādējādi samazinot administratīvo slogu ārstniecības iestādēm.
      Likuma 27. panta trešā daļa paredz, ka kārtējo veselības pārbaudi personām, kuras saņēmušas ieroča glabāšanas atļauju, nēsāšanas atļauju vai ieroču kolekcijas atļauju, atļauju darbam ar ieročiem vai šaušanas instruktora vai šaušanas trenera sertifikātu, veic ik pēc viena līdz pieciem gadiem atkarībā no personas veselības stāvokļa. Atbilstoši iepriekš minētajam secināms, ka ilgākais termiņš līdz kura beigām nepieciešams sagatavot jaunu veselības pārbaudes karti, ir pieci gadi. Tas nozīmē, ka ik pēc piecu gadu termiņa (vai īsāka termiņa), tiek atkārtoti vērtēts personas veselības stāvoklis un sagatavota veselības pārbaudes karte. Tā kā personas veselības stāvoklis tiek atkārtoti vērtēts ik pēc pieciem gadiem (vai īsākā termiņā), nav nepieciešams saglabāt iepriekš veiktās veselības pārbaudes kartes, jo no Likuma tiesību normām, kā arī no Projekta mērķa izriet, ka ir būtiski konstatēt personas esošo veselības stāvokli kādā no normatīvajos aktos noteiktajiem termiņiem.
    Ņemot vērā minēto, kā arī nepietiekamo pamatojumu konkrētā dokumenta glabāšanai 15 gadus, nepieciešams samazināt veselības pārbaudes kartes glabāšanas laiku no 15 gadiem līdz 6 gadiem. Minētais 6 gadu periods uzskatāms par atbilstošu veselības pārbaudes kartes glabāšanas laiku, jo tas pielīdzināms termiņam, kurā notiks atkārtota veselības pārbaude, papildus paredzot vienu gadu, ja persona dažādu apstākļu dēļ nepagūst veikt atkārtoto veselības pārbaudi.
Risinājuma apraksts
     Ņemot vērā minēto, lai nodrošinātu Ministru kabinetam dotā uzdevuma izpildi, Veselības ministrija ir izstrādājusi Projektu, kas paredz izdot jaunā redakcijā Noteikumus Nr. 418, jo spēku ir zaudējis Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likums, uz kura pamata tika izstrādāti minētie noteikumi, kā arī samazināts veselības pārbaudes kartes glabāšanas laiks no 15 uz 6 gadiem, ņemot vērā veselības pārbaužu veikšanas periodiskumu.
      Projekts pilnībā atrisinās iepriekš norādītās problēmas un sasniegs paredzēto mērķi.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • personas, kuras glabā (nēsā) ieročus un veic darbu ar ieročiem
  • valsts policijas amatpersonas un ārstniecības personas.
Ietekmes apraksts
Projekts ietekmēs personas, kuras glabā (nēsā) ieročus un veic darbu ar ieročiem, paredzot minētajām personām periodisku veselības pārbaužu veikšanu. 
Projekts ietekmēs arī valsts policijas amatpersonas un ārstniecības personas, kurām Projektā deleģētas tiesības pamatotu aizdomu gadījumā nosūtīt personas uz pirmstermiņa veselības pārbaudi.
Juridiskās personas
  • ģimenes ārstu prakses, ārstniecības iestādēs izveidotas ārstu komisijas un ārstniecības iestādēs izveidotas specializētas ārstu komisijas, kuras veic personu pirmreizēju, kārtēju vai pirmstermiņa veselības pārbaudi un nodrošina medicīniskās dokumentācijas uzglabāšanu
Ietekmes apraksts
Projekts nosaka medicīniskās pretindikācijas, kuras liedz glabāt (nēsāt) ieročus un veikt darbu ar ieročiem. Projekts paredz, ka ģimenes ārsti, ārstniecības iestādēs izveidotās ārstu komisijas un ārstniecības iestādēs izveidotās specializētās ārstu komisijas izvērtās minētās indikācijas, kā arī nodrošinās medicīniskās dokumentācijas (veselības pārbaudes kartes) glabāšanu, atbilstoši Projektā noteiktajam termiņam.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
-

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi