Anotācija (ex-ante)

Šobrīd Slimību profilakses un kontroles centram (turpmāk – SPKC) nav pieejama Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošā informācija par personas nodarbinātību. Lai SPKC būtu iespējams pildīt savus  pienākumus, epidemioloģiskās drošības draudu gadījumā, t. sk. efektīvi veikt epidemioloģisko izmeklēšanu un organizēt pretepidēmijas pasākumus infekcijas skartajos objektos, nepieciešams nodrošināt SPKC datu apmaiņu ar Valsts ieņēmumu dienestu. Minētais īpaši nozīmīgs, lai padziļināti analizētu epidemioloģisko situāciju un iegūtu datus inficēšanās vietu un veidu noskaidrošanai un lai ieviestu attiecīgus aizsardzības pasākumus. Tāpat svarīgi uzlabot SPKC darbu epidemioloģiskās drošības jomā un dot iespēju analizēt infekcijas slimības, kas izsauc epidēmijas (piemēram, pandēmiskā gripa vai masalas), arī nodarbinātības aspektā un apzināt infekcijas slimību ietekmi uz tautsaimniecību.
Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.panta otrās daļas 5.punkts pieļauj Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošās informācijas par nodokļu maksātāju sniegšanu citai valsts institūcijai, ja šāda informācija apmaiņa ir noteikta arī citā (nozares) normatīvajā aktā.

Projekts nosaka, ka Valsts ieņēmumu dienests,  nodod SPKC informāciju par to personu nodarbinātību, kuras atbilstoši SPKC rīcībā esošajiem datiem ir saslimušas ar infekcijas slimību, kas var radīt nopietnu sabiedrības veselības apdraudējumu. Datus nepieciešams sniegt pēc SPKC pamatota pieprasījuma. Saņemot informāciju par inficēto, SPKC var salīdzināt inficētās personas personas kodu ar VID pieejamo informāciju, tādējādi izdalot atsevišķas profesiju grupas, piemēram, pedagogus, ārstniecības personas u.c., kurām ir lielāks risks saslimt ar infekciju slimību.

Veselības inspekcijas amatpersonām bez policijas iestāžu iesaistes nav iespējams realizēt Likuma 6.panta trešās daļas 3.1) punktā noteiktās tiesības: kontrolēt obligātās pašizolācijas (mājas karantīnas) un izolēšanas nosacījumu izpildi. Šāda norma bija noteikta Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā un būtu nepieciešams to vispārināt attiecībā uz infekcijas slimību kontroli.
Covid 19 pandēmijas laikā gūtā pieredze liecina, ka pašvaldības policijai bija būtiska un līdzvērtīga loma Valsts policijai epidemioloģisko ierobežojumu ievērošanas kontrolēšanā un sabiedriskās kārtības nodrošināšanā. Lai nodrošinātu pašvaldības policijai uzdoto papildu funkciju izpildi, pašvaldībām bija nepieciešams papildus pieprasīt finansējumu par ieguldīto darbu, kas radīja nevienlīdzību salīdzinājumā ar Valsts policiju, kurai finansējums tika nodrošināts tieši no valsts budžeta. Šī nevienlīdzība izpaudās kompensāciju apmēros, kas nebija vienādi.

Projekts paredz noteikt, ka lai būtu iespējams kontrolēt mājas karantīnas un izolēšanas nosacījumu izpildi, ja tādi ir noteikti, nepieciešamības gadījumā būtu iespējams piesaistīt Valsts policiju un pašvaldības policiju.
Lai būtu iespējams īstenot  epidemioloģiskās drošības pasākumu kontrolēšanu, ir nepieciešams nodrošināt taisnīgu un vienlīdzīgu atlīdzību par ieguldīto darbu. Tādēļ nepieciešams noteikt, ka pašvaldības policijas finansēšana par Ministru kabineta noteiktiem veicamiem papildu uzdevumiem, kas saistīti ar infekcijas ierobežošanas pasākumiem un obligātās pašizolācijas (mājas karantīnas) un izolēšanas nosacījumu izpildi tiek nodrošināta no valsts budžeta, ievērojot tos pašus principus un likmes kā Valsts policijai. Tas nodrošinās pašvaldības policijas maksimālu resursu iesaisti un efektīvāku epidemioloģisko drošību.

Saskaņā ar Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 6. punktu, viena no pašvaldības autonomajām funkcijām ir rūpēties par iedzīvotāju veselību, īstenojot veselīga dzīvesveida veicināšanas pasākumus un organizējot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību.
Savukārt Epidemioloģiskās drošības likums nosaka, ka normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā un gadījumos pašvaldības var pieņemt lēmumus par pasākumiem epidēmiju un to seku novēršanai. Ja pastāv draudi infekcijas slimības izplatībai (izņemot bīstamas infekcijas slimības), pašvaldība, pamatojoties uz Slimību profilakses un kontroles centra vai Veselības inspekcijas ieteikumiem, ir tiesīga pieņemt lēmumus par: 1)karantīnas pasākumu noteikšanu pašvaldības iestādēs, tostarp izglītības, ārstniecības un sociālās aprūpes iestādēs; 2)sabiedrisko pasākumu rīkošanu vai ierobežošanu; 3)peldvietu lietošanas ierobežošanu vai aizliegšanu; 4)iepriekš noteikto karantīnas vai citu ierobežojošu pasākumu atcelšanu.
Tomēr esošais regulējums nav pietiekams, tādēļ Epidemioloģiskās drošības likumā būtu nepieciešams ietvert pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt pašvaldībām veicamos uzdevumus epidemioloģisku draudu gadījumā. Tas nodrošinātu iespēju ātri un efektīvi novērst sabiedrības veselības apdraudējumu, skaidri nosakot pašvaldību iesaisti infekciju ierobežošanā.
Pašvaldību iespējamās funkcijas varētu ietvert: Loģistikas organizēšanu, tostarp testēšanas punktu darbības nodrošināšanu un to pieejamības organizēšanu savā teritorijā (lai gan pašu testēšanu veic ārstniecības iestādes). Darbinieku norīkošanu iedzīvotāju apzvanīšanai un informēšanai par epidemioloģiskajiem pasākumiem. Pasākumu norises plānošanu atbilstoši epidemioloģiskajai situācijai, tai skaitā darba organizēšanu infekcijas draudiem pakļautās iestādēs.

Jāparedz pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt pašvaldībām veicamos uzdevumus, ja epidemioloģisku draudu gadījumā tās ir nepieciešams iesaistīt infekciju slimības ierobežošanas pasākumos, lai novērstu apdraudējumu sabiedrībai.

Atbilstoši Epidemioloģiskās drošības likuma 11.¹ panta astotās daļas 1) punktam, vienotā digitālā epidemioloģiskā sistēma šā panta pirmajā daļā norādītajiem mērķiem informāciju saņem no Nacionālā veselības dienesta e-veselības sistēmas.
No 2025. gada 1. janvāra e-veselības pārziņa funkcijas pārņem SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs".

Lai nodrošinātu normatīvā regulējuma atbilstību veiktajām izmaiņām, nepieciešams mainīt vienotās digitālās epidemioloģiskās sistēmas darbības pārziņa nosaukumu uz SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs"

Likums šobrīd nosaka, ka vakcināciju drīkst veikt sertificēta ārstniecības persona vai farmaceits. 2022.gada 25.janvārī spēkā stājās grozījumi Ārstniecības likumā un grozījums likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu", ar kuriem tika atcelta prasība par specialitātes sertifikāta nepieciešamību patstāvīgas profesionālas darbības veikšanai māsas specialitātē. Līdz ar to māsām atbilstoši pašlaik spēkā esošo normatīvo aktu prasībām nav pienākuma sertificēties, taču atbilstoši noteiktajām kompetencēm ir tiesības veikt vakcināciju.

Nepieciešams saskaņot minēto likuma redakciju, lai nodrošinātu vienotu izpratni un normu interpretāciju. Likumprojekts nosaka, ka atbilstoši savai kompetencei vakcināciju drīkst veikt ārstniecības persona vai farmaceits.  Ārstniecības personu profesionālā kompetence ir noteikta attiecīgās profesijas standartā. Saskaņā ar profesiju standartos noteikto, šāda kompetence ir ārstam, māsai (vispārējās aprūpes māsai), vecmātei, ārsta palīgam un paplašinātās kompetences māsai. Profesiju standarti ir viens no izglītības programmu reglamentējošiem dokumentiem.