Anotācija (ex-ante)

23-TA-849: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Noteikumi par valsts pārbaudes darbu norises laiku 2023./2024. mācību gadā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Izglītības un zinātnes ministrija ir sagatavojusi tiesību akta projektu "Noteikumi par valsts pārbaudes darbu norises laiku 2023./2024. mācību gadā" (turpmāk – noteikumu projekts) pēc savas iniciatīvas saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 4. panta 12. punktu, kas paredz, ka Ministru kabinets katru mācību gadu nosaka valsts pārbaudes darbu norises laiku un kārtību atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra  noteikumiem Nr. 747 “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem” (turpmāk – Noteikumi Nr.747) un Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumiem Nr. 416 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem” (turpmāk – Noteikumi Nr.416), un saskaņā ar Profesionālās izglītības likuma 7. panta 15.3  punktu, kas paredz, ka Ministru kabinets katru gadu profesionālās vidējās izglītības programmās nosaka vispārizglītojošo mācību priekšmetu valsts noslēguma pārbaudījumu norises laiku un kārtību atbilstoši Ministru kabineta 2020. gada 2. jūnija noteikumiem Nr. 332 “Noteikumi par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu” (turpmāk – Noteikumi Nr.332). 

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir noteikt valsts pārbaudes darbu norises laiku 2023./2024. mācību gadā. 
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Lai nodrošinātu Ministru kabineta 2013. gada 17. decembra noteikumos Nr. 1510 „Valsts pārbaudījumu norises kārtība” un Ministru kabineta 2022. gada 5. jūlija noteikumos Nr. 398 „Noteikumi par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību” noteikto, katru gadu ir nepieciešams izdot Ministru kabineta noteikumus par attiecīgā mācību gada valsts pārbaudes darbu norises laiku un kārtību. 
Valsts pārbaudes darbu norises laiki 2022./2023. mācību gadā ir noteikti ar Ministru kabineta 2022. gada 13.decembra noteikumiem Nr. 778 „Noteikumi par valsts pārbaudes darbu norises laiku 2022./2023. mācību gadā”.  Attiecībā uz valsts pārbaudes darbu norises laiku 2023./2024. mācību gadā Ministru kabineta noteikumi nav izdoti.
2023./2024. mācību gada un mācību semestru sākuma un beigu laiku un brīvdienu laiku izglītības iestāžu īstenotajās vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmās nosaka Ministru kabineta 2022. gada 29. novembra noteikumi Nr.745 “Noteikumi par 2023./2024. mācību gada un mācību semestru sākuma un beigu laiku un brīvdienu laiku”.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 4. panta 12. punktu nepieciešams noteikt norises laikus valsts pārbaudes darbiem 2023./2024. mācību gadā tiem izglītojamiem, kuriem atbilstoši Noteikumiem Nr.747, Noteikumiem Nr.416 vai Noteikumiem Nr.332 attiecīgajā mācību gadā ir jākārto noteiktie valsts pārbaudes darbi. Tāpat arī nepieciešams noteikt valsts pārbaudes darbu norises laikus  izglītojamiem, kuri attaisnojošu iemeslu dēļ nevarēs kārtot valsts pārbaudes darbus noteiktajos laikos.
                        
Valsts pārbaudes darbu norises nodrošināšanā kā valsts pārbaudes darbu vadītāji, novērotāji un vērtētāji tiek iesaistīti daudzi pedagogi, līdz ar to varētu tikt būtiski traucēts mācību process izglītības iestādēs. Lai novērstu šādu situāciju, sagatavotajā noteikumu projektā paredzēts, ka pārsvarā visi valsts pārbaudes darbi, kuru norisē tiek iesaistīti gandrīz visi eksāmenu kārtotāji un liels skaits izglītības iestāžu pedagogu, tiks organizēti 2024. gada jūnija sākumā.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz noteikt norises laiku 2023./2024. mācību gadā Noteikumu Nr.747 16. punktā,  Noteikumu Nr.416 21. punktā un Noteikumu Nr. 332 10.3., 21.2., 21.3. un 21.4. apakšpunktos paredzētajiem valsts pārbaudes darbiem. Tāpat arī noteikumu projekts nosaka valsts pārbaudes darbu norises laikus  izglītojamiem, kuriem attaisnojošu iemeslu dēļ nebūs iespējams kārtot valsts pārbaudes darbus noteiktajos laikos.  
 
Noteikumu projektā, nosakot valsts pārbaudes darbu norises laikus, raugoties no izglītojamo fiziskās un psihoemocionālās veselības veicināšanas un slimību profilakses aspekta, netiek paredzēta divu vai vairāku valsts pārbaudījumu kārtošana divdesmit četru stundu periodā. 
 
Noteikumu projektā paredzēts, ka par pamatizglītības ieguvi 9. klases izglītojamiem jākārto valsts pārbaudes darbi – latviešu valoda, matemātika, svešvaloda (angļu, vācu vai franču – pēc izglītojamā izvēles), kuri noteikti kā centralizētie eksāmeni, lai to rezultātus pēc tam varētu izmantot kā atlases kritērijus vispārējās vidējās izglītības iestādēs atbilstoši Vispārējās izglītības likuma 41. panta otrajā daļā noteiktajam.

Ministru kabinets 2022.gada 27.septembrī pieņēma noteikumus Nr.604 “Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumos Nr. 416 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem”” (turpmāk – Noteikumi Nr.604), nosakot dažādus valsts pārbaudes darbu veidus vidējās izglītības pakāpē – eksāmenus, centralizētos eksāmenus un monitoringa darbus. Pieņemot Noteikumus Nr.406, ar 21.4.apakšpunktu ir papildināti Noteikumi Nr.416, nosakot vispārējās vidējās izglītības programmu izglītojamiem pēc izvēles kārtot vienu no šādiem valsts pārbaudes darbiem: dabaszinībās vispārīgajā mācību satura apguves līmenī vai fizikā, ķīmijā vai bioloģijā vismaz optimālajā mācību satura apguves līmenī. Nosakot obligātus valsts pārbaudes darbus dabaszinātņu mācību priekšmetu kursos, ir vajadzīgs sagatavošanās process, kas ietver gan nepieciešamā pārbaudes darba satura izstrādi, tā aprobāciju, vērtēšanas kritēriju izstrādi, gan izglītības iestāžu nodrošinājumu ar mācību resursiem – pieeju digitālajiem mācību līdzekļiem un investīcijas dabaszinātņu mācību aprīkojuma pieejamībai mācību procesā. Tāpat, aktualizējot jautājumu par pedagogu nodrošinājumu un profesionālo sagatavotību pilnveidotās mācību pieejas ieviešanai, nepieciešams mērķtiecīgi veidot metodiskā atbalsta un profesionālās pilnveides iespējas dabaszinātņu mācību priekšmetu pedagogiem. Šo pasākumu īstenošanas procesā iespējams radīt vienlīdzīgus izglītības satura pieejamības nosacījumus izglītojamajiem jebkurā vidējās izglītības iestādē, tāpēc noteikumu projektā paredzēts, ka valsts pārbaudes darbi  dabaszinībās, fizikā, ķīmijā vai bioloģijā 2023./2024.mācību gadā tiks īstenoti monitoringa darba formā. Ņemot vērā Noteikumu Nr. 416 21.4. apakšpunktu (Noteikumu Nr.406 redakcijā), noteikumu projektā paredzēts, ka 2024.gada aprīlī notiks monitoringa darbi dabaszinībās vispārīgajā mācību satura apguves līmenī un fizikā, ķīmijā vai bioloģijā optimālajā mācību satura apguves līmenī.

Monitoringa darbu dabaszinībās vispārīgajā mācību satura apguves līmenī un fizikā, ķīmijā vai bioloģijā optimālajā mācību satura apguves līmenī norise tiks organizēta atbilstoši Ministru kabineta 2013. gada 17. decembra noteikumiem Nr. 1510 „Valsts pārbaudījumu norises kārtība”. Līdz ar to monitoringa darbiem, atšķirībā no centralizētajiem eksāmeniem, noteikumu projektā netiek noteikti papildtermiņi, jo šo pārbaudījumu organizēšana izglītojamiem, kas attaisnojošu iemeslu dēļ nebūs ieradušies uz valsts pārbaudes darbiem noteikumu projektā noteiktajā laikā, tiks nodrošināta saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 17. decembra noteikumu Nr. 1510 „Valsts pārbaudījumu norises kārtība” IV. nodaļā noteikto kārtību. 

Atbilstoši vidējās izglītības iestāžu izstrādātajiem mācību plāniem, centralizētos eksāmenus vidējās izglītības pakāpē optimālajā mācību satura apguves līmenī izglītojamie var kārtot gan 11. klasē, gan 12. klasē vai kādā no profesionālās izglītības kursiem. Saskaņā ar Ministru kabineta 2022.gada 5.jūlija noteikumu Nr.398 “Noteikumi par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību” 10.2. apakšpunktu, vienā mācību gadā izglītojamais nevar kārtot eksāmenu gan optimālajā, gan augstākajā mācību satura apguves līmenī. Līdz ar to noteikumu projekts paredz, ka eksāmens mācību priekšmetos, kuros ir vairāki  līmeņi, notiek vienā dienā. Tas nepieciešams, lai būtu iespējams visu eksāmenu norisi iekļaut mācību gada ietvaros, izņemot eksāmenus, kuri paredzēti izglītojamajiem, kuri attaisnojošu iemeslu dēļ nevar piedalīties valsts pārbaudījumā noteiktajā laikā. Noteikumu projekts paredz atsevišķus laikus (turpmāk – papildtermiņš) tiem izglītojamajiem, kuri attaisnojošu iemeslu dēļ eksāmenus nevar kārtot noteiktajā laikā.  Tiem izglītojamajiem, kuriem papildtermiņā nepieciešams  kārtot eksāmenus divās svešvalodās, 2024.gada 20.jūnijā ir paredzēta iespēja kārtot eksāmenu vienā no izglītojamā izvēlētajām svešvalodām, tajā skaitā angļu valodā, bet 2024.gada 10. jūlijā  – otrā no izvēlētajām svešvalodām (vācu vai franču, vai krievu valodā).

Noteikumu projektā paredzēti arī centralizētie eksāmeni vispārizglītojošos mācību priekšmetos augstākajā mācību satura apguves līmenī profesionālās vidējās izglītības programmās atbilstoši Noteikumu Nr. 332 10.3. apakšpunktam, nosakot to norisi tajos pašos laikos, kad paredzēti attiecīgie augstākā mācību satura apguves līmeņa eksāmeni vispārējās vidējās izglītības programmās.

2024. gada maija beigās paredzēti 9. klases centralizētie eksāmeni, kuru rezultātus nepieciešams paziņot līdz 2024. gada 20. jūnijam, un tie valsts pārbaudes darbi par vispārējo vidējo izglītību, kuros iesaistīts neliels skaits izglītojamo un pedagogu. 2024. gada jūnija sākumā ir plānota tādu eksāmenu norise, kuros piedalās visvairāk izglītojamo. Latviešu valodas un angļu valodas eksāmenus kārto liels skaits izglītojamo, līdz ar to mutvārdu daļas norisei paredzētas vairākas dienas. Franču valodas vai vācu valodas eksāmenus izvēlas kārtot neliels izglītojamo skaits, tāpēc šo eksāmenu norisei ir paredzēta viena diena. Valsts pārbaudes darbu, kuros paredzēta arī praktiskā daļa, norise ieplānota divās dienās. Savukārt papildtermiņā, ņemot vērā nelielo izglītojamo skaitu, kas kārto eksāmenus papildtermiņā, mazinot administratīvo slogu izglītības iestādēs un ievērojot ierobežoto dienu skaitu eksāmenu plānojuma grafikā, eksāmeni, kuros ir rakstiskā un mutvārdu vai praktiskā daļa, norise paredzēta vienā dienā.

Lai mazinātu izglītojamo psihoemocionālo slodzi, noteikumu projekts paredz, ka, kārtojot visus noteiktos pārbaudes darbus atbilstoši izglītojamo izvēlētajām mācību programmām un izvēlētajiem pārbaudījumiem, izglītojamajam starp visiem pārbaudījumiem ir nodrošināts vairāk nekā divdesmit četru stundu periods gan noteiktajā laikā, gan izglītojamajiem, kuri eksāmenus kārto papildtermiņā. Ja kāds izglītojamais izvēlēsies kārtot eksāmenus, kuri notiek blakus dienās, tad viņam ir iespēja kādu no eksāmeniem kārtot papildtermiņā, savukārt papildtermiņa grafiks pielāgots, lai blakus dienās nebūtu valsts noteiktie eksāmeni (latviešu valoda, matemātika, svešvaloda) un vienas mācību jomas izvēles priekšmeti.

Ņemot vērā 2023./2024. mācību gadā paredzēto valsts pārbaudījumu norises plānojumu, sertifikātus par pamatizglītību plānots izsniegt 2024. gada 20. jūnijā un par vispārējo vidējo izglītību – 2024. gada 11. jūlijā. Izglītojamiem, kuri attaisnojošu iemeslu dēļ nevarēs piedalīties valsts pārbaudījumos noteiktajā laikā un kārtos valsts pārbaudes darbus papildtermiņā, sertifikātus par pamatizglītību varēs izsniegt 2024. gada 30. jūnijā un par vispārējo vidējo izglītību – 2024. gada 17. jūlijā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • skolēni
  • Pedagogi Izglītības speciālisti Valsts izglītības satura centra darbinieki
Ietekmes apraksts
Aptuveni 42 000 izglītojamie. Izglītības speciālisti, Valsts izglītības satura centra darbinieki, kas iesaistīti valsts pārbaudes darbu nodrošināšanā. 
Izglītojamie 2023./2024. mācību gadā izglītības iestādēs kārtos valsts pārbaudes darbus par vispārējās pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības programmu apguvi, vai profesionālās izglītības programmas apguvi. Izglītības speciālisti, Valsts izglītības satura centra darbinieki nodrošinās valsts pārbaudes darbu norisi. 
Juridiskās personas
  • Izglītības iestādes un pašvaldības izglītības pārvaldes
Ietekmes apraksts
Jānodrošina valsts pārbaudes darbu norise.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-

4.1.1. Ministru kabineta 2013. gada 17. decembra noteikumu Nr. 1510  "Valsts pārbaudījumu norises kārtība" grozījumi

Pamatojums un apraksts
Noteikumu projektā nepieciešams paredzēt valsts pārbaudes darbus monitoringa darba formā.
Atbildīgā institūcija
Izglītības un zinātnes ministrija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Izglītības iestādes un pašvaldības izglītības pārvaldes
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/eec27d85-3368-4117-a2da-f833e5dd34f8

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Viedokļu pārskats publicēts TA lietas sadaļā "papildu dokumenti".

6.4. Cita informācija

Izglītības iestādes un pašvaldības izglītības pārvaldes tika informētas IZM organizētajā tiešsaistes vebinārā 2023.gada 28.februārī - tika saņemts atbalsts jaunu noteikumu izstrādāšanai. 
Izglītības pārvaldēm un izglītības iestādēm tika izsūtīts sākotnējais noteikumu projekta variants. Valsts izglītības satura centrs saņēma 27 atbildes, trīs priekšlikumus. Priekšlikumi ir ņemti vērā, paredzot noteikumu projektā latviešu valodas eksāmena rakstu daļas pamatizglītības pakāpē un programmēšanas eksāmena vidējās izglītības pakāpē norisi vēlāk, nekā bija plānots sākotnējā noteikumu projekta variantā, kā arī neplānojot valsts pārbaudījumu norisi 2024.gada 31.maijā, kas ir mācību gada noslēguma diena.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Izglītības iestādes, pašvaldību izglītības pārvaldes, Valsts izglītības satura centrs

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

Izglītības iestādes, kuras īsteno vispārējās pamatizglītības programmas, vispārējās vidējās izglītības programmas un profesionālās vidējās izglītības programmas. Projekta izpilde neatstās ietekmi uz to institūciju, kuras piedalīsies projekta izpildē, funkcijām un uzdevumiem.
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Ir pilnvērtīgi un vispusīgi izvērtēta un atbilst bērna labākajām interesēm.

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk