25-TA-2383: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likumprojekts “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” (turpmāk – likumprojekts) izstrādāts pamatojoties uz Ministru kabineta 2025.gada 22.septembra apstiprināto informatīvo ziņojumu "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028. gadam" (25-TA-2218). Likumprojekts ar 2027.gada 1. janvāri ievieš jaunu nodokļa objektu - nepārstrādāta koksne (koksne, kas tiek realizēta nepārstrādātā veidā komerciāliem nolūkiem ārpus Latvijas Republikas teritorijas). Paredzēts, ka likumprojektā ietvertie grozījumi tiks iekļauti likumprojekta "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" pakotnē.
____________________________________________________________________
[1] Plāns pieejams tīmekļvietnē https://www.varam.gov.lv/lv/atkritumu-apsaimniekosanas-valsts-plans-2021-2028gadam-0
____________________________________________________________________
[1] Plāns pieejams tīmekļvietnē https://www.varam.gov.lv/lv/atkritumu-apsaimniekosanas-valsts-plans-2021-2028gadam-0
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir veicināt dabas resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu un ierobežot vides piesārņošanu.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2026.
Pamatojums
DRN tiek aprēķināts un maksāts reizi ceturksnī. DRN administrēšanas un nākotnes izvērtējumā ir būtiski, ka izmaiņas DRN likmēs stājas spējā līdz ar jauna gada sākumu, tāpēc arī tiek paredzēts, ka likumprojekts stājas spēkā 2026. gada 1. janvārī.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Pēc Ekonomikas ministrijas datiem (Latvijas Makroekonomikas apskats, 2024) kopš 2021.gada Latvijas ekonomiskie rādītāji ir auguši vidēji par 2% gadā. Ņemot vērā valsts ekonomiskos rādītājus ir veikts DRN likmju izvērtējums un secināts, ka atsevišķiem DRN objektiem ir esošajai ekonomiskajai situācijai neatbilstoši zemas nodokļa likmes.
1. Nodokļa likmes par dabas resursu ieguvi (smilts un smilts-grants)
Lai nodrošinātu patērētāju vajadzībām un tautsaimniecības attīstībai augstvērtīgus minerālos materiālus un to produktus, valstī tiek attīstīta derīgo izrakteņu ieguves vietu tīkls visā Latvijā. Derīgo izrakteņu ieguves vietas tiek rūpīgi izvēlētas, izvērtējot derīgo izrakteņu atradnes novietojumu un tajā esošo derīgo izrakteņu kvalitāti, kā arī ar ieguvi saistītos ekonomiskos, sociālos un vides aspektus.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija 2019. gada Vides raksturlielumu pārskatā par Latviju ir secināts, ka esošie ekonomiskie līdzekļi vēl nav pietiekami stimulējoši, lai mudinātu ievērot atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju un aktīvāk virzīties uz aprites ekonomiku. DRN likmes par tādu būvmateriālu izejvielu kā smilts-grants, smilts, dolomīts un kaļķakmens tika pārskatītas un stājās spēkā 2024. gada 1.janvārī. Lai veicinātu resursu efektīvāku izmantošanu un pāreju uz aprites ekonomiku, paredzēts paaugstināt DRN likmes par derīgo izrakteņu ieguvi - smiltij, smilts-grants un kūdrai ar mitruma līmeni 40% (izmaiņas veiktas likuma 1. pielikumā).
Nosakot jaunas DRN likmes par dabas resursu ieguvi, ņemts vērā vides nodokļa apmērus par dabas resursu ieguvi Baltijas valstīs. DRN likmes paaugstināšana tiks veikta, ņemot vērā:
1) Latvijas inflācijas rādītāji iepriekšējos gados (2024. un 2025. gadā), kuros DRN likme netika celta;
2) dabas resursu ieguves nodokļa maksājuma apmērus kaimiņvalstīs (Lietuva un Igaunija).
Vienlaikus norādām, ka, piemēram, Igaunijā normatīvajos aktos noteiktā vides nodokļa likme par smilti un smilts-granti ir ievērojami lielāka kā Latvijā (smilts 0,25-3,19 EUR/m3; grants 0,57 –3,38 euro/m3)[1]. Latvijā DRN likmes par smilts, smilts-grants ieguvi būs vismaz trīs reizes mazākas arī pēc DRN likmes pārskatīšanas (0,55 euro/m3).
______________________________________________________________________________
[1] Par derīgo izrakteņu nodokli Igaunijā var iepazīties tīmekļvietnē: https://www.riigiteataja.ee/akt/108072025061 9.pants.
2. Nodokļa likmes par dabas resursu ieguvi (kūdra ar mitruma līmeni 40%)
Pēdējo septiņu gadu laikā kūdras ieguve Latvijā ir būtiski pieaugusi. Laikposmā no 2019. līdz 2023. gadam Latvija ir izvirzījusies kā pasaules līdere (pēc Starptautiskā tirdzniecības centra datiem)[1], sasniedzot visaugstāko kūdras un ar to saistīto produktu eksporta apjomu. Aptuveni 95% no Latvijā iegūtās kūdras tiek eksportēta uz trešajām valstīm vai izvesta uz citām ES dalībvalstīm (turpmāk - eksports). Galvenie kūdras izmantošanas virzieni pasaulē ir augsnes substrātu ražošana un enerģijas ieguve.
Latvijā iegūtā kūdra 99 % apmērā tiek izmantota dārzkopībā un mežsaimniecībā, tātad tā ir augstvērtīga lauksaimniecības un mežsaimniecības izejviela, nevis energoresurss. Kūdras izmantošana enerģētikā strauji samazinās, un šī tendence ir pozitīva gan klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai, gan siltumnīcefekta gāzu emisiju mazināšanai. Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālā plāna ietvaros Latvija plāno atteikties no kūdras izmantošanas enerģētikā līdz 2030.gadam.
Gadā kūdras nozare veidoja 10,7% no visām siltumnīcefekta gāzu (turpmāk - SEG) emisijām Latvijas bilancē. Šīs emisijas rodas no kūdras ieguves, kūdras ieguves laukiem, kā arī no bijušajiem, bet nerekultivētajiem kūdras ieguves laukiem, ieskaitot kūdras izmantošanu enerģētikā.
Globāli kūdrāji uzkrāj divreiz vairāk oglekļa nekā meži, kas padara tos par būtisku faktoru klimata regulēšanā. Eiropa ir reģions ar visintensīvāko kūdras ieguvi, tādēļ tai ir īpaša atbildība par šīs nozares ietekmes uz klimatu mazināšanu. Ņemot vērā pieejamos ilgtspējīgus atjaunīgās enerģijas avotus, kūdras izmantošana enerģētikā būtu jāpārtrauc.
Atbilstoši starptautiskajai SEG emisiju uzskaites metodoloģijai, SEG emisijas valstī tiek uzskaitītas brīdī, kad dabas resurss tiek iegūts. Šobrīd pastāv risks, ka mērķu neizpildes gadījumā, iztrūkstošās vienības konkrētajā sektorā būs jāpērk par valsts budžeta līdzekļiem, proti, tās tiks attiecinātas uz Latvijas iedzīvotājiem, kas iegūto resursu faktiski neizmanto, nevis uz eksportējošiem uzņēmumiem vai resursu importējošās valsts iedzīvotājiem, kas gūst labumu no attiecīga resursa tālākas pārstrādes produktos un izmantošanas.
Vienlaikus, ja no resursa tiek saražoti ilgtermiņa pielietošanas produkti (piemēram, no kokmateriāliem – mēbeles, būvniecības produkti u.tml.), tad atbilstoši starptautiskajai SEG emisiju uzskaites metodikai valsts SEG emisiju uzskaitē veidojas oglekļa dioksīda piesaiste.
Lai izpildītu saistības, kas izriet no Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām un tās Parīzes nolīguma un arī no Eiropas Savienības (turpmāk - ES) tiesību aktiem, Latvijas Republika veic SEG inventarizāciju, kurā viena no uzskaites kategorijām ir Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (turpmāk - ZIZIMM) sektors. Šajā sektorā Latvijas Republikai ar ES tiesību aktiem ir noteikti augsti mērķi attiecībā uz SEG emisiju samazināšanu. Lai šos mērķus sasniegtu, ir būtiski ieviest politikas veicinošus pasākumus, kas sniegtu vienlaikus gan klimata mērķu izpildes, gan ekonomisko pienesumu. Viens no praktiskiem virzieniem, lai šo mērķi sasniegtu, ir augstas pievienotas vērtības produktu radīšana Latvijā no vietējiem dabas resursiem.
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Regulu (ES) 2018/841 par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 un Lēmumu Nr. 529/2013/ES (turpmāk - ZIZIMM regula), no 2026. gada ES dalībvalstu juridiski saistošo seku mazināšanas mērķu sasniegšanā tiks ņemtas vērā emisijas arī no nacionālo SEG emisiju inventarizācijas kategorijas “Mitrāji”. Līdz ar to kūdras ieguves radītās emisijas iegūst aizvien lielāku aktualitāti klimata politikā. ZIZIMM regula arī nosaka katrai dalībvalstij šī sektora emisiju samazināšanas mērķus līdz 2030. gadam. Ja Latvija nespēs samazināt ZIZIMM sektora emisijas, tad tai būs jāiegādājas citu ES dalībvalstu neizmantotās emisiju vienības, kas būs papildus izdevumi valstij (ja tādas vispār būs pieejamas), ņemot vērā, ka šajā sektorā emisiju samazināšana ir sevišķi liels izaicinājums teju visām ES dalībvalstīm.
Klimata un enerģētikas ministrijas sagatavotajā Informatīvajā ziņojumā “Par zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektora virzību uz klimatneitralitāti”[2] tiek secināts, ka atbilstoši prognozēm un pašreizējām tendencēm Latvija 2026. – 2030. gada periodā neizpildīs indikatīvo ZIZIMM ziņošanas kategoriju mērķi, un nevarēs nodrošināt arī klimatneitralitātes sasniegšanu 2050. gadā. Šajā kontekstā kūdras nozares radītās emisijas un to samazināšana ir jo sevišķi būtiska, lai šo negatīvo prognozi mainītu.
Vērtējot nozares attīstības dinamiku, vidējā termiņā pamatoti būtu izvērtēt DRN nodokļa diversifikāciju vai pilnīgu SEG komponentes nodalīšanu no DRN. SEG komponentes izdalīšana atsevišķi dotu iespēju efektīvāk piemērot šo regulatīvo instrumentu tiem nodokļa maksātājiem, kuru SEG bilance ir negatīvāka (lielāks radīto SEG īpatsvars).
______________________________________________________________________________
[1] https://intracen.org/resources/data-and-analysis/trade-statistics (skatīties sadaļā Nr. 27)
[2] Klimata un enerģētikas ministrija. 2024. Par Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektora virzību uz klimatneitralitāti. Pieejams: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/7a032e81-ace2-484e-976b-628f57cbe307
3. Jauns nodokļa objekta - nepārstrādāta koksne
Latvijas kokrūpniecības nozare arī 2024. gadā ir saglabājusi primārās apstrādes[1] dominanci, kas nodrošina lielāko daļu saražoto apjomu un eksporta ieņēmumu. Sekundārās apstrādes[2] sektors, piemēram, mēbeļu, papīra izstrādājumu, būvkonstrukciju un kompozītmateriālu ražošana, joprojām ieņem salīdzinoši nelielu daļu no kopējā nozares apgrozījuma, lai gan šajā segmentā saskatāms potenciāls izaugsmei, ņemot vērā pieaugošo pieprasījumu pēc augstākas pievienotās vērtības produktiem un ilgtspējīgiem materiāliem. Latvijas Banka norāda, ka Latvijas kokrūpniecības nozarei būtu jāpārorientējas no primārās uz sekundāro kokapstrādi, tādējādi palielinot nozares radīto pievienoto vērtību un ekonomisko ieguvumu valstij.
Viens no meža nozares ekonomiskajiem mērķiem ir koksnes resursu izmantojamības paaugstināšana veicinot koksnes kā videi draudzīga materiāla plašāku izmantošanu Latvijas tautsaimniecībā, koksnes atlieku izmantošana tālākai pārstrādei, paredzot stimulējošo nodokļu politiku u.c. motivācijas mehānismus.
Gada laikā Latvijā iegūst aptuveni 13 milj. m3 koksnes. Vadoties no Zemkopības Ministrijas sniegtās informācijas no šī apjoma aptuveni 300 tūkst. kubikmetru tiek eksportēti uz 3. valstīm.
Atbilstoši iepriekš minētajam valsts vēlas motivēt kokrūpniecības nozares pārstrukturizāciju uz augstāka pievienotās vērtības kokmateriālu ražošanu un eksportu, tā rados lielāku pienesumu valsts ekonomikai.
______________________________________________________________________________
[1] Primārā kokapstrāde ietver sākotnējo apaļkoku pārstrādi tādos pamatmateriālos kā zāģmateriāli, finieris, saplāksnis, kokskaidu plātnes, šķelda un malka. Šie ir pusfabrikāti, ko tālāk izmanto gan vietējā, gan ārējā tirgū, taču ar salīdzinoši zemu pievienoto vērtību.
[2] Savukārt sekundārā kokapstrāde nozīmē šo primāro materiālu tālāku apstrādi un pārveidošanu gatavos vai daļēji gatavos izstrādājumos ar augstāku pievienoto vērtību. Tā ietver mēbeļu, koka logu un durvju, grīdas segumu, koka paneļu, priekšapstrādātu būvniecības elementu, moduļu ēku un citu izstrādājumu ražošanu.
1. Nodokļa likmes par dabas resursu ieguvi (smilts un smilts-grants)
Lai nodrošinātu patērētāju vajadzībām un tautsaimniecības attīstībai augstvērtīgus minerālos materiālus un to produktus, valstī tiek attīstīta derīgo izrakteņu ieguves vietu tīkls visā Latvijā. Derīgo izrakteņu ieguves vietas tiek rūpīgi izvēlētas, izvērtējot derīgo izrakteņu atradnes novietojumu un tajā esošo derīgo izrakteņu kvalitāti, kā arī ar ieguvi saistītos ekonomiskos, sociālos un vides aspektus.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija 2019. gada Vides raksturlielumu pārskatā par Latviju ir secināts, ka esošie ekonomiskie līdzekļi vēl nav pietiekami stimulējoši, lai mudinātu ievērot atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju un aktīvāk virzīties uz aprites ekonomiku. DRN likmes par tādu būvmateriālu izejvielu kā smilts-grants, smilts, dolomīts un kaļķakmens tika pārskatītas un stājās spēkā 2024. gada 1.janvārī. Lai veicinātu resursu efektīvāku izmantošanu un pāreju uz aprites ekonomiku, paredzēts paaugstināt DRN likmes par derīgo izrakteņu ieguvi - smiltij, smilts-grants un kūdrai ar mitruma līmeni 40% (izmaiņas veiktas likuma 1. pielikumā).
Nosakot jaunas DRN likmes par dabas resursu ieguvi, ņemts vērā vides nodokļa apmērus par dabas resursu ieguvi Baltijas valstīs. DRN likmes paaugstināšana tiks veikta, ņemot vērā:
1) Latvijas inflācijas rādītāji iepriekšējos gados (2024. un 2025. gadā), kuros DRN likme netika celta;
2) dabas resursu ieguves nodokļa maksājuma apmērus kaimiņvalstīs (Lietuva un Igaunija).
Vienlaikus norādām, ka, piemēram, Igaunijā normatīvajos aktos noteiktā vides nodokļa likme par smilti un smilts-granti ir ievērojami lielāka kā Latvijā (smilts 0,25-3,19 EUR/m3; grants 0,57 –3,38 euro/m3)[1]. Latvijā DRN likmes par smilts, smilts-grants ieguvi būs vismaz trīs reizes mazākas arī pēc DRN likmes pārskatīšanas (0,55 euro/m3).
______________________________________________________________________________
[1] Par derīgo izrakteņu nodokli Igaunijā var iepazīties tīmekļvietnē: https://www.riigiteataja.ee/akt/108072025061 9.pants.
2. Nodokļa likmes par dabas resursu ieguvi (kūdra ar mitruma līmeni 40%)
Pēdējo septiņu gadu laikā kūdras ieguve Latvijā ir būtiski pieaugusi. Laikposmā no 2019. līdz 2023. gadam Latvija ir izvirzījusies kā pasaules līdere (pēc Starptautiskā tirdzniecības centra datiem)[1], sasniedzot visaugstāko kūdras un ar to saistīto produktu eksporta apjomu. Aptuveni 95% no Latvijā iegūtās kūdras tiek eksportēta uz trešajām valstīm vai izvesta uz citām ES dalībvalstīm (turpmāk - eksports). Galvenie kūdras izmantošanas virzieni pasaulē ir augsnes substrātu ražošana un enerģijas ieguve.
Latvijā iegūtā kūdra 99 % apmērā tiek izmantota dārzkopībā un mežsaimniecībā, tātad tā ir augstvērtīga lauksaimniecības un mežsaimniecības izejviela, nevis energoresurss. Kūdras izmantošana enerģētikā strauji samazinās, un šī tendence ir pozitīva gan klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai, gan siltumnīcefekta gāzu emisiju mazināšanai. Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālā plāna ietvaros Latvija plāno atteikties no kūdras izmantošanas enerģētikā līdz 2030.gadam.
Gadā kūdras nozare veidoja 10,7% no visām siltumnīcefekta gāzu (turpmāk - SEG) emisijām Latvijas bilancē. Šīs emisijas rodas no kūdras ieguves, kūdras ieguves laukiem, kā arī no bijušajiem, bet nerekultivētajiem kūdras ieguves laukiem, ieskaitot kūdras izmantošanu enerģētikā.
Globāli kūdrāji uzkrāj divreiz vairāk oglekļa nekā meži, kas padara tos par būtisku faktoru klimata regulēšanā. Eiropa ir reģions ar visintensīvāko kūdras ieguvi, tādēļ tai ir īpaša atbildība par šīs nozares ietekmes uz klimatu mazināšanu. Ņemot vērā pieejamos ilgtspējīgus atjaunīgās enerģijas avotus, kūdras izmantošana enerģētikā būtu jāpārtrauc.
Atbilstoši starptautiskajai SEG emisiju uzskaites metodoloģijai, SEG emisijas valstī tiek uzskaitītas brīdī, kad dabas resurss tiek iegūts. Šobrīd pastāv risks, ka mērķu neizpildes gadījumā, iztrūkstošās vienības konkrētajā sektorā būs jāpērk par valsts budžeta līdzekļiem, proti, tās tiks attiecinātas uz Latvijas iedzīvotājiem, kas iegūto resursu faktiski neizmanto, nevis uz eksportējošiem uzņēmumiem vai resursu importējošās valsts iedzīvotājiem, kas gūst labumu no attiecīga resursa tālākas pārstrādes produktos un izmantošanas.
Vienlaikus, ja no resursa tiek saražoti ilgtermiņa pielietošanas produkti (piemēram, no kokmateriāliem – mēbeles, būvniecības produkti u.tml.), tad atbilstoši starptautiskajai SEG emisiju uzskaites metodikai valsts SEG emisiju uzskaitē veidojas oglekļa dioksīda piesaiste.
Lai izpildītu saistības, kas izriet no Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām un tās Parīzes nolīguma un arī no Eiropas Savienības (turpmāk - ES) tiesību aktiem, Latvijas Republika veic SEG inventarizāciju, kurā viena no uzskaites kategorijām ir Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (turpmāk - ZIZIMM) sektors. Šajā sektorā Latvijas Republikai ar ES tiesību aktiem ir noteikti augsti mērķi attiecībā uz SEG emisiju samazināšanu. Lai šos mērķus sasniegtu, ir būtiski ieviest politikas veicinošus pasākumus, kas sniegtu vienlaikus gan klimata mērķu izpildes, gan ekonomisko pienesumu. Viens no praktiskiem virzieniem, lai šo mērķi sasniegtu, ir augstas pievienotas vērtības produktu radīšana Latvijā no vietējiem dabas resursiem.
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Regulu (ES) 2018/841 par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 un Lēmumu Nr. 529/2013/ES (turpmāk - ZIZIMM regula), no 2026. gada ES dalībvalstu juridiski saistošo seku mazināšanas mērķu sasniegšanā tiks ņemtas vērā emisijas arī no nacionālo SEG emisiju inventarizācijas kategorijas “Mitrāji”. Līdz ar to kūdras ieguves radītās emisijas iegūst aizvien lielāku aktualitāti klimata politikā. ZIZIMM regula arī nosaka katrai dalībvalstij šī sektora emisiju samazināšanas mērķus līdz 2030. gadam. Ja Latvija nespēs samazināt ZIZIMM sektora emisijas, tad tai būs jāiegādājas citu ES dalībvalstu neizmantotās emisiju vienības, kas būs papildus izdevumi valstij (ja tādas vispār būs pieejamas), ņemot vērā, ka šajā sektorā emisiju samazināšana ir sevišķi liels izaicinājums teju visām ES dalībvalstīm.
Klimata un enerģētikas ministrijas sagatavotajā Informatīvajā ziņojumā “Par zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektora virzību uz klimatneitralitāti”[2] tiek secināts, ka atbilstoši prognozēm un pašreizējām tendencēm Latvija 2026. – 2030. gada periodā neizpildīs indikatīvo ZIZIMM ziņošanas kategoriju mērķi, un nevarēs nodrošināt arī klimatneitralitātes sasniegšanu 2050. gadā. Šajā kontekstā kūdras nozares radītās emisijas un to samazināšana ir jo sevišķi būtiska, lai šo negatīvo prognozi mainītu.
Vērtējot nozares attīstības dinamiku, vidējā termiņā pamatoti būtu izvērtēt DRN nodokļa diversifikāciju vai pilnīgu SEG komponentes nodalīšanu no DRN. SEG komponentes izdalīšana atsevišķi dotu iespēju efektīvāk piemērot šo regulatīvo instrumentu tiem nodokļa maksātājiem, kuru SEG bilance ir negatīvāka (lielāks radīto SEG īpatsvars).
______________________________________________________________________________
[1] https://intracen.org/resources/data-and-analysis/trade-statistics (skatīties sadaļā Nr. 27)
[2] Klimata un enerģētikas ministrija. 2024. Par Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektora virzību uz klimatneitralitāti. Pieejams: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/7a032e81-ace2-484e-976b-628f57cbe307
3. Jauns nodokļa objekta - nepārstrādāta koksne
Latvijas kokrūpniecības nozare arī 2024. gadā ir saglabājusi primārās apstrādes[1] dominanci, kas nodrošina lielāko daļu saražoto apjomu un eksporta ieņēmumu. Sekundārās apstrādes[2] sektors, piemēram, mēbeļu, papīra izstrādājumu, būvkonstrukciju un kompozītmateriālu ražošana, joprojām ieņem salīdzinoši nelielu daļu no kopējā nozares apgrozījuma, lai gan šajā segmentā saskatāms potenciāls izaugsmei, ņemot vērā pieaugošo pieprasījumu pēc augstākas pievienotās vērtības produktiem un ilgtspējīgiem materiāliem. Latvijas Banka norāda, ka Latvijas kokrūpniecības nozarei būtu jāpārorientējas no primārās uz sekundāro kokapstrādi, tādējādi palielinot nozares radīto pievienoto vērtību un ekonomisko ieguvumu valstij.
Viens no meža nozares ekonomiskajiem mērķiem ir koksnes resursu izmantojamības paaugstināšana veicinot koksnes kā videi draudzīga materiāla plašāku izmantošanu Latvijas tautsaimniecībā, koksnes atlieku izmantošana tālākai pārstrādei, paredzot stimulējošo nodokļu politiku u.c. motivācijas mehānismus.
Gada laikā Latvijā iegūst aptuveni 13 milj. m3 koksnes. Vadoties no Zemkopības Ministrijas sniegtās informācijas no šī apjoma aptuveni 300 tūkst. kubikmetru tiek eksportēti uz 3. valstīm.
Atbilstoši iepriekš minētajam valsts vēlas motivēt kokrūpniecības nozares pārstrukturizāciju uz augstāka pievienotās vērtības kokmateriālu ražošanu un eksportu, tā rados lielāku pienesumu valsts ekonomikai.
______________________________________________________________________________
[1] Primārā kokapstrāde ietver sākotnējo apaļkoku pārstrādi tādos pamatmateriālos kā zāģmateriāli, finieris, saplāksnis, kokskaidu plātnes, šķelda un malka. Šie ir pusfabrikāti, ko tālāk izmanto gan vietējā, gan ārējā tirgū, taču ar salīdzinoši zemu pievienoto vērtību.
[2] Savukārt sekundārā kokapstrāde nozīmē šo primāro materiālu tālāku apstrādi un pārveidošanu gatavos vai daļēji gatavos izstrādājumos ar augstāku pievienoto vērtību. Tā ietver mēbeļu, koka logu un durvju, grīdas segumu, koka paneļu, priekšapstrādātu būvniecības elementu, moduļu ēku un citu izstrādājumu ražošanu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Klimata un enerģētikas ministrija, izvērtējot DRN piemērošanas efektivitāti, secināja, ka atsevišķās pozīcijās DRN piemērotās likmes nepieciešams pārskatīt.
Risinājuma apraksts
Nosakot paaugstinātas DRN likmes par dabas resursu ieguvi (smilts; smilts-grants), ņemot vērā:
1) Latvijas inflācijas rādītāji iepriekšējos gados (2024. un 2025. gadā), kuros DRN likme netika celta;
2) vides nodokļa apmērus par dabas resursu ieguvi Igaunijā.
Likumprojekts paredz izmaiņas DRN likuma 1. pielikumā nosakot nodokļa likmi par dabas resursu ieguvi no 2026. gada 1. janvāra smiltij un smilts-grantij 0,55 EUR/m3.
1) Latvijas inflācijas rādītāji iepriekšējos gados (2024. un 2025. gadā), kuros DRN likme netika celta;
2) vides nodokļa apmērus par dabas resursu ieguvi Igaunijā.
Likumprojekts paredz izmaiņas DRN likuma 1. pielikumā nosakot nodokļa likmi par dabas resursu ieguvi no 2026. gada 1. janvāra smiltij un smilts-grantij 0,55 EUR/m3.
Problēmas apraksts
Kūdras ieguves apjomi būtiski ietekmē Latvijas klimatneitralitātes rādītāju sasniegšanu un ir nepieciešams radīt fiskālu ietekmi uz nozari, lai samazinātu kūdras ieguves nozares ietekmi uz sasniedzamajiem klimatneitralitātes rādītājiem.
Risinājuma apraksts
Mežsaimniecības sektorā Latvijai ar ES tiesību aktiem ir noteikti augsti mērķi attiecībā uz SEG emisiju samazināšanu. Lai šos mērķus sasniegtu, ir būtiski ieviest politikas veicinošus pasākumus, kas sniegtu vienlaikus gan klimata mērķu izpildes, gan ekonomisko pienesumu. Viens no praktiskiem virzieniem, lai šo mērķi sasniegtu, ir augstas pievienotas vērtības produktu radīšana Latvijā no vietējiem dabas resursiem.
Lai veicinātu SEG emisijas mērķu izpildi valstī, kā arī ieviestu principu “piesārņotājs maksā”, tiek noteikts SEG emisijas emitējošo dabas resursu iegūšanas subjektiem financiālais instruments, kas ir samērīgs ar valstij nākotnē radītām izmaksām no attiecīgā subjekta darbībās radīto emisiju apjoma.
Šāda pieeja stimulētu vietējās bioekonomikas attīstību un nodrošinātu CO2 piesaisti ilglaicīgi lietojamos produktos un ieviestu praksē principu “piesārņotājs maksā”, kā arī attīstītu ilgtspējīgu valsts ekonomiku, veicinot uzņēmējdarbību.
No 2026. gadu kūdra tiks uzskaitīta valsts SEG emisiju inventarizācijā. Kūdras ieguve Latvijā ir viens no lielākajiem SEG emisiju emitētājiem. Atbilstoši provizoriskiem aprēķiniem, 1 tonna iegūtās kūdras Latvijai izmaksās 25,00 euro SEG emisiju ekvivalentā.
Lai izvairītos no kūdras ieguves nozares SEG emisiju radīto seku segšanas no citām Latvijas tautsaimniecības nozarēm, tiek ieviests princips “piesārņotājs maksā”.
DRN kūdras likmes paaugstināšana ir svarīgs instruments klimata un vides politikas attīstības sekmēšanai un mērķu īstenošanai, sniedzot vērā ņemamu stimulu klimatam un videi draudzīgu preču izmantošanas efektivitātes uzlabošanai, tādējādi nodrošinot virzību uz Latvijas klimata mērķu saistību izpildi, saglabājot tīrāku vidi ilgtermiņā un kūdras ieguves nozares ilgtspējas stiprināšanai. DRN sistēma ir veidota ar konkrētu mērķi – nodrošināt Latvijas saistības attiecībā uz ES direktīvu prasību izpildi klimata politikas jomā, attīstot principu “piesārņotājs maksā”.
Lai arī jau no 2026. gada valstij veidojas SEG emisiju saistības, kas izriet no kūdras ieguves, paaugstinātā DRN likme tiks ieviesta no 2027.gada 1. janvāra. Tas ļaus nozarei pārkārtoties un plānot savu darbību.
Pamatoties uz Ministru kabineta 2025. gada 22. septembra sēdes protokola Nr.38, 1. §, 22. punktā uzdoto uzdevumu Klimata un enerģētikas ministrijai, 2026. gadā DRN dabas resursu ieguves objektam kūdra, tiek saglabāts esošais DRN ieņēmumu procentuālais sadalījums, kas ir 50% valsts pamatbudžets un 50% pašvaldības budžets, pamatbudžetā, kuras teritorijā tiek veikta kūdras ieguve. No 2027. gada 40% — valsts pamatbudžetā, 60%— tās vietējās pašvaldības pamatbudžetā, kuras teritorijā tiek veikta kūdras ieguve. DRN likme kūdrai 2026. gadā paliek nemainīga 0,71 EUR/tonna.
Lai veicinātu SEG emisijas mērķu izpildi valstī, kā arī ieviestu principu “piesārņotājs maksā”, tiek noteikts SEG emisijas emitējošo dabas resursu iegūšanas subjektiem financiālais instruments, kas ir samērīgs ar valstij nākotnē radītām izmaksām no attiecīgā subjekta darbībās radīto emisiju apjoma.
Šāda pieeja stimulētu vietējās bioekonomikas attīstību un nodrošinātu CO2 piesaisti ilglaicīgi lietojamos produktos un ieviestu praksē principu “piesārņotājs maksā”, kā arī attīstītu ilgtspējīgu valsts ekonomiku, veicinot uzņēmējdarbību.
No 2026. gadu kūdra tiks uzskaitīta valsts SEG emisiju inventarizācijā. Kūdras ieguve Latvijā ir viens no lielākajiem SEG emisiju emitētājiem. Atbilstoši provizoriskiem aprēķiniem, 1 tonna iegūtās kūdras Latvijai izmaksās 25,00 euro SEG emisiju ekvivalentā.
Lai izvairītos no kūdras ieguves nozares SEG emisiju radīto seku segšanas no citām Latvijas tautsaimniecības nozarēm, tiek ieviests princips “piesārņotājs maksā”.
DRN kūdras likmes paaugstināšana ir svarīgs instruments klimata un vides politikas attīstības sekmēšanai un mērķu īstenošanai, sniedzot vērā ņemamu stimulu klimatam un videi draudzīgu preču izmantošanas efektivitātes uzlabošanai, tādējādi nodrošinot virzību uz Latvijas klimata mērķu saistību izpildi, saglabājot tīrāku vidi ilgtermiņā un kūdras ieguves nozares ilgtspējas stiprināšanai. DRN sistēma ir veidota ar konkrētu mērķi – nodrošināt Latvijas saistības attiecībā uz ES direktīvu prasību izpildi klimata politikas jomā, attīstot principu “piesārņotājs maksā”.
Lai arī jau no 2026. gada valstij veidojas SEG emisiju saistības, kas izriet no kūdras ieguves, paaugstinātā DRN likme tiks ieviesta no 2027.gada 1. janvāra. Tas ļaus nozarei pārkārtoties un plānot savu darbību.
Pamatoties uz Ministru kabineta 2025. gada 22. septembra sēdes protokola Nr.38, 1. §, 22. punktā uzdoto uzdevumu Klimata un enerģētikas ministrijai, 2026. gadā DRN dabas resursu ieguves objektam kūdra, tiek saglabāts esošais DRN ieņēmumu procentuālais sadalījums, kas ir 50% valsts pamatbudžets un 50% pašvaldības budžets, pamatbudžetā, kuras teritorijā tiek veikta kūdras ieguve. No 2027. gada 40% — valsts pamatbudžetā, 60%— tās vietējās pašvaldības pamatbudžetā, kuras teritorijā tiek veikta kūdras ieguve. DRN likme kūdrai 2026. gadā paliek nemainīga 0,71 EUR/tonna.
Problēmas apraksts
Latvijas kokrūpniecības nozarei nepieciešams pārorientējas no primārās uz sekundāro kokapstrādi, tādējādi palielinot nozares radīto pievienoto vērtību un ekonomisko ieguvumu valstij.
Risinājuma apraksts
No 2027. gada 1. janvāra tiek ieviests jauns nodokļa par dabas resursu ieguvi objekts - nepārstrādāta koksne, kas ir Latvijas Republikas teritorijā komerciālos nolūkos iegūta koksne, kas nav pārstrādāta koksnes produktos un tiek realizēta ārpus Eiropas Savienības.
Likumprojekts nosaka pienākumu Ministru kabinetam līdz 2026.gada 1. oktobrim izdot noteikumus gan par nepārstrādātas koksnes tilpuma noteikšanas metodēm, gan par nepārstrādātas koksnes tilpuma apliecinošus uzskaites dokumentus un tajos iekļaujamo informāciju.
Zemkopības ministrijas padotībā esošā iestāde, kas apliecina Latvijas Republikas teritorijā mežizstrādē iegūtās nepārstrādātās koksnes realizācijas mērķus ir Valsts Meža dienests.
DRN maksājums par nepārstrādātu koksni 2027. gadā 100% apmērā tiks ieskaitīts Valsts budžetā, savukārt no 2028. gada DRN maksājums par nepārstrādātu koksni tiek procentuāli sadalīts 70% - valsts budžets un 30% - pašvaldības budžets, kurā notikusi mežizstrādes darbība un iegūts nepārstrādāta koksne komerciāliem nolūkiem.
Likumprojekts nosaka pienākumu Ministru kabinetam līdz 2026.gada 1. oktobrim izdot noteikumus gan par nepārstrādātas koksnes tilpuma noteikšanas metodēm, gan par nepārstrādātas koksnes tilpuma apliecinošus uzskaites dokumentus un tajos iekļaujamo informāciju.
Zemkopības ministrijas padotībā esošā iestāde, kas apliecina Latvijas Republikas teritorijā mežizstrādē iegūtās nepārstrādātās koksnes realizācijas mērķus ir Valsts Meža dienests.
DRN maksājums par nepārstrādātu koksni 2027. gadā 100% apmērā tiks ieskaitīts Valsts budžetā, savukārt no 2028. gada DRN maksājums par nepārstrādātu koksni tiek procentuāli sadalīts 70% - valsts budžets un 30% - pašvaldības budžets, kurā notikusi mežizstrādes darbība un iegūts nepārstrādāta koksne komerciāliem nolūkiem.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Zemes dzīļu izmantotāji, kokrūpniecības nozares pārstāvji.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Likumprojekts veicinās:
1. Latvijas Republikas saistību izpildi attiecībā uz klimatneitralitāti;
2. efektīvāku dabas resursu izmantošanu;
3. Latvijas Republikā iegūtas koksnes pārstrādi valstī un augstākas pievienotās vērtības koksnes produktu ražošanu.
1. Latvijas Republikas saistību izpildi attiecībā uz klimatneitralitāti;
2. efektīvāku dabas resursu izmantošanu;
3. Latvijas Republikā iegūtas koksnes pārstrādi valstī un augstākas pievienotās vērtības koksnes produktu ražošanu.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Attiecībā uz DRN kūdras nodokļa objektu un nepārstrādātās koksnes DRN maksājumiem jāņem vērā, ka nodokļa piemērošana ietekmēs nozari un veicinās vietējo ražošanu (mazinot šī nodokļa ieņēmumus, bet vairojot pievienoto vērtību valstī), šobrīd apjomu kritums pa grupām 2027. un 2028. gadā nav prognozēts.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Attiecībā uz nepārstrādātu koksni jauno nodokli jāņem vērā, ka nodokļa piemērošana ietekmēs nozari un veicinās vietējo ražošanu (mazinot šī nodokļa ieņēmumus, bet vairojot pievienoto vērtību valstī), šobrīd apjomu kritums pa grupām 2027. un 2028. gadā nav prognozēts.
2.2.5. uz konkurenci:
Jā
Ietekmes apraksts
Ievērojot pušu sniegtos atzinumus, pieļaujams, ka konkurence varētu tikt ietekmēta. Ietekmi plānots vērtēt darba grupas ietvaros. Darba grupas izveidi nosaka Ministru kabineta protokollēmumā iekļautais uzdevums Klimata un enerģētikas ministrijai.
2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Ievērojot pušu sniegtos atzinumus, pieļaujams, ka nodarbinātība varētu tikt ietekmēta. Ietekmi plānots vērtēt darba grupas ietvaros. Darba grupas izveidi nosaka Ministru kabineta protokollēmumā iekļautais uzdevums Klimata un enerģētikas ministrijai.
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2025
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2026
2027
2028
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
4 363 288
459 650
24 411 213
20 503 863
35 577 728
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
2 181 644
288 924
17 497 685
15 586 045
19 154 091
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
2 181 644
170 726
6 913 528
4 917 818
16 423 637
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
4 363 288
459 650
24 411 213
20 503 863
35 577 728
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
2 181 644
288 924
17 497 685
15 586 045
19 154 091
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
2 181 644
170 726
6 913 528
4 917 818
16 423 637
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
459 650
20 503 863
35 577 728
5.1. valsts pamatbudžets
0
288 924
15 586 045
19 154 091
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
170 726
4 917 818
16 423 637
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Detalizēts indikatīvo valsts budžeta ieņēmumu aprēķins iekļauts pielikumā.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
2028. gadā izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru aprēķins atšķiras no detalizētā indikatīvā valsts budžeta ieņēmumu aprēķina, kas iekļauts TA pielikumā, jo tiek prognozētas potenciālas nodokļu iekasēšanas efektivitātes nepilnības.
DRN nodokļa indikatīvo ieņēmumu aprēķinā ņemta vērā trīs mēnešu ietekme uz budžeta ieņēmumiem gados, kuros tiek mainīts nodokļa likmes apmērs, vai noteiktais DRN ieņēmumu procentuālais sadalījums starp valsts un pašvaldības budžetiem.
Jāņem vērā, ka nodokļa likmes celšana kūdrai un jauna nodokļa objekta ieviešana (nepārstrādāta un realizēta koksne) ietekmēs nozares un veicinās vietējo ražošanu. Rezultātā var sagaidīt šī nodokļa ieņēmumu samazināšanos. Šobrīd apjomu kritums pa attiecīgiem nodokļa objektiem 2027. un 2028. gadā nav prognozēts. Klimata un enerģētikas ministrija un Valsts vides dienests līdz 2026. un 2027.gada 1.maijam sagatavos precizētas prognozes, kas būs balstītas uz faktiskajiem datiem un komersantu veiktajām aktivitātēm.
DRN nodokļa indikatīvo ieņēmumu aprēķinā ņemta vērā trīs mēnešu ietekme uz budžeta ieņēmumiem gados, kuros tiek mainīts nodokļa likmes apmērs, vai noteiktais DRN ieņēmumu procentuālais sadalījums starp valsts un pašvaldības budžetiem.
Jāņem vērā, ka nodokļa likmes celšana kūdrai un jauna nodokļa objekta ieviešana (nepārstrādāta un realizēta koksne) ietekmēs nozares un veicinās vietējo ražošanu. Rezultātā var sagaidīt šī nodokļa ieņēmumu samazināšanos. Šobrīd apjomu kritums pa attiecīgiem nodokļa objektiem 2027. un 2028. gadā nav prognozēts. Klimata un enerģētikas ministrija un Valsts vides dienests līdz 2026. un 2027.gada 1.maijam sagatavos precizētas prognozes, kas būs balstītas uz faktiskajiem datiem un komersantu veiktajām aktivitātēm.
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
1. Ietekme uz valsts budžetu no norādītajiem papildu ieņēmumiem pēc būtības jau ir atbalstīta Ministru kabinetā 22.09.2025. ar ārkārtas sēdē lēmumu (prot. Nr. 38 1. §).
2. Nepieciešamais finansējums izmaiņu ieviešanai Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmās 2026.gadam 2 614 euro apmērā tiks nodrošināts Finanšu ministrijas pamatbudžeta programmas 33.00.00 “Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana” piešķirto līdzekļu ietvaros.
2. Nepieciešamais finansējums izmaiņu ieviešanai Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmās 2026.gadam 2 614 euro apmērā tiks nodrošināts Finanšu ministrijas pamatbudžeta programmas 33.00.00 “Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana” piešķirto līdzekļu ietvaros.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
Likumprojektā dots deleģējums Ministru kabinetam izstrādāt normatīvo regulējumu par:
1) kārtību, kādā dabas resursu apsaimniekotājs iesniedz normatīvajos aktos noteiktai Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošai iestādei dokumentus, kas apliecina iegūtās kūdras pārstrādi vai realizācijas mērķus un dabas resursu apsaimniekotāja līgumpartneru piedalīšanos šādas sistēmas darbībā;
2) prasības dabas resursu apsaimniekošanas sistēmas izveidei un piemērošanai;
3) kārtību, kādā Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esoša iestāde izskata pārskatu par iegūto, pārstrādāto vai realizēto kūdru un aprēķināto nodokli;
4) kārtību, kādā slēdz, groza un izbeidz līgumu ar dabas resursu apsaimniekotāju, un līguma grozīšanas nosacījumus;
5) kārtību, kādā vienpusēji atkāpjas no līguma ar dabas resursu apsaimniekotāju;
6) nepārstrādātas koksnes tilpuma apliecinošus uzskaites dokumentus un tajos iekļaujamo informāciju;
7) nepārstrādātas koksnes tilpuma noteikšanas metodes.
1) kārtību, kādā dabas resursu apsaimniekotājs iesniedz normatīvajos aktos noteiktai Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošai iestādei dokumentus, kas apliecina iegūtās kūdras pārstrādi vai realizācijas mērķus un dabas resursu apsaimniekotāja līgumpartneru piedalīšanos šādas sistēmas darbībā;
2) prasības dabas resursu apsaimniekošanas sistēmas izveidei un piemērošanai;
3) kārtību, kādā Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esoša iestāde izskata pārskatu par iegūto, pārstrādāto vai realizēto kūdru un aprēķināto nodokli;
4) kārtību, kādā slēdz, groza un izbeidz līgumu ar dabas resursu apsaimniekotāju, un līguma grozīšanas nosacījumus;
5) kārtību, kādā vienpusēji atkāpjas no līguma ar dabas resursu apsaimniekotāju;
6) nepārstrādātas koksnes tilpuma apliecinošus uzskaites dokumentus un tajos iekļaujamo informāciju;
7) nepārstrādātas koksnes tilpuma noteikšanas metodes.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Likumprojekts pakārtoti risina starptautiski noteiktos veicamos pasākumus problēmjautājumu, kas saistīti ar SEG emisiju samazināšanu un klimatneitralitātes veicināšanu.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Sabiedrības līdzdalība šajā procesā nav nepieciešama, jo viedokļi un ierosinājumi jau tika izteikti Ministru kabineta 2025.gada 22.septembra apstiprinātā informatīvā ziņojuma "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028. gadam" (25-TA-2218) "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028. gadam" izstrādes laikā.
6.4. Cita informācija
Saņemti atzinumi no biedrībām: Latvijas Kūdras asociācija, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome, Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrība, Latvijas Kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācija, Latvijas Kokmateriālu pārdevēju biedrība, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija, Latvijas Mežu īpašnieku biedrība, Latvijas Mežizstrādātāju savienība, Stādu Audzētāju Biedrība, Latvijas Agronomu biedrība, Latvijas Biomasas asociācija LATBIO, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Sodra mežs".
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts vides dienests
- Valsts ieņēmumu dienests
- Valsts meža dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Likumprojekts veicinās Latvijas Republikas saistību izpildi attiecībā uz virzību uz klimatneitarlitāti un aprites ekonomiku.
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Likumprojekts veicinās dabas resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Likumprojetks veicinās virzību uz klimatneitralitāti.
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi