Anotācija (ex-ante)

23-TA-2485: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 11. marta noteikumos Nr. 162 "Latvijas Tūrisma konsultatīvās padomes nolikums"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 11. marta noteikumos Nr. 162 "Latvijas Tūrisma konsultatīvās padomes nolikums" (turpmāk – noteikumu projekts) paredz veikt grozījumus Ministru kabineta 2021. gada 11. marta noteikumos Nr. 162 "Latvijas Tūrisma konsultatīvās padomes nolikums" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 162), lai precizētu Latvijas Tūrisma konsultatīvās padomes (turpmāk – padome) sastāvu un darbību.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir precizēt padomes sastāvu un darbību, jo ir notikušas izmaiņas padomes sastāvā un tādējādi Latvijas tūrisma nozares pārstāvji ir izteikuši priekšlikumu mainīt padomes nolikumu. Papildus grozījumi paredz precizēt padomes sekretariāta uzdevumus.  
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Padome ir Ministru kabineta izveidota konsultatīva institūcija, kuras mērķis ir veicināt saskaņotu tūrisma politikas izstrādi, īstenošanu un novērtēšanu. Padomes jautājuma aktualizēšana šobrīd ir būtiska Covid-19 radīto īstermiņa un ilgtermiņa -  jaunas tūrisma politikas pārskatīšanai vīrusa radīto ekonomisko seku, kā arī Krievijas uzsāktās karadarbības Ukrainā izraisītās ģeopolitiskās spriedzes reģionā ietekmes mazināšanai.
Saskaņā ar  MK noteikumu Nr. 162 6. punktu, padomes sastāvā ir 25 institūciju un organizāciju (profesionālo tūrisma asociāciju) pārstāvji.

Ņemot vērā, ka saskaņā ar MK noteikumu Nr. 162 7. punktu, kurā teikts, ka padomes locekļa pilnvaru termiņš ir divi gadi, Latvijas tūrisma nozares pārstāvji ir izteikuši priekšlikumu mainīt padomes nolikumu, precizējot padomes sastāvu un darbību, papildinot MK noteikumus Nr. 162 ar jaunu padomes locekļu sastāvu.
 
Padome ir izveidojusi apakšgrupas:
Tūrisma politikas plānošanas apakšgrupa,
Tūrisma politikas īstenošanas apakšgrupa (mārketinga, digitalizācijas jautājumi),
Tūrisma aģentu un tūrisma operatoru apakšgrupa,
Tūrisma reģionālo jautājumu apakšgrupa,
Tūristu mītņu apakšgrupa,
Izklaides un pasākumu apakšgrupa,
Tūrisma nozares īstermiņa jautājumu apakšgrupa.
Apakšgrupas, tāpat kā padomes sēdes, ir atklātas un jebkurš interesents ir aicināts piedalīties ar savu iniciatīvu un ieguldījumu. Apakšgrupu uzdevums ir fokusēties uz dažādu politisku, ekonomisku, plānošanas un tamlīdzīgu jautājumu risināšanu ar mērķi izstrādāt noteiktus priekšlikumus risināmiem jautājumiem. Būtiskākais darba apjoms tiek veikts tieši šajās apakšgrupās.
Pēc nepieciešamības padome var veidot papildus apakšgrupas.

Savukārt Padome tiek sasaukta tikai gadījumos, kad apakšgrupās izdiskutētie jautājumi ir jāvirza apstiprināšanai padomē, vai arī tiek lemts par tādiem jautājumiem, kas skar visu nozari kopumā, tai skaitā, arī pārējo nozaru ministriju kompetences.

Ņemot vērā minēto, tiek piedāvāts samazināt padomes sēžu skaitu no četrām līdz ne mazāk kā divām reizēm gadā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1. Nepieciešami precizējumi padomes sastāvā.
Covid-19 krīzes un Krievijas uzsāktā kara Ukrainā ietekme būtiski mainījusi arī situāciju un aktuālos jautājumus tūrisma nozarē. Tūrisma nozares pārstāvji un padomes dalībnieki uzsvēruši nepieciešamību padomes darbā iesaistīt arī Klimata un enerģētikas ministrijas pārstāvi, kā arī Latvijas Darba devēju konfederāciju (turpmāk - LDDK), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (turpmāk - LTRK), kā arī Latvijas Dabas tūrisma asociāciju.
Tāpat, nepieciešams nodalīt un padomes darbā iesaistīt atsevišķi gan Rīgas domes pārstāvi, gan Latvijas Lielo pilsētu asociācijas pārstāvi. 
Papildus, jāprecizē plānošanas reģionu ģeogrāfisko atrašanās vietu, papildinot to ar vārdu “Latvijas”, kā arī jāaktualizē spēkā esošais Latgales Tūrisma asociācijas un Latvijas veselības tūrisma klastera nosaukumi sakarā ar to maiņu.

2. Latvijas tūrisma nozares pārstāvji ir izteikuši priekšlikumu mainīt padomes nolikumu, paredzot divus pārstāvjus no katras institūcijas, lai nodrošinātu kvorumu sēdēs (deleģējot pārstāvi un tā aizvietotāju prombūtnes laikā). Tāpat nepieciešams precizēt obligāti sasaucamo padomes sēžu skaitu, kā arī precizēt punktus, kas attiecas uz informācijas un dokumentu apriti starp padomes locekļiem.
Risinājuma apraksts
1. Padomes sastāvā šobrīd neietilpst 2023. gada 1. janvārī izveidotās Klimata un enerģētikas ministrijas pārstāvji. Tā kā Klimata un enerģētikas ministrija ir vadošā iestāde klimata un enerģētikas politikas jomu pārvaldībā un tās kompetencē esošie jautājumi ietekmē Latvijas tūrisma ilgtspējīgu attīstību, noteikumu projekts paredz 6. punktu papildināt ar 6.9. apakšpunktu, iekļaujot padomes sastāvā Klimata un enerģētikas ministrijas pārstāvi.

2.  Noteikumu projekta paredz 6.11. apakšpunktu sadalīt divos apakšpunktos, atsevišķi nodalot Rīgas domes pārstāvi un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas pārstāvi.

3. Noteikumu projekta 6.13. apakšpunktā ir nepieciešams precizējums, papildinot to ar vārdu “Latvijas”, tā precizējot plānošanas reģionu ģeogrāfisko atrašanās vietu.

4. Noteikumu projekta 6.16. apakšpunktā ir nepieciešams precizējums sakarā ar biedrības nosaukuma maiņu.

5. Noteikumu projekta 6.22. apakšpunktā ir nepieciešams precizējums sakarā ar nosaukumu maiņu.

6. LTRK ir lielākā uzņēmēju biedrība Latvijā, kurā apvienojušies tuvu 6000 biedru – visu Latvijas reģionu un nozaru mikro, mazie, vidējie un lielie uzņēmumi, asociācijas, pilsētu uzņēmēju klubi, un citas uzņēmēju apvienības. Tās galvenās darbības jomas ir uzņēmējdarbības vide, uzņēmumu konkurētspēja, eksports. LTRK Padome ir izveidojusi vairākas komitejas, tostarp Tūrisma, viesmīlības, izklaides nozaru komiteju, lai diskutētu par specifiskiem, uz nozari šaurāk attiecināmiem vai politikas jomas jautājumiem. Ņemot vērā augstāk minēto, Ekonomikas ministrija piedāvā iekļaut LTRK pārstāvi padomes sastāvā, lai stiprinātu padomes darbu. Noteikumu projekts paredz papildināt ar 6.27. apakšpunktu, iekļaujot padomes sastāvā LTRK pārstāvi.

7. LDDK ir lielākā un ietekmīgākā darba devējus pārstāvošā organizācija Latvijā, kas ir sociāli - ekonomisko sarunu partneris Ministru kabinetam, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai un pārstāv darba devēju intereses Saeimā un divpusējās sarunās ar nozaru ministrijām. Tās biedri kopā nodarbina 44% Latvijas darba ņēmēju. Latvijas Tūrisma un pasākumu nozares eksporta veicināšanas stratēģijā 2023 – 2027 minēts, ka 2022. gadā kopējā Latvijas eksporta apjomā tūrisma nozare sastāda 3,3% un pakalpojumu eksportā - 14,8%, tādējādi var secināt, ka tūrisma nozarē tiek nodarbināts liels skaits Latvijas rezidentu. Ņemot vērā LDDK lielo ietekmi kā darba devējus pārstāvošā organizācija Latvijā, tiek piedāvāts iekļaut tās pārstāvi padomes sastāvā, lai stiprinātu padomes darbu. Noteikumu projekts paredz papildināt ar 6.28. apakšpunktu, iekļaujot padomes sastāvā LDDK pārstāvi.

8. Latvijas Dabas tūrisma asociācija ir izveidota ar mērķi apvienot dabas tūrisma organizācijas Latvijā, pārstāvēt biedru intereses nacionālā un starptautiskā mērogā, attīstīt un popularizēt atbildīgu dabas tūrismu Latvijā. Tā kā Latvijas Dabas tūrisma asociācijas pamatuzdevumi ietekmē Latvijas tūrisma ilgtspējīgu attīstību, kā arī tā apvieno daudzus biedrus, kas sniedz pakalpojumus dabas tūrisma jomā, tiek piedāvāts iekļaut Latvijas Dabas tūrisma asociācijas pārstāvi padomes sastāvā.

9. Papildus noteikumu projekta 6.29. apakšpunktā ir nepieciešams precizējums, jo šajā apakšpunktā minētā asociācija vairs juridiski nepastāv un nepieciešams to aizstāt ar Latvijas Dabas tūrisma asociāciju.

10. Latvijas tūrisma nozares pārstāvji ir izteikuši priekšlikumu mainīt padomes nolikumu, precizējot padomes sastāvu un darbību. Tādējādi noteikumu projekta 8. punktā ir nepieciešams precizējums. Papildus Latvijas tūrisma nozares pārstāvji ir izteikuši priekšlikumu nominēt no attiecīgās institūcijas nevis vienu, bet divus pārstāvjus – pārstāvi un viņa aizvietotāju prombūtnes laikā, lai varētu nodrošināt darba nepārtrauktību.

11. MK noteikumu Nr. 162 14. punkts paredz organizēt padomes sēdes ne retāk kā četras reizes gadā, taču ņemot vērā, ka padome ir izveidojusi vairākas apakšgrupas, kuru uzdevums ir fokusēties uz dažādu šauru politisku, ekonomisku un tamlīdzīgu jautājumu risināšanu ar mērķi izstrādāt noteiktus priekšlikumus risināmiem jautājumiem, liels darba apjoms tiek veikts tieši šajās apakšgrupās. Savukārt lielā padome tiek sasaukta tikai gadījumos, kad apakšgrupās izdiskutētie jautājumi ir jāvirza apstiprināšanai padomē, vai arī tiek lemts par tādiem jautājumiem, kas skar visu nozari kopumā, tai skaitā, arī pārējo nozaru ministriju kompetences. Tiek piedāvāts samazināt padomes sēžu skaitu līdz divām reizēm gadā, papildinot MK noteikumu Nr. 162 14. punktu ar vārdiem: “un pārējās ir pēc pieprasījuma saskaņā ar šo noteikumu 13. punktu”.

12. MK noteikumu Nr. 162 18. punkta 18.5. apakšpunkts nodrošina informācijas un dokumentu starp padomes locekļiem. Taču, ņemot vērā, ka informācija varētu būt šauras interešu grupas ietvaros vai neattiecas uz padomē izskatāmajiem jautājumiem, tiek piedāvāts precizēt informācijas un dokumentu aprites mērķi, papildinot ar vārdiem: “ko sagatavo sekretariāts vai kas nonāk sekretariāta rīcībā un attiecas uz padomē izskatāmajiem jautājumiem”.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Ārlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Klimata un enerģētikas ministrija, Kultūras ministrija, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Satiksmes ministrija, Veselības ministrija, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija, Zemkopības ministrija
Nevalstiskās organizācijas
Biedrība "Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera", Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Lielo pilsētu asociācija, Latvijas Pašvaldību savienība, Rīgas Dome, Kurzemes tūrisma asociācija, Latgales tūrisma asociācija, Vidzemes Tūrisma asociācija, Zemgales Tūrisma asociācija, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija, Latvijas Restorānu biedrība, Latvijas Lauku tūrisma asociācija "Lauku ceļotājs", Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācija, Latvijas Kongresu birojs, Latvijas Dabas tūrisma asociācija
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Nav

6.4. Cita informācija

Priekšlikumi padomes sastāva izmaiņām saņemti no tūrisma nozares pārstāvjiem un izskatīti ar padomes dalībniekiem, kā arī - ņemot vērā LTRK un LDDK būtisko ietekmi dažādu tūrisma jomas jautājumu risināšanā, padomes sastāvā iekļauti to pārstāvji.
Visas izmaiņas ir saskaņotas ar LTKP un tāpēc atsevišķa sabiedrības līdzdalība netiek plānota.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Ārlietu ministrija
  • Satiksmes ministrija
  • Izglītības un zinātnes ministrija
  • Kultūras ministrija
  • Veselības ministrija
  • Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
  • Zemkopības ministrija
  • Klimata un enerģētikas ministrija
  • Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra
  • Rīgas dome; Latvijas Lielo pilsētu asociācija; Latvijas plānošanas reģions; Latvijas Pašvaldību savienība; Kurzemes tūrisma asociācija; Latgales tūrisma asociācija; Vidzemes Tūrisma asociācija; Zemgales Tūrisma asociācija; Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija; Latvijas Restorānu biedrība; Latvijas Bāru asociācija; Latvijas Ēdinātāju apvienība; Latvijas Lauku tūrisma asociācija "Lauku ceļotājs"; Latvijas veselības tūrisma klasteris; Latvijas Piļu un muižu asociācija; Latvijas Profesionālo gidu asociācija; Latvijas Tūrisma gidu asociācija; Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācija; Latvijas Kongresu birojs; Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera; Latvijas Darba devēju konfederācija; Latvijas Kempingu asociācija; Latvijas Dabas tūrisma asociācija; Latvijas Jaunatnes tūrisma mītņu asociācija "Apceļo Latviju".

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

Ņemot vērā, ka šobrīd LTKP ir 4 sanāksmes gadā, plānots samazināt LTKP sanāksmju skaitu līdz 2 sanāksmēm gadā (iespējami garākām). Tādējādi kopējais LTKP sanāksmju laiks kalendārā gada ietvaros būtu nemainīgs un arī iesaistīto iestāžu deleģēto pārstāvju slodze paliktu nemainīga. Kā arī tiktu efektivizēts darbs un laiks, kuru LTKP pārstāvji velta tūrisma nozares jautājumu risināšanai. Klāt nāk viena jauna iestāde - Klimata un enerģētikas ministrija, kuras pārstāvji jau līdz šim ir piedalījušies LTKP (iepriekš VARAM sastāvā).
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
LTKP sēdēs tiek veikta plānošanas dokumentu un normatīvu izstrāde un skaņošana, kā arī tiek nodrošināta nevalstisko organizāciju klātbūtne, kas pārstāv sabiedrību (tai skaitā valsts, pašvaldības un privātos partnerus) un to intereses. 

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk