Anotācija

Projekta mērķis ir aktualizēt Sakrālā mantojuma saglabāšanas finansēšanas likumā (turpmāk – Likums) Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes nosaukumu, kā arī papildināt Likumu ar jaunu kultūras pieminekļu vērtību grupu – reģionālas nozīmes kultūras piemineklis atbilstoši 2018.gada 17.maija grozījumiem likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”.

Vispārējā kārtība

Likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 5.pants nosaka, ka valsts pārvaldi kultūras pieminekļu aizsardzībā un izmantošanā nodrošina Ministru kabinets, un to realizē Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde. 2018.gada 13.jūnijā stājās spēkā 2018.gada 17.maija likums “Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību””, kas paredz iestādes nosaukuma maiņu no “Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija” uz “Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde”. Likumā ir norādīts Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes iepriekšējais nosaukums “Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija”. Projekta 1.pants paredz aizstāt visā Likumā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas nosaukumu uz “Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde”.

Saskaņā ar likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 14.panta pirmo daļu kultūras pieminekļus atbilstoši to vēsturiskajai, zinātniskajai, mākslinieciskajai vai citādai kultūras vērtībai iedala valsts, reģiona un vietējās nozīmes kultūras pieminekļos un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā iekļauj kā valsts, reģiona vai vietējās nozīmes kultūras pieminekļus valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 14.panta piektā daļa nosaka, ka valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā reģiona nozīmes kultūras pieminekli var iekļaut objektus ar noteiktam Latvijas reģionam raksturīgu īpašu zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi. Atbilstoši likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” pārejas noteikumu 4.punktam Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde līdz 2018.gada 31.decembrim izstrādā kritērijus kultūrvēsturisku objektu iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā reģiona vai vietējās nozīmes kultūras pieminekļus. Savukārt likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” pārejas noteikumu 5.punkts nosaka, ka Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde līdz 2020.gada 31.decembrim pārskata valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļauto kultūras pieminekļu statusu, izvērtējot šo pieminekļu atbilstību reģiona vai vietējās nozīmes kultūras pieminekļa kritērijiem.

Ar Kultūras ministrijas 2022.gada 23.decembra rīkojumu Nr.2.5-1-202 “Grozījumi Kultūras ministrijas 1998.gada 29.oktobra rīkojumā Nr.128 “Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu”” ir veiktas izmaiņas Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, pamatojoties uz Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes izvērtējumu par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļauto valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu atbilstību valsts nozīmes, reģiona nozīmes vai vietējās nozīmes kultūras pieminekļa kritērijiem. Izmaiņas Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā 2022.gada 29.decembrī ir publicētas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un ir stājušās spēkā 2022.gada 30.decembrī.

2021.gada 9.decembrī notika Sakrālā mantojuma padomes (turpmāk – Padome) sēde, kurā pēc Padomes priekšsēdētāja Romāna Ganiņa ierosinājuma tika izskatīts jautājums par nepieciešamajām izmaiņām Likumā saistībā ar 2018.gada 17.maija grozījumiem likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”, kas stājās spēkā 2018.gada 13.jūnijā, un nosaka trīs valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu vērtību grupas –  valsts nozīmes, reģiona nozīmes un vietējas nozīmes.

Grozījumi Likumā ir nepieciešami, lai atbilstoši 2018.gada 17.maija grozījumiem likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” papildinātu Likumu ar reģiona nozīmes aizsargājamu kultūras pieminekļu statusā esošu kulta celtņu, tai skaitā Latvijas dievnamu, klosteru, kapelu, lūgšanu namu un reliģisko rituālu priekšmetu, kā nacionāli nozīmīgas kultūras mantojuma daļas saglabāšanu nākamajām paaudzēm, kā arī nodrošinātu ar Kultūras ministrijas 2022.gada 23.decembra rīkojumu Nr.2.5-1-202 “Grozījumi Kultūras ministrijas 1998.gada 29.oktobra rīkojumā Nr.128 “Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu”” veiktajām izmaiņām Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā reģiona nozīmes statusā noteikto kultūras pieminekļu īpašniekiem (reliģiskajām organizācijām) iespēju pretendēt uz Likumā noteiktajām atbalsta iespējām sakrālā mantojuma finansēšanas programmā reģiona nozīmes sakrālajiem kultūras pieminekļiem.

Pēc veiktajām izmaiņām Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā – šobrīd kā reģiona nozīmes sakrālie kultūras pieminekļi ir noteikti 508 kultūras pieminekļi, no kuriem 116  nekustamie arhitektūras pieminekļi un 392 kustami mākslas pieminekļi, attiecīgi uz kuriem attieksies Likuma regulējuma izmaiņas.

Nē

-