Anotācija

Noteikumu projekts paredz palielināt minimālo ieņēmumu kritērija apmēru un palielināt marķētās dīzeļdegvielas daudzuma apmēru, kas nepieciešams lauksaimniecībā izmantojamās zemes apstrādei atkarībā no kultūrauga veida.

01.06.2025.

Marķēto dīzeļdegvielu Lauku atbalsta dienests piešķir saimnieciskajam gadam no kārtējā gada 1.jūlija līdz nākamā gada 30.jūnijam. Iesniegumu marķētās dīzeļdegvielas daudzuma saņemšanai lauksaimniekam jāiesniedz līdz kārtējā gada 1.jūnijam. Savukārt Lauku atbalsta dienestam lēmums jāpieņem līdz kārtējā gada 30.jūnijam. Lai Lauku atbalsta dienests lēmumus 2025./2026.saimnieciskajam gadam varētu pieņemt balstoties uz ar grozījumiem noteiktajiem minimālo ieņēmumu kritērijiem un ar grozījumiem palielinātajiem marķētās dīzeļdegvielas daudzumiem, nepieciešams noteikt grozījumu spēkā stāšanās termiņu - 2025.gada 2.jūniju. Tā kā noteikumu projekts stāsies spēkā ar 2.jūniju, bet noteikumos noteikts iesniegumu iesnigšanas termiņš 1.jūnijs, tad noteikumu projekts papildināts ar pārejas normu, kurā 2025.gadā iesniegumu iesniegšanas termiņš pagarināts līdz 2025.gada 10.jūnijam.

Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 12. novembra sēdes protokola Nr. 48 35.§ “Par priekšlikumiem 2025. gada budžeta projektu pavadošo likumprojektu izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā” 17.3. apakšpunktam (turpmāk – protokols Nr. 48), kurā noteikts, lai Ministru kabinets varētu lemt par nepieciešamību mainīt marķētās dīzeļdegvielas, kurai piemēro samazināto akcīzes nodokļa likmi, apjomus uz vienu hektāru un pielāgot minimālos ieņēmumus no viena hektāra konvencionālām un bioloģiskajām saimniecībām, Zemkopības ministrija sagatavoja informatīvo ziņojumu "Par lauksaimniecībā izmantojamās marķētās dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa atvieglojuma pilnveidošanu" (turpmāk - informatīvais ziņojums).
Lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, sākot ar 2015. gada 1. jūliju, ir noteikts maksimālais marķētās dīzeļdegvielas daudzums, ko tie ir tiesīgi iegādāties vienā saimnieciskajā gadā (no kārtējā gada 1. jūlija līdz nākamā gada 30. jūnijam) un ko rēķina no 60 līdz 130 litriem marķētās dīzeļdegvielas par katru lauksaimniecības produkcijas ražotāja atbalstam deklarēto un apstiprināto LIZ hektāru.
Savulaik šāds marķētās dīzeļdegvielas daudzums tika noteikts pamatojoties uz SIA “Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju centra” (turpmāk – LLKC) ekspertu 2013. gadā izdarītajiem aprēķiniem.
Zemkopības ministrija jau ilgstoši un vairākkārt ir saņēmusi lauksaimnieku nevalstisko organizāciju priekšlikumus, ar lūgumu palielināt likumā noteiktos marķētās dīzeļdegvielas daudzumus, ar argumentāciju, ka šobrīd noteiktie marķētās dīzeļdegvielas daudzumi neatbilst reālajai vajadzībai. Šī ir arī viena no lauksaimnieku 2023. gada protestu prasībām, tādēļ iniciatīva izdarīt grozījumus likumā nāk no pašiem lauksaimniekiem.
LLKC eksperti ir aktualizējuši aprēķinus par marķētās dīzeļdegvielas daudzumu, kas nepieciešams LIZ apstrādei atkarībā no kultūrauga un zemes apstrādes tehnoloģijas veida. Marķētās dīzeļdegvielas daudzuma pārskatīšana nepieciešama augļkopības, dārzeņkopības un piena lopkopības nozarēm.
Marķētās dīzeļdegvielas daudzuma pārskatīšana galvenokārt nepieciešama, ņemot vērā mehanizācijas attīstības augļkopības, dārzeņkopības un lopkopības nozarēs. Ievērojot to, ka lauksaimniecības nozare saskaras ar nepietiekamu darbaspēka nodrošinājumu, kā arī pieaugot darbaspēka izmaksām daudzi lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas procesi, tiek veikti ar specializētu tehniku. Turklāt, ievērojot šā brīža klimatiskos apstākļus un tehnoloģiju attīstību, ir palielinājusies zālāju pļaušanas intensitāte. Šobrīd zālāji saimniecībās ir jāpļauj trīs līdz četras reizes sezonā (agrāk to darīja vienu līdz divas reizes).
Zemkopības ministrija jau 2024. gada otrajā ceturksnī sākumā uzsāka diskusijas ar lauksaimnieku nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, lai vienotos par iespējamiem risinājumiem marķētās dīzeļdegvielas daudzuma pārskatīšanai, kas nodrošina fiskāli neitrālu ietekmi uz valsts budžetu.
Lai nodrošinātu neitrālu ietekmi uz valsts budžetu, būtu nepieciešams palielināt prasības par minimālo ieņēmumu līmeni, kas noteiktas Ministru kabineta 2015. gada 14. aprīļa noteikumu Nr. 194 "Kārtība, kādā piemēro samazināto akcīzes nodokļa likmi iezīmētai (marķētai) dīzeļdegvielai (gāzeļļai), ko izmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanai, lauksaimniecības zemes apstrādei un meža vai purva zemes apstrādei, kurā kultivē dzērvenes vai mellenes, kā arī zemes apstrādei zem zivju dīķiem" (turpmāk - Noteikumi Nr.194) 8.1. apakšpunktā. Atbilstoši noteikumu Nr. 194 8.1. apakšpunktam, šobrīd lauksaimniecības produkcijas ražotājs ir tiesīgs saņemt minēto noteikumu 1. pielikumā noteikto marķētas dīzeļdegvielas daudzumu, ja ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas vai akvakultūras produkcijas ražošanas, neieskaitot saņemto valsts un Eiropas Savienības atbalstu (turpmāk – ieņēmumi), atbilstoši Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajai gada ienākumu deklarācijai vai uzņēmuma gada pārskatam par iepriekšējo taksācijas gadu ir 350 euro par hektāru konvencionālajām saimniecībām un 210 euro par hektāra bioloģiskajām saimniecībām.
Zemkopības ministrijas un lauksaimnieku nevalstisko organizāciju pārstāvju diskusiju rezultātā, kurās vērtēti vairāki iespējamie varianti, tika izvirzīti šādi divi iespējamie varianti, kas atspoguļoti informatīvajā ziņojumā.
Iespējamie varianti marķētās dīzeļdegvielas daudzuma pārskatīšanai ir izskatīti 2024.gada 28.oktobra Lauksaimniecības konsultatīvās padomes sēdē, kurā tika nolemts Zemkopības ministrijai iesniegt priekšlikumus likumprojektam “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” kā tas paredzēts pirmajā variantā, ņemot vērā ka lielākā daļa lauksaimnieku nevalstisko organizāciju to atbalsta. Pirmais variants paredzēja noteikt minimālo ieņēmumu kritēriju konvencionālajām saimniecībām 450/ha un bioloģiskajām saimniecībām - 270 euro/ha un palielināt marķētās dīzeļdegvielas daudzumus atkarībā no audzējamās kultūras augļkopībai līdz 180 litriem/hektāru, dārzeņkoībai līdz 290 litriem/hektāru, konvencionālajām zālāju platībām līdz 180 litriem/hektāru un bioloģiskajām zālāju platībām līdz 145 litriem/hektāru. 
Zemkopības ministrija sarunās ar lauksaimnieku nevalstiskajām organizācijām tika izskatīts arī biedrības “Latvijas Biškopības biedrība” priekšlikums arī tiem biškopjiem, kuru rīcībā nav LIZ platības, paredzēt iespēju saņemt marķēto dīzeļdegvielu, jo tā viņiem nepieciešama, lauksaimniecības produkcijas – medus ražošanai. Tomēr šis priekšlikums netika virzīts, jo ir nepieciešams to vēl padziļinātāk vērtēt.
Biedrība “Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija” aicināja rast jaunu risinājumu, kas tika pamatots ar to, ka ir nepieciešams nodrošināt vienlīdzības principu starp bioloģiskajām un konvencionālajām saimniecībām. Biedrība “Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija” informēja Zemkopības ministriju par tās veikto aptauja, kas liecināja, ka zemāks degvielas patēriņš varētu tikt attiecināms vienīgi uz tiem bioloģiskajiem lopkopjiem, kas strādā ekstensīvi. Biedrība “Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija” norādīja, ka ir daudz tādu bioloģisko lopkopības saimniecību, kuru biznesa pieeja prasa ievērojami lielāku marķētās dīzeļdegvielas patēriņu, kā rezultātā tām ir nepieciešams tikpat liels marķētās dīzeļdegvielas daudzums kā konvencionālajām saimniecībām. Tādēļ biedrība “Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija” aicināja jaunajā risinājumā paredzēt iespēju, lai tām bioloģiskajām saimniecībām, kas strādā intensīvi un spēj izpildīt konvencionālajām saimniecībām noteiktās prasības par minimālo ieņēmumu apmēru un minimālo dzīvnieku blīvumu uz vienu hektāru, tiktu nodrošināts tikpat liels marķētās dīzeļdegvielas daudzums kā konvencionālajām saimniecībām.
Informatīvais ziņojums tika izskatīts Ministru kabineta 2025.gada 1.aprīļa sēdē, kurā valdība atbalstīja likumā “Par akcīzes nodokli” noteiktā marķētās dīzeļdegvielas daudzuma palielināšanu lauksaimniekiem, vienlaikus, lai nodrošinātu neitrālu fiskālo ietekmi uz valsts budžetu, valdība atbalstīja arī priekšlikumu palielināt minimālo ieņēmumu apmēru, kas noteikts kā kritērijs, lai saņemtu marķētās dīzeļdegvielas daudzumu.
Atbilstoši Ministru kabineta 2025.gada 1.aprīļa sēdes protokola Nr.13 41.§ "Informatīvais ziņojums "Par lauksaimniecībā izmantojamās marķētās dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa atvieglojuma pilnveidošanu"" 2.punktam tika atbalstīts likuma "Par akcīzes nodokli" 18. panta piektās daļas 3. punktā noteikto marķētās dīzeļdegvielas daudzuma palielināšanu lauksaimniekiem atkarībā no audzējamās kultūras, šādā apmērā:
1. augļkopībā no 130 līdz 180 litriem par hektāru;
2. dārzeņkopībā no 130 līdz 290 litriem par hektāru;
3. konvenciālajām zālāju platībām no 130 līdz 180 litriem par hektāru;
4. bioloģiskajām zālāju platībām no 130 līdz 145 litiem par hektāru;
5. bioloģiskajām zālāju platībām, par kurām lauksaimnieks nodrošina konvencionālo platību nosacījumus, no 130 līdz 180 litriem par hektāru.
Atbilstoši Ministru kabineta 2025.gada 1.aprīļa sēdes protokola Nr.13 41.§ "Informatīvais ziņojums "Par lauksaimniecībā izmantojamās marķētās dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa atvieglojuma pilnveidošanu"" 4.punktam tika dots uzdevums Zemkopības ministrijai līdz 2025.gada 15.maijam sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus noteikumos Nr.194, paredzot palielināt minimālo ieņēmumu prasību konvencionālajām saimniecībām līdz 450 euro no hektāra un bioloģiskajām saimniecībām līdz 270 euro no hektāra.

Nē

Ar noteikumu projektu paredzētā marķētās dīzeļdegvielas daudzuma palielināšanu, vienlaikus pārskatot minimālo ieņēmumu prasības apmēru, kopumā pozitīvi ietekmēs lielāko daļu lauksaimnieku (gan fiziskās, gan juridiskās personas) – 9 653 jeb 62 % no visiem marķētās dīzeļdegvielas saņēmējiem. Šie ir tie lauksaimnieki, kas jau šobrīd veic mērķtiecīgu lauksaimniecības produkcijas ražošanu, un ir orientēti uz tirgu, gūstot ieņēmumus un vienlaikus radot augstāku pievienotās vērtības radīšanu Latvijas tautsaimniecībai kopumā. Šie ir tie lauksaimnieki, kas jau šobrīd spēj izpildīt plānoto minimālo ieņēmumu kritērija prasību un kas mērķēti uz ražošanas efektivitātes palielināšanu.
Palielinot minimālo ieņēmumu prasību konvencionālajām saimniecībām no 350 līdz 450 euro par hektāru un bioloģiskajām saimniecībām no 210 līdz 270 euro par hektāru, paredzams, ka šī prasība netiks nodrošināta kopumā par 132 tūkst. hektāriem, jeb 9% no kopējās platības. Tās ir 5 809 saimniecības (gan fiziskās, gan juridiskās personas) jeb 38 % no kopējo saimniecību skaita, kurām kopumā par 132 tūkst. ha samazināsies marķētās dīzeļdegvielas daudzums, jo tās nespēs nodrošināt minimālos ieņēmumus 100 % uz visām LIZ platībām.

Ar noteikumu projektu paredzētā marķētās dīzeļdegvielas daudzuma palielināšanu, vienlaikus pārskatot minimālo ieņēmumu prasības apmēru, kopumā pozitīvi ietekmēs lielāko daļu lauksaimnieku (gan fiziskās, gan juridiskās personas) – 9 653 jeb 62 % no visiem marķētās dīzeļdegvielas saņēmējiem. Šie ir tie lauksaimnieki, kas jau šobrīd veic mērķtiecīgu lauksaimniecības produkcijas ražošanu, un ir orientēti uz tirgu, gūstot ieņēmumus un vienlaikus radot augstāku pievienotās vērtības radīšanu Latvijas tautsaimniecībai kopumā. Šie ir tie lauksaimnieki, kas jau šobrīd spēj izpildīt plānoto minimālo ieņēmumu kritērija prasību un kas mērķēti uz ražošanas efektivitātes palielināšanu.
Palielinot minimālo ieņēmumu prasību konvencionālajām saimniecībām no 350 līdz 450 euro par hektāru un bioloģiskajām saimniecībām no 210 līdz 270 euro par hektāru, paredzams, ka šī prasība netiks nodrošināta kopumā par 132 tūkst. hektāriem, jeb 9% no kopējās platības. Tās ir 5 809 saimniecības (gan fiziskās, gan juridiskās personas) jeb 38 % no kopējo saimniecību skaita, kurām kopumā par 132 tūkst. ha samazināsies marķētās dīzeļdegvielas daudzums, jo tās nespēs nodrošināt minimālos ieņēmumus 100 % uz visām LIZ platībām.

Nē

Nē

Nē

Nē

-