Anotācija (ex-ante)

21-TA-94: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā
 " sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
ES dokuments
Apraksts
1. Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 23. oktobra Direktīva (ES) 2019/1936, ar ko groza Direktīvu 2008/96/EK par ceļu infrastruktūras drošības pārvaldību (turpmāk – Direktīva 2019/1936).
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
2. Satiksmes ministrijas iniciatīva.
Apraksts
3. Valsts sekretāru 2021.gada 9.decembra sanāksmes (prot.Nr.41., 2. §) 2.1.apakšpunktā dotais uzdevums Satiksmes ministrijai sagatavot grozījumus Ceļu satiksmes likumā, precizējot deleģējumu Ministru kabinetam saistībā ar uzvedības korekcijas programmas organizēšanas, norises un apmaksas kārtību.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
1. Pārņemt Direktīvas 2019/1936 prasības.
2. Vienkāršot satiksmes organizācijas ieceru saskaņošanas kārtību.
3. Precizēt regulējumu attiecībā uz caurlaižu izsniegšanu pasta komersantu un institūciju transportlīdzekļiem.
4. Novērst Latvijas Republikas normatīvo aktu neatbilstību ES Tiesas spriedumiem.
5. Precizēt deleģējumu Ceļu satiksmes likumā saistībā ar uzvedības korekcijas programmas organizēšanas, norises un apmaksas kārtību.
6. Novērst diskriminējošu reģistrācijas aizliegumu attiecībā pret kokvedējiem.
7. Precizēt lietoto terminoloģiju.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
1. Šobrīd no Direktīvā 2019/1936 noteiktajām ceļu infrastruktūras drošības pārvaldības procedūrām Ceļu satiksmes likumā ceļu pārvaldītājam ir noteikts pienākums nodrošināt tikai ceļu drošības auditu veikšanu. Ceļu satiksmes likuma 6. panta pirmās daļas 6. punktā noteikts, ka ceļa pārvaldītāja pienākums ir nodrošināt ceļu drošības audita veikšanu, savukārt 6. panta otrajā daļa noteikts, ka Ministru kabinets nosaka ceļu drošības auditēšanas un ceļu drošības auditoru sertificēšanas kārtību.
Cita Direktīvas 2019/1936 ceļu infrastruktūras drošības pārvaldības procedūra – “ceļu drošības inspekciju veikšana” – šobrīd nav Latvijas normatīvajos aktos, taču VSIA “Latvijas Valsts ceļi”  (turpmāk - LVC) jau šobrīd visiem valsts galvenajiem autoceļiem veic ceļu drošības inspekcijas, pamatojoties uz likuma “Par autoceļiem” 7. panta trešajā daļā noteikto, ka Satiksmes ministrija deleģē ceļu satiksmes organizācijas uzraudzību LVC saskaņā ar deleģēšanas līgumu. Pirmo reizi ceļu drošības inspekcijas LVC daļai valsts galveno autoceļu veica 2013. gadā un kopš tā laika ceļu drošības inspekcijas veic vienu reizi četros gados katram valsts galvenajam autoceļam. Ņemot vērā, ka LVC jau šobrīd veic ceļu drošības inspekcijas, šai normai nebūs ietekmes uz valsts budžetu.
Vēl viena Direktīvas 2019/1936 ceļu infrastruktūras drošības pārvaldības procedūra ir ceļu satiksmes drošības ietekmes novērtējums. Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra direktīvas 2008/96/EK par ceļu infrastruktūras drošības pārvaldību (turpmāk – Direktīva 2008/96/EK) 3. panta 2. punktam ceļu satiksmes drošības ietekmes novērtējumu veic sākotnējās plānošanas posmā, pirms infrastruktūras projekts tiek apstiprināts. Savukārt atbilstoši Direktīvas 2008/96/EK 2. panta 9. punktam infrastruktūras projekts ir jauna ceļu infrastruktūras izveides vai būtisku esošā ceļu tīkla izmaiņu projekts, kas ietekmē satiksmes plūsmu. Ceļu satiksmes drošības ietekmes novērtējuma ietekmi uz valsts budžetu būs iespējams noteikt pie Ministru kabineta noteikumu izstrādes, ņemot vērā to, ka iespējama papildus jaunu ceļu infrastruktūras vai būtisku esošā ceļu tīkla izmaiņu projektu plānošana periodā līdz Ministru kabineta noteikumu izstrādei.
Savukārt “tīkla mēroga ceļu satiksmes drošības novērtējums” ir jauna Direktīvas 2019/1936 uz risku balstīta, proaktīva ceļu infrastruktūras drošības pārvaldības procedūra, kas aizstāj pašreizējo Direktīvas 2008/96/EK procedūru “ceļu posmu klasificēšana, kuros bieži notiek ceļu satiksmes negadījumi”, kas pēc savas būtības ir reaktīva. Kārtību, kādā klasificē ceļu posmus, kuros bieži notiek ceļu satiksmes negadījumi, un ceļu tīkla drošību Eiropas ceļu tīklā līdz 2021. gada 17. decembrim noteica Ministru kabineta 2010. gada 28. decembra noteikumi Nr.1240 “Kārtība, kādā klasificē ceļu posmus, kuros bieži notiek ceļu satiksmes negadījumi”. Ņemot vērā, ka procedūra “tīkla mēroga ceļu satiksmes drošības novērtējums” aizstāj procedūru “ceļu posmu klasificēšana, kuros bieži notiek ceļu satiksmes negadījumi”, šī norma neradīs papildu izdevumus valsts budžetam.

2. Ceļa zīmes ir īpaša veida administratīvie akti, kas ietver vispārēju rīkojumu (Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2008. gada 7. marta lēmums lietā Nr. SKA‑213/2008.), tās regulē nenoteikta skaita satiksmes dalībnieku rīcību nenoteikta skaita gadījumos. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 1. panta trešajai daļai šāda veida administratīvie akti tiek dēvēti par vispārīgajiem administratīvajiem aktiem – lēmumiem, kurus likumā paredzētajos gadījumos iestāde izdod attiecībā uz individuāli nenoteiktu personu loku, kas atrodas konkrētos un identificējamos apstākļos.
Viena no administratīvā akta pazīmēm ir tā, ka to izdod iestāde. Ceļa zīmju gadījumā par administratīvā akta izdevēju atzīstama iestāde, kura uzrauga satiksmes organizāciju un tās tehnisko līdzekļu izvietojumu, kā arī saskaņo šo līdzekļu izvietošanu, uzstādīšanu un noņemšanu. Ceļu satiksmes likuma 4. panta astotajā daļā paredzēts, ka satiksmes organizāciju un tās tehnisko līdzekļu izvietojuma atbilstību Latvijā obligāti piemērojamo standartu un citu normatīvu prasībām uzrauga LVC.
Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 38. panta otro daļu satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu izvietošanu, uzstādīšanu un noņemšanu veic ceļa pārvaldītājs atbilstoši saskaņotai projekta dokumentācijai vai saskaņojot ar LVC, turklāt minētais saskaņojums attiecas uz uzstādīt paredzētā ceļu satiksmes organizācijas tehniskā līdzekļa atbilstību standartiem ceļu satiksmes drošības jomā.
Vienlaikus saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 6. panta pirmās daļas 2. punktu satiksmes organizēšana ir ceļa pārvaldītāja pienākums. Savukārt ceļa pārvaldītājs atbilstoši šā likuma 1. panta 2. punktam ir īpašnieks vai cita fiziskā vai juridiskā persona, kurai attiecīgais ceļš nodots pārvaldījumā (pārziņā). Ceļu satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu uzstādīšana vispirms ir tieši ceļa pārvaldītāja lēmums. 
Saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 15. panta 2. un 13. punktu pašvaldības autonomās funkcijas ir gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un saskaņā ar attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumu noteikt zemes izmantošanas un apbūves kārtību, tomēr šobrīd pašvaldības nekādā veidā nepiedalās saskaņošanas procesā, kas saistīts ar satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu uzstādīšanu vai noņemšanu tās administratīvajā teritorijā uz komersantu un māju ceļiem, ieskaitot dzīvojamās zonās, daudzdzīvokļu namu pagalmos, degvielas uzpildes staciju, stāvvietu teritorijās un citās tamlīdzīgās vietās, kurās var notikt ceļu satiksme. Līdz ar to Ceļu satiksmes likuma 38. pants ierobežo pašvaldību tiesības efektīvi plānot satiksmes organizāciju, transportlīdzekļu stāvvietu skaitu un izvietojumu u.tml. tās administratīvajā teritorijā uz  komersantu un māju ceļiem.
Ceļu satiksmes likuma 6. pantā noteikti ceļu pārvaldītāja pienākumi, kas pašvaldību ielu gadījumā, ir pašas pašvaldības vai to pakļautības iestādes, šī panta pirmajā daļā noteikts pienākums ceļa pārvaldītājam nodrošināt, lai ceļš pastāvīgi tiktu uzturēts satiksmei drošā stāvoklī atbilstoši normatīvajiem aktiem un standartiem ceļu satiksmes drošības jomā. Secināms, ka jau šobrīd pašvaldību ielu gadījumā, uzturēšanu satiksmei drošā stāvoklī, jānodrošina pašvaldībām. Vienlaikus norādām, ka atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 4. panta pirmajā daļā noteiktajam ceļu satiksmes vispārējo pārvaldi realizē pašvaldības atbilstoši savai kompetencei, kā arī likuma “Par pašvaldībām” 15. panta 2. punktu, kas noteic, ka pašvaldību autonomā funkcija ir gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību, tostarp ceļu būvniecību un uzturēšanu.
Taču pēc Satiksmes ministrijai pieejamās informācijas, jau šobrīd aptuveni pusē no Latvijas pašvaldību darbojas pašvaldību izveidotas komisijas vai ir atbildīgās amatpersonas, kas saskaņo satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu uzstādīšanu un noņemšanu (turpmāk – struktūras).
Vienlaikus jāvērš uzmanība, ka saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 1. panta 3.punktā noteikto termina “ceļš” definīciju, ceļš ir jebkura satiksmei izbūvēta teritorija, kā arī ceļa kompleksā ietilpst ceļš, mākslīgās būves, ceļu inženierbūves un satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi, tostarp ceļa zīmes, luksofori, signālstabiņi, aizsargbarjeras, gājēju barjeras, vertikālie un horizontālie ceļa apzīmējumi un citi tehniskie līdzekļi.
Atbilstoši Būvniecības likuma pirmajā pantā noteiktajai “būves” definīcijai tā ir būvdarbu rezultātā radusies ar zemi vai gultni saistīta ķermeniska lieta (ēka vai inženierbūve), kurai ir nosakāms būves lietošanas veids.
Ņemot vērā, ka ceļš ir izbūvēta teritorija atbilstošo Ceļu satiksmes likuma 1. panta 3.punktā noteiktajai definīcijai, secināms, ka ceļi ir būves un tā kompleksā ietilpstošie satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi ir būves kompleksā ietilpstoši.
Secīgi vietējās pašvaldības kompetence ir noteikta Būvniecības likuma 7. pantā, kura pirmās daļas 1.punktā ir noteikts, ka Būvniecības likuma izpildei vietējā pašvaldība nodrošina ar būvniecības procesu saistītā administratīvā procesa tiesiskumu, cita starpā izveidojot būvvaldi savā teritorijā vai vienojoties ar citām pašvaldībām par kopīgas būvvaldes izveidi.
Savukārt Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumi Nr.633 “Autoceļu un ielu būvnoteikumi” (turpmāk – Noteikumi Nr.633) cita starpā nosaka pašvaldību ceļu, ielu, māju ceļu  un komersantu ceļu būvniecības procesa kārtību, kā arī būvniecības procesam nepieciešamos dokumentus un to saturu.
Atbilstoši Noteikumu Nr.633 61. punktā noteiktajam 3. nodaļā “Ceļu, ielu un komersantu būvnoteikumi” noteiktās prasības cita starpā attiecas uz jaunu pašvaldības ceļu, ielu, velosipēdu ceļu, gājēju ceļu, māju ceļu un komersantu ceļu būvniecību, satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu būvniecību, kā arī uz esošo pašvaldības ceļu, ielu, velosipēdu ceļu, gājēju ceļu, māju ceļu un komersantu ceļu atjaunošanu, pārbūvi un nojaukšanu.
Ar Noteikumos Nr.633 noteikto normatīvajā regulējumā nostiprināts fakts, ka satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi pakļaujas būvniecības regulējumam un to uzstādīšana un noņemšana ir būvniecības procesa sastāvdaļa, par kuru pašvaldību teritorijās atbilstoši Būvniecības likuma 7. panta pirmajā daļā noteiktajam ir atbildīga attiecīgā pašvaldības būvvalde.
Vienlaikus Noteikumu Nr.633 64.1 punktā noteikts, ka paskaidrojuma raksts ir vispārīgi vajadzīgs satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu būvniecībai, taču tas nav vajadzīgs ceļa zīmju, aizsargbarjeru, signālstabiņu un horizontālo un vertikālos apzīmējumu būvniecībai. Noteikumi Nr.633 nenosaka pienākumu ceļa zīmju, aizsargbarjeru, signālstabiņu un horizontālo un vertikālos apzīmējumu būvniecību saskaņot tikai un vienīgi ar LVC.

3. Ceļu satiksmes likuma 45.panta otrās daļas 1.punktā ir noteikts, ka atsevišķos gadījumos ar Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniegtām caurlaidēm pasta komersantu transportlīdzekļiem un tādiem Saeimas, Valsts prezidenta kancelejas, Valsts kancelejas, ministriju, Augstākās tiesas un Ģenerālprokuratūras transportlīdzekļiem, ar kuriem nogādā pasta sūtījumus, pildot attiecīgo uzdevumu, ir tiesības neievērot apstāšanās noteikumus un stāvēšanas noteikumus uz laiku līdz 30 minūtēm, blakus caurlaidei novietojot informāciju par laiku, kad transportlīdzeklis attiecīgajā vietā apturēts, kā arī ceļa zīmju "Braukt aizliegts", "Mehāniskajiem transportlīdzekļiem braukt aizliegts" un "Kravas automobiļiem braukt aizliegts" prasības.
Ceļu satiksmes likuma 45.panta otrās daļas 2.punktā ir noteikts, ka atsevišķos gadījumos ar Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniegtām caurlaidēm transportlīdzekļiem, ar kuriem veic inkasāciju, pildot attiecīgo uzdevumu, ir tiesības neievērot apstāšanās un stāvēšanas noteikumus, kā arī ceļa zīmju "Braukt aizliegts", "Mehāniskajiem transportlīdzekļiem braukt aizliegts" un "Kravas automobiļiem braukt aizliegts" prasības.
Pamatojoties uz Ceļu satiksmes likuma 45.panta 2.2 daļu, tika izdoti Ministru kabineta 2016.gada 22.novembra noteikumi Nr.738 “Noteikumi par caurlaidēm, kas dod tiesības transportlīdzekļu vadītājiem darba uzdevumu pildīšanas laikā neievērot atsevišķas ceļu satiksmes noteikumu prasības” (turpmāk – Noteikumi Nr.738).
Saskaņā ar Noteikumu Nr.738 2.punktu Satiksmes ministrija caurlaides izsniedz pasta komersantu reģistrā reģistrēta pasta komersanta (turpmāk – pasta komersants) īpašumā vai turējumā reģistrētam transportlīdzeklim, kuru izmanto pasta pakalpojumu sniegšanai (turpmāk – pasta komersanta transportlīdzeklis), universālā pasta pakalpojuma sniedzēja īpašumā vai turējumā reģistrētam transportlīdzeklim (turpmāk – universālā pasta pakalpojuma sniedzēja transportlīdzeklis), kuru izmanto universālā pasta pakalpojuma sniegšanai, kā arī Saeimas, Valsts prezidenta Kancelejas, Valsts kancelejas, Augstākās tiesas, Ģenerālprokuratūras un ministrijas (turpmāk – institūcija) īpašumā vai turējumā reģistrētam transportlīdzeklim (turpmāk – institūcijas transportlīdzeklis), ar kuru nogādā šo institūciju dokumentus.
Saskaņā ar Noteikumu Nr.738 3.punktu Valsts policija caurlaides izsniedz apsardzes komersanta vai kredītiestādes iekšējās drošības dienesta (turpmāk – inkasents) īpašumā vai turējumā reģistrētam transportlīdzeklim (turpmāk – inkasācijas apsardzes transportlīdzeklis).
Pamatojoties uz Noteikumos Nr.738 noteikto, Satiksmes ministrija un Valsts policija katram kalendārajam gadam veic papīra caurlaižu pasūtīšanu atbilstoši noteiktajiem paraugiem. Pasta komersantu un institūciju transportlīdzekļu caurlaižu vizuālais izskats atšķiras no universālā pasta pakalpojuma sniedzēja transportlīdzekļu caurlaidēm (krāsa: zaļa - oranža), kā arī atšķiras no inkasācijas apsardzes transportlīdzekļu caurlaidēm (krāsa: zila).
Transportlīdzekļu vadītājiem, saskaņā ar noteikumiem, darba uzdevumu pildīšanas laikā caurlaidi jānovieto pie transportlīdzekļa priekšējā loga. 

4. Eiropas Savienības Tiesas 2021. gada 22. jūnija spriedumā lietā C-439/19 secināts, ka Eiropas Savienības tiesību akti datu aizsardzības jomā, proti, Vispārīgā datu aizsardzības regula, nepieļauj Latvijas tiesisko regulējumu, ar kuru ceļu satiksmes drošības iestādei (CSDD) ir noteikts pienākums darīt sabiedrībai pieejamus datus par transportlīdzekļu vadītājiem reģistrētajiem pārkāpumu uzskaites punktiem par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, neuzliekot personai, kura pieprasa piekļuvi, pienākumu pamatot šo datu iegūšanu ar konkrētu interesi.
Saskaņā ar Satversmes tiesas 2021. gada 13. novembra spriedumu lietā Nr. 2018-18-01 Satversmes tiesa ir atzinusi, ka Ceļu satiksmes likuma 14.1 panta otrā daļa, ciktāl tā noteic, ka informācija par pārkāpumu uzskaites punktiem ir vispārpieejama informācija, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 96. pantam.
Lai regulējums atbilstu Satversmes tiesas un Eiropas Savienības tiesas spriedumam, nepieciešams veikt grozījumus Ceļu satiksmes likuma 14.1 panta pirmajā daļā, papildinot ierobežotas informācijas uzskaitījumu un nosakot informāciju par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem reģistrētajiem pārkāpumu uzskaites punktiem kā ierobežotas pieejamības.
Vienlaikus tiks veikti grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 30. aprīļa noteikumos Nr.185 "Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra noteikumi" (turpmāk – Noteikumi Nr.185), precizējot subjektu loku, kam ir tiesības iegūt informāciju no Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra par fiziskai personai reģistrētajiem pārkāpumu uzskaites punktiem. Subjektu loks būtiski neatšķiras no personu loka, kam kopumā ir tiesības iegūt ierobežotas pieejamības informāciju no Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra. Vienlaikus attiecībā uz informācijas par fiziskai personai reģistrētajiem pārkāpumu uzskaites punktiem iegūšanu personu loks ir nedaudz samazināts, ņemot vērā objektīvo nepieciešamību iegūt šādu informāciju normatīvajos aktos noteikto pienākumu izpildei.
Papildus Latvijas Republikas tiesībsargs 2021.gada 6.decembra pārbaudes lietā Nr.2021-33-4C ir secinājis, ka Ceļu satiksmes likuma 14.1panta pirmā daļa paredz, ka informācija par fiziskajai personai piederošu transportlīdzekli, identificējot personas datus un juridiskajai personai piederošu speciālo militāro transportlīdzekli un tā piekabi un speciālo militāro tehniku un tās piekabi, ir ierobežotas pieejamības informācija, un to var iegūt tiesībaizsardzības iestādes, valsts un pašvaldību iestādes, citas likumā noteiktas personas, kā arī personas, kuras saskaņā ar Noteikumu Nr.185 16.punktu ir noteiktas kā subjekti, kas ir tiesīgi saņemt informāciju par fiziskajai personai piederošu, turējumā vai valdījumā esošu transportlīdzekli vai kuģošanas līdzekli (turpmāk – transportlīdzekļa īpašnieks). Minēto subjektu starpā nav fiziskā persona, kas informāciju vēlas iegūt, lai, piemēram, aizstāvētu savas tiesības un likumīgās intereses tiesā. Vienīgais izņēmums attiecībā uz šāda veida situācijām ir noteikts 16.3.apakšpunktā, kur šādu informāciju varētu iegūt zvērināti advokāti un to palīgi. Taču kā zināms, tad zvērināta advokāta esība nav obligāts priekšnosacījums, lai celtu prasību tiesā. Latvijas Republikas Tiesībsarga 2021.gada 6.decembra atzinumā lietā Nr.2021-33-4C secināts, ka Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 92.panta pirmais teikums paredz, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Interpretējot Satversmes 92.panta pirmo teikumu, Satversmes tiesa ir atzinusi, ka jēdziens “taisnīga tiesa” ietver divus aspektus, proti, “taisnīga tiesa” kā neatkarīga tiesu varas institūcija, kas izskata lietu un “taisnīga tiesa” kā pienācīgs, tiesiskai valstij atbilstošs process, kurā lieta tiek izskatīta. Tas nozīmē, ka valstij ir jānodrošina tāds tiesiskais regulējums, kas nerada nepamatotus šķēršļus personai izmantot tiesības vērsties tiesā. Lai persona varētu realizēt savu tiesību un interešu aizstāvību tiesā, ir nepieciešams zināt šīs personas datus, proti, vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu. Savukārt, lai šādu informāciju varētu noskaidrot situācijā, kad personas rīcībā ir tikai konkrētā transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numurs, ir nepieciešams veikt grozījumus Ceļu satiksmes likuma 14.1panta pirmajā un sestajā daļā, papildinot, ka informāciju par fiziskajai personai piederošu transportlīdzekli, identificējot personas datus, var iegūt arī personas, kuras nosaka Ministru kabinets un kurām informācija nepieciešama likumisko interešu aizstāvībai tiesā.
Ievērojot minēto, likumprojekts paredz nodrošināt normatīvā regulējuma pilnveidi atbilstoši tiesību uz taisnīgu tiesu pamatgarantijām, kas sevī ietver tiesības uz pieeju tiesai un tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu, precizējot Ceļu satiksmes likuma regulējumu un paredzot, ka ar likumprojektu tiks noteikts, ka fiziskas un juridiskas personas varēs iegūt ierobežotas pieejamības informāciju no Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra, savu likumisko interešu aizstāvībai tiesā.

5. Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 22. pantu transportlīdzekļu vadīšanas tiesības un transportlīdzekļu vadītāja apliecību var iegūt un atgūt likumā noteikto vecumu sasniegusi persona, kura ārstējusies no alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu pārmērīgas, kaitējošas lietošanas vai atkarības, objektīvi pierādot vismaz vienu gadu stabilu remisiju, ko apliecina ārstējošā narkologa atzinums, ja transportlīdzekļa vadītājam, kurš sodīts par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē, narkologs pirmstermiņa veselības pārbaudē konstatē alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu pārmērīgu, kaitējošu lietošanu vai atkarību, un transportlīdzekļa vadītājs vēlas atgūt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības. Transportlīdzekļa vadītājs, kurš sodīts par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē un kuram pirmstermiņa veselības pārbaudē nekonstatē alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu pārmērīgu, kaitējošu lietošanu vai atkarību, transportlīdzekļu vadīšanas tiesības var atgūt tikai pēc dalības uzvedības korekcijas programmā. Uzvedības korekcijas programmas organizēšanas, norises un apmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets. Satiksmes ministrija 2020. gada 5. novembrī Valsts sekretāru sanāksmē ir izsludinājusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Par transportlīdzekļa vadīšanu apreibinošu vielu ietekmē sodītas personas uzvedības korekcijas programmas noteikumi” (turpmāk - Noteikumu projekts). Saskaņā ar 2020. gada 5. novembra Valsts sekretāru sanāksmes lēmumu (protokols Nr.44, 11.§) Satiksmes ministrijai Noteikumu projektu nepieciešams saskaņot ar Tieslietu ministriju, Finanšu ministriju, Iekšlietu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Labklājības ministriju, Veselības ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Zemkopības ministriju, Valsts kanceleju un Latvijas Darba devēju konfederāciju.
Noteikumu projektu saskaņošanas gaitā vairākkārt tika saņemti saskaņošanas dalībnieku iebildumi par kārtību, kādā tiks organizēta uzvedības korekcijas programma, ievērojot minēto, 2021. gada 9. decembrī Noteikumu projekts atkārtoti tika izskatīts Valsts sekretāru sanāksmē, kurā tika panākta vienošanās par nepieciešamību sagatavot grozījumus Ceļu satiksmes likumā, precizējot deleģējumu Ministru kabinetam.

6. Ceļu satiksmes likuma 10. panta astotās daļas 3. punkts noteic, ka aizliegts reģistrēt kokvedējus, kuru gabarīti pārsniedz Ministru kabineta 215. gada 2. jūnija noteikumos Nr. 279 “Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – CSN) noteiktos lielumus. Savukārt Ministru kabineta 2010. gada 6. aprīļa noteikumu Nr.343 “Noteikumi par lielgabarīta un smagsvara pārvadājumiem” (turpmāk – noteikumi Nr.343) 36. punkts paredz, ka tiek izsniegtas atļaujas dalāmu kokmateriālu un lauksaimniecības produkcijas lielgabarīta un smagsvara kravu pārvadāšanai ar specializētajiem lielgabarīta un smagsvara transportlīdzekļiem ar transportlīdzekļu gabarītiem, kas pārsniedz CSN noteiktos lielumus. Tādējādi ir pretruna - Celu satiksmes likums aizliedz reģistrēt kokvedējus, kuru gabarīti pārsniedz CSN noteiktos lielumus, savukārt noteikumi Nr.343 paredz atļauju izsniegšanu kokmateriālu lielgabarīta un smagsvaru kravu pārvadāšanai, kuru gabarīti pārsniedz CSN noteiktos lielumus, kā arī citu specializētu transportlīdzekli kura gabarīti pārsniedz CSN noteiktos lielumus, piemēram šķeldas pārvadāšanas kravas automobili, atļauj reģistrēt.

7. Ceļu satiksmes likuma 4. panta astotajā daļā un 7. pantā, kas saistīti ar būvniecību un satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu uzstādīšanu, tiek izmantota novecojusi terminoloģija, kura ar šiem grozījumiem tiek salāgota ar aktuālo būvniecības regulējuma terminoloģiju. Vienlaikus tiek precizēts valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Valsts ceļi” nosaukums, ņemot vērā, ka tas šajos pantos nav izvērsts.
Ceļu satiksmes likuma 4. panta astotā daļa noteic, ka valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Valsts ceļi” uzrauga ceļu būvniecību un uzturēšanu satiksmei drošā stāvoklī atbilstoši standartiem ceļu satiksmes drošības jomā. Standarti ceļu satiksmes drošības jomā ir standarti uz kuriem ir tiešās atsauces CSN. Tiešās atsauces CSN ir šādiem standartiem: LVS EN 12368:2015 "Satiksmes regulēšanas tehniskie līdzekļi. Luksofori", LVS 370:2010 "Ceļu satiksmes regulēšanas luksofori", LVS 77–1:2016 "Ceļa zīmes. 1. daļa: Ceļa zīmes", LVS 77-2:2016 "Ceļa zīmes. 2. daļa: Uzstādīšanas noteikumi", LVS 77-3:2016 "Ceļa zīmes. 3. daļa: Tehniskās prasības", LVS 85:2016 "Ceļa apzīmējumi", LVS 85:2016/A1:2018 "Ceļa apzīmējumi", LVS 93:2006 "Ceļa signālstabiņi. Lietošanas noteikumi", LVS 190–10:2007 "Gājēju pāreju projektēšanas noteikumi", LVS 190-10:2007/A1:2010 "Gājēju pāreju projektēšanas noteikumi".
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1. Ir nepieciešams veikt grozījumus Ceļu satiksmes likumā, lai noteiktu ceļu pārvaldītājiem veikt šādas Direktīvā 2019/1936 noteiktās ceļu infrastruktūras drošības pārvaldības procedūras, kas šobrīd nav Latvijas normatīvajos aktos – ceļu satiksmes drošības ietekmes novērtējumu, ceļu satiksmes drošības inspekciju un tīkla mēroga ceļu satiksmes drošības novērtējumu, ka arī nepieciešams, lai Ministru kabinets noteiktu iepriekšminēto ceļu satiksmes drošības pārvaldības procedūru veikšanas kārtību.
Risinājuma apraksts
1. Likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” (turpmāk – likumprojekts) paredz noteikt pienākumu ceļu pārvaldītajiem veikt šādas Direktīvā 2019/1936 noteiktās ceļu infrastruktūras drošības pārvaldības procedūras, kuras šobrīd nav Latvijas normatīvajos aktos – ceļu satiksmes drošības ietekmes novērtējumu, ceļu satiksmes drošības inspekciju un tīkla mēroga ceļu satiksmes drošības novērtējumu. Likumprojekts arī paredz, ka Ministru kabinets noteiks iepriekšminēto ceļu satiksmes drošības pārvaldības procedūru veikšanas kārtību.
Šajos Ministru kabineta noteikumos ir paredzēts noteikt, atbilstoši Direktīvai 2019/1936, ka ceļu satiksmes drošības ietekmes novērtējums, ceļu satiksmes drošības inspekcija un tīkla mēroga ceļu satiksmes drošības novērtējums tiks veikts ceļiem, kas ir Eiropas ceļu tīklā, automaģistrālēm, valsts galvenajiem autoceļiem, kā arī ceļiem ārpus apdzīvotas vietas, kuri neapkalpo īpašumus, kas ar tiem robežojas, un kuri izbūvēti, izmantojot Eiropas Savienības finansējumu, izņemot ceļus, kas nav paredzēti mehāniskajiem transportlīdzekļiem, komersantu un māju ceļus. Ceļi, kuri neapkalpo īpašumus, ir tādi ceļi, kuriem nav pievienojumi uz blakusteritorijām (piemēram, uz lauksaimniecības zemēm un saimniecībām, degvielas uzpildes stacijām, dzīvojamām mājām, lauku viensētām, uzņēmumiem u.tml.). Viens šāda ceļa veida piemērs ir ātrgaitas ceļš. Ņemot vērā, ka Latvija no iepriekšminētajiem ceļiem ir tikai Eiropas ceļu tīkla ceļi un valsts galvenie autoceļi, Ministru noteikumu praktiskā ietekme būs šaurāka nekā Direktīvā 2019/1936 noteikts.
Likumprojekts paredz pārņemt Direktīvas 2019/1936 “mazaizsargātais ceļu satiksmes dalībnieks” un Direktīvas 2008/96/EK “ceļu satiksmes drošības ietekmes novērtējuma” definīcijas.
Likumprojekts paredz noteikt ceļa pārvaldītajam pienākumu, īstenojot ceļu infrastruktūras drošības pārvaldības procedūras – ceļu drošības auditu, tīkla mēroga ceļu satiksmes drošības ietekmes novērtējumu, ceļu drošības inspekciju, ka tiek ņemtas vērā mazaizsargāto ceļu satiksmes dalībnieku vajadzības.
Likumprojekts paredz papildināt Ceļu satiksmes likumu ar informatīvo atsauci uz Direktīvu 2019/1936 un Direktīvu 2008/96/EK. Papildus jaunajai Direktīvai 2019/1936 ir paredzēts iekļaut informatīvo atsauci uz Direktīvu 2008/96/EK, jo šobrīd Ceļu satiksmes likumā ir ietvertas šīs Direktīvas normas, taču informatīvā atsauce uz šo Direktīvu iztrūkst.
Problēmas apraksts
2. Ir nepieciešams veikt grozījumus Ceļu satiksmes likumā, lai vienkāršotu satiksmes organizācijas ieceru saskaņošanu, legalizējot jau pastāvošu praksi, un radītu iespēju pašvaldībām autonomi veikt satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu uzstādīšanas un noņemšanas saskaņošanu.
Risinājuma apraksts
2. Likumprojektā paredzēts grozīt Ceļu satiksmes likuma 38. panta otro daļu, tādējādi legalizējot jau pastāvošu praksi un radot iespēju pašvaldībām autonomi veikt satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu uzstādīšanas un noņemšanas saskaņošanu, tādā veidā mazinot administratīvo slogu ceļu pārvaldītājiem.
Ar Likumprojektu pašvaldībām netiek deleģēts atsevišķs pārvaldes uzdevums, ņemot vērā, ka atbilstoši likuma “Par pašvaldībām” 6. pantā noteiktajam pašvaldību kompetencē ir arī autonomās funkcijas, kas tiek īstenotas kā brīvprātīgās iniciatīvas.
Viss iepriekš minētais apliecina, ka pašvaldībām jau šobrīd satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu būvniecība ir pašvaldībai piekrītoša valsts pārvaldes funkcija un jauna funkcija ar Ceļu satiksmes likuma 38. panta otrās daļas grozījumiem pašvaldībām netiek deleģēta.
Piedāvātie grozījumi Ceļu satiksmes likuma 38. panta otrajā daļā pēc būtības legalizē pašvaldībai piekrītošas no būvniecības regulējuma izrietošu funkciju veikšanas iespēju saskaņot satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu uzstādīšanu un noņemšanu gadījumos, kad nav nepieciešama būvniecības procesa dokumentācija.
Vairākās pašvaldībās ir izveidota struktūra, kas var nodrošināt satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu uzstādīšanas un noņemšanas saskaņošanu. Minētā struktūra var tikt izveidota pašvaldībā vai tās padotības iestādē un tā var būt  institūcija, departaments, nodaļa, kura strukturēta tā, lai nodrošinātu saskaņošanu, piemēram, šim nolūkam izveidota komisija vai amatpersona, kas veic šo funkciju.
Satiksmes ministrijas uzdevumā LVC veica pašvaldību aptauju, noskaidrojot, ka pašvaldībās ir īpašas pašvaldības komisijas vai darbinieki, kas veic satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu izvietošanas izvērtējumu un saskaņošanu. Pašvaldības, kur šādas struktūras pastāv ir: Alūksnes novads, Cēsu pilsēta, Daugavpils pilsēta, Dobeles pilsēta, Jelgavas pilsēta, Jelgavas novads, Kuldīgas pilsēta, Liepājas pilsēta, Madonas pilsēta, Ogres novads, Ventspils, Rīgā ir vesela nodaļa Satiksmes departamentā, kas ar šo jautājumu nodarbojas paralēli.
Papildus vēršam uzmanību, ka 2022. gada 16. februārī notikušajā “Ceļu satiksmes drošības padomes” sēdē Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis norādīja, ka nepieciešama birokrātiskā sloga samazināšana saistībā ar LVC kompetencēm un funkcijām pašvaldībās, ieskaitot saistībā ar satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu izvietošanu. Piedāvātie grozījumi Ceļu satiksmes likuma 38. panta otrajā daļā samazina administratīvo slogu ceļa pārvaldītājiem.
Gadījumos, kad pašvaldībai nepieciešams uz savā īpašumā esošajiem autoceļiem un ielām izvietot satiksmes organizācijas tehniskos līdzekļus un pašvaldībā nav izveidota attiecīgā struktūra, pašvaldība satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu izvietojumu saskaņo ar LVC.
Lai satiksmes organizācijas līdzekļu uzstādīsānā un saskaņošanā iesaistītajām pusēm būtu pietiekams laika periods pielāgot darba procesus Likumprojektā noteiktajām izmaiņām, Likumprojekts ietver pārejas noteikumu, kas paredz normu piemērot no 2023.gada 1.janvāra.
Problēmas apraksts
3. Iesniegto pieteikumu caurlaižu saņemšanai un to pielikumā esošo dokumentu pārbaude, vērtējot atbilstību noteikumos Nr. 738 noteiktajiem kritērijiem, caurlaižu noformēšana un datu ievadīšana VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (turpmāk – CSDD) uzturētajā transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā rada administratīvo slogu gan Satiksmes ministrijai, gan Valsts policijai, izsniedzot caurlaides papīra formātā. Tas aizņem daudz laika, jo katru gadu ir jānoformē aptuveni 1200 caurlaižu. It īpaši liela noslodze tiek radīta gada nogalē, kad pasta komersanti iesniedz pieteikumus caurlaižu saņemšanai nākamajam gadam, lai tās varētu izmantot jau no 1.janvāra. Papildus caurlaides tiek pieprasītas arī visa gada garumā, jo, paplašinoties komercdarbības apjomiem, pasta komersanti iegādājas jaunus transportlīdzekļus vai maina esošos.
Risinājuma apraksts
3. Lai atvieglotu caurlaižu izsniegšanas procesus, plānots atteikties no caurlaižu noformēšanas papīra formātā un nodrošināt caurlaižu pieteikšanu un izsniegšanu digitālā vidē, kas nodrošinās efektīvāku mehānismu caurlaižu izsniegšanā, samazinot administratīvo slogu.
Ievērojot minēto, caurlaižu izsniegšanas un kontroles procesā iesaistītās institūcijas (Satiksmes ministrija, Iekšlietu ministrija, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, Valsts policija, pašvaldību policija un CSDD) savstarpēji vienojās par risinājumiem digitālo caurlaižu izsniegšanai, atsakoties no papīra formāta un ieviešot e-pakalpojumu caurlaižu pieteikšanai un izsniegšanai CSDD sistēmā.
Ņemot vērā, ka šobrīd regulējums nosaka prasību novietot caurlaidi pie transportlīdzekļa priekšējā loga, lai pārietu uz digitālām caurlaidēm, nepieciešams Ceļu satiksmes likumā izslēgt atsauci uz papīra formāta caurlaides izmantošanu.
Ņemot vērā, ka CSDD jaunā e-pakalpojuma ieviešana būs saistīta ar noteiktiem izdevumiem, kā arī to, ka caurlaides galvenokārt paredzētas komersantu transportlīdzekļiem, kuri tiek izmantoti saimnieciskās darbības veikšanā, ir nepieciešams noteikt arī pakalpojuma maksu par caurlaides noformēšanu. Caurlaides pasta komersantu transportlīdzekļiem, universālā pasta pakalpojuma sniedzēja transportlīdzekļiem, institūciju transportlīdzekļiem un inkasācijas apsardzes transportlīdzekļiem tiks izsniegtas saskaņā ar Ministru kabinetā noteikto CSDD publisko maksas pakalpojumu cenrādi. Paredzēts, ka maksa par caurlaides noformēšanu CSDD e-pakalpojumu vidē sastādīs 6 euro bez PVN (ar PVN 7,26 euro).
Šobrīd notiek darbs pie Apsardzes darbības reģistra izstrādes, kas aizvietos Licenču un sertifikātu reģistru, sadaļā par apsardzes darbības komersantu uzskaiti, kuru turētājs un pārzinis ir Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs. Ņemot vērā, ka Apsardzes darbības reģistra izstrādi plānots pabeigt 2022.gada pirmajā pusgadā, transportlīdzekļiem, ar kuriem veic inkasāciju, caurlaides 2022.gadam tiks izsniegtas papīra formā, bet, sākot ar 2023.gadu, inkasenti noformēs caurlaides elektroniski. Ievērojot minēto, likumprojekts ietver pārejas noteikumu, kas paredz maksu par inkasentiem izsniegtajām caurlaidēm piemērot no 2023.gada 1.janvāra.
Problēmas apraksts
4. Ir nepieciešams veikt grozījumus Ceļu satiksmes likuma 14.1panta pirmajā daļā, papildinot ierobežotas informācijas uzskaitījumu un nosakot informāciju par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem reģistrētajiem pārkāpumu uzskaites punktiem kā ierobežotas pieejamības.
Risinājuma apraksts
4. Likumprojekts paredz grozīt Ceļu satiksmes likuma 14.1 panta pirmo un sesto daļu, nosakot, ka informācija par fiziskajai personai reģistrētiem pārkāpumu uzskaites punktiem, ir ierobežotas pieejamības informācija, un to var iegūt tiesībaizsardzības iestādes, valsts un pašvaldību iestādes, citas likumā noteiktas personas, kā arī personas, kuras nosaka Ministru kabinets un kurām informācija nepieciešama darba vai dienesta funkciju veikšanai, vai likumisko interešu aizstāvībai tiesā. Minētais informācijas saņēmējs ir atbildīgs par to, ka attiecīgā informācija tiek izmantota tikai viņa darba vai dienesta funkciju veikšanai, vai likumisko interešu aizstāvībai, un nav tiesīgs to nodot trešajām personām.
Problēmas apraksts
5. Ir nepieciešams veikt grozījumus Ceļu satiksmes likuma 22.panta pirmās daļas 3.punktā, precizējot deleģējumu Ministru kabinetam izdot noteikumus.
Risinājuma apraksts
5. Likumprojekts paredz izteikt Ceļu satiksmes likuma 22. panta pirmās daļas 3.1 punktu jaunā redakcijā, nosakot, ka transportlīdzekļu vadīšanas tiesības un transportlīdzekļu vadītāja apliecību var iegūt un atgūt likumā noteikto vecumu sasniegusi persona, kura ārstējusies no alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu pārmērīgas, kaitējošas lietošanas vai atkarības, objektīvi pierādot vismaz vienu gadu stabilu remisiju, ko apliecina ārstējošā narkologa atzinums, ja transportlīdzekļa vadītājam, kurš sodīts par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē, narkologs pirmstermiņa veselības pārbaudē konstatē alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu pārmērīgu, kaitējošu lietošanu vai atkarību, un transportlīdzekļa vadītājs vēlas atgūt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības. Transportlīdzekļa vadītājs, kurš sodīts par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē un kuram pirmstermiņa veselības pārbaudē nekonstatē alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu pārmērīgu, kaitējošu lietošanu vai atkarību, transportlīdzekļu vadīšanas tiesības var atgūt tikai pēc dalības uzvedības korekcijas programmā. Uzvedības korekcijas programmas grupu nodarbības nodrošina fiziskas vai juridiskas personas, kuras satiksmes ministra izveidotai organizētāju atlases komisijai ir apliecinājušas spēju un pieredzi vadīt nodarbības, nosakot maksu par nodarbību organizēšanu savas saimnieciskās darbības ietvaros. Uzvedības korekcijas programmas organizēšanas un norises kārtību un apmācību saturu nosaka Ministru kabinets.
Problēmas apraksts
6. Ir nepieciešams izslēgt Ceļu satiksmes likuma 10. panta astotās daļas 3. punktu, novēršot Ceļu satiksmes likuma pretrunu ar noteikumiem Nr. 343.
Risinājuma apraksts
6. Likumprojekts paredz izslēgt Ceļu satiksmes likuma 10. panta astotās daļas 3. punktu, tādējādi nebūs aizliegts reģistrēt kokvedējus, kuru gabarīti pārsniedz CSN noteiktos lielumus.
Problēmas apraksts
7. Ir nepieciešams veikt grozījumus Ceļu satiksmes likuma 4. panta astotajā daļā un 7. pantā, lai precizētu izmantoto terminoloģiju.
Risinājuma apraksts
7. Ceļu satiksmes likuma 4. panta astotajā daļa un 7. pants, kas saistīti ar būvniecības un satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu uzstādīšanu, tiek izmantota novecojusi terminoloģija, kura ar šiem grozījumiem tiek salāgota ar aktuālo būvniecības regulējuma terminoloģiju. Vienlaikus tiek precizēts valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Valsts ceļi” nosaukums, ņemot vērā, ka tas šajos pantos nav izvērsts.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
Likumprojektā paredzētais regulējums ietekmēs nekustamo īpašumu īpašniekus, kuri vēlas savā īpašumā uzstādīt ceļu satiksmes organizācijas tehniskos līdzekļus.
Likumprojekts attiecas uz transportlīdzekļu vadītājiem, kam reģistrēti pārkāpumu uzskaites punkti.
Juridiskās personas
  • Pasta komersanti, universālā pasta pakalpojuma sniedzējs, institūcijas, kuras pieprasīs Ceļu satiksmes likuma 45.pantā minētās atļaujas.
Ietekmes apraksts
1. Likumprojektā paredzētais regulējums ietekmēs ceļu pārvaldītājus.
2. Likumprojektā paredzētais regulējums ietekmēs VSIA “Latvijas Valsts ceļi” un pašvaldības.
3. Likumprojektā paredzētais regulējums ietekmēs pasta komersantus, universālā pasta pakalpojuma sniedzēju, inkasentus un institūcijas, kurām izsniegtas vai kuras pretendē uz caurlaidēm, kas dod tiesības transportlīdzekļu vadītājiem darba uzdevumu pildīšanas laikā neievērot atsevišķas ceļu satiksmes noteikumu prasības. Jaunā e-pakalpojuma ieviešana CSDD sistēmā atvieglos caurlaižu saņemšanu.
4. Likumprojekts attiecas uz VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” un subjektiem, kuriem atbilstoši Ceļu satiksmes likumam un Ministru kabineta 2019. gada 30. aprīļa noteikumu Nr. 185 "Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra noteikumi" 16.punktam ir tiesības iegūt informāciju no Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra.
5. Likumprojekts attiecas uz transportlīdzekļu vadītājiem, kuri sodīti par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē un kuram pirmstermiņa veselības pārbaudē nekonstatē alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu pārmērīgu, kaitējošu lietošanu vai atkarību.
6. Likumprojektā paredzētais regulējums ietekmēs kokmateriālu pārvadātājus un VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija”, kas reģistrē kokvedējus.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Sabiedrības grupa
Vai ietekmē?
Izmaksas par vienību - euro
Vienību skaits
Atbilstības izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Juridiskās personas
Kopā (juridiskās personas)
8 581,32
Pasta komersanti, universālā pasta pakalpojuma sniedzējs, institūcijas, kuras pieprasīs Ceļu satiksmes likuma 45.pantā minētās atļaujas.
Vērtības nozīme:
7,26
Vienas caurlaides, kas noformēta elektroniski, izmantojot CSDD e-pakalpojumu, cena ar PVN
1 182
Caurlaides, kas izsniegtas pasta komersantu un univērsālā pasta pakalpojuma sniedzēja transportlīdzekļiem 2021.gadā
8 581,32
Maksa par 1182 caurlaižu noformēšanu saskaņā ar CSDD cenrādi.
Kopā
8 581,32
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
Institūcijas (Latvijas Republikas Saeima, Valsts kanceleja, Valsts prezidenta kanceleja, Ģenerālprokuratūra, Augstākā tiesa un ministrijas) segs izmaksas no sava budžeta līdzekļiem.

4.1.1. Jauni Ministru kabineta noteikumi, kas noteiks tīkla mēroga ceļu satiksmes drošības novērtējuma veikšanas kārtību.

Pamatojums un apraksts
Direktīva 2019/1936
Atbildīgā institūcija
Satiksmes ministrija

4.1.2. Jauni Ministru kabineta noteikumi, kas noteiks ceļu drošības inspekcijas veikšanas kārtību.

Pamatojums un apraksts
Direktīva 2019/1936
Atbildīgā institūcija
Satiksmes ministrija

4.1.3. Jauni Ministru kabineta noteikumi, kas noteiks ceļu satiksmes drošības ietekmes novērtējuma veikšanas kārtību.

Pamatojums un apraksts
Direktīva 2019/1936
Atbildīgā institūcija
Satiksmes ministrija

4.1.4. Ministru kabineta noteikumi "Noteikumi par caurlaidēm, kas dod tiesības transportlīdzekļu vadītājiem darba uzdevumu pildīšanas laikā neievērot atsevišķas ceļu satiksmes noteikumu prasības”.

Pamatojums un apraksts
Ievērojot, ka Noteikumos Nr.738 noteiktā kārtība šobrīd paredz procedūras caurlaižu izsniegšanai papīra formā, izstrādāti jaunie Ministru kabineta noteikumi "Noteikumi par caurlaidēm, kas dod tiesības transportlīdzekļu vadītājiem darba uzdevumu pildīšanas laikā neievērot atsevišķas ceļu satiksmes noteikumu prasības”, lai tajos noteiktu citu caurlaižu pieprasīšanas, sagatavošanas, izsniegšanas un kontroles modeli, proti, ir paredzēts izveidot jaunu e-pakalpojumu CSDD sistēmā, kurā pasta komersanti un institūcijas patstāvīgi veiktu ar caurlaižu saņemšanu saistītās darbības, kas aizstās Noteikumus Nr.738.
Atbildīgā institūcija
Satiksmes ministrija

4.1.5. Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 24.septembra noteikumos Nr.1000 “Valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" publisko maksas pakalpojumu cenrādis”.

Pamatojums un apraksts
Ievērojot, ka jauns e-pakalpojums tiks nodrošināts saskaņā ar Ministru kabinetā noteikto CSDD publisko maksas pakalpojumu cenrādi, tiek veikts grozījums Ministru kabineta 2013.gada 24.septembra noteikumos Nr.1000 “Valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" publisko maksas pakalpojumu cenrādis”.
Atbildīgā institūcija
Satiksmes ministrija

4.1.6. Grozījumi Ministru kabineta 2019.gada 30.aprīļa noteikumos Nr.185 “Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra noteikumi”.

Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā, ka Likumprojekts paredz grozīt Ceļu satiksmes likuma 14.1 panta pirmo daļu, nosakot, ka informācija par fiziskajai personai reģistrētiem pārkāpumu uzskaites punktiem, ir ierobežotas pieejamības informācija, un to var iegūt tiesībaizsardzības iestādes, valsts un pašvaldību iestādes, citas likumā noteiktas personas, kā arī personas, kuras nosaka Ministru kabinets un kurām informācija nepieciešama darba vai dienesta funkciju veikšanai,vai likumisko interešu aizstāvībai tiesā būs nepieciešams veikt grozījumus Ministru kabineta 2019.gada 30.aprīļa noteikumos Nr.185 “Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra noteikumi”.
Atbildīgā institūcija
Satiksmes ministrija

4.1.7. Noteikumu projekts "Par transportlīdzekļa vadīšanu apreibinošu vielu ietekmē sodītas personas uzvedības korekcijas programmas noteikumi".

Pamatojums un apraksts
Pēc grozījumu pieņemšanas Ceļu satiksmes likumā būs nepieciešams attiecīgi precizēt noteikumu projektu un iesniegt to izskatīšanai Ministru kabinetā.
Atbildīgā institūcija
Satiksmes ministrija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
ES tiesību akta CELEX numurs
32019L1936
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 23. oktobra Direktīvas (ES) 2019/1936, ar ko groza Direktīvu 2008/96/EK par ceļu infrastruktūras drošības pārvaldību (publicēta “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī L 305, 26.11.2019).
Apraksts
-

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 23. oktobra Direktīvas (ES) 2019/1936, ar ko groza Direktīvu 2008/96/EK par ceļu infrastruktūras drošības pārvaldību (publicēta “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī L 305, 26.11.2019).
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Direktīvas 2019/1936 1. panta 1. punkts (Direktīvas 2008/96/EK 1. panta 3. punkts)
Grozījumi Ministru kabineta 2008. gada 25. novembra noteikumos Nr. 972 „Ceļu drošības audita noteikumi” (VSS-588), jauni Ministru kabineta noteikumi, kas noteiks tīkla mēroga ceļu satiksmes drošības novērtējuma veikšanas kārtību, jauni Ministru kabineta noteikumi, kas noteiks ceļu drošības inspekcijas veikšanas kārtību, jauni Ministru kabineta noteikumi, kas noteiks ceļu satiksmes drošības ietekmes novērtējuma veikšanas kārtību.
 
Pārņemtas daļēji
Norma pilnībā tiks pārņemta ar grozījumiem Ministru kabineta 2008. gada 25. novembra noteikumiem Nr. 972 „Ceļu drošības audita noteikumi” (VSS-588), jauniem Ministru kabineta noteikumiem, kas noteiks tīkla mēroga ceļu satiksmes drošības novērtējuma veikšanas kārtību, jauniem Ministru kabineta noteikumiem, kas noteiks ceļu drošības inspekcijas veikšanas kārtību, jauniem Ministru kabineta noteikumi, kas noteiks ceļu satiksmes drošības ietekmes novērtējuma veikšanas kārtību.
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2019/1936 1. panta 2. punkta a) apakšpunkts (Direktīvas 2008/96/EK 2. panta 1. punkts)
Grozījumi Ministru kabineta 2008. gada 25. novembra noteikumos Nr. 972 „Ceļu drošības audita noteikumi” (VSS-588), jauni Ministru kabineta noteikumi, kas noteiks tīkla mēroga ceļu satiksmes drošības novērtējuma veikšanas kārtību, jauni Ministru kabineta noteikumi, kas noteiks ceļu drošības inspekcijas veikšanas kārtību, jauni Ministru kabineta noteikumi, kas noteiks ceļu satiksmes drošības ietekmes novērtējuma veikšanas kārtību.
Pārņemtas daļēji
Norma pilnībā tiks pārņemta ar Grozījumiem Ministru kabineta 2008. gada 25. novembra noteikumos Nr. 972 „Ceļu drošības audita noteikumi” (VSS-588), jauniem Ministru kabineta noteikumi, kas noteiks tīkla mēroga ceļu satiksmes drošības novērtējuma veikšanas kārtību, jauniem Ministru kabineta noteikumiem, kas noteiks ceļu drošības inspekcijas veikšanas kārtību, jauniem Ministru kabineta noteikumi, kas noteiks ceļu satiksmes drošības ietekmes novērtējuma veikšanas kārtību.
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2019/1936 1. panta 2. punkta d) apakšpunkts (Direktīvas 2008/96/EK 2. panta 7. punkts)
Jauni Ministru kabineta noteikumi, kas noteiks ceļu drošības inspekcijas veikšanas kārtību.
Pārņemtas daļēji
Norma pilnībā tiks pārņemta ar jauniem Ministru kabineta noteikumiem, kas noteiks ceļu drošības inspekcijas veikšanas kārtību.
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2019/1936 1. panta 2. punkta e) apakšpunkts (Direktīvas 2008/96/EK 2. panta 7.a). punkts)
Jauni Ministru kabineta noteikumi, kas noteiks ceļu drošības inspekcijas veikšanas kārtību.
Pārņemtas daļēji
Norma pilnībā tiks pārņemta ar jauniem Ministru kabineta noteikumiem, kas noteiks ceļu drošības inspekcijas veikšanas kārtību.
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2019/1936  1. panta 4. punkts (Direktīvas 2008/96/EK  5. pants)
Jauni Ministru kabineta noteikumi, kas noteiks tīkla mēroga ceļu satiksmes drošības novērtējuma veikšanas kārtību.
Pārņemtas daļēji
Norma pilnībā tiks pārņemta ar jauniem Ministru kabineta noteikumiem, kas noteiks tīkla mēroga ceļu satiksmes drošības novērtējuma veikšanas kārtību.
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2019/1936 1. panta 5. punkts (Direktīvas 2008/96/EK 6. pants)
Jauni Ministru kabineta noteikumi, kas noteiks ceļu drošības inspekcijas veikšanas kārtību.
Pārņemtas daļēji
Norma pilnībā tiks pārņemta ar jauniem Ministru kabineta noteikumiem, kas noteiks ceļu drošības inspekcijas veikšanas kārtību.
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2019/1936 1. panta 6. punkts (Direktīvas 2008/96/EK 6.a panta 1. punkts)
Jauni Ministru kabineta noteikumi, kas noteiks tīkla mēroga ceļu satiksmes drošības novērtējuma veikšanas kārtību.
Pārņemtas daļēji
Norma pilnībā tiks pārņemta ar jauniem Ministru kabineta noteikumiem, kas noteiks tīkla mēroga ceļu satiksmes drošības novērtējuma veikšanas kārtību.
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2019/1936 1. panta 6. punkts (Direktīvas 2008/96/EK 6.a panta 2. punkts)
Jauni Ministru kabineta noteikumi, kas noteiks ceļu drošības inspekcijas veikšanas kārtību.
Pārņemtas daļēji
Norma pilnībā tiks pārņemta ar jauniem Ministru kabineta noteikumiem, kas noteiks ceļu drošības inspekcijas veikšanas kārtību.
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2019/1936 1. panta 6. punkts (Direktīvas 2008/96/EK 6.a panta 3. punkts)
Jauni Ministru kabineta noteikumi, kas noteiks ceļu drošības inspekcijas veikšanas kārtību.
Pārņemtas daļēji
Norma pilnībā tiks pārņemta ar jauniem Ministru kabineta noteikumiem, kas noteiks ceļu drošības inspekcijas veikšanas kārtību.
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2019/1936 1. panta 6. punkts (Direktīvas 2008/96/EK 6.a panta 4. punkts)
Jauni Ministru kabineta noteikumi, kas noteiks ceļu drošības inspekcijas veikšanas kārtību.
Pārņemtas daļēji
Norma pilnībā tiks pārņemta ar jauniem Ministru kabineta noteikumiem, kas noteiks ceļu drošības inspekcijas veikšanas kārtību.
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2019/1936 1. panta 6. punkta (Direktīvas 2008/96/EK 6.a panta 5. punkts)
Jauni Ministru kabineta noteikumi, kas noteiks ceļu drošības inspekcijas veikšanas kārtību, jauni Ministru kabineta noteikumi, kas noteiks tīkla mēroga ceļu satiksmes drošības novērtējuma veikšanas kārtību.
Pārņemtas daļēji
Norma pilnībā tiks pārņemta ar jauniem Ministru kabineta noteikumiem, kas noteiks ceļu drošības inspekcijas veikšanas kārtību, jauniem Ministru kabineta noteikumiem, kas noteiks tīkla mēroga ceļu satiksmes drošības novērtējuma veikšanas kārtību.
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2019/1936 1. panta 6. punkts (Direktīvas 2008/96/EK 6.a panta 6. punkts)
Jauni Ministru kabineta noteikumi, kas noteiks ceļu drošības inspekcijas veikšanas kārtību.
Pārņemtas daļēji
Norma pilnībā tiks pārņemta ar jauniem Ministru kabineta noteikumiem, kas noteiks ceļu drošības inspekcijas veikšanas kārtību.
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2019/1936 1. panta 6. punkts (Direktīvas 2008/96/EK 6.b pants)
Likumprojekta 5. pants
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2019/1936 1. panta 1. punkts (Direktīvas 2008/96/EK 1. panta 2. punkts)
Ministru kabineta 2008. gada 25. novembra noteikumi Nr.972 “Ceļu drošības audita noteikumi” un Grozījumi Ministru kabineta 2008. gada 25. novembra noteikumos Nr. 972 „Ceļu drošības audita noteikumi” (VSS-588), jauni Ministru kabineta noteikumi, kas noteiks tīkla mēroga ceļu satiksmes drošības novērtējuma veikšanas kārtību, jauni Ministru kabineta noteikumi, kas noteiks ceļu drošības inspekcijas veikšanas kārtību, jauni Ministru kabineta noteikumi, kas noteiks ceļu satiksmes drošības ietekmes novērtējuma veikšanas kārtību.
Pārņemtas daļēji
Norma pilnībā tiks pārņemta ar grozījumiem Ministru kabineta 2008. gada 25. novembra noteikumos Nr. 972 „Ceļu drošības audita noteikumi” (VSS-588), jauniem Ministru kabineta noteikumiem, kas noteiks tīkla mēroga ceļu satiksmes drošības novērtējuma veikšanas kārtību, jauniem Ministru kabineta noteikumiem, kas noteiks ceļu drošības inspekcijas veikšanas kārtību, jauniem Ministru kabineta noteikumi, kas noteiks ceļu satiksmes drošības ietekmes novērtējuma veikšanas kārtību.
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2019/1936 1. panta 2. punkta b) apakšpunkts (Direktīvas 2008/96/EK 2. panta 1.b) punkts)
Likums “Par autoceļiem”.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2019/1936 1. panta 2. punkta d) apakšpunkts (Direktīvas 2008/96/EK 2. panta 6. punkts)
Jauni Ministru kabineta noteikumi, kas noteiks tīkla mēroga ceļu satiksmes drošības novērtējuma veikšanas kārtību.
Pārņemtas daļēji
Norma pilnībā tiks pārņemta ar jauniem Ministru kabineta noteikumiem, kas noteiks tīkla mēroga ceļu satiksmes drošības novērtējuma veikšanas kārtību.
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2019/1936 1. panta 8. punkts
(Direktīvas 2008/96/EK 9. panta 1.a punkts)
Grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 10. jūlija noteikumos Nr.482 “Ceļu drošības auditoru sertificēšanas kārtība” (VSS-589)
Pārņemtas daļēji
Norma pilnībā tiks pārņemta ar grozījumiem Ministru kabineta 2007. gada 10. jūlija noteikumos Nr.482 “Ceļu drošības auditoru sertificēšanas kārtība” (VSS-589).
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2019/1936 1. panta 2. punkta f) apakšpunkts (Direktīvas 2008/96/EK 2. panta 10. punkts)
Likumprojekta 1. pants
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2019/1936 1. panta 1. punkts (Direktīvas 2008/96/EK 1. panta 1. punkts)
Likumprojekta 3. pants, Ceļu satiksmes likuma 6. panta pirmās daļas 6. punkts un 6. panta otrā daļa.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2019/1936 1. panta 6. punkts (Direktīvas 2008/96/EK 6.c pants)
Likumprojekta 8. pants
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Direktīvas 2019/1936 1. panta 1. punkta 4. teikums (Direktīvas Nr.2008/96/EK 1. panta 4. punkts) paredz rīcības brīvības dalībvalstij, izslēgt no šīs direktīvas darbības jomas galvenos autoceļus, kuriem ir zems drošības apdraudējums, pamatojoties uz pienācīgi pamatotiem iemesliem, kas saistīti ar satiksmes intensitāti un negadījumu statistiku. Ņemot vērā, ka nav identificēts tāds valsts galvenais autoceļš, kuram būtu zems drošības apdraudējums, kā arī nav citu pamatotu iemeslu, netiek paredzēts no Direktīvas 2019/1936 jomas izslēgt kādu valsts galveno autoceļu.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Projekts šo jomu neskar.
 
Cita informācija
Pārējās Direktīvas 2019/1936 normas tiks pārņemtas ar grozījumiem Ministru kabineta 2008. gada 25. novembra  noteikumos Nr. 972 “Ceļu drošības audita noteikumi” (VSS-588), grozījumiem Ministru kabineta 2007. gada 10. jūlija noteikumos Nr. 482 „Ceļu drošības auditoru sertificēšanas kārtība” (VSS-589), ar jauniem Ministru kabineta noteikumiem, kas noteiks tīkla mēroga ceļu satiksmes drošības novērtējuma veikšanas kārtību, jauniem Ministru kabineta noteikumiem, kas noteiks ceļu drošības inspekcijas veikšanas kārtību, un jauniem Ministru kabineta noteikumiem, kas noteiks ceļu satiksmes drošības ietekmes novērtējuma veikšanas kārtību.
Netiek paredzēts ieviest terminu “automaģistrāle”, jo Latvijā šobrīd nav tāda autoceļu kategorija, kas atbilstu Direktīvas 2019/1936 1. panta 2. punkta (Direktīvas 2008/96/EK 2. panta 1.a) definīcijai.
 

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Iekšlietu ministrija, Valsts policija, VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija"
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://www.sam.gov.lv/lv/izstrade-esosie-attistibas-planosanas-dokumenti-un-tiesibu-akti

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Saņemti priekšlikumi no fiziskas personas un Biedrības "Pilsēta cilvēkiem", kas izvērtēti, bet nav ņemti vērā.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • VSIA "Latvijas Valsts ceļi"
  • VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija"
  • Ārlietu ministrija
  • Veselības ministrija
  • Zemkopības ministrija
  • Ekonomikas ministrija
  • Izglītības un zinātnes ministrija
  • Tieslietu ministrija
  • Finanšu ministrija
  • Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
  • pašvaldības
  • Kultūras ministrija
  • Satiksmes ministrija
  • Labklājības ministrija
  • Latvijas Republikas Saeima, Valsts kanceleja, Valsts prezidenta kanceleja, Ģenerālprokuratūra, Augstākā tiesa

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
VSIA "Latvijas Valsts ceļi"
VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija"
Ārlietu ministrija
Veselības ministrija
Zemkopības ministrija
Ekonomikas ministrija
Izglītības un zinātnes ministrija
Tieslietu ministrija
Finanšu ministrija
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
pašvaldības
Kultūras ministrija
Satiksmes ministrija
samazinās
Vērtības nozīme:
7,44
SM vecākais referents, 2021.gads
0,50
dokumentu pārbaudes, vienas caurlaides sagatavošanas un izsniegšanas laiks
1
Pasta komersanti, universālā pakalpojuma sniedzējs un institūcijas, kurām izsniegtas caurlaides 2021.gadā
1 320
Caurlaižu, kas izsniegtas pasta komersantu, universālā pasta pakalpojuma sniedzēja un institūciju transportlīdzekļiem, skaits 2021.gadā
-4 910,40
Ieviešot e-pakalpojumu, nebūs jāveic darbs, kas attiecas uz pasta komersantu, universālā pasta pakalpojuma sniedzēja un institūciju dokumentu pārbaudi, caurlaižu sagatavošanu un izsniegšanu
Labklājības ministrija
Latvijas Republikas Saeima, Valsts kanceleja, Valsts prezidenta kanceleja, Ģenerālprokuratūra, Augstākā tiesa
Kopā
-4 910,40

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Sabiedrības grupa
Vai ietekmē?
Izmaksas par vienību - euro
Vienību skaits
Atbilstības izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
VSIA "Latvijas Valsts ceļi"
VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija"
Ārlietu ministrija
Vērtības nozīme:
7,26
Vienas caurlaides, kas noformēta elektroniski, izmantojot CSDD e-pakalpojumu, cena ar PVN
8
Izsniegto caurlaižu skaits 2021.gadā
58,08
Maksa par elektroniski noformētām caurlaidēm Ārlietu ministrijas transportlīdzekļiem saskaņā ar CSDD cenrādi.
Veselības ministrija
Vērtības nozīme:
7,26
Vienas caurlaides, kas noformēta elektroniski, izmantojot CSDD e-pakalpojumu, cena ar PVN
3
Izsniegto caurlaižu skaits 2021.gadā
21,78
Maksa par elektroniski noformētām caurlaidēm Veselības ministrijas transportlīdzekļiem saskaņā ar CSDD cenrādi.
Zemkopības ministrija
Vērtības nozīme:
7,26
Vienas caurlaides, kas noformēta elektroniski, izmantojot CSDD e-pakalpojumu, cena ar PVN
6
Izsniegto caurlaižu skaits 2021.gadā
43,56
Maksa par elektroniski noformētām caurlaidēm Zemkopības ministrijas transportlīdzekļiem saskaņā ar CSDD cenrādi.
Ekonomikas ministrija
Vērtības nozīme:
7,26
Vienas caurlaides, kas noformēta elektroniski, izmantojot CSDD e-pakalpojumu, cena ar PVN
3
Izsniegto caurlaižu skaits 2021.gadā
21,78
Maksa par elektroniski noformētām caurlaidēm Ekonomikas ministrijas transportlīdzekļiem saskaņā ar CSDD cenrādi.
Izglītības un zinātnes ministrija
Vērtības nozīme:
7,26
Vienas caurlaides, kas noformēta elektroniski, izmantojot CSDD e-pakalpojumu, cena ar PVN
3
Izsniegto caurlaižu skaits 2021.gadā
21,78
Maksa par elektroniski noformētām caurlaidēm Izglītības un zinātnes ministrijas transportlīdzekļiem saskaņā ar CSDD cenrādi.
Tieslietu ministrija
Vērtības nozīme:
7,26
Vienas caurlaides, kas noformēta elektroniski, izmantojot CSDD e-pakalpojumu, cena ar PVN
3
Izsniegto caurlaižu skaits 2021.gadā
21,78
Maksa par elektroniski noformētām caurlaidēm Tieslietu ministrijas transportlīdzekļiem saskaņā ar CSDD cenrādi.
Finanšu ministrija
Vērtības nozīme:
7,26
Vienas caurlaides, kas noformēta elektroniski, izmantojot CSDD e-pakalpojumu, cena ar PVN
6
Izsniegto caurlaižu skaits 2021.gadā
43,56
Maksa par elektroniski noformētām caurlaidēm Finanšu ministrijas transportlīdzekļiem saskaņā ar CSDD cenrādi.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Vērtības nozīme:
7,26
Vienas caurlaides, kas noformēta elektroniski, izmantojot CSDD e-pakalpojumu, cena ar PVN
4
Izsniegto caurlaižu skaits 2021.gadā
29,04
Maksa par elektroniski noformētām Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas transportlīdzekļiem saskaņā ar CSDD cenrādi.
pašvaldības
Kultūras ministrija
Vērtības nozīme:
7,26
Vienas caurlaides, kas noformēta elektroniski, izmantojot CSDD e-pakalpojumu, cena ar PVN
3
Izsniegto caurlaižu skaits 2021.gadā
21,78
Maksa par elektroniski noformētām caurlaidēm Kultūras ministrijas transportlīdzekļiem saskaņā ar CSDD cenrādi.
Satiksmes ministrija
Vērtības nozīme:
7,26
Vienas caurlaides, kas noformēta elektroniski, izmantojot CSDD e-pakalpojumu, cena ar PVN
4
Izsniegto caurlaižu skaits 2021.gadā
29,04
Maksa par elektroniski noformētām caurlaidēm Satiksmes ministrijas transportlīdzekļiem saskaņā ar CSDD cenrādi.
Labklājības ministrija
Vērtības nozīme:
7,26
Vienas caurlaides, kas noformēta elektroniski, izmantojot CSDD e-pakalpojumu, cena ar PVN
1
Izsniegto caurlaižu skaits 2021.gadā
7,26
Maksa par elektroniski noformētām caurlaidēm Labklājības ministrijas transportlīdzekļiem saskaņā ar CSDD cenrādi.
Latvijas Republikas Saeima, Valsts kanceleja, Valsts prezidenta kanceleja, Ģenerālprokuratūra, Augstākā tiesa
Vērtības nozīme:
7,26
Vienas caurlaides, kas noformēta elektroniski, izmantojot CSDD e-pakalpojumu, cena ar PVN
98
Izsniegto caurlaižu skaits 2021.gadā
711,48
Maksa par elektroniski noformētām caurlaidēm Latvijas Republikas Saeimas, Valsts kancelejas, Valsts prezidenta kancelejas, Ģenerālprokuratūras, Augstākā tiesas transportlīdzekļiem saskaņā ar CSDD cenrādi.
Kopā
1 030,92

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Pašvaldībām būs pienākums saskaņot ceļu satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu izvietošanu uz komersantu un māju ceļiem, kā arī publiskas personas vai privātpersonas īpašumā esošās teritorijās (kurās var notikt ceļu satiksme).
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
-

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
-

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?
-

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?
-

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
-

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?
-

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?
-

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
-

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?
-

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?
-

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?
-

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
-

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
-

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?
-

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?
-

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk