Anotācija (ex-ante)

1. Pārņemt Direktīvas 2019/1936 prasības.
2. Vienkāršot satiksmes organizācijas ieceru saskaņošanas kārtību.
3. Precizēt regulējumu attiecībā uz caurlaižu izsniegšanu pasta komersantu un institūciju transportlīdzekļiem.
4. Novērst Latvijas Republikas normatīvo aktu neatbilstību ES Tiesas spriedumiem.
5. Precizēt deleģējumu Ceļu satiksmes likumā saistībā ar uzvedības korekcijas programmas organizēšanas, norises un apmaksas kārtību.
6. Novērst diskriminējošu reģistrācijas aizliegumu attiecībā pret kokvedējiem.
7. Precizēt lietoto terminoloģiju.

Vispārējā kārtība

1. Šobrīd no Direktīvā 2019/1936 noteiktajām ceļu infrastruktūras drošības pārvaldības procedūrām Ceļu satiksmes likumā ceļu pārvaldītājam ir noteikts pienākums nodrošināt tikai ceļu drošības auditu veikšanu. Ceļu satiksmes likuma 6. panta pirmās daļas 6. punktā noteikts, ka ceļa pārvaldītāja pienākums ir nodrošināt ceļu drošības audita veikšanu, savukārt 6. panta otrajā daļa noteikts, ka Ministru kabinets nosaka ceļu drošības auditēšanas un ceļu drošības auditoru sertificēšanas kārtību.
Cita Direktīvas 2019/1936 ceļu infrastruktūras drošības pārvaldības procedūra – “ceļu drošības inspekciju veikšana” – šobrīd nav Latvijas normatīvajos aktos, taču VSIA “Latvijas Valsts ceļi”  (turpmāk - LVC) jau šobrīd visiem valsts galvenajiem autoceļiem veic ceļu drošības inspekcijas, pamatojoties uz likuma “Par autoceļiem” 7. panta trešajā daļā noteikto, ka Satiksmes ministrija deleģē ceļu satiksmes organizācijas uzraudzību LVC saskaņā ar deleģēšanas līgumu. Pirmo reizi ceļu drošības inspekcijas LVC daļai valsts galveno autoceļu veica 2013. gadā un kopš tā laika ceļu drošības inspekcijas veic vienu reizi četros gados katram valsts galvenajam autoceļam. Ņemot vērā, ka LVC jau šobrīd veic ceļu drošības inspekcijas, šai normai nebūs ietekmes uz valsts budžetu.
Vēl viena Direktīvas 2019/1936 ceļu infrastruktūras drošības pārvaldības procedūra ir ceļu satiksmes drošības ietekmes novērtējums. Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra direktīvas 2008/96/EK par ceļu infrastruktūras drošības pārvaldību (turpmāk – Direktīva 2008/96/EK) 3. panta 2. punktam ceļu satiksmes drošības ietekmes novērtējumu veic sākotnējās plānošanas posmā, pirms infrastruktūras projekts tiek apstiprināts. Savukārt atbilstoši Direktīvas 2008/96/EK 2. panta 9. punktam infrastruktūras projekts ir jauna ceļu infrastruktūras izveides vai būtisku esošā ceļu tīkla izmaiņu projekts, kas ietekmē satiksmes plūsmu. Ceļu satiksmes drošības ietekmes novērtējuma ietekmi uz valsts budžetu būs iespējams noteikt pie Ministru kabineta noteikumu izstrādes, ņemot vērā to, ka iespējama papildus jaunu ceļu infrastruktūras vai būtisku esošā ceļu tīkla izmaiņu projektu plānošana periodā līdz Ministru kabineta noteikumu izstrādei.
Savukārt “tīkla mēroga ceļu satiksmes drošības novērtējums” ir jauna Direktīvas 2019/1936 uz risku balstīta, proaktīva ceļu infrastruktūras drošības pārvaldības procedūra, kas aizstāj pašreizējo Direktīvas 2008/96/EK procedūru “ceļu posmu klasificēšana, kuros bieži notiek ceļu satiksmes negadījumi”, kas pēc savas būtības ir reaktīva. Kārtību, kādā klasificē ceļu posmus, kuros bieži notiek ceļu satiksmes negadījumi, un ceļu tīkla drošību Eiropas ceļu tīklā līdz 2021. gada 17. decembrim noteica Ministru kabineta 2010. gada 28. decembra noteikumi Nr.1240 “Kārtība, kādā klasificē ceļu posmus, kuros bieži notiek ceļu satiksmes negadījumi”. Ņemot vērā, ka procedūra “tīkla mēroga ceļu satiksmes drošības novērtējums” aizstāj procedūru “ceļu posmu klasificēšana, kuros bieži notiek ceļu satiksmes negadījumi”, šī norma neradīs papildu izdevumus valsts budžetam.

2. Ceļa zīmes ir īpaša veida administratīvie akti, kas ietver vispārēju rīkojumu (Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2008. gada 7. marta lēmums lietā Nr. SKA‑213/2008.), tās regulē nenoteikta skaita satiksmes dalībnieku rīcību nenoteikta skaita gadījumos. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 1. panta trešajai daļai šāda veida administratīvie akti tiek dēvēti par vispārīgajiem administratīvajiem aktiem – lēmumiem, kurus likumā paredzētajos gadījumos iestāde izdod attiecībā uz individuāli nenoteiktu personu loku, kas atrodas konkrētos un identificējamos apstākļos.
Viena no administratīvā akta pazīmēm ir tā, ka to izdod iestāde. Ceļa zīmju gadījumā par administratīvā akta izdevēju atzīstama iestāde, kura uzrauga satiksmes organizāciju un tās tehnisko līdzekļu izvietojumu, kā arī saskaņo šo līdzekļu izvietošanu, uzstādīšanu un noņemšanu. Ceļu satiksmes likuma 4. panta astotajā daļā paredzēts, ka satiksmes organizāciju un tās tehnisko līdzekļu izvietojuma atbilstību Latvijā obligāti piemērojamo standartu un citu normatīvu prasībām uzrauga LVC.
Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 38. panta otro daļu satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu izvietošanu, uzstādīšanu un noņemšanu veic ceļa pārvaldītājs atbilstoši saskaņotai projekta dokumentācijai vai saskaņojot ar LVC, turklāt minētais saskaņojums attiecas uz uzstādīt paredzētā ceļu satiksmes organizācijas tehniskā līdzekļa atbilstību standartiem ceļu satiksmes drošības jomā.
Vienlaikus saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 6. panta pirmās daļas 2. punktu satiksmes organizēšana ir ceļa pārvaldītāja pienākums. Savukārt ceļa pārvaldītājs atbilstoši šā likuma 1. panta 2. punktam ir īpašnieks vai cita fiziskā vai juridiskā persona, kurai attiecīgais ceļš nodots pārvaldījumā (pārziņā). Ceļu satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu uzstādīšana vispirms ir tieši ceļa pārvaldītāja lēmums. 
Saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 15. panta 2. un 13. punktu pašvaldības autonomās funkcijas ir gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un saskaņā ar attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumu noteikt zemes izmantošanas un apbūves kārtību, tomēr šobrīd pašvaldības nekādā veidā nepiedalās saskaņošanas procesā, kas saistīts ar satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu uzstādīšanu vai noņemšanu tās administratīvajā teritorijā uz komersantu un māju ceļiem, ieskaitot dzīvojamās zonās, daudzdzīvokļu namu pagalmos, degvielas uzpildes staciju, stāvvietu teritorijās un citās tamlīdzīgās vietās, kurās var notikt ceļu satiksme. Līdz ar to Ceļu satiksmes likuma 38. pants ierobežo pašvaldību tiesības efektīvi plānot satiksmes organizāciju, transportlīdzekļu stāvvietu skaitu un izvietojumu u.tml. tās administratīvajā teritorijā uz  komersantu un māju ceļiem.
Ceļu satiksmes likuma 6. pantā noteikti ceļu pārvaldītāja pienākumi, kas pašvaldību ielu gadījumā, ir pašas pašvaldības vai to pakļautības iestādes, šī panta pirmajā daļā noteikts pienākums ceļa pārvaldītājam nodrošināt, lai ceļš pastāvīgi tiktu uzturēts satiksmei drošā stāvoklī atbilstoši normatīvajiem aktiem un standartiem ceļu satiksmes drošības jomā. Secināms, ka jau šobrīd pašvaldību ielu gadījumā, uzturēšanu satiksmei drošā stāvoklī, jānodrošina pašvaldībām. Vienlaikus norādām, ka atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 4. panta pirmajā daļā noteiktajam ceļu satiksmes vispārējo pārvaldi realizē pašvaldības atbilstoši savai kompetencei, kā arī likuma “Par pašvaldībām” 15. panta 2. punktu, kas noteic, ka pašvaldību autonomā funkcija ir gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību, tostarp ceļu būvniecību un uzturēšanu.
Taču pēc Satiksmes ministrijai pieejamās informācijas, jau šobrīd aptuveni pusē no Latvijas pašvaldību darbojas pašvaldību izveidotas komisijas vai ir atbildīgās amatpersonas, kas saskaņo satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu uzstādīšanu un noņemšanu (turpmāk – struktūras).
Vienlaikus jāvērš uzmanība, ka saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 1. panta 3.punktā noteikto termina “ceļš” definīciju, ceļš ir jebkura satiksmei izbūvēta teritorija, kā arī ceļa kompleksā ietilpst ceļš, mākslīgās būves, ceļu inženierbūves un satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi, tostarp ceļa zīmes, luksofori, signālstabiņi, aizsargbarjeras, gājēju barjeras, vertikālie un horizontālie ceļa apzīmējumi un citi tehniskie līdzekļi.
Atbilstoši Būvniecības likuma pirmajā pantā noteiktajai “būves” definīcijai tā ir būvdarbu rezultātā radusies ar zemi vai gultni saistīta ķermeniska lieta (ēka vai inženierbūve), kurai ir nosakāms būves lietošanas veids.
Ņemot vērā, ka ceļš ir izbūvēta teritorija atbilstošo Ceļu satiksmes likuma 1. panta 3.punktā noteiktajai definīcijai, secināms, ka ceļi ir būves un tā kompleksā ietilpstošie satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi ir būves kompleksā ietilpstoši.
Secīgi vietējās pašvaldības kompetence ir noteikta Būvniecības likuma 7. pantā, kura pirmās daļas 1.punktā ir noteikts, ka Būvniecības likuma izpildei vietējā pašvaldība nodrošina ar būvniecības procesu saistītā administratīvā procesa tiesiskumu, cita starpā izveidojot būvvaldi savā teritorijā vai vienojoties ar citām pašvaldībām par kopīgas būvvaldes izveidi.
Savukārt Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumi Nr.633 “Autoceļu un ielu būvnoteikumi” (turpmāk – Noteikumi Nr.633) cita starpā nosaka pašvaldību ceļu, ielu, māju ceļu  un komersantu ceļu būvniecības procesa kārtību, kā arī būvniecības procesam nepieciešamos dokumentus un to saturu.
Atbilstoši Noteikumu Nr.633 61. punktā noteiktajam 3. nodaļā “Ceļu, ielu un komersantu būvnoteikumi” noteiktās prasības cita starpā attiecas uz jaunu pašvaldības ceļu, ielu, velosipēdu ceļu, gājēju ceļu, māju ceļu un komersantu ceļu būvniecību, satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu būvniecību, kā arī uz esošo pašvaldības ceļu, ielu, velosipēdu ceļu, gājēju ceļu, māju ceļu un komersantu ceļu atjaunošanu, pārbūvi un nojaukšanu.
Ar Noteikumos Nr.633 noteikto normatīvajā regulējumā nostiprināts fakts, ka satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi pakļaujas būvniecības regulējumam un to uzstādīšana un noņemšana ir būvniecības procesa sastāvdaļa, par kuru pašvaldību teritorijās atbilstoši Būvniecības likuma 7. panta pirmajā daļā noteiktajam ir atbildīga attiecīgā pašvaldības būvvalde.
Vienlaikus Noteikumu Nr.633 64.¹ punktā noteikts, ka paskaidrojuma raksts ir vispārīgi vajadzīgs satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu būvniecībai, taču tas nav vajadzīgs ceļa zīmju, aizsargbarjeru, signālstabiņu un horizontālo un vertikālos apzīmējumu būvniecībai. Noteikumi Nr.633 nenosaka pienākumu ceļa zīmju, aizsargbarjeru, signālstabiņu un horizontālo un vertikālos apzīmējumu būvniecību saskaņot tikai un vienīgi ar LVC.

3. Ceļu satiksmes likuma 45.panta otrās daļas 1.punktā ir noteikts, ka atsevišķos gadījumos ar Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniegtām caurlaidēm pasta komersantu transportlīdzekļiem un tādiem Saeimas, Valsts prezidenta kancelejas, Valsts kancelejas, ministriju, Augstākās tiesas un Ģenerālprokuratūras transportlīdzekļiem, ar kuriem nogādā pasta sūtījumus, pildot attiecīgo uzdevumu, ir tiesības neievērot apstāšanās noteikumus un stāvēšanas noteikumus uz laiku līdz 30 minūtēm, blakus caurlaidei novietojot informāciju par laiku, kad transportlīdzeklis attiecīgajā vietā apturēts, kā arī ceļa zīmju "Braukt aizliegts", "Mehāniskajiem transportlīdzekļiem braukt aizliegts" un "Kravas automobiļiem braukt aizliegts" prasības.
Ceļu satiksmes likuma 45.panta otrās daļas 2.punktā ir noteikts, ka atsevišķos gadījumos ar Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniegtām caurlaidēm transportlīdzekļiem, ar kuriem veic inkasāciju, pildot attiecīgo uzdevumu, ir tiesības neievērot apstāšanās un stāvēšanas noteikumus, kā arī ceļa zīmju "Braukt aizliegts", "Mehāniskajiem transportlīdzekļiem braukt aizliegts" un "Kravas automobiļiem braukt aizliegts" prasības.
Pamatojoties uz Ceļu satiksmes likuma 45.panta 2.² daļu, tika izdoti Ministru kabineta 2016.gada 22.novembra noteikumi Nr.738 “Noteikumi par caurlaidēm, kas dod tiesības transportlīdzekļu vadītājiem darba uzdevumu pildīšanas laikā neievērot atsevišķas ceļu satiksmes noteikumu prasības” (turpmāk – Noteikumi Nr.738).
Saskaņā ar Noteikumu Nr.738 2.punktu Satiksmes ministrija caurlaides izsniedz pasta komersantu reģistrā reģistrēta pasta komersanta (turpmāk – pasta komersants) īpašumā vai turējumā reģistrētam transportlīdzeklim, kuru izmanto pasta pakalpojumu sniegšanai (turpmāk – pasta komersanta transportlīdzeklis), universālā pasta pakalpojuma sniedzēja īpašumā vai turējumā reģistrētam transportlīdzeklim (turpmāk – universālā pasta pakalpojuma sniedzēja transportlīdzeklis), kuru izmanto universālā pasta pakalpojuma sniegšanai, kā arī Saeimas, Valsts prezidenta Kancelejas, Valsts kancelejas, Augstākās tiesas, Ģenerālprokuratūras un ministrijas (turpmāk – institūcija) īpašumā vai turējumā reģistrētam transportlīdzeklim (turpmāk – institūcijas transportlīdzeklis), ar kuru nogādā šo institūciju dokumentus.
Saskaņā ar Noteikumu Nr.738 3.punktu Valsts policija caurlaides izsniedz apsardzes komersanta vai kredītiestādes iekšējās drošības dienesta (turpmāk – inkasents) īpašumā vai turējumā reģistrētam transportlīdzeklim (turpmāk – inkasācijas apsardzes transportlīdzeklis).
Pamatojoties uz Noteikumos Nr.738 noteikto, Satiksmes ministrija un Valsts policija katram kalendārajam gadam veic papīra caurlaižu pasūtīšanu atbilstoši noteiktajiem paraugiem. Pasta komersantu un institūciju transportlīdzekļu caurlaižu vizuālais izskats atšķiras no universālā pasta pakalpojuma sniedzēja transportlīdzekļu caurlaidēm (krāsa: zaļa - oranža), kā arī atšķiras no inkasācijas apsardzes transportlīdzekļu caurlaidēm (krāsa: zila).
Transportlīdzekļu vadītājiem, saskaņā ar noteikumiem, darba uzdevumu pildīšanas laikā caurlaidi jānovieto pie transportlīdzekļa priekšējā loga. 

4. Eiropas Savienības Tiesas 2021. gada 22. jūnija spriedumā lietā C-439/19 secināts, ka Eiropas Savienības tiesību akti datu aizsardzības jomā, proti, Vispārīgā datu aizsardzības regula, nepieļauj Latvijas tiesisko regulējumu, ar kuru ceļu satiksmes drošības iestādei (CSDD) ir noteikts pienākums darīt sabiedrībai pieejamus datus par transportlīdzekļu vadītājiem reģistrētajiem pārkāpumu uzskaites punktiem par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, neuzliekot personai, kura pieprasa piekļuvi, pienākumu pamatot šo datu iegūšanu ar konkrētu interesi.
Saskaņā ar Satversmes tiesas 2021. gada 13. novembra spriedumu lietā Nr. 2018-18-01 Satversmes tiesa ir atzinusi, ka Ceļu satiksmes likuma 14.¹ panta otrā daļa, ciktāl tā noteic, ka informācija par pārkāpumu uzskaites punktiem ir vispārpieejama informācija, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 96. pantam.
Lai regulējums atbilstu Satversmes tiesas un Eiropas Savienības tiesas spriedumam, nepieciešams veikt grozījumus Ceļu satiksmes likuma 14.¹ panta pirmajā daļā, papildinot ierobežotas informācijas uzskaitījumu un nosakot informāciju par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem reģistrētajiem pārkāpumu uzskaites punktiem kā ierobežotas pieejamības.
Vienlaikus tiks veikti grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 30. aprīļa noteikumos Nr.185 "Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra noteikumi" (turpmāk – Noteikumi Nr.185), precizējot subjektu loku, kam ir tiesības iegūt informāciju no Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra par fiziskai personai reģistrētajiem pārkāpumu uzskaites punktiem. Subjektu loks būtiski neatšķiras no personu loka, kam kopumā ir tiesības iegūt ierobežotas pieejamības informāciju no Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra. Vienlaikus attiecībā uz informācijas par fiziskai personai reģistrētajiem pārkāpumu uzskaites punktiem iegūšanu personu loks ir nedaudz samazināts, ņemot vērā objektīvo nepieciešamību iegūt šādu informāciju normatīvajos aktos noteikto pienākumu izpildei.
Papildus Latvijas Republikas tiesībsargs 2021.gada 6.decembra pārbaudes lietā Nr.2021-33-4C ir secinājis, ka Ceļu satiksmes likuma 14.¹panta pirmā daļa paredz, ka informācija par fiziskajai personai piederošu transportlīdzekli, identificējot personas datus un juridiskajai personai piederošu speciālo militāro transportlīdzekli un tā piekabi un speciālo militāro tehniku un tās piekabi, ir ierobežotas pieejamības informācija, un to var iegūt tiesībaizsardzības iestādes, valsts un pašvaldību iestādes, citas likumā noteiktas personas, kā arī personas, kuras saskaņā ar Noteikumu Nr.185 16.punktu ir noteiktas kā subjekti, kas ir tiesīgi saņemt informāciju par fiziskajai personai piederošu, turējumā vai valdījumā esošu transportlīdzekli vai kuģošanas līdzekli (turpmāk – transportlīdzekļa īpašnieks). Minēto subjektu starpā nav fiziskā persona, kas informāciju vēlas iegūt, lai, piemēram, aizstāvētu savas tiesības un likumīgās intereses tiesā. Vienīgais izņēmums attiecībā uz šāda veida situācijām ir noteikts 16.3.apakšpunktā, kur šādu informāciju varētu iegūt zvērināti advokāti un to palīgi. Taču kā zināms, tad zvērināta advokāta esība nav obligāts priekšnosacījums, lai celtu prasību tiesā. Latvijas Republikas Tiesībsarga 2021.gada 6.decembra atzinumā lietā Nr.2021-33-4C secināts, ka Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 92.panta pirmais teikums paredz, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Interpretējot Satversmes 92.panta pirmo teikumu, Satversmes tiesa ir atzinusi, ka jēdziens “taisnīga tiesa” ietver divus aspektus, proti, “taisnīga tiesa” kā neatkarīga tiesu varas institūcija, kas izskata lietu un “taisnīga tiesa” kā pienācīgs, tiesiskai valstij atbilstošs process, kurā lieta tiek izskatīta. Tas nozīmē, ka valstij ir jānodrošina tāds tiesiskais regulējums, kas nerada nepamatotus šķēršļus personai izmantot tiesības vērsties tiesā. Lai persona varētu realizēt savu tiesību un interešu aizstāvību tiesā, ir nepieciešams zināt šīs personas datus, proti, vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu. Savukārt, lai šādu informāciju varētu noskaidrot situācijā, kad personas rīcībā ir tikai konkrētā transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numurs, ir nepieciešams veikt grozījumus Ceļu satiksmes likuma 14.¹panta pirmajā un sestajā daļā, papildinot, ka informāciju par fiziskajai personai piederošu transportlīdzekli, identificējot personas datus, var iegūt arī personas, kuras nosaka Ministru kabinets un kurām informācija nepieciešama likumisko interešu aizstāvībai tiesā.
Ievērojot minēto, likumprojekts paredz nodrošināt normatīvā regulējuma pilnveidi atbilstoši tiesību uz taisnīgu tiesu pamatgarantijām, kas sevī ietver tiesības uz pieeju tiesai un tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu, precizējot Ceļu satiksmes likuma regulējumu un paredzot, ka ar likumprojektu tiks noteikts, ka fiziskas un juridiskas personas varēs iegūt ierobežotas pieejamības informāciju no Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra, savu likumisko interešu aizstāvībai tiesā.

5. Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 22. pantu transportlīdzekļu vadīšanas tiesības un transportlīdzekļu vadītāja apliecību var iegūt un atgūt likumā noteikto vecumu sasniegusi persona, kura ārstējusies no alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu pārmērīgas, kaitējošas lietošanas vai atkarības, objektīvi pierādot vismaz vienu gadu stabilu remisiju, ko apliecina ārstējošā narkologa atzinums, ja transportlīdzekļa vadītājam, kurš sodīts par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē, narkologs pirmstermiņa veselības pārbaudē konstatē alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu pārmērīgu, kaitējošu lietošanu vai atkarību, un transportlīdzekļa vadītājs vēlas atgūt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības. Transportlīdzekļa vadītājs, kurš sodīts par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē un kuram pirmstermiņa veselības pārbaudē nekonstatē alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu pārmērīgu, kaitējošu lietošanu vai atkarību, transportlīdzekļu vadīšanas tiesības var atgūt tikai pēc dalības uzvedības korekcijas programmā. Uzvedības korekcijas programmas organizēšanas, norises un apmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets. Satiksmes ministrija 2020. gada 5. novembrī Valsts sekretāru sanāksmē ir izsludinājusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Par transportlīdzekļa vadīšanu apreibinošu vielu ietekmē sodītas personas uzvedības korekcijas programmas noteikumi” (turpmāk - Noteikumu projekts). Saskaņā ar 2020. gada 5. novembra Valsts sekretāru sanāksmes lēmumu (protokols Nr.44, 11.§) Satiksmes ministrijai Noteikumu projektu nepieciešams saskaņot ar Tieslietu ministriju, Finanšu ministriju, Iekšlietu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Labklājības ministriju, Veselības ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Zemkopības ministriju, Valsts kanceleju un Latvijas Darba devēju konfederāciju.
Noteikumu projektu saskaņošanas gaitā vairākkārt tika saņemti saskaņošanas dalībnieku iebildumi par kārtību, kādā tiks organizēta uzvedības korekcijas programma, ievērojot minēto, 2021. gada 9. decembrī Noteikumu projekts atkārtoti tika izskatīts Valsts sekretāru sanāksmē, kurā tika panākta vienošanās par nepieciešamību sagatavot grozījumus Ceļu satiksmes likumā, precizējot deleģējumu Ministru kabinetam.

6. Ceļu satiksmes likuma 10. panta astotās daļas 3. punkts noteic, ka aizliegts reģistrēt kokvedējus, kuru gabarīti pārsniedz Ministru kabineta 215. gada 2. jūnija noteikumos Nr. 279 “Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – CSN) noteiktos lielumus. Savukārt Ministru kabineta 2010. gada 6. aprīļa noteikumu Nr.343 “Noteikumi par lielgabarīta un smagsvara pārvadājumiem” (turpmāk – noteikumi Nr.343) 36. punkts paredz, ka tiek izsniegtas atļaujas dalāmu kokmateriālu un lauksaimniecības produkcijas lielgabarīta un smagsvara kravu pārvadāšanai ar specializētajiem lielgabarīta un smagsvara transportlīdzekļiem ar transportlīdzekļu gabarītiem, kas pārsniedz CSN noteiktos lielumus. Tādējādi ir pretruna - Celu satiksmes likums aizliedz reģistrēt kokvedējus, kuru gabarīti pārsniedz CSN noteiktos lielumus, savukārt noteikumi Nr.343 paredz atļauju izsniegšanu kokmateriālu lielgabarīta un smagsvaru kravu pārvadāšanai, kuru gabarīti pārsniedz CSN noteiktos lielumus, kā arī citu specializētu transportlīdzekli kura gabarīti pārsniedz CSN noteiktos lielumus, piemēram šķeldas pārvadāšanas kravas automobili, atļauj reģistrēt.

7. Ceļu satiksmes likuma 4. panta astotajā daļā un 7. pantā, kas saistīti ar būvniecību un satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu uzstādīšanu, tiek izmantota novecojusi terminoloģija, kura ar šiem grozījumiem tiek salāgota ar aktuālo būvniecības regulējuma terminoloģiju. Vienlaikus tiek precizēts valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Valsts ceļi” nosaukums, ņemot vērā, ka tas šajos pantos nav izvērsts.
Ceļu satiksmes likuma 4. panta astotā daļa noteic, ka valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Valsts ceļi” uzrauga ceļu būvniecību un uzturēšanu satiksmei drošā stāvoklī atbilstoši standartiem ceļu satiksmes drošības jomā. Standarti ceļu satiksmes drošības jomā ir standarti uz kuriem ir tiešās atsauces CSN. Tiešās atsauces CSN ir šādiem standartiem: LVS EN 12368:2015 "Satiksmes regulēšanas tehniskie līdzekļi. Luksofori", LVS 370:2010 "Ceļu satiksmes regulēšanas luksofori", LVS 77–1:2016 "Ceļa zīmes. 1. daļa: Ceļa zīmes", LVS 77-2:2016 "Ceļa zīmes. 2. daļa: Uzstādīšanas noteikumi", LVS 77-3:2016 "Ceļa zīmes. 3. daļa: Tehniskās prasības", LVS 85:2016 "Ceļa apzīmējumi", LVS 85:2016/A1:2018 "Ceļa apzīmējumi", LVS 93:2006 "Ceļa signālstabiņi. Lietošanas noteikumi", LVS 190–10:2007 "Gājēju pāreju projektēšanas noteikumi", LVS 190-10:2007/A1:2010 "Gājēju pāreju projektēšanas noteikumi".

Nē

Likumprojektā paredzētais regulējums ietekmēs nekustamo īpašumu īpašniekus, kuri vēlas savā īpašumā uzstādīt ceļu satiksmes organizācijas tehniskos līdzekļus.
Likumprojekts attiecas uz transportlīdzekļu vadītājiem, kam reģistrēti pārkāpumu uzskaites punkti.

1. Likumprojektā paredzētais regulējums ietekmēs ceļu pārvaldītājus.
2. Likumprojektā paredzētais regulējums ietekmēs VSIA “Latvijas Valsts ceļi” un pašvaldības.
3. Likumprojektā paredzētais regulējums ietekmēs pasta komersantus, universālā pasta pakalpojuma sniedzēju, inkasentus un institūcijas, kurām izsniegtas vai kuras pretendē uz caurlaidēm, kas dod tiesības transportlīdzekļu vadītājiem darba uzdevumu pildīšanas laikā neievērot atsevišķas ceļu satiksmes noteikumu prasības. Jaunā e-pakalpojuma ieviešana CSDD sistēmā atvieglos caurlaižu saņemšanu.
4. Likumprojekts attiecas uz VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” un subjektiem, kuriem atbilstoši Ceļu satiksmes likumam un Ministru kabineta 2019. gada 30. aprīļa noteikumu Nr. 185 "Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra noteikumi" 16.punktam ir tiesības iegūt informāciju no Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra.
5. Likumprojekts attiecas uz transportlīdzekļu vadītājiem, kuri sodīti par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē un kuram pirmstermiņa veselības pārbaudē nekonstatē alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu pārmērīgu, kaitējošu lietošanu vai atkarību.
6. Likumprojektā paredzētais regulējums ietekmēs kokmateriālu pārvadātājus un VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija”, kas reģistrē kokvedējus.

Nē

Nē

Jā

Jā

Nē

-