22-TA-3346: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Noteikumi par personas kompetences atzīšanu uzņemšanai profesionālās izglītības programmas vēlākos mācību posmos" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Tiesību akta projekts izstrādāts saskaņā ar:
1) Profesionālās izglītības likuma 7. panta 151. punktu;
2) Profesionālās izglītības likuma 27. panta desmito daļu.
1) Profesionālās izglītības likuma 7. panta 151. punktu;
2) Profesionālās izglītības likuma 27. panta desmito daļu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikt prasības un kārtību, kādā atzīst personas kompetenci uzņemšanai un mācību uzsākšanai vēlākos profesionālās vidējās izglītības, arodizglītības, profesionālās pamatizglītības, profesionālās tālākizglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmas posmos.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ar 2022. gada 15. septembra grozījumiem Profesionālās izglītības likumā (turpmāk – likums), kas ir spēkā no 2022. gada 11. oktobra, ir iekļautas normas, kas paredz, ka personai, ja tai ir atbilstoša kompetence, ir tiesības būt uzņemtai profesionālās izglītības programmas, izņemot studiju programmas un profesionālās pilnveides izglītības programmas, vēlākajos mācību posmos. Vienlaicīgi likums Ministru kabinetam deleģē noteikt prasības un kārtību, kādā atzīst personas kompetenci uzņemšanai profesionālās izglītības programmas, izņemot studiju programmas un profesionālās pilnveides izglītības programmas, vēlākos mācību posmos. Tāpat likumā ir iekļauta norma, kas noteic, ka profesionālās izglītības iestāde novērtē personas iepriekšējā izglītībā vai profesionālajā pieredzē iegūto kompetenci un, ja tā atbilst attiecīgajā profesionālās izglītības programmā sasniedzamajiem mācīšanās rezultātiem vai profesionālās kvalifikācijas prasībām, kas ietvertas profesijas standartā, atzīst to un nodrošina iespēju turpināt izglītību vai iegūt profesionālo kvalifikāciju atbilstoši Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem un kārtībai.
Līdz 2022. gada 3. marta grozījumiem likumā tika noteikta tikai ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšana, kura tika veikta, ņemot vērā attiecīgā profesijas standarta prasības un kuras novērtēšanai profesionālās kompetences novērtēšanas institūcija organizē un īsteno profesionālās kvalifikācijas eksāmenu. Šādā gadījumā pretendentam, kurš profesionālās kvalifikācijas eksāmena vērtējumā saņēmis atzīmi ne zemāku par "5 – viduvēji", profesionālās kompetences novērtēšanas institūcija izsniedz valsts atzītu profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu izsniegšanas kārtībai.
Jāatzīmē, ka vienas un tās pašas profesionālās kvalifikācijas ieguve var notikt, īstenojot atšķirīgas profesionālās izglītības programmas, jo atbilstoši likumam izglītība iestādes ir patstāvīgas izglītības programmu izstrādē. Profesionālās izglītības programmas izstrāde balstās uz attiecīgajā valsts profesionālās izglītības standartā un profesijas standartā ietvertajām profesionālās kvalifikācijas prasībām. Arī tad, ja izglītības iestādes profesionālās kvalifikācijas apguvei izvēlas īstenot atbilstošās profesionālās kvalifikācijas modulārās profesionālās izglītības programmas paraugu, izglītības programmas var būt atšķirīgas, jo normatīvie akti dod iespēju izglītības iestādei programmas paraugu mainīt un pielāgot atbilstoši reģiona vajadzībām, kā arī papildināt to ar atsevišķiem izglītības iestādes izstrādātiem profesionālo kompetenču moduļiem. Modulārās profesionālās izglītības programmas paraugi dod papildu iespējas, jo moduli var piemērot vienai vai vairākām profesionālajām kvalifikācijām modulārajā izglītības programmā vai īstenot atsevišķi profesionālo kompetenču pilnveidei kā profesionālās izglītības programmu, vai izveidot personas izglītības programmas apguves individuālo plānu.
2022. gada 3. marta grozījumos likumā ņemts vērā Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas 2009. gada rekomendācijas Eiropas kredītsistēmu profesionālajai izglītībai principus (The European Credit system for Vocational Education and Training) (turpmāk - ECVET) (http://www.ecvet-secretariat.eu/en/what-is-ecvet), kas ir instrumentu un principu kopums izglītības ieguvēju un strādājošo mobilitātes un mūžilgas mācīšanās veicināšanai. ECVET principi paredz veidot elastīgu, uz indivīda vajadzībām un spējām vērstu profesionālās izglītības piedāvājumu, kā arī nepieciešamību nodrošināt sasniedzamo mācīšanās rezultātu novērtēšanu arī programmas atsevišķas daļas atbilstības gadījumā.
Lai mainīgajā darba vidē nodrošinātu profesionālās izglītības atbilstību darba tirgus prasībām un nodrošinātu ECVET principu īstenošanas iespējas vienotas un pārredzamas pieeja mācīšanās vēlākos mācību posmos nodrošināšanai, Valsts, pašvaldību, juridisko vai fizisko personu dibinātajām profesionālās izglītības iestādēm ir nepieciešams vienots regulējums personas profesionālo kompetenču atzīšanas procesa nodrošināšanai, kas balstīts uz pamatprincipu – vērtējot mācību rezultātus, tiks novērtēts sasniegtais, kā arī tiks nodrošināta elastīga, uz indivīda vajadzībām un spējām orientēta profesionālās izglītības turpināšana.
Līdz 2022. gada 3. marta grozījumiem likumā tika noteikta tikai ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšana, kura tika veikta, ņemot vērā attiecīgā profesijas standarta prasības un kuras novērtēšanai profesionālās kompetences novērtēšanas institūcija organizē un īsteno profesionālās kvalifikācijas eksāmenu. Šādā gadījumā pretendentam, kurš profesionālās kvalifikācijas eksāmena vērtējumā saņēmis atzīmi ne zemāku par "5 – viduvēji", profesionālās kompetences novērtēšanas institūcija izsniedz valsts atzītu profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu izsniegšanas kārtībai.
Jāatzīmē, ka vienas un tās pašas profesionālās kvalifikācijas ieguve var notikt, īstenojot atšķirīgas profesionālās izglītības programmas, jo atbilstoši likumam izglītība iestādes ir patstāvīgas izglītības programmu izstrādē. Profesionālās izglītības programmas izstrāde balstās uz attiecīgajā valsts profesionālās izglītības standartā un profesijas standartā ietvertajām profesionālās kvalifikācijas prasībām. Arī tad, ja izglītības iestādes profesionālās kvalifikācijas apguvei izvēlas īstenot atbilstošās profesionālās kvalifikācijas modulārās profesionālās izglītības programmas paraugu, izglītības programmas var būt atšķirīgas, jo normatīvie akti dod iespēju izglītības iestādei programmas paraugu mainīt un pielāgot atbilstoši reģiona vajadzībām, kā arī papildināt to ar atsevišķiem izglītības iestādes izstrādātiem profesionālo kompetenču moduļiem. Modulārās profesionālās izglītības programmas paraugi dod papildu iespējas, jo moduli var piemērot vienai vai vairākām profesionālajām kvalifikācijām modulārajā izglītības programmā vai īstenot atsevišķi profesionālo kompetenču pilnveidei kā profesionālās izglītības programmu, vai izveidot personas izglītības programmas apguves individuālo plānu.
2022. gada 3. marta grozījumos likumā ņemts vērā Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas 2009. gada rekomendācijas Eiropas kredītsistēmu profesionālajai izglītībai principus (The European Credit system for Vocational Education and Training) (turpmāk - ECVET) (http://www.ecvet-secretariat.eu/en/what-is-ecvet), kas ir instrumentu un principu kopums izglītības ieguvēju un strādājošo mobilitātes un mūžilgas mācīšanās veicināšanai. ECVET principi paredz veidot elastīgu, uz indivīda vajadzībām un spējām vērstu profesionālās izglītības piedāvājumu, kā arī nepieciešamību nodrošināt sasniedzamo mācīšanās rezultātu novērtēšanu arī programmas atsevišķas daļas atbilstības gadījumā.
Lai mainīgajā darba vidē nodrošinātu profesionālās izglītības atbilstību darba tirgus prasībām un nodrošinātu ECVET principu īstenošanas iespējas vienotas un pārredzamas pieeja mācīšanās vēlākos mācību posmos nodrošināšanai, Valsts, pašvaldību, juridisko vai fizisko personu dibinātajām profesionālās izglītības iestādēm ir nepieciešams vienots regulējums personas profesionālo kompetenču atzīšanas procesa nodrošināšanai, kas balstīts uz pamatprincipu – vērtējot mācību rezultātus, tiks novērtēts sasniegtais, kā arī tiks nodrošināta elastīga, uz indivīda vajadzībām un spējām orientēta profesionālās izglītības turpināšana.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Valsts, pašvaldību, juridisko vai fizisko personu dibinātajām izglītības iestādēm nav vienota normatīvā regulējuma personas profesionālo kompetenču atzīšanas procesa nodrošināšanai. Līdz grozījumiem likumā normatīvajos aktos nebija noteikts regulējums, lai personu uzņemtu profesionālās izglītības programmas vēlākos mācību posmos. Tādējādi personas, kas priekšlaicīgi pārtraukušas izglītību, nelabprāt atgriežas izglītības sistēmā, jo mācību process ir atkal jāsāk no sākuma. Pašreizējā profesionālās izglītības sistēma ir neelastīga, jo normatīvie akti neparedz sasniegto mācīšanās rezultātu pārnesi, ja izglītojamais maina profesionālās izglītības programmu vai izglītības iestādi.
Profesionālajā izglītībā ir augsti priekšlaicīgas mācību pamešanas rādītāji, kas sasniedz 24% (avots – EUROSTAT – Eiropas statistika). Tas nozīmē, ka darba tirgū nonāk personas ar zemām prasmēm un bez profesionālā izglītības dokumenta.
Līdz šim izglītojamam neatkarīgi no iegūtās profesionālās kvalifikācijas vai izglītības konkrētas profesionālās kvalifikācijas ieguvei ir jāuzsāk izglītības programmas apguve no jauna, nav iespējams atzīt iepriekš iegūtās profesionālās, vispārējās vai caurviju prasmes. Tas paildzina jaunas profesionālās kvalifikācijas ieguves laiku.
Pieaugušam izglītojamam jaunas kvalifikācijas apguve ir laikietilpīga (piem., Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras (turpmāk – LKI) 4. līmeņa kvalifikācijas ieguves laiks ir apmēram deviņi mēneši) un finanšu ietilpīga, kas neveicina pieaugušo iesaisti mūžizglītībā. Šobrīd Latvijā 6.6% pieaugušo ir iesaistīti mūžizglītībā, bet Eiropā vidēji – 9.2%.
Ņemot vērā iepriekš minēto, lai nodrošinātu personai izglītības turpināšanu pēc pārtraukuma vai pārejas uz citu izglītības iestādi, neradot administratīvus šķēršļus, ir nepieciešams izveidot vienotu regulējumu prasībām un kārtībai, kādā atzīst personas kompetenci uzņemšanai profesionālās izglītības programmas vēlākos mācību posmos. Vienots regulējums ir nepieciešams arī, lai harmonizētu personas iepriekš iegūtas kompetences atzīšanas procesu uzņemšanai izglītības turpināšanai profesionālās izglītības programmā, jo profesionālās izglītības iestādēm ir atšķirīgi dibinātāji, t.sk. vairākas nozaru ministrijas, pašvaldības un privātpersonas.
Profesionālajā izglītībā ir augsti priekšlaicīgas mācību pamešanas rādītāji, kas sasniedz 24% (avots – EUROSTAT – Eiropas statistika). Tas nozīmē, ka darba tirgū nonāk personas ar zemām prasmēm un bez profesionālā izglītības dokumenta.
Līdz šim izglītojamam neatkarīgi no iegūtās profesionālās kvalifikācijas vai izglītības konkrētas profesionālās kvalifikācijas ieguvei ir jāuzsāk izglītības programmas apguve no jauna, nav iespējams atzīt iepriekš iegūtās profesionālās, vispārējās vai caurviju prasmes. Tas paildzina jaunas profesionālās kvalifikācijas ieguves laiku.
Pieaugušam izglītojamam jaunas kvalifikācijas apguve ir laikietilpīga (piem., Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras (turpmāk – LKI) 4. līmeņa kvalifikācijas ieguves laiks ir apmēram deviņi mēneši) un finanšu ietilpīga, kas neveicina pieaugušo iesaisti mūžizglītībā. Šobrīd Latvijā 6.6% pieaugušo ir iesaistīti mūžizglītībā, bet Eiropā vidēji – 9.2%.
Ņemot vērā iepriekš minēto, lai nodrošinātu personai izglītības turpināšanu pēc pārtraukuma vai pārejas uz citu izglītības iestādi, neradot administratīvus šķēršļus, ir nepieciešams izveidot vienotu regulējumu prasībām un kārtībai, kādā atzīst personas kompetenci uzņemšanai profesionālās izglītības programmas vēlākos mācību posmos. Vienots regulējums ir nepieciešams arī, lai harmonizētu personas iepriekš iegūtas kompetences atzīšanas procesu uzņemšanai izglītības turpināšanai profesionālās izglītības programmā, jo profesionālās izglītības iestādēm ir atšķirīgi dibinātāji, t.sk. vairākas nozaru ministrijas, pašvaldības un privātpersonas.
Risinājuma apraksts
Tiesību akta projekts ietver arī kritērijus un kārtību, kā profesionālās izglītības iestāde novērtē personas iepriekšējā izglītībā vai profesionālajā pieredzē iegūto kompetenci un, ja tā atbilst attiecīgajā profesionālās izglītības programmā sasniedzamajiem mācīšanās rezultātiem vai prasībām, kas ietvertas profesijas standartā, atzīst to un nodrošina iespēju uzsākt mācības profesionālās izglītības programmas vēlākos posmos, nodrošināt iespēju personai turpināt iepriekš uzsākto un pārtraukto izglītību. Tiesību akta projektā paredzētais regulējums veidots:
1) lai personai būtu iespēja turpināt mācības vēlākos posmos. Regulējums dos personai iespēju iesaistīties darba tirgū ar augstāka LKI līmeņa kompetencēm vai turpināt izglītību nākamajā izglītības pakāpē;
2) lai iespējami īsā laikā persona apgūtu jaunas kompetences. Regulējums veicinās izglītības ieguvēju un strādājošo mobilitāti un mūžilgu mācīšanos, pārkvalifikāciju vai profesionālās kvalifikācijas maiņu;
lai veicinātu pieaugušo iesaisti mūžizglītībā. Regulējums veicinās Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021. – 2027. gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" (Ministru kabineta 2021. gada 22. jūnija rīkojums Nr. 436) (turpmāk – IAP) mērķos plānotā sasniegšanu – pieaugušo iesaisti palielināt līdz 12%;
3) lai nodrošinātu vienotu pieeju, personai, pārejot no vienas profesionālās izglītības iestādes uz citu profesionālās izglītības iestādi, kā arī pārejot profesionālās izglītības iestādē uz citu profesionālās izglītības programmu.
Tiesību akta projektā paredzētais regulējums izstrādāts:
1) ņemot vērā profesionālajā vidējā izglītībā ieviesto modulāro pieeju un ECVET galvenos elementus - sasniedzamos mācīšanās rezultātus (learning outcomes), kā arī iespēju tos uzkrāt, pārnest un atzīt, tādējādi nodrošinot elastīgu mācīšanos jebkurā vietā un laikā;
2) ņemot vērā Eiropas Padomes 2018. gada 22. maija ieteikumu par pamatkompetencēm mūžizglītībā (2018/C 189/01), kas nosaka personām vajadzīgo prasmju un kompetenču kopumu, lai uzturētu dzīves līmeni, sekmētu augstus nodarbinātības rādītājus un veicinātu sociālo kohēziju, ņemot vērā nākotnes sabiedrību un darba vidi, dodot iespēju iegūt personīgajam piepildījumam, veselībai, nodarbinātībai un sociālajai iekļaušanai vajadzīgās prasmes un kompetences, palīdz stiprināt Eiropas izturēt spēju strauju un tālejošu pārmaiņu laikā.
Ar tiesību akta projektu paredzēts risināt Eiropas Padomes ieteikumu (2016. gada 19. decembris) “Prasmju pilnveides ceļi – jaunas iespējas pieaugušajiem” (Upskilling Pathways – New Opportunities for adults) (2016/C 484/01) ieviešanu, tai skaitā secīgus trīs posmus indivīda izglītības ceļa turpināšanai:
1. personas iepriekš (formālajā izglītībā, neformālajā izglītībā, darba un dzīves pieredzē)
iegūto zināšanu, prasmju un kompetenču novērtēšana un rezultātu dokumentēšana;
2. ņemot vērā personas prasmju novērtējumā apzinātās vajadzības, individualizēta izglītības
piedāvājuma īstenošana profesionālās kvalifikācijas ieguvei;
3. sasniegto mācīšanās rezultātu novērtēšana un atzīšana, izsniedzot dokumentu par
kvalifikācijas vai kvalifikācijas daļas iegūšanu.
Tiesību akta projekts paredz iespēju profesionālās izglītības programmas vēlākos posmos uzņemt personu ar iepriekš iegūtu profesionālo un vispārējo kompetenci, tādējādi īstenojot sasniegto mācīšanās rezultātu uzkrāšanas un pārnešanas principus, kā arī atzīstot darba vidē sasniegtos mācīšanās rezultātus.
Tiesību akts veicinās priekšlaicīgi pametušo personu atgriešanos profesionālās izglītības sistēmā mācību turpināšanai, lai saņemtu izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu, kas veicinās iekļaušanos darba tirgū un iespējas strādāt augstāk kvalificētu darbu.
Tiesību akta projekta 2. punktā noteikts, ka personu var uzņemt izglītības turpināšanai profesionālās izglītības programmas vēlākos mācību posmos, lai turpinātu mācības:
1. pēc pārtraukuma;
2. pēc citas profesionālās kvalifikācijas ieguves;
3. pēc ārpus formālās izglītības sistēmas vai profesionālajā pieredzē iegūtās profesionālās kompetences atzīšanas;
4. pārejot uz profesionālās izglītības iestādi no citas izglītības iestādes;
5. pārejot uz citu profesionālās izglītības programmu profesionālās izglītības iestādē.
Tiesību akta projekts ietver ilgtermiņa sasniedzamo mācīšanās rezultātu atzīšanu, kas ir visciešāk saistīta ar reāliem darba apstākļiem. Persona darba vidē iegūto kompetenci var norādīt pašvērtējuma anketā un pierādīt, nokārtojot pārbaudījumu.
Tiesību akta projektā paredzētais regulējums veidots, ņemot vērā, ka izglītības iestādes, sadarbojoties noteiktās nozares metodiskajā jomā, izveidoja nozaru kvalifikāciju struktūrās noteiktajām profesionālajām kvalifikācijām atbilstošu modulāro izglītības programmu paraugus. Modulāro izglītības programmu paraugu īstenošana nodrošina sasniegto mācīšanās rezultātu salīdzināmību un atzīšanu izglītojamam, lai turpinātu iesāktās mācības, mainot izglītības iestādi.
Tiesību akta projekts nosaka kompetences atzīšanas prasības un kārtību. Kompetences atzīšanas nodrošināšanai izglītības iestāde izveido komisiju, kura izvērtē personas iepriekšējā izglītībā vai profesionālajā pieredzē iegūtās kompetences un pieņem attiecīgu lēmumu:
1. atzīt personas kompetenci bez pārbaudījumiem, ja ir dokumentāls apliecinājums ar gala vērtējumiem, kas nav zemāki par vidējo apguves līmeni, un ir saturiska atbilstība profesionālās izglītības programmai;
2. noteikt pārbaudījumus personas kompetences atzīšanai, ja nav dokumentāla apliecinājuma ar gala vērtējumiem;
3. atzīt personas kompetenci, ja kompetences atzīšanai noteiktajā pārbaudījumā ir saņemts vērtējums ne zemāks par vidējo līmeni;
4. neatzīt personas kompetenci, ja kompetences atzīšanai noteiktajā pārbaudījumā ir saņemts zemāks vērtējums par vidējo līmeni;
5. neatzīt personas kompetenci, ja papildu kārtojamo pārbaudījumu kopapjoms pārsniedz 40 procentus no apgūstamās profesionālās izglītības programmas kopējo mācību priekšmetu, kursu un moduļu skaita.
Lai atzītu personas kompetenci bez pārbaudījumiem, iepriekšējā izglītībā iegūtiem profesionālo kompetenču gala vērtējumiem jābūt ne zemākiem par vidējo apguves līmeni jeb vērtējumu ne zemākam kā piecas balles, kā to nosaka Ministru kabineta 2020. gada 2. jūnija noteikumu Nr. 332 “Noteikumi par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu” 2. pielikums. Prasība arī piemērojama, atzīstot personas kompetenci mācību uzsākšanai profesionālās tālākizglītības programmas vēlākos posmos. Profesionālās izglītības likums nosaka, ka profesionālās tālākizglītības programma ietver ne mazāk kā 30 procentus no valsts profesionālās izglītības standartā noteiktā profesionālā satura apjoma, tādējādi arī piemērojamas Ministru kabineta 2020. gada 2. jūnija noteikumos Nr. 332 “Noteikumi par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu” noteiktās prasības par apguves summatīvo vērtējumu.
Ja nepieciešams pārliecināties par dokumenta oriģināla juridisko spēku vai dokumenta atvasinājuma pareizību, personai, kura ir dokumenta atvasinājuma saņēmējs, var pieprasīt, lai tiek uzrādīts dokumenta oriģināls.
Personai būs iespējas saņemt bezmaksas konsultāciju, lai personai atrastu piemērotāko profesionālās izglītības programmu izglītības turpināšanai, kā arī, lai personai palīdzētu sagatavot kompetenču apliecinājumu un pašvērtējumu.
Tiks izstrādāti un Valsts izglītības satura centra mājaslapā publicēti ieteikumi izglītības iestādēm, kā īstenot personas kompetences atzīšanu uzņemšanai un mācību uzsākšanai profesionālās izglītības programmas vēlākos posmos. Tiks izstrādāts pašvērtējuma anketas paraugs, kas tiks ievietots Valsts izglītības satura centra un izglītības iestāžu mājaslapās.
Tiesību akta projekts paredz iespēju noteikt maksas pakalpojumu par kompetences atzīšanas dokumentu apstrādes procesu atbilstoši izglītības iestādes maksas pakalpojuma cenrādim, bet izglītības iestāde var sniegt pakalpojumu bez maksas piemērošanas. Ja personas kompetences atzīšana ir maksas pasākums, izglītības iestāde, ja tā ir valsts budžeta iestāde, veic izcenojuma aprēķinus un izstrādā cenrādi atbilstoši Ministru kabineta 2011. gada 3. maija noteikumiem Nr. 333 "Kārtība, kādā plānojami un uzskaitāmi ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un ar šo pakalpojumu sniegšanu saistītie izdevumi, kā arī maksas pakalpojumu izcenojumu noteikšanas metodika un izcenojumu apstiprināšanas kārtība”.
Tiesību akta projekts izstrādāts, lai mācību procesā personas, tajā skaitā personas ar zemām prasmēm un zemu izglītības līmeni un jauniešus, kas nestrādā un nemācās (NEET – Not in Education, Employment or Training), iesaistītu atbalstoši, dotu iespēju atzīt ikdienas mācīšanās rezultātā iegūto kompetenci un, ja tā atbilst attiecīgajā profesionālās izglītības programmā sasniedzamajiem mācīšanās rezultātiem vai profesionālās kvalifikācijas prasībām, kas ietvertas profesijas standartā, dotu iespēju iegūt izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus, kas nodrošina personai iespēju iesaistīties darba tirgū vai turpināt izglītību nākamajā izglītības pakāpē.
Jāatzīmē, ka Izglītības attīstības pamatnostādņu 2021.–2027. gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2021. gada 22. jūnija rīkojumu Nr. 436) 3. mērķa “Atbalsts ikviena izaugsmei” 3.3. rīcības virziena “Pieaugušo izglītības attīstība” .3.3.1. uzdevums ir “nodrošināt kvalitatīvu un pieejamu pieaugušo izglītības piedāvājumu”. Viens no pamatnostādņu perioda būtiskākajiem pasākumiem pieaugušo izglītības attīstībā ir formālās izglītības (arī otrās iespējas izglītības) piedāvājuma paplašināšana pieaugušajiem, stiprinot profesionālās izglītības un augstākās izglītības institūciju darbu ar pieaugušajiem izglītojamiem un nodrošinot iespēju saņemt individualizētu izglītības piedāvājumu, kas pieaugušajiem ļautu apgūt arī daļu no kvalifikācijas, kas viņiem nepieciešama izglītības turpināšanai vai darbam. Tiks nodrošināts individualizēts un elastīgs pieaugušo izglītības piedāvājums un sniegts atbalsts dalības šķēršļu mazināšanai. Lai veicinātu iegūto prasmju efektīvāku izmantošanu, nozīmīgs pasākums ir prasmju atzīšanas sistēmas pilnveidošana.
Kompetences atzīšana nav uzskatāma par attiecīgās izglītības programmas gala pārbaudījumu, valsts pārbaudījumu vai noslēguma pārbaudījumu – profesionālās kvalifikācijas eksāmenu.
Profesionālās pilnveides izglītības programmas ir īsas, to būtība ir apgūt personai nepieciešamās papildu kompetences, tādējādi kompetences atzīšanu mācību turpināšanai vēlākos posmos nav iespējams attiecināt.
1) lai personai būtu iespēja turpināt mācības vēlākos posmos. Regulējums dos personai iespēju iesaistīties darba tirgū ar augstāka LKI līmeņa kompetencēm vai turpināt izglītību nākamajā izglītības pakāpē;
2) lai iespējami īsā laikā persona apgūtu jaunas kompetences. Regulējums veicinās izglītības ieguvēju un strādājošo mobilitāti un mūžilgu mācīšanos, pārkvalifikāciju vai profesionālās kvalifikācijas maiņu;
lai veicinātu pieaugušo iesaisti mūžizglītībā. Regulējums veicinās Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021. – 2027. gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" (Ministru kabineta 2021. gada 22. jūnija rīkojums Nr. 436) (turpmāk – IAP) mērķos plānotā sasniegšanu – pieaugušo iesaisti palielināt līdz 12%;
3) lai nodrošinātu vienotu pieeju, personai, pārejot no vienas profesionālās izglītības iestādes uz citu profesionālās izglītības iestādi, kā arī pārejot profesionālās izglītības iestādē uz citu profesionālās izglītības programmu.
Tiesību akta projektā paredzētais regulējums izstrādāts:
1) ņemot vērā profesionālajā vidējā izglītībā ieviesto modulāro pieeju un ECVET galvenos elementus - sasniedzamos mācīšanās rezultātus (learning outcomes), kā arī iespēju tos uzkrāt, pārnest un atzīt, tādējādi nodrošinot elastīgu mācīšanos jebkurā vietā un laikā;
2) ņemot vērā Eiropas Padomes 2018. gada 22. maija ieteikumu par pamatkompetencēm mūžizglītībā (2018/C 189/01), kas nosaka personām vajadzīgo prasmju un kompetenču kopumu, lai uzturētu dzīves līmeni, sekmētu augstus nodarbinātības rādītājus un veicinātu sociālo kohēziju, ņemot vērā nākotnes sabiedrību un darba vidi, dodot iespēju iegūt personīgajam piepildījumam, veselībai, nodarbinātībai un sociālajai iekļaušanai vajadzīgās prasmes un kompetences, palīdz stiprināt Eiropas izturēt spēju strauju un tālejošu pārmaiņu laikā.
Ar tiesību akta projektu paredzēts risināt Eiropas Padomes ieteikumu (2016. gada 19. decembris) “Prasmju pilnveides ceļi – jaunas iespējas pieaugušajiem” (Upskilling Pathways – New Opportunities for adults) (2016/C 484/01) ieviešanu, tai skaitā secīgus trīs posmus indivīda izglītības ceļa turpināšanai:
1. personas iepriekš (formālajā izglītībā, neformālajā izglītībā, darba un dzīves pieredzē)
iegūto zināšanu, prasmju un kompetenču novērtēšana un rezultātu dokumentēšana;
2. ņemot vērā personas prasmju novērtējumā apzinātās vajadzības, individualizēta izglītības
piedāvājuma īstenošana profesionālās kvalifikācijas ieguvei;
3. sasniegto mācīšanās rezultātu novērtēšana un atzīšana, izsniedzot dokumentu par
kvalifikācijas vai kvalifikācijas daļas iegūšanu.
Tiesību akta projekts paredz iespēju profesionālās izglītības programmas vēlākos posmos uzņemt personu ar iepriekš iegūtu profesionālo un vispārējo kompetenci, tādējādi īstenojot sasniegto mācīšanās rezultātu uzkrāšanas un pārnešanas principus, kā arī atzīstot darba vidē sasniegtos mācīšanās rezultātus.
Tiesību akts veicinās priekšlaicīgi pametušo personu atgriešanos profesionālās izglītības sistēmā mācību turpināšanai, lai saņemtu izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu, kas veicinās iekļaušanos darba tirgū un iespējas strādāt augstāk kvalificētu darbu.
Tiesību akta projekta 2. punktā noteikts, ka personu var uzņemt izglītības turpināšanai profesionālās izglītības programmas vēlākos mācību posmos, lai turpinātu mācības:
1. pēc pārtraukuma;
2. pēc citas profesionālās kvalifikācijas ieguves;
3. pēc ārpus formālās izglītības sistēmas vai profesionālajā pieredzē iegūtās profesionālās kompetences atzīšanas;
4. pārejot uz profesionālās izglītības iestādi no citas izglītības iestādes;
5. pārejot uz citu profesionālās izglītības programmu profesionālās izglītības iestādē.
Tiesību akta projekts ietver ilgtermiņa sasniedzamo mācīšanās rezultātu atzīšanu, kas ir visciešāk saistīta ar reāliem darba apstākļiem. Persona darba vidē iegūto kompetenci var norādīt pašvērtējuma anketā un pierādīt, nokārtojot pārbaudījumu.
Tiesību akta projektā paredzētais regulējums veidots, ņemot vērā, ka izglītības iestādes, sadarbojoties noteiktās nozares metodiskajā jomā, izveidoja nozaru kvalifikāciju struktūrās noteiktajām profesionālajām kvalifikācijām atbilstošu modulāro izglītības programmu paraugus. Modulāro izglītības programmu paraugu īstenošana nodrošina sasniegto mācīšanās rezultātu salīdzināmību un atzīšanu izglītojamam, lai turpinātu iesāktās mācības, mainot izglītības iestādi.
Tiesību akta projekts nosaka kompetences atzīšanas prasības un kārtību. Kompetences atzīšanas nodrošināšanai izglītības iestāde izveido komisiju, kura izvērtē personas iepriekšējā izglītībā vai profesionālajā pieredzē iegūtās kompetences un pieņem attiecīgu lēmumu:
1. atzīt personas kompetenci bez pārbaudījumiem, ja ir dokumentāls apliecinājums ar gala vērtējumiem, kas nav zemāki par vidējo apguves līmeni, un ir saturiska atbilstība profesionālās izglītības programmai;
2. noteikt pārbaudījumus personas kompetences atzīšanai, ja nav dokumentāla apliecinājuma ar gala vērtējumiem;
3. atzīt personas kompetenci, ja kompetences atzīšanai noteiktajā pārbaudījumā ir saņemts vērtējums ne zemāks par vidējo līmeni;
4. neatzīt personas kompetenci, ja kompetences atzīšanai noteiktajā pārbaudījumā ir saņemts zemāks vērtējums par vidējo līmeni;
5. neatzīt personas kompetenci, ja papildu kārtojamo pārbaudījumu kopapjoms pārsniedz 40 procentus no apgūstamās profesionālās izglītības programmas kopējo mācību priekšmetu, kursu un moduļu skaita.
Lai atzītu personas kompetenci bez pārbaudījumiem, iepriekšējā izglītībā iegūtiem profesionālo kompetenču gala vērtējumiem jābūt ne zemākiem par vidējo apguves līmeni jeb vērtējumu ne zemākam kā piecas balles, kā to nosaka Ministru kabineta 2020. gada 2. jūnija noteikumu Nr. 332 “Noteikumi par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu” 2. pielikums. Prasība arī piemērojama, atzīstot personas kompetenci mācību uzsākšanai profesionālās tālākizglītības programmas vēlākos posmos. Profesionālās izglītības likums nosaka, ka profesionālās tālākizglītības programma ietver ne mazāk kā 30 procentus no valsts profesionālās izglītības standartā noteiktā profesionālā satura apjoma, tādējādi arī piemērojamas Ministru kabineta 2020. gada 2. jūnija noteikumos Nr. 332 “Noteikumi par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu” noteiktās prasības par apguves summatīvo vērtējumu.
Ja nepieciešams pārliecināties par dokumenta oriģināla juridisko spēku vai dokumenta atvasinājuma pareizību, personai, kura ir dokumenta atvasinājuma saņēmējs, var pieprasīt, lai tiek uzrādīts dokumenta oriģināls.
Personai būs iespējas saņemt bezmaksas konsultāciju, lai personai atrastu piemērotāko profesionālās izglītības programmu izglītības turpināšanai, kā arī, lai personai palīdzētu sagatavot kompetenču apliecinājumu un pašvērtējumu.
Tiks izstrādāti un Valsts izglītības satura centra mājaslapā publicēti ieteikumi izglītības iestādēm, kā īstenot personas kompetences atzīšanu uzņemšanai un mācību uzsākšanai profesionālās izglītības programmas vēlākos posmos. Tiks izstrādāts pašvērtējuma anketas paraugs, kas tiks ievietots Valsts izglītības satura centra un izglītības iestāžu mājaslapās.
Tiesību akta projekts paredz iespēju noteikt maksas pakalpojumu par kompetences atzīšanas dokumentu apstrādes procesu atbilstoši izglītības iestādes maksas pakalpojuma cenrādim, bet izglītības iestāde var sniegt pakalpojumu bez maksas piemērošanas. Ja personas kompetences atzīšana ir maksas pasākums, izglītības iestāde, ja tā ir valsts budžeta iestāde, veic izcenojuma aprēķinus un izstrādā cenrādi atbilstoši Ministru kabineta 2011. gada 3. maija noteikumiem Nr. 333 "Kārtība, kādā plānojami un uzskaitāmi ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un ar šo pakalpojumu sniegšanu saistītie izdevumi, kā arī maksas pakalpojumu izcenojumu noteikšanas metodika un izcenojumu apstiprināšanas kārtība”.
Tiesību akta projekts izstrādāts, lai mācību procesā personas, tajā skaitā personas ar zemām prasmēm un zemu izglītības līmeni un jauniešus, kas nestrādā un nemācās (NEET – Not in Education, Employment or Training), iesaistītu atbalstoši, dotu iespēju atzīt ikdienas mācīšanās rezultātā iegūto kompetenci un, ja tā atbilst attiecīgajā profesionālās izglītības programmā sasniedzamajiem mācīšanās rezultātiem vai profesionālās kvalifikācijas prasībām, kas ietvertas profesijas standartā, dotu iespēju iegūt izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus, kas nodrošina personai iespēju iesaistīties darba tirgū vai turpināt izglītību nākamajā izglītības pakāpē.
Jāatzīmē, ka Izglītības attīstības pamatnostādņu 2021.–2027. gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2021. gada 22. jūnija rīkojumu Nr. 436) 3. mērķa “Atbalsts ikviena izaugsmei” 3.3. rīcības virziena “Pieaugušo izglītības attīstība” .3.3.1. uzdevums ir “nodrošināt kvalitatīvu un pieejamu pieaugušo izglītības piedāvājumu”. Viens no pamatnostādņu perioda būtiskākajiem pasākumiem pieaugušo izglītības attīstībā ir formālās izglītības (arī otrās iespējas izglītības) piedāvājuma paplašināšana pieaugušajiem, stiprinot profesionālās izglītības un augstākās izglītības institūciju darbu ar pieaugušajiem izglītojamiem un nodrošinot iespēju saņemt individualizētu izglītības piedāvājumu, kas pieaugušajiem ļautu apgūt arī daļu no kvalifikācijas, kas viņiem nepieciešama izglītības turpināšanai vai darbam. Tiks nodrošināts individualizēts un elastīgs pieaugušo izglītības piedāvājums un sniegts atbalsts dalības šķēršļu mazināšanai. Lai veicinātu iegūto prasmju efektīvāku izmantošanu, nozīmīgs pasākums ir prasmju atzīšanas sistēmas pilnveidošana.
Kompetences atzīšana nav uzskatāma par attiecīgās izglītības programmas gala pārbaudījumu, valsts pārbaudījumu vai noslēguma pārbaudījumu – profesionālās kvalifikācijas eksāmenu.
Profesionālās pilnveides izglītības programmas ir īsas, to būtība ir apgūt personai nepieciešamās papildu kompetences, tādējādi kompetences atzīšanu mācību turpināšanai vēlākos posmos nav iespējams attiecināt.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Tiesību akta projekts paredz prasības un kārtību, lai izglītību priekšlaicīgi pametušas personas varētu tikt uzņemtas izglītības turpināšanai profesionālās izglītības programmās vēlākos mācību posmos. Profesionālās izglītības programmu finansēšana galvenokārt tiek veikta valsts budžeta ietvaros, līdz ar to, ja persona nepabeidz izglītību, tiek radīti zaudējumi. Tiesību akta projekts dod iespēju personai pabeigt uzsākto izglītības posmu, tādā veidā kļūstot par kvalificētu darbinieku, kas ir vērtējams kā ieguvums tautsaimniecības attīstībā.
Kompetences atzīšana var būt maksas pakalpojums.
Ieskaitīšana vēlākos posmos profesionālās pamatizglītības, arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības programmās un profesionālās ievirzes izglītības programmās, ja izglītība tiek finansēta no valsts vai pašvaldību budžeta, notiek piešķirto budžeta vietu ietvaros, bet profesionālās tālākizglītības programmu īstenošana jau tagad netiek finansēta no valsts budžeta.
Kompetences atzīšana var būt maksas pakalpojums.
Ieskaitīšana vēlākos posmos profesionālās pamatizglītības, arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības programmās un profesionālās ievirzes izglītības programmās, ja izglītība tiek finansēta no valsts vai pašvaldību budžeta, notiek piešķirto budžeta vietu ietvaros, bet profesionālās tālākizglītības programmu īstenošana jau tagad netiek finansēta no valsts budžeta.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Personām tiks nodrošināta iespēja turpināt iegūt profesionālo izglītību, tai skaitā pēc pārtraukuma. Izglītojamiem būs iespēja uzkrāt, pārnest un atzīt sasniegtos mācīšanās rezultātus, tādējādi īsākā laikā nodrošinot profesionālās kvalifikācijas ieguvi.
Valsts, pašvaldību un privātajām profesionālās izglītības iestādēm būs jānodrošina personas kompetences novērtēšana. Ja minētās kompetences atbilst attiecīgās profesionālās izglītības programmas, izņemot studiju programmas un profesionālās pilnveides izglītības programmas, sasniedzamajiem mācīšanās rezultātiem vai profesionālās kvalifikācijas prasībām, kas ietvertas profesijas standartā, tās ir jāatzīst, un jānodrošina iespēja personai turpināt izglītību.
Izglītības iestādei būs vienotas un pārredzamas prasības personu kompetences atzīšanai izglītības turpināšanai, kā arī palielināsies izglītojamo skaits, tai skaitā pieaugušo izglītojamo skaits profesionālās izglītības programmās, tā veicinot izglītības iestāžu investīciju un attīstības stratēģijās vai attīstības plānos noteikto mērķu sasniegšanu, kā arī neformālajā izglītībā un profesionālajā pieredzē iegūto kompetenču pārnesi uz sasniedzamiem mācīšanās rezultātiem formālajā izglītībā.
Tiesību akts veicinās elastīgu, uz indivīda vajadzībām vērstu profesionālās izglītības sistēmu, kas vienlaikus atbildīs arī nozaru vajadzībām, mainīgajā darba vidē nodrošinot profesionālās izglītības atbilstību darba tirgus prasībām. Regulējums palielinās profesionāla darbaspēka skaitu tautsaimniecībā ar pabeigtu izglītību un iegūtu profesionālo kvalifikāciju.
Pabeigta izglītība un iegūta profesionālā kvalifikācija dos iespējas personai uzlabot sociālo situāciju, jo var veiksmīgāk iesaistīties darba tirgū kvalificētāka darba veikšanai.
Tiesību akts nodrošinās tiesības uz izglītību īstenošanu, iespējas turpināt nepabeigtu profesionālo izglītību atbilstoši vienotam un pārredzamam regulējumam.
Tiks novērsta nelietderīga un neefektīva valsts budžeta līdzekļu tērēšana, ja persona priekšlaicīgi pārtrauc izglītības ieguvi, jo Tiesību akta projekts paredz iespējas personai tikt uzņemtai profesionālās izglītības programmas, izņemot studiju programmas un profesionālās pilnveides izglītības programmas, vēlākajos mācību posmos.
Tiesību akta projekts ietver iespēju personām, kuras ieguvušas kompetences ārpus formālajā izglītībā un profesionālajā pieredzē, tikt uzņemtām profesionālās izglītības programmas, izņemot studiju programmas un profesionālās pilnveides izglītības programmas, vēlākajos mācību posmos, tādējādi samazinot personas mācību ilgumu un izmaksas.
Mainīgā darba tirgus apstākļos šobrīd nav prognozējams personu skaits, kas turpinās profesionālo izglītību.
Tiesību akts veicinās bērna tiesības uz izglītību, tai skaitā profesijas apguvi atbilstoši katra spējām, nodrošinot iespējas turpināt nepabeigtu profesionālo izglītību atbilstoši vienotam un pārredzamam regulējumam.
Valsts, pašvaldību un privātajām profesionālās izglītības iestādēm būs jānodrošina personas kompetences novērtēšana. Ja minētās kompetences atbilst attiecīgās profesionālās izglītības programmas, izņemot studiju programmas un profesionālās pilnveides izglītības programmas, sasniedzamajiem mācīšanās rezultātiem vai profesionālās kvalifikācijas prasībām, kas ietvertas profesijas standartā, tās ir jāatzīst, un jānodrošina iespēja personai turpināt izglītību.
Izglītības iestādei būs vienotas un pārredzamas prasības personu kompetences atzīšanai izglītības turpināšanai, kā arī palielināsies izglītojamo skaits, tai skaitā pieaugušo izglītojamo skaits profesionālās izglītības programmās, tā veicinot izglītības iestāžu investīciju un attīstības stratēģijās vai attīstības plānos noteikto mērķu sasniegšanu, kā arī neformālajā izglītībā un profesionālajā pieredzē iegūto kompetenču pārnesi uz sasniedzamiem mācīšanās rezultātiem formālajā izglītībā.
Tiesību akts veicinās elastīgu, uz indivīda vajadzībām vērstu profesionālās izglītības sistēmu, kas vienlaikus atbildīs arī nozaru vajadzībām, mainīgajā darba vidē nodrošinot profesionālās izglītības atbilstību darba tirgus prasībām. Regulējums palielinās profesionāla darbaspēka skaitu tautsaimniecībā ar pabeigtu izglītību un iegūtu profesionālo kvalifikāciju.
Pabeigta izglītība un iegūta profesionālā kvalifikācija dos iespējas personai uzlabot sociālo situāciju, jo var veiksmīgāk iesaistīties darba tirgū kvalificētāka darba veikšanai.
Tiesību akts nodrošinās tiesības uz izglītību īstenošanu, iespējas turpināt nepabeigtu profesionālo izglītību atbilstoši vienotam un pārredzamam regulējumam.
Tiks novērsta nelietderīga un neefektīva valsts budžeta līdzekļu tērēšana, ja persona priekšlaicīgi pārtrauc izglītības ieguvi, jo Tiesību akta projekts paredz iespējas personai tikt uzņemtai profesionālās izglītības programmas, izņemot studiju programmas un profesionālās pilnveides izglītības programmas, vēlākajos mācību posmos.
Tiesību akta projekts ietver iespēju personām, kuras ieguvušas kompetences ārpus formālajā izglītībā un profesionālajā pieredzē, tikt uzņemtām profesionālās izglītības programmas, izņemot studiju programmas un profesionālās pilnveides izglītības programmas, vēlākajos mācību posmos, tādējādi samazinot personas mācību ilgumu un izmaksas.
Mainīgā darba tirgus apstākļos šobrīd nav prognozējams personu skaits, kas turpinās profesionālo izglītību.
Tiesību akts veicinās bērna tiesības uz izglītību, tai skaitā profesijas apguvi atbilstoši katra spējām, nodrošinot iespējas turpināt nepabeigtu profesionālo izglītību atbilstoši vienotam un pārredzamam regulējumam.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- skolēni
- studenti
- pensionāri
- personas ar invaliditāti
- diaspora
- Pedagogi – iespējams, atsevišķiem pedagogiem būs jāpiedalās komisijā, jāsagatavo pārbaudījuma saturs, jāpiedalās pārbaudījuma norisē, jāveic personas kompetences novērtēšana: dokumentu pārbaude un prasmju novērtēšana
- Fiziskās personas, kas var tikt uzņemtas profesionālās izglītības programmas vēlākos mācību posmos, pedagogi, citas izglītības iestādē nodarbinātās personas.
Ietekmes apraksts
Personām tiks nodrošināta iespēja turpināt iegūt profesionālo izglītību, tai skaitā pēc pārtraukuma. Izglītojamiem būs iespēja uzkrāt, pārnest un atzīt sasniegtos mācīšanās rezultātus, tādējādi īsākā laikā nodrošinot profesionālās kvalifikācijas ieguvi.
Juridiskās personas
- nevalstiskās organizācijas
- visi uzņēmumi
- Profesionālās izglītības iestādes un to dibinātāji.
Ietekmes apraksts
Valsts, pašvaldību un privātajām profesionālās izglītības iestādēm būs jānodrošina personas kompetences novērtēšana.
Ja minētās kompetences atbilst attiecīgās profesionālās izglītības programmas, izņemot studiju programmas un profesionālās pilnveides izglītības programmas, sasniedzamajiem mācīšanās rezultātiem vai profesionālās kvalifikācijas prasībām, kas ietvertas profesijas standartā, tās ir jāatzīst, un jānodrošina iespēja personai turpināt izglītību.
Valsts, pašvaldību un privātajām profesionālās izglītības iestādēm būs vienotas un pārredzamas prasības personu kompetences atzīšanai izglītības turpināšanai, kā arī palielināsies izglītojamo skaits, tai skaitā pieaugušo izglītojamo skaits profesionālās izglītības programmās, tā veicinot izglītības iestāžu investīciju un attīstības stratēģijās vai attīstības plānos noteikto mērķu sasniegšanu, kā arī neformālajā izglītībā un profesionālajā pieredzē iegūto kompetenču pārnesi uz sasniedzamiem mācīšanās rezultātiem formālajā izglītībā. Ievērojot Ministru kabineta 2012. gada 6. novembra noteikumus Nr. 748 "Dokumentu un arhīvu pārvaldības noteikumi" iestādei 15.1. apakš punktā noteikto institūcija dokumentē savu darbību, īstenojot normatīvajos aktos noteiktos pienākumus radīt, saņemt un glabāt dokumentus, lai nodrošinātu juridiskus pierādījumus, pamatu lēmumu pieņemšanai, darbības analīzes veikšanai, sabiedrības informēšanai vai citiem mērķiem.
Ja minētās kompetences atbilst attiecīgās profesionālās izglītības programmas, izņemot studiju programmas un profesionālās pilnveides izglītības programmas, sasniedzamajiem mācīšanās rezultātiem vai profesionālās kvalifikācijas prasībām, kas ietvertas profesijas standartā, tās ir jāatzīst, un jānodrošina iespēja personai turpināt izglītību.
Valsts, pašvaldību un privātajām profesionālās izglītības iestādēm būs vienotas un pārredzamas prasības personu kompetences atzīšanai izglītības turpināšanai, kā arī palielināsies izglītojamo skaits, tai skaitā pieaugušo izglītojamo skaits profesionālās izglītības programmās, tā veicinot izglītības iestāžu investīciju un attīstības stratēģijās vai attīstības plānos noteikto mērķu sasniegšanu, kā arī neformālajā izglītībā un profesionālajā pieredzē iegūto kompetenču pārnesi uz sasniedzamiem mācīšanās rezultātiem formālajā izglītībā. Ievērojot Ministru kabineta 2012. gada 6. novembra noteikumus Nr. 748 "Dokumentu un arhīvu pārvaldības noteikumi" iestādei 15.1. apakš punktā noteikto institūcija dokumentē savu darbību, īstenojot normatīvajos aktos noteiktos pienākumus radīt, saņemt un glabāt dokumentus, lai nodrošinātu juridiskus pierādījumus, pamatu lēmumu pieņemšanai, darbības analīzes veikšanai, sabiedrības informēšanai vai citiem mērķiem.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
Tiesību akta projekts veicinās elastīgu, uz indivīda vajadzībām vērstu profesionālās izglītības sistēmu, kas vienlaikus atbildīs arī nozaru vajadzībām, mainīgajā darba vidē nodrošinot profesionālās izglītības atbilstību darba tirgus prasībām.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Nē2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Nē2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Regulējums palielinās profesionāla darbaspēka skaitu tautsaimniecībā ar pabeigtu izglītību un iegūtu profesionālo kvalifikāciju.
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Noteikumu projektā paredzētais process (personas kompetences atzīšana un uzņemšana profesionālās izglītības vēlākos posmos) tiks finansēts esošā budžeta ietvaros. Mācību gada laikā izglītojamie dažādu iemeslu dēļ pārtrauc mācības, tādējādi to vietā ir iespēja uzņemt citus personas izglītības turpināšanai vēlākos posmos. Valsts budžeta finansējums tiek noteikts pēc vidējā izglītojamo skaita. Uzņemšana mācībām vēlākajos posmos veicinās Valsts budžeta finansējuma efektīvu izlietojumu, jo novērsīs izglītojamo skaita samazināšanos izglītības programmās. Līdz ar to personas mācības notiek esošā izglītības iestādes budžeta ietvaros un papildu izdevumi nerodas.
Valsts budžeta finansējuma apmēru, tai skaitā darbinieku darba samaksas fondu, Ministrija tās padotībā esošajām profesionālās izglītības iestādēm un koledžām aprēķina un piešķir saskaņā ar normatīvu (Ministru kabineta 2007. gada 2. oktobra noteikumos Nr. 655 “Noteikumi par profesionālas izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo”) atbilstoši valsts finansēto vietu skaitam (izglītojamo skaitam vidēji gadā) profesionālās izglītības programmās. Darbinieku darba samaksu izglītības programmas īstenošanā uz vienu izglītojamo nosaka atbilstoši normatīvajiem aktiem par pedagogu darba samaksu vai par darba samaksas sistēmu no valsts budžeta finansējamo iestāžu darbiniekiem. Pedagogu darba samaksu uz vienu izglītojamo (gadā) aprēķina, ievērojot zemāko pedagoga mēneša algas likmi un izglītojamo vidējā skaita attiecību pret vienu skolotāja mēneša darba likmi.
Tādējādi arī tiks novērsta nelietderīga un neefektīva valsts budžeta līdzekļu tērēšana, ja persona priekšlaicīgi pārtrauc izglītības ieguvi, jo Tiesību akta projekts paredz iespējas personai tikt uzņemtai profesionālās izglītības programmas, izņemot studiju programmas un profesionālās pilnveides izglītības programmas, kas jau tiek īstenota izglītības iestādē, vēlākajos mācību posmos.
Tiesību akta projekts ietver iespēju personām, kuras ieguvušas kompetences ārpus formālajā izglītībā un profesionālajā pieredzē, tikt uzņemtām profesionālās izglītības programmas, izņemot studiju programmas un profesionālās pilnveides izglītības programmas, vēlākajos mācību posmos, tādējādi samazinot personas mācību ilgumu un izmaksas.
Tiks ieviests jauns pakalpojums, jauna mērķa grupa, kas prasa papildu administratīvas darbības, bet nepaaugstina administratīvo slogu, jo profesionālās izglītības iestādes pamatuzdevums ir profesionālās izglītības programmu īstenošana, darba tirgū nepieciešamo speciālistu sagatavošana izglītības tematiskajās jomās, kurās specializējas profesionālās izglītības iestāde.
Valsts budžeta finansējuma apmēru, tai skaitā darbinieku darba samaksas fondu, Ministrija tās padotībā esošajām profesionālās izglītības iestādēm un koledžām aprēķina un piešķir saskaņā ar normatīvu (Ministru kabineta 2007. gada 2. oktobra noteikumos Nr. 655 “Noteikumi par profesionālas izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo”) atbilstoši valsts finansēto vietu skaitam (izglītojamo skaitam vidēji gadā) profesionālās izglītības programmās. Darbinieku darba samaksu izglītības programmas īstenošanā uz vienu izglītojamo nosaka atbilstoši normatīvajiem aktiem par pedagogu darba samaksu vai par darba samaksas sistēmu no valsts budžeta finansējamo iestāžu darbiniekiem. Pedagogu darba samaksu uz vienu izglītojamo (gadā) aprēķina, ievērojot zemāko pedagoga mēneša algas likmi un izglītojamo vidējā skaita attiecību pret vienu skolotāja mēneša darba likmi.
Tādējādi arī tiks novērsta nelietderīga un neefektīva valsts budžeta līdzekļu tērēšana, ja persona priekšlaicīgi pārtrauc izglītības ieguvi, jo Tiesību akta projekts paredz iespējas personai tikt uzņemtai profesionālās izglītības programmas, izņemot studiju programmas un profesionālās pilnveides izglītības programmas, kas jau tiek īstenota izglītības iestādē, vēlākajos mācību posmos.
Tiesību akta projekts ietver iespēju personām, kuras ieguvušas kompetences ārpus formālajā izglītībā un profesionālajā pieredzē, tikt uzņemtām profesionālās izglītības programmas, izņemot studiju programmas un profesionālās pilnveides izglītības programmas, vēlākajos mācību posmos, tādējādi samazinot personas mācību ilgumu un izmaksas.
Tiks ieviests jauns pakalpojums, jauna mērķa grupa, kas prasa papildu administratīvas darbības, bet nepaaugstina administratīvo slogu, jo profesionālās izglītības iestādes pamatuzdevums ir profesionālās izglītības programmu īstenošana, darba tirgū nepieciešamo speciālistu sagatavošana izglītības tematiskajās jomās, kurās specializējas profesionālās izglītības iestāde.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Izglītības kvalitātes valsts dienests, Izglītības un zinātnes ministrija, Kultūras ministrija, Valsts izglītības satura centrs, Profesionālās izglītības iestādes, Latvijas Nacionālais kultūras centrsNevalstiskās organizācijas
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Darba devēju konfederācija, Profesionālās izglītības biedrībaCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/9bb1c7a5-afc0-45e8-9e99-ea7316dbdb72
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Publiskā apspriešana: saņemti priekšlikumi no Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, Labklājības ministrijas. Publiskajā apspriešanā saņemtie priekšlikumi tika ņemti vērā, izstrādājot TA projektu.
6.4. Cita informācija
Tika uzrunāti sadarbības partneri un sniegta informācija par jaunā tiesību akta izstrādi un izsludināšanu publiskajā apspriešanā: Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Brīvo Arodbiedrību Savienība.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Latvijas Nacionālais kultūras centrs
- Valsts izglītības satura centrs
- Izglītības kvalitātes valsts dienests
- Izglītības un zinātnes ministrija
- Administratīvā rajona tiesa
- Profesionālās izglītības iestādes, citas ministrijas un pašvaldības, kuru padotībā ir profesionālās izglītības iestādes, kā arī citas fiziskas vai juridiskas personas, kuras ir profesionālās izglītības iestāžu dibinātāji.
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Tiks piesaistīta jauna mērķa grupa jau esošajās izglītības programmās, lai efektīvāk izlietotu valsts budžeta līdzekļus.
Ieviešot šo jauno pakalpojumu, izglītības iestādei būs jāveic administratīvās darbības, kas saistītas ar izglītības iestādes pamatuzdevumu - profesionālās izglītības programmu īstenošana, darba tirgū nepieciešamo speciālistu sagatavošana izglītības tematiskajās jomās, kurās specializējas profesionālās izglītības iestāde. Nav iespējams precīzi noteikt mērķgrupas- fiziskās personas, kas var tikt uzņemtas profesionālās izglītības programmas vēlākos mācību posmos, lielumu (skaitu), kā arī atzīšanas ietvaros veicamo darbību apjomu, līdz ar to nav iespējams noteikt precīzi ietekmi, jo katrs gadījums ir individuāls.
Ieviešot šo jauno pakalpojumu, izglītības iestādei būs jāveic administratīvās darbības, kas saistītas ar izglītības iestādes pamatuzdevumu - profesionālās izglītības programmu īstenošana, darba tirgū nepieciešamo speciālistu sagatavošana izglītības tematiskajās jomās, kurās specializējas profesionālās izglītības iestāde. Nav iespējams precīzi noteikt mērķgrupas- fiziskās personas, kas var tikt uzņemtas profesionālās izglītības programmas vēlākos mācību posmos, lielumu (skaitu), kā arī atzīšanas ietvaros veicamo darbību apjomu, līdz ar to nav iespējams noteikt precīzi ietekmi, jo katrs gadījums ir individuāls.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Pabeigta izglītība un iegūta profesionālā kvalifikācija dod iespējas personai uzlabot sociālo situāciju, jo var veiksmīgāk iesaistīties darba tirgū kvalificētāka darba veikšanai.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Nodrošina tiesības uz izglītību īstenošanu, iespējas turpināt nepabeigtu profesionālo izglītību atbilstoši vienotam un pārredzamam regulējumam.
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Tiesību akts veicinās bērna tiesību uz izglītību, tai skaitā profesijas apguvi atbilstoši katra spējām, nodrošinot iespējas turpināt nepabeigtu profesionālo izglītību atbilstoši vienotam un pārredzamam regulējumam.
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi