24-TA-594: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Noteikumi par brīvprātīgu pievienošanos valsts sociālajai apdrošināšanai" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Noteikumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz:
1) Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 140. punktu. Noteikumu projektā ietveramo grozījumu Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumos Nr. 976 "Noteikumi par brīvprātīgu pievienošanos valsts sociālajai apdrošināšanai" (turpmāk - Ministru kabineta noteikumi Nr. 976) apjoms pārsniedz pusi no spēkā esošo noteikumu normu apjoma.
2) Saeimas 2020. gada 26. novembra likumu "Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā", kas stājās spēkā ar 2021. gada 1. janvāri;
3) Saeimas 2026. gada 16. aprīļa likumu "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"", kas stājās spēkā ar 2026. gada 6. maiju.
1) Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 140. punktu. Noteikumu projektā ietveramo grozījumu Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumos Nr. 976 "Noteikumi par brīvprātīgu pievienošanos valsts sociālajai apdrošināšanai" (turpmāk - Ministru kabineta noteikumi Nr. 976) apjoms pārsniedz pusi no spēkā esošo noteikumu normu apjoma.
2) Saeimas 2020. gada 26. novembra likumu "Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā", kas stājās spēkā ar 2021. gada 1. janvāri;
3) Saeimas 2026. gada 16. aprīļa likumu "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"", kas stājās spēkā ar 2026. gada 6. maiju.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ar noteikumu projektu tiek pārizdoti (pārņemtas tiesību normas) spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi Nr. 976, veikti tehniska rakstura precizējumi, aktualizēts kopš 2010. gada spēkā esošais regulējums attiecībā uz brīvprātīgu valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanu, izslēgts regulējums attiecībā uz mikrouzņēmumu darbinieku un pašnodarbināto laulāto tiesībām brīvprātīgi pievienoties valsts sociālajai apdrošināšanai.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Kopš 2010. gada 21. oktobra, spēkā esošā Ministru kabineta noteikumu Nr. 976 redakcija ir tehniski novecojusi un tajā iekļautais regulējums nesniedz juridiski korektu un viennozīmīgi izprotamu tiesību normu piemērošanu attiecībā uz personu brīvprātīgu pievienošanos valsts sociālajai apdrošināšanai (turpmāk - brīvprātīgā apdrošināšana). Pārizdodot jaunus Ministru kabineta noteikumus, tajos ir nepieciešams pārņemts Ministru kabineta noteikumu Nr. 976 regulējumu, precizēt regulējumu atbilstoši likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" (turpmāk - likums) noteiktajam deleģējumam, kā arī izslēgt regulējumu attiecībā uz mikrouzņēmuma darbinieka un pašnodarbinātā laulātā iespēju pievienoties brīvprātīgajai apdrošināšanai.
Pašreiz Ministru kabineta noteikumi Nr. 976 nosaka kārtību, kādā likuma 5. panta trešajā, 3.1, 3.3 un 3.4 daļā un Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 9. panta piektajā daļā minētās personas pievienojas brīvprātīgajai apdrošināšanai, veicot valsts sociālās apdrošināšanas brīvprātīgās iemaksas (turpmāk - brīvprātīgās iemaksas), kārtību, kādā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (turpmāk - aģentūra) reģistrē personas, kuras pievienojušās brīvprātīgajai apdrošināšanai, kā arī valsts sociālās apdrošināšanas brīvprātīgo iemaksu objektu (turpmāk - brīvprātīgo iemaksu objekts).
Saeima 2020. gada 26. novembrī pieņēma likumu "Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā", kas stājās spēkā ar 2021. gada 1. janvāri. Ar minēto likumu tika paredzēts pakāpeniski ierobežot mikrouzņēmumu nodokļa režīmu, nosakot, ka:
- mikrouzņēmumu nodokli (MUN) var attiecināt tikai uz vienu personu – mikrouzņēmuma īpašnieku;
- MUN maksātāja statusu vairs nevarēs iegūt sabiedrības ar ierobežotu atbildību;
- MUN maksātāja darbiniekiem piemēros darbaspēka nodokļus vispārējā kārtībā;
- MUN likme apgrozījumam līdz 25 000 euro gadā ir 25%, bet apgrozījuma daļai, kas pārsniedz 25 000 euro gadā – 40% (no 2024. gada ir noteikta tikai viena MUN likme 25% apmērā);
- tiek saglabāts MUN likmes sadalījums – 20% iedzīvotāju ienākuma nodoklis un 80% valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, lai nodrošinātu MUN maksātājiem atbilstošu sociālo nodrošinājumu, iestājoties apdrošināšanas gadījumam.
Līdz ar to Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 9. pants tika izteikts jaunā redakcijā, izslēdzot šā panta piekto daļu - MUN maksājošā mikrouzņēmuma darbiniekam izslēdzot iespēju pievienoties brīvprātīgajai apdrošināšanai. Līdz ar to pašreiz Ministru kabineta noteikumos Nr. 976 ir neaktuālas redakcijas attiecībā uz MUN maksājoša mikrouzņēmumu darbinieku tiesībām pievienoties brīvprātīgajai apdrošināšanai.
Ministru kabineta noteikumi Nr. 976 cita starpā nosaka kārtību, kādā brīvprātīgajai apdrošināšanai var pievienoties pašnodarbinātā laulātais.
Saeimas 2026. gada 16. aprīlī pieņēma likumu "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"", kas stājās spēkā ar 2026. gada 6. maiju, ar kuru tiek noteikts, ka ar 2027.gada 1.janvāri tiek atcelta kārtība, kādā pašnodarbinātā laulātais pievienojas brīvprātīgajai apdrošināšanai. Persona, kura līdz 2025. gada 31. decembrim brīvprātīgajai apdrošināšanai ir pievienojusies kā pašnodarbinātā laulātais, līdz 2026. gada 31. decembrim brīvprātīgās apdrošināšanas iemaksas turpina veikt atbilstoši kārtībai, kāda šai personai bija noteikta līdz 2025. gada 31. decembrim, bet ar 2027. gada 1. janvāri, minētā persona brīvprātīgi var pievienoties valsts pensiju apdrošināšanai likumā noteiktajā vispārējā kārtībā.
Pašreiz Ministru kabineta noteikumi Nr. 976 nosaka kārtību, kādā likuma 5. panta trešajā, 3.1, 3.3 un 3.4 daļā un Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 9. panta piektajā daļā minētās personas pievienojas brīvprātīgajai apdrošināšanai, veicot valsts sociālās apdrošināšanas brīvprātīgās iemaksas (turpmāk - brīvprātīgās iemaksas), kārtību, kādā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (turpmāk - aģentūra) reģistrē personas, kuras pievienojušās brīvprātīgajai apdrošināšanai, kā arī valsts sociālās apdrošināšanas brīvprātīgo iemaksu objektu (turpmāk - brīvprātīgo iemaksu objekts).
Saeima 2020. gada 26. novembrī pieņēma likumu "Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā", kas stājās spēkā ar 2021. gada 1. janvāri. Ar minēto likumu tika paredzēts pakāpeniski ierobežot mikrouzņēmumu nodokļa režīmu, nosakot, ka:
- mikrouzņēmumu nodokli (MUN) var attiecināt tikai uz vienu personu – mikrouzņēmuma īpašnieku;
- MUN maksātāja statusu vairs nevarēs iegūt sabiedrības ar ierobežotu atbildību;
- MUN maksātāja darbiniekiem piemēros darbaspēka nodokļus vispārējā kārtībā;
- MUN likme apgrozījumam līdz 25 000 euro gadā ir 25%, bet apgrozījuma daļai, kas pārsniedz 25 000 euro gadā – 40% (no 2024. gada ir noteikta tikai viena MUN likme 25% apmērā);
- tiek saglabāts MUN likmes sadalījums – 20% iedzīvotāju ienākuma nodoklis un 80% valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, lai nodrošinātu MUN maksātājiem atbilstošu sociālo nodrošinājumu, iestājoties apdrošināšanas gadījumam.
Līdz ar to Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 9. pants tika izteikts jaunā redakcijā, izslēdzot šā panta piekto daļu - MUN maksājošā mikrouzņēmuma darbiniekam izslēdzot iespēju pievienoties brīvprātīgajai apdrošināšanai. Līdz ar to pašreiz Ministru kabineta noteikumos Nr. 976 ir neaktuālas redakcijas attiecībā uz MUN maksājoša mikrouzņēmumu darbinieku tiesībām pievienoties brīvprātīgajai apdrošināšanai.
Ministru kabineta noteikumi Nr. 976 cita starpā nosaka kārtību, kādā brīvprātīgajai apdrošināšanai var pievienoties pašnodarbinātā laulātais.
Saeimas 2026. gada 16. aprīlī pieņēma likumu "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"", kas stājās spēkā ar 2026. gada 6. maiju, ar kuru tiek noteikts, ka ar 2027.gada 1.janvāri tiek atcelta kārtība, kādā pašnodarbinātā laulātais pievienojas brīvprātīgajai apdrošināšanai. Persona, kura līdz 2025. gada 31. decembrim brīvprātīgajai apdrošināšanai ir pievienojusies kā pašnodarbinātā laulātais, līdz 2026. gada 31. decembrim brīvprātīgās apdrošināšanas iemaksas turpina veikt atbilstoši kārtībai, kāda šai personai bija noteikta līdz 2025. gada 31. decembrim, bet ar 2027. gada 1. janvāri, minētā persona brīvprātīgi var pievienoties valsts pensiju apdrošināšanai likumā noteiktajā vispārējā kārtībā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Pašreiz likumā iekļautais deleģējums atbilst spēkā esošajiem Ministru kabineta noteikumiem Nr. 976, taču šo noteikumu redakcija ir novecojusi un nesniedz juridiski korektu un viennozīmīgi izprotamu tiesību normu piemērošanu attiecībā uz personu pievienošanos brīvprātīgajai apdrošināšanai. Lai aktualizētu un precizētu spēkā esošo normatīvo regulējumu, ir jāizdod jauni Ministru kabineta noteikumi, ar kuriem tiek pārņemtas Ministru kabineta noteikumu Nr. 976 normas. Jaunu Ministru kabineta noteikumu izstrādei ir nepieciešams pārskatīt, aktualizēt un precizēt likumā noteikto deleģējumu Ministru kabinetam attiecībā uz personu brīvprātīgu pievienošanos valsts pensijas apdrošināšanai.
Pašreiz spēkā esošajā Ministru kabineta noteikumu Nr. 976 redakcijā cita starpā ir iekļauts regulējums, kas attiecas uz MUN maksājoša mikrouzņēmuma darbinieku tiesībām pievienoties brīvprātīgajai apdrošināšanai, taču kopš 2021. gada 1. janvāra šāds regulējums vairs nav spēkā. Līdz ar to no Ministru kabineta noteikumiem Nr. 976 ir izslēdzams regulējums attiecībā uz MUN maksājoša mikrouzņēmuma darbinieku tiesībām pievienoties brīvprātīgajai apdrošināšanai.
Pašreiz spēkā esošajā Ministru kabineta noteikumu Nr. 976 redakcijā cita starpā ir iekļauta kārtība, kādā brīvprātīgajai apdrošināšanai pievienojas un brīvprātīgās iemaksas veic pašnodarbinātā laulātais, taču sākot ar 2027. gada 1. janvāri minētās personas brīvprātīgi var pievienoties tikai valsts pensiju apdrošināšanai likumā noteiktajā vispārējā kārtībā. Līdz ar to no Ministru kabineta noteikumiem Nr. 976 ir izslēdzams regulējums attiecībā uz pašnodarbinātā laulātā tiesībām pievienoties brīvprātīgajai apdrošināšanai.
Pašreiz spēkā esošajā Ministru kabineta noteikumu Nr. 976 redakcijā cita starpā ir iekļauts regulējums, kas attiecas uz MUN maksājoša mikrouzņēmuma darbinieku tiesībām pievienoties brīvprātīgajai apdrošināšanai, taču kopš 2021. gada 1. janvāra šāds regulējums vairs nav spēkā. Līdz ar to no Ministru kabineta noteikumiem Nr. 976 ir izslēdzams regulējums attiecībā uz MUN maksājoša mikrouzņēmuma darbinieku tiesībām pievienoties brīvprātīgajai apdrošināšanai.
Pašreiz spēkā esošajā Ministru kabineta noteikumu Nr. 976 redakcijā cita starpā ir iekļauta kārtība, kādā brīvprātīgajai apdrošināšanai pievienojas un brīvprātīgās iemaksas veic pašnodarbinātā laulātais, taču sākot ar 2027. gada 1. janvāri minētās personas brīvprātīgi var pievienoties tikai valsts pensiju apdrošināšanai likumā noteiktajā vispārējā kārtībā. Līdz ar to no Ministru kabineta noteikumiem Nr. 976 ir izslēdzams regulējums attiecībā uz pašnodarbinātā laulātā tiesībām pievienoties brīvprātīgajai apdrošināšanai.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā, ka Ministru kabineta noteikumu Nr. 976 redakcija ir novecojusi un Saeimas 2026. gada 16. aprīļa likumā ir juridiski precizēts attiecīgais deleģējums izdot Ministru kabineta noteikumus, ir nepieciešams pārizdot jaunus Ministru kabineta noteikumus, pārņemot Ministru kabineta noteikumu Nr. 976 regulējumu, aktualizējot, tehniski sakārtojot un juridiskās skaidrības nodrošināšanai precizējot regulējumu attiecībā uz personu brīvprātīgu pievienošanos valsts pensiju apdrošināšanai.
Noteikumu projektā ir iekļauts regulējums, kas nosaka personu loku, kurām ir tiesības pievienoties brīvprātīgajai apdrošināšanai un nepieciešamos nosacījumus, kādiem šīm personām ir jāatbilst, lai tām būtu tiesības brīvprātīgi pievienoties valsts pensiju apdrošināšanai. Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā personas brīvprātīgi pievienojas valsts pensiju apdrošināšanai, kārtību, kādā aģentūra reģistrē šīs personas, brīvprātīgo iemaksu objektu, kā arī kārtību, kādā tiek aprēķinātas un veiktas brīvprātīgās iemaksas.
Lai persona varētu brīvprātīgi pievienoties valsts pensiju apdrošināšanai, tai aģentūrā rakstveidā ir jāiesniedz iesniegums, kurā tiek norādīti fiziskās personas dati, personas statusa veids, kādā persona pievienojas pensiju apdrošināšanai (kā persona, kura nav pakļauta obligātajai sociālajai apdrošināšanai, kā persona, kura maksā sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli, kā profesionāls sportists, kā diasporas loceklis), vēlamais paziņojuma par lēmumu saņemšanas veids, pilnvarotās personas dati, ja iesniegumu par personu iesniedz pilnvarotā persona.
Aģentūra reģistrējot personu kā brīvprātīgo iemaksu veicēju, tai paziņo budžeta kontu, kurā veicamas brīvprātīgās iemaksas un maksājuma rīkojumā obligāti norādāmo informāciju.
Brīvprātīgi apdrošinātā persona brīvprātīgās iemaksas par pārskata mēnesi aprēķina, reizinot brīvprātīgo iemaksu objekta apmēru ar likmi, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajai obligāto iemaksu likmei pensiju apdrošināšanai.
Brīvprātīgi apdrošinātajai personai ir tiesības jebkurā laikā rakstveidā atteikties no brīvprātīgās pievienošanās pensiju apdrošināšanai.
Atbilstoši Saeimas 2020. gada 26. novembrī pieņemtajam likumam "Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā" noteikumu projektā vairs netiek ietvertas atsauces un regulējums, kas attiecas uz Mikrouzņēmumu likumu un MUN maksātājiem.
Atbilstoši Saeimas 2026. gada 16. aprīļa likumam "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" noteikumu projektā vairs netiek ietverta kārtība, kādā pašnodarbinātā laulātais pievienojas brīvprātīgajai apdrošināšanai, jo sākot ar 2027. gada 1. janvāri, minētā persona brīvprātīgi var pievienoties valsts pensiju apdrošināšanai vispārējā kārtībā.
Noteikumu projektā ir iekļauts regulējums, kas nosaka personu loku, kurām ir tiesības pievienoties brīvprātīgajai apdrošināšanai un nepieciešamos nosacījumus, kādiem šīm personām ir jāatbilst, lai tām būtu tiesības brīvprātīgi pievienoties valsts pensiju apdrošināšanai. Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā personas brīvprātīgi pievienojas valsts pensiju apdrošināšanai, kārtību, kādā aģentūra reģistrē šīs personas, brīvprātīgo iemaksu objektu, kā arī kārtību, kādā tiek aprēķinātas un veiktas brīvprātīgās iemaksas.
Lai persona varētu brīvprātīgi pievienoties valsts pensiju apdrošināšanai, tai aģentūrā rakstveidā ir jāiesniedz iesniegums, kurā tiek norādīti fiziskās personas dati, personas statusa veids, kādā persona pievienojas pensiju apdrošināšanai (kā persona, kura nav pakļauta obligātajai sociālajai apdrošināšanai, kā persona, kura maksā sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli, kā profesionāls sportists, kā diasporas loceklis), vēlamais paziņojuma par lēmumu saņemšanas veids, pilnvarotās personas dati, ja iesniegumu par personu iesniedz pilnvarotā persona.
Aģentūra reģistrējot personu kā brīvprātīgo iemaksu veicēju, tai paziņo budžeta kontu, kurā veicamas brīvprātīgās iemaksas un maksājuma rīkojumā obligāti norādāmo informāciju.
Brīvprātīgi apdrošinātā persona brīvprātīgās iemaksas par pārskata mēnesi aprēķina, reizinot brīvprātīgo iemaksu objekta apmēru ar likmi, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajai obligāto iemaksu likmei pensiju apdrošināšanai.
Brīvprātīgi apdrošinātajai personai ir tiesības jebkurā laikā rakstveidā atteikties no brīvprātīgās pievienošanās pensiju apdrošināšanai.
Atbilstoši Saeimas 2020. gada 26. novembrī pieņemtajam likumam "Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā" noteikumu projektā vairs netiek ietvertas atsauces un regulējums, kas attiecas uz Mikrouzņēmumu likumu un MUN maksātājiem.
Atbilstoši Saeimas 2026. gada 16. aprīļa likumam "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" noteikumu projektā vairs netiek ietverta kārtība, kādā pašnodarbinātā laulātais pievienojas brīvprātīgajai apdrošināšanai, jo sākot ar 2027. gada 1. janvāri, minētā persona brīvprātīgi var pievienoties valsts pensiju apdrošināšanai vispārējā kārtībā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- MUN maksājoša mikrouzņēmumu darbinieki,
- pašnodarbināto laulātie.
Ietekmes apraksts
MUN maksājoša mikrouzņēmumu darbinieki vairs nevar brīvprātīgi pievienoties valsts sociālajai apdrošināšanai.
Pašnodarbināto laulātie brīvprātīgi vārēs pievienoties valsts pensiju apdrošināšanai vispārējā likumā noteiktajā kārtībā.
Pašnodarbināto laulātie brīvprātīgi vārēs pievienoties valsts pensiju apdrošināšanai vispārējā likumā noteiktajā kārtībā.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Noteikumu projektam ir nebūtiska ietekme uz kopējiem valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumiem.
Ņemot vērā to, ka par personām, kuras iepriekš veica brīvprātīgās iemaksas apdrošināšanai pret bezdarbu, pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, kā arī invaliditātes, maternitātes, slimības un vecāku apdrošināšanai, atbilstoši likumam "Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā" (stājās spēkā ar 2021. gada 1. janvāri) un likumam "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" (stājās spēkā ar 2026. gada 6. maijā), brīvprātīgās iemaksas šiem apdrošināšanas veidiem turpmāk netiks veiktas, Labklājības ministrija šo nebūtisko valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumu samazinājumu ņems vērā, sagatavojot likumprojektu "Par valsts budžetu 2027. gadam un budžeta ietvaru 2027., 2028., 2029. un 2030. gadam".
Ņemot vērā to, ka par personām, kuras iepriekš veica brīvprātīgās iemaksas apdrošināšanai pret bezdarbu, pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, kā arī invaliditātes, maternitātes, slimības un vecāku apdrošināšanai, atbilstoši likumam "Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā" (stājās spēkā ar 2021. gada 1. janvāri) un likumam "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" (stājās spēkā ar 2026. gada 6. maijā), brīvprātīgās iemaksas šiem apdrošināšanas veidiem turpmāk netiks veiktas, Labklājības ministrija šo nebūtisko valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumu samazinājumu ņems vērā, sagatavojot likumprojektu "Par valsts budžetu 2027. gadam un budžeta ietvaru 2027., 2028., 2029. un 2030. gadam".
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūraNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
Noteikumu projekta izstrādes procesā sabiedrības līdzdalība nav nepieciešama, jo:
1. Ar noteikumu projektu tiek pārizdoti jau spēkā esošie Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumi Nr. 976 "Noteikumi par brīvprātīgu pievienošanos valsts sociālajai apdrošināšanai", veicot tehniska rakstura precizējumus, aktualizējot kopš 2010. gada spēkā esošo regulējumu attiecībā uz brīvprātīgu valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanu, izslēdzot regulējumu attiecībā uz mikrouzņēmumu darbinieku un pašnodarbināto laulāto tiesībām brīvprātīgi pievienoties valsts sociālajai apdrošināšanai.
2. Noteikumu projektā iekļautais regulējums ir izdots pamatojoties uz spēkā esošajām likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 5.panta trešās, 3.1, 3.3 un 3.4 daļas, 13. panta trešās daļas, 14. panta sestās daļas un 20. panta devītās daļas un Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 9. panta piektajā daļas tiesību normām, par kurām sabiedrības līdzdalība un informēšana ir notikusi šo tiesību normu (likumprojektu) izdošanas procesā.
1. Ar noteikumu projektu tiek pārizdoti jau spēkā esošie Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumi Nr. 976 "Noteikumi par brīvprātīgu pievienošanos valsts sociālajai apdrošināšanai", veicot tehniska rakstura precizējumus, aktualizējot kopš 2010. gada spēkā esošo regulējumu attiecībā uz brīvprātīgu valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanu, izslēdzot regulējumu attiecībā uz mikrouzņēmumu darbinieku un pašnodarbināto laulāto tiesībām brīvprātīgi pievienoties valsts sociālajai apdrošināšanai.
2. Noteikumu projektā iekļautais regulējums ir izdots pamatojoties uz spēkā esošajām likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 5.panta trešās, 3.1, 3.3 un 3.4 daļas, 13. panta trešās daļas, 14. panta sestās daļas un 20. panta devītās daļas un Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 9. panta piektajā daļas tiesību normām, par kurām sabiedrības līdzdalība un informēšana ir notikusi šo tiesību normu (likumprojektu) izdošanas procesā.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekts paredz, ka personu kā brīvprātīgi apdrošināto personu reģistrē ar dienu, kad tā aģentūrā iesniedz personas iesniegumu, kurā obligāti jānorāda noteikumu projektā noteiktais personas datu apjoms, lai peronu pievienotu brīvprātīgajai apdrošināšanai.
Reģistrācijas iesniegumā jānorāda personas vārds, uzvārds un personas kods vai citā valstī piešķirtais identifikācijas/sociālās apdrošināšanas numurs, kas ir nepieciešams personas viennozīmīgai identificēšanai. Persona, kura iesniedz iesniegumu vai tās pilnvarotā persona var nebūt reģistrēta Latvijas Fizisko personu reģistrā.
Tālruņa numurs ir nepieciešams, lai aģentūra varētu sazināties ar personu un nepieciešamības gadījumā precizēt nepieciešamo informāciju. Elektroniskā pasta adrese vai oficiālā elektroniskā adrese (ja personai ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts), dzīvesvietas adrese ārvalstīs (tikai diasporas loceklim) ir nepieciešama Iesniegumu likuma 3. panta otrajā daļā noteikto prasību izpildei, kā arī saziņas nolūkam ar iesniedzēju, nosūtot aģentūras paziņojumu par personas brīvprātīgu pievienošanu valsts pensiju apdrošināšanai uz personas izvēlēto saziņas kanālu. Līdz ar to ir apstrādājama arī atzīme par paziņojuma saņemšanas veidu.
Reģistrācijas lapu var iesniegt pati persona vai tās pilnvarotā persona. Ja reģistrācijas lapu iesniedz pilnvarotā persona, tad ir apstrādājams šīs personas vārds, uzvārds, personas kods identificēšanas nolūkam, kā arī pilnvaras dati, kas nepieciešami, lai pārliecinātos, ka persona ir tiesīga (ir pilnvarota) citas personas vārdā iesniegt aģentūrai reģistrācijas lapu.
Personas datu apstrādes tiesiskais pamats ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts un likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 5. panta trešā, 3.1, 3.3 un 3.4 daļa, 13. panta trešā daļa, 14. panta sestā daļa un 20. panta devītā daļa.
Noteikumu projektā ir iekļauts regulējums, kas paredz, ka noteikumos iekļautos personu datus un informāciju aģentūra glabā tik ilgi līdz saņemtas ziņas par personas nāvi. Pēc tam šī informācija tiek pārvietota uz arhīvu un tiek glabāta pastāvīgi, lai nodrošinātu mantinieku tiesības un datu integritāti. Iegūtie personas dati tiek glabāti un arhivēti atbilstoši Arhīvu likumam, Elektronisko dokumentu likumam un Ministru kabineta 2024. gada 7. maija noteikumiem Nr. 282 "Dokumentu un arhīvu pārvaldības noteikumi" (turpmāk - Ministru kabineta noteikumi Nr. 282).
Noteikumos iekļautie personas dati un informācija tiek izmantota personas tiesību un pienākumu īstenošanai un aizsardzībai, kā arī aģentūras datu integritātes nodrošināšanai. Persona, pamatojoties uz iesniegtajiem datiem un informāciju, kā brīvprātīgo iemaksu veicējs tiek iekļauta aģentūras datu sistēmās un veic brīvprātīgās iemaksas. Brīvprātīgo iemaksu veikšanas fakts ir viens no faktoriem, kas nākotnē nosaka personas tiesības saņemt valsts vecuma pensiju (gan apdrošināšanas stāžu, gan pensijas apmēru). Līdz ar to noteikumos iekļautie personas dati un informācija aģentūrā ir glabājama līdz konkrētās personas nāves brīdim. Pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumu Nr. 282 46.punktu, aģentūra Latvijas Nacionālajam arhīvam datus nodod vienu reizi 5 gados par personām, kuras mirušas 5 gadus un senāk pirms datu nodošanas datuma. Lai nodrošinātu personas mantinieku tiesības pēc personas nāves, kā arī, lai nodrošinātu aģentūras datu integritāti, t.i., iepriekšējo periodu aprēķinus, kopsummas, bilances, dati un informācija netiek dzēsta un tiek uzglabāta pastāvīgi.
Reģistrācijas iesniegumā jānorāda personas vārds, uzvārds un personas kods vai citā valstī piešķirtais identifikācijas/sociālās apdrošināšanas numurs, kas ir nepieciešams personas viennozīmīgai identificēšanai. Persona, kura iesniedz iesniegumu vai tās pilnvarotā persona var nebūt reģistrēta Latvijas Fizisko personu reģistrā.
Tālruņa numurs ir nepieciešams, lai aģentūra varētu sazināties ar personu un nepieciešamības gadījumā precizēt nepieciešamo informāciju. Elektroniskā pasta adrese vai oficiālā elektroniskā adrese (ja personai ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts), dzīvesvietas adrese ārvalstīs (tikai diasporas loceklim) ir nepieciešama Iesniegumu likuma 3. panta otrajā daļā noteikto prasību izpildei, kā arī saziņas nolūkam ar iesniedzēju, nosūtot aģentūras paziņojumu par personas brīvprātīgu pievienošanu valsts pensiju apdrošināšanai uz personas izvēlēto saziņas kanālu. Līdz ar to ir apstrādājama arī atzīme par paziņojuma saņemšanas veidu.
Reģistrācijas lapu var iesniegt pati persona vai tās pilnvarotā persona. Ja reģistrācijas lapu iesniedz pilnvarotā persona, tad ir apstrādājams šīs personas vārds, uzvārds, personas kods identificēšanas nolūkam, kā arī pilnvaras dati, kas nepieciešami, lai pārliecinātos, ka persona ir tiesīga (ir pilnvarota) citas personas vārdā iesniegt aģentūrai reģistrācijas lapu.
Personas datu apstrādes tiesiskais pamats ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts un likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 5. panta trešā, 3.1, 3.3 un 3.4 daļa, 13. panta trešā daļa, 14. panta sestā daļa un 20. panta devītā daļa.
Noteikumu projektā ir iekļauts regulējums, kas paredz, ka noteikumos iekļautos personu datus un informāciju aģentūra glabā tik ilgi līdz saņemtas ziņas par personas nāvi. Pēc tam šī informācija tiek pārvietota uz arhīvu un tiek glabāta pastāvīgi, lai nodrošinātu mantinieku tiesības un datu integritāti. Iegūtie personas dati tiek glabāti un arhivēti atbilstoši Arhīvu likumam, Elektronisko dokumentu likumam un Ministru kabineta 2024. gada 7. maija noteikumiem Nr. 282 "Dokumentu un arhīvu pārvaldības noteikumi" (turpmāk - Ministru kabineta noteikumi Nr. 282).
Noteikumos iekļautie personas dati un informācija tiek izmantota personas tiesību un pienākumu īstenošanai un aizsardzībai, kā arī aģentūras datu integritātes nodrošināšanai. Persona, pamatojoties uz iesniegtajiem datiem un informāciju, kā brīvprātīgo iemaksu veicējs tiek iekļauta aģentūras datu sistēmās un veic brīvprātīgās iemaksas. Brīvprātīgo iemaksu veikšanas fakts ir viens no faktoriem, kas nākotnē nosaka personas tiesības saņemt valsts vecuma pensiju (gan apdrošināšanas stāžu, gan pensijas apmēru). Līdz ar to noteikumos iekļautie personas dati un informācija aģentūrā ir glabājama līdz konkrētās personas nāves brīdim. Pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumu Nr. 282 46.punktu, aģentūra Latvijas Nacionālajam arhīvam datus nodod vienu reizi 5 gados par personām, kuras mirušas 5 gadus un senāk pirms datu nodošanas datuma. Lai nodrošinātu personas mantinieku tiesības pēc personas nāves, kā arī, lai nodrošinātu aģentūras datu integritāti, t.i., iepriekšējo periodu aprēķinus, kopsummas, bilances, dati un informācija netiek dzēsta un tiek uzglabāta pastāvīgi.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi