Anotācija

24-TA-1116: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Noteikumi par stipendijām" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Tiesību akta projekts izstrādāts pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk – ministrijas) iniciatīvas, lai noteiktu stipendiju veidus, stipendiju saņemšanas kritērijus un kārtību, kā arī stipendiju minimālo un maksimālo apmēru augstākās izglītības programmās izglītojamiem, kuri uzņemti konkursa kārtībā atbilstoši valsts finansēto vietu skaitam, un profesionālās izglītības programmās izglītojamiem, kuri uzņemti atbilstoši valsts vai pašvaldību finansēto vietu skaitam, lai noteiktu Augstskolu likuma 52. panta trešajā daļā minēto stipendiju piešķiršanas kārtību un kritērijus, kā arī, lai noteiktu stipendijas apmēru pedagogam, kurš skolotāja kvalifikāciju ir ieguvis augstskolas īstenotā darba vidē balstītā otrā cikla augstākās izglītības programmā un divu gadu laikā pēc skolotāja kvalifikācijas iegūšanas ir sācis pedagoga profesionālās kompetences pilnveidi augstskolas īstenotā izglītības programmā, stipendijas piešķiršanas nosacījumus un kārtību, tostarp to augstskolu un augstskolu īstenoto tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmu sarakstu, uz kurām attiecas Izglītības likuma 52. panta piektās daļas noteikumi, un laikposmu, kurā tiek piešķirta stipendija un studējošo kategorijas, kurām piešķir sociālo stipendiju, sociālās stipendijas piešķiršanas nosacījumus, tostarp ņemot vērā studējošā sekmju līmeni un ienākumus, kā arī sociālās stipendijas apmēru un tās piešķiršanas kārtību.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Tiesību akta projekta mērķis ir noteikt stipendiju veidus, stipendiju saņemšanas kritērijus un kārtību, kā arī stipendiju minimālo un maksimālo apmēru, kā arī, noteikt stipendijas apmēru, piešķiršanas nosacījumus un kārtību pedagogam profesionālās kompetences pilnveidei un studējošo kategorijas, kurām piešķir sociālo stipendiju, sociālās stipendijas piešķiršanas nosacījumus, sociālās stipendijas apmēru un tās piešķiršanas kārtību.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
  Ministru kabineta 2004. gada 24. augusta noteikumi Nr. 740 "Noteikumi par stipendijām" (turpmāk – noteikumi) ir pieņemti uz dažādos likumos noteikta pilnvarojuma pamata – saskaņā ar Augstskolu likuma 52. panta trešo un 3.1 daļu un Izglītības likuma 14. panta 23. punktu. 2021. gada 4. maijā stājās spēkā grozījumi Izglītības likumā, kas Izglītības likuma 14. panta 23. punktu izteica jaunā redakcijā. 2024. gada 1. augustā stājas spēkā grozījums par Augstskolu likuma 52. panta trešās daļas izteikšanu jaunā redakcijā. 2024. gada 18.jūlijā spēkā stājās grozījumi Izglītības likuma 52. pantā, kas paredz Ministru kabinetam noteikt stipendijas apmēru pedagogam, kurš skolotāja kvalifikāciju ir ieguvis augstskolas īstenotā darba vidē balstītā otrā cikla augstākās izglītības programmā un divu gadu laikā pēc skolotāja kvalifikācijas iegūšanas ir sācis pedagoga profesionālās kompetences pilnveidi augstskolas īstenotā izglītības programmā, stipendijas piešķiršanas nosacījumus un kārtību, tostarp to augstskolu un augstskolu īstenoto tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmu sarakstu, uz kurām attiecas šīs daļas noteikumi, un laikposmu, kurā tiek piešķirta stipendija. Vienlaikus jāņem vērā, ka 2004.gada pieņemtie un šobrīd spēkā esošie noteikumi ir grozīti vairākas reizes un iepriekš izteiktā redakcija zaudējusi aktualitāti.
   Šobrīd noteikumos tiek lietots termins, piemēram, otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība, kas tika lietots Augstskolu likumā līdz 2022. gada 11. oktobrim, kad stājās spēkā 2022. gada 15. septembrī pieņemtie Grozījumi Augstskolu likumā. Profesionālās izglītības likuma pārejas noteikumu 28. punkta 3. apakšpunktā noteikts, ka citos normatīvajos aktos lietotais termins "otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība" atbilst Profesionālās izglītības likumā lietotajam terminam "pirmā cikla profesionālā augstākā izglītība", ja tas attiecināms uz otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, kuras rezultātā iegūta piektā līmeņa profesionālā kvalifikācija atbilstoši sestajam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim.
   Attiecībā uz profesionālo izglītību noteikumi paredz, ka izglītojamais, kurš profesionālās izglītības iestādē klātienē apgūst profesionālās pamatizglītības, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmu (izglītības programmas īstenošanas ilgums ir vismaz viens gads), no stipendiju fonda var saņemt ikmēneša stipendiju – minimālo ikmēneša stipendiju  vai paaugstinātu ikmēneša stipendiju, kā arī vienreizēju stipendiju un tās mērķis ir   sekmēt izglītojamo motivāciju paaugstināt mācību rezultātus, aktīvi piedalīties profesionālās izglītības iestādes sabiedriskajā dzīvē, kā arī veicināt izglītojamo intelektuālo spēju attīstību un  izglītības pieejamību,  kvalitatīvāk apgūt izvēlēto profesionālās izglītības programmu un izvēlēto profesiju tautsaimniecības attīstībai svarīgās nozarēs (tai skaitā nozarēs, kurās sagaidāma lielākā darbaspēka nepietiekamība).
  Noteikumi nosaka kritērijus, kādos gadījumos saņem minimālo ikmēneša stipendiju, paaugstinātu ikmēneša stipendiju, kā arī vienreizējo stipendiju. Tāpat arī nosaka  konkrētus gadījumus, kad izglītojamais saņem un nesaņem minimālo stipendiju.
  Noteikumi paredz, ka stipendijas apmēru nosaka ik mēnesi, pārskatot iepriekšējā mēneša, semestra vai galīgā vērtējuma vidējos mācību rezultātus.
  Noteikumu 30.11 punktā noteikts, ka Valsts izglītības attīstības aģentūra veic aprēķinu un, pamatojoties uz vienošanos, kas noslēgta starp Valsts izglītības attīstības aģentūru un augstākās izglītības iestādi par finansējuma piešķiršanu sociālo stipendiju "Studētgods" izmaksai, pārskaita sociālo stipendiju "Studētgods" izmaksai paredzēto finansējumu uz augstākās izglītības iestādes atsevišķo norēķinu kontu. Saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 30. jūlija rīkojumu Nr. 635 "Par Valsts izglītības attīstības aģentūras pārveidošanu un Valsts izglītības satura centra un Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras likvidāciju" no 2025. gada 1. janvāra plānots likvidēt Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestādi  – Valsts izglītības satura centru un nodot tā funkcijas un uzdevumus Valsts izglītības attīstības aģentūrai, kā arī pārveidot Valsts izglītības attīstības aģentūru, tai skaitā mainot tās nosaukumu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
    Līdz ar grozījumiem Izglītības likumā un Augstskolu likumā, tika mainīta deleģējošā norma. Tādējādi  ievērojot Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9. panta piekto daļu ir sagatavots jauns tiesību akta projekts aktualizējot jau esošo tiesisko regulējumu, tai skaitā precizējot  noteikumu 1. punktu atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 100. punktā noteiktajam, ka noteikumu projekta pirmajā punktā secīgi raksta vārdus “noteikumi nosaka” un likumā noteikto pilnvarojumu Ministru kabinetam. Turklāt noteikumos lietotie termini arī neatbilst Profesionālās izglītības likumā un Augstskolu likumā lietotajai terminoloģijai.
    Profesionālajā izglītībā ir mainījies mācību saturs, proti profesionālajā pamatizglītībā, arodizglītībā, profesionālajā vidējā izglītībā un profesionālajā tālākizglītībā programmas var īstenot kā modulāras profesionālās izglītības programmas. Atbilstoši Profesionālās izglītības likuma 1. panta otrās daļas 2.6 punktam modulārā profesionālās izglītības programma ir profesionālās izglītības programma, kuras profesionālo saturu atkarībā no izglītības programmai izvirzītā mērķa veido moduļu kopums un kuras apguves rezultātā var iegūt profesionālo kvalifikāciju vai profesionālās kvalifikācijas daļu.
    Īstenojot modulāro profesionālās izglītības programmu, izglītības iestāde var īstenot atsevišķi vienu vai vairākus moduļus un izsniegt apliecību par attiecīgā moduļa apguvi. Tādējādi vērtējumi netiek izlikti katru mēnesi. Arī atbilstoši 2022. gada 27.septembra un 2023. gada 22. augusta grozījumiem Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumos Nr. 416 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem” tiek paredzētas izmaiņas attiecībā uz formatīvo vērtējumu mērķi un pielietošanu, kas arī ietekmē to, ka summatīvie vērtējumi priekšmetos var nebūt katru mēnesi. Tādējādi stipendiju pārskatīšana ik mēnesi, ņemot vērā iepriekšējā mēneša mācību vērtējumus, nav vairs pilnā mērā īstenojama.
    Grozījumi Izglītības likuma 52. pantā paredz Ministru kabinetam noteikt stipendijas apmēru pedagogam, kurš skolotāja kvalifikāciju ir ieguvis augstskolas īstenotā darba vidē balstītā otrā cikla augstākās izglītības programmā un divu gadu laikā pēc skolotāja kvalifikācijas iegūšanas ir sācis pedagoga profesionālās kompetences pilnveidi augstskolas īstenotā izglītības programmā, stipendijas piešķiršanas nosacījumus un kārtību, tostarp to augstskolu un augstskolu īstenoto tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmu sarakstu, uz kurām attiecas šīs daļas noteikumi, un laikposmu, kurā tiek piešķirta stipendija. Šobrīd Ministru kabineta noteikumu līmenī šāda kārtība un nosacījumi nav noteikti.
    Ministrijas ieskatā, esošā finansējuma ietvaros, lai sociālā stipendija "Studētgods" varētu pilnvērtīgāk nodrošināt tās galveno mērķi - studējošo atbiruma mazināšanu un augstākās izglītības pieejamības veicināšanu - nepieciešams paaugstināt sociālās stipendijas apmēru, kā arī paplašināt stipendijas saņēmēju loku, iekļaujot šīs sociālās stipendijas potenciālo saņēmēju lokā studējošos no sociāli maznodrošinātām un trūcīgām mājsaimniecībām, šim nolūkam izmantojot jau esošus valsts reģistrus un datu apmaiņas risinājumus. Nepieciešams paaugstināt ienākumu slieksni, līdz kuram studējošais var pretendēt uz sociālās stipendijas saņemšanu, lai būtiski neapgrūtinātu iztikas līdzekļu iegūšanu studējošā materiālo vajadzību apmierināšanai, tai pat laikā saglabājot ienākumu sliekšņa noteikšanas mērķi: motivēt studējošo pēc iespējas vairāk pievērsties studijām, nevis darbam paralēli studijām.
   Saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 30. jūlija rīkojumu Nr. 635 "Par Valsts izglītības attīstības aģentūras pārveidošanu un Valsts izglītības satura centra un Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras likvidāciju" no 2025. gada 1. janvāra plānots likvidēt Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestādi  – Valsts izglītības satura centru un nodot tā funkcijas un uzdevumus Valsts izglītības attīstības aģentūrai, kā arī pārveidot Valsts izglītības attīstības aģentūru, tai skaitā mainot tās nosaukumu. Līdz ar to tiesību akta projektā nav iespējams norādīt konkrētu institūciju, kas veiks aprēķinu un pārskaitīs sociālo stipendiju "Studētgods" izmaksai paredzēto finansējumu uz augstākās izglītības iestādes atsevišķo norēķinu kontu.
Risinājuma apraksts
    Izstrādāts tiesību akta projekts atbilstoši Augstskolu likuma 52. panta trešajā, 3.1 daļā un Izglītības likuma 14. panta 23. punktā noteiktajam pilnvarojumam, aktualizējot to pašu tiesisko regulējumu, kāds tas bija noteikumos. Tiesību akta projektā, nosakot stipendiju veidus, stipendiju saņemšanas kritērijus un kārtību, kā arī stipendiju minimālo un maksimālo apmēru augstākās izglītības programmās izglītojamiem, kuri uzņemti konkursa kārtībā atbilstoši valsts finansēto vietu skaitam, un profesionālās izglītības programmās izglītojamiem, kuri uzņemti atbilstoši valsts vai pašvaldību finansēto vietu skaitam, pamatā saglabāts tāds pats tiesiskais regulējumu, kāds tas bija noteikumos. Tāpat tiesību akta projektā saglabātas noteikumos esošās tiesību normas, kas nosaka studējošo kategorijas, kurām piešķir sociālo stipendiju, sociālās stipendijas piešķiršanas nosacījumus, tostarp ņemot vērā studējošā sekmju līmeni un ienākumus, kā arī sociālās stipendijas apmēru un tās piešķiršanas kārtību.
    Attiecībā uz profesionālo izglītību, tiesību akta projekts kā līdz šim nosaka, ka izglītojamais, kurš profesionālās izglītības iestādē klātienē apgūst profesionālās pamatizglītības, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmu (izglītības programmas īstenošanas ilgums ir vismaz viens gads), no stipendiju fonda var saņemt ikmēneša stipendiju – minimālo ikmēneša stipendiju vai paaugstinātu ikmēneša stipendiju, kā arī vienreizēju stipendiju. Projekts nosaka stipendiju fonda apmēru, minimālās un maksimālās stipendijas apmēru.
    Lai salāgotu profesionālajā izglītībā mācību programmu profesionālajā daļā un vispārizglītojošā daļā attiecībā uz vērtējumiem un to piemērošanu stipendiju noteikšanā, projekts paredz aktualizēt stipendiju piešķiršanas kārtību, nosakot, ka stipendijas apmērs tiks noteikts divas reizes gadā - ņemot vērā mācību rezultātus uz  1. janvāri un uz 30. jūniju. Stipendijas kā līdz šim būs ikmēneša stipendijas un tās tiks izmaksātas reizi mēnesi. Atšķirībā no līdzšinējās kārtības stipendijas apmērs tiks noteikts divas reizes gadā, tādējādi, ņemot vērā mācību rezultātus, kā arī aktivitāti izglītības iestādes sabiedriskajā dzīvē. 
    Vienlaicīgi, lai sasniegtu stipendijas mērķi - sekmēt izglītojamā motivāciju paaugstināt mācību rezultātus, aktīvi piedalīties profesionālās izglītības iestādes sabiedriskajā dzīvē, kā arī veicinātu izglītojamā intelektuālo spēju attīstību un izglītības pieejamību, paredzēts, ka stipendiju piešķiršanas periodā var pārskatīt, ja izglītojamā kavējumu un  brīdinājumu skaits pārsniedz noteikumos noteikto stipendiju piešķiršanai. 
   Tiesību akta projekts paredz, ka izglītojamā stipendijas apmērs ir atkarīgs no mācību rezultātiem un ka izglītojamam var piešķirt vai nepiešķirt stipendiju, ja izglītojamais stipendiju piešķiršanas periodā ir vai nav sasniedzis atbilstošus sasniedzamos mācību rezultātus saskaņā ar Ministru kabineta 2020. gada 2. jūnija noteikumu Nr. 332 “Noteikumi par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu” (turpmāk – noteikumi Nr. 332) 2. pielikumā noteiktajām izglītības satura prasībām, nodrošinot profesionālās izglītības un vispārējās izglītības mācību satura apguvi atbilstoši izglītojamo iepriekšējo zināšanu un prasmju līmenim. 
Profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības saturu veido izglītības programmu pamatdaļas - teorija un prakse. Līdz ar to stipendiju piešķiršanas nosacījumi attiecināmi arī uz prakses laiku.
  Lai arī noteikumi Nr. 332 konkrēti neparedz, ka mācību priekšmetu, moduļu vērtējumā (jebkurā moduļa vai mācību priekšmeta mēneša vai semestra vērtējumā, ja modulis vai mācību priekšmets nav noslēdzies) profesionālajā saturā sekmīga atzīme ir vismaz  5 (piecas) balles, tomēr  vērtējums, kas ir zemāks par piecām ballēm, nav pietiekams profesionālās kvalifikācijas ieguvei.  Līdz ar to izglītojamā sekmes, kas  profesionālo kompetenču modulī vai profesionālajā mācību priekšmetā, mūžizglītības kompetenču modulī ir zemākas par piecām ballēm, nevar tikt uzskatītas par labām vai izcilām, kas pēc būtības ir priekšnoteikums paaugstinātas stipendijas iegūšanai.
Jāņem vērā, ka atbilstoši noteikumos Nr. 332 noteiktajam profesionālās vidējās un arodizglītības programmās izglītojamo sasniedzamo mācīšanās rezultātu apguves vērtēšanā izmanto  formatīvo vērtēšanu un summatīvo vērtēšanu. Formatīvā vērtēšana ir nepārtraukta ikdienas mācību procesa sastāvdaļa, kas nodrošina izglītojamam un pedagogam atgriezenisko saiti par izglītojamā tā brīža sniegumu (bet ne mācīšanās rezultāts) pret plānotajiem sasniedzamajiem mācīšanās rezultātiem. Minēto vērtēšanu īsteno, lai  noteiktu izglītojamā mācīšanās vajadzības un sniegtu papildu atbalstu izglītojamam, kā arī, lai  plānotu un uzlabotu mācīšanu un mācīšanos. Savukārt summatīvā vērtēšana ir  mācīšanās posma, piemēram, temata, moduļa, izglītības programmas vai tās daļas, apguves noslēgumā organizēta vērtēšana, lai novērtētu un dokumentētu izglītojamā mācīšanās rezultātu,  un summatīvo vērtēšanu īsteno, lai  novērtētu un dokumentētu, kādā mērā izglītojamais ir apguvis plānotos sasniedzamos mācīšanās rezultātus temata vai apakštemata noslēgumā, moduļa vai mācību priekšmeta noslēgumā profesionālās modulārās izglītības programmas daļas apguves apliecināšanai.  Tādējādi pēc būtības summatīvā vērtēšana ir mācību rezultāti, kas ņemami vērā stipendijas apmēra noteikšanai.
    Tiesību akts paredz, ja izglītojamam stipendiju piešķiršanas periodā, kam iepriekš piešķirta paaugstināta stipendija, par iekšējās kārtības noteikumu pārkāpumiem ir izteikts izglītības iestādes vadītāja rakstisks brīdinājums vai rājiens, paaugstinātu stipendiju attiecīgajā  mēnesī nepiešķir. Tādējādi izglītības iestādei ir iespēja izglītojamo disciplinēt un vienlaikus motivēt šādas situācijas vairs nepieļaut. Var būt situācijas, kad par iekšējās kārtības noteikumu pārkāpumu ir izteikts izglītības iestādes vadītāja rakstisks brīdinājums vai rājiens mēneša sākumā, šajā situācijā ikmēneša stipendija vēl nav izmaksāta, un šo normu var piemērot uzreiz, savukārt, ja tas noticis mēneša beigās, kad stipendija jau tika izmaksāta, regulējumu piemēro mēnesī, uz kuru to var attiecināt, proti, nākamajā mēnesī. Stipendijas piešķiršanas periodā  izglītības iestāde pārskata izglītojamam piešķirto stipendijas  apmēru līdz nākamās ikmēneša stipendijas izmaksas dienai, ja neattaisnotu kavējumu, brīdinājumu vai rājienu skaits pārsniedz  tiesību aktā noteikto.
Tāpat, ja izglītojamais tiek atskaitīts no izglītojamo skaita, viņam stipendiju konkrētajā  mēnesī, kurā izglītojamais tiek atskaitīts, neizmaksā.
    Vienlaicīgi tiesību akta projekts saglabā nosacījumu, ka nepilngadīgajiem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem nepilngadīgajiem stipendijas tiek piešķirtas tādā pašā kārtībā un pēc tādiem pašiem nosacījumiem kā pārējiem izglītojamajiem, proti, atbilstoši mācību rezultātiem un aktivitātei sabiedriskajā dzīvē tiek noteikta vai nu minimālā stipendija vai paaugstināta stipendija. Uz šiem izglītojamajiem tiek attiecināta arī norma par gadījumiem, kādos stipendiju nemaksā. Vienlaicīgi paredzēts izņēmums, ka atšķirībā no citiem izglītojamiem šiem izglītojamiem tiek piešķirta  stipendija divu minimālo stipendiju apmērā, sākot no pirmā mācību mēneša. Minētais pamatojams ar to, ka šo grupu izglītojamiem saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likumā noteikto no 2018. gada 1. janvāra ģimenes valsts pabalstu maksā līdz bērna 20 gadu vecuma sasniegšanai, kamēr mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē un nav stājies laulībā. Tāpat pabalstu maksā arī par bērnu, kas atbilstoši valsts vai pašvaldību finansēto vietu skaitam uzņemts profesionālās izglītības programmās un saņem stipendiju.
Savukārt attiecībā uz pilngadīgu un bez vecāku gādības palikušu izglītojamo vai bāreni, tiek noteikts, ka viņam paaugstinātu stipendiju nosaka, ja ir atbilstoši mācību rezultāti. 
    Pilngadību sasniegušajiem bāreņiem aizbildnis vai audžuģimene ir tiesīga vairs nesniegt finansiālu vai jebkāda cita veida atbalstu, neskatoties uz to, ka viņš turpina mācības, līdz ar to pastāv risks, ka viņiem var rasties nepieciešamība uzsākt darba attiecības, lai nodrošinātu savas pamatvajadzības, neturpinot apgūt izglītību.
    Ņemot vērā minēto, būtiski sniegt finansiālu atbalstu ārpusģimenes aprūpē esošajam jaunietim (proti, pēc pilngadības sasniegšanas), lai tādējādi ļautu viņam pilnvērtīgi izglītoties, izslēdzot nepieciešamību atrasties darba tiesiskajās attiecībās, lai nodrošinātu sev iztiku.
    Ievērojot iepriekš minēto, kā arī nepieciešamību nodrošināt, ka no izglītības netiek izslēgtas noteiktas izglītojamo grupas (izglītojamie no trūcīgas ģimenes, krīzes situācijā nonākuši izglītojamie (atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumam tā ir krīzes situācija, kurā katastrofas vai citu ārēju notikumu dēļ personai vairs nav iespēju izmantot ierastos problēmu risināšanas veidus, pati saviem spēkiem tā nespēj pārvarēt šo notikumu radītās sekas un tai ir nepieciešama psihosociāla vai materiāla palīdzība),  projekts saglabā līdzšinējo kārtību attiecībā uz iespēju piešķirt vienreizēju stipendiju sekmīgam izglītojamam profesionālās izglītības iegūšanai nepieciešamo izdevumu, par  kuriem nav paredzēts pabalsts saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteikto, segšanai. Lai saņemtu šādu stipendiju, izglītojamajam vai viņa likumiskajam pārstāvim būs jāiesniedz iesniegums, kurā pamatojama šādas stipendijas nepieciešamība, proti, ja attiecināms, pievienoti pamatojumu apliecinoši dokumenti, kas apliecina atbilstību trūcīgas ģimenes (personas) statusam, bāreņa statusam, izziņa par saņemtās sociālās palīdzības apmēru u.c.). Tie varētu būt izdevumi, kas saistīti, piemēram, ar individuālo mācību piederumu iegādi, izmaksu segšanu, nokļūšanai uz un no izglītības iestādes u.tml. Paaugstināta ikmēneša stipendija un vienreizējā stipendija ir papildus finansiāls atbalsts ārpus ģimenes aprūpē esošā aprūpē esošam jaunietim pēc pilngadības sasniegšanas. Noteikts finansiāls atbalsts ir paredzēts arī atbilstoši normatīvajiem aktiem sociālā nodrošinājuma jomā. Tādējādi, neskatoties uz paaugstinātas stipendijas apmēru, tas veiks finansiāla atbalsta funkciju, vienlaicīgi arī nodrošinot stipendiju piešķiršanas mērķa ievērošanu.
    Papildus minētajam tāpat kā līdz šim tiesību akta projekts paredz, ka profesionālās izglītības iestāde izdod stipendiju piešķiršanas nolikumu, kurā nosaka konkrētu paaugstinātas stipendijas apmēru atbilstoši mācību rezultātiem un aktivitātei izglītības iestādes sabiedriskajā dzīvē. 
   Vasaras brīvlaikā izglītojamiem piešķir stipendiju, ja izglītojamais turpina mācības profesionālās pamatizglītības, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmās.
    Tiesību akta projekts tāpat ka līdz šim paredz, ka stipendijas netiek izmaksāta izglītojamiem ieslodzījumu vietās.
Ņemot vērā minēto un to ka Vispārējās izglītības likuma 51. panta piektajā daļā noteikts, ka speciālās izglītības iestāde īsteno speciālās pamatizglītības programmas izglītojamiem ar garīgās veselības traucējumiem, garīgās attīstības traucējumiem, smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai ar vairākiem smagiem attīstības traucējumiem, pēctecīgi speciālās izglītības iestādes valsts budžeta finansētā profesionālās pamatizglītības programmā tiek uzņemtas personas, kuras iepriekš ieguvušas izglītības dokumentu par apgūto speciālās pamatizglītības programmu izglītojamiem ar garīgās veselības traucējumiem, speciālās pamatizglītības programmu izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem vai speciālās pamatizglītības programmu izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem. Minēto traucējumu dēļ šiem izglītojamiem ir objektīvi apgrūtināta vai pat neiespējama profesionālās kvalifikācijas ieguve, kas arī nav pamatuzdevums, kā arī nevar attiecināt uz speciālās pamatizglītības programmas izglītojamiem ar augstāk minētajiem veselības traucējumiem prasību sasniegt stipendijas mērķi -  sekmēt izglītojamā motivāciju paaugstināt mācību rezultātus, aktīvi piedalīties profesionālās izglītības iestādes sabiedriskajā dzīvē, kā arī veicinātu izglītojamā intelektuālo spēju attīstību un izglītības pieejamību.
Īstenojot modulāro profesionālās izglītības programmu, speciālās izglītības iestāde var īstenot atsevišķi vienu vai vairākus moduļus un izsniegt apliecību par attiecīgā moduļa apguvi. Tādējādi profesionālās pamatizglītības programmas ietvaros izglītojamiem ar minētajiem veselības traucējumiem būs nodrošināta iespēja apgūt moduli atbilstoši izglītojamā spējām, iegūt dzīvei noderīgas prasmes vai iespēju robežās iegūt otrā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, kas ir būtisks priekšnosacījums, lai iegūtu darbam un dzīvei noderīgas prasmes un iemaņas.
   Tiesību akta projektā ietvertas tiesību normas, kas paredz stipendiju doktorantiem, izņemot tiem,  kuri noslēguši darba līgumu saskaņā ar šā likuma 47.1 pantu. Šādas tiesību normas paredzētas, jo Augstskolu likuma 47.1 panta trešajā daļā ir paredzēti izņēmumi, kad ar doktorantu, kurš uzņemts valsts finansētā studiju vietā, darba līgumu ar viņu var neslēgt. Līdz ar to doktorants, kurš būs uzņemts valsts finansētā studiju vietā, bet uz viņu attieksies Augstskolu likuma 47.1 panta trešajā daļā paredzētie izņēmumi, varēs pretendēt uz stipendiju studiju programmas apguvei.
   Tiesību akta projektā ietvertas tiesību normas, kas nosaka stipendijas apmēru pedagogam, kurš skolotāja kvalifikāciju ir ieguvis augstskolas īstenotā darba vidē balstītā otrā cikla augstākās izglītības programmā un divu gadu laikā pēc skolotāja kvalifikācijas iegūšanas ir sācis pedagoga profesionālās kompetences pilnveidi augstskolas īstenotā izglītības programmā, stipendijas piešķiršanas nosacījumus un kārtību, tostarp to augstskolu un augstskolu īstenoto tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmu sarakstu, uz kurām attiecas šīs daļas noteikumi, un laikposmu, kurā tiek piešķirta stipendija. Augstskola, uz kuru attiecināmi šie noteikumi, ir Latvijas Universitāte, jo šī augstskolas šobrīd ir vienīgā, kura īsteno darba vidē balstītās augstākās izglītības studiju programmas “Skolotājs” pedagogu profesionālās kompetences pilnveides izglītības programmas.
    Tiesību akta projektā paredzēts noteikt, lai saņemtu tiesību akta projekta 5. punktā minēto stipendiju, izglītojamais iesniedz augstākās izglītības iestādes stipendiju piešķiršanas komisijai iesniegumu stipendijas saņemšanai (pielikums) un dokumentus, kas apliecina iesniegumā norādītos datus. Līdz ar to gadījumos, ja diviem vai vairākiem izglītojamiem, kuri pretendē uz tiesību akta projektā 5.1. apakšpunktā minēto stipendiju, ir līdzvērtīgi sekmju un zinātniskās darbības rādītāji, augstākās izglītības iestādes stipendiju piešķiršanas komisija varēs pārliecināsies par tiesību akta projekta 15.3. un 15.4. apakšpunktā minētajiem apstākļiem.
    Tiesību akta projektā paredzēts noteikt, ka augstākās izglītības iestādes stipendiju fondu izveido, paredzot katrai nepilna laika tematiskās grupas "Izglītība" studiju programmas studiju vietai, pilna laika bakalaura studiju programmas vietai, pilna laika profesionālās augstākās izglītības programmas vietai un pilna laika maģistra studiju programmas vietai ‒ 251,98 euro gadā. Minētais tiesību akta projektā paredzēts saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 12.decembra noteikumu Nr.994 “Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem” 8. punktu, kur noteikts, ka studiju bāzes finansējumu no valsts budžeta līdzekļiem piešķir pilna laika studijām un nepilna laika studijām tematiskās grupas "Izglītība" studiju programmās.
    Tiesību aktā ietvertas normas, kas saistītas ar sociālās stipendijas “Studētgods” saņēmēju loka paplašināšanu, maksimālo ienākumu sliekšņa paaugstināšanu un stipendijas apmēra palielināšanu. Noteikts, ka, vērtējot saņemto pieteikumu atbilstību uz 20. februāri, kopējie studējošā ieņēmumi iepriekšējā taksācijas gadā nepārsniedz 17 760 euro bruto, bet, vērtējot saņemto pieteikumu atbilstību uz 20. septembri, kopējie studējošā ieņēmumi attiecīgajā gadā nepārsniedz 11 840 euro bruto saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju. Šobrīd noteiktā sociālās stipendijas apmēra 175 euro mēnesī vietā paredzēts sociālās stipendijas apmērs 180 euro mēnesī. Palielinātais maksimālais ienākumu slieksnis un palielinātais stipendijas apmērs piemērojami no 2025. gada 1. janvāra.
    Tiesību akta projekta 56. punktā paredzēts noteikt, ka aprēķinu veiks un pārskaitīs sociālo stipendiju "Studētgods" izmaksai paredzēto finansējumu uz augstākās izglītības iestādes atsevišķo norēķinu kontu Ministru kabineta noteiktā institūcija.
    Tiek noteikta jauna sociālās stipendijas saņēmēju kategorija - studējošie, kuri ir no mājsaimniecības, kurai saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss. Sociālās stipendijas attiecināšana uz šo kategoriju stāsies spēkā 2025. gada 1. septembrī.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • profesionālo izglītības programmu izglītojamie, kuri uzņemti atbilstoši valsts vai pašvaldību finansēto vietu skaitam
  • augstākās izglītības programmu izglītojamie, kuri uzņemti konkursa kārtībā atbilstoši valsts finansēto vietu skaitam
  • pedagogi, kuri sākuši pedagoga profesionālās kompetences pilnveidi augstskolas īstenotā izglītības programmā
Ietekmes apraksts
   Tiks noteikti stipendiju veidi, stipendiju saņemšanas kritēriji un kārtība stipendiju minimālais un maksimālais apmērs.
   Attiecība uz studējošiem tiek  noteiktas studējošo kategorijas, kurām piešķir sociālo stipendiju, sociālās stipendijas piešķiršanas nosacījumus, sociālās stipendijas apmēru un tās piešķiršanas kārtību.
   Profesionālās izglītības iestāžu izglītojamiem un viņu likumiskajiem pārstāvjiem, kā arī profesionālās izglītības iestāžu personālam noteikumu projekta regulējums nemaina tiesības un pienākumus, vienlaikus mainot  stipendijas piešķiršanas periods, proti, turpmāk izglītojamiem ikmēneša stipendijas apmērs tiks noteikts atbilstoši sasniegtajiem mācību rezultātiem divas reizes gadā uz 1. janvāri un uz 30. jūniju.
   Studējošie no daudzbērnu ģimenēm, studējošie ar invaliditātes I vai II grupu, studējošie - bāreņi vai bez vecāku apgādības palikušie bērni, kā arī studējošie no trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām varēs saņemt sociālo stipendiju "Studētgods" apmērā 180 euro mēnesī. Ienākumu slieksnis, līdz kuram studējošie varēs pretendēt uz sociālās stipendijas saņemšanu, pieteikumu izvērtējot kārtējā gada 20. februārī, tiek paaugstināts līdz 17 760 euro gadā, savukārt, izvērtējot pieteikumu kārtējā gada 20. septembrī - līdz 11 840 euro gadā.
   Tiks noteikts stipendijas apmērs pedagogam, kurš skolotāja kvalifikāciju ir ieguvis augstskolas īstenotā darba vidē balstītā otrā cikla augstākās izglītības programmā un divu gadu laikā pēc skolotāja kvalifikācijas iegūšanas ir sācis pedagoga profesionālās kompetences pilnveidi augstskolas īstenotā izglītības programmā, stipendijas piešķiršanas nosacījumus un kārtību, tostarp to augstskolu un augstskolu īstenoto tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmu sarakstu, uz kurām attiecas Izglītības likuma 52. panta piektās daļas noteikumi, un laikposmu, kurā tiek piešķirta stipendija.
Juridiskās personas
  • profesionālās izglītības iestādes, kurās apgūst profesionālās pamatizglītības, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmu
  • augstākās izglītības iestādes
Ietekmes apraksts
Pašvaldībām un to dibinātajām iestādēm, valsts izglītības iestādēm tiks noteikti vienoti stipendiju veidi, stipendiju saņemšanas kritēriji un kārtība, stipendiju minimālais un maksimālais apmērs, kā arī noteiktas studējošo kategorijas, kurām piešķir sociālo stipendiju, sociālās stipendijas piešķiršanas nosacījumus, sociālās stipendijas apmēru un tās piešķiršanas kārtību.
Pamatā projekta regulējums profesionālās izglītības iestādēm nemaina tiesības un pienākumus, bet vienlaikus mainot  stipendijas piešķiršanas periods, proti, nosakot, ka turpmāk izglītojamiem ikmēneša stipendijas apmērs tiks noteikts  atbilstoši sasniegtajiem mācību rezultātiem divas reizes gadā uz 1. janvāri un uz 30. jūniju nevis katru mēnesi, tādējādi samazinot administratīvo slogu.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
Finansējums stipendijām tiks nodrošināts Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammas 03.01.00 “Augstākās izglītības studiju programmu nodrošināšana” ietvaros. Finansējums sociālās stipendijas "Studētgods" nodrošināšanai tiek plānots Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammā 03.06.00 "Sociālo stipendiju fonds "Studētgods". Nepieciešamības gadījumā tiks veikta finansējuma pārdale no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammas 03.01.00 “Augstākās izglītības studiju programmu nodrošināšana” uz apakšprogrammu 03.06.00 "Sociālo stipendiju fonds "Studētgods"".
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Tiesību akta projekts neparedz ieviest jaunas politikas iniciatīvas, bet paredz precizējumus atbilstoši citiem spēkā esošajiem tiesību aktiem. Tiesību akta projekts izstrādāts atbilstoši Augstskolu likuma 52. panta trešajā, 3.1 daļā un Izglītības likuma 14. panta 23. punktā un 52. panta piektajā daļā noteiktajam pilnvarojumam, aktualizējot to pašu tiesisko regulējumu, kāds tas bija Ministru kabineta 2004.gada 24.augusta noteikumos Nr.740 "Noteikumi par stipendijām".  

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Izglītības un zinātnes ministrija
  • augstākās izglītības iestādes, profesionālās izglītības iestādes, nozaru ministrijas, kuru padotībā ir profesionālās izglītības iestādes, kā arī pašvaldības, kuras ir dibinājušas profesionālās izglītības iestādes.

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Personas dati tiks apstrādāti, lai izpildītu uz izglītības iestādi attiecināmu juridisku pienākumu – no izglītības iestādes stipendiju fonda izmaksāt stipendijas, kā arī, no izglītības iestādes sociālo stipendiju fonda izmaksāt sociālo stipendiju "Studētgods".

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk