Anotācija (ex-ante)

Izstrādājot grozījumus Ministru kabineta 2011. gada 13. decembra noteikumos Nr. 960 "Noteikumi par kārtību, kādā iepērk un realizē melno un krāsaino metālu atgriezumus un lūžņus un izsniedz licences metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai Latvijā, kā arī par valsts nodevas likmi par licenci metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai un valsts nodevas maksāšanas kārtību" (25-TA-775) un jaunu noteikumu projektu “Noteikumi par aizsardzību pret jonizējošo starojumu medicīniskajā apstarošanā” (22-TA-2871), tika saņemti iebildumi no Tieslietu ministrijas, par projektos ietverto noteikumu izdošanas tiesisko pamatu, kur tika norādīta likuma "Par radiācijas drošību un kodoldrošību" 3.panta trešā daļa, jo likuma "Par radiācijas drošību un kodoldrošību" 3.panta trešajā daļā nav ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam izdot noteikumus. Iebildumā Tieslietu ministrija ir norādījusi nepieciešamību veikt grozījumus likumā "Par radiācijas drošību un kodoldrošību", paredzot Ministru kabinetam attiecīgu pilnvarojumu.
Tieši noteikta Ministru kabineta pilnvarojuma trūkums likuma “Par radiācijas drošību un kodoldrošību” tā 3. panta trešajā daļā skar piecus spēkā esošus Ministru kabineta noteikumus:
* Ministru kabineta 2001.gada 3.jūlija noteikumi Nr.307 “Noteikumi par aizsardzību pret jonizējošo starojumu, transportējot radioaktīvos materiālus”;
* Ministru kabineta 2002.gada 9.aprīļa noteikumi Nr.149 “Noteikumi par aizsardzību pret jonizējošo starojumu”;
* Ministru kabineta 2011.gada 13.decembra noteikumi Nr.960 “Noteikumi par kārtību, kādā iepērk un realizē melno un krāsaino metālu atgriezumus un lūžņus un izsniedz licences metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai Latvijā, kā arī par valsts nodevas likmi par licenci metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai un valsts nodevas maksāšanas kārtību”;
* Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumi Nr.482 “Noteikumi par aizsardzību pret jonizējošo starojumu medicīniskajā apstarošanā”
* Ministru kabineta 2020. gada 15. septembra noteikumi Nr. 576 “Prasības aizsardzībai pret jonizējošo starojumu, ko izraisa radionuklīda cēzija 137 saturs koksnē, kas ievesta Latvijā no citas valsts”.
 

Izteikt  likuma “Par radiācijas drošību un kodoldrošību” 3. panta trešo daļu jaunā redakcijā, nosakot pilnvarojumu Ministru kabinetam izdot noteikumus radiācijas drošības un kodoldrošības pamatprincipu ieviešanai. Tādejādi vispārīga deklaratīva norma tiek aizstāta ar deleģējumiem Ministru kabinetam izdot noteikumus, lai nodrošinātu radiācijas drošības un kodoldrošības pamatprincipu īstenošanu, nosakot konkrētas dažāda veida prasības cilvēku un vides aizsardzības nodrošināšanai no jonizējošā starojuma.
Pilnvarojums ietver noteikumu izdošanu, kuros tiek noteiktas:
*radiācijas drošības un kodoldrošības prasības, transportējot radioaktīvos materiālus. Tās ietver vispārīgās drošības prasības radioaktīvo materiālu transportēšanai, kā arī tiek noteikti transportējamo radioaktīvo materiālu veidi, to radioaktivitātes un radioaktīvā materiāla daudzuma ierobežojumi. Tiek noteiktas prasības radioaktīvo vielu un radioaktīvo materiālu transportēšanas sagatavošanai, transportēšanai un tās kontrolei, prasības transportējamajam radioaktīvajam materiālam, iepakojumam un pakai, kā arī veicamie testi transportējamajam  radioaktīvajam materiālam un tā pakai, lai nodrošinātu drošu to transportēšanu. Tiek noteikts transportēšanas atbilstības apliecinājuma saturs un tā izsniegšanas kārtība.
*prasības aizsardzībai pret jonizējošo starojumu atbilstoši radiācijas drošības un kodoldrošības pamatprincipiem. Tās ietver veicamos radiācijas drošības un kodoldrošības pasākumus darbā ar jonizējošā starojuma avotiem, prasības operatoru radiācijas drošības kvalitātes nodrošināšanas programmā un to saskaņošanas kārtībai, kā arī prasības jonizējošā starojuma avotiem un to kontrolei. Nosaka jonizējošā starojuma dozu aprēķināšanas prasības. Nosaka prasības visu sabiedrības locekļu tai skaitā  darbinieku, mācekļu, studentu un iedzīvotāju aizsardzībai pret jonizējošo starojumu. Ietver nosacījumus radioaktīvo vielu izkliedei vidē, prasības aizsardzībai pret dabiskajiem un mākslīgajiem jonizējošā starojuma avotiem, tai skaitā šo avotu pieļaujamās vērtības. Nosaka kārtību esošo apstarošanas situāciju un piesārņoto teritoriju pārvaldībai.
*prasības kārtībai, kādā ievieš radiācijas drošības un kodoldrošības prasības aizsardzībai pret jonizējošo starojumu, iepērkot metālu atgriezumus un lūžņus. Tās nosaka kārtību , metāllūžņu radioaktivitātes pārbaudei un prasības apmācībai radiācijas drošībā nodarbinātajam, kurš pārbauda lūžņu radioaktivitātes līmeni.
*prasības radiācijas drošības un kodoldrošības prasību ieviešanu cilvēku aizsardzībai pret jonizējošo starojumu medicīniskajā apstarošanā.
Tās ietver:
- prasības pacientu un brīvprātīgo palīgu aizsardzībai medicīniskajā apstarošanā;
- būtiskas prasības radioloģiskajām ierīcēm un radioloģisko ierīču lietošanas uzraudzības kārtību, kā arī prasības individuālo aizsardzības līdzekļu pārbaudēm;
- prasības radioloģiskajām manipulācijām;
- medicīnas fizikas ekspertu un medicīnas fiziķu ieteicamās darba slodzes medicīniskajā apstarošanā;
- prasības pacientu dozu izvērtējumam un klīniskā audita veikšanai ārstniecības iestādēs;
- diagnostikas standartlīmeņus medicīniskajā apstarošanā;
- prasības operatoru radiācijas drošības kvalitātes nodrošināšanas programmām medicīniskajā apstarošanā;
- prasības medicīniskās apstarošanas optimizācijai medicīniskajā un biomedicīniskajā pētījumā;
- prasības nejaušas un neparedzētas apstarošanas kontrolei medicīniskajā apstarošanā; 
- prasības personas apstarošanai nemedicīniskās attēlveidošanas nolūkā.  
*prasības aizsardzībai pret jonizējošo starojumu, ko izraisa radionuklīda cēzija 137 saturs koksnē, kas ievesta Latvijā no citas valsts.

Pēc Aģentūras pievienošanas Dienestam likumā "Par radiācijas drošību un kodoldrošību" iekļautās Aģentūras funkcijas pārņem Dienests. Neveicot grozījumus likumā "Par radiācijas drošību un kodoldrošību", sabiedrībai nebūs skaidra Dienesta izdoto lēmumu radiācijas drošības jomā apstrīdēšanas kārtība, jo tāda kompetence būs noteikta likvidētai iestādei. Apstāklis, ka Dienests pārņem Aģentūras funkcijas, automātiski nenozīmē, ka Dienests iegūst arī augtākas iestādes statusu administratīvā procesa ietvaros.

Likuma "Par radiācijas drošību un kodoldrošību" 6.panta ceturtajā daļā ir noteikts, ka Dienesta Radiācijas drošības centra lēmumus radiācijas drošības kontroles jautājumos jau šobrīd pārskata Dienesta ģenerāldirektors. Savukārt, citus Dienesta Radiācijas drošības centra lēmumus un faktisko rīcību, kas nav saistīti ar kontroles jautājumiem, var apstrīdēt Aģentūrā; savukārt Aģentūras lēmumu var pārsūdzēt tiesā.
Likumprojekts paredz grozījumus likuma "Par radiācijas drošību un kodoldrošību" 6.panta ceturtajā daļā, nosakot, ka turpmāk visus Dienesta Radiācijas drošības centra izdotos lēmumus un faktisko rīcību varēs  apstrīdēt vispārējā, Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Proti, lēmumu viena mēneša laikā varēs apstrīdēt normatīvajos aktos noteiktajai augstākajai iestādei. Augstākā iestāde par Dienesta Radiācijas drošības centra pieņemtajiem lēmumiem būs noteikta Ministru kabineta 2004.gada  23.novembra noteikumos Nr.962 "Valsts vides dienesta nolikums" (turpmāk - Dienesta nolikums), un tas būs Dienesta ģenerāldirektors. Tiek noteikts, ka centra lēmumus var apstrīdēt Valsts vides dienesta ģenerāldirektoram, bet Valsts vides dienesta ģenerāldirektora lēmumu var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
Lai nodrošinātu tiesiskās noteiktības principa ievērošanu un vienotu pieeju par Dienesta Radiācijas drošības centra izdotajiem administratīvajiem aktiem un faktisko rīcību iesniegto apstrīdēšanas iesniegumu izskatīšanā, tiek papildināti likuma “Par radiācijas drošību un kodoldrošību” pārejas noteikumi. Pārejas noteikums nepieciešams, lai nodrošinātu jau uzsākto lietu, kas ierosinātas saskaņā ar līdzšinējo šā likuma 6. panta ceturtās daļas redakciju, izskatīšanas nepārtrauktību. Proti, lai arī pēc grozījumu stāšanās spēkā šīs lietas izskatītu institūcija, kurai ar jauno regulējumu paredzēta kompetence attiecīgajā jautājumā - Valsts vides dienesta ģenerāldirektors. Tādejādi tiek nodrošināts procesuālais pēctecīgums.