Anotācija (ex-ante)

Raksturojot bezpajumtniecības problemātiku un tās iemeslus, jāatzīmē, ka daudzos gadījumos bezpajumtniekiem nav piešķirts trūcīgas personas statuss, kas ierobežo šo personu iespējas saņemt sociālo palīdzību no pašvaldības. Būtiska ir mājokļa problēma (97%)[1]. Sociālie darbinieki palīdz personām risināt dzīvesvietas jautājumu, izmatojot dzīvokļu īres tirgus piedāvājumu. Savukārt 3% patversmes un naktspatversmes klientu, kuriem netika identificēta mājokļa problēma, saņem patversmes/naktspatversmes pakalpojumu, jo klients ir nonācis krīzes situācijā, piemēram, ir saskarsmes problēmas ar radiniekiem, mājoklis nav piemērots dzīvošanai ziemas periodā u.tml. Tādējādi ļoti būtisks ir atbalsts mājokļa jautājuma risināšanā, kas ir nozīmīgs faktors, lai sekmētu bezpajumtniecības samazināšanos. Kā vēlams atbalsta pakalpojums bezpajumtniekiem varētu būt atvieglota mājokļa pieejamības nodrošināšana. Tāpat bezpajumtniekiem bieži ir raksturīgas zemas sociālās funkcionēšanas un saskarsmes un konfliktu risināšanas prasmes (67%), kas saistīti ar šķiršanos ģimenē, dažādu paaudžu izraisītajām konfliktsituācijām, kā arī saskarsmes problēmas sociālajā vidē un sociālo kontaktu/svarīgu attiecību trūkums. Līdz ar to saskarsmes problēmas negatīvi ietekmē personas psihosociālo stāvokli un spēju pastāvīgi gādāt par savām pamatvajadzībām. Tāpat trūkst prasmes, lai dzīvotu patstāvīgi, nav atbildības sajūtas, prasmes plānot savus ienākumus un izdevumus, kā arī zems motivācijas un līdzdalības līmenis iesaistīties savu sociālo un finansiālo problēmu risināšanā. Turklāt ir novērots, ka, atrodoties patversmē, cilvēka prasības pret savas dzīves kvalitāti sarūk. Tāpēc, kā viens no atbalsta veidiem šai mērķa grupai būtu šādu prasmju apguve un nostiprināšana laikā, kamēr tās uzturas patversmē. Jāatzīmē, ka bezpajumtnieku vidū plaši izplatīta arī alkohola atkarības problēma (58%), mazāk psihotropo vielu un toksisko vielu izraisītas atkarības. Lai palīdzētu klientiem, sociālais darbinieks piedāvā viņiem apmeklēt Anonīmo Alkoholiķu 12 soļu programmu, atkarības profilakses speciālista konsultācijas, kā arī iesaistīties valsts apmaksātajā Minesotas programmā alkohola atkarības ārstēšanā. Papildus minētajam, būtiska ir arī veselības aprūpes pakalpojumu nepieejamība, kas bieži saistīta ar faktu, ka nereti bezpajumtniekiem ir derīguma termiņu zaudējuši personu apliecinoši dokumenti, kā arī mēdz būt situācijas, kad personai vispār nav piešķirts personas kods, tādējādi persona neparādās veselības aprūpes sistēmas datu bāzēs. No šī aspekta izriet arī tas, ka persona nav reģistrējusies pie ģimenes ārsta, kā rezultātā viņai nav iespējas saņemt veselības aprūpes pakalpojumus. Nozīmīgas grūtības rodas, ja bezpajumtniekam nepieciešama sekundārā veselības aprūpe. Gadījumā, ja persona nav nokārtojusi trūcīgas personas statusu, tad veselības aprūpes pakalpojumi nav pieejami, pirmkārt, pacientu līdzmaksājuma apmēra dēļ, kā tas ir līdzīgi citām iedzīvotāju grupām ar zemiem ienākumiem. Tādējādi ļoti būtisks ir arī atbalsts bezpajumtnieku sociālā statusa pamatojošo dokumentu nokārtošanai. Tāpat būtiska ir bezpajumtnieku darbspējas vecumā nodarbinātības problēma (61%). Lai risinātu nodarbinātības jautājumu, personas tiek iesaistītas dalībai atbalsta grupās bezdarbniekiem, dienas centru aktivitātēs, piedāvājot attīstīt dažādas prasmes, piemēram, datorprasmes, apgūt latviešu sarunvalodas prasmes, angļu valodu. Sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru būtu nepieciešams veicināt darbspējas vecuma bezpajumtnieku atgriešanu darba tirgū, t.sk. brīvprātīgajā darbā vai nodarbinātības pasākumā „Algoti pagaidu sabiedriskie darbi”, tādējādi nodrošinot šīm personām pašām iespēju norēķināties par mājokli un ikdienai nepieciešamajām precēm un pakalpojumiem.
Lai mazinātu ar bezpajumtniecību saistītās problēmas, ir nepieciešami jauni, kompleksi un vienlaikus katras personas individuālajām vajadzībām pielāgoti risinājumi, kas sniegtu bezpajumtniekiem tādu atbalstu, kas motivē un nodrošina iespējas saskarsmes un dzīves prasmju attīstībai, atkarību mazināšanai, nodarbinātības veicināšanai, mājokļa saglabāšanai u.c.



[1] informācija par būtiskākajām bezpajumtnieku problēmām (t.sk. procentuālais apmērs) iegūta no Rīgas Domes Labklājības departamenta gadagrāmatas “Sociālā sistēma un veselības aprūpe Rīgā 2019.gadā”, 99-100 lpp. Pieejama: https://ld.riga.lv/files/Gadagramatas/GG_2019.pdf . Skatīts 01.03.2021.
 

Ņemot vērā minēto bezpajumtniecības problemātiku, lai mazinātu bezpajumtnieku sociālās atstumtības risku un veicinātu sociālekonomisko iekļaušanos un integrāciju darba tirgū, 9.1.4.4. pasākuma projektā[1] paredzēts izstrādāt un aprobēt izmēģinājumprojektā jaunu atbalsta pasākumu kopumu bezpajumtniekiem, īpaši koncentrējoties uz personām bez dzīvesvietas, kurām ir sākotnējā motivācija izmaiņām dzīvesveidā un iekļaušanai sabiedrībā un nodarbinātībā. Atbalsta pasākumu mērķis ir palīdzēt mērķa grupas personām izkļūt no bezpajumtniecībai raksturīgo problēmu loka, veicinot personu spēju saglabāt dzīvesvietu.
Atbalsta nodrošināšanas pieejā tiks ņemta vērā ārvalstu (piemēram, Somijas, Polijas, Lietuvas un Igaunijas) labā prakse un pieredze. Ņemot vērā 9.1.4.4. pasākuma projekta ierobežoto laika periodu un pieejamā finansējuma apmēru, no plašā bezpajumtniecībai pakļauto personu loka, ir izvēlēta mērķa grupas daļa, proti, indikatīvi 100 personas darbspējas vecumā, kas kļuvušas par bezpajumtnieku salīdzinoši nesen, t.sk. izmitinātas patversmēs, naktspatversmēs, īslaicīgās uzturēšanās mītnēs, krīzes centros u.tml. Lai noteiktu konkrētai personai mērķētu, individuālajām vajadzībām atbilstošu atbalstu, izmēģinājumprojektā tiks veikta bezpajumtnieku profilēšana un tiks izstrādāts pakalpojuma apraksts. Profilēšanu, pakalpojuma apraksta izstrādi un atbalsta pasākumu nodrošināšanu veiks Sabiedrības integrācijas fonda kā finansējuma saņēmēja (turpmāk – SIF) piesaistīts pakalpojuma sniedzējs ar pieredzi sociālo pakalpojumu sniegšanā bezpajumtniekiem vai citām sociālās atstumtības riskam pakļautām mērķa grupām. Ņemot vērā, ka patversmju, naktspatversmju, īslaicīgās uzturēšanās mītņu un krīzes centru pakalpojumu nodrošināšana, kā arī palīdzība mājokļu jautājuma risināšanā[2] ir pašvaldību funkcija, tiek paredzēts, ka izmēģinājumprojektu finansējuma saņēmējs īstenos sadarbībā ar Latvijas pašvaldībām, piesaistot vismaz 3 pašvaldības, kurās ir statistiski lielākais bezpajumtnieku skaits (indikatīvi Rīgas, Liepājas un Daugavpils pilsētu pašvaldības). Pašvaldības sadarbībā ar finansējuma saņēmēja piesaistītu pakalpojumu sniedzēju nodrošinās izmēģinājumprojektā iesaistāmo bezpajumtnieku atlasi un sniegs atbalstu mājokļa pieejamības nodrošināšanā, piemēram, piešķirs mājokli vai nodrošinās īrētu mājokli, kā arī iesaistīties pakalpojuma apraksta un izmēģinājumprojekta rezultātu izvērtēšanā un saskaņošanā. Attiecīgi finansējuma saņēmējs un pašvaldības slēgs sadarbības līgumu, kurā detāli būs atrunāti sadarbības nosacījumi, t.sk. gadījumos, kad bezpajumtnieks pārtrauc dalību izmēģinājumprojektā (ieguldījumu efektīvas izmantošanas nolūkā, pašvaldības nodrošinātais mājoklis novirzāms nākošajai izmēģinājumprojektā iesaistītajai mērķa grupas personai gadījumā, ja mērķa grupas persona pārtrauc dalību izmēģinājumprojektā, nesaņemot par to jaunu kompensāciju ar mājokļa nodrošināšanu saistīto izdevumu segšanai). Pasākumā izstrādāto atbalsta pakalpojuma aprakstu un izmēģinājumprojekta rezultātus finansējuma saņēmējs iesniegs saskaņošanai LM izveidotajai Sociālo pakalpojumu attīstības padomei (turpmāk – SPAP). SPAP ir koleģiāla, konsultatīva un koordinējoša institūcija, kas izveidota, lai sekmētu sociālo pakalpojumu ilgtspējīgu un līdzsvarotu attīstību, un kuras funkcija ir sociālo pakalpojumu jomas attīstības uzraudzība un personu individuālajām vajadzībām atbilstošu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstības veicināšana.  

Izmēģinājumprojektā paredzēts:
1) ārvalstu labās prakses apzināšana un pieredzes apmaiņa par līdzīgu pakalpojumu sniegšanu gan klātienē, gan attālināti, t.sk. par sniegtā atbalsta efektivitātes novērtējumu;
2) indikatīvi 100 mērķa grupas personu atlase un motivēšana iesaistīties izmēģinājumprojektā (līdz 3 mēnešiem);
3) mērķa grupas individuālo vajadzību izvērtēšana (profilēšana) un atbalsta pasākumu pielāgošana konkrētās personas vajadzībām (līdz 2 mēnešiem);
4) atbalsta pakalpojuma apraksta izstrāde (darbība īstenojama vienlaikus ar mērķa grupas personu atlasi un profilēšanu);
5) atbalsta pasākumu nodrošināšana (no 12 līdz 15 mēnešiem) atbilstoši profilēšanas rezultātiem. Atbalsta pasākumi varētu būt, piemēram, sociālā mentora un sociālā darba speciālista, karjeras konsultanta, atkarību speciālista, psihiatra, narkologa, pašapziņas celšanas trenera, sociālo prasmju atjaunošanas konsultācijas un psihologa konsultācijas. Tāpat jurista konsultācijas un juridisko pakalpojumu sniegšana, t.sk. atbalstu personas piesaiste apliecinošu un citu dokumentu kārtošanā, veselības uzlabošanas un higiēnas pasākumi, iesaistes brīvprātīgajā darbā iespēju nodrošināšana, izglītojošie pasākumi, lai veicinātu mērķa grupas iesaisti nodarbinātībā, kā arī dažādas atbalsta un pašpalīdzības grupas. Plānoti arī pasākumi, kas veicina mērķa grupas personu pieņemšanu kopienā, kā arī mājokļa pieejamības nodrošināšana u.c.
Individuālo vajadzību novērtēšana un atbalsta pasākumu nodrošināšana ir vienots pakalpojumu kopums. Plānots, ka to nodrošinās vienota speciālistu komanda (pakalpojumu sniedzējs). Atbalsta pasākumi galvenokārt tiks vērsti uz būtiskāko mērķa grupas problēmu risināšanu, proti, saskarsmes un dzīves prasmju uzlabošanu, atkarību mazināšanu, veselības aprūpes un higiēnas pasākumu nodrošināšanu, nodarbinātības veicināšanu un mājokļa pieejamības nodrošināšanu;

6) sniegto atbalsta pasākumu efektivitātes novērtējums, nepieciešamības gadījumā izstrādātā pakalpojuma apraksta precizēšana;
7) sasniegto rezultātu popularizēšana (klātienes vai attālināti semināri u.c. publicitātes aktivitātes).
Mērķa grupas personām paredzētos atbalsta pasākumus pamatā ir plānots sniegt individuāli, nevis grupā, un tos, ievērojot epidemioloģiskās drošības pasākumus (individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu lietošana, distancēšanās, telpu vēdināšana un citu atbilstošo prasību ievērošana), ir iespējams sniegt arī epidemioloģisko ierobežojumu un pat ārkārtējās situācijas laikā.
Pēc atbalsta pasākumu efektivitātes novērtējuma projektā iesaistītās pašvaldības lems par atbalsta sniegšanas turpināšanu, t.sk. mājokļa pieejamības nodrošināšanu mērķa grupas personām.

Jāmin, ka 9.1.4.4. pasākuma ietvaros īstenotā izmēģinājumprojekta rezultāti tiks izmantoti kā labās prakses piemērs atbalsta pasākumu kopuma bezpajumtniekiem nodrošināšanai arī citās Latvijas pašvaldībās 2021. -2027. gada ES fondu plānošanas perioda 4.4.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto personu sociālo integrāciju, izmantojot sociālās inovācijas” 4.4.1.1. pasākumā “Atbalsts jaunām pieejām sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanā (inovācijas)” īstenošanā.
Ņemot vērā minēto, TA projekts paredz MK noteikumus Nr. 102[3] papildināt ar jaunu mērķa grupu, t.i. personas, kuras pakļautas sociālās atstumtības riskam – bezpajumtnieki (turpmāk – mērķa grupa) un jaunu atbalstāmo darbību, proti, atbalsta pakalpojuma apraksta izstrāde un izmēģinājumprojekta īstenošana atbalsta pasākumu nodrošināšanai mērķa grupas personām.
Lai to īstenotu, tiek paredzētas pakalpojuma līguma izmaksas, kā arī kompensācija sadarbības partnerim (pašvaldībām) mājokļa nodrošināšanas izmaksu daļējai segšanai, kas vienai mērķa grupas personai plānota 3000 euro apmērā. Kompensācijas apmērs noteikts, ņemot vērā jaunā atbalsta pakalpojuma izmēģinājumprojektam pieejamo finansējumu. Ar paredzēto kompensācijas apmēru ir iespēja gandrīz pilnā apmērā segt 12 mēnešu vidējās mājokļa īres tirgus izmaksas (Rīgā, Daugavpilī un Liepājā), kas sastāda indikatīvi 3360 euro gadā vai segt citas ar mājokļa nodrošināšanu saistītas izmaksas. Gadījumos, kad mājokļa nodrošināšanas izmaksas konkrētai personai ir lielākas par 3000 euro, papildus izmaksu segšanu nodrošina pašvaldība.
Minēto kompensāciju sadarbības partneris primāri izmanto aktuālo ar mājokļa labiekārtošanu (t.i. remonta darbu veikšanas, mēbeļu un citu sadzīves priekšmetu iegādes u.tml.) saistīto izdevumu segšanai, un, ja nepieciešams, citu ar mājokļa nodrošināšanu saistīto izdevumu segšanai, piemēram, daļējai mājokļa īres maksas segšanai vai mājokļa nodrošināšanā iesaistītā personāla atlīdzības izmaksu daļējai segšanai u.tml. Kompensāciju finansējuma saņēmējs pārskaita uz  sadarbības partnera bankas norēķinu kontu pēc apliecinājuma, kas apstiprina, ka konkrētai personai ir nodrošināts mājoklis, saņemšanas no pašvaldības. Detalizētas atskaites par kompensācijas izmantošanu pašvaldībai nav jāsniedz.
Tāpat tiek paredzētas ārvalstu komandējumu izmaksas finansējuma saņēmējā projekta īstenošanas un sadarbības partnera (pašvaldību) projekta īstenošanas personālam pieredzes apmaiņas nodrošināšanai atbalsta pakalpojuma apraksta izstrādei un izmēģinājumprojekta īstenošanai.

Papildus minētajam 9.1.4.4. pasākumā tiek noteikts jauns specifiskais iznākuma rādītājs – īstenots izmēģinājumprojekts atbalsta pasākumu sniegšanai bezpajumtniekiem – 1.

Lai nodrošināto jaunās atbalstāmās darbības īstenošanu noteiktajā apjomā un laika periodā par 1 212 507 euro, tiek palielināts 9.1.4.4. pasākumam pieejamais kopējais attiecināmais finansējums, savukārt 9.1.4.4. pasākuma projekta īstenošanas termiņš tiek pagarināts līdz 2023. gada 31. decembrim.

 9.1.4.4. pasākuma ietvaros plānotā jaunā atbalstāmā darbība atbilst darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 9. prioritārā virziena “Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana” 109 intervences kategorijas kodam “Aktīva iekļaušana, tostarp, lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas un aktīvu līdzdalību un uzlabotu nodarbināmību”.

Pasākuma ietvaros atbalsta pasākumu bezpajumtniekiem īstenošanas izmaksas sastāda indikatīvi 1 110 912 euro, attiecīgi vidējās izmaksas vienai mērķa grupas personai visā atbalsta pasākumu sniegšanas periodā sastāda indikatīvi 11 109 euro (1 110 912 euro (t.i. kopējais tiešam mērķa grupas atbalstam pieejamais finansējums)/100 (t.i. indikatīvais iesaistāmo bezpajumtnieku skaits)).
 
Jaunās 9.1.4.4. pasākuma atbalstāmās darbības īstenošanai paredzēts izveidot vienu jaunu amata vietu, t.i., 9.1.4.4. pasākuma projekta īstenošanas personāls tiks papildināts ar koordinatoru, kura amata pienākumos ietilps jaunās atbalstāmās darbības plānošana un ieviešana, saturiska atbalstāmās darbības īstenošanas pārraudzība. Koordinators tiks nodarbināts uz jaunās atbalstāmās darbības īstenošanas laiku uz pilnu slodzi 24 mēnešus. Papildus jaunajai amata vietai 9.1.4.4. pasākuma projekta esošā vadības un īstenošanas personāla noslodze tiks pielāgota projekta jaunās atbalstāmās darbības īstenošanas laika grafikam, proti, darbības īstenošanā daļēji tiks iesaistīts esošais projekta vadības un īstenošanas personāls. Jaunās atbalstāmās darbības īstenošanā iesaistītā personāla izmaksas sastāda indikatīvi 101 595 euro (detālāku personāla izmaksu pamatojumu skatīt anotācijas 3. sadaļas “Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem” 7. punktā).
9.1.4.4. pasākumā papildus nepieciešamais finansējums tiks pārdalīts no 9.1.1.1. pasākuma[4], kur radies finanšu ietaupījums COVID - 19 pandēmijas izraisīto seku ietekmē. Tas skaidrojams ar samazinātu mērķa grupas pieprasījumu iesaistei darbam nepieciešamo iemaņu attīstības pasākumā (DNIA), kā arī ar algoto pagaidu sabiedrisko darbu (APSD) īstenošanas teritoriālā pārklājuma precizēšanu un finansēšanas avota maiņu (no 2022. gada nodarbinātības speciālā budžeta ietvaros).

Ņemot vērā minēto, TA projekts paredz veikt šādus grozījumus MK noteikumos Nr. 102:
1) papildināt noteikumus ar 3.1.5. apakšpunktu, nosakot jaunu mērķa grupu, proti, personas, kuras pakļautas sociālās atstumtības riskam – bezpajumtnieki;
2) papildināt noteikumus ar 4.2.1.¹ nosakot specifisko iznākuma rādītāju, proti, īstenots izmēģinājumprojekts atbalsta pasākumu sniegšanai bezpajumtniekiem - 1;
3) precizēt 7. punktu, nosakot, ka pasākumam pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir finansējums ir 7 675 552 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda finansējums – 6 524 219 euro un valsts budžeta finansējums – 1 151 333 euro;
4) izteikt 13. punktu jaunā redakcijā, veicot redakcionālus precizējumus, kā arī paredzot 9.1.4.4. pasākumā jaunu sadarbības partneri, proti, Latvijas pašvaldības sadarbībai jaunās atbalstāmās darbības ietvaros īstenotajā izmēģinājumprojektā;
5) izteikt 14. punktu jaunā redakcijā, veicot redakcionālus precizējumus, kā arī paredzot, ka ar sadarbības partneri (pašvaldībām) tiek slēgts sadarbības līgums;
6) papildināt noteikumus ar 15.¹ punktu, nosakot sadarbības līgumā ar sadarbības partneri (pašvaldībām) obligāti iekļaujamo informāciju;
7) papildināt noteikumus ar 16.2.¹ apakšpunktu, paredzot jaunās atbalstāmās darbības, proti, atbalsta pakalpojuma apraksta izstrāde un izmēģinājumprojekta īstenošana atbalsta pasākumu nodrošināšanai bezpajumtniekiem;
8) papildināt 18.2.1. apakšpunktu ar atsauci uz 16.2.¹ apakšpunktu, tādējādi paredzot pakalpojuma līguma izmaksas jaunās atbalstāmās darbības īstenošanai;
9) papildināt 18.2.3. apakšpunktu ar atsauci uz 16.2.¹ apakšpunktu, tādējādi paredzot iekšzemes komandējumu izmaksas jaunās atbalstāmās darbības īstenošanai;
10) papildināt noteikumus ar 18.2.3.¹ apakšpunktu, paredzot ārvalstu komandējumu izmaksas finansējuma saņēmēja projekta īstenošanas personālam, kā arī sadarbības partnera projekta īstenošanas personālam pieredzes apmaiņas nodrošināšanai;
11) papildināt noteikumus ar 18.2.5. apakšpunktu, paredzot kompensāciju sadarbības partnerim (pašvaldībām) mājokļa atbalstam;
12) papildināt noteikumus ar 24.¹ un 25.¹ apakšpunktu paredzot, ka noteikumu 16.2.¹ apakšpunktā minētās jaunās atbalstāmās darbības īstenošanu uzrauga LM izveidotā SPAP un tā saskaņo izstrādāto atbalsta pakalpojuma aprakstu un izmēģinājumprojekta rezultātus;
13) papildināt noteikumus ar 30.¹ apakšpunktu, t.i. nosakot jaunās atbalstāmās darbības īstenošanas nosacījumus;
14) redakcionāli precizēt 39.2. apakšpunktu, paredzot, ka īstenojot projektu finansējuma saņēmējs piesaista pakalpojuma sniedzējus saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu procedūru;
15) aizstāt 41. punktā skaitli un vārdu "2022. gada " ar skaitli un vārdu "2023. gada", tādējādi paredzot, ka 9.1.4.4. pasākuma ietvaros projektu īsteno ne ilgāk kā līdz 2023. gada 31. decembrim.

SIF projekta atbalstāmo darbību īstenošanai piesaista Publisko iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā izvēlētus pakalpojuma sniedzējus. Savukārt pašvaldība, kā sadarbības partneris jaunās atbalstāmās darbības īstenošanā pilda likumā par Pašvaldībām deleģēto funkciju. Ņemot vērā, ka SIF īstenojot projektu, neveic ar saimniecisku darbību saistītus pienākumus, 9.1.4.4. pasākuma projektā plānotie pasākumi nav klasificējami kā komercdarbības atbalsts.


[1] Projekts Nr. 9.1.4.4/16/I/001 “Dažādību veicināšana (diskriminācijas novēršana)” (turpmāk – 9.1.4.4. pasākuma projekts);
[2] Saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 15. panta 9.punktu pašvaldībām ir noteikts “sniegt palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā”;
[3] Ministru kabineta 2016. gada 9. februāra noteikumi Nr. 102 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 9.1.4. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt diskriminācijas riskiem pakļauto personu integrāciju sabiedrībā un darba tirgū” 9.1.4.4. pasākuma ”Dažādību veicināšana (diskriminācijas novēršana)” īstenošanas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 102);
[4] Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 9.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku iekļaušanos darba tirgū” 9.1.1.1. pasākuma “Subsidētās darbavietas nelabvēlīgākā situācijā esošiem bezdarbniekiem”.