25-TA-979: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
-
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekts izstrādāts ar mērķi sašaurināt Ekonomisko lietu tiesas (turpmāk - ELT) kompetenci krimināllietās.
Spēkā stāšanās termiņš
01.09.2026.
Pamatojums
Ņemot vērā to, ka likumprojekts tiek virzīts vienlaikus ar likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā", kam noteikta spēkā stāšanās 2026. gada 1. septembrī, un abos likumprojektos noteiktajam regulējumam, lai nodrošinātu sabalansētas tiesas slodzes izmaiņas, nepieciešams stāties spēkā vienlaikus, nosakāms, ka likumprojekts stājas spēkā 2026. gada 1. septembrī.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
2018. gada Eiropas Padomes Moneyval komitejas savstarpējās novērtēšanas 5. kārtas ziņojumā bija skaidri iezīmētas problēmas ar naudas atmazgāšanu saistīto lietu izskatīšanā, secinot, ka sarežģīto un specifisko lietu izskatīšana nereti ieilgst. Savukārt, jo sarežģītākas kļūst tiesiskās attiecības sabiedrībā, jo lielāka ir vajadzība pēc specializācijas tiesu sistēmā, lai nodrošinātu gan ātru, gan kvalitatīvu tiesu darbu.
Ievērojot norādīto, balstoties uz 2018. gada Moneyval komitejas savstarpējās novērtēšanas 5. kārtas ziņojumu par Latviju, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas pētījumu "Tiesiskums komercdarbībai un iekļaujošai izaugsmei Latvijā", Eiropas Padomes Tieslietu sistēmu efektivitātes komisijas ziņojumu par Latvijas tieslietu sistēmas novērtējumu, Starptautiskā Valūtas fonda novērtējumu, kā arī biedrības "Ārvalstu investoru padome Latvijā" (turpmāk - FICIL) nostāju attiecībā uz investīciju aizsardzības jautājumiem, 2021. gada 31. martā darbu sāka ELT.
Šobrīd gan Eiropas Komisijas ziņojumos par tiesiskumu Eiropas Savienībā (EU Justice Scoreboard), gan arī Eiropas Komisijas rezultātu apkopojumā par tiesiskuma jomu (Rule of Law Report) ir pozitīvi novērtēti pasākumi Latvijas tiesu sistēmas efektivitātes paaugstināšanai, uzsverot tieši ELT darbības uzsākšanu. Līdzīgi arī OECD 2024. gada Ekonomikas pārskatā par Latviju atzinīgi novērtēts ELT darbs un sniegta rekomendācija Latvijai paplašināt ELT pilnvaras, vienlaikus palielinot tās resursus.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 442. panta 1.1 daļu ELT kā pirmās instances tiesa izskata šādu kategoriju krimināllietas:
1) masveida iznīcināšanas ieroču izgatavošanas, glabāšanas, pārvietošanas, lietošanas un izplatīšanas finansēšanu, ja atbildība par to izriet no Krimināllikuma 73.1 panta otrās daļas;
2) terorisma finansēšanu, ja atbildība par to izriet no Krimināllikuma 79.2 panta otrās daļas;
3) noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu (Krimināllikuma 195. pants);
4) neatļauta labuma pieņemšanu, ja atbildība par to izriet no Krimināllikuma 198. panta otrās, trešās vai ceturtās daļas;
5) komerciālo uzpirkšanu, ja atbildība par to izriet no Krimināllikuma 199. panta otrās daļas;
6) kukuļņemšanu, ja atbildība par to izriet no Krimināllikuma 320. panta trešās vai ceturtās daļas;
7) kukuļa piesavināšanās, ja atbildība par to izriet no Krimināllikuma 321. panta otrās, trešās vai ceturtās daļas;
8) starpniecību kukuļošanā, ja atbildība par to izriet no Krimināllikuma 322. panta otrās daļas;
9) kukuļdošanu, ja atbildība par to izriet no Krimināllikuma 323. panta otrās vai trešās daļas;
10) tirgošanās ar ietekmi, ja atbildība par to izriet no Krimināllikuma 326.1 panta otrās daļas;
11) prettiesiska labumu pieprasīšanu un pieņemšanu, ja atbildība par to izriet no Krimināllikuma 326.2 panta otrās daļas;
12) prettiesiska labumu došanu, ja atbildība par to izriet no Krimināllikuma 326.3 panta otrās daļas.
2022. gada 11. oktobrī Ministru kabinets apstiprināja Tieslietu ministrijas sagatavoto ziņojumu par ELT pirmā darbības gada rezultātiem un tās turpmākās attīstības iespējām. Ziņojumā, novērtējot ELT darbību, secināts, ka tiesa tās pirmajā darbības gadā ir bijusi efektīva un tās darba rezultāti liecina par augstu profesionalitāti. ELT ir uzskatāmi parādījusi, ka tā ir efektīva un profesionāla – gan, ņemot vērā nolēmumu stabilitātes rādītājus, gan vidējo lietas izskatīšanas termiņu, gan izskatīto lietu sarežģītību un apjomu. Ziņojumā secināts, ka ELT kompetence būtu paplašināma tostarp civillietās.[1]
[1]Pieejams šeit: https://tapportals.mk.gov.lv/attachments/legal_acts/document_versions/55c637b8-adbc-43d1-84fa-303a16f270b5/download
Ievērojot norādīto, balstoties uz 2018. gada Moneyval komitejas savstarpējās novērtēšanas 5. kārtas ziņojumu par Latviju, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas pētījumu "Tiesiskums komercdarbībai un iekļaujošai izaugsmei Latvijā", Eiropas Padomes Tieslietu sistēmu efektivitātes komisijas ziņojumu par Latvijas tieslietu sistēmas novērtējumu, Starptautiskā Valūtas fonda novērtējumu, kā arī biedrības "Ārvalstu investoru padome Latvijā" (turpmāk - FICIL) nostāju attiecībā uz investīciju aizsardzības jautājumiem, 2021. gada 31. martā darbu sāka ELT.
Šobrīd gan Eiropas Komisijas ziņojumos par tiesiskumu Eiropas Savienībā (EU Justice Scoreboard), gan arī Eiropas Komisijas rezultātu apkopojumā par tiesiskuma jomu (Rule of Law Report) ir pozitīvi novērtēti pasākumi Latvijas tiesu sistēmas efektivitātes paaugstināšanai, uzsverot tieši ELT darbības uzsākšanu. Līdzīgi arī OECD 2024. gada Ekonomikas pārskatā par Latviju atzinīgi novērtēts ELT darbs un sniegta rekomendācija Latvijai paplašināt ELT pilnvaras, vienlaikus palielinot tās resursus.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 442. panta 1.1 daļu ELT kā pirmās instances tiesa izskata šādu kategoriju krimināllietas:
1) masveida iznīcināšanas ieroču izgatavošanas, glabāšanas, pārvietošanas, lietošanas un izplatīšanas finansēšanu, ja atbildība par to izriet no Krimināllikuma 73.1 panta otrās daļas;
2) terorisma finansēšanu, ja atbildība par to izriet no Krimināllikuma 79.2 panta otrās daļas;
3) noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu (Krimināllikuma 195. pants);
4) neatļauta labuma pieņemšanu, ja atbildība par to izriet no Krimināllikuma 198. panta otrās, trešās vai ceturtās daļas;
5) komerciālo uzpirkšanu, ja atbildība par to izriet no Krimināllikuma 199. panta otrās daļas;
6) kukuļņemšanu, ja atbildība par to izriet no Krimināllikuma 320. panta trešās vai ceturtās daļas;
7) kukuļa piesavināšanās, ja atbildība par to izriet no Krimināllikuma 321. panta otrās, trešās vai ceturtās daļas;
8) starpniecību kukuļošanā, ja atbildība par to izriet no Krimināllikuma 322. panta otrās daļas;
9) kukuļdošanu, ja atbildība par to izriet no Krimināllikuma 323. panta otrās vai trešās daļas;
10) tirgošanās ar ietekmi, ja atbildība par to izriet no Krimināllikuma 326.1 panta otrās daļas;
11) prettiesiska labumu pieprasīšanu un pieņemšanu, ja atbildība par to izriet no Krimināllikuma 326.2 panta otrās daļas;
12) prettiesiska labumu došanu, ja atbildība par to izriet no Krimināllikuma 326.3 panta otrās daļas.
2022. gada 11. oktobrī Ministru kabinets apstiprināja Tieslietu ministrijas sagatavoto ziņojumu par ELT pirmā darbības gada rezultātiem un tās turpmākās attīstības iespējām. Ziņojumā, novērtējot ELT darbību, secināts, ka tiesa tās pirmajā darbības gadā ir bijusi efektīva un tās darba rezultāti liecina par augstu profesionalitāti. ELT ir uzskatāmi parādījusi, ka tā ir efektīva un profesionāla – gan, ņemot vērā nolēmumu stabilitātes rādītājus, gan vidējo lietas izskatīšanas termiņu, gan izskatīto lietu sarežģītību un apjomu. Ziņojumā secināts, ka ELT kompetence būtu paplašināma tostarp civillietās.[1]
[1]Pieejams šeit: https://tapportals.mk.gov.lv/attachments/legal_acts/document_versions/55c637b8-adbc-43d1-84fa-303a16f270b5/download
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Šobrīd vairums tiesā saņemto lietu ir kriminālprocesi, radot slodzi, kas ir būtiski lielāka par sākotnēji plānoto. Piemēram, iepazīstoties ar Tiesu darba datu portālā pieejamo statistiku par ELT saņemtajām lietām 2024. gadā, secināms, ka 50 % no saņemto lietu skaita bijuši procesi par noziedzīgi iegūtu mantu, savukārt civillietas bijušas vien 25 %.[1]
Lielā daļa no krimināllietām, kurās apsūdzība celta pēc vairākiem pantiem, kā pants, kurš noteic lietas piekritību ELT, ir Krimināllikuma 195. pants.
Lai saglabātu tiesas darba efektivitāti tikpat augstā līmenī, ir svarīgi saglabāt pārdomātu un līdzsvarotu pieeju tiesas kompetences paplašināšanas jautājumos. Vērtējot civillietu un krimināllietu attiecību, ievērojot iepriekš minēto, secināms, ka attīstāma ELT kompetence civiltiesību jomā un pārskatāms ELT piekrītošo krimināllietu tvērums.
[1] Pieejams šeit: https://dati.ta.gov.lv/
Lielā daļa no krimināllietām, kurās apsūdzība celta pēc vairākiem pantiem, kā pants, kurš noteic lietas piekritību ELT, ir Krimināllikuma 195. pants.
Lai saglabātu tiesas darba efektivitāti tikpat augstā līmenī, ir svarīgi saglabāt pārdomātu un līdzsvarotu pieeju tiesas kompetences paplašināšanas jautājumos. Vērtējot civillietu un krimināllietu attiecību, ievērojot iepriekš minēto, secināms, ka attīstāma ELT kompetence civiltiesību jomā un pārskatāms ELT piekrītošo krimināllietu tvērums.
[1] Pieejams šeit: https://dati.ta.gov.lv/
Risinājuma apraksts
ELT ir piekritīgi specifiski komercstrīdi un krimināllietas par sevišķi smagiem un smagiem noziegumiem, kas rada būtisku kaitējumu uzņēmējdarbības videi un tautsaimniecības attīstībai. Jau sākotnēji tika paredzētas krimināllietu kategorijas - koruptīvie noziedzīgie nodarījumi gan privātajā, gan publiskajā sektorā, kā arī ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu saistītie noziedzīgie nodarījumi.
Kriminālprocesa likuma 442. pantā paredzēts, ka ELT izskata krimināllietu, ja persona saukta pie kriminālatbildības par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, no kuriem smagākais vai kāds no smagākajiem noziedzīgajiem nodarījumiem ir piekritīgs izskatīšanai ELT.
2024. gadā aptuveni puse no ELT izskatītajām krimināllietām, kurās bija vairāki apsūdzības panti, bija piekritīgas ELT tāpēc, ka smagākais vai kāds no smagākajiem noziedzīgajiem nodarījumiem bija paredzēts KL 195. pantā. Analizējot šīs pantu kopības, secināms, ka tādējādi ELT ir skatījusi arī tādas krimināllietas, kas saistītas, piemēram, ar noziegumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību, narkotisko un psihotropo vielu neatļautu apriti, nelikumīgām medībām u.tml. Minētās krimināllietas pēc sava rakstura neatbilst ELT kompetencei.
Lai līdzsvarotu ELT noslodzi attiecībā uz kriminālprocesiem, nosakāma noziedzīgu nodarījumu piekritības papildu nošķiršana gadījumos, kad krimināllietā persona tiek saukta pie kriminālatbildības par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, no kuriem smagākais vai kāds no smagākajiem noziedzīgajiem nodarījumiem kvalificēts pēc Krimināllikuma 195. panta. Likumprojekts paredz, ka ELT kompetence izskatīt krimināllietas, kurās persona tiek saukta pie kriminālatbildības par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, ja viens no tiem kvalificēts pēc Krimināllikuma 195. panta un neveido kopību ar kādu no šobrīd ELT piekritīgajiem Krimināllikuma pantiem, būs tikai likumā tieši noteiktos pantu kopības gadījumos. Ievērojot minēto, Likumprojekts papildina Kriminālprocesa likuma 442. pantu ar jaunu daļu. Vienlaikus atzīmējams, ka citu salikto sastāvu piekritību ELT likumprojekts nemaina.
Lai pēc likumprojektā noteiktā regulējuma būtu viennozīmīgi skaidrs, kas notiek ar ELT saņemtajām un izskatīšanā uzsāktajām lietām, likumprojekts papildina likuma pārejas noteikumus, paredzot, ka lietas, kuru izskatīšana ELT ir uzsākta, pabeidz izskatīt ELT. Vienlaikus apelācijas kārtībā pārsūdzēto nolēmumu izskatīšana būs piekritīgai apgabaltiesai atbilstoši vispārējai sadales kārtībai. Savukārt, lietas, kas saņemtas ELT līdz grozījumu spēkā stāšanās brīdim, bet kurās tiesas izmeklēšana ELT nav uzsākta, nosūtāmas izskatīšanai attiecīgajai vispārējās jurisdikcijas rajona (pilsētas) tiesai pēc piekritības.
Kriminālprocesa likuma 442. pantā paredzēts, ka ELT izskata krimināllietu, ja persona saukta pie kriminālatbildības par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, no kuriem smagākais vai kāds no smagākajiem noziedzīgajiem nodarījumiem ir piekritīgs izskatīšanai ELT.
2024. gadā aptuveni puse no ELT izskatītajām krimināllietām, kurās bija vairāki apsūdzības panti, bija piekritīgas ELT tāpēc, ka smagākais vai kāds no smagākajiem noziedzīgajiem nodarījumiem bija paredzēts KL 195. pantā. Analizējot šīs pantu kopības, secināms, ka tādējādi ELT ir skatījusi arī tādas krimināllietas, kas saistītas, piemēram, ar noziegumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību, narkotisko un psihotropo vielu neatļautu apriti, nelikumīgām medībām u.tml. Minētās krimināllietas pēc sava rakstura neatbilst ELT kompetencei.
Lai līdzsvarotu ELT noslodzi attiecībā uz kriminālprocesiem, nosakāma noziedzīgu nodarījumu piekritības papildu nošķiršana gadījumos, kad krimināllietā persona tiek saukta pie kriminālatbildības par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, no kuriem smagākais vai kāds no smagākajiem noziedzīgajiem nodarījumiem kvalificēts pēc Krimināllikuma 195. panta. Likumprojekts paredz, ka ELT kompetence izskatīt krimināllietas, kurās persona tiek saukta pie kriminālatbildības par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, ja viens no tiem kvalificēts pēc Krimināllikuma 195. panta un neveido kopību ar kādu no šobrīd ELT piekritīgajiem Krimināllikuma pantiem, būs tikai likumā tieši noteiktos pantu kopības gadījumos. Ievērojot minēto, Likumprojekts papildina Kriminālprocesa likuma 442. pantu ar jaunu daļu. Vienlaikus atzīmējams, ka citu salikto sastāvu piekritību ELT likumprojekts nemaina.
Lai pēc likumprojektā noteiktā regulējuma būtu viennozīmīgi skaidrs, kas notiek ar ELT saņemtajām un izskatīšanā uzsāktajām lietām, likumprojekts papildina likuma pārejas noteikumus, paredzot, ka lietas, kuru izskatīšana ELT ir uzsākta, pabeidz izskatīt ELT. Vienlaikus apelācijas kārtībā pārsūdzēto nolēmumu izskatīšana būs piekritīgai apgabaltiesai atbilstoši vispārējai sadales kārtībai. Savukārt, lietas, kas saņemtas ELT līdz grozījumu spēkā stāšanās brīdim, bet kurās tiesas izmeklēšana ELT nav uzsākta, nosūtāmas izskatīšanai attiecīgajai vispārējās jurisdikcijas rajona (pilsētas) tiesai pēc piekritības.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Tiesneši, advokāti un citas personas, kurām būs nepieciešams piedalīties procesā ELT.
Ietekmes apraksts
Ar likumprojektu tiek līdzsvarota Ekonomisko lietu tiesas noslodze attiecībā uz kriminālprocesiem, vienlaikus saglabājot pārdomātu un līdzsvarotu pieeju tiesas kompetences paplašināšanas jautājumos.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Nē2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
-2.2.5. uz konkurenci:
-2.2.6. uz nodarbinātību:
-2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. likumprojekts "Grozījumi Civilprocesa likumā"
Pamatojums un apraksts
Vienlaikus ar likumprojektu tiek virzīti grozījumi Civilprocesa likumā (Nr. 25-TA-493), kas paplašina ELT kompetenci civillietās.
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Ekonomisko lietu tiesaNevalstiskās organizācijas
Ārvalstu investoru padome Latvijā, Biedrība "Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera", Latvijas Finanšu nozares asociācijaCits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Ekonomisko lietu tiesa
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Tiek sašaurināta ELT kompetence attiecībā uz izskatāmajām krimināllietu kategorijām.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
