Anotācija

1. Par padotību
Šobrīd Nodokļu un muitas policijas likumā noteiktā institucionālā padotība finanšu ministram rada ierobežojumus efektīvai integrācijai ar citām tiesībaizsardzības iestādēm, kas darbojas iekšlietu resorā. Lai gan iestāde veic nozīmīgus uzdevumus noziedzīgu nodarījumu atklāšanā nodokļu un muitas jomā, tās darbība ir cieši saistīta ar kriminālprocesa īstenošanu, operatīvo sadarbību un informācijas apmaiņu ar Valsts policiju, Valsts drošības dienestu un citām Iekšlietu ministrijas iestāžu sistēmas iestādēm un drošības struktūrām. Nodokļu un muitas policijas institucionālā padotība iekšlietu ministram atbilst tās pamatfunkcijām – noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanai un apkarošanai valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā. Savukārt Finanšu ministrijas galvenā funkcija ir politikas veidošana nodokļu un muitas jomā, nevis noziedzības novēršana un apkarošana.
Turklāt iestādes atrašanās ārpus Iekšlietu ministrijas resora ierobežo tās piekļuvi kopējām resora kapacitātēm, tostarp operatīvās darbības koordinācijai, personāla attīstībai un tehnoloģiskajai integrācijai. Pievienojot Nodokļu un muitas policiju iekšlietu resoram, tiks veicināta iestādes kapacitātes pilnvērtīga izmantošana valsts un sabiedrības drošības un noziedzības apkarošanas mērķiem. Tāpēc nepieciešams mainīt iestādes padotību, nododot to iekšlietu ministra pārraudzībā, lai nodrošinātu vienotu un koordinētu pieeju finanšu noziegumu apkarošanā.
Piedāvātais risinājums samazinās tiesībaizsardzības iestāžu institucionālo sadrumstalotību un veicinās valsts pārvaldes institucionālās sistēmas vienkāršošanu, caurskatāmību un vienotu pieeju šo iestāžu pārraudzībā.
Valdības sociālie un sadarbības partneri – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Darba devēju konfederācija – jau 2024. gadā, kopumā atbalstot Valsts ieņēmumu dienesta reformu un izmeklēšanas funkciju nodalīšanu, norādīja, ka priekšlikums izveidot tiešās valsts pārvaldes iestādi finanšu ministra pārraudzībā varētu būt atbalstāms tikai kā pārejas perioda risinājums, vēlāk šīs funkcijas nododot Iekšlietu ministrijas resoram. Tādējādi tiktu veicināta tiesībsargājošo iestāžu savstarpējā sadarbība, efektivizēta noziedzīgo nodarījumu izmeklēšana un publiskā pārvalde.
2. Par informācijas sistēmām
Lai nodrošinātu Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes darbības nepārtrauktību arī pēc 2026. gada 1. janvāra tai noteikto pamatfunkciju un uzdevumu īstenošanā, nodrošinātu priekšnoteikumus Valsts ieņēmumu dienesta (muitas iestādes) neatkarīgai darbībai un izslēgtu muitas iestādes uzdevumu neizpildes riskus, ja muitas iestādei nav piekļuves vai arī laikus netiek veikti pielāgojumi šajā sistēmā, kas saistīti ar Eiropas Savienības normatīvo aktu grozījumu ieviešanu, Valsts ieņēmumu dienestā pieņemts konceptuāls lēmums nodalīt Integrētās riska informācijas sistēmas muitas iestādes riska profilēšanas funkcionalitāti (moduli) kā atsevišķu Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmu, nodalīšanu veicot līdz 2026. gada 31. decembrim. Vienlaikus jānodrošina jaunās sistēmas savietojamība ar Nodokļu un muitas policijas pārraudzībā esošo Integrētās riska informācijas sistēmu, nepieļaujot Nodokļu un muitas policijas rīcībā esošās informācijas apjoma samazināšanos un saglabājot riska profilēšanas funkcionalitātes pieejamību Nodokļu un muitas policijas vajadzībām.
3. Par atbalstu 
Lai nodrošinātu virzību uz efektīvu valsts pārvaldi, īpaši ņemot vērā iespējamu ietekmi uz valsts budžetu apstākļos, kad tiek īstenota publiskā sektora izdevumu efektivizācija, valsts budžeta izdevumu samazināšana un publiskā sektora funkciju optimizācija, ar likumprojektu ir nepieciešams nostiprināt pieeju, ka pārejas periodā līdz brīdim, kad Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs pārņem Nodokļu un muitas policijas informācijas tehnoloģiju pakalpojumu nodrošināšanu, bet ne ilgāk kā līdz 2027. gada 31. decembrim Valsts ieņēmumu dienests nodrošina iepriekš minētās atbalsta funkcijas informācijas tehnoloģiju atbalsta jomā.
4. Par grāmatvedības un personāla lietvedības pakalpojumu
Īstenojot institucionālās padotības maiņu un nenosakot grāmatvedības uzskaites un personāla informācijas sistēmas pakalpojuma turpmāku saņemšanu Valsts kasē, tiek ietekmēta izveidojamās Nodokļu un muitas policijas pamatfunkciju veikšana, jo pēc īstenotās reformas Finanšu ministrijā un tās padotības iestādēs tika veikta arī cilvēkresursu un slodžu pārdale, kā arī nepieciešamo datu migrācija uz sistēmām Valsts kasē. Neturpinot grāmatvedības pakalpojuma saņemšanu Valsts kasē tiks ietekmēta uzsāktās centralizācijas gaita.
Jāuzsver, ka ar 2027. un 2028. gadu visām Iekšlietu ministrijas resora iestādēm būs pienākums pāriet uz centralizētu pakalpojuma saņemšanu Valsts kasē saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 22. oktobra noteikumiem Nr. 653 "Kārtība, kādā Valsts kase sniedz pakalpojumus valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvaros, un kārtība un apjoms, kādā valsts budžeta iestādes un budžeta nefinansētas iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti Valsts kasē valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvaros" un ir būtiski jau iepriekš, un iespējami savlaicīgi uzsāk darbu  pie procesu standartizācijas.
Tādējādi ir nepieciešams noteikt, ka Valsts kase arī pēc 2026. gada 1. janvāra turpina Nodokļu un muitas policijai jau kā atsevišķai Iekšlietu ministrijas padotības tiešajai pārvaldes iestādei sniegt centralizētus grāmatvedības un personāla lietvedības informācijas sistēmas pakalpojumus. Minētā pieeja nodrošinās grāmatvedības uzskaites un personāla lietvedības pakalpojumu standartizāciju centralizētās informācijas sistēmas ietvaros, izmantojot vienotā pakalpojumu centra resursus, attiecīgi veicinot pakalpojumu efektivitāti, vienotību un administratīvā sloga samazināšanos.

1. Par padotību
Likumprojekts paredz:
- mainīt Nodokļu un muitas policijas likuma 2. panta pirmajā daļā noteikto institucionālo padotību, nosakot, ka ar 2026. gada 1. janvāri Nodokļu un muitas policija būs iekšlietu ministra pārraudzībā esoša tiešās valsts pārvaldes iestāde;
Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7. panta pirmo daļu tiešajā pārvaldē Ministru kabinets īsteno padotību pār valsts pārvaldes organizāciju (institucionālā padotība) un pār valsts pārvaldes funkciju pildīšanu (funkcionālā padotība). Ministru kabinets padotību īsteno ar atsevišķa Ministru kabineta locekļa starpniecību. Ministru kabineta loceklis padotību īsteno tieši vai ar tiešās pārvaldes iestādes, tās struktūrvienības vai amatpersonas starpniecību (skatīt Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7. panta otro daļu).
Ministru kabineta 2025. gada 22. septembra ārkārtas sēdes protokola Nr. 38 1. § "Informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028. gadam" 19. punktā dots uzdevums – Finanšu ministrijai sagatavot un finanšu ministram normatīvajos aktos noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumu Nodokļu un muitas policijas likumā, lai noteiktu, ka ar 2026. gada 1. janvāri Nodokļu un muitas policijas pārraudzību īsteno iekšlietu ministrs, iekļaušanai budžetu pavadošo likumprojektu paketē, tādējādi atbalstot Nodokļu un muitas policijas pārraudzību nodot iekšlietu ministram.
Likumprojekta risinājumā nav paredzēts mainīt Nodokļu un muitas policijas nodarbināto tiesisko statusu vai iekļaut Nodokļu un muitas policiju Iekšlietu ministrijas iestāžu sistēmā. Pašlaik Nodokļu un muitas policijas nodarbinātie ir valsts civildienesta ierēdņi un darbinieki, savukārt dienestu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs pilda amatpersonas, kurām ir speciālā dienesta pakāpe un kuru profesionālā dienesta tiesisko statusu nosaka Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma regulējums.
Saskaņā ar Nodokļu un muitas policijas likuma pārejas noteikumu 3. punktu Ministru kabinets izvērtē iespējamos risinājumus Nodokļu un muitas policijas iekļaušanai Iekšlietu ministrijas iestāžu sistēmā un nepieciešamības gadījumā iesniedz Saeimai nepieciešamos likumprojektus reorganizācijas īstenošanai. Vienota resora ietvaros tiek radīti priekšnosacījumi efektīvai šā uzdevuma izpildei, nodrošinot skaidru, mērķtiecīgu un vienotu stratēģisko virzību un koordināciju. 
- precizēt Nodokļu un muitas policijas likuma 14. panta pirmās daļas 1.punkta "c" apakšpunktu, nosakot, ka par priekšzīmīgu dienesta vai darba uzdevumu izpildi vai labiem dienesta pienākumu un darba izpildes rezultātiem Nodokļu un muitas policijas ierēdnim un darbiniekam var pasniegt arī Iekšlietu ministrijas goda rakstu, atzinības rakstu vai krūšu zīmi (nozīmi).
- papildināt pārejas noteikumus ar 5. punktu, nosakot, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs izmeklē Nodokļu un muitas policijas ierēdņu un darbinieku izdarītus noziedzīgus nodarījumus, ja tie saistīti ar korupciju, līdz brīdim, kad Ministru kabinets atbilstoši šā likuma pārejas noteikumu 3. punktam ir izvērtējis iespējamos risinājumus Nodokļu un muitas policijas iekļaušanai Iekšlietu ministrijas iestāžu sistēmā un iesniedzis Saeimai nepieciešamos likumprojektus reorganizācijas īstenošanai.
Iekšlietu ministrija ir vērsusi uzmanību, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 387. panta 10.¹ daļu, Iekšējās drošības biroja pilnvarotas amatpersonas izmeklē Iekšlietu ministrijas padotībā esošo iestāžu (izņemot Valsts drošības dienestu) un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu un darbinieku izdarītus noziedzīgus nodarījumus, kā arī ar vardarbību saistītus noziedzīgus nodarījumus, kurus, pildot dienesta pienākumus, izdarījuši pašvaldības policijas darbinieki un ostas policijas darbinieki. Tādējādi, ja Nodokļu un muitas policijas institucionālā padotība tiek mainīta no Finanšu ministrijas uz Iekšlietu ministriju, tad šādu grozījumu rezultātā faktiski paplašināsies Iekšējās drošības biroja kompetence un funkciju izpildes noslodze.
Tā kā likumprojektā ietverto grozījumu mērķis nav radīt papildu noslodzi Iekšējās drošības birojam, tad skaidrības nolūkos likuma pārejas noteikumos ir nepieciešams noteikt, ka pārejas periodā noziedzīgus nodarījumus Nodokļu un muitas policijas ierēdņu un darbinieku darbībā, ja tie saistīti ar korupciju, izmeklēs Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kuram šāda kompetence ir noteikta Kriminālprocesa likuma 387. panta sestajā daļā un kurš šo kompetenci ir pārņēmis no Valsts ieņēmumu dienesta Iekšējās drošības pārvaldes ar Ministru kabineta 2024. gada 4. decembra rīkojuma Nr. 1019 "Par Finanšu ministrijas padotībā esošās iestādes – Valsts ieņēmumu dienesta – reorganizāciju un Valsts ieņēmumu dienesta Iekšējās drošības pārvaldes funkciju nodošanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam" 1. punktu.
2. Par informācijas sistēmām
Likumprojekts paredz izteikt Nodokļu un muitas policijas likuma 15. panta pirmo daļu jaunā redakcijā, pārejas noteikumu 7. punktā nosakot, ka minētais grozījums stājas spēkā 2027. gada 1. janvārī.
Līdz minētajam datumam tiks veikta Integrētās riska informācijas sistēmas funkcionalitātes pārdale, nodalot Integrētās riska informācijas sistēmas muitas iestādes moduli kā atsevišķu Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmu.
3. Par atbalstu 
Likumprojekts paredz papildināt pārejas noteikumus ar 4. punktu, nosakot, ka pārejas periodā līdz brīdim, kad Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs pārņem Nodokļu un muitas policijas informācijas tehnoloģiju pakalpojumu nodrošināšanu, bet ne ilgāk kā līdz 2027. gada 31. decembrim Valsts ieņēmumu dienests nodrošina Nodokļu un muitas policijai informācijas tehnoloģiju pakalpojumus lietotāju pārvaldības, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas infrastruktūras un informācijas sistēmu pārvaldības un uzturēšanas jomā, pamatojoties uz savstarpēji noslēgto vienošanos (proti, pārejas periodā Valsts ieņēmumu dienests nodrošina datortīklu, IP telefoniju, lietotāju pārvaldības vidi (aktīva direktorija), pieslēgumus internetam, VPN savienojumus un papildus, ir paredzēts, ka Valsts ieņēmumu dienests sniegs lietotāju atbalstu reģionos, ja tas neradīs izmaksas Valsts ieņēmumu dienestam (piemēram, lietotāju konsultāciju vai tonera maiņa, kas iegādāts no Nodokļu un muitas policijas līdzekļiem)).
Reformas rezultātā paredzēts, ka Valsts ieņēmumu dienests turpinās nodrošināt Nodokļu un muitas policijai piekļuvi Valsts ieņēmumu dienesta valsts informācijas sistēmās esošajiem datiem, izmantojot reformas gaitā izstrādāto risinājumu. Nodokļu un muitas policijai pārejas periodā tiek saglabātas piekļuves datiem, realizējot lietotāju pieslēgšanos kā iekšējiem lietotājiem (nepastarpināti). 
Plānots, ka līdz 2027. gada 31. decembrim Nodokļu un muitas policija sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu (nepieciešamības gadījumā, iesaistot arī Iekšlietu ministrijas Informācijas centru) izstrādās universālu risinājumu (tehnoloģisku risinājumu), kas pēc pārejas perioda nodrošinās nepastarpinātu Nodokļu un muitas policijas piekļuvi Valsts ieņēmumu dienesta pārziņā esošajām informācijas sistēmām Nodokļu un muitas policijas resursu ietvaros.
Vienlaikus Nodokļu un muitas policija nodrošinās piekļuvi Valsts ieņēmumu dienestam Integrētai riska informācijas sistēmai tam deleģēto funkciju un uzdevumu izpildei saskaņā ar Muitas likuma prasībām līdz Integrētās riska informācijas sistēmas muitas iestādes riska profilēšanas funkcionalitātes (moduļa) nodalīšanai par atsevišķu Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmu.
Savukārt jaunu datu apmaiņa Nodokļu un muitas policijas vajadzībām tiks īstenota bez Valsts ieņēmumu dienesta iesaistes Iekšlietu ministrijas resora ietvaros.
Vienlaikus jāņem vērā, ka MK rīkojumu Nr. 506 4. punktā noteikts, lai nodrošinātu Nodokļu un muitas policijas darbības nepārtrauktību, Valsts ieņēmumu dienestam nodrošināt Nodokļu un muitas policijai informācijas tehnoloģiju un citus pakalpojumus saskaņā ar noslēgto vienošanos starp Nodokļu un muitas policiju un Valsts ieņēmumu dienestu.
Tādējādi par pārejas periodā Nodokļu un muitas policijas darbībai nepieciešamajiem citiem pakalpojumiem (piemēram, atbalsta funkcijas nodrošinājuma, publisko iepirkumu un informācijas tehnoloģiju jomā) Nodokļu un muitas policija ar Valsts ieņēmumu dienestu var vienoties, noslēgtā starpresoru vienošanās ietvaros.
4. Par grāmatvedības un personāla lietvedības pakalpojumu
Likumprojekts paredz papildināt pārejas noteikumus ar 6. punktu, nosakot, lai nodrošinātu Nodokļu un muitas policijas grāmatvedības uzskaites un personāla lietvedības informācijas sistēmas pakalpojumu saņemšanas nepārtrauktību, Valsts kase arī pēc  2026. gada 1. janvāra turpinās Nodokļu un muitas policijai jau kā Iekšlietu ministrijas padotības iestādei sniegt centralizētus grāmatvedības uzskaites un personāla lietvedības informācijas sistēmas pakalpojumus.
Minētā pieeja nodrošina grāmatvedības uzskaites un personāla lietvedības pakalpojumu standartizāciju centralizētās informācijas sistēmas ietvaros, izmantojot vienotā pakalpojumu centra resursus. Tādējādi tiek veicināta pakalpojumu efektivitāte, vienotība un administratīvā sloga samazināšana.
Savukārt, lai 2026. gadā nodrošinātu sagatavojamos finanšu pārskatus pēc vienotiem principiem, Iekšlietu ministrijai būs nepieciešams vienoties ar Valsts kasi par grāmatvedības uzskaites un personāla lietvedības procesu aprakstiem, grāmatvedības uzskaites kārtību un pārskatu sagatavošanas kārtību.