1.1. Pamatojums
1.2. Mērķis
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Lai nodrošinātu efektīvu un vienotu tiesiskā statusa noteikšanas Latvijas pilsonības jomā uzskaiti, noteikumu projekts paredz noteikt:
1) sistēmā iekļaujamās un uzkrājamās informācijas apjomu par personām, kuras vēlas iegūt Latvijas pilsonību vai kuras zaudē Latvijas pilsonību;
2) elektronisku informācijas apmaiņu ar iesaistītajām institūcijām, proti, Ārlietu ministriju, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, Iekšlietu ministrijas Informācijas centru, Ieslodzījuma vietu pārvaldi, Militāro policiju, Militārās izlūkošanas un drošības dienestu, Satversmes aizsardzības biroju, tai skaitā Totalitārisma seku dokumentēšanas centru, Tieslietu ministrijas Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrāciju, Valsts policiju, Valsts drošības dienestu, Valsts robežsardzi, Valsts ieņēmumu dienestu, tai skaitā Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldi, kurām jāsniedz informācija par personas atbilstību Pilsonības likuma prasībām, nosakot, ka tā notiks elektroniski tiešsaistē sistēmas ietvaros.
Vienlaikus norādāms, ka Pilsonības likuma 11.panta trešajā daļā noteikts, ka Ministru kabinets nosaka institūcijas, kas izvērtē personas atbilstību šā panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem. Ministru kabineta 2013.gada 24.septembra noteikumos Nr.975 “Latvijas pilsonības zaudēšanas un atjaunošanas kārtība”, Nr.976 “Kārtība, kādā bezvalstnieku vai nepilsoņu bērnu, kas dzimis Latvijā pēc 1991.gada 21.augusta, atzīst par Latvijas pilsoni”, Nr.1001 “Naturalizācijas iesnieguma pieņemšanas un izskatīšanas kārtība” noteiktas institūcijas, kas izvērtē personas atbilstību Pilsonības likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem.
Ieviešot sistēmu paredzēts, ka informācijas apmaiņa ar iesaistītajām institūcijām, kurām jāsniedz informācija par personas atbilstību Pilsonības likuma prasībām, notiks tiešsaistē, izmantojot sistēmas lietotājsaskarni. Kompetentās institūcijas e-pastā saņems paziņojumu par nepieciešamību sniegt informāciju par personas atbilstību vai neatbilstību Pilsonības likuma nosacījumiem un attiecīgi pilnvarotais institūcijas darbinieks informāciju iekļaus tiešsaistē sistēmas lietotājsaskarnē, proti, sistēmā pie konkrētās personas datiem atzīmējot, vai tā atbilst vai neatbilst Pilsonības likuma noteiktajiem kritērijiem. Savukārt, ja persona neatbildīs Pilsonības likuma noteiktajiem kritērijiem, institūcija sistēmā veiks atzīmi un pievienos elektroniski parakstītu dokumentu, kas apliecina, ka persona, piemēram, nav izpildījusi nodokļu vai kādu citu maksājumu saistības pret Latvijas valsti. Līdz ar to institūcijām nebūs jātērē resursi, sagatavojot pieprasījumu un atbildi, kā arī rezultātā tiks samazināts laiks nepieciešamās informācijas pieprasīšanai un saņemšanai.
Informācijas apmaiņa var tikt īstenota arī tiešsaistes datu pārraides režīmā sadarbojoties starp informācijas sistēmām, ja Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde un institūcija, kurai jāsniedz izvērtējums (informācija) par personas atbilstību Pilsonības likuma prasībām, to var nodrošināt.
Informācijas apmaiņai ar citām iestādēm tiks izmantoti valsts pārvaldei izstrādātie koplietošanas elementi, proti, vienotais pieteikšanās modulis.
Savukārt, lai nodrošinātu valodas prasmes un zināšanu pārbaudi, noteikumu projektā noteikts, ka sistēmā tiks uzkrāta informācija par valodas prasmes un zināšanas pārbaudes norises vietu, laiku, tās rezultātiem, atvieglojumiem vai atbrīvojumiem no attiecīgās pārbaudes, kā arī iespēja uzglabāt video un audio ierakstus.
Noteikumu projektā noteikta kārtība sistēmā esošās informācijas piekļuvei.
Noteikumu projekts paredz, ka sistēmā iekļautā informācija ir glabājama 10 gadus pēc dienas, kad noslēdzies administratīvais process par Latvijas pilsonību. Video un audio ierakstus glabās ne ilgāk kā divus gadus no dienas, kad noslēdzies administratīvais process par Latvijas pilsonību. Pēc minētā termiņa dati no sistēmas tiks dzēsti. Minētais ziņu glabāšanas termiņš noteikts, lai Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde varētu īstenot noteiktās funkcijas personu tiesiskā statusa noteikšanas jomā, kā arī nodrošinātu Latvijas pilsonības atņemšanas procesu, ja tiek konstatēts pamats tās atņemšanai. Proti, atbilstoši Pilsonības likumā noteiktajam Latvijas pilsonību personai atņem, ja tā apliecinot piederību pie Latvijas pilsonības vai naturalizējoties apzināti sniegusi nepatiesas ziņas vai noklusējusi faktus, kas attiecas uz Latvijas pilsonības iegūšanas vai atjaunošanas nosacījumiem. Lēmumu par Latvijas pilsonības atņemšanu pieņem, ja nav pagājuši vairāk kā 10 gadi no tās iegūšanas vai atjaunošanas. Savukārt video un audio ierakstu glabāšanas laiks noteikts īsāks ar mērķi nodrošināt sistēmas darbības nepārtrauktību un mazināt risku, ka apjomīgu video un audio ierakstu glabāšana ilgtermiņā ietekmē sistēmas pieejamību un veiktspēju.
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2016.gada 27.aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (turpmāk – Regula) 6.panta 1.punkta nosacījumiem attiecībā uz valsts pārvaldes iestādēm apstrāde ir likumīga tikai tādā apmērā un tikai tad, ja ir piemērojams vismaz viens no turpmāk minētajiem pamatojumiem: “c” apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu; “e” apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras, bet saskaņā ar 5.panta 1.punkta “a”, “b” un “c” apakšpunktu dati tiek apstrādāti likumīgi, godprātīgi un datu subjektam pārredzamā veidā, dati tiek vākti konkrētos, skaidros un leģitīmos nolūkos, kā arī dati ir adekvāti, atbilstīgi un ietver tikai to, kas nepieciešams to apstrādes nolūkos.
Īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās pilnvaras, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei atbilstoši Ministru kabineta 2021.gada 27.maija noteikumos Nr.321 “Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nolikums” 3.2.apakšpunktā noteiktajam ir funkcija – valsts politikas īstenošana un attīstības nodrošināšana personu tiesiskā statusa noteikšanas jomā. Savukārt, lai īstenotu minēto funkciju, iestādei saskaņā ar minēto noteikumu 4.2.apakšpunktā noteikto ir uzdevums veidot, uzturēt un attīstīt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes funkciju īstenošanai nepieciešamās informācijas sistēmas, bet noteikumu 4.3. apakšpunktā ir noteikts uzdevums analizēt personu tiesiskā statusa noteikšanas procesu norisi, veikt pētījumus šajā jomā un piedalīties tajos, kā arī atbilstoši 4.4.apakšpunktā norādītajam, pamatojoties uz 4.3.apakšpunktā minētajos pētījumos iegūtajiem rezultātiem, veikt pasākumus personu tiesiskā statusa noteikšanas jomas attīstībai.
Līdz ar to datu iegūšana un apstrāde ir pamatota, jo nepieciešama kompetento institūciju iepriekš minēto tiesību aktos noteikto uzdevumu un funkciju veikšanai:
- lai izvērtētu Latvijas pilsonības iegūšanas un zaudēšanas pamatotību, ievērojot Pilsonības likumā noteiktos nosacījumus tās piešķiršanai vai zaudēšanai;
- ievērojot, ka Latvijas pilsonības iegūšanai un zaudēšanai iegūtie īpašie dati tiek izmantoti tikai tiesiskā statusa noteikšanas un zaudēšanas procedūras nodrošināšanai, tie netiek izmantoti kādiem citiem ar minēto procedūru nesaistītiem mērķiem.
Ņemot vērā Regulas 6.panta 1.punktā noteikto un iepriekš minēto, kā arī atbilstoši Regulas 5.panta 1.punktā noteiktajiem principiem personas datu apstrādē, kur minētās normas “a” apakšpunkts noteic, ka personas dati tiek apstrādāti likumīgi, godprātīgi un datu subjektam pārredzamā veidā, “b” apakšpunkts noteic, ka dati tiek vākti konkrētos, skaidros un leģitīmos nolūkos, un to turpmāku apstrādi neveic ar minētajiem nolūkiem nesavienojamā veidā, bet “c” apakšpunktā noteikts, ka personas dati ir adekvāti, atbilstīgi un ietver tikai to, kas nepieciešams apstrādes nolūkos, “d” apakšpunkts noteic, ka dati ir precīzi un, ja vajadzīgs, atjaunināti, savukārt “e” apakšpunkts noteic, ka dati tiek glabāti veidā, kas pieļauj datu subjektu identifikāciju ne ilgāk kā nepieciešams nolūkiem, kādos attiecīgos personas datus apstrādā; personas datus var glabāt ilgāk, ciktāl personas datus apstrādās tikai arhivēšanas nolūkos [..] vai statistikas nolūkos, līdz ar to:
- sistēmā tiek iekļauti tikai tādi dati, kuriem ir nozīme Latvijas pilsonības iegūšanas un zaudēšanas nosacījumu nodrošināšanā;
- sistēmā iekļautie personu dati tiek izmantoti tikai Latvijas pilsonības iegūšanas un zaudēšanas procedūras nodrošināšanai;
- piekļuve sistēmai tiek nodrošināta tikai Latvijas pilsonības iegūšanas un zaudēšanas procedūrā iesaistīto iestāžu autorizētiem darbiniekiem, pamatojoties uz noslēgtu vienošanos starp konkrēto institūciju un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieku, turklāt katram no autorizētajiem lietotājiem tiek piešķirts viņa funkcijām atbilstošs piekļuves tiesību apjoms. Autorizētajam lietotājam var noteikt piekļuves ierobežojumus, ja pienākumu izpildei piekļuve šai informācijai nav nepieciešama;
- dati par personu netiek uzglabāti ilgāk nekā nepieciešams saistībā ar tiesiskā statusa noteikšanas vai zaudēšanas procedūru;
- statistikas nolūkos tiek izmantoti tikai nepersonalizēti dati.
Lai optimizētu un efektivizētu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes darbu, tiks izmantoti automatizēti procesi un funkcijas informācijas iegūšanai, izvadīšanai, nodošanai un apmaiņai ar iesaistītajām pusēm, lai nodrošinātu attiecīgo Latvijas pilsonības iegūšanas un zaudēšanas procesu.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
1.6. Cita informācija
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Līdz 2023.gada 31.martam Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda 2014.-2020. gada programmas projekta “Naturalizācijas atbalstošo sistēmu un saistīto procesu pilnveidošana un attīstība” (turpmāk – Projekts) ietvaros tiks pabeigta sistēmas izstrāde. Kopējās sistēmas izstrādes izmaksas ir 696 705 euro.
1. Iekšlietu ministrijai (Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei) budžeta apakšprogrammā 11.01.00 „Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde” plānots finansējums sistēmas tehniskā atbalsta uzturēšanai 12 000 euro apmērā katru gadu;
2. 2024.gadā un turpmāk ik gadu kopējās sistēmas tehniskā atbalsta uzturēšanas izmaksas (pēc minētās sistēmas nodošanas ekspluatācijā) prognozētas 75 504 euro apmērā (izdevumu apmērs noteikts, vadoties no iepriekš veiktajiem programmatūras izstrādes un uzlabošanas darbu veikšanai nepieciešamajiem laika, darba un izmaksu apjomiem):
2.1. Tehniskā atbalsta uzturēšanas izdevumu aprēķins:
120 cilvēkdienas x 520 euro* + 21% (PVN) = 75 504 euro (ar PVN) (EKK 2250 – Informācijas tehnoloģiju pakalpojumi)
*vienas cilvēkdienas izmaksas 520 euro (bez PVN) (atbilstoši aktuālai programmatūras izstrādes pakalpojumu cenai);
3. Iekšlietu ministrijai (Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei) budžeta apakšprogrammā 11.01.00 „Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde” papildus nepieciešamais finansējums sistēmas tehniskā atbalsta uzturēšanai 2024.gadā un turpmāk ik gadu: (75 504 euro – 12 000 euro) = 63 504 euro.
Amata vietu skaita izmaiņas netiek plānotas.
Lai nodrošinātu Projekta ietvaros izstrādātās sistēmas tehniskā atbalsta sistēmas uzturēšanu, Iekšlietu ministrija (Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde) sagatavos priekšlikumus Iekšlietu ministrijas 2024., 2025. un 2026. gada maksimāli pieļaujamo valsts pamatbudžeta izdevumu apjomam par papildu nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta līdzekļiem sistēmas uzturēšanas izdevumu segšanai atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam.
4.2. Cita informācija
5.3. Cita informācija
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
6.4. Cita informācija
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
- Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde
- Valsts robežsardze
- Satversmes aizsardzības birojs
- Satversmes aizsardzības biroja Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs
- Valsts drošības dienests
- Valsts policija
- Valsts ieņēmumu dienests
- Ieslodzījuma vietu pārvalde
- Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs
- Militārā policija
- Militārās izlūkošanas un drošības dienests
- Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs
- Tieslietu ministrijas Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija
- Ārlietu ministrija