Anotācija (ex-ante)

22-TA-3353: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Projekts sagatavots, pamatojoties uz Ministru kabineta 2018.gada 17.jūlija noteikumu Nr.421 „Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas” 43.punktu.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir piešķirt finansējumu no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei 559 640 euro apmērā, lai to pārskaitītu Eiropas Raidorganizāciju apvienībai nepieciešamā aprīkojuma iegādei, kuru pēc tam ziedot Ukrainas Valsts sabiedriskajai raidsabiedrībai mediju darbības nodrošināšanai Ukrainā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Krievijas izraisītais karš Ukrainā rit jau desmito mēnesi. Krievija īsteno mērķtiecīgu civilās infrastruktūras bombardēšanu Ukrainā, tādējādi turpinot nogalināt Ukrainas civilos iedzīvotājus un pakļaujot tos elektroenerģijas krīzei, ūdens, elektrības un apkures trūkumam, kas var izvērsties par Krievijas radītu humanitāru katastrofu Ukrainā. Ukrainas mediju darbībai akūti trūkst nepieciešamais aprīkojums, lai objektīvi atspoguļotu situāciju Ukrainā un cīnītos pret Krievijas īstenoto propagandu, jo Krievijas kara rezultātā ir vājinājušās Ukrainas mediju spējas nodrošināt kritiskās informācijas apriti. 2022. gadā ir tikuši mērķtiecīgi apšaudīti 16 TV torņi, kā arī nogalināti un nolaupīti kopskaitā 90 žurnālisti un mediju darbinieki. Ir būtiski samazināta mediju darbības kapacitāte, tuvojoties ziemai, īpaši trūkst dīzeļģeneratoru. Krievija ir tērējusi valsts atbalstītajam mediju saturam un informācijas aģentūrām 195 milj. euro vien 2022.gada martā, savukārt 2022.gadā kopā medijiem paredzējusi 1,8 miljardus euro (informācija no Eiropas Savienības Izglītības, jaunatnes, kultūras un sporta ministru padomes 2022.gada 29.novembrī) iepretim Ukrainai, kas cīnās ar tehniskā aprīkojuma trūkumu un Krievijas izplatīto dezinformāciju.

Turpinoties Krievijas agresīvajam karam Ukrainā, pēc Ukrainas Kultūras un informācijas politikas ministrijas iniciatīvas 2022.gada 29.jūnijā tika rīkota sanāksme desmit valstu (Ukrainas, Čehijas, Igaunijas, Ungārijas, Latvijas, Lietuvas, Moldovas, Polijas, Rumānijas, Slovākijas) Kultūras ministrijām ar mērķi lūgt starptautisku atbalstu kultūras nozarei, kā rezultātā tika parakstīta nodomu deklarācija par sadarbību (turpmāk – Ļvivas deklarācija). Parakstītā Ļvivas deklarācija cita starpā paredz sniegt atbalstu Ukrainas medijiem, kā arī izskatīt iespējas nodrošināt Ukrainu ar steidzami nepieciešamajām iekārtām, lai nodrošinātu kritiskās informācijas aprites infrastruktūru darba kārtībā kara laikā.

2022.gada 29.novembrī Eiropas Savienības Izglītības, jaunatnes, kultūras un sporta ministru padomes sanāksmē Ukrainas kultūras un informācijas politikas ministrs vērsās pie Eiropas Savienības dalībvalstu kultūras ministriem ar lūgumu sniegt visu iespējamo atbalstu Ukrainas kultūras nozarei un medijiem, lai izturētu ziemu, īpaši lūdzot dīzeļģeneratorus, jo šobrīd Ukraina saskaras ar elektroenerģijas krīzi, ko izraisa Krievijas armijas mērķtiecīgā Ukrainas civilās infrastruktūras (tai skaitā elektroapgādes) bombardēšana.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
2022.gada 29.jūnijā Ļvivā, Ukrainā, starp Čehijas, Igaunijas, Ungārijas, Latvijas, Lietuvas, Moldovas, Polijas, Rumānijas, Slovākijas un Ukrainas Kultūras ministrijām tika parakstīta Ļvivas deklarācija, kura cita starpā paredz izvērtēt iespējas izveidot īpašu fondu kultūras mantojuma un mediju aktivitāšu atbalstam Ukrainā, nodrošināt visu iespējamo atbalstu Ukrainas medijiem, kuri turpina nodrošināt ukraiņu tautu un starptautisko sabiedrību ar ziņām, informāciju un analīzi par spīti kara radītajām grūtībām, kā arī izskatīt iespējas nodrošināt Ukrainu ar aprīkojumu, kas ir steidzami nepieciešams, lai nodrošinātu kritiskās informācijas aprites infrastruktūru darba kārtībā kara laikā. Sanāksmē Ļvivā Ukrainas puse informēja par kritisko situāciju mediju jomā, paužot, ka Krievijas militārā uzbrukuma laikā ir vājinājušās Ukrainas mediju spējas nodrošināt kritiskās informācijas apriti un turpināt darbu pie kvalitatīvas informācijas sagatavošanas. Ļvivas deklarācijas parakstīšanu Kultūras ministrija saskaņoja ar Ārlietu ministriju un Latvijas Republikas vēstniecību Ukrainā.

Atsaucoties uz Ļvivas deklarāciju, Kultūras ministrija ir saņēmusi no Ukrainas Valsts sabiedriskās raidsabiedrības sarakstu ar aprīkojumu, kuras Ukrainas puse ir identificējusi kā steidzami nepieciešamu Ukrainas mediju darbam. Sarakstā minētais aprīkojums nav Latvijas valsts īpašumā, tādēļ nepieciešams veikt to iegādi un nogādāt Ukrainā, nododot tās Ukrainas Valsts sabiedriskās raidsabiedrības rīcībā.
Risinājuma apraksts
Nepieciešamā televīzijas un telekomunikāciju aprīkojuma izmaksas ir aptuveni 559 640 euro apmērā. Summa aprēķināta, balstoties uz tehniskā aprīkojuma šī brīža tirgus cenām. Lai to varētu iegādāties, paredzēts, ka iegādi veiks Eiropas Raidorganizāciju apvienība. Eiropas Raidorganizāciju apvienība ir apstiprinājusi, ka var īstenot Ukrainas Valsts sabiedriskajai raidsabiedrībai nepieciešamā aprīkojuma iegādi un nodrošināt tā ziedošanu Ukrainas Valsts sabiedriskajai raidsabiedrībai.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Kultūras ministrija ir izvērtējusi alternatīvas jautājuma risināšanai. Kultūras ministrija 2022.gada 26.augustā aicināja valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Latvijas Televīzija” un valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Latvijas Radio” izskatīt iespējas ziedot Ukrainas pusei tādu to īpašumā esošu aprīkojumu un iekārtas, kuras ir tikušas nolietotas vai kļuvušas nevajadzīgas, taču joprojām ir lietošanas kārtībā. Tika saņemta atbilde, ka valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Televīzija” un valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Radio” rīcībā šādu ziedojamu iekārtu nav. Ministru kabinets 2022.gada 6.septembrī pieņēma zināšanai Ārlietu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu “Latvijas iesaiste Ukrainas rekonstrukcijā” (Ministru kabineta 2022.gada 6.septembra sēdes protokollēmums Nr.44 55.§), kas paredz palielināt Ārlietu ministrijas budžeta finansējumu rekonstrukcijas atbalstam Čerņihivas apgabalam Ukrainā 2023.gadam 5 110 887 euro apmērā. Kultūras ministrija saskaņošanas gaitā bija pievienojusi minētajam informatīvajam ziņojumam un protokollēmumam papildinājumu ar lūgumu atbalstīt Kultūras ministrijas finansējuma palielināšanu 1 463 000 euro apmērā mediju tehniskā ekipējuma iegādei. Ņemot vērā, ka jautājums pēc būtības neatbilda informatīvā ziņojuma mērķim – konkrēta reģiona atbalstam un finansējuma nodrošināšanai šī reģiona rekonstrukcijas vajadzībām, papildinājums netika iekļauts.

Kultūras ministrs 2022.gada 12.septembrī ar vēstuli vērsās pie ārlietu ministra ar lūgumu paredzēt finansējumu attīstības sadarbības politikas budžeta ietvaros, taču saņēma atteikumu, jo attīstības sadarbības politikas kopējais budžets 2023.gadam ir 1 663 813 euro, kas tiek sadalīts atbilstoši tajā noteiktajām aktivitātēm un, ievērojot Starptautiskās palīdzības likuma apstiprināšanas procedūras, galvenokārt rīkojot granta konkursus (šogad maksimālais granta apmērs vienam projektam ir 60 000 euro).
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?
Nē

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
559 640
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
559 640
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-559 640
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-559 640
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
559 640
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Kopā aprīkojuma iegādei nepieciešamais finansējums ir aptuveni 559 640 euro, tajā skaitā:
1) 5 kW vienfāzes ģeneratoru iegāde:
3300 euro x 8 = 26 400 euro;
2) 20kva ģeneratoru iegāde:
20 370 euro x 12 = 244 440 euro
3) benzīna ģeneratoru 2.8 kW iegāde:
650 euro x 12 = 7800 euro
4) nepārtraukto barošanas iekārtu UPS 15kWt iegāde:
22 500 euro x 12 = 270 000 euro;
5) dīzeļa autonomo sildītāju automašīnām un istabām iegāde:
500 euro x 22 = 11 000 euro.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Izdevumus sedz no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" atbilstoši Ministru kabineta 2018.gada 17.jūlija noteikumiem Nr.421 "Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas". Finansējums tiks izlietots 2022.gadā.

4.2. Cita informācija

-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Televīzija”, Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Radio”, Ukrainas Valsts sabiedriskā raidsabiedrība, Eiropas Raidorganizāciju apvienība
Nevalstiskās organizācijas
Nē
Cits
Nē

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome
  • Eiropas Raidorganizāciju apvienība
  • Ukrainas Valsts sabiedriskā raidsabiedrība

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi