Anotācija (ex-ante)

Likumprojekta 1.pants (Muitas likuma 12.pants).

Muitas likuma 12.panta pirmā daļa paredz tiesības izsniegt nepreferenciālas preču izcelsmes sertifikātus Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai, kā arī citām likumos noteiktām institūcijām.
Ministru kabineta 2016. gada 22. novembra noteikumu Nr. 736 “Nepreferenciālas preču izcelsmes sertifikātu izsniegšanas un izsniegto sertifikātu pārbaudes noteikumi” (turpmāk - MK noteikumi Nr.736) 12. punkts noteic, ka Valsts ieņēmumu dienests pēc iestādes pieprasījuma veic izsniegto sertifikātu pārbaudi. Lai nodrošinot deleģētā uzdevuma izpildi un sniedzot izsmeļošas konsultācijas eksportētājiem Valsts ieņēmumu dienestam tiktu mazināts administratīvais slogs, institūcijai, kura uzsāk nepreferenciālas izcelsmes sertifikātu izsniegšanu, būtu jāinformē Valsts ieņēmumu dienests par to, ka attiecīgā institūcija ir uzsākusi minēto sertifikātu izsniegšanu.  

Skatot ar Muitas likuma 12.pantu nesaistītus grozījumus Muitas likumā, Saeimas Budžeta un finanšu komisijā 2024.gada 3.oktobrī tika saņemts deputāta Harija Rokpeļņa priekšlikums paredzēt tiesības izsniegt nepreferenciālas preču izcelsmes sertifikātus arī biedrībai “Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome”, tomēr šāds priekšlikums Saeimā neguva atbalstu.
 

Likumprojekta 1.pants (Muitas likuma 12.pants).

Lai mazinātu administratīvo slogu Valsts ieņēmumu dienestam, kā arī nekavētu izsniegtā nepreferenciālas preču izcelsmes sertifikāta pārbaudes procesu, nepieciešams paredzēt Muitas likumā, ka institūcijas informē Valsts ieņēmumu dienestu par izcelsmes sertifikātu izsniegšanas uzsākšanu. Minētais neattiecas uz Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru.

Likumprojekta 2.pants (Muitas likuma 13.pants).

Muitas likuma 13.panta pirmā daļa paredz, ka dokumentus un informāciju, kas nav jāiesniedz Eiropas Komisijas centrālajās muitas informācijas sistēmās, iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā (turpmāk - EDS).

Tā kā informācijas apmaiņa saistībā ar muitas deklarācijām notiek Elektroniskajā muitas datu apstrādes sistēmā (turpmāk - EMDAS) atbilstoši tās funkcionalitātei un EMDAS šobrīd  nav izcelta kā atsevišķa sistēma, ir nepieciešams Muitas likumā paredzēt arī šās sistēmas izmantošanu.
EMDAS un Valsts  ieņēmumu dienesta EDS ir atsevišķas sistēmas un to darbību nosaka atšķirīgi normatīvie akti (Ministru kabineta 2023. gada 24. oktobra noteikumi Nr.599 “Noteikumi par atsevišķām Valsts ieņēmumu dienesta valsts informācijas sistēmām muitas jomā” un Ministru kabineta 2024. gada 9. janvāra noteikumi Nr. 7 “Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas noteikumi”).

Vienlaikus nepieciešams izdarīt grozījumus arī Muitas likuma 13.¹ panta pirmajā daļā, precizējot, ka lēmumu par muitas deklarācijas grozīšanu, lēmumu par muitas deklarācijas atzīšanu par nederīgu, lēmumu par atteikumu grozīt muitas deklarāciju un lēmumu par atteikumu atzīt par nederīgu muitas deklarāciju, ja minētie lēmumi neskar muitas maksājumus, izdod EMDAS (nevis Valsts ieņēmumu dienesta EDS, kā tas noteikts šobrīd), apstiprinot vai noraidot attiecīgo pieteikumu.
Tāpat nepieciešami grozījumi Muitas likuma 13.¹ panta ceturtajā daļā, papildinot to ar atsauci uz EMDAS.

Likumprojekta 2.pants (Muitas likuma 13.pants).
Tiesiskās skaidrības nolūkā nepieciešams norādīt, ka dokumentus un informāciju iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta EDS, ja vien tie nav iesniedzami Eiropas Komisijas centrālajās muitas informācijas sistēmās vai EMDAS.

Vienlaikus nepieciešams izdarīt grozījumus arī Muitas likuma 13.¹ panta pirmajā daļā un ceturtajā daļā, papildinot minētās daļas ar atsauci uz EMDAS.

Likumprojekta 3.pants (Muitas likuma 13.¹ pants).

Ar 2023. gada 13. jūniju, kad produkcijā tika ieviesta EMDAS Automatizētā importa sistēma (turpmāk - EMDAS AIS), tika izstrādāta iespēja pēcmuitošanas pieteikumus (kuri iesniegti pēc personas iniciatīvas) papildināt ar lemjošo daļu, secīgi – personai labvēlīgie lēmumi tiek izveidoti EMDAS AIS, tādējādi mazinot administratīvo slogu gan Valsts ieņēmumu dienestam, gan lēmumu saņēmējiem (mazināti Valsts ieņēmumu dienesta resursi lēmuma administrēšanā; persona ar lēmumu var iepazīties, tiklīdz tas EMDAS noformēts), paralēli nosūtot pieteicējam informāciju par pieņemto lēmumu arī Valsts ieņēmumu dienesta EDS Nodokļu maksātāju apziņošanas sistēmā.
Līdz ar to nepieciešams papildināt Muitas likumu ar jaunu normu un noteikt, ka lēmumu par muitas deklarācijas grozīšanu, ja papildus aprēķinātie muitas maksājumi ir samaksāti līdz lēmuma izdošanai vai ir samazināti iepriekš aprēķinātie muitas maksājumi, izdod EMDAS, kur izveido lēmumu par muitas deklarācijas grozīšanu. Vienlaikus informācija par muitas deklarācijas grozīšanu un aprēķināto muitas maksājumu precizēšanu personai tiek nosūtīta Valsts ieņēmumu dienesta EDS, ja persona ir tās lietotājs.

Administratīvā procesa likuma (turpmāk - APL) 69. pants paredz, ka administratīvo aktu var izdot mutvārdos vai citādi, neievērojot šā likuma 67.panta noteikumus, ja tas paredzēts piemērojamā normatīvajā aktā.
Vairumā gadījumu administratīvie akti, kas attiecas uz tiesību normu piemērošanu muitas jomā, tiek izdoti nevis rakstveidā, bet citādi, tostarp izdarot atzīmi muitas deklarācijā EMDAS.
No prakses ir zināms, ka APL 69. panta otrajā daļā paredzēto iespēju (tiesības) viena mēneša laikā pieprasīt, lai iestāde to noformē rakstveidā atbilstoši APL 67. panta prasībām, administratīvā procesa dalībnieki izmanto ļoti retos gadījumos, faktiski tie ir daži gadījumi mēnesī. No minētā prognozējams, ka arī attiecībā uz citiem administratīvajiem aktiem (tiem, kuri nav minēti Muitas likuma 13.¹ panta pirmajā, otrajā,  jaunajā 2.¹ un trešajā daļā) administratīvā procesa dalībnieki pārsvarā neizmantos iespēju (tiesības) viena mēneša laikā pieprasīt, lai iestāde tos noformē rakstveidā.
Līdz ar to Muitas likumā nepieciešams noteikt, ka lēmumos, kas attiecas uz tiesību normu piemērošanu muitas jomā un nav minēti Muitas likuma 13.¹ panta pirmajā, otrajā, 2.¹ un trešajā daļā, ietver tikai APL 67. panta otrās daļas 1., 2., 8. un 9. punktā minēto informāciju. Proti, ietver tikai iestādes nosaukumu, adresi un adresātu; adresātam uzlikto tiesisko pienākumu, kā arī norādi, kur un kādā termiņā šo administratīvo aktu var apstrīdēt vai pārsūdzēt.
Tādējādi tiktu racionālāk izmantoti iestādes resursi, kā arī administratīvā akta adresātiem un trešajām personām, iepazīstoties ar saturiski nelielāka apjoma dokumentu, būtu nepieciešams mazāks laika patēriņš, lai noskaidrotu, kādas konkrētas tiesiskās attiecības ar administratīvo aktu tiek nodibinātas, grozītas, konstatētas vai izbeigtas vai kāda faktiskā situācija tiek konstatēta.
 

Likumprojekta 3.pants (Muitas likuma 13.¹ pants).

Mazinot administratīvo slogu gan Valsts ieņēmumu dienestam, gan personām, Muitas likums tiek papildināts ar normu, ka lēmumu par muitas deklarācijas grozīšanu, ja papildus aprēķinātie muitas maksājumi ir samaksāti līdz lēmuma izdošanai vai ir samazināti iepriekš aprēķinātie muitas maksājumi, izdod EMDAS, kur izveido lēmumu par muitas deklarācijas grozīšanu. Vienlaikus informācija par muitas deklarācijas grozīšanu un aprēķināto muitas maksājumu precizēšanu personai tiek nosūtīta Valsts ieņēmumu dienesta EDS, ja persona ir tās lietotājs.

Vienlaikus tiek noteikts, ka lēmumos, kas attiecas uz tiesību normu piemērošanu muitas jomā un nav minēti Muitas likuma 13.¹ panta pirmajā, otrajā, 2.¹ un trešajā daļā, ietver tikai APL 67. panta otrās daļas 1., 2., 8. un 9. punktā minēto informāciju. 
 

Likumprojekta 4.pants (Muitas likuma 13.² pants - jauna norma).

Normatīvajos aktos nav noteikts, kādā termiņā dokumenti un cita informācija, ko adresātam paziņo EMDAS, uzskatāma par paziņotu. Tā kā dokumenta un citas informācijas paziņošanas fakts deklarētājam rada juridiskās sekas, ir nepieciešams ieviest paziņošanas prezumpciju attiecībā uz minētajā sistēmā paziņotajiem dokumentiem un citu informāciju.
Piemēram, likuma "Par nodokļiem un nodevām" 7.² panta otrā daļa paredz, ka Valsts ieņēmumu dienesta izdotais administratīvais akts (arī nelabvēlīgs administratīvais akts) un citi lēmumi, dokumenti un informācija nodokļu maksātājam uzskatāma par paziņotu otrajā darba dienā pēc tās ievietošanas Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā.

Likumprojekta 4.pants (Muitas likuma 13.² pants - jauna norma).


Muitas likumā tiek iekļauts jauns 13.² pants paredzot, ka dokumenti un cita informācija, kas paziņota EMDAS, uzskatāma par paziņotu deklarētājam otrajā darba dienā pēc tās ievietošanas minētajā sistēmā.

Likumprojekta 5.pants (Muitas likuma 13.³ pants - jauna norma).

(1) APL 358.pants paredz, ka administratīvo aktu tā adresāts izpilda labprātīgi. Labprātīgi neizpildīta administratīvā akta piespiedu izpildi veic šajā likumā noteiktajā kārtībā, ja likums, uz kura pamata administratīvais akts izdots, nenosaka citu kārtību.
Vienlaikus APL 368.pants nosaka, ka administratīvo aktu, kas uzliek adresātam pienākumu izpildīt noteiktu darbību (arī — izdot noteiktu lietu) vai aizliedz izpildīt noteiktu darbību, izpilda piespiedu kārtā ar aizvietotājizpildes, piespiedu naudas vai tiešā spēka palīdzību.  Izpildiestāde, pamatojoties uz ārējo normatīvo aktu un ņemot vērā lietderības apsvērumus (66.pants), izvēlas piespiedu izpildes līdzekļus, maina tos, līdz sasniedz rezultātu.
Valsts ieņēmumu dienests praksē sastopas ar gadījumiem, kad persona labprātīgi, kā noteikts APL 358. panta pirmajā daļā, neizpilda lēmumu, kas pieņemts, piemērojot tiesību aktus muitas jomā.
Piemēram, tie ir lēmumi par preču iznīcināšanu, kuri pieņemti saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 21. novembra noteikumu Nr. 714 “Kārtība, kādā notiek preču iznīcināšana vai atteikšanās no precēm par labu valstij” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 714) 3.1. apakšpunktu, kurš nosaka, ka saskaņā ar regulas Nr. 952/2013 197. pantu iznīcina ārpussavienības preces, par kurām Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā ir informācija, ka uz tām attiecas regulas Nr. 952/2013 198. panta 1. punkta "b" apakšpunkta "iv" punktā minētie aizliegumi un ierobežojumi un ar konkrētajām precēm nav pieļaujama cita rīcība, kā vien to iznīcināšana. 

Lai Valsts ieņēmumu dienests būtu tiesīgs piemērot APL 368. pantā minētos piespiedu izpildes līdzekļus, Muitas likumā nepieciešams  paredzēt Valsts ieņēmumu dienestam šādas tiesības. 

(2) Lai papildus nodrošinātu iespējamā piespiedu izpildes līdzekļa – piespiedu naudas – efektīvu piemērošanu, būtu lietderīgi noteikt, ja tiek piemērots piespiedu izpildes līdzeklis – piespiedu nauda – līdz piespiedu naudas samaksai personai, kurai piemērota piespiedu nauda, liegts veikt jebkādas darbības muitā, kuru veikšanai personai ir nepieciešams Komisijas 2015. gada 28. jūlija deleģētās regulas (ES) Nr.2015/2446, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) Nr.952/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kuri attiecas uz dažiem Savienības Muitas kodeksa noteikumiem (turpmāk — regula Nr. 2015/2446) 1. panta 18. punktā paredzētais reģistrācijas un identifikācijas numurs (EORI numurs).
APL 370. panta otrā daļa noteic, ka piespiedu naudu var uzlikt atkārtoti, līdz adresāts izpilda vai pārtrauc attiecīgo darbību. Atkārtoti piespiedu naudu var uzlikt ne agrāk kā septiņas dienas pēc iepriekšējās reizes, ja adresāts šo septiņu dienu laikā joprojām nav izpildījis vai nav pārtraucis attiecīgo darbību. Tātad likumdevējs ir paredzējis, ka var būt situācijas, kad piespiedu izpildes līdzeklis – piespiedu nauda – varētu nebūt pietiekami efektīvs un attiecīgi tiesību ierobežojums veikt darbības muitā, kuru veikšanai personai ir nepieciešams regulas 2015/2446 1. panta 18. punktā paredzētais reģistrācijas un identifikācijas numurs (EORI numurs) būtu gan motivējošs, gan samērīgs.

Likumprojekta 5.pants (Muitas likuma 13.³ pants - jauna norma).

Lai Valsts ieņēmumu dienests būtu tiesīgs piemērot APL 368. pantā minētos piespiedu izpildes līdzekļus, Muitas likumā nepieciešams  noteikt, ka lēmumu, kas pieņemti, piemērojot tiesību aktus muitas jomā, piespiedu izpildi veic, piemērojot Administratīvā procesa likumā noteiktos piespiedu izpildes līdzekļus.

Lai veicinātu un motivētu samaksāt piemēroto piespiedu naudu, nepieciešams noteikt, ka līdz piespiedu naudas samaksai personai, kurai piemērota piespiedu nauda, liegts veikt jebkādas darbības muitā, kuru veikšanai personai ir nepieciešams regulas Nr.2015/2446 1. panta 18. punktā paredzētais reģistrācijas un identifikācijas numurs.

Likumprojekta 6.pants (Muitas likuma 13.⁸ pants - jauna norma).

Atbilstoši regulas Nr.952/2013 46.panta 1. un 3.punktam muitas dienesti var veikt jebkuras muitas kontroles, ko tie uzskata par vajadzīgām. Muitas kontroles, jo īpaši, var būt preču pārbaude, paraugu ņemšana, deklarācijā vai paziņojumā ietvertās informācijas pareizības un pilnīguma pārbaude un dokumentu esības, īstuma, pareizības un derīguma pārbaude, uzņēmēju grāmatvedības un citu uzskaites datu pārbaude, transportlīdzekļu apskate, personu nestās vai vestās vai pie personām esošās bagāžas un citu mantu pārbaude, kā arī oficiālu izziņu veikšana un citas līdzīgas darbības.
Muitas kontroles veic saistībā ar kopēju riska pārvaldības sistēmu, pamatojoties uz informācijas apmaiņu starp muitas administrācijām attiecībā uz risku un tā analīzes rezultātiem un nosakot kopējus riska kritērijus un standartus, kontroles pasākumus un prioritārās kontroles jomas.

Saskaņā ar likumu “Par aviāciju” valsts bezpilota gaisa kuģis ir bezpilota gaisa kuģis (izņemot militāro bezpilota gaisa kuģi), kuru attiecīgā lidojuma laikā valsts institūcija izmanto ārkārtas un neatliekamu uzdevumu izpildei atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām funkcijām un uzdevumiem muitas, policijas, valsts drošības, meklēšanas un glābšanas, ugunsdzēsības, civilās aizsardzības, apcietinājuma kā drošības līdzekļa un brīvības atņemšanas kā kriminālsoda izpildes nodrošināšanas, sabiedriskās kārtības pārkāpumu atklāšanas, noziedzīgu nodarījumu atklāšanas, izmeklēšanas un novēršanas, robežkontroles un krasta apsardzes jomā.
Ministru kabineta 2021. gada 29. augusta noteikumu Nr. 429 “Bezpilota gaisa kuģu lidojumu noteikumi” 53. punktā noteikts, ka, veicot valsts bezpilota gaisa kuģu lidojumus, bezpilota gaisa kuģis var būt bez nepieciešamā marķējuma, kā arī aktīvas un atjauninātas tiešās attālinātās identifikācijas sistēmas un vietzinīguma funkcijas vienā no šādiem gadījumiem:
“53.1. ja to paredz normatīvie akti, kas nosaka valsts institūciju funkcijas un uzdevumus muitas, policijas, valsts drošības, meklēšanas un glābšanas, ugunsdzēsības, civilās aizsardzības, apcietinājuma kā drošības līdzekļa un brīvības atņemšanas kā kriminālsoda izpildes nodrošināšanas, sabiedriskās kārtības pārkāpumu atklāšanas, noziedzīgu nodarījumu atklāšanas, izmeklēšanas un novēršanas, robežkontroles un krasta apsardzes jomā vai tas nepieciešams valsts drošības iestāžu funkciju un uzdevumu izpildes nodrošināšanai;
53.2. ja ir cita iespēja identificēt, ka lidojums tiek veikts ar valsts bezpilota gaisa kuģi.”

Muitas likumā nepieciešams nodrošināt tiesisko skaidrību attiecībā uz to, ka muitas dienesta veikta jebkura muitas kontrole, ko tas uzskata par vajadzīgu saskaņā ar regulas Nr.952/2013 46. panta 1. punktu, paredz arī tādu muitas kontroles pasākumu, kas veikts, izmantojot tikai bezpilota gaisa kuģi vai ietverot tā izmantošanu.
Pašlaik bezpilota gaisa kuģi plašāk tiek izmantoti sabiedrībā gan darba, gan izklaides mērķiem. Lai nodrošinātu skaidru un nepārprotamu valsts bezpilota gaisa kuģa, kas lidojuma laikā pilda uzraudzības funkcijas muitas jomā, vizuālu identificēšanu, nepieciešams noteikt attiecīga marķējuma uz tā korpusa nepieciešamību.
Valsts ieņēmumu dienests bezpilota lidaparātu izmanto muitas noliktavu, preču pagaidu uzglabāšanas vietu un brīvo zonu teritoriju novērošanai, veicot preventīvus pasākumus, lai nepieļautu nelikumīgas darbības ar muitas kontrolē esošām precēm. Bezpilota lidaparātu izmanto vietās, kurās ir ierobežotas piekļuves iespējas precēm, neierobežojot komersantu darbību, piemēram, dzelzceļa sastāvu kustībā, bunkurēšanas darbu novērošana akvatorijā, preču iznīcināšana poligonos, kā arī muitas teritorijā pie valsts robežas, lai veiktu tās monitoringu un novērstu iespējamu kontrabandu. Tādējādi, lai Valsts ieņēmumu dienesta bezpilota lidaparāts būtu atpazīstams, ar likumu jānosaka tā marķējums.

Likumprojekta 6.pants (Muitas likuma 13.⁸ pants - jauna norma).

Muitas likumā tiek iekļauta jauna norma, nodrošinot tiesisko skaidrību attiecībā uz to, ka muitas dienesta veikta jebkura muitas kontrole, ko tas uzskata par vajadzīgu saskaņā ar regulas Nr.952/2013 46. panta 1. punktu, paredz arī tādu muitas kontroles pasākumu, kas veikts, izmantojot tikai bezpilota gaisa kuģi vai ietverot tā izmantošanu.
Tiek  noteikts, ka kontrole ar bezpilota lidaparātu visā Latvijas Republikas muitas teritorijā tiek veikta saskaņā ar regulas Nr.952/2013 46. panta 1. un 3. punktu.
 
Vienlaikus, lai Valsts ieņēmumu dienesta bezpilota lidaparāts būtu atpazīstams, Muitas likumā tiek noteikts, ka muitas iestādes bezpilota lidaparāta identificēšanas marķējums ir Latvijas valsts karoga attēls, melns uzraksts uz gaiša fona vai balts uzraksts uz tumša fona “MUITA” un “CUSTOMS” uz bezpilota lidaparāta korpusa.

Likumprojekta 7.pants (Muitas likuma 20.pants).

(1) Muitas kontrolē konstatējot apstākļus, kas liecina, ka saistībā ar preču pārvietošanu, iespējams, ir izdarīts noziedzīgs nodarījums, Valsts ieņēmumu dienests sagatavo un nosūta informāciju izvērtēšanai kompetentajai iestādei. Ja muitas kontrole precēm un transportlīdzeklim ir pabeigta, bet kriminālprocess par konstatētajiem faktiem nav uzsākts, nav pamata attiecīgās preces un transportlīdzekli aizturēt, proti, šajā gadījumā būtu pieņemams lēmums administratīvajā procesā, kurš attiecas uz preču muitošanu. Tā kā informācijas izvērtēšanai lēmuma par kriminālprocesa uzsākšanu vai par atteikumu uzsākt kriminālprocesu pieņemšanai nepieciešams laiks, bet gan preces, gan transportlīdzeklis var būt nepieciešami kriminālprocesā, ir nepieciešams nodrošināt tiesisko pamatu šādu preču un transportlīdzekļu atrašanās muitas uzraudzībā nodrošināšanai.

Līdz ar to nepieciešams Muitas likumā iekļaut jaunu normu nosakot, ka minētās preces un transportlīdzekļi atrodas muitas uzraudzībā līdz turpmāka lēmuma pieņemšanai. 

(2) Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 24. aprīļa Direktīvas (ES) 2024/1226 par noziedzīgu nodarījumu un sodu noteikšanu attiecībā uz Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem un ar ko groza Direktīvu (ES) 2018/1673 (turpmāk – Sankciju direktīva) preambulas 3. apsvērumu, lai nodrošinātu Savienības ierobežojošo pasākumu iedarbīgu piemērošanu, dalībvalstīm ir jāievieš iedarbīgi, samērīgi un atturoši krimināltiesiski un nekrimināltiesiski sodi par minēto Savienības ierobežojošo pasākumu – tostarp tajos noteikto pienākumu, piemēram, ziņošanas pienākumu, – pārkāpumiem. Ir arī nepieciešams, lai minētie sodi risinātu Savienības ierobežojošo pasākumu apiešanas problēmu.
Regulas Nr. 833/2014 8. panta 1. punktā noteikts, ka dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, tai skaitā – attiecīgā gadījumā – kriminālsodiem, ko piemēro par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Paredzētajām sankcijām jābūt iedarbīgām, samērīgām un atturošām. Dalībvalstis arī paredz atbilstīgus pasākumus no šādiem pārkāpumiem gūtu ieņēmumu konfiskācijai.
Regulas Nr. 2024/1865 9. panta 1. punkts noteic, ka dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, tai skaitā kriminālsodiem, ko piemēro par šīs regulas pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Paredzētajām sankcijām jābūt iedarbīgām, samērīgām un atturošām. Dalībvalstis arī paredz atbilstīgus pasākumus no šādiem pārkāpumiem gūtu ieņēmumu konfiskācijai.
Lai transponētu Latvijas tiesību aktos Sankciju direktīvu un izmantotu šīs direktīvas 3. panta 2. punkta “b” apakšpunktā noteikto attiecībā uz rīcības brīvību dalībvalstij paredzēt, ka ES ierobežojošā pasākuma – tirgot, importēt, eksportēt, pārdot, pirkt, nodot, pārvest tranzītā vai transportēt preces, kā arī sniegt starpniecības pakalpojumus, tehniskās palīdzības vai citus ar minētajām precēm saistītus pakalpojumus – pārkāpums nav noziedzīgs nodarījums, ja minētā rīcība ietver preces, pakalpojumus, darījumus vai darbības, kuru vērtība ir mazāka par 10 000 EUR, Tieslietu ministrija ir sagatavojusi likumprojektus “Grozījumi Krimināllikumā”, “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” un “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā”.
Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā paredz noteikt administratīvo atbildību par ES ierobežojošā pasākuma – tirgot, importēt, eksportēt, pārdot, pirkt, nodot, pārvest tranzītā vai transportēt preces, kā arī sniegt starpniecības pakalpojumus, tehniskās palīdzības vai citus ar minētajām precēm saistītus pakalpojumus – pārkāpumu (ja darbības neveido noziedzīga nodarījuma sastāvu). Par kompetento iestādi administratīvā pārkāpuma procesa veikšanā saistībā ar minētajiem pārkāpumiem paredzēts noteikt Valsts ieņēmumu dienestu. Plānots, ka minētie grozījumi stāsies spēkā 2025. gada 20. maijā.
Kad būs stājušies spēkā grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā, Valsts ieņēmumu dienests, konstatējot ES ierobežojošā pasākuma – tirgot, importēt, eksportēt, pārdot, pirkt, nodot, pārvest tranzītā vai transportēt preces, kā arī sniegt starpniecības pakalpojumus, tehniskās palīdzības vai citus ar minētajām precēm saistītus pakalpojumus – pārkāpumu (ja darbības neveido noziedzīga nodarījuma sastāvu), uzsāks administratīvā pārkāpuma procesu.
Tā kā preces, uz kurām attiecas ES ierobežojošais pasākums, administratīvā pārkāpuma procesā būs vai nu administratīvā pārkāpuma izdarīšanas rezultātā iegūtā manta (ja pārkāpums izpaudies kā preču pirkšana) (Administratīvās atbildības likuma (turpmāk - AAL) 84.panta pirmā daļa), vai arī ar administratīvo pārkāpumu saistīta manta (ja pārkāpums izpaudies, piemēram, kā preču importēšana, pārvadāšana, pakalpojuma sniegšana saistībā ar precēm) (AAL 86.panta pirmā daļa), administratīvā pārkāpuma procesā izlemjams par rīcību ar minēto mantu. Ņemot vērā, ka ir iespējama minēto preču konfiskācija (AAL 83.pants, 84.panta otrā daļa un 86.panta otrā daļa), preces administratīvā pārkāpuma procesā ir jāizņem (AAL 111.panta pirmā daļa).
Mantu, kas tiks izņemta administratīvo pārkāpumu procesos par ES ierobežojošo pasākumu pārkāpšanu, Valsts ieņēmumu dienests atbilstoši Ministru kabineta 2020. gada 30. jūnija noteikumu Nr. 413 “Noteikumi par rīcību ar administratīvo pārkāpumu lietās izņemto mantu un dokumentiem” 7. punktam nodos glabāšanā Nodrošinājuma valsts aģentūrai, jo minēto mantu nav iespējams uzglabāt kopā ar administratīvā pārkāpuma lietu vai speciāli šim nolūkam ierīkotā glabāšanas vietā.
Prognozējams, ka, stājoties spēkā minētajiem likumprojektiem, Nodrošinājuma valsts aģentūrai varētu palielināties izdevumi par administratīvo pārkāpumu procesos izņemtās mantas uzglabāšanu. No informācijas, ko Nodrošinājuma valsts aģentūra sniegusi Valsts ieņēmumu dienestam, ir konstatējams, ka jau šobrīd Nodrošinājuma valsts aģentūras noliktavu telpas un teritorijas ir noslogotas un, pieaugot administratīvo pārkāpumu procesos izņemtās mantas apjomam, Nodrošinājuma valsts aģentūrai nebūs iespējams nodrošināt administratīvo pārkāpumu procesos par ES ierobežojošo pasākumu pārkāpšanu izņemtās mantas pārņemšanu un uzglabāšanu.
Šobrīd grūti prognozēt, cik liels pēc 2025. gada 20. maija būs izņemtās mantas apjoms un kāda veida manta tiks izņemta administratīvo pārkāpumu procesos par ES ierobežojošo pasākumu pārkāpšanu, jo līdz ar jaunu sankciju ieviešanu palielinās ES ierobežojošajiem pasākumiem (sektorālajām sankcijām) pakļauto preču veidi.
Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta veiktajos kontroles pasākumos iepriekš ir konstatēts, ka gada laikā pārkāpumu skaits varētu sasniegt aptuveni 1920 gadījumu, kad būtu nepieciešams sākt administratīvo pārkāpumu procesus un izņemt mantu.
Saskaņā ar regulas Nr. 952/2013 198. panta 1. punkta “b” apakšpunkta “iv” punktu muitas dienesti veic visus vajadzīgos pasākumus – tostarp konfiskāciju un pārdošanu vai arī iznīcināšanu –, lai atsavinātu preces, ja uz precēm attiecas aizliegumi vai ierobežojumi. Nedz regula Nr. 952/2013, nedz arī regulas Nr.952/2013 5.panta 2.punktā minētie citi normatīvie akti muitas jomā neietver jēdzienu “aizliegumi” un “ierobežojumi” satura skaidrojumu. Finanšu ministrijas ieskatā, šo jēdzienu saturā ietilpst jebkādi uz konkrētajām precēm konkrētajās situācijās attiecināmie aizliegumi un ierobežojumi, tostarp regulā Nr. 833/2014 un regulā Nr. 2024/1865 noteiktie aizliegumi pirkt, iegādāties, importēt, nodot, transportēt preces. Tādējādi ES sektorālajām sankcijām pakļautās preces, ja tās tiek ievestas ES muitas teritorijā, iegūst tādu preču statusu, kuras saskaņā ar regulas Nr. 952/2013 198. panta 1. punkta “b” apakšpunkta “iv” punktu ir preces, attiecībā uz kurām muitas dienestiem jāveic visi vajadzīgie pasākumi, tostarp konfiskācija vai iznīcināšana.
Vērtējot, kāda procesa ietvaros būtu konfiscējamas preces, uz kurām attiecas ES sektorālās sankcijas, ņemot vērā normatīvo aktu hierarhiju (salīdzinot AAL un ES regulu juridisko spēku), secināms, ka konfiskācijai administratīvā procesā dodama priekšroka salīdzinājumā ar konfiskāciju administratīvā pārkāpuma procesā.
Tā kā lēmums par preču konfiskāciju tiktu pieņemts administratīvajā procesā un attiecīgi tas būtu apstrīdams un pārsūdzams tiesā, būtu jāparedz, ka līdz brīdim, kad lēmums (administratīvais akts) kļūst nepārsūdzams vai neapstrīdams, preces uzglabā (uzglabāšanu nodrošina) preču valdītājs (atkarībā no konkrētās situācijas – pārvadātājs, importētājs, muitas noliktavas atļaujas turētājs, pagaidu uzglabāšanas vietas atļaujas turētājs, brīvās zonas uzņēmums).
Lai nodrošinātu preču atrašanos muitas uzraudzībā, kā to noteic regulas Nr. 952/2013 134. panta 1. punkts, ārpussavienības preces būtu uzglabājamas vietā, kas paredzēta ārpussavienības preču uzglabāšanai (preču pagaidu uzglabāšanas vietā, muitas noliktavā, brīvajā zonā).
Saskaņā ar AAL 76. panta pirmo daļu kopsakarā ar šā likuma 75. panta pirmās daļas 4. punktu summas, kas radušās sakarā ar administratīvā pārkāpuma lietā izņemtās mantas un dokumentu nodošanu glabāšanā, glabāšanu, iznīcināšanu un realizāciju, atlīdzināšanas pienākums gulstas uz sodīto personu. Uzliekot personai, kurai adresēts lēmums par ES sektorālajām sankcijām pakļauto preču konfiskāciju, pienākumu nodrošināt tādu preču uzglabāšanu, uz kurām attiecas lēmums par to konfiskāciju, faktiski minētajai personai netiek radīti lielāki izdevumi, kādi tie būtu, ja preces tiktu konfiscētas administratīvā pārkāpuma procesā. Iespējams, ka lēmuma par preču konfiskāciju adresāts pat atrastu saimnieciski izdevīgāku risinājumu preču uzglabāšanai, nekā to spētu nodrošināt Nodrošinājuma valsts aģentūra. Turklāt, nosakot, ka preču uzglabāšanu nodrošina lēmuma par preču konfiskāciju adresāts, valstij neradīsies izdevumi, tostarp neradīsies papildus slogs Nodrošinājuma valsts aģentūrai, un attiecīgi izpaliks ar izdevumu piedziņu saistītā problemātika.

Regulas Nr. 952/2013 197. pantā noteikts: ja muitas dienestiem ir pamatoti iemesli tā rīkoties, tie var pieprasīt, lai muitai uzrādītās preces tiktu iznīcinātas, un muitas dienesti par to attiecīgi informē preču valdītāju. Iznīcināšanas izmaksas sedz preču valdītājs.
MK noteikumu Nr. 714 3.1. apakšpunkts noteic, ka saskaņā ar regulas Nr. 952/2013 197. pantu iznīcina ārpussavienības preces, par kurām Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā ir informācija, ka uz tām attiecas regulas Nr. 952/2013 198. panta 1. punkta “b” apakšpunkta “iv” punktā minētie aizliegumi un ierobežojumi, un ar konkrētajām precēm nav pieļaujama cita rīcība, kā vien to iznīcināšana.
Valsts ieņēmumu dienests praksē ir konstatējis gadījumus, ka preces, uz kurām attiecas ES sektorālās sankcijas, nav iespējams realizēt, jo tās nav iespējams laist brīvā apgrozībā (regulas Nr.952/2013 201.pants). Tas attiecas uz precēm, kuras ir pakļautas kādiem īpašiem ES uzraudzības pasākumiem, piemēram, atbilstības novērtēšanai, sertifikācijai, marķēšanai. Ja preces neatbilst tiesību normās par uzraudzības pasākumu piemērošanu noteiktajam, preces nav atļauts laist tirgū ES un attiecīgi saskaņā ar tiesību aktiem muitas jomā tās nav ļauts laist brīvā apgrozībā.
Ja persona minēto lēmumu neizpilda, būtu piemērojami APL 368. pantā paredzētie administratīvā akta piespiedu izpildes līdzekļi.
Turklāt no ekonomikas viedokļa pirkšanas un pārdošanas darījumi, tostarp arī aizliegti darījumi, tiek veikti ar mērķi gūt peļņu, un tieši peļņas no darījuma gaidas ir stimulējošs faktors, kas vedina pārkāpt sankcijas.
No minētā secināms, ka tādu apstākļu radīšana, kuriem pastāvot reāla peļņas gūšana būtu nevis pašsaprotama, bet gan nejaušu apstākļu rezultāts un aizliegtie darījumi visbiežāk garantēti sagādātu zaudējumus aizliegtajos darījumos iesaistītajām pusēm, iespējams, veicinātu personas atturēties no šādu riskantu darījumu veikšanas.
Tādējādi ES sektorālajām sankcijām pakļauto preču konfiskācija vai iznīcināšana administratīvā procesa ietvaros, pamatojoties attiecīgi uz regulas Nr. 952/2013 198. panta 1. punkta “b” apakšpunkta “iv” punktu un 197. pantu, ne vien racionalizētu preču konfiskācijas un iznīcināšanas procesu, samazinātu valsts izdevumus, nepalielinātu darba apjomu Nodrošinājuma valsts aģentūrai, bet arī kalpotu kā preventīvs līdzeklis (pamudinājums) ES sektorālo sankciju ievērošanas veicināšanai.
 

Likumprojekta 7.pants (Muitas likuma 20.pants). 

(1) Nepieciešams nodrošināt tiesisko pamatu muitošanai pakļauto preču un transportlīdzekļu (ja ir pamatotas aizdomas, ka saistībā ar šo preču pārvietošanu ir izdarīts noziedzīgs nodarījums) atrašanos muitas uzraudzībā, līdz tiek pieņemts attiecīgs lēmums.

Līdz ar to Muitas likums jāpapildina ar normu, ka muitošanai pakļautas preces un transportlīdzekļi, kuros atrodas muitošanai pakļautas preces, ja ir pamatotas aizdomas, ka saistībā ar šo preču pārvietošanu ir izdarīts noziedzīgs nodarījums, atrodas muitas uzraudzībā līdz tiesību aizsardzības iestādes lēmuma par turpmāku rīcību ar minētajām precēm un transportlīdzekļiem pieņemšanai.

(2) Tā kā Valsts ieņēmumu dienests ar 2025.gada 20.maiju kļūs par kompetento iestādi administratīvā pārkāpuma procesa veikšanā saistībā ar sankciju pārkāpumiem, nepieciešams Muitas likumā noteikt, ka Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par sankcijām pakļauto preču konfiskāciju vai par šo preču iznīcināšanu.

Vienlaikus, ņemot vērā, ka administratīvā procesa ietvaros preces ir jāizņem, jārisina jautājums par šo preču uzglabāšanu Muitas likumā paredzot, ka šādu preču uzglabāšanu nodrošina lēmuma adresāts (uzglabāšanu nodrošina līdz brīdim, kad lēmums kļūst izpildāms). Papildus jāparedz, ka muitas iestādei ir tiesības pieprasīt, lai preces, par kurām pieņemts lēmums par konfiskāciju vai par šo preču iznīcināšanu, pārvietotu uz īpašu muitas iestādes uzraudzībā esošu vietu. 

Likumprojekta 8.pants (Muitas likuma 23.⁶ pants - jauna norma). 

Latvija ir ratificējusi Pasaules Veselības organizācijas Vispārējās konvencijas par tabakas uzraudzību 2012. gada 12. novembra Protokolu par tabakas izstrādājumu nelikumīgas tirdzniecības ierobežošanu (turpmāk – Protokols). Saskaņā ar likuma “Par Protokolu par tabakas izstrādājumu nelikumīgas tirdzniecības ierobežošanu” 3. pantu to Protokolā paredzēto saistību izpildi, kuras nav minētas šā likuma 2. pantā, koordinē Valsts ieņēmumu dienests.
Saskaņā ar Protokola 12. pantu dalībvalstīm ir pienākums aizliegt tabakas izstrādājumu sajaukšanu ar citiem, ar tabaku nesaistītiem izstrādājumiem vienā konteinerā vai citā līdzīgā transportēšanas vienībā, ja šie izstrādājumi tiek izvesti no brīvās zonas. Protokola 14. pantā noteikts, ka katra puse, ņemot vērā savus valsts tiesību pamatprincipus, pieņem tādus likumdošanas un citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai visas turpmāk norādītās darbības atzītu par prettiesiskām savos valsts tiesību aktos.
Lai nodrošinātu saistību, kas izriet no Protokola ratifikācijas, izpildi, Protokola 12. panta otrajā daļā noteiktais ir jāiestrādā nacionālajā normatīvajā aktā.
Tā kā preču izvešanas no brīvajām zonām uzraudzība ir muitas funkcija, attiecīgais regulējums būtu iekļaujams Muitas likumā.
 

Likumprojekta 8.pants (Muitas likuma 23.⁶ pants - jauna norma). 

Lai nodrošinātu saistību, kas izriet no Protokola ratifikācijas, izpildi, Muitas likumā nepieciešams paredzēt aizliegumu izvest tabakas izstrādājumus no brīvās zonas transportlīdzeklī (konteinerā, kravas kastē vai citā transportēšanas vienībā) kopā ar tādām precēm, kuras nav tabakas izstrādājumi.

Likumprojekta 9.pants (Muitas likuma 25.pants); likumprojekta 15.pants.
 
Normas mērķis ir veicināt atzītā saņēmēja statusa izmantošanu, lai tiem komersantiem, kuri ir atļaujas muitas noliktavas vai pagaidu uzglabāšanas vietas darbībai, kā arī atļaujas licencētas komercdarbības veikšanai brīvās zonas režīmā turētāji, minētās atļaujas tiktu savienotas arī ar atzītā saņēmēja statusu.
Ja kravu, kas no nosūtītāja muitas iestādes tiek pārvietota ar autotransportu vai dzelzceļa transportu parastajā kārtībā, nesaņem atzītais saņēmējs, tad krava jānogādā muitas iestādē, jāuzrāda konkrētā galamērķa muitas kontroles punktā un jāveic visas formalitātes. Minētais aizņem daudz ilgāku laiku īpaši šobrīd, kad muitai trūkst resursu, vienlaikus tas arī ir slogs gan uzņēmējiem, gan arī Valsts ieņēmumu dienestam.
Savukārt, ja muitas noliktavas atļaujas turētājs vienlaicīgi ir arī atzītā saņēmēja statusa turētājs, tad viņš šo tranzīta procedūru saņem savā teritorijā, kravu neuzrāda galamērķa muitas iestādē, kā arī, ja nepieciešams, muitas kontroli muita nodrošina tajā vietā, kur atrodas krava. Līdz ar to samazinās kravas dīkstāve, tā ātrāk tiek nogādāta galamērķī. Precīzāk iespējams pārliecināties, vai šī tranzīta procedūrā esošā krava atbilst deklarācijā norādītajiem datiem. Komersanti, kas saņēmuši atzītā saņēmēja statusu, tiek uzskatīti par uzticamiem muitas sadarbības partneriem, jo viņi ir izpildījuši noteiktas prasības. Atzītā saņēmēja statusa turētājiem ir daudz vairāk priekšrocību iepretim tiem, kuri formē kravas parastajā kārtībā.
Nosacījumi atzītā komersanta statusa iegūšanai ir viegli izpildāmi. Lielākā daļa no esošajiem atļaujas muitas noliktavas vai pagaidu uzglabāšanas vietas darbībai, kā arī atļaujas licencētas komercdarbības veikšanai brīvās zonas režīmā turētājiem ir spējīgi nodrošināt atzītā saņēmēja statusa saņemšanas prasību izpildi, turklāt tas neprasa saņemt papildus galvojumu vai papildus finansiālo iesaisti.
Tāpēc normatīvajā regulējumā būtu jāparedz, ka tranzīta pārvadājumiem ar autotransportu vai dzelzceļa transportu līdz muitas noliktavai, pagaidu uzglabāšanas vietai vai brīvajai zonai, kas tiek veikti parastās tranzīta procedūras vai TIR režīmā, komersanti vienlaikus ar atļauju muitas noliktavas vai pagaidu uzglabāšanas vietas darbībai, kā arī licencētas komercdarbības veikšanai brīvās zonas režīmā, iegūst arī atzītā saņēmēja statusu. Līdz ar to komersanti paši var pieņemt kravas, kas tiek piegādātas uz attiecīgajām vietām, un pabeigt tranzīta procedūru. Ar preču uzskaites veikšanu arī nerastos problēmas, jo, novietojot kravas muitas noliktavā, pagaidu uzglabāšanas vietā vai brīvajā zonā, minētās procedūras ir jāpiesaka un jāveic attiecīgas darbības, līdz ar to darbības saistībā ar atzītā saņēmēja statusu nebūs papildus slogs.
Muitā ir rindas deklarāciju noformēšanai un muitas kontroles veikšanai kravām, līdz ar to komersantiem, kuriem ir iespējas un atbilstoša infrastruktūra, būtu lietderīgi izmantot atzītā saņēmēja statusu. Šāda prakse, ka atzītā saņēmēja statuss ir apvienots ar citām muitas atļaujām, ir Nīderlandē un arī Igaunijā, kur vienlaikus ar atļauju muitas noliktavas vai pagaidu uzglabāšanas vietas darbībai jāsaņem atzītā saņēmēja statuss.
Nosacījumi attiektos uz gadījumiem, ja krava paredzēta izkraušanai muitas noliktavā, pagaidu uzglabāšanas vietā vai brīvajā zonā Latvijā. Šādā gadījumā, noliktavas turētājs varēs savā teritorijā saņemt tranzīta kravas, ja komersantam būs arī atzītā saņēmēja statuss. Nosacījumi neierobežos arī tās iespējas, kas paredzētas regulā Nr.952/2013, proti, pārvietot preces no robežas, piemēram, uz muitas noliktavu muitas noliktavas procedūrā, kā arī pārvietot preces starp pagaidu uzglabāšanas vietām vienkāršotā veidā vai ar attiecīgu dokumentu.

Vienlaikus, ņemot vērā biedrības "Latvijas Stividorkompāniju asociācija" aicinājumu ar minēto normu nepieļaut būtisku sloga palielināšanu ostā strādājošiem termināļiem un neierobežot konkurenci, kas izveidojusies starp uzņēmējiem ar atzītā saņēmēja statusu, būtu nepieciešams normatīvajā regulējumā paredzēt iespēju preces, izmantojot atzītā saņēmēja statusu, saņemt ne vien pagaidu uzglabāšanas vietas atļaujas vai muitas noliktavas atļaujas, vai atļaujas komercdarbības veikšanai brīvās zonas režīmā turētājam, bet arī jebkuram citam atzītajam saņēmējam, ja Valsts ieņēmumu dienestā tiek iesniegts apliecinājums piekrišanai, ka attiecīgajā muitas noliktavā, pagaidu uzglabāšanas vietā vai brīvajā zonā minēto preču saņemšanai atzītā saņēmēja statusu ir tiesīga izmantot cita (konkrētā) persona.

Lai komersantiem būtu iespēja sagatavoties, Muitas likumā jāparedz, ka norma stājas spēkā 2027.gada 1.janvārī. 

Priekšlikums prezentēts un guvis atbalstu arī Finanšu ministrijas Konsultatīvās padomes muitas politikas jomā 2024.gada 11.aprīļa sēdē.

Likumprojekta 9.pants (Muitas likuma 25.pants); likumprojekta 15.pants.

Lai veicinātu atzītā saņēmēja statusa izmantošanu, tādejādi mazinot administratīvo slogu gan Valsts ieņēmumu dienestam, gan arī komersantiem, Muitas likumā tiek iekļauta jauna norma, ka preču, kas tranzīta procedūrā tiek pārvietotas ar autotransportu vai dzelzceļa transportu, ja tās pēc tranzīta procedūras pabeigšanas uzglabā brīvajā zonā vai pagaidu uzglabāšanas vietā, vai muitas noliktavā, saņemšanai un tranzīta procedūras noslēgšanai jāizmanto atzītā saņēmēja statusu, izņemot gadījumus, kad tas nav atļauts. Proti, gadījumi, kad nav atļauts izmantot atzītā saņēmēja statusu noteikti Ministru kabineta 2017. gada 22. augusta noteikumu Nr.499 "Muitas atļauju noteikumi" (turpmāk - MK noteikumi Nr.499) 23.punktā, kas paredz, ka atzītā saņēmēja statusu neizmanto attiecībā uz stratēģiskas nozīmes precēm; radioaktīvām vielām, kodolmateriāliem un citiem jonizējošā starojuma avotiem; ozona slāni noārdošām vielām, kuru imports, eksports vai tranzīts ir aizliegts vai ierobežots saskaņā ar normatīvajiem aktiem; bīstamām ķīmiskām vielām, kuru imports, eksports vai tranzīts ir aizliegts vai ierobežots saskaņā ar normatīvajiem aktiem; narkotiskajām un psihotropajām vielām un zālēm, kas satur narkotiskās vai psihotropās vielas; Kimberli procesa sertifikācijas sistēmai pakļautiem neapstrādātiem dimantiem, kā arī citām precēm, kuru imports, eksports vai tranzīts ir aizliegts vai ierobežots saskaņā ar normatīvajiem aktiem.
Ja pagaidu uzglabāšanas vietas atļaujas vai muitas noliktavas atļaujas, vai atļaujas komercdarbības veikšanai brīvās zonas režīmā turētājs atzītā saņēmējs statusu neizmanto, tad Valsts ieņēmumu dienestā iesniedz apliecinājumu piekrišanai, ka attiecīgajā pagaidu uzglabāšanas vietā vai muitas noliktavā, vai brīvajā zonā atzītā saņēmēja statusu ir tiesīga izmantot cita (konkrētā) persona.

Vienlaikus Muitas likums tiek papildināts ar pārejas noteikumu, ka norma stājas spēkā 2027.gada 1.janvārī.

Likumprojekta 10.pants (Muits likuma 25.² pants - jauna norma); likumprojekta 15.pants.

Regulas Nr. 952/2013 18. panta 1. punkts paredz, ka ikviena persona var iecelt sev pārstāvi muitā. Šāda pārstāvība var būt tieša – tad pārstāvis muitā rīkojas citas personas vārdā un tās uzdevumā – vai netieša – tad pārstāvis muitā rīkojas savā vārdā, bet citas personas uzdevumā.

Praksē ir konstatēts, ka, nodrošinot pārstāvības pakalpojumus muitā, tiek sniegts nekvalitatīvs pārstāvības pakalpojums (tai skaitā attiecībā uz muitas deklarācijas aizpildīšanu), proti, deklarētāja pārstāvja sagatavotā muitas deklarācija satur kļūdas, kas rada lieku administratīvo slogu muitas iestādei deklarācijas labošanas procesa administrēšanai pēc preču izlaišanas un rada pamatu deklarētāja administratīvai atbildībai saskaņā ar Muitas likuma 29. panta trešo daļu.
Analizējot veiktos labojumus muitas deklarācijās par 2024. gada pirmajiem sešiem mēnešiem, konstatēts, ka 70 % neatbilstību radušās pārstāvja kļūdu dēļ. Raksturīgākās kļūdas ar budžeta ieņēmumu zaudējumiem līdz 150 euro ir nekorekti noteikta deklarētās preces muitas vērtība; nav pievienoti preču rēķini un pilnvaras vai pievienoti neatbilstoši preču rēķini un pilnvaras; norādīts neatbilstošs preces neto vai bruto svars; nekorekti norādīti pavaddokumentu kodi; pievienoti maksājumu uzdevumi, kas ir par mazāku summu nekā aprēķinātais nodokļu apmērs.
Savukārt raksturīgākās kļūdas ar budžeta ienākumu zaudējumiem virs 150 euro ir nekorekti norādīts preces Kombinētās nomenklatūras kods, papildprocedūras kods vai rēķina valūta; neatbilstoši piemērota preces izcelsme un muitas nodokļa preferenciālā likme; nepareizi vai vispār nav pievienotas darījuma vērtībai pieskaitāmās izmaksas, piemēram, transporta, apdrošināšanas izmaksas.
Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes struktūrvienības, kuras labo un anulē muitas deklarācijas pēc preču izlaišanas, kā arī veic cita veida pēcmuitošanas pārbaudes, 2024. gada pirmajos sešos mēnešos laboja 1056 eksporta deklarāciju un 1120 importa deklarāciju, kā arī anulēja 750 eksporta deklarācijas un 76 importa deklarācijas. 68 % importa deklarāciju gadījumā un 74,1 % eksporta deklarāciju gadījumā labošana/anulēšana veikta deklarācijām, kuras iesniegtas, izmantojot pārstāvja muitā pakalpojumus. Labošanai/anulēšanai pēcmuitošanā vidēji dienā tiek iesniegtas 20 eksporta deklarācijas un 14 importa deklarācijas, 85 % gadījumu importa deklarācijas labojumu rezultātā ir koriģēti muitas maksājumi, kas rada nopietnu slogu muitas iestādei, jo, lai apstiprinātu prasītos labojumus/anulēšanu muitas deklarācijās, jāveic apjomīga un detalizēta datu pārbaude. Minētais norāda uz riskiem muitas nodokļa iekasēšanā gadījumos, kad tiek izmantoti pārstāvības muitā pakalpojumi. Turklāt 30 % pieteikums deklarācijas labošanai iesniegts tajā pašā dienā vai 3 darbdienu laikā pēc preču izlaišanas muitas procedūrā.

Regula Nr. 952/2013 ļauj dalībvalstīm paredzēt nosacījumus, ar kādiem pārstāvis muitā var sniegt pakalpojumus. Proti, atbilstoši regulas Nr. 952/2013 18. panta 3. punktam dalībvalstis saskaņā ar Savienības tiesību aktiem var paredzēt nosacījumus, ar kādiem pārstāvis muitā var sniegt pakalpojumus dalībvalstī, kurā tas veic uzņēmējdarbību. Minētās normas ieviešana nacionālajā regulējumā būtiski mazinātu administratīvo slogu Valsts ieņēmumu dienestam, nodrošinātu kvalitatīvu pārstāvības pakalpojumu sniegšanu, tādejādi aizsargājot muitas klientu intereses, kā arī tiktu sakārtota uzņēmējdarbības vide un sistēma pārstāvības pakalpojumu jomā.
Normas izstrādei tika izveidota darba grupa, kurā piedalījās Valsts ieņēmumu dienesta, Finanšu ministrijas, Satiksmes ministrijas un nozares pārstāvji. Četrās darba grupas sēdēs notika aktīvas diskusijas, viedokļu apmaiņa un nozares priekšlikumu izvērtēšana sistēmas sakārtošanai. Rezultātā tika nolemts iekļaut Muitas likumā normu paredzot, ka pārstāvja muitā pakalpojumus varēs sniegt personas, kas ir reģistrētas Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārstāvju pakalpojumu sniedzēju reģistrā. Vienlaikus būs nepieciešami grozījumi MK noteikumos Nr.499, iekļaujot tajos jaunu sadaļu ar kritērijiem personas atzīšanai par tiesīgu sniegt pārstāvības pakalpojumus. 
Iniciatīva tika izskatīta arī Finanšu ministrijas Konsultatīvajā padomē muitas politikas jomā un Valsts ieņēmumu dienesta Muitas un uzņēmēju konsultatīvajā padomē.

Apzinot situāciju citās dalībvalstīs, konstatēts, ka ir dalībvalstis, kurās šis regulējums jau pastāv, un tas ir dažāds. Ir valstis, kurās tiek piešķirts identifikācijas numurs, atsevišķās valstīs nepieciešama speciāla atļauja, vēl citās tiek piešķirta licence un jāsertificē arī darbinieki. Kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā muitas pārstāvis ir reglamentēta profesija. 
Piemēram, Francijā pārstāvības pakalpojuma sniedzējiem jābūt  reģistrētiem un jāsaņem atļauja - reģistrētā muitas pārstāvja atļauja. Atļauju izsniedz starpreģionālais muitas direktorāts un muitas pārstāvis ir reglamentēta profesija.
Itālijā muitas brokeriem jābūt reģistrētiem Profesionāļu reģistrā un jāsaņem sertifikāts. Muitas brokera sertifikātu/reģistrāciju piešķir pēc valsts eksāmena  nokārtošanas. Muitas brokeri ir pakļauti muitas apmācības prasībām, lai nodrošinātu, ka iegūtās zināšanas tiek regulāri atjauninātas.
Igaunijā noteikumi pārstāvības pakalpojuma sniegšanai iekļauti Muitas likumā. Pakalpojumus sniedz muitas aģentūras, kas darbojas ar sertificētu muitas aģentu starpniecību. Muitas aģentūras darbībai nepieciešama Muitas un nodokļu administrācijas izsniegta licence. Licenci neizsniedz, ja personai ir nodokļu parādi par nodevām, kas maksājamas, ievedot vai eksportējot preces; un ja persona neatbilst Muitas kodeksa 39. panta a) punktā noteiktajai prasībai (nav nopietnu vai atkārtotu muitas vai nodokļu pārkāpumu). Muitas aģents ir fiziska persona, kura ir nokārtojusi muitas aģenta eksāmenu un kurai muitas iestādes ir izsniegušas atbilstošo sertifikātu.


Ieviešot šādu regulējumu ilgtermiņā uzlabosies uzņēmējdarbības vide – no pakalpojumu tirgus tiks izslēgti negodprātīgi un nepietiekami kvalificēti pārstāvības muitā pakalpojumu sniedzēji. Tiks nodrošināts, ka saņemot kvalitatīvus pārstāvības pakalpojums, tiek aizsargātas muitas klientu intereses un stiprināta sabiedrības uzticība valsts pārvaldei, t.sk., muitas dienestam. Vienlaikus, novēršot nelegālu pakalpojumu sniegšanu, tiks ierobežota ēnu ekonomika.

Ar normas ieviešanu, tiks būtiski samazināts administratīvais slogs Valsts ieņēmumu dienestam un tiks atbrīvoti resursi, kurus varēs novirzīt sadarbības stiprināšanai ar muitošanas pārstāvjiem (kas ir muitas galvenie sadarbības partneri). Radīsies iespēja organizēt apmācības, lai paaugstinātu muitas pārstāvju zināšanu līmeni, vienlaikus ekonomējot muitas resursus un mazinot iespējamo pārkāpumu vai kļūdu iespējamību muitas formalitāšu kārtošanas procesā. Izvērtētie un akceptētie muitas pārstāvji nodrošinās sakārtotu pakalpojumu tirgu.

Vienlaikus, aizsargājot muitas klientu, proti, deklarētāju (importētāji/eksportētāji un to pārstāvji) intereses un nodrošinot, ka muitas klienti saņem kvalificētus pārstāvības muitā pakalpojumus, ar normu tiktu stiprināts koncepts “Pazīsti savu klientu”. Minētā koncepta mērķis ir rūpēties par sakārtotu vidi muitas jomā, muitas klientu interesēm un novērst/samazināt iespējamību sniegt un saņemt nekvalitatīvus pārstāvju pakalpojumus. To nodrošinās publiski pieejama informācija par pārstāvības pakalpojumu sniedzējiem, kurus akceptējusi muitas iestāde (pārstāvības pakalpojumu sniedzēju muitā reģistrs).

Lai veicinātu muitā sniegtā pārstāvības pakalpojuma kvalitāti, proti, nodrošinātu, ka pārstāvības muitā pakalpojumus sniedz kvalificētas un pārbaudītas personas, kas pārzina muitas procedūras un tiesību aktus, mazinot iespējamo pārkāpumu vai kļūdu iespējamību muitas formalitāšu kārtošanas procesā, aizsargājot klientu intereses un stiprinot sabiedrības uzticību valsts pārvaldei, t.sk. muitas dienestam, nepieciešams noteikt prasības pakalpojumu sniedzējam. Nepieciešams noteikt obligātos kritērijus personas atzīšanai par tiesīgu sniegt pārstāvības pakalpojumus un prasības personai, kas vēlas sniegt pārstāvības pakalpojumus un atbilst noteiktajiem kritērijiem, būt obligāti reģistrētai attiecīgā reģistrā. Vienlaikus nosakāmi arī kritēriji personas izslēgšanai no attiecīgā reģistra, tādējādi liedzot personai sniegt pārstāvības pakalpojumus. 

Likumprojekta 10.pants (Muitas likuma 25.² pants - jauna norma); likumprojekta 15.pants.

Mazinot administratīvo slogu Valsts ieņēmumu dienestam, pilnveidojot uzņēmējdarbības vidi un sistēmu pārstāvības pakalpojumu sniegšanas jomā un vienlaikus nodrošinot kvalitatīvu pārstāvības pakalpojumu sniegšanu, tādejādi aizsargājot muitas klientu intereses nepieciešams Muitas likumā ieviest regulas Nr. 952/2013 18. panta 3. punktā paredzēto nosacījumu, ka dalībvalstis saskaņā ar Savienības tiesību aktiem var paredzēt nosacījumus, ar kādiem pārstāvis muitā var sniegt pakalpojumus dalībvalstī, kurā tas veic uzņēmējdarbību.

Ar minēto normu tiks veicināta pārstāvju muitā pakalpojumu sniegšanas pārskatāmība un nodrošināts, ka:
1) pārstāvības muitā pakalpojumus sniedz kvalificētas un pārbaudītas personas, kas pārzina muitas procedūras un tiesību aktus, mazinot iespējamo pārkāpumu vai kļūdu iespējamību muitas formalitāšu kārtošanas procesā,
2) muitas klienti var pārliecināties par pakalpojumu sniedzēja kompetenci un uzticamību, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvības pakalpojumu sniedzēju reģistru,
3) tiek ierobežota ēnu ekonomika, t.i., novērsta nelicencētu vai nelegālu pakalpojumu sniegšana,
4) uzraudzības muitas iestāde var sekot līdzi pārstāvības muitā pakalpojumu sniedzēju darbībai un saukt tos pie atbildības gadījumos, kad izdarīti pārkāpumi,
5) tiek aizsargātas klientu intereses un stiprināta sabiedrības uzticība valsts pārvaldei, t.sk. muitas dienestam, kā arī nodrošināta koncepta “Pazīsti savu klientu” stiprināšana.

Muitas likumā tiks noteikts, ka pārstāvja muitā pakalpojumus ir tiesīga sniegt persona, kura ir reģistrēta Pārstāvju muitā pakalpojumu sniedzēju reģistrā. Reģistru uzturēs Valsts ieņēmumu dienests un savā tīmekļvietnē publicēs informācija par pārstāvja muitā pakalpojumu sniedzēja reģistrāciju reģistrā. 

Vienlaikus nepieciešams paredzēt Ministru kabinetam deleģējumu noteikt nosacījumus un kārtību pārstāvja muitā pakalpojuma sniedzēja reģistrēšanai reģistrā un izslēgšanai no reģistra, kā arī kārtību, kādā reģistrā reģistrētā persona paziņo par izmaiņām reģistrācijas nosacījumos. Tāpat arī Valsts ieņēmumu dienesta  tīmekļvietnē publicējamās ziņas par  pārstāvja muitā pakalpojumu sniedzēja reģistrāciju reģistrā.
Minēto plānots iekļaut MK noteikumos Nr. 499.

Pārejas noteikumos nepieciešams paredzēt, ka norma stājas spēkā 2027.gada 1.jūnijā.

Likumprojekta 11.pants (Muitas likuma 28.pants).

Muitas likuma 28.panta pirmā daļa paredz, no kādiem normatīvajiem aktiem izriet nepieciešamība Valsts ieņēmumu dienestam vērtēt nosacījumus par nopietniem, atkārtotiem un maznozīmīgiem muitas vai nodokļu noteikumu pārkāpumiem. Tie ir regula Nr. 952/2013; regula Nr.  2015/2446; Komisijas 2015. gada 24. novembra īstenošanas regula (ES) 2015/2447, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes regulā (ES) Nr.  952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (turpmāk — regula Nr.  2015/2447)  un 1975. gada 14. novembra Muitas konvencija par starptautiskajiem preču pārvadājumiem, kuros izmanto TIR karneti (turpmāk - TIR konvencija). 
Nepieciešamība vērtēt nosacījumus par nopietniem, atkārtotiem un maznozīmīgiem muitas vai nodokļu noteikumu pārkāpumiem izriet ne vien no regulas Nr. 952/2013, regulas Nr. 2015/2446, regulas Nr. 2015/2447 un TIR konvencijas, bet arī no citiem normatīvajiem aktiem muitas jomā.
Lai Valsts ieņēmumu dienests būtu tiesīgs pieprasīt un no Sodu reģistra saņemt informāciju arī saistībā ar citu normatīvo tiesību aktu muitas jomā piemērošanu, ir nepieciešams papildināt Muitas likuma 28. panta pirmo daļu ar atsauci uz citiem šajā tiesību normā pašlaik neminētiem normatīvajiem tiesību aktiem.

Atbilstoši Muitas likuma 28.panta piektajai daļai Valsts ieņēmumu dienestam noteiktos gadījumos ir tiesības pieprasīt un bez maksas saņemt no Sodu reģistra informāciju par personu sodāmību par izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem tautsaimniecībā. 
2023. gada 1. oktobrī spēkā stājās grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 22. augusta noteikumos Nr. 500 “Muitas noliktavu, pagaidu uzglabāšanas un brīvo zonu noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 500).
Saskaņā ar minētajiem grozījumiem, lai noteiktu pieteikumu iesniedzēja atbilstību muitas noliktavas un pagaidu uzglabāšanas vietas atļaujas saņemšanai, kā arī brīvās zonas preču uzskaites apstiprinājuma saņemšanai, Valsts ieņēmumu dienests cita starpā ir vērtē personas atbilstību MK noteikumi Nr. 500 15.11. apakšpunktā noteiktajam (iesnieguma iesniedzēja darbībā triju gadu laikā pirms iesnieguma iesniegšanas nav konstatēti nopietni vai atkārtoti nodokļu un muitas jomu reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumi, tostarp smagi noziedzīgi nodarījumi, kas saistīti ar pieteikuma iesniedzēja saimniecisko darbību (Krimināllikuma 190., 190.¹, 191., 207., 208., 218. pantā paredzētie noziedzīgie nodarījumi)); 15.12. apakšpunktā noteiktajam (iesnieguma iesniedzējs vai tā valdes loceklis, padomes loceklis vai prokūrists nav atzīts par vainīgu noziedzīgā nodarījumā par piesavināšanos, neatļautu labumu pieņemšanu, komerciālo uzpirkšanu, kukuļņemšanu, kukuļdošanu, kukuļa piesavināšanos vai starpniecību kukuļošanā vai ja par minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem nodokļu maksātājam saskaņā ar Krimināllikumu nav piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis (Krimināllikuma 179., 180., 198., 199., 320., 321., 323. pantā paredzētie noziedzīgie nodarījumi)), kā arī 15.13. apakšpunktā noteiktajam (iesnieguma iesniedzējs vai tā valdes loceklis, padomes loceklis vai prokūrists nav atzīts par vainīgu noziedzīgā nodarījumā par krāpšanu, kontrabandu, neatļautām darbībām ar muitošanai pakļautām precēm vai citām vērtībām, uzņēmējdarbību bez reģistrēšanas un bez speciālas atļaujas (licences), izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu samaksas, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai ja par minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem nodokļu maksātājam saskaņā ar Krimināllikumu nav piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis (Krimināllikuma 177., 177.1 , 178. , 180., 190., 191., 207., 218., 195. pantā paredzētie noziedzīgie nodarījumi)).
Lai Valsts ieņēmumu dienests būtu tiesīgs pieprasīt un no Sodu reģistra saņemt informāciju par MK noteikumu Nr. 500 154.11., 15.12. un 15.13. apakšpunktā minēto subjektu sodāmību par minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, ir nepieciešams grozīt Muitas likuma 28. panta piekto daļu, paplašinot tajā minēto noziedzīgo nodarījumu uzskaitījumu.
Minētais attiecas arī uz likumprojekta 12.pantu, ar kuru Muitas likums tiek papildināts ar jaunu 28.¹ pantu nosakot Valsts ieņēmumu dienestam nepieciešamību vērtēt nosacījumus par smagiem muitas vai nodokļu pārkāpumiem regulas 2023/956 ietvarā. Lai Valsts ieņēmumu dienests būtu tiesīgs pieprasīt un no Sodu reģistra saņemt informāciju par regulas Nr.2023/956 17. panta 2. punkta “a” apakšpunktā minētajiem pārkāpumiem, nepieciešams grozīt Muitas likuma 28. panta piekto daļu, paplašinot tajā minēto noziedzīgo nodarījumu uzskaitījumu.

Likumprojekta 11.pants (Muitas likuma 28.pants).
Lai Valsts ieņēmumu dienests būtu tiesīgs pieprasīt un no Sodu reģistra saņemt informāciju par MK noteikumu Nr. 500 154.11., 15.12. un 15.13. apakšpunktā minēto subjektu sodāmību par minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kā arī par regulas Nr.2023/956 17. panta 2. punkta “a” apakšpunktā minētajiem pārkāpumiem, nepieciešams izdarīt grozījumus Muitas likuma 28.panta pirmās daļas ievaddaļā, kā arī piektajā daļā.

Likumprojekta 12.pants (Muitas likuma 28.¹ pants - jauna norma).

Ar likumprojekta "Klimata likums" (21-TA-62; pieņemts Ministru kabineta 2024.gada 1.oktobra sēdē; Nr.718/Lp14) 44. panta pirmo daļu Valsts ieņēmumu dienests ir noteikts par kompetento iestādi regulas Nr.2023/956 11. panta 1. punkta izpratnē. Valsts ieņēmumu dienestā attiecīgās funkcijas pilda Muitas pārvalde.
Regulas Nr.2023/956 5. pants noteic pienākumu ikvienam importētājam, kas ir iedibināts dalībvalstī, pirms preču importēšanas Savienības muitas teritorijā iesniegt pieteikumu atzītā oglekļa ievedkorekcijas mehānisma (turpmāk - OIM) deklarētāja statusa iegūšanai. Šās regulas 17. panta 2. punkta “a” apakšpunkts noteic, ka atzītā OIM deklarētāja statusa piešķiršanas kritēriji ir šādi: pēdējo piecu gadu laikā pirms pieteikuma iesniegšanas gada pieteikuma iesniedzējs nav bijis iesaistīts smagā vai atkārtotos muitas tiesību aktu, nodokļu noteikumu, tirgus ļaunprātīgas izmantošanas noteikumu vai šīs regulas un saskaņā ar to pieņemto deleģēto un īstenošanas aktu noteikumu pārkāpumos, un – jo īpaši – pieteikuma iesniedzējs nav izdarījis smagus noziedzīgus nodarījumus, kas saistīti ar tā saimniecisko darbību.
Nosacījumi attiecībā uz muitas tiesību aktu un nodokļu noteikumu pārkāpumiem faktiski ir tādi paši, kā nosacījumi attiecībā uz atļauju muitas jomā piešķiršanu. Tādējādi ir nepieciešams noteikt kritērijus muitas tiesību aktu un nodokļu noteikumu pārkāpumiem, un ir lietderīgi personas atbilstības tiesību aktos muitas jomā noteikto atļauju piešķiršanas kritērijus attiecināt arī uz regulā 2023/956 noteiktajiem OIM deklarētāja statusa piešķiršanas kritērijiem.

Likumprojekta 12.pants (Muitas likuma 28.¹ pants - jauna norma).

Muitas likumā nepieciešams paredzēt, kādu pārkāpumu Valsts ieņēmumu dienests uzskatīs par smagu muitas vai nodokļu noteikumu pārkāpumu, piemērojot regulu Nr. 2023/956.
Regulas Nr. 2023/956 17.panta 2.punkta a) apakšpunkts nosaka, ka viens no atzītā OIM deklarētāja statusa piešķiršanas kritērijiem ir tāds, ka pēdējo piecu gadu laikā pirms pieteikuma iesniegšanas gada pieteikuma iesniedzējs nav bijis iesaistīts smagā vai atkārtotos muitas tiesību aktu, nodokļu noteikumu vai tirgus ļaunprātīgas izmantošanas noteikumu pārkāpumos. 
Šobrīd Muitas likuma 28.panta pirmā daļa nosaka, kādus pārkāpumus Valsts ieņēmumu dienests uzskata par nopietniem/smagiem muitas vai nodokļu pārkāpumiem, piemērojot normatīvos aktus muitas jomā.
Nosacījumi attiecībā uz muitas tiesību aktu un nodokļu noteikumu pārkāpumiem faktiski ir tādi paši, kā nosacījumi attiecībā uz atļauju muitas jomā piešķiršanu (OIM deklarētāja statuss). Tādējādi ir nepieciešams noteikt kritērijus muitas tiesību aktu un nodokļu noteikumu pārkāpumiem, un ir lietderīgi personas atbilstības tiesību aktos muitas jomā noteikto atļauju piešķiršanas kritērijus attiecināt arī uz regulā Nr. 2023/956 noteiktajiem OIM deklarētāja statusa piešķiršanas kritērijiem.
Līdz ar to 28.¹ panta pirmajā daļā ietverti analoģiski nosacījumi kā Muitas likuma 28.panta pirmajā daļā.

Minētais attiecināms arī uz regulā Nr.2023/956 minēto attiecībā uz smagiem vai atkārtotiem tirgus ļaunprātīgas izmantošanas noteikumu pārkāpumiem. Par smagiem vai atkārtotiem tirgus ļaunprātīgas izmantošanas noteikumu pārkāpumiem būtu uzskatāmi tādi pārkāpumi, par kuriem attiecīgā persona ir atzīta par vainīgu noziedzīgā nodarījumā par komercnoslēpuma neatļautu iegūšanu savai vai citas personas lietošanai vai izpaušanai vai par komercnoslēpuma neatļautu izpaušanu citai personai tādā pašā nolūkā, kā arī par finanšu tirgus iekšējās informācijas nelikumīgu izpaušanu, vai par komercnoslēpuma vai par finanšu tirgus iekšējās informācijas nolaupīšanu.

Savukārt par smagiem regulas Nr. 2023/956 un saskaņā ar to pieņemto deleģēto un īstenošanas aktu noteikumu pārkāpumiem būtu uzskatāmi pārkāpumi, par kuriem konkrētai personai iepriekšējo piecu gadu laikā pirms atzīšanas pieteikuma iesniegšanas gada uzlikto regulas Nr. 2023/956 26. pantā noteikto sodu kopsumma pārsniedz 10 000 EUR vai uzlikto šās regulas 35. pantā noteikto sodu kopsumma trīskārtīgi pārsniedz šā panta 7. punktā minētā Komisijas īstenošanas aktā noteiktā indikatīvā soda maksimālo apjomu.
Kritērijs par 10 000 euro slieksni iekļauts pēc analoģijas ar Muitas likuma 28.pantu, kura pirmā daļa skaidro, kā jāinterpretē termins “nopietni muitas vai nodokļu tiesību aktu pārkāpumi”. Proti, tas ir pārkāpums, kura rezultātā nodarītais vai iespējamais zaudējums valsts budžetam pārsniedz EUR 10 000 vai personas gūtais labums pārsniedz EUR 10 000. Minētais kritērijs izriet no Eiropas Komisijas sagatavotā Parlamenta un Padomes direktīvas priekšlikuma par cīņu pret krāpšanu, kas skar Eiropas Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības, ietvertās normas.

Nepieciešams paredzēt, kādu pārkāpumu Valsts ieņēmumu dienests uzskata par atkārtotu, piemērojot regulu Nr. 2023/956. Nosacījumi attiecībā uz muitas tiesību aktu pārkāpumiem faktiski tādi paši, kā nosacījumi attiecībā uz atļauju muitas jomā piešķiršanu (OIM deklarētāja statuss), līdz ar to lietderīgi arī uz atkārtotiem pārkāpumiem personas atbilstības tiesību aktos muitas jomā noteikto atļauju piešķiršanas kritērijus attiecināt arī uz regulā Nr. 2023/956 noteiktajiem OIM deklarētāja statusa piešķiršanas kritērijiem, analoģiski, kā to paredz Muitas likuma 28.panta otrā daļa.

​​​​​​Savukārt attiecībā uz atkārtotu tirgus ļaunprātīgas izmantošanas noteikumu pārkāpumu varētu uzskatīt tādu Muitas likuma 28.¹ panta trešajā daļā minētu pārkāpumu, kas izdarīts sodāmības par tādu pašu pārkāpumu spēkā esības laikā.

Lai Valsts ieņēmumu dienests būtu tiesīgs pieprasīt un no Sodu reģistra saņemt informāciju par regulas Nr. 2023/956 17. panta 2. punkta “a” apakšpunktā minēto subjektu sodāmību par minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, ir nepieciešams paredzēt, ka arī šajā gadījumā Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības pieprasīt un bez maksas saņemt no Sodu reģistra informāciju par personu sodāmību par izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. 

Likumprojekta 13.pants (Muitas likuma 31.pants - jauna norma).

Lai risinātu administratīvā soda piedziņas problēmas, tostarp problēmas administratīvā soda piedziņā no ārvalstniekiem (deklarētājiem, eksportētājiem, importētājiem, procedūras izmantotājiem, pārvadātājiem), ir lietderīgi personām, kuras izvairās no Muitas likumā noteiktā naudas soda izpildes, noteikt ierobežojumus attiecībā uz šo personu darbībām muitas jomā.
Šāds nosacījums nav pretrunā ar Latvijas tiesību sistēmā jau pastāvošajiem ierobežojumiem. Piemēram, Ceļu satiksmes likuma 43. pants noteic, ka personai, kura izvairās no šajā likumā noteiktā naudas soda izpildes, ir liegts izsniegt transportlīdzekļa vadītāja apliecību, veikt personas īpašumā (valdījumā, turējumā) esoša transportlīdzekļa valsts tehnisko apskati un reģistrācijas darbības transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā vai traktortehnikas un tās vadītāju valsts informatīvajā sistēmā, izņemot transportlīdzekļa norakstīšanu un transportlīdzekļa reģistrācijas pārtraukšanu uz laiku, nododot numura zīmes.
Pēc būtības analoģiska norma ir ietverta Autopārvadājumu likumā. Proti, šā likuma 59. pants noteic, kamēr nav samaksāts autopārvadājumu jomā noteiktais administratīvā pārkāpuma lietā piemērotais naudas sods, personai, kurai piemērots administratīvais sods, ir liegts izsniegt transportlīdzekļu vadītāja apliecību, veikt personas īpašumā (turējumā, valdījumā) esoša transportlīdzekļa valsts tehnisko apskati un reģistrācijas darbības transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā vai traktortehnikas un tās vadītāju informatīvajā sistēmā, izņemot transportlīdzekļa norakstīšanu un transportlīdzekļa reģistrācijas pārtraukšanu uz laiku, nododot numura zīmes.
 

Likumprojekta 13.pants (Muits likuma 31.pants - jauna norma).

Lai risinātu administratīvā soda piedziņas problēmas, tostarp problēmas administratīvā soda piedziņā no ārvalstniekiem (deklarētājiem, eksportētājiem, importētājiem, procedūras izmantotājiem, pārvadātājiem), būtu jāparedz, ka personai, kurai piemērots sods par pārkāpumu muitas jomā, līdz nolēmumam par sodu izpildi liegts veikt jebkādas darbības muitā, kuru veikšanai personai ir nepieciešams regulas Nr. 2015/2446 1. panta 18. punktā paredzētais reģistrācijas un identifikācijas numurs.
Pārvadātājam, kuram piemērots sods par pārkāpumu muitas jomā, līdz nolēmumam par sodu izpildi, ir liegts veikt muitošanai pakļautu preču pārvadājumu Latvijas Republikas teritorijā.

Likumprojekta 14.pants (Muitas likuma 32.pants - jauna norma).

Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22. panta pirmās daļas 6. punktu aizliegums izpaust informāciju par nodokļu maksātāju bez viņa piekrišanas neattiecas uz informāciju par nodokļu maksātāja darījuma partnera (juridiskās personas) nodokļu riskiem, ja nodokļu maksātājs pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā ir norādījis darījuma partneri (juridisko personu), kura darbībā atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta veiktajam personas datu izvērtējumam nodokļu ieņēmumu riska jomā ir konstatēti fakti, kas liecina par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, un ir pamats sniegt minēto informāciju. Šajā gadījumā tiek paziņots arī darījuma partnerim, ka informācija par to ir izpausta konkrētajam nodokļu maksātājam.
Lai veicinātu starptautisko organizāciju un Latvijas Republikas noteikto sankciju ievērošanu, būtu lietderīgi, ka persona ir tiesīga iegūt tādu informāciju par darījuma partneri, kuram konstatēti starptautisko organizāciju un Latvijas Republikas noteikto sankciju pārkāpšanas riski saistībā ar sankcijām pakļautu preču ievešanu Savienībā no trešās valsts vai izvešanu no Savienības uz trešo valsti.
 

Likumprojekta 14.pants (Muitas likuma 32.pants - jauna norma).

Lai veicinātu starptautisko organizāciju un Latvijas Republikas noteikto sankciju ievērošanu, Muitas likums tiek papildināts ar jaunu normu paredzot, ka Valsts ieņēmumu dienests ir tiesīgs par nodokļu maksātāju – juridisko personu – bez minētās personas piekrišanas izpaust tādu informāciju, kura liecina, ka nodokļu maksātājs ir pārkāpis starptautisko organizāciju un Latvijas Republikas noteiktās sankcijas attiecībā uz preču ievešanu Eiropas Savienībā (importu) vai izvešanu no Eiropas Savienības (eksportu).