23-TA-1441: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likumprojekts "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā" (turpmāk - likumprojekts) ir Iekšlietu ministrijas iniciatīva.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir precizēt Ceļu satiksmes likumā ietverto regulējumu, kas saistīts ar alkohola koncentrācijas noteikšanas pārbaudēm, lai pēc būtības izslēgtu nepieciešamību ik reiz, kad persona varētu nepiekrist amatpersonas veiktās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai personas izelpas gaisā veikšanai vai tās rezultātiem, obligāti nogādāt to ārstniecības iestādē medicīniskās pārbaudes veikšanai. Tāpat ar likumprojektu paredzēts novērst atsevišķu Ceļu satiksmes likumā ietverto normu daļēju dublēšanos.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2025.
Pamatojums
Likumprojekts iekļauts likumprojekta “Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam” pavadošo likumprojektu paketē.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ceļu satiksmes likuma 62. panta pirmās, otrās, trešās un ceturtās daļas regulējums paredz administratīvās atbildības iestāšanos transportlīdzekļa vadītājam par transportlīdzekļu vadīšanu, ja tā izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,2 promiles, bet nepārsniedz 1,5 promiles. Savukārt Krimināllikuma 262.panta (11) daļas regulējums paredz kriminālatbildības iestāšanos transportlīdzekļa vadītājam par transportlīdzekļu vadīšanu, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles.
No minētajās Ceļu satiksmes likuma un Krimināllikuma tiesību normās ietvertā atbildības regulējuma konstatējams, ka tajās ir noteikts gan personas vainīguma pierādīšanas priekšmets, gan arī tā pierādīšanas standarts. Proti, saistībā ar transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā (ietekmē) kompetento iestāžu amatpersonām ir jāpierāda gan pats transportlīdzekļa vadīšanas fakts, gan vienlaikus arī fakts par transportlīdzekļa vadītāja atrašanos alkohola reibumā (ietekmē). Tādējādi šo abu faktu esība veido pierādījumu kopumu jeb pierādīšanas priekšmetu. Savukārt pierādīšanas standarts raksturo līmeni, kādā šiem abiem faktiem jābūt pamatotiem ar noteiktā kārtībā iegūtiem pierādījumiem. Ja attiecībā uz transportlīdzekļa vadīšanas fakta pierādīšanu minētajā Ceļu satiksmes likuma 62.panta pirmās, otrās, trešās un ceturtās daļas regulējumā un Krimināllikuma 262.panta (11) daļas regulējumā nekas konkrēti nav minēts, tad attiecībā uz fakta par transportlīdzekļa vadītāja atrašanos alkohola reibumā (ietekmē) pierādīšanu minētās Ceļu satiksmes likuma un Krimināllikuma tiesību normas paredz, ka alkohola koncentrācijas asinīs noteikšanai veicama vai nu izelpas gaisa pārbaude vai arī asins pārbaude. Proti, visās minētajās tiesību normās ir noteiktas divas patstāvīgas pierādījumu ieguves metodes, kas savukārt nozīmē, ka alkohola koncentrācijas asinīs noteikšanai katra no tām ir atzīstama par atbilstošu pierādījumu ieguves veidu, bet tās rezultāts – par pietiekamu pierādījumu.
Tādējādi no minētā Ceļu satiksmes likuma 62.panta pirmās, otrās, trešās un ceturtās daļas regulējuma un Krimināllikuma 262.panta (11) daļas regulējuma var secināt, ka, lai pierādītu transportlīdzekļa vadītāja atrašanos alkohola reibumā (ietekmē), pēc būtības nebūtu obligāti jāveic komplicētas medicīniska rakstura procedūras ārstniecības iestādē, jo alkohola koncentrāciju asinīs var noteikt, veicot salīdzinoši vienkāršu personas izelpotā gaisa pārbaudi ar speciālu šim nolūkam paredzētu mēraparātu.
Arī Ceļu satiksmes likuma 43.5 panta pirmās daļas regulējums, kurā noteikta kārtība, kādā veicama alkohola koncentrācijas pārbaude, paredz kompetento iestāžu amatpersonu rīcības brīvību izvēlēties vai alkohola koncentrāciju asinīs noteikt, veicot transportlīdzekļa vadītāja izelpotā gaisa pārbaudi ar speciālu šim nolūkam paredzētu mēraparātu, vai arī nogādājot transportlīdzekļa vadītāju ārstniecības iestādē medicīniskās pārbaudes veikšanai. Proti, atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 43.5 panta pirmajai daļai, lai konstatētu alkohola reibumu, Valsts policijas darbinieki un robežsargi (uz valsts robežas) (turpmāk – amatpersonas) ir tiesīgi pārbaudīt transportlīdzekļa vadītāja izelpoto gaisu ar šim nolūkam paredzētu mēraparātu, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām, vai nogādāt transportlīdzekļa vadītāju medicīnas iestādē šādas pārbaudes veikšanai, ja ir pamatotas aizdomas, ka tas ir alkohola reibumā, bet izelpotā gaisa pārbaudi nav iespējams veikt vai transportlīdzekļa vadītājs nepiekrīt tās rezultātiem. Tādējādi no Ceļu satiksmes likuma normām ir secināms, ka likumdevējs ir noteicis, ka alkohola reibums var tikt konstatēts: pirmkārt, pārbaudē, ko, izmantojot portatīvo mērierīci alkohola koncentrācijas noteikšanai, veic amatpersona, vai otrkārt, gadījumā, ja izelpotā gaisa pārbaudi nav iespējams veikt vai transportlīdzekļa vadītājs nepiekrīt tās rezultātiem - medicīniskajā pārbaudē ārstniecības iestādē. Līdz ar to, lai transportlīdzekļa vadītājam konstatētu alkohola reibumu, primāri ir veicama transportlīdzekļa vadītāja izelpas gaisā pārbaude ar šim nolūkam paredzētu mēraparātu, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām, bet pārbaude ārstniecības iestādē jeb medicīniskā pārbaude alkohola koncentrācijas noteikšanai tiek veikta tad, ja ir pamatotas aizdomas, ka transportlīdzekļa vadītājs ir alkohola reibumā, bet izelpotā gaisa pārbaudi kaut kādu iemeslu dēļ nav iespējams veikt vai transportlīdzekļa vadītājs nepiekrīt tās rezultātiem.
Turklāt norādāms, ka Ceļu satiksmes likuma 25. panta (21) daļas 4. punktā ir noteikts aizliegums transportlīdzekļa vadītājam atteikties no pārbaudes reibuma stāvokļa konstatēšanai. Proti, transportlīdzekļa vadītājam ir aizliegts lietot alkoholiskos dzērienus, narkotiskas vai psihotropas vielas pēc tam, kad transportlīdzeklis tiek apturēts pēc policijas darbinieku vai robežsargu pieprasījuma, līdz reibuma stāvokļa konstatēšanai nepieciešamās pārbaudes izdarīšanai vai atbrīvošanai no tās, kā arī atteikties no šādas pārbaudes. Analoģisks aizliegums atteikties no pārbaudes reibuma stāvokļa konstatēšanai ietverts arī Ceļu satiksmes likuma 27. panta sestajā daļā. Savukārt Ministru kabineta 2015. gada 2. jūnija noteikumu Nr. 279 “Ceļu satiksmes noteikumi” 25.9. apakšpunkts paredz transportlīdzekļa vadītāja pienākumu pakļauties kompetentās iestādes amatpersonu veiktajām pārbaudēm, tām veicot normatīvajos aktos noteiktās uzraudzības un kontroles funkcijas.
Tādējādi tiesiskais regulējums ceļu satiksmes drošības un uzraudzības jomā paredz transportlīdzekļa vadītāja pienākumu pēc amatpersonas, kura, ievērojot normatīvajos aktos tai noteikto kompetenci, īsteno ceļu satiksmes uzraudzības funkciju, pieprasījuma pakļauties pārbaudei, tostarp alkohola koncentrācijas noteikšanai asinīs ar izelpotā gaisa pārbaudes palīdzību.
Vienlaikus vēršama uzmanība uz būtiskām atšķirībām, kādas paredz pierādījumu iegūšanas procesuālais regulējums administratīvā pārkāpuma procesā salīdzinājumā ar pierādījumu iegūšanas procesuālo regulējumu kriminālprocesā. Proti, administratīvā pārkāpuma procesā ir noteikta speciāla procesuāla kārtība, kādā veicama alkohola koncentrācijas pārbaude (atbilstoši Administratīvās atbildības likumā lietotajai terminoloģijai to dēvē par apreibinošo vielu lietošanas pārbaudi). Tāpat norādāms, ka minētā pārbaude ir viena no administratīvā pārkāpuma procesā veicamajām izmeklēšanas darbībām, kura faktiski ir attiecināma uz visiem gadījumiem, kad nepieciešams pierādīt pie administratīvās atbildības saucamo personu, tostarp arī transportlīdzekļu vadītāju, vainīgumu saistībā ar attiecīgā pārkāpuma izdarīšanu alkohola reibumā (ietekmē). Taču kriminālprocesā šāda speciāla procesuālā kārtība, kādā veicama alkohola koncentrācijas pārbaude, nav noteikta, kas pēc būtības nozīmē, ka noziedzīga nodarījuma izdarīšana alkohola ietekmē pierādāma ar jebkādiem ticamiem pierādījumiem.
Papildus norādāms, ka Administratīvās atbildības likumā ietvertā speciālā procesuālā kārtība, kādā veicama alkohola koncentrācijas pārbaude, paredz, ka konkrētos gadījumos, lai pierādītu faktu par personas atrašanos alkohola reibumā (ietekmē), persona obligāti ir nogādājama ārstniecības iestādē medicīniskās pārbaudes veikšanai. Proti, Administratīvās atbildības likuma 113. panta pirmās daļas regulējums paredz, ka lai konstatētu alkohola koncentrāciju personas izelpas gaisā, amatpersona ir tiesīga ar šim nolūkam paredzētu mēraparātu pārbaudīt personas izelpas gaisu. Tai pat laikā Administratīvās atbildības likuma 113. panta otrās daļas regulējums nosaka konkrētus gadījumus, kādos persona ir obligāti nogādājama ārstniecības iestādē medicīniskās pārbaudes veikšanai, proti, tas ir gadījumos, ja personas izelpotā gaisa pārbaudi nav iespējams veikt vai persona nepiekrīt šādas pārbaudes veikšanai vai tās rezultātiem.
Kārtību, kādā tiek veiktas šīs pārbaudes noteic Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumi Nr. 719 “Kārtība, kādā transportlīdzekļa vadītājam nosaka alkohola koncentrāciju asinīs un izelpas gaisā un konstatē narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmi” (turpmāk – noteikumi Nr. 719).
Atbilstoši noteikumu Nr. 719 2. punktam alkohola koncentrāciju izelpas gaisā transportlīdzekļa vadītājam pārbauda amatpersona, izmantojot portatīvo mērierīci alkohola koncentrācijas noteikšanai (turpmāk – mēraparāts). Tāpat šajā tiesību normā ir paredzēts, ka ievērojot normatīvajos aktos par mēraparātiem noteiktās prasības, mēraparāta uzrādītā alkohola koncentrācija izelpas gaisā ir pielīdzināma alkohola koncentrācijai asinīs.
Noteikumu Nr. 719 11. punkts noteic, ka medicīniskā pārbaude ir alkohola koncentrācijas noteikšana transportlīdzekļa vadītāja asinīs vai izelpas gaisā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes konstatēšana transportlīdzekļa vadītājam kādā no šo noteikumu 1. pielikumā minētajām ārstniecības iestādēm. Savukārt saskaņā ar noteikumu Nr. 719 12.3. apakšpunktu medicīniskā pārbaude ietver ne tikai alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu vai medikamentu lietošanas faktu pārbaudi, pamatojoties uz pārbaudāmā transportlīdzekļa vadītāja sniegto informāciju un objektīviem datiem un ārējā izskata, psihiskā un emocionālā stāvokļa, uzvedības, runas, veģetatīvi somatiskā stāvokļa un kustību koordinācijas pārbaudi, bet arī alkohola koncentrācijas noteikšanu izelpas gaisā, kā arī alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu vai medikamentu lietošanas fakta laboratorisku noteikšanu un medicīniskās pārbaudes rezultātu fiksēšanu medicīniskās pārbaudes protokolā atbilstoši normatīvajiem aktiem par alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtību. Pievēršoties medicīniskās pārbaudes, kura tiek veikta ārstniecības iestādē, saturam, secināms, ka attiecībā uz alkohola koncentrācijas noteikšanu, šī pārbaude var aprobežoties tikai ar izelpas gaisa pārbaudi ar šim nolūkam paredzētiem mēraparātiem (sk. noteikumu Nr. 719 11. punktu un 27.5. apakšpunktu).
Līdz ar to gan amatpersonu veiktajā pārbaudē, gan medicīniskajā pārbaudē tiek veikta alkohola koncentrācijas noteikšana izelpas gaisā ar mēraparātiem un attiecīgi mēraparāta uzrādītā alkohola koncentrācija izelpas gaisā ir pielīdzināma alkohola koncentrācijai asinīs. Tādējādi alkohola koncentrāciju precīzi var noteikt ar tehniskajiem līdzekļiem, proti, verificētiem portatīvajiem mēraparātiem.
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 14.maija noteikumiem Nr. 289 “Noteikumi par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu” visiem alkohola koncentrācijas noteikšanai personas izelpas gaisā paredzētajiem mēraparātiem ir veicama regulāra metroloģiskā kontrole jeb verificēšana, kuras mērķis ir konstatēt un apstiprināt, ka valsts metroloģiskajai kontrolei pakļautie mērīšanas līdzekļi atbilst noteiktajām prasībām. Proti, atbilstoši šo noteikumu pielikuma 6.1. apakšpunktam alkometriem metroloģiskā kontrole ir veicama ne retāk kā divas reizes gadā. Bet konkrētas prasības, kādām jāatbilst šiem mēraparātiem, ir noteiktas Ministru kabineta 2021. gada 18. maija noteikumos Nr. 310 “Prasības mēraparātam, ar kuru pārbauda alkohola koncentrāciju personas izelpas gaisā”. Līdz ar to nav pamata šaubām, ka mēraparātu alkohola koncentrācijas mērījumi nav ticami.
Ticamību alkohola koncentrācijas mērījumam nosaka arī alkohola koncentrācijas daudzums organismā jeb laiks, kāds ir pagājis starp alkohola lietošanas brīdi un alkohola koncentrācijas izelpas gaisā mērījuma veikšanas brīdi. Citiem vārdiem sakot, ja alkohols lietots nelielā daudzumā tieši pirms izelpas gaisa mērījuma veikšanas ar mēraparātu, alkohola koncentrācijas daudzums būs lielāks, bet paejot nelielam laika periodam, - krasi samazināsies. Savukārt, ja alkohols lietots salīdzinoši lielā daudzumā, alkohola koncentrācijas daudzums izelpas gaisā, alkohola koncentrācijas rādījums, paejot arī nelielam laikam no alkohola lietošanas brīža līdz mērījuma veikšanas brīdim krasi nesamazināsies. Ievērojot šo izelpas gaisa mērījumu veikšanas specifiku, lai piešķirtu augstāku mērījumu ticamību, praksē ir aprobēts, ka tiek veikti divi secīgi izelpas gaisa mērījumi ar 15 līdz 20 minūšu intervālu (skat. Noteikumu Nr. 719 6. un 16. punktu). Līdz ar to, ievērojot specifiku, kādā alkohola koncentrācija uzkrājas organismā, nav pamata šaubām, ka mērierīču mērījumi nebūtu ticami un objektīvi.
Tādējādi secināms, ka ārējos normatīvajos aktos ietvertais regulējums par mēraparātu atbilstību, kā arī par alkohola koncentrācijas konstatēšanu izelpas gaisā nodrošina tādu pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai personas izelpas gaisā ietvaros veikto mērījumu precizitāti, kas izslēdz jebkādu pamatu apšaubīt minētās pārbaudes rezultātu.
Tāpat saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 17. oktobra noteikumu Nr. 630 “Noteikumi par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā” (turpmāk – noteikumi Nr. 630) 3. punktu institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota persona nodrošina iekšējās kontroles sistēmas korupcijas riska novēršanai (turpmāk – iekšējās kontroles sistēma) izveidi, pilnveidošanu un uzturēšanu. Noteikumu Nr. 630 5. punkts noteic, ka institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota persona izveido tādu iekšējās kontroles sistēmu, kura tostarp ir iedarbīga, lietderīga un ekonomiska, vērsta uz institūcijas mērķu sasniegšanu, efektīvi izmantojot pieejamos resursus, kā arī nodrošina procedūru nepilnību un darbinieku pieļauto pārkāpumu savlaicīgu identificēšanu un novēršanu. Atbilstoši noteikumu Nr. 630 6. punktam, lai nodrošinātu iekšējās kontroles sistēmas darbību, institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota persona, izveido institūcijas kontroles vidi, kas ir vērsta uz korupcijas risku novēršanu, identificē, analizē un novērtē korupcijas riskus, nosaka, ievieš un īsteno pasākumus korupcijas riska novēršanai, īsteno informācijas apriti un komunikāciju par korupcijas risku novēršanu, nodrošina darbinieku izglītošanu par korupcijas un interešu konflikta jautājumiem, kā arī nodrošina iekšējās kontroles sistēmas uzraudzību. Tādējādi, lai sekmīgi nodrošinātu tiesību aktos noteikto alkohola koncentrācijas pārbaudi, kā arī, lai novērstu visas šaubas par pārbaudes rezultātiem un iespējamos korupcijas riskus, Valsts policijā ir izstrādāts iekšējais regulējums, kas noteic Valsts policijas amatpersonas rīcību, veicot pārbaudi transportlīdzekļa vadītājam alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā vai atteikšanos no tās, tai skaitā, paredzot, ka pārbaudes laikā ir veicama procesa videofiksēšana, izmantojot viņa rīcībā esošās tehniskās iekārtas (arī ķermeņa video kameras), kā arī nosakot mēraparāta izmantošanas kārtību. Līdz ar to nodrošinot attiecīgo darbību uzraudzību un izslēdzot iespējamos korupcijas riskus pilnībā vai samazinot tos līdz minimumam.
Vienlaikus vēršama uzmanība, ka gadījumā, ja par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā ir uzsākts kriminālprocess vai administratīvā pārkāpuma process, personai ir visas Kriminālprocesa likumā vai Administratīvās atbildības likumā noteiktās personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, vai pie atbildības saucamās personas tiesības un pienākumi, tai skaitā, likumā noteiktajos gadījumos, termiņos un kārtībā pārsūdzēt procesuālos lēmumus.
No minētajās Ceļu satiksmes likuma un Krimināllikuma tiesību normās ietvertā atbildības regulējuma konstatējams, ka tajās ir noteikts gan personas vainīguma pierādīšanas priekšmets, gan arī tā pierādīšanas standarts. Proti, saistībā ar transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā (ietekmē) kompetento iestāžu amatpersonām ir jāpierāda gan pats transportlīdzekļa vadīšanas fakts, gan vienlaikus arī fakts par transportlīdzekļa vadītāja atrašanos alkohola reibumā (ietekmē). Tādējādi šo abu faktu esība veido pierādījumu kopumu jeb pierādīšanas priekšmetu. Savukārt pierādīšanas standarts raksturo līmeni, kādā šiem abiem faktiem jābūt pamatotiem ar noteiktā kārtībā iegūtiem pierādījumiem. Ja attiecībā uz transportlīdzekļa vadīšanas fakta pierādīšanu minētajā Ceļu satiksmes likuma 62.panta pirmās, otrās, trešās un ceturtās daļas regulējumā un Krimināllikuma 262.panta (11) daļas regulējumā nekas konkrēti nav minēts, tad attiecībā uz fakta par transportlīdzekļa vadītāja atrašanos alkohola reibumā (ietekmē) pierādīšanu minētās Ceļu satiksmes likuma un Krimināllikuma tiesību normas paredz, ka alkohola koncentrācijas asinīs noteikšanai veicama vai nu izelpas gaisa pārbaude vai arī asins pārbaude. Proti, visās minētajās tiesību normās ir noteiktas divas patstāvīgas pierādījumu ieguves metodes, kas savukārt nozīmē, ka alkohola koncentrācijas asinīs noteikšanai katra no tām ir atzīstama par atbilstošu pierādījumu ieguves veidu, bet tās rezultāts – par pietiekamu pierādījumu.
Tādējādi no minētā Ceļu satiksmes likuma 62.panta pirmās, otrās, trešās un ceturtās daļas regulējuma un Krimināllikuma 262.panta (11) daļas regulējuma var secināt, ka, lai pierādītu transportlīdzekļa vadītāja atrašanos alkohola reibumā (ietekmē), pēc būtības nebūtu obligāti jāveic komplicētas medicīniska rakstura procedūras ārstniecības iestādē, jo alkohola koncentrāciju asinīs var noteikt, veicot salīdzinoši vienkāršu personas izelpotā gaisa pārbaudi ar speciālu šim nolūkam paredzētu mēraparātu.
Arī Ceļu satiksmes likuma 43.5 panta pirmās daļas regulējums, kurā noteikta kārtība, kādā veicama alkohola koncentrācijas pārbaude, paredz kompetento iestāžu amatpersonu rīcības brīvību izvēlēties vai alkohola koncentrāciju asinīs noteikt, veicot transportlīdzekļa vadītāja izelpotā gaisa pārbaudi ar speciālu šim nolūkam paredzētu mēraparātu, vai arī nogādājot transportlīdzekļa vadītāju ārstniecības iestādē medicīniskās pārbaudes veikšanai. Proti, atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 43.5 panta pirmajai daļai, lai konstatētu alkohola reibumu, Valsts policijas darbinieki un robežsargi (uz valsts robežas) (turpmāk – amatpersonas) ir tiesīgi pārbaudīt transportlīdzekļa vadītāja izelpoto gaisu ar šim nolūkam paredzētu mēraparātu, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām, vai nogādāt transportlīdzekļa vadītāju medicīnas iestādē šādas pārbaudes veikšanai, ja ir pamatotas aizdomas, ka tas ir alkohola reibumā, bet izelpotā gaisa pārbaudi nav iespējams veikt vai transportlīdzekļa vadītājs nepiekrīt tās rezultātiem. Tādējādi no Ceļu satiksmes likuma normām ir secināms, ka likumdevējs ir noteicis, ka alkohola reibums var tikt konstatēts: pirmkārt, pārbaudē, ko, izmantojot portatīvo mērierīci alkohola koncentrācijas noteikšanai, veic amatpersona, vai otrkārt, gadījumā, ja izelpotā gaisa pārbaudi nav iespējams veikt vai transportlīdzekļa vadītājs nepiekrīt tās rezultātiem - medicīniskajā pārbaudē ārstniecības iestādē. Līdz ar to, lai transportlīdzekļa vadītājam konstatētu alkohola reibumu, primāri ir veicama transportlīdzekļa vadītāja izelpas gaisā pārbaude ar šim nolūkam paredzētu mēraparātu, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām, bet pārbaude ārstniecības iestādē jeb medicīniskā pārbaude alkohola koncentrācijas noteikšanai tiek veikta tad, ja ir pamatotas aizdomas, ka transportlīdzekļa vadītājs ir alkohola reibumā, bet izelpotā gaisa pārbaudi kaut kādu iemeslu dēļ nav iespējams veikt vai transportlīdzekļa vadītājs nepiekrīt tās rezultātiem.
Turklāt norādāms, ka Ceļu satiksmes likuma 25. panta (21) daļas 4. punktā ir noteikts aizliegums transportlīdzekļa vadītājam atteikties no pārbaudes reibuma stāvokļa konstatēšanai. Proti, transportlīdzekļa vadītājam ir aizliegts lietot alkoholiskos dzērienus, narkotiskas vai psihotropas vielas pēc tam, kad transportlīdzeklis tiek apturēts pēc policijas darbinieku vai robežsargu pieprasījuma, līdz reibuma stāvokļa konstatēšanai nepieciešamās pārbaudes izdarīšanai vai atbrīvošanai no tās, kā arī atteikties no šādas pārbaudes. Analoģisks aizliegums atteikties no pārbaudes reibuma stāvokļa konstatēšanai ietverts arī Ceļu satiksmes likuma 27. panta sestajā daļā. Savukārt Ministru kabineta 2015. gada 2. jūnija noteikumu Nr. 279 “Ceļu satiksmes noteikumi” 25.9. apakšpunkts paredz transportlīdzekļa vadītāja pienākumu pakļauties kompetentās iestādes amatpersonu veiktajām pārbaudēm, tām veicot normatīvajos aktos noteiktās uzraudzības un kontroles funkcijas.
Tādējādi tiesiskais regulējums ceļu satiksmes drošības un uzraudzības jomā paredz transportlīdzekļa vadītāja pienākumu pēc amatpersonas, kura, ievērojot normatīvajos aktos tai noteikto kompetenci, īsteno ceļu satiksmes uzraudzības funkciju, pieprasījuma pakļauties pārbaudei, tostarp alkohola koncentrācijas noteikšanai asinīs ar izelpotā gaisa pārbaudes palīdzību.
Vienlaikus vēršama uzmanība uz būtiskām atšķirībām, kādas paredz pierādījumu iegūšanas procesuālais regulējums administratīvā pārkāpuma procesā salīdzinājumā ar pierādījumu iegūšanas procesuālo regulējumu kriminālprocesā. Proti, administratīvā pārkāpuma procesā ir noteikta speciāla procesuāla kārtība, kādā veicama alkohola koncentrācijas pārbaude (atbilstoši Administratīvās atbildības likumā lietotajai terminoloģijai to dēvē par apreibinošo vielu lietošanas pārbaudi). Tāpat norādāms, ka minētā pārbaude ir viena no administratīvā pārkāpuma procesā veicamajām izmeklēšanas darbībām, kura faktiski ir attiecināma uz visiem gadījumiem, kad nepieciešams pierādīt pie administratīvās atbildības saucamo personu, tostarp arī transportlīdzekļu vadītāju, vainīgumu saistībā ar attiecīgā pārkāpuma izdarīšanu alkohola reibumā (ietekmē). Taču kriminālprocesā šāda speciāla procesuālā kārtība, kādā veicama alkohola koncentrācijas pārbaude, nav noteikta, kas pēc būtības nozīmē, ka noziedzīga nodarījuma izdarīšana alkohola ietekmē pierādāma ar jebkādiem ticamiem pierādījumiem.
Papildus norādāms, ka Administratīvās atbildības likumā ietvertā speciālā procesuālā kārtība, kādā veicama alkohola koncentrācijas pārbaude, paredz, ka konkrētos gadījumos, lai pierādītu faktu par personas atrašanos alkohola reibumā (ietekmē), persona obligāti ir nogādājama ārstniecības iestādē medicīniskās pārbaudes veikšanai. Proti, Administratīvās atbildības likuma 113. panta pirmās daļas regulējums paredz, ka lai konstatētu alkohola koncentrāciju personas izelpas gaisā, amatpersona ir tiesīga ar šim nolūkam paredzētu mēraparātu pārbaudīt personas izelpas gaisu. Tai pat laikā Administratīvās atbildības likuma 113. panta otrās daļas regulējums nosaka konkrētus gadījumus, kādos persona ir obligāti nogādājama ārstniecības iestādē medicīniskās pārbaudes veikšanai, proti, tas ir gadījumos, ja personas izelpotā gaisa pārbaudi nav iespējams veikt vai persona nepiekrīt šādas pārbaudes veikšanai vai tās rezultātiem.
Kārtību, kādā tiek veiktas šīs pārbaudes noteic Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumi Nr. 719 “Kārtība, kādā transportlīdzekļa vadītājam nosaka alkohola koncentrāciju asinīs un izelpas gaisā un konstatē narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmi” (turpmāk – noteikumi Nr. 719).
Atbilstoši noteikumu Nr. 719 2. punktam alkohola koncentrāciju izelpas gaisā transportlīdzekļa vadītājam pārbauda amatpersona, izmantojot portatīvo mērierīci alkohola koncentrācijas noteikšanai (turpmāk – mēraparāts). Tāpat šajā tiesību normā ir paredzēts, ka ievērojot normatīvajos aktos par mēraparātiem noteiktās prasības, mēraparāta uzrādītā alkohola koncentrācija izelpas gaisā ir pielīdzināma alkohola koncentrācijai asinīs.
Noteikumu Nr. 719 11. punkts noteic, ka medicīniskā pārbaude ir alkohola koncentrācijas noteikšana transportlīdzekļa vadītāja asinīs vai izelpas gaisā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes konstatēšana transportlīdzekļa vadītājam kādā no šo noteikumu 1. pielikumā minētajām ārstniecības iestādēm. Savukārt saskaņā ar noteikumu Nr. 719 12.3. apakšpunktu medicīniskā pārbaude ietver ne tikai alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu vai medikamentu lietošanas faktu pārbaudi, pamatojoties uz pārbaudāmā transportlīdzekļa vadītāja sniegto informāciju un objektīviem datiem un ārējā izskata, psihiskā un emocionālā stāvokļa, uzvedības, runas, veģetatīvi somatiskā stāvokļa un kustību koordinācijas pārbaudi, bet arī alkohola koncentrācijas noteikšanu izelpas gaisā, kā arī alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu vai medikamentu lietošanas fakta laboratorisku noteikšanu un medicīniskās pārbaudes rezultātu fiksēšanu medicīniskās pārbaudes protokolā atbilstoši normatīvajiem aktiem par alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtību. Pievēršoties medicīniskās pārbaudes, kura tiek veikta ārstniecības iestādē, saturam, secināms, ka attiecībā uz alkohola koncentrācijas noteikšanu, šī pārbaude var aprobežoties tikai ar izelpas gaisa pārbaudi ar šim nolūkam paredzētiem mēraparātiem (sk. noteikumu Nr. 719 11. punktu un 27.5. apakšpunktu).
Līdz ar to gan amatpersonu veiktajā pārbaudē, gan medicīniskajā pārbaudē tiek veikta alkohola koncentrācijas noteikšana izelpas gaisā ar mēraparātiem un attiecīgi mēraparāta uzrādītā alkohola koncentrācija izelpas gaisā ir pielīdzināma alkohola koncentrācijai asinīs. Tādējādi alkohola koncentrāciju precīzi var noteikt ar tehniskajiem līdzekļiem, proti, verificētiem portatīvajiem mēraparātiem.
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 14.maija noteikumiem Nr. 289 “Noteikumi par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu” visiem alkohola koncentrācijas noteikšanai personas izelpas gaisā paredzētajiem mēraparātiem ir veicama regulāra metroloģiskā kontrole jeb verificēšana, kuras mērķis ir konstatēt un apstiprināt, ka valsts metroloģiskajai kontrolei pakļautie mērīšanas līdzekļi atbilst noteiktajām prasībām. Proti, atbilstoši šo noteikumu pielikuma 6.1. apakšpunktam alkometriem metroloģiskā kontrole ir veicama ne retāk kā divas reizes gadā. Bet konkrētas prasības, kādām jāatbilst šiem mēraparātiem, ir noteiktas Ministru kabineta 2021. gada 18. maija noteikumos Nr. 310 “Prasības mēraparātam, ar kuru pārbauda alkohola koncentrāciju personas izelpas gaisā”. Līdz ar to nav pamata šaubām, ka mēraparātu alkohola koncentrācijas mērījumi nav ticami.
Ticamību alkohola koncentrācijas mērījumam nosaka arī alkohola koncentrācijas daudzums organismā jeb laiks, kāds ir pagājis starp alkohola lietošanas brīdi un alkohola koncentrācijas izelpas gaisā mērījuma veikšanas brīdi. Citiem vārdiem sakot, ja alkohols lietots nelielā daudzumā tieši pirms izelpas gaisa mērījuma veikšanas ar mēraparātu, alkohola koncentrācijas daudzums būs lielāks, bet paejot nelielam laika periodam, - krasi samazināsies. Savukārt, ja alkohols lietots salīdzinoši lielā daudzumā, alkohola koncentrācijas daudzums izelpas gaisā, alkohola koncentrācijas rādījums, paejot arī nelielam laikam no alkohola lietošanas brīža līdz mērījuma veikšanas brīdim krasi nesamazināsies. Ievērojot šo izelpas gaisa mērījumu veikšanas specifiku, lai piešķirtu augstāku mērījumu ticamību, praksē ir aprobēts, ka tiek veikti divi secīgi izelpas gaisa mērījumi ar 15 līdz 20 minūšu intervālu (skat. Noteikumu Nr. 719 6. un 16. punktu). Līdz ar to, ievērojot specifiku, kādā alkohola koncentrācija uzkrājas organismā, nav pamata šaubām, ka mērierīču mērījumi nebūtu ticami un objektīvi.
Tādējādi secināms, ka ārējos normatīvajos aktos ietvertais regulējums par mēraparātu atbilstību, kā arī par alkohola koncentrācijas konstatēšanu izelpas gaisā nodrošina tādu pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai personas izelpas gaisā ietvaros veikto mērījumu precizitāti, kas izslēdz jebkādu pamatu apšaubīt minētās pārbaudes rezultātu.
Tāpat saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 17. oktobra noteikumu Nr. 630 “Noteikumi par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā” (turpmāk – noteikumi Nr. 630) 3. punktu institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota persona nodrošina iekšējās kontroles sistēmas korupcijas riska novēršanai (turpmāk – iekšējās kontroles sistēma) izveidi, pilnveidošanu un uzturēšanu. Noteikumu Nr. 630 5. punkts noteic, ka institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota persona izveido tādu iekšējās kontroles sistēmu, kura tostarp ir iedarbīga, lietderīga un ekonomiska, vērsta uz institūcijas mērķu sasniegšanu, efektīvi izmantojot pieejamos resursus, kā arī nodrošina procedūru nepilnību un darbinieku pieļauto pārkāpumu savlaicīgu identificēšanu un novēršanu. Atbilstoši noteikumu Nr. 630 6. punktam, lai nodrošinātu iekšējās kontroles sistēmas darbību, institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota persona, izveido institūcijas kontroles vidi, kas ir vērsta uz korupcijas risku novēršanu, identificē, analizē un novērtē korupcijas riskus, nosaka, ievieš un īsteno pasākumus korupcijas riska novēršanai, īsteno informācijas apriti un komunikāciju par korupcijas risku novēršanu, nodrošina darbinieku izglītošanu par korupcijas un interešu konflikta jautājumiem, kā arī nodrošina iekšējās kontroles sistēmas uzraudzību. Tādējādi, lai sekmīgi nodrošinātu tiesību aktos noteikto alkohola koncentrācijas pārbaudi, kā arī, lai novērstu visas šaubas par pārbaudes rezultātiem un iespējamos korupcijas riskus, Valsts policijā ir izstrādāts iekšējais regulējums, kas noteic Valsts policijas amatpersonas rīcību, veicot pārbaudi transportlīdzekļa vadītājam alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā vai atteikšanos no tās, tai skaitā, paredzot, ka pārbaudes laikā ir veicama procesa videofiksēšana, izmantojot viņa rīcībā esošās tehniskās iekārtas (arī ķermeņa video kameras), kā arī nosakot mēraparāta izmantošanas kārtību. Līdz ar to nodrošinot attiecīgo darbību uzraudzību un izslēdzot iespējamos korupcijas riskus pilnībā vai samazinot tos līdz minimumam.
Vienlaikus vēršama uzmanība, ka gadījumā, ja par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā ir uzsākts kriminālprocess vai administratīvā pārkāpuma process, personai ir visas Kriminālprocesa likumā vai Administratīvās atbildības likumā noteiktās personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, vai pie atbildības saucamās personas tiesības un pienākumi, tai skaitā, likumā noteiktajos gadījumos, termiņos un kārtībā pārsūdzēt procesuālos lēmumus.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Par Krimināllikuma 262. panta (11) pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu (par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles) 2023. gadā pie kriminālatbildības sauktas 1083 personas bet 2024. gada pirmajos deviņos mēnešos – 810. Par Krimināllikuma 262. panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu (par transportlīdzekļa vadīšanu, ja nav atbilstošas kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesību (transportlīdzekļa vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas vai ir atņemtas) un ja vadītājs atrodas alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē) 2023. gadā par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola ietekmē pie kriminālatbildības sauktas 1323 personas, bet 2024. gada deviņos mēnešos – 890. Savukārt par Krimināllikuma 262.1 panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu (par atteikšanos no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai asinīs vai narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmes pārbaudes) 2023. gadā pie kriminālatbildības sauktas 115 personas, bet 2024. gada deviņos mēnešos – 84. Pie administratīvās atbildības par transportlīdzekļa vadīšanu, atrodoties alkohola reibumā (ietekmē), 2023. gadā pie administratīvās atbildības saukti 918 transportlīdzekļu vadītāji, 917 velosipēdu vadītāji, 258 elektroskrejriteņu vadītāji un 24 mopēdu (motorolleru) vadītāji. Bet 2024. gada pirmajos deviņos mēnešos par minēto administratīvo pārkāpumu pie administratīvās atbildības saukti 609 transportlīdzekļa vadītāji, 482 velosipēdu vadītāji, 150 elektroskrejriteņu vadītāji un 33 mopēdu (motorolleru) vadītāji. Savukārt pie administratīvās atbildības par atteikšanos no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes 2023. gadā saukti trīs velosipēdu vadītāji un trīs elektroskerjriteņa vadītāji, bet 2024. gadā trīs elektroskrejriteņa vadītāji un viens mopēda vadītājs.
Ikdienas praksē Valsts policijas amatpersonām pierādīt transportlīdzekļa vadīšanas faktu, tostarp identificēt konkrēto transportlīdzekļa vadītāju, parasti nav problēmu. Savukārt, lai pierādītu transportlīdzekļa vadītāja atrašanos alkohola reibumā (ietekmē), nereti Valsts policijas amatpersonas saskaras ar dažiem problēmjautājumiem. Tas pamatā saistīts ar jau pieminēto komplicēto tiesisko regulējumu attiecībā uz kārtību, kādā veicama alkohola koncentrācijas pārbaude. Proti, ārējos normatīvajos aktos ietvertais regulējums alkohola koncentrācijas pārbaudes jomā paredz to, ka faktu par transportlīdzekļa vadītāja atrašanos alkohola reibumā (ietekmē) fiksē (pierāda) ne vien Valsts policijas amatpersonas veiktā personas izelpotā gaisa pārbaude, bet šī fakta fiksēšanā (pierādīšanā) konkrētos gadījumos obligāti iesaistāmas arī ārstniecības personas, kuras jau medicīniskās pārbaudes ietvaros alkohola koncentrāciju nosaka, veicot personas izelpotajā gaisa vai citas bioloģiskās vides (asinis, urīns, siekalas) pārbaudi.
Tā rezultātā tika identificēts galvenais problēmjautājums, kas Valsts policijas amatpersonām apgrūtina veikt ar ceļu satiksmes uzraudzību saistītos ikdienas uzdevumus. Proti, Valsts policija jau vairāku gadu garumā norāda uz dažādiem sarežģījumiem, kas saistīti ar alkohola koncentrācijas noteikšanu ārstniecības iestādēs, jo Valsts policijas amatpersonas saskaras ar situācijām, kad ir praktiski neiespējami attiecīgajos valsts reģionos rast ārstniecības iestādi, kura spētu nodrošināt medicīniskās pārbaudes veikšanu. Minētais pamatā saistīts ar daudzu ārstniecības iestāžu nespēju nodrošināt sertificēta narkologa vai citas specialitātes sertificēta ārsta pieejamību 24 stundas septiņu dienu (nedēļas) periodā (piemēram, 2023. gada 26. maijā Veselības ministrija informēja Iekšlietu ministriju, ka no 2023. gada 18. maija SIA "Ludzas medicīnas centrs" vairs nenodrošina alkohola, narkotisko un psihotropo vielu ietekmes pārbaudi un minētās pārbaudes nodrošinās SIA "RĒZEKNES SLIMNĪCA"). Tā rezultātā Valsts policijas amatpersonām konkrētais transportlīdzekļa vadītājs ir jānogādā uz citā valsts reģionā esošu ārstniecības iestādi attiecīgās pārbaudes veikšanai vai pat uz Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centru. Tas savukārt rada gan būtisku administratīvo slogu Valsts policijai, gan arī ievērojami samazina jau tā nepietiekamo Valsts policijas amatpersonu klātbūtni tiešas ceļu satiksmes uzraudzības nodrošināšanā.
Vienlaikus norādāms, ka ir svarīgi, lai attiecīgo apreibinošo vielu ietekme transportlīdzekļa vadītājam tiktu konstatēta un fiksēta laika ziņā pēc iespējas tuvāk transportlīdzekļa vadīšanas brīdim. Līdz ar to ir arī būtiski, lai arī atteikšanās no šādas pārbaudes tiktu fiksēta laika ziņā tuvāk transportlīdzekļa vadīšanas brīdim.
Apkopojot informāciju no "Roadpol" (Eiropas Ceļu policijas tīkls) dalībvalstīm, secināms, ka dalībvalstīs nav vienota prakse saistībā ar transportlīdzekļa vadītāja obligātu nogādāšanu ārstniecības iestādē alkohola koncentrācijas noteikšanai. Proti, virknē valstu, piemēram, Lietuvā, Čehijā, Nīderlandē, Beļģijā, Austrijā, Itālijā, Spānijā, Slovēnijā, Horvātijā, Bulgārijā un Maltā, ja transportlīdzekļa vadītājs atsakās no gaisa izelpas pārbaudes pārkāpuma izdarīšanas vietā, to fiksē pats policijas darbinieks, transportlīdzekļa vadītājs uz ārstniecības iestādi pārbaudes veikšanai netiek nogādāts, attiecīgi tiek uzsākts administratīvais process vai kriminālprocess. Savukārt tādās valstīs kā Polija, Somija, Zviedrija, Šveice, Vācija, Rumānija, Ungārija, ja transportlīdzekļa vadītājs pārkāpuma vietā atsakās no gaisa izelpas pārbaudes, tas tiek nogādāts attiecīgas pārbaudes veikšanai uz ārstniecības iestādi. Vienlaikus gan atzīmējams, ka dažās no minētajām valstīm šādas pārbaudes veikšana tiek nodrošināta pēc iespējas tuvāk transportlīdzekļa vadīšanas brīdim, piemēram, Vācijā atsevišķos policijas iecirkņos ir izvietotas medicīnas daļas, kurās attiecīgās pārbaudes tiek veiktas.
Ikdienas praksē Valsts policijas amatpersonām pierādīt transportlīdzekļa vadīšanas faktu, tostarp identificēt konkrēto transportlīdzekļa vadītāju, parasti nav problēmu. Savukārt, lai pierādītu transportlīdzekļa vadītāja atrašanos alkohola reibumā (ietekmē), nereti Valsts policijas amatpersonas saskaras ar dažiem problēmjautājumiem. Tas pamatā saistīts ar jau pieminēto komplicēto tiesisko regulējumu attiecībā uz kārtību, kādā veicama alkohola koncentrācijas pārbaude. Proti, ārējos normatīvajos aktos ietvertais regulējums alkohola koncentrācijas pārbaudes jomā paredz to, ka faktu par transportlīdzekļa vadītāja atrašanos alkohola reibumā (ietekmē) fiksē (pierāda) ne vien Valsts policijas amatpersonas veiktā personas izelpotā gaisa pārbaude, bet šī fakta fiksēšanā (pierādīšanā) konkrētos gadījumos obligāti iesaistāmas arī ārstniecības personas, kuras jau medicīniskās pārbaudes ietvaros alkohola koncentrāciju nosaka, veicot personas izelpotajā gaisa vai citas bioloģiskās vides (asinis, urīns, siekalas) pārbaudi.
Tā rezultātā tika identificēts galvenais problēmjautājums, kas Valsts policijas amatpersonām apgrūtina veikt ar ceļu satiksmes uzraudzību saistītos ikdienas uzdevumus. Proti, Valsts policija jau vairāku gadu garumā norāda uz dažādiem sarežģījumiem, kas saistīti ar alkohola koncentrācijas noteikšanu ārstniecības iestādēs, jo Valsts policijas amatpersonas saskaras ar situācijām, kad ir praktiski neiespējami attiecīgajos valsts reģionos rast ārstniecības iestādi, kura spētu nodrošināt medicīniskās pārbaudes veikšanu. Minētais pamatā saistīts ar daudzu ārstniecības iestāžu nespēju nodrošināt sertificēta narkologa vai citas specialitātes sertificēta ārsta pieejamību 24 stundas septiņu dienu (nedēļas) periodā (piemēram, 2023. gada 26. maijā Veselības ministrija informēja Iekšlietu ministriju, ka no 2023. gada 18. maija SIA "Ludzas medicīnas centrs" vairs nenodrošina alkohola, narkotisko un psihotropo vielu ietekmes pārbaudi un minētās pārbaudes nodrošinās SIA "RĒZEKNES SLIMNĪCA"). Tā rezultātā Valsts policijas amatpersonām konkrētais transportlīdzekļa vadītājs ir jānogādā uz citā valsts reģionā esošu ārstniecības iestādi attiecīgās pārbaudes veikšanai vai pat uz Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centru. Tas savukārt rada gan būtisku administratīvo slogu Valsts policijai, gan arī ievērojami samazina jau tā nepietiekamo Valsts policijas amatpersonu klātbūtni tiešas ceļu satiksmes uzraudzības nodrošināšanā.
Vienlaikus norādāms, ka ir svarīgi, lai attiecīgo apreibinošo vielu ietekme transportlīdzekļa vadītājam tiktu konstatēta un fiksēta laika ziņā pēc iespējas tuvāk transportlīdzekļa vadīšanas brīdim. Līdz ar to ir arī būtiski, lai arī atteikšanās no šādas pārbaudes tiktu fiksēta laika ziņā tuvāk transportlīdzekļa vadīšanas brīdim.
Apkopojot informāciju no "Roadpol" (Eiropas Ceļu policijas tīkls) dalībvalstīm, secināms, ka dalībvalstīs nav vienota prakse saistībā ar transportlīdzekļa vadītāja obligātu nogādāšanu ārstniecības iestādē alkohola koncentrācijas noteikšanai. Proti, virknē valstu, piemēram, Lietuvā, Čehijā, Nīderlandē, Beļģijā, Austrijā, Itālijā, Spānijā, Slovēnijā, Horvātijā, Bulgārijā un Maltā, ja transportlīdzekļa vadītājs atsakās no gaisa izelpas pārbaudes pārkāpuma izdarīšanas vietā, to fiksē pats policijas darbinieks, transportlīdzekļa vadītājs uz ārstniecības iestādi pārbaudes veikšanai netiek nogādāts, attiecīgi tiek uzsākts administratīvais process vai kriminālprocess. Savukārt tādās valstīs kā Polija, Somija, Zviedrija, Šveice, Vācija, Rumānija, Ungārija, ja transportlīdzekļa vadītājs pārkāpuma vietā atsakās no gaisa izelpas pārbaudes, tas tiek nogādāts attiecīgas pārbaudes veikšanai uz ārstniecības iestādi. Vienlaikus gan atzīmējams, ka dažās no minētajām valstīm šādas pārbaudes veikšana tiek nodrošināta pēc iespējas tuvāk transportlīdzekļa vadīšanas brīdim, piemēram, Vācijā atsevišķos policijas iecirkņos ir izvietotas medicīnas daļas, kurās attiecīgās pārbaudes tiek veiktas.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz izdarīt grozījumus Ceļu satiksmes likuma 43.5 panta pirmajā daļā, izslēdzot no minētās tiesību normas visus tos gadījumus, kādos transportlīdzekļa vadītājs pats bez objektīva pamata var veicināt tā nogādāšanu ārstniecības iestādē. Proti, Ceļu satiksmes likuma 43.5 panta pirmajā daļā noteikti divi gadījumi, kuri var būt par pamatu transportlīdzekļa vadītāja nogādāšanai ārstniecības iestādē alkohola koncentrācijas noteikšanai, proti, pirmais – kompetentās iestādes amatpersonai izelpas gaisa pārbaudi ar speciālu šim nolūkam paredzētu mēraparātu veikt nav iespējams, bet otrais – transportlīdzekļa vadītājs nepiekrīt tam veiktās izelpas gaisa pārbaudes rezultātiem. Minētais otrais gadījums ir uzskatāms par tā dēvēto “subjektīvo kritēriju”, jo tas paredz transportlīdzekļa vadītājam tiesības bez objektīva pamata apšaubīt speciālā mēraparāta uzrādīto izelpas gaisa mērījuma rezultātu un tam nepiekrist. Tādējādi šobrīd Ceļu satiksmes likumā ietvertais tiesiskais regulējums rada situāciju, ka transportlīdzekļa vadītājam, kurš vadījis transportlīdzekli alkohola reibumā, ir izdevīgāk ieņemt pozīciju par atteikšanos no pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai ar izelpotā gaisa pārbaudes palīdzību, tādējādi iegūstot laiku līdz medicīniskās pārbaudes veikšanai un attiecīgi alkohola koncentrācijas samazinājumam, kas apgrūtina pēc iespējas objektīvāku datu iegūšanu un, iespējams, palīdz izvairīties no atbildības, tai skaitā, kriminālatbildības.
Vienlaikus norādāms, ka objektīvāka novērtējuma garantēšanai ir būtiski attiecīgo vielu ietekmi fiksēt laika ziņā pēc iespējas tuvāk transportlīdzekļa vadīšanas brīdim, ko ir iespējams nodrošināt, ja tiek veikta tūlītēja pārbaude reibuma stāvokļa konstatēšanai, ko var īstenot, amatpersonām veicot pārbaudi ar tam speciāli paredzēto mēraparātu.
Šāda situācija veicina transportlīdzekļu vadītāju nihilismu pret kompetento iestāžu amatpersonu veiktajām pārbaudes procedūrām un dažkārt pat dod tam iespēju izvairīties no iespējamās atbildības par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola vai citu apreibinošo vielu ietekmē. Ņemot vērā minēto, lai novērstu, ka transportlīdzekļa vadītājs, atsakoties no pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai ar izelpotā gaisa pārbaudes palīdzību, var apzināti apgrūtināt objektīvāku datu iegūšanu un attiecīgi izvairīties no atbildības, likumprojekts paredz izslēgt no Ceļu satiksmes likuma 43.5 panta nepieciešamību nogādāt transportlīdzekļa vadītāju medicīnas iestādē pārbaudes veikšanai, ja tas nepiekrīt amatpersonas veiktās pārbaudes rezultātiem. Attiecīgi likumprojekts paredz precizēt arī Ceļu satiksmes likuma 30.1 panta piekto daļu.
Tāpat likumprojekts paredz precizēt arī Ceļu satiksmes likuma 62. panta septīto daļu, kurā ir paredzēta administratīvā atbildība par alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu lietošanu pēc satiksmes negadījuma, kā arī pēc tam, kad transportlīdzeklis tiek apturēts pēc policijas darbinieka, robežsarga pieprasījuma, līdz pārbaudei, kas nosaka alkohola koncentrāciju asinīs vai konstatē narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi.
Ievērojot to, ka likumdevējs Ceļu satiksmes likuma 43.5 panta pirmajā daļā kā vienlīdzīgas ir noteicis divas metodes alkohola koncentrācijas noteikšanai, nav svarīgi vai persona atsakās no amatpersonas veiktās izelpas gaisa pārbaudes pēc transportlīdzekļa apturēšanas uz ceļa vai ārstniecības personai ārstniecības iestādē. Līdz ar to atzīstams, ka vienlīdz kaitīga darbība kā atteikšanās no medicīniskās pārbaudes, ir arī atteikšanās no alkohola koncentrācijas pārbaudes personas izelpas gaisā, un tādējādi arī par šo darbību persona būtu saucama pie administratīvās atbildības.
Vienlaikus praksē apstiprinājies tas, ka pārsvarā gadījumos no medicīniskās pārbaudes ārstniecības iestādē atsakās tieši tās personas, kuras jau iepriekš ir atteikušās no amatpersonu veicamās alkohola koncentrācijas pārbaudes personas izelpas gaisā. Tādējādi, nogādājot šīs personas uz ārstniecības iestādi medicīniskās pārbaudes veikšanai, tiek nelietderīgi noslogotas gan valsts iestāžu amatpersonas, gan ārstniecības personas, kā arī nelietderīgi izlietoti resursi (piemēram, degvielas izmaksas, lai personu nogādātu ārstniecības iestādē).
Ievērojot minēto, likumprojekts paredz precizēt Ceļu satiksmes likuma 62. panta astoto daļu, nosakot velosipēda, elektroskrejriteņa un mopēda vadītājam administratīvo atbildību arī par atteikšanos no izelpotā gaisa pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai, ko attiecīgi veic amatpersonas. Savukārt saistībā ar transportlīdzekļa vadītāja atbildību par atteikšanos no izelpotā gaisa pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai tiks virzīti attiecīgi grozījumi Krimināllikuma 262.1 pantā.
Ceļu satiksmes likuma 27. panta sestajā daļā ir noteikts aizliegums transportlīdzekļa vadītājam pēc ceļu satiksmes negadījuma līdz reibuma stāvokļa konstatēšanai nepieciešamās pārbaudes izdarīšanai vai atbrīvošanai noteiktā kārtībā no šādas pārbaudes lietot alkoholiskus dzērienus, narkotiskas vai psihotropas vielas, kā arī atteikties no šādas pārbaudes. Šajā tiesību normā pēc būtības ir dublēts Ceļu satiksmes likuma 25. panta (21) daļas 4. punktā noteiktais vispārējais aizliegums transportlīdzekļa vadītājam lietot alkoholiskos dzērienus, narkotiskas vai psihotropas vielas pēc tam, kad transportlīdzeklis tiek apturēts pēc policijas darbinieku vai robežsargu pieprasījuma, līdz reibuma stāvokļa konstatēšanai nepieciešamās pārbaudes izdarīšanai vai atbrīvošanai no tās, kā arī atteikties no šādas pārbaudes. Tādējādi likumprojekts paredz precizēt Ceļu satiksmes likuma 25. pantā ietverto aizliegumu, nosakot, ka tas ir attiecināms arī gadījumā, ja ir noticis ceļu satiksmes negadījums, attiecīgi izslēdzot 27. panta sesto daļu.
Vienlaikus norādāms, ka objektīvāka novērtējuma garantēšanai ir būtiski attiecīgo vielu ietekmi fiksēt laika ziņā pēc iespējas tuvāk transportlīdzekļa vadīšanas brīdim, ko ir iespējams nodrošināt, ja tiek veikta tūlītēja pārbaude reibuma stāvokļa konstatēšanai, ko var īstenot, amatpersonām veicot pārbaudi ar tam speciāli paredzēto mēraparātu.
Šāda situācija veicina transportlīdzekļu vadītāju nihilismu pret kompetento iestāžu amatpersonu veiktajām pārbaudes procedūrām un dažkārt pat dod tam iespēju izvairīties no iespējamās atbildības par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola vai citu apreibinošo vielu ietekmē. Ņemot vērā minēto, lai novērstu, ka transportlīdzekļa vadītājs, atsakoties no pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai ar izelpotā gaisa pārbaudes palīdzību, var apzināti apgrūtināt objektīvāku datu iegūšanu un attiecīgi izvairīties no atbildības, likumprojekts paredz izslēgt no Ceļu satiksmes likuma 43.5 panta nepieciešamību nogādāt transportlīdzekļa vadītāju medicīnas iestādē pārbaudes veikšanai, ja tas nepiekrīt amatpersonas veiktās pārbaudes rezultātiem. Attiecīgi likumprojekts paredz precizēt arī Ceļu satiksmes likuma 30.1 panta piekto daļu.
Tāpat likumprojekts paredz precizēt arī Ceļu satiksmes likuma 62. panta septīto daļu, kurā ir paredzēta administratīvā atbildība par alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu lietošanu pēc satiksmes negadījuma, kā arī pēc tam, kad transportlīdzeklis tiek apturēts pēc policijas darbinieka, robežsarga pieprasījuma, līdz pārbaudei, kas nosaka alkohola koncentrāciju asinīs vai konstatē narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi.
Ievērojot to, ka likumdevējs Ceļu satiksmes likuma 43.5 panta pirmajā daļā kā vienlīdzīgas ir noteicis divas metodes alkohola koncentrācijas noteikšanai, nav svarīgi vai persona atsakās no amatpersonas veiktās izelpas gaisa pārbaudes pēc transportlīdzekļa apturēšanas uz ceļa vai ārstniecības personai ārstniecības iestādē. Līdz ar to atzīstams, ka vienlīdz kaitīga darbība kā atteikšanās no medicīniskās pārbaudes, ir arī atteikšanās no alkohola koncentrācijas pārbaudes personas izelpas gaisā, un tādējādi arī par šo darbību persona būtu saucama pie administratīvās atbildības.
Vienlaikus praksē apstiprinājies tas, ka pārsvarā gadījumos no medicīniskās pārbaudes ārstniecības iestādē atsakās tieši tās personas, kuras jau iepriekš ir atteikušās no amatpersonu veicamās alkohola koncentrācijas pārbaudes personas izelpas gaisā. Tādējādi, nogādājot šīs personas uz ārstniecības iestādi medicīniskās pārbaudes veikšanai, tiek nelietderīgi noslogotas gan valsts iestāžu amatpersonas, gan ārstniecības personas, kā arī nelietderīgi izlietoti resursi (piemēram, degvielas izmaksas, lai personu nogādātu ārstniecības iestādē).
Ievērojot minēto, likumprojekts paredz precizēt Ceļu satiksmes likuma 62. panta astoto daļu, nosakot velosipēda, elektroskrejriteņa un mopēda vadītājam administratīvo atbildību arī par atteikšanos no izelpotā gaisa pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai, ko attiecīgi veic amatpersonas. Savukārt saistībā ar transportlīdzekļa vadītāja atbildību par atteikšanos no izelpotā gaisa pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai tiks virzīti attiecīgi grozījumi Krimināllikuma 262.1 pantā.
Ceļu satiksmes likuma 27. panta sestajā daļā ir noteikts aizliegums transportlīdzekļa vadītājam pēc ceļu satiksmes negadījuma līdz reibuma stāvokļa konstatēšanai nepieciešamās pārbaudes izdarīšanai vai atbrīvošanai noteiktā kārtībā no šādas pārbaudes lietot alkoholiskus dzērienus, narkotiskas vai psihotropas vielas, kā arī atteikties no šādas pārbaudes. Šajā tiesību normā pēc būtības ir dublēts Ceļu satiksmes likuma 25. panta (21) daļas 4. punktā noteiktais vispārējais aizliegums transportlīdzekļa vadītājam lietot alkoholiskos dzērienus, narkotiskas vai psihotropas vielas pēc tam, kad transportlīdzeklis tiek apturēts pēc policijas darbinieku vai robežsargu pieprasījuma, līdz reibuma stāvokļa konstatēšanai nepieciešamās pārbaudes izdarīšanai vai atbrīvošanai no tās, kā arī atteikties no šādas pārbaudes. Tādējādi likumprojekts paredz precizēt Ceļu satiksmes likuma 25. pantā ietverto aizliegumu, nosakot, ka tas ir attiecināms arī gadījumā, ja ir noticis ceļu satiksmes negadījums, attiecīgi izslēdzot 27. panta sesto daļu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Velosipēda, elektroskrejriteņa vai mopēda vadītāji, kuri atteiksies no izelpotā gaisa pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai.
Ietekmes apraksts
-
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
523 316
0
523 316
0
523 316
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
523 316
0
523 316
0
523 316
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
523 316
0
523 316
-523 316
523 316
-523 316
-523 316
2.1. valsts pamatbudžets
523 316
0
523 316
-523 316
523 316
-523 316
-523 316
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
523 316
0
523 316
523 316
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
523 316
0
523 316
523 316
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
523 316
523 316
523 316
5.1. valsts pamatbudžets
0
523 316
523 316
523 316
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Amata vietu skaita izmaiņas nav.
Cita informācija
Izdevumi transportlīdzekļa vadītāja nogādāšanai uz ārstniecības iestādi medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanas veikšanai provizoriski ir 523 316 euro gadā.
83 578 euro+ (37,69 euro x 2 + 31,71 euro x 1) x 4,5 st x 2,5 gad. x 365 = = 523 316 euro, kur:
83 578 euro – vidējie izdevumi gadā, kas saistīti ar transportlīdzekļa vadītāju nogādāšanu uz ārstniecības iestādi medicīnisko pārbaužu alkohola koncentrācijas noteikšanas veikšanai;
37,69 euro – viena Valsts policijas darbinieka izmaksas stundā (saskaņā ar Valsts policijas maksas pakalpojuma cenrādi);
2 – transportlīdzekļa vadītāja nogādāšanā uz ārstniecības iestādi medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanas veikšanai iesaistīto Valsts policijas darbinieku skaits;
31,71 euro – viena dienesta transportlīdzekļa izmaksas stundā (saskaņā ar Valsts policijas maksas pakalpojuma cenrādi);
1 – transportlīdzekļa vadītāja nogādāšanā uz ārstniecības iestādi medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanas veikšanai iesaistīto dienesta transportlīdzekļu skaits;
4,5 st – vidējais stundu skaits transportlīdzekļu vadītāju nogādāšanai uz ārstniecības iestādi medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanas veikšanai un no tās;
2,5 gad. – vidējais transportlīdzekļu vadītāju nogādāšanas uz ārstniecības iestādi alkohola koncentrācijas noteikšanas veikšanai gadījumu skaits vienā dienā;
365 – dienu skaits gadā.
Finanšu līdzekļu ietaupījums, izslēdzot nepieciešamību nogādāt transportlīdzekļa vadītāju uz ārstniecības iestādi medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanas veikšanai, tiks novirzīts narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaužu sadārdzinājuma segšanai, jo ārstniecības iestāžu maksas pakalpojumu cenrāžos norādītās cenas analīzēm, kuru izmaksas sedz Valsts policija, 2024. gadā, salīdzinot ar 2023. gadu, palielinājušās vidēji par 42 %. Savukārt Valsts policijas resursi, kas pašlaik iesaistīti transportlīdzekļa vadītāju nogādāšanā uz ārstniecības iestādēm medicīnisko pārbaužu alkohola koncentrācijas noteikšanas veikšanai, tiks novirzīti tiešo funkciju nodrošināšanai (piemēram, ceļu satiksmes un sabiedriskās kārtības uzraudzībai).
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Likumprojekts "Grozījums Administratīvās atbildības likumā" (23-TA-1442)
Pamatojums un apraksts
Likumprojekts "Grozījums Administratīvās atbildības likumā" (23-TA-1442) paredz izdarīt grozījumus Administratīvās atbildības likuma 113. panta otrajā daļā, izslēdzot nepieciešamību amatpersonai nogādāt personu ārstniecības iestādē medicīniskās pārbaudes veikšanai alkohola koncentrācijas asinīs veikšanai, ja persona nepiekrīt minētās pārbaudes veikšanai vai veiktās pārbaudes rezultātiem.
Atbildīgā institūcija
Iekšlietu ministrija
4.1.2. Likumprojekts "Grozījums Krimināllikumā" (23-TA-1444)
Pamatojums un apraksts
Likumprojekts "Grozījums Krimināllikumā" (23-TA-1444) precizē Krimināllikuma 262.1 pantu, paredzot kriminālatbildību ne tikai par atteikšanos no medicīniskās pārbaudes, bet arī par atteikšanos no alkohola koncentrācijas pārbaudes personas izelpas gaisā.
Atbildīgā institūcija
Iekšlietu ministrija
4.1.3. Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumi Nr. 719 "Kārtība, kādā transportlīdzekļa vadītājam nosaka alkohola koncentrāciju asinīs un izelpas gaisā un konstatē narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi".
Pamatojums un apraksts
Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumos Nr. 719 "Kārtība, kādā transportlīdzekļa vadītājam nosaka alkohola koncentrāciju asinīs un izelpas gaisā un konstatē narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi" nepieciešami, lai atbilstoši likumprojektam un likumprojektam "Grozījums Administratīvās atbildības likumā" (23-TA-1442) precizētu gadījumus, kādos transportlīdzekļa vadītājs nogādājams ārstniecības iestādē medicīniskās pārbaudes veikšanai.
Atbildīgā institūcija
Veselības ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Ņemot vērā likumprojekta steidzamību un virzību likumprojekta "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" pavadošo likumprojektu paketē, sabiedrības līdzdalība netiek nodrošināta.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts policija
- Valsts robežsardze
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Jā
Likumprojekts samazina administratīvo slogu, kas saistīts ar nepieciešamību nogādāt transportlīdzekļa vadītāju, kurš atteicies no alkohola koncentrācijas pārbaudes personas izelpas gaisā vai nepiekrīt tās rezultātiem, uz ārstniecības iestādi medicīniskās pārbaudes veikšanai, kā arī administratīvo slogu ārstniecības personām, kas saistīts ar nepieciešamību fiksēt šādas personas atteikšanos no medicīniskās pārbaudes ārstniecības iestādē.
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi