Anotācija (ex-ante)

1.Budžeta plānošanas prakses pilnveides un jaunu dokumentu iesniegšanas Saeimā nepie ciešamību nosaka izmaiņas ES ekonomikas pārvaldības ietvarā, kuras tiek ieviestas, aizstājot Padomes 1997.gada 7.jūlija regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu ar Regulu. ES turpina uzlabot dalībvalstu ekonomikas politikas koordināciju un stiprināt pasākumus, ko tā veic, lai novērstu pārmērīgu valsts budžeta deficītu rašanos, nodrošinot  stabilas un ilgtspējīgas publiskās finanses, īstenojot ES prioritātes, proti, veidojot digitālu, ilgtspējīgu un noturīgāku nākotni, vienlaikus stiprinot atbalstu ES konkurētspējai un stratēģiskajai autonomijai.[1] Fiskālās politikas ietvars turpmāk jānosaka četriem gadiem, atšķirībā no spēku zaudējušas kārtības, kad  katru gadu pavasarī tika gatavota Latvijas Stabilitātes programma.
Turpmāk vienu reizi četros gados tiks gatavots vidēja termiņa Fiskāli strukturālais plāns, kas ietvers informāciju par fiskālo trajektoriju un par investīcijām un reformām turpmāko četru gadu periodā. Pirmais Fiskāli strukturālais plāns Latvijai būs jāsagatavo 2025. – 2028.gadam. ES regulējums paredz, ka jauno Fiskāli strukturālo plānu var harmonizēt ar Saeimas vēlēšanu ciklu. Tādejādi ir iespēja nākamo Fiskāli strukturālo plānu 2028. – 2031.gadam sākt veidot pēc Saeimas vēlēšanām 2026.gada oktobrī, lai arī turpmākie plāni būtu saskaņoti ar Saeimas vēlēšanu ciklu. ES regulējums paredz arī gadskārtējo progresa ziņojumu iesniegšanu.

[1] https://www.consilium.europa.eu/lv/policies/economic-governanceframework/reform/\

1. Ņemot vērā jaunā ES fiskālās politikas ietvara prasību turpmāk sagatavot vidēja termiņa plānošanas dokumentu – vidēja termiņa Fiskāli strukturālo plānu – četriem gadiem, likumprojekts paredz atrunāt LBFV I nodaļā, ka vidējs termiņš ir četru gadu periods, ko veido saimnieciskais gads, kuram plāno valsts budžetu, un tam sekojošie trīs saimnieciskie gadi. Budžeta plānošanai un pieprasījumu sagatavošanai likumprojekts paredz atbilstīgas izmaiņas LBFV 18.¹ panta piektajā daļā un desmitajā daļā, kuru spēkā stāšanās paredzēta vienlaikus ar attiecīgajiem grozījumiem Fiskālās disciplīnas likumā.
Saskaņā ar Regulu pirms valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālā plāna iesniegšanas ES institūcijām katra dalībvalsts var apspriest savu valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālā plāna projektu ar savu valsts parlamentu saskaņā ar valsts tiesisko regulējumu. LBFV 28. panta redakcija tiek salāgota ar spēkā stājušos Regulu, kas paredz dalībvalstīm pienākumu sagatavot attiecīgo dokumentu (vidēja termiņa Fiskāli strukturālo plānu vai attiecīgi tā gadskārtējo progresa ziņojumu).
Likumprojekts paredz atbilstīgas izmaiņas arī LBFV pārejas noteikumu 104. punktā.

2. Valsts budžeta likumprojekta veidošanas procesā nozaru ministrijas daudz lielāku uzsvaru liek uz papildu finansējuma piešķīrumu, neveltot pietiekošu uzmanību esošo resursu efektivitātes izvērtēšanai. Papildu finansējuma pieprasījumi vienlaicīgi saistāmi gan ar finansējuma palielinājumu esošo funkciju nodrošināšanai, gan ar jaunām prioritātēm un funkcijām. Tādejādi valdībā pamatā notiek diskusijas tikai par papildu līdzekļu sadali prioritāriem pasākumiem. Informācija par to, kādiem mērķiem katrs budžeta resors plāno izlietot pieprasītos līdzekļus un kādi rezultāti tiks sasniegti, tiek sagatavota budžeta paskaidrojumu veidā, iesniedzot valsts budžeta likumprojektu izskatīšanai Saeimā. Tāpat snieguma informācija tiek prezentēta un pievienota finanšu informācijai arī pārējos budžeta procesa posmos, tomēr tai ir informējoša, nevis piešķirtā finansējumu pamatojošā loma.
Informācijai par iestādes veikumu, sasniegtajiem rezultātiem un sabiedrības ieguvumu sasaistē ar izlietoto finansējumu ir būtiska loma un tā nesaraujami ir saistīta ar valsts budžeta sagatavošanas ciklu. Nozares ministriem, izmantojot rezultatīvo rādītāju informāciju, būtu jāinformē valdība un likumdevējs par plānotajiem sasniedzamajiem mērķiem, kā arī jāatskaitās par iepriekšējā gadā faktiski paveikto attiecīgajā nozarē par piešķirtiem valsts budžeta līdzekļiem un citiem resursiem. Nepieciešams veidot tādu valsts budžeta likuma struktūru, kas sasaistītu piešķirto finansējumu ar nozaru politiku mērķiem un faktiski sasniedzamajiem politikas un darbības rādītājiem.
Saeimas komisijām būtu jābūt informētām par ministriju un centrālo valsts iestāžu darbības mērķiem un rezultātiem, iepriekšējā gada budžeta izpildi, sasniegtajiem rezultātiem atbilstoši izlietotajiem resursiem un ieguvumu sabiedrībai un budžeta izpildes ietekmi uz nozaru politiku turpmāko finansēšanu vidējā termiņā. Informācija par iepriekšējā gadā izlietotajiem resursiem un sasniegtajiem rezultātiem likumdevējam būtu nozīmīga un izmantojama lēmumu pieņemšanai par finansējuma sadali un nozaru politiku finansēšanu turpmākajiem gadiem. Valsts kontroles ieteikumam - lai nodrošinātu budžeta sadales lēmumu pieņemšanai noderīgu, vienveidīgu un savlaicīgu informāciju, Finanšu ministrijai sadarbībā ar Valsts kanceleju pilnveidot budžeta iestāžu finansējuma izlietojuma mērķu un rezultātu pārvaldības procesu – noteikts izpildes termiņš 2028.gada 1.janvāris. Tādējādi, ievērojot ieteikuma izpildes termiņu, kā arī ņemot vērā Valsts kases jaunveidojamo Budžeta plānošanas un finanšu vadības risinājuma iespējas, turpinot mazināt administratīvo slogu, tiks vērtētas iespējas samazināt atskaites dokumentu un tajos sniegtās informācijas apjomu. Pilnveidojot informēšanas procesu par finansējuma izlietojuma rezultātā sniegto labumu sabiedrībai, Finanšu ministrija sadarbosies ar Valsts kontroli, Valsts kanceleju un nozaru ministrijām. Savukārt pirmais solis, ievērojot Valdības deklarācijā un rīcības plānā minēto par pakāpenisku pāreju uz rezultātiem balstītu budžeta pieejas veidošanu, ir Saeimas komisiju informēšana par sasniegtajiem rezultātiem un to ir iespējams uzsākt darīt jau tagad, pie tam nevis radot jaunu informāciju vai atskaiti, bet maksimāli izmantojot un uzskatāmi koncentrējot to informāciju, kas jau ir iestāžu rīcībā attiecīgajā termiņā (budžeta izpildes analīzes informācija, finanšu un publiskajā pārskatā iekļaujamā informācija). Turpmākajos valsts budžeta reformas ieviešanas soļos ir plānots vienkāršot un iespēju robežās apvienot dažādos pārskatos iekļaujamo informāciju, tomēr šīm izmaiņām ir nepieciešams ilgāks laiks to izvērtētai izstrādei kopā ar visām ieinteresētajām pusēm, lai panāktu maksimāli efektīvu un visām pusēm pieņemamu, ilgtspējīgu risinājumu.
LBFV 14. panta trešā daļa paredz, lai informētu sabiedrību par iestādes darbības mērķiem un rezultātiem, kā arī par piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietošanu iepriekšējā gadā, ministrijas un citas centrālās valsts iestādes, visas to padotībā esošās budžeta finansētās institūcijas, budžeta nefinansētas iestādes un pašvaldības līdz pārskata gadam sekojošā gada 1.jūlijam sagatavo gada publiskos pārskatus un mēneša laikā pēc sagatavošanas publicē tos savā tīmekļvietnē. Informācijai par rezultātiem ir būtiska loma uz rezultātu vērstas budžeta pieejas īstenošanā, tādēļ secināts, ka nav lietderīgi mēnesi gaidīt sagatavotā publiskā gada pārskata publicēšanu un ir nepieciešamas izmaiņas minētajā LBFV normā.
Šobrīd budžeta likuma struktūrā zem katras nozares ministrijas un citas centrālās valsts iestādes ir budžeta programmas, apakšprogrammas, sadalījums valsts pamatfunkciju īstenošanas daļā un Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanas daļā un ieņēmumu un izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodi. Grozījumi paredz turpmāk samazināt valsts budžeta likuma detalizāciju, valsts budžeta līdzekļus piešķirot, pamatojoties uz ministriju un centrālo valsts iestāžu politikas un darbības jomām. Politikas un darbības jomu sadala valsts pamatfunkciju īstenošanas daļā un Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanas daļā. Budžeta programmas un apakšprogrammas un izdevumu klasifikācijas kodi (piemēram, atlīdzība, preces un pakalpojumi, subsīdijas un dotācijas, utt.) vairs nebūs valsts budžeta likuma pielikumā, bet gan informatīvi valsts budžeta paskaidrojumos. Tāpēc nepieciešams mainīt arī piemērojamo regulējumu attiecībā uz apropriāciju pārdalēm. Piemēram, pārdalīt apropriāciju starp izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodiem turpmāk vairs nebūs aktuāli, jo apropriācijas pa izdevumu ekonomiskās klasifikāciju kodiem likumdevēja līmenī vairs netiks apstiprinātas. Toties nepieciešams nostiprināt normatīvajā regulējumā apropriāciju pārdales procesu starp ministriju un citu centrālo valsts iestāžu politikas un darbības jomām. Kā arī turpinot mazināt administratīvo slogu un vienkāršojot un efektivizējot budžeta sagatavošanas un izpildes procesus, ir nepieciešams atteikties no dažādiem ierobežojumiem, piemēram, no apropriāciju pārdales apjoma noteikšanas starp pamatbudžeta programmām (apakšprogrammām), kas nedrīkst izraisīt katras atsevišķās programmas (apakšprogrammas) palielinājumu, kas vienlaikus pārsniegtu piecus procentus no programmai (apakšprogrammai) apstiprinātās gada apropriācijas apjoma un vērtību 100 000 euro, pārdales no neizlietoto asignējumu rezerves atlīdzības izdevumu palielināšanai kārtējā saimnieciskajā gadā, palielinājums nedrīkst pārsniegt piecus procentus no budžeta resoram šajā izdevumu kategorijā apstiprinātās kārtējā saimnieciskā gada apropriācijas apjoma).

2. Likumprojekts paredz LBFV 28.¹ panta nosaukumu izteikt jaunā redakcijā, izteikt pantu citā redakcijā ar divām daļām, kur pirmā daļa paredz, ka finanšu ministrs informē Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju valsts budžeta likumprojekta vai tā grozījumu izstrādes procesa laikā par valsts budžeta plānošanas un izpildes gaitu. Savukārt otrā daļa paredz pienākumu ministrijām un centrālajām valsts iestādēm ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 30.aprīlim iesniegt attiecīgajām Saeimas komisijām informāciju par to darbības mērķiem un rezultātiem, iepriekšējā gada budžeta izpildi, sasniegtajiem rezultātiem atbilstoši izlietotajiem resursiem un ieguvumu sabiedrībai un tās ietekmi uz nozaru politiku turpmāko finansēšanu vidējā termiņā. Gadījumā, ja Saeimas komisija uzaicinās, tad ministriem un centrālo valsts iestāžu vadītājiem būs jāziņo par augstāk minēto informāciju attiecīgajām Saeimas komisijām. Ja pēc Saeimas komisijas uzaicinājuma notiks diskusijas, tad arī šo diskusiju rezultāti var tikt izmantoti gan publiskā pārskata sagatavošanai (sadaļā par nākamajos gados plānotajiem pasākumiem), gan arī nozares budžeta plānošanai nākamajiem periodiem. Trešā daļa paredz, ka šā panta noteikumi neattiecas uz nacionālās drošības pasākumiem paredzētiem slepeniem izdevumiem, ievērojot šā likuma 13. panta un citos likumos noteiktās prasības.
Ministriju un centrālo valsts iestāžu sagatavotā informācija par budžeta iestāžu darbības mērķiem un rezultātiem, iepriekšējā gada budžeta izpildi, sasniegtajiem rezultātiem atbilstoši izlietotajiem resursiem un ieguvumu sabiedrībai var tikt turpmāk izmantota publiskā gada pārskata sagatavošanai. Likumprojekts paredz, ka iestādei saskaņā ar LBFV 14. panta trešo daļu būs jāpublicē sagatavotais gada publiskais pārskats savā tīmekļvietnē līdz pārskata gadam sekojošā gada 1.jūlijam (tātad publicēšana būs jāveic mēnesi agrāk nekā šobrīd). Tādējādi arī tiek pildīts Valsts kontroles ieteikumā minētais par to, ka jāvirzās uz pieeju informācijas par budžetu un rezultātiem vienveidīgai publicēšanai.
Pilnveidojot valsts budžeta likuma struktūru, likumprojekts paredz samazināt valsts budžeta likuma detalizāciju, t.i., apropriāciju iedalījumu, tādējādi valsts budžeta likumā piešķirto finansējumu sasaistot ar nozaru politiku mērķiem un faktiski sasniedzamajiem politikas un darbības rādītājiem. Likumprojekts paredz, ka ar likumu tiks apstiprinātas apropriācijas politikas un darbības jomām (izmantojot pašreizējas politikas un resursu vadības kartes) (LBFV 9. panta pirmā daļa papildināta ar trešo un ceturto teikumu). Saeima turpmāk pieņems budžetu sadalījumā pa ministriju un citu centrālo valsts iestāžu politikas un darbības jomām, kuras iedalīsies valsts pamatfunkciju īstenošanas daļā un Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanas daļā, katrai daļai norādot resursus, izdevumus un finansēšanas pozīciju. Savukārt līdzšinējais detalizētais budžeta likuma 4.pielikums ar izdevumu sadalījumu pa programmām un apakšprogrammām un detalizēti pa ekonomiskās klasifikācijas kodiem tiks pārcelts uz budžeta paskaidrojumiem. Apropriāciju pārdalei starp politikas un darbības jomām būs nepieciešams MK lēmums un arī Saeimai ar atsevišķu lēmumu būs jāpiekrīt šādai pārdalei (tas pats attiecināms uz neizlietoto asignējumu pārdali starp dažādam jomām). Papildinātā jaunā LBFV 9. panta 3.¹ daļa paredz, ka nozares ministrs un citas centrālās valsts iestādes vadītājs sadalīs (ar nozares ministra/vadītāja rīkojumu) valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas pa budžeta programmām, apakšprogrammām un budžeta klasifikāciju kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām (un valsts budžeta izpildes procesā veiks nepieciešamās izmaiņas), ievērojot valsts budžeta likumā ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm noteiktās politikas un darbības jomas. Attiecīgi atskaites punkts ministra rīkojumam būs valsts budžeta likuma paskaidrojumos iekļautā informācija par programmām, apakšprogrammām un ekonomiskās klasifikācijas kodiem, savukārt detalizācija būs kā pašreizējais valsts budžeta likuma 4.pielikums. Valsts budžeta likuma 5.pielikums “Valsts speciālā budžeta ieņēmumu un izdevumu atšifrējums pa programmām un apakšprogrammām” tiks saglabāts un tur iekļautās budžeta programmas 04.00.00 “Sociālā apdrošināšana” piecas apakšprogrammas (Valsts pensiju speciālais budžets, Nodarbinātības speciālais budžets, Darba negadījumu speciālais budžets, Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets) būtu nosakāmas par politikas un darbības jomām. Likumprojekts paredz terminu "Politikas un darbības joma"- no attīstības plānošanas dokumentiem vai normatīvajiem aktiem izrietoša ministrijas vai citas centrālās valsts iestādes īstenojamā politika vai darbība, kurai noteikti politikas vai darbības mērķi. 
Izmaiņas paredz šādus budžeta politikas principus:
- viena budžeta programma, apakšprogramma varēs tikt piesaistīta tikai vienai politikas un darbības jomai (nedrīkstēs dalīt starp vairākām jomām), kas nozīmē pašreizējās programmu un jomu struktūras pārskatīšanu, lai atbilstu šim principam. Tāpat nevarēs dalīt ministrijas centrālo aparātu (97.00.00 budžeta programmu) pa vairākām politikas un darbības jomām;
- valsts budžeta izpildes procesā nozares ministram būs tiesības pārdalīt līdzekļus starp programmām un apakšprogrammām un budžeta klasifikāciju kodiem tikai vienas politikas un darbības jomas ietvaros (veicot grozījumus iepriekš minētajā nozares ministra rīkojumā), kā arī ievērojot valsts budžeta likumā Saeimas pieņemtos izdevumu apmērus.
Likumprojekts paredz LBFV 24. panta otrās daļas pirmo teikumu izteikt citā redakcijā, nosakot, ka Valsts kase piešķirs asignējumus izdevumiem saskaņā ar ministra un citas centrālās valsts iestādes vadītāja apstiprināto valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas sadalījumu pa budžeta programmām, apakšprogrammām un budžeta klasifikāciju kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām un nodrošina to izpildi MK noteiktajā kārtībā. Pēc nozares ministra rīkojuma apstiprināšanas par finansējuma sadalījumu nozarē pa programmām, apakšprogrammām un ekonomiskās klasifikācijas kodiem, tiks sagatavoti finansēšanas plāni, saskaņā ar kuriem Valsts kase piešķirs iestādēm asignējumus. Finansēšanas plānu detalizācija atbildīs nozares ministra rīkojumā ietvertajai detalizācijai (tātad – kā pašreizējais budžeta likuma 4.pielikums). Valsts kase pārbaudīs ministrijas iesniegto budžeta izpildītāju finansēšanas plānu projektu atbilstību valsts budžeta likumam un nozares ministra rīkojumam (rīkojumam ar grozījumiem). Budžeta iestādes gatavos tāmes kā līdz šim.

3. Šobrīd LBFV 9. panta trīspadsmitā daļa nosaka, kādos gadījumos finanšu ministram ir tiesības MK noteiktajā kārtībā, informējot par to Saeimu, veikt apropriāciju pārdales, 9. panta 13.¹ daļa nosaka, kādos gadījumos finanšu ministram ir tiesības, informējot par to Saeimu, veikt apropriāciju izmaiņas, 9. panta 13.² daļa nosaka nosacījumus, kas finanšu ministram jāievēro, veicot 9. panta trīspadsmitās daļas 1. punktā minētās apropriāciju pārdales starp programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām un 9. panta 13.³ daļa paredz nosacījumus, uz kādām apropriāciju pārdalēm neattiecas 9. panta 13.² daļa. Secinām, ka izveidotā apropriāciju pārdaļu sistēma ir diezgan smagnēja, laikietilpīga un prasa bieži vien nesamērīgi padziļinātu valdības un Saeimas iesaisti, jo valsts budžeta likums paredz ļoti detalizētu izdevumu dalījumu.
Tā kā tiek vienkāršota valsts budžeta likuma struktūra, samazinot valsts budžeta likuma detalizāciju, un apropriāciju iedalījums (turpmāk valsts budžeta detalizētais dalījums pa programmām/apakšprogrammām, ieņēmumu un izdevumu klasifikāciju kodiem pārceļas no valsts budžeta likuma pielikumiem uz paskaidrojumiem), ko apstiprinās Saeima, pieņemot valsts budžeta likumu, tad nepieciešams veikt atbilstīgas izmaiņas LBFV normās par apropriāciju pārdalēm un to izmaiņām.
Lai uzlabotu koncentrēšanos uz sasniedzamo mērķi, rezultātus, pakalpojumu sniegumu un sabiedrības ieguvumus, nepieciešams likumprojektā paredzēt ministriem un citu centrālo iestāžu vadītājiem lielāku rīcības brīvību valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas sadalē un izpildē. Lielāka nozares ministriju iesaiste, veicot pārdales atbilstoši izdevumu ekonomiskajām kategorijām un starp valsts budžeta programmām, veicinātu administratīvā sloga samazināšanu, efektivizētu budžeta līdzekļu izmantošanas procesu, iestāžu ātrāku pieeju finanšu resursiem, lai nodrošinātu atbilstošu resursu sadali nozares attīstībai nepieciešamo mērķu un politikas un darbības rezultātu sasniegšanai.
Pilnveidotā valsts budžeta likuma struktūra paredz, ka viena valsts budžeta programma varēs vienlaikus attiekties tikai uz vienu politikas un darbības jomu. Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes nevarēs dalīt vienu valsts budžeta programmu starp vairākām politikas un darbības jomām. Attiecīgi ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm būs jāpārskata savu programmu struktūra, jo pilnveidotā valsts budžeta likuma struktūra būs piemērojama ar valsts budžeta likuma 2027.gadam un budžeta ietvaru 2027., 2028., 2029. un 2030.gadam spēkā stāšanos.
Normatīvajā regulējumā nepieciešams nostiprināt, ka finanšu ministrs neizlietoto asignējumu rezervi varēs pārdalīt tikai vienas politikas un darbības jomas ietvaros, ņemot vērā, ka Saeima valsts budžeta likumu apstiprinās ministrijām un centrālajām valsts iestādēm pa politikas un darbības jomām. Gadījumā, ja finansējumu būs nepieciešams pārdalīt starp vienas ministrijas vai citas centrālās valsts iestādes politikas un darbības jomām, tad būs nepieciešams MK lēmums, un lai Saeima ar atsevišķu lēmumu būtu piekritusi šādai pārdalei (ievērojot līdzvērtīgu pieeju pārdalēm starp politikas un darbības jomām, gan kārtēja gadā, gan starp diviem kalendārajiem gadiem).

3. Likumprojekts paredz izslēgt LBFV 9. panta 13., 13.¹, 13.² un 13.³ daļu, papildināt 13.⁴ daļu un LBFV 9. pantu ar 13.⁵ un 13.⁶ un 13.⁷ daļu, kas nosaka, kādos gadījumos finanšu ministram ir tiesības MK noteiktajā kārtībā, informējot par to Saeimu, veikt apropriāciju pārdales un to izmaiņas, un kādos gadījumos ir nepieciešams MK pieņemts lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas nav iebildusi. LBFV 13.⁴ daļa papildināta, ka valsts budžeta likums var ietvert nosacījumus, ko nozares ministrs un citas centrālās valsts iestādes vadītājs ievēro, lemjot par apropriācijas sadalījumu pa budžeta programmām un apakšprogrammām un budžeta klasifikāciju kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām. LBFV 9. panta 13.⁶ daļa paredz noteikt, kādas apropriāciju pārdales un izmaiņas būs tiesīgs izdarīt finanšu ministrs, ja ir pieņemts MK lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nav iebildusi. Savukārt 9. panta 13.⁷ daļa paredz noteikt, ka nozares ministram un citas centrālās valsts iestādes vadītājam ir tiesības valsts budžeta izpildes procesā valsts budžeta izdevumu transfertus pašvaldībām, valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām un budžeta nefinansētām iestādēm pārvirzīt citiem mērķiem (ar vai bez izdevumu pārvirzīšanas starp dažādām izdevumu kategorijām) vienas politikas un darbības jomas ietvaros tikai tad, ja ir pieņemts Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas nav iebildusi pret šīm izmaiņām. Papildināta 9. panta piecpadsmitā daļa, nosakot finanšu ministram tiesības veikt apropriācijas pārdali arī starp vienas ministrijas vai citas centrālās valsts iestādes politikas un darbības jomām, ja ir pieņemts MK lēmums un Saeima ar atsevišķu lēmumu piekritusi šādai pārdalei. Tā kā valsts budžeta likumā vairs nebūs detalizēta budžeta izdevumu kodu atbilstoši ekonomiskajām kategorijām griezuma (to atstājot ministru un centrālo valsts iestāžu vadītāju kompetencē), un turpmāk valsts budžeta struktūras dalījums būs pa politikas un darbības jomām, tad likumprojekts paredz atbilstīgajos LBFV pantos izslēgt atsauci uz budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām, t.i., 9.¹ panta otrās daļas ievaddaļā izslēgti vārdi “sadalījumā pa programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām”, LBFV 9. panta astoņpadsmitajā daļā vārdi “izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām” aizstāti ar vārdu “izdevumiem”. LBFV 9.¹ panta trešā daļā izteikta citā redakcijā, paredzot finanšu ministram tiesības neizlietoto asignējumu rezervi pārdalīt ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm uz to pašu politikas un darbības jomu, kurā attiecīgajam budžeta resoram iepriekšējā saimnieciskajā gadā izveidojās neizlietotie asignējumi valsts pamatfunkciju īstenošanai, kuru resurss izdevumu segšanai bija dotācija no vispārējiem ieņēmumiem. Ja neizlietoto asignējumu rezervi nepieciešams pārdalīt uz citu politikas un darbības jomu (nevis to pašu, kurā iepriekšējā saimnieciskajā gadā izveidojās neizlietotie asignējumi), tad būs jāpiemēro LBFV 9. panta piecpadsmitajā daļā  minēto kārtību.
Ņemot vērā pilnveidoto valsts budžeta likuma struktūru, LBFV 18.¹ panta septītās daļas 2. punktā tiek aizstāti vārdi “katrai izdevumu kategorijai saskaņā ar budžeta klasifikāciju, norādot katras kategorijas līdzekļu izmantošanas mērķi” ar vārdiem “un ir par pamatu asignējumu piešķiršanai budžeta resoriem atbilstoši politikas un darbības jomām”, tādējādi nostiprinot, ka attiecībā uz nākamo saimniecisko gadu norādāmi to līdzekļu apjomi, kas nākamajā saimnieciskajā gadā apropriācijas kārtībā piešķirami un ir par pamatu asignējumu piešķiršanai budžeta resoriem atbilstoši politikas un darbības jomām. LBFV 18.¹ panta septītās daļas 3. punktā vārdi “atbilstoši budžeta izdevumu klasifikācijai” aizstāti ar vārdiem “atbilstoši normatīvajā aktā par budžeta pieprasījumu izstrādāšanu noteiktajai detalizācijai”. LBFV 18.¹ panta astotās daļas 5. punkts izteikts jaunā redakcijā, nosakot, ka valsts budžeta likumprojekta paskaidrojumi ietver informāciju par izdevumu politikas stratēģiju un virzieniem, budžetu izdevumu kopapjomu un struktūru, kā arī budžeta resoru programmu un apakšprogrammu finansiālajiem rādītājiem par iepriekšējo saimniecisko gadu, kārtējo gadu un vidējam termiņam saskaņā ar budžeta klasifikāciju, norādot budžeta līdzekļu izmantošanas mērķi un sasniedzamos rezultatīvos rādītājus atbilstoši politikas un darbības jomām un budžeta programmām un apakšprogrammām.

4. Informatīvā ziņojuma “Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam” MK 2024.gada 20.augusta sēdes protokollēmuma Nr.32 61.§ 94. punktā doto uzdevumu, ir nepieciešams turpināt uzsākto labo praksi par valsts budžeta likumprojekta paskaidrojumu pilnveidošanu un nostiprināt to normatīvajā regulējumā. Likumprojektā ir nepieciešams noteikt, ka ministrijas un citas centrālās valsts iestādes valsts budžeta likumprojekta paskaidrojumos ietver sasniedzamos politikas un darbības rezultatīvos rādītājus un tādas plānotās rādītāju vērtības, kuras ir paredzēts sasniegt ar valsts budžeta likumā piešķirto finansējumu. Tā ir būtiska un neatņemama sastāvdaļa veidojamam sasniedzamo rezultātu uzraudzības ciklam, kas paredz pēc budžeta gada noslēgšanas informēt attiecīgās Saeimas komisijas par sasniegtajiem faktiskajiem rezultātiem atbilstoši izlietotajiem resursiem un ieguvumu sabiedrībai.
Līdz ar valsts budžeta struktūras vienkāršošanu atbilstoši  ministriju un centrālo valsts iestāžu politikas un darbības jomām, apropriāciju pārdaļu un izmaiņu elastības palielināšanu, izriet nepieciešamība palielināt nozares ministra un valsts budžeta izpildītāja atbildību par resursu izlietojumu un sasniegtajiem rezultātiem, vienlaikus nodrošinot atbildīgu finanšu pārvaldību un efektīvu iekšējo kontroli.

4. Likumprojekts paredz papildināt 18.¹ pantu ar 8.¹ daļu, kas nosaka, ka ministrijas un citas centrālās valsts iestādes valsts budžeta likumprojekta paskaidrojumos ietver  sasniedzamos politikas un darbības rezultatīvos rādītājus un tādas plānotās rādītāju vērtības, kuras ir paredzēts sasniegt ar valsts budžeta likumā piešķirto finansējumu.
Spēkā stāšanās paredzēta ar 2025.gada 1.janvāri.

5. Jau likumā “Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam” tika paredzēta jauna norma: “37. pants. Attiecībā uz pašvaldībām, kuras ir nonākušas finanšu grūtībās un kurās atbilstoši likumam “Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību” nav vēl uzsākts finanšu stabilizācijas process, MK ir tiesības lemt par nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem, tajā skaitā par nepieciešamo valsts budžeta aizdevumu uzņemto saistību izpildei šā likuma 36. pantā noteiktā pašvaldību aizņēmumu kopējā palielinājuma ietvaros.” Minētā norma 2024.gadā tika piemērota Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībai.
Nepieciešamība izstrādāt patstāvīgu jaunu likuma normu pašvaldību finanšu stabilizācijai ir noteikta MK 2024.gada 13.februāra sēdes protokola Nr.7 28.§ “Par Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības finanšu situāciju un valsts budžeta aizdevumu finanšu situācijas stabilizēšanai” (24-TA-265) 9. punktā, kas paredz Finanšu ministrijai likumprojekta “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” izstrādes procesā sagatavot priekšlikumus turpmākai rīcībai pašvaldību finanšu stabilitātes nodrošināšanā.
Šobrīd LBFV 46. panta ceturtā daļa paredz, ka saistības, kuras no budžeta finansētu institūciju vadītāji uzņēmušies attiecībā uz budžeta līdzekļiem bez asignējuma, pārsniedzot piešķirto asignējumu vai pilnvaras plānotajām saistībām nākotnē, nav uzskatāmas par valsts saistībām. Līdzvērtīgu normatīvo regulējumu ir nepieciešams noteikt arī attiecībā uz pašvaldību vadītājiem.

5. LBFV papildināšanas ar 45.¹ pantu mērķis ir atteikties no novecojušā regulējuma un noteikt jaunāku un aktuālāku regulējumu  pašvaldību finanšu stabilizācijas procesa uzsākšanai, procesa uzraudzībai  un procesa izbeigšanai, ņemot vērā gan administratīvi teritoriālo reformu, kā rezultātā ir izveidotas lielākas pašvaldības, gan tehniskās digitalizācijas iespējas Valsts kases sistēmās. Piedāvātais pašvaldību, kuras ir nonākušas ārkārtējās finansiālās grūtībās, stabilizācijas process nodrošinās operatīvāku, mūsdienu tehnoloģiju iespējām atbilstošāku un valsts budžetam ekonomiskāku finanšu uzraudzību.
Likumprojekts nosaka pazīmes pašvaldības ārkārtējai finanšu situācijai, kurām izpildoties, pašvaldības dome pieņem lēmumu par pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa uzsākšanas nepieciešamību. Likumprojektā ir noteiktas tiesības MK, atbilstoši pašvaldības domes lēmumam, lemt par pašvaldību finanšu stabilizācijas procesa uzsākšanu un izbeigšanu un par nepieciešamo valsts budžeta aizdevumu finanšu situācijas stabilizēšanai. Minētā aizdevuma piešķiršanai ir nepieciešams Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas saskaņojums. Likumprojekts paredz  deleģējumu MK noteikt pašvaldību finanšu stabilizācijas procesa uzsākšanas, uzraudzības un izbeigšana kārtību. MK noteikumos tiks noteikti pašvaldībai  iesniedzamie dokumenti, termiņi un Pašvaldību finanšu stabilizācijas pastāvīgā komisijas izveidošana, kas uzraudzīs pašvaldību finansiālo darbību jautājumos, kas saistīti ar pašvaldību finanšu stabilizāciju. Par MK noteikumu izstrādi atbildīga ir Finanšu ministrija. Likumprojekta pārejas noteikumi paredz, ka MK izdos noteikumus par pašvaldību finanšu stabilizācijas procesa uzsākšanas, uzraudzības un izbeigšanas kārtību līdz 2025.gada 31.martam.
Vienlaikus likumprojekts paredz precizēt LBFV 46. panta ceturto daļu, lai nepārprotami noteiktu līdzvērtīgu atbildību pašvaldību vadītājiem par saistību uzņemšanos bez asignējuma un apropriācijas izpildi, kā tas šobrīd LBFV ir noteikts budžeta finansētu institūciju vadītājiem. Saistības, kuras pašvaldību vadītāji būs uzņēmušies attiecībā uz budžeta līdzekļiem bez asignējuma, pārsniedzot piešķirto asignējumu vai pilnvaras plānotajām saistībām nākotnē, nebūs uzskatāmas par valsts un pašvaldību saistībām. Likumprojekts paredz, ka spēku zaudē likums “Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību”. Spēkā stāšanās paredzēta 2025.gada 1.janvārī. Likumprojekts paredz pārejas regulējumu attiecībā uz pašvaldībām, kuras ir nonākušas finanšu grūtībās un kurās uzsākts finanšu stabilizācijas process saskaņā ar likuma “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” 37. pantu vai likumu “Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību”un  MK ir lēmis par nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem, tajā skaitā par nepieciešamo valsts budžeta aizdevumu uzņemto saistību izpildei pašvaldību aizņēmumu kopējā palielinājuma ietvaros, līdz 2025.gada 31.martam pašvaldības finanšu stabilizācijas process tiek turpināts saskaņā ar likumu “Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību” un MK pieņemtajiem lēmumiem. Ar 2025.gada 1.aprīli piemērojami MK noteikumi par pašvaldību finanšu stabilizācijas procesa uzsākšanas, uzraudzības  un izbeigšanas kārtību.
Veicot iepriekš minētos pasākumus, pilnveidojot un optimizējot pašvaldību jomu regulējošos normatīvos aktus, tiek pildīts Valsts kontroles revīzijas Nr. 2.4.1-7/2016 “Budžeta plānošana Latvijā - vai esošā pieeja ir efektīva” 8. ieteikums.

6. Tā kā tiek intensīvi strādāts pie jaunā Valsts kases veidotā Budžeta plānošanas un finanšu vadības risinājuma, tas sekmēs un ļaus arvien plašāk izmantot budžeta plānošanas un izpildes informāciju datu analīzei, lēmumu pieņemšanai un sabiedrības informēšanai. Nepieciešams sekmēt pilnvērtīgāku informācijas izmantošanu iestāžu atskaitīšanās un finanšu izlietojuma uzraudzības procesā, kā arī turpmākās budžeta plānošanas, izdevumu pārskatīšanas un informācijas prezentēšanas sabiedrībai uzskatāmā veidā.

6. Likumprojekts paredz LBFV 9. pantu papildināt ar divdesmito daļu, kas paredz Valsts kasei pienākumu reizi mēnesī līdz nākamā mēneša desmitajam datumam publicēt savā tīmekļvietnē informatīvu materiālu - dinamisko budžeta pārskatu par valsts budžeta izpildes procesā precizēto valsts budžeta plānu atbilstoši nozares ministra un citas centrālās valsts iestādes vadītāja apstiprinātajam apropriācijas sadalījumam. Tas ļautu sekot līdzi tam, kā mainās izdevumu plāns, salīdzinot ar valsts budžeta likumā un nozares ministra (citas centrālās valsts iestādes vadītāja) rīkojumā sākotnēji apstiprināto. Tas ļautu arī mazināt administratīvo slogu un atteikties no tādas informācijas sagatavošanas par budžeta plāna precizēšanu, kas šobrīd tiek sagatavota manuāli un ir ļoti laikietilpīga.

Iestāžu pārskatu sagatavošanas kārtība
7. Atbilstoši LBFV 30.pantā noteiktajam ministrijas un citas centrālās valsts iestādes un pašvaldības nodrošina gada, ceturkšņa vai mēneša pārskata vai konsolidētā gada, ceturkšņa vai mēneša (turpmāk – pārskati) pārskata, iesniegšanu Valsts kasei par katru budžeta iestādi, no valsts budžeta daļēji finansētu atvasinātu publisku personu un budžeta nefinansētu iestādi. Atbilstoši normatīvajos aktos, kas izdoti pamatojoties uz LBFV 30.pantu, noteikto ministrijas un citas centrālās valsts iestādes iesniedz Valsts kasei konsolidētos pārskatus, iekļaujot to padotībā esošo budžeta iestāžu, no valsts budžeta daļēji finansētu atvasinātu publisku personu un budžeta nefinansētu iestāžu pārskatus.
Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes, kā arī pašvaldības gada pārskatam vai konsolidētajam gada pārskatam pievieno Valsts kontroles atzinumu vai zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības ziņojumu, ievērojot iestādes darbību regulējošos normatīvajos aktos ietvertos norādījumus par gada pārskata revīziju. Savukārt, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas atsevišķos gadījumos gada pārskatam pievieno zvērināta revidenta ziņojumu, ko nosaka šo iestāžu darbību regulējošie normatīvie akti. Finanšu ministrija, sagatavojot konsolidēto saimnieciskā gada pārskatu, paļaujas uz revidentu veiktajām revīzijas procedūrām par gada pārskata sagatavošanas pareizību, kas norādīts revidenta ziņojumā vai atzinumā.
LBFV 23.panta otrā daļa paredz vienoto pakalpojumu centra izveidošanu Valsts kasē, sākot ar 2025.gada 1.janvāri, pakāpeniski pārņemot ministriju, izņemot to padotībā esošo no valsts budžeta daļēji finansētu atvasinātu publisku personu, kā arī citu centrālo valsts iestāžu un budžeta nefinansētu iestāžu grāmatvedības uzskaites funkciju.
Valsts budžetu likumā apstiprina valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta ieņēmumus un izdevumus pa programmām un apakšprogrammām, kuru izpilda ministrijas un citas centrālās valsts iestādes. Savukārt ministriju padotībā esošo no valsts budžeta daļēji finansētu atvasinātu publisku personu un budžeta nefinansētu iestāžu kārtējā gada budžets nav valsts budžeta likuma sastāvdaļa. Pašlaik ministriju un centrālo valsts iestāžu konsolidētajā gada pārskatā (gada pārskats sastāv no finanšu pārskata un informācijas par budžeta izpildi, kā arī vadības ziņojuma) iekļauj valsts budžeta iestāžu un no valsts budžeta daļēji finansētu atvasinātu publisku personu un budžeta nefinansētu iestāžu gada pārskatus. Sagatavojot Latvijas Republikas konsolidēto saimnieciskā gada pārskatu, pamatojoties uz ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem pārskatiem, Finanšu ministrija (Valsts kase) nodrošina informāciju par konsolidētā kopbudžeta izpildi un par finanšu pārskatiem, iekļaujot arī no valsts budžeta daļēji finansētu atvasinātu publisku personu un budžeta nefinansētu iestāžu pārskatus.
Pārskatot principu atšķirības budžeta izpildes pārskata sagatavošanā un finanšu pārskata sagatavošanā ministrijām par to padotībā esošām no valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām un budžeta nefinansētām iestādēm, turpmāk paredzēts vienādot sagatavošanas principus. Papildus tam nepieciešamību nodalīt informāciju par valsts budžeta subjektiem rada arī vienotā pakalpojuma centra izveide, kas valsts budžeta iestādēm un budžeta nefinansētām iestādēm nodrošinās vienotu pakalpojumu par grāmatvedības uzskaiti un pārskatu sagatavošanu, taču atbilstoši LBFV 23. panta otrajai daļai neapkalpos no budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas. Tādējādi ir nepieciešams noteikt, ka no valsts budžeta daļēji finansētu atvasinātu publisku personu un budžeta nefinansētu iestāžu gada pārskatu sagatavošanu un iesniegšanu nodrošina atsevišķi, neiekļaujot ministrijas konsolidētajā gada pārskatā.
Mainot konsolidācijas pieeju, ministrijām, kuras līdz šim konsolidēja no valsts budžeta daļēji finansētu atvasinātu publisku personu un budžeta nefinansētu iestāžu pārskatus un veica to atbilstības pārbaudi, turpinot īstenot nozares pamatfunkciju atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam deleģējumam, nepieciešams saglabāt atbildību, lai no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas un budžeta nefinansētas iestādes gada pārskatu vai konsolidēto gada pārskatu iesniegtu LBFV 30. panta trešajā daļā noteiktajā termiņā un neradītu ietekmi uz konsolidētā saimnieciskā gada pārskata sagatavošanu.

Lai veidotu efektīvu un racionālu konsolidētā gada pārskata sagatavošanas un iesniegšanas procesu, samazinot ministrijām un citām centrālām valsts iestādēm administratīvo slogu, sagatavojot konsolidētos pārskatus par to padotībā esošām no valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām un budžeta nefinansētām iestādēm, nepieciešams noteikt, ka no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas un budžeta nefinansētas iestādes pārskatus iesniedz Valsts kasei, izslēdzot ministrijas vai citas centrālās valsts iestādes iesaisti. Līdz ar grozījumiem LBFV Valsts kases turpmākā sadarbība ar no valsts budžeta daļēji atvasinātām publiskām personām notiks bez nozares starpniecības, līdzīgi kā pašlaik notiek sadarbība ar pašvaldībām. Tas nozīmē, ka Valsts kase minētajiem subjektiem (52 jauni klienti) sniegs konsultācijas par darījumu uzskaiti un pārskatu sagatavošanas jautājumiem, neiesaistot ministrijas.
Šādas izmaiņas arī nodrošinās, ka finanšu pārskatos ir nodalīta informācija par valsts budžeta iestādēm atbilstoši valsts budžeta likumam no atvasinātu publisku personu (pastarpinātās pārvaldes iestāžu) finanšu informācijas. Minētā informācija palīdzēs lietotājiem gūt priekšstatu un pieņemt lēmumus par attiecīgās iestādes finansiālo darbību un budžeta izpildi, kā arī labāk izprast pārskata posteņu izmaiņu būtību konkrētai iestādei, kā arī  šī informācija būs nozīmīga, lai pilnvērtīgi nodrošinātu Saeimu, MK un sabiedrību ar informāciju par pārskata gadā piešķirto budžeta līdzekļu izlietojumu, un lēmumu pieņemšanai par valsts budžetu nākamajam gadam. 
Likumprojekts paredz izteikt jaunā redakcijā LBFV 30.panta viens prim, sesto un septīto daļu, ka no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas, budžeta nefinansētas iestādes patstāvīgi iesniegs gada, ceturkšņa un mēneša pārskatus MK noteiktajā kārtībā. Deleģējums MK noteikt gada, ceturkšņa un mēneša pārskatu  sagatavošanas kārtību ietver arī tiesības noteikt pārskatu saturu, apjomu, sagatavošanas principus, parakstīšanu, apstiprināšanu publiskošanai un iesniegšanu, kā arī labošanu pēc datuma, kad pārskats apstiprināts publiskošanai. Gada pārskata sagatavošanas kārtība ietver arī laikposmu līdz gada pārskata parakstīšanas datumam, tai skaitā inventarizācijas veikšanu starp vispārējās valdības sektora darījumu partneriem par prasību un saistību atlikumiem un savstarpējiem darījumiem.
LBFV 30.panta trešā daļa izteikta jaunā redakcijā, nosakot subjektus, kas gada  pārskatu vai konsolidēto gada pārskatu un ikgadējo pārskatu iesniedz Valsts kasei līdz pārskata gadam sekojošā saimnieciskā gada 1. aprīlim, attiecīgi izslēdzot šī panta 3.¹ un 3.² daļu.
LBFV 30. panta devītā daļa izteikta jaunā redakcijā nosakot, ka ministrija un cita centrālā valsts iestāde ir atbildīga par tās padotībā esošo no valsts budžeta daļēji finansētu atvasinātu publisku personu un budžeta nefinansētu iestāžu gada vai konsolidētā gada pārskata iesniegšanu Valsts kasei saskaņā ar normatīvajos aktos par gada pārskata sagatavošanu noteikto kārtību. Ministrijai un citai centrālai valsts iestādei ir jāizveido efektīvs iekšējās kontroles mehānisms no valsts budžeta daļēji finansētu atvasinātu publisku personu un budžeta nefinansētu iestāžu pārskatu savlaicīgai sagatavošanai un iesniegšanai Valsts kasei. Šādi pasākumi palīdzēs saglabāt pārraudzību, sekmējot efektīvu resursu izmantošanu un valsts iestāžu atbildību par no valsts budžeta daļēji finansētu atvasinātu publisku personu un budžeta nefinansētu iestāžu finanšu pārvaldību.

LBFV 30. panta trešā daļa paredz ministriju konsolidētajam gada pārskatam pievienot Valsts kontroles atzinumu. Ja ministrijas gada pārskatā ir konsolidēts no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas gada pārskats vai konsolidētais gada pārskats, atzinumu par kuru sniedz zvērināts revidents, tad Valsts kontrole paļaujas uz zvērināta revidenta darbu, sniedzot atzinumu par ministrijas konsolidēto pārskatu. Savukārt, ja ministrijas gada pārskatā ir konsolidēts budžeta nefinansētas iestādes gada pārskats, tad tas tiek iekļauts Valsts kontroles revīzijas apjomā rotācijas kārtībā. Atsevišķos gadījumos no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas un budžeta nefinansētas iestādes gada pārskatam pievieno zvērināta revidenta ziņojumu, ja to nosaka šo iestāžu darbību regulējošie normatīvie akti, piemēram, Augstskolu likums, kā arī, ja šī iestāde saņēmusi valsts aizdevumu, ko nosaka MK 2021.gada 21.decembra noteikumi Nr.888 “Kārtība, kādā ministrijas un citas centrālās valsts iestādes iekļauj gadskārtējā valsts budžeta likumprojektā valsts aizdevumu pieprasījumus, un valsts aizdevumu izsniegšanas un apkalpošanas kārtība”. Valsts un pašvaldību aģentūrām atbilstoši Publisko aģentūru likumam gada pārskatam ir jāpievieno zvērināta revidenta ziņojums par saimniecisko darbību un iepriekšējā gada saimniecisko pārskatu.
Lai nodrošinātu profesionāli pārbaudītas un ticamas informācijas iekļaušanu konsolidētajā saimnieciskā gada pārskatā, ir nepieciešams noteikt, ka ne tikai pašvaldības, bet arī no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas un budžeta nefinansētas iestādes gada pārskatam pievieno zvērināta revidenta atzinumu par pārskata sagatavošanas pareizību.
Šādas pārskatu revīzijas un kvalitātes pārbaudes nodrošina patiesas, saprotamas, savlaicīgas, ticamas un salīdzināmas informācijas sniegšanu par valsts finanšu pārvaldību, stiprinot sabiedrības un darījuma partneru uzticēšanos attiecīgajām iestādēm.

Likumprojekts paredz LBFV 30.pantu papildināt ar 3.⁴ daļu, nosakot, ka pašvaldības, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas, budžeta nefinansētas iestādes un citas budžeta iestādes, ievērojot tās darbību regulējošos normatīvajos aktos ietvertos norādījumus par gada pārskata vai konsolidētā gada pārskata revīziju, gada pārskatam vai konsolidētajam gada pārskatam pievieno zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības ziņojumu par gada pārskata pārbaudi.

LBFV 30. panta trešā daļa paredz ministrijas un citas centrālās valsts iestādes, kā arī pašvaldības gada pārskatam vai konsolidētajam gada pārskatam pievienot Valsts kontroles atzinumu vai zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības ziņojumu, ievērojot iestādes darbību regulējošos normatīvajos aktos ietvertos norādījumus par gada pārskata revīziju.
Pašreiz Valsts kontroles likuma 3. panta 2. punkts nosaka, ka Valsts kontrole katru gadu sniedz atzinumus par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu gada pārskatu sagatavošanas pareizību.
Revidējamā vienība atzinuma iegūšanai Valsts kontroles noteiktajā termiņā iesniedz ar revīziju saistītos grāmatvedības reģistrus un dokumentus, kā arī paskaidrojumus un apliecinājumu par gada pārskatā sniegtās informācijas patiesumu.
Grozījumi Valsts kontroles likumā precizē Valsts kontroles un revidējamo vienību sadarbības mehānismu. Proti, ministrijas un citas centrālās valsts iestādes, Valsts kase un Valsts ieņēmumu dienests Valsts kontroles likuma 67. pantā noteiktajā kārtībā iesniedz Valsts kontrolei LBFV 30. panta trešajā daļā, 3.¹ un 3.² daļā minētos pārskatus, lai Valsts kontrole veiktu revīzijas procedūras, tai skaitā noslēguma analītiskās procedūras, kas ietver arī attiecīgā pārskata pārbaudi līdz 1. aprīlim.
Pamatojoties uz revīzijā konstatētiem faktiem un pārbaudītajiem dokumentiem, Valsts kontrole sagatavo revīzijas ziņojumu un atzinumu, kuru nosūta revidējamai vienībai, attiecīgās nozares ministram un finanšu ministram.
Saskaņā ar grozījumiem Valsts kontroles likumā, sākot ar 2025. gada pārskatiem, Valsts kontrole 27 atsevišķu finanšu revīzijas ziņojumu un atzinumu vietā sniegs vienu revīzijas ziņojumu par valsts konsolidētā saimnieciskā gada pārskata sagatavošanas pareizību. Tādējādi sabiedrībai un ziņojuma lietotājiem būs iespēja saņemt skaidrāku, vienotu vēstījumu, vai pārskats sniedz skaidru un patiesu priekštatu par finansiālo situāciju un darbības finansiālajiem rezultātiem. Tiks veikta finanšu revīziju darba optimizēšana, vienlaikus turpinot nodrošināt augsta līmeņa pārliecību par publiskā sektora finanšu datiem. Valsts kontrole turpinās izlases veidā veikt revīzijas procedūras ministrijās, to padotības iestādēs un citās centrālajās valsts iestādēs, un revīzijā iegūto informāciju izmantos, lai izteiktu atzinumu par konsolidētā saimnieciskā gada pārskata pareizību. Vienlaikus, pēc revīziju procedūru pabeigšanas izlasē iekļautajās ministrijās, to padotības iestādēs un citās centrālajās valsts iestādēs, šo iestāžu vadītāji tiks informēti par pārbaužu rezultātiem, gan norādot uz atklātajiem trūkumiem, gan sniedzot informāciju par revidentu novērojumiem, kas būtu palīdzoši iekšējās kontroles sistēmas pilnveidošanai.
Atzinums atbilstoši starptautiskajiem publiskā sektora revīzijas standartiem ISSAI 2700 “Atzinuma un ziņojuma par finanšu pārskatiem sagatavošana” ir revidenta ziņojuma neatņemama daļa.
Līdz šim atsevišķi atzinums netika sniegts par Valsts kases sagatavoto ikgadējo pārskatu par valsts budžeta finanšu uzskaiti un Valsts ieņēmumu dienesta sagatavoto ikgadējo pārskatu par šā dienesta administrētiem nodokļiem, nodevām un citiem tā administrētiem uz valsts budžetu attiecināmiem maksājumiem. Atzinums par šo pārskatu sagatavošanu tika iekļauts Valsts kontroles atzinumā par konsolidētā saimnieciskā gada pārskatu.
Valsts kontrole katru gadu atzinumu un revīzijas ziņojumu par konsolidētā saimnieciskā gada pārskatu iesniedz Saeimai līdz pārskata gadam sekojošā saimnieciskā gada 1. septembrim, kā arī papildus informē Saeimu un MK ar ziņojumu par revīzijām, kurām sniegti Valsts kontroles atzinumi ar piezīmēm, negatīvi atzinumi vai atteikums sniegt atzinumu.
Lai veidotu racionālu un efektīvu revīzijas procesu, mazinātu Valsts kontroles administratīvo slogu un tādējādi novirzītu vairāk cilvēkresursus analītiskajam darbam un lietderības revīzijām, sagatavoti grozījumi Valsts kontroles likumā, un turpmāk Valsts kontrole sagatavos vienu ziņojumu par konsolidētā saimnieciskā gada pārskata finanšu revīziju, vienlaikus saglabājot augsta līmeņa pārliecību par publiskā sektora finanšu datiem. Jaunais regulējums pirmo reizi tiks piemērots 2026. gadā sagatavojot gada pārskatu par 2025. gadu.

Likumprojekts paredz papildināt LBFV 30.pantu ar 3.³ daļu, nosakot, ka Valsts kontrole līdz 1. aprīlim iesniedz Valsts kasei informāciju par pabeigtajām revīzijas procedūrām par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu konsolidētajiem gada pārskatiem un par izlasē iekļauto ministriju, citu centrālo valsts iestāžu un valsts budžeta iestāžu gada pārskatiem, kā arī par Valsts kases sagatavoto ikgadējo pārskatu par valsts budžeta finanšu uzskaiti un Valsts ieņēmumu dienesta sagatavoto ikgadējo pārskatu par šā dienesta administrētiem nodokļiem, nodevām un citiem tā administrētiem uz valsts budžetu attiecināmiem maksājumiem.
Turpmāk, atbilstoši Valsts kontroles likuma grozījumiem, Valsts kontrole revīzijas ziņojumu par konsolidēto saimnieciskā gada pārskatu iesniedz Finanšu ministrijai, kas konsolidēto saimnieciskā gada pārskatu kopā ar Valsts kontroles revīzijas ziņojumu iesniedz MK. Savukārt MK konsolidēto saimnieciskā gada pārskatu kopā ar Valsts kontroles revīzijas ziņojumu iesniedz Saeimai. Līdz ar to LBFV 31. panta pirmajā daļā, 32. panta 1.¹ daļā un otrajā daļā, 32.¹ panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā vārds “atzinums” (attiecīgā locījumā) aizstāts ar vārdiem “revīzijas ziņojums” (attiecīgā locījumā).

Saskaņā ar LBFV 30. panta ceturto daļu, MK nosaka kārtību un apjomu, kādā ministrijas, citas centrālās valsts iestādes, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas un pašvaldības apkopo to kapitālsabiedrību finanšu pārskatus un finanšu informāciju, kurās valsts, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas un pašvaldības ir kapitāla daļu turētājas, un kārtību, kādā attiecīgos finanšu pārskatus un finanšu informāciju iesniedz Valsts kasei. MK nosaka kapitālsabiedrības, par kurām apkopo attiecīgos finanšu pārskatus un finanšu informāciju. Ņemot vērā to, ka fiskālās politikas prognožu veidošanai nepieciešami dati no finanšu pārskatiem, tad finanšu informācija ir nepieciešama tikai pie gada pārskata, pamatojot līdzdalības vērtības noteikšanu pēc pašu kapitāla metodes. Tādēļ ir nepieciešams samazināt sniedzamās informācijas apjomu, izslēdzot finanšu informācijas sniegšanas pienākumu pie ceturkšņa pārskatiem. 

Likumprojekts paredz LBFV 30. panta ceturto daļu izteikta jaunā redakcijā, izslēdzot normu par finanšu informācijas sniegšanu un papildinot ar jaunu subjektu “budžeta nefinansētas iestādes”.

LBFV 30. panta desmitā daļa nosaka, ka budžeta iestāde, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas un budžeta nefinansētas iestādes reorganizējot vai izbeidzot savu darbību, sagatavo un iesniedz iestādes darbības slēguma pārskatu saskaņā ar normatīvajos aktos par gada pārskatiem noteikto kārtību, t.i., saskaņā ar MK 2021. gada 28. septembra noteikumu Nr.652 “Gada pārskata sagatavošanas kārtība” (turpmāk – noteikumi Nr.652) 10. punktā noteikto – iesniedz tai iestādei, kas noteikta kā atbildīgā normatīvajos aktos reorganizācijas, padotības maiņas vai likvidācijas jomā.
Ņemot vērā ekonomisko situāciju, valsts pārvaldes funkciju un procesu optimizāciju, aizvien biežāk notiek iestāžu apvienošana vai funkciju nodošana citai iestādei, likvidējot esošo iestādi. Lai nodrošinātu finanšu informācijas salīdzināmību un nepārtrauktību, nepieciešams noteikt, ka normatīvajos aktos noteiktā atbildīgā institūcija triju mēnešu laikā no reorganizācijas vai darbības izbeigšanas datuma sagatavo darbības slēguma pārskatu un to iesniedz Valsts kasei. Līdz ar to budžeta iestādes, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas un budžeta nefinansētas iestādes reorganizācijas vai likvidācijas gadījumā sagatavo slēguma pārskatu un norāda informāciju par finanšu pārskatu posteņu atlikumiem tā perioda beigu datumā, kurā notiek reorganizācija vai padotības maiņa. Slēguma pārskats pēc būtības ir iestādes darbības izbeigšanas gada pārskats, un tāpēc tā sagatavošanas kārtību regulē LBFV 30. panta 1.¹ daļā ietvertais pilnvarojums. Minētā informācija ir noderīga iestādei, kas reorganizācijas rezultātā pārņem aktīvu un pasīvu atlikumus, jo pastāv iespēja salīdzināt informāciju un izmantot tālākam darba procesam.

Likumprojekts paredz LBFV 30. panta desmito daļu izteikt jaunā redakcijā un papildināt ar jaunu trīspadsmito daļu, nosakot subjektus, terminus un normatīvajos aktos noteiktās atbildīgās institūcijas pienākumu reorganizācijas vai darbības izbeigšanas gadījumā sagatavot darbības slēguma pārskatu un to iesniegt Valsts kasei.

MK 2024.gada 11.jūnija noteikumu Nr. 344 “Ceturkšņa pārskata sagatavošanas kārtība” izstrādes un saskaņošanas laikā tika saņemts Tieslietu ministrijas iebildums, ka LBFV 30. panta pirmajā prim, ceturtajā, sestajā un septītajā daļā dotais deleģējums MK noteikt pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas kārtību neatbilst aktuālām prasībām par normatīvo aktu izstrādi. Saskaņā ar MK 2024.gada 11.jūnija sēdes protokollēmumu Nr. 24, 10.§, Finanšu ministrijai līdz 2024. gada 20. decembrim ir jāsagatavo un noteiktā kārtībā jāiesniedz izskatīšanai MK grozījumus LBFV, kuros paredzēt pilnvarojumu MK noteikt prasības konsolidētā ceturkšņa pārskata sagatavošanai.

LBFV 30. panta pirmā prim, ceturtā, sestā un septītā daļa izteikta jaunā redakcijā atbilstoši aktuālām prasībām par normatīvo aktu izstrādi. Deleģējums MK noteikt gada, ceturkšņa un mēneša pārskatu sagatavošanas kārtību ietver arī tiesības noteikt pārskatu saturu, apjomu, sagatavošanas principus, parakstīšanu, apstiprināšanu publiskošanai un iesniegšanu, kā arī labošanu pēc datuma, kad pārskats apstiprināts publiskošanai.

8. Nepieciešams tehnisks grozījums, ņemot vērā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nosaukuma maiņu uz Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju ar 2024.gada 1.jūliju (MK 2024.gada 7.jūnija rīkojums Nr.446 “Par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Klimata un enerģētikas ministrijas reorganizāciju”).

Likumprojekts paredz izmaiņas saistībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nosaukuma maiņu uz Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju LBFV 9.¹ panta otrās daļas 3.apakšpunktā un 14. panta trešās daļas otrajā teikumā.

Budžeta rezultātu vadības pieejas virzienu maiņas efektivitātes izvērtējums, un analītiskās informācijas sniegšana par iespējām pilnībā to integrēt informācijā balstītu lēmumu pieņemšanā gan valdībā, gan Saeimā.

Pieaugošs sabiedrības uzticēšanās līmenis nacionālajai valdībai.