26-TA-654: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Projekts sagatavots, pamatojoties uz Ministru kabineta 2018.gada 17.jūlija noteikumu Nr.421 “Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas” 43.punktu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir nodrošināt finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, lai novērstu avārijas situāciju Latvijas Nacionālā arhīva ēkās Bezdelīgu ielā 1A, Rīgā un Slokas ielā 16, Rīgā saistībā ar ēku apkures sistēmu, elektroinstalāciju un ugunsgrēka atklāšanas sistēmu darbību un novērstu Latvijas valsts pilsētu celtniecības projektēšanas institūta “PILSĒTPROJEKTS” vēsturiskā arhīva dokumentu bojāeju, nodrošinot to steidzamu pieņemšanu valsts glabāšanā Latvijas Nacionālā arhīvā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Latvijas Nacionālā arhīva ēkas Bezdelīgu ielā 1A, Rīgā un Slokas ielā 16, Rīgā ir nodotas Latvijas Nacionālajam arhīvam apsaimniekošanā un lietošanā. Līdz ar to par minēto ēku uzturēšanu ir atbildīgs Latvijas Nacionālais arhīvs. Latvijas Nacionālajam arhīvam jau ilgstoši vairākus gadus trūkst finansējuma, lai nodrošinātu atbilstošu Latvijas Nacionālajam arhīvam apsaimniekošanā un lietošanā nodoto ēku uzturēšanu un apsaimniekošanu. Tādēļ Latvijas Nacionālais arhīvs nespēj nodrošināt obligāti veicamos uzturēšanas darbus pietiekamā apmērā un novērst avāriju sekas. Jaunākā no ēkām Bezdelīgu ielā 1A, Rīgā ir uzbūvēta 1982. gadā, kad energoresursu cenas bija ievērojami zemākas un ēku energoefektivitāte nebija tik svarīga kā šodien. Ēkai kopš tās uzbūvēšanas nav veikti ievērojami siltuma zudumu novēršanas pasākumi un apkures sistēmas (ar atsevišķiem izņēmumiem) ir saglabājušās tās pašas, kas tika uzstādītas būvniecības laikā. Iekārtas un sistēmas ir morāli un fiziski novecojušas, kas 2025./2026. gada ziemā radīja avārijas situāciju ēkā. Ēka 2020. gadā ir bijusi iekļauta infrastruktūras attīstības un energoefektivitātes uzlabošanas projektā kopā ar blakus esošo ēku Slokas ielā 16, Rīgā, kurā tostarp bija paredzēta arī apkures sistēmas pārbūve, elektroinstalācijas pārbūve un ēkas siltuma zudumu samazināšana. Konstatējot veicamo darbu apjomu, kura īstenošanai papildus bija nepieciešams ieguldījumus gandrīz 15 milj. euro apmērā, un projekta ierobežoto īstenošanas laiku, minētais projekts netika realizēts un tika pārtraukts 2024. gadā. Minētajā laika periodā, ņemot vērā plānotos pārbūves darbus, ieguldījumi ēkas Bezdelīgu ielā 1A, Rīgā apkures sistēmās un elektroinstalācijas uzturēšanā ir bijuši minimāli.
Tā kā pēdējos gados Latvijas Nacionālā arhīva ēkās Bezdelīgu ielā 1A, Rīgā un Slokas ielā 16, Rīgā šķidruma (ūdens) un gaisa apkures sistēmu apkope tika veikta ierobežotu finanšu līdzekļu apstākļos, tas radījis zināmus darbības ierobežojumus. Nav pastāvīga sistēmu apkalpes un uzturēšanas ārpakalpojuma līguma. Tādēļ abās ēkās apkures sistēmas tika darbinātas ekspluatācijai drošā režīmā (ne maksimālā slodzē), lai izvairītos no to bojājumiem, intensitāti palielinot tikai darba dienu laikā, kad ēkās atrodas ekspluatācijas personāls.
Latvijā 2026. gada ziemas periods ir bijis ar spēcīgiem aukstuma viļņiem un 2026. gada janvāra vidējā gaisa temperatūra bija ievērojami zemāka par 1991.–2020. gada klimatisko standarta normu. Lai nodrošinātu nepieciešamo gaisa temperatūru, Latvijas Nacionālā arhīva ēkās Bezdelīgu ielā 1 A, Rīgā un Slokas ielā 16, Rīgā tika mēģināts palielināt apkures sistēmu darbības intensitāti, bet atsevišķi sistēmu mezgli to tehniski nespēja nodrošināt. Piemēram, siltummezgla sistēmas vadības iekārta brīdināja par atsevišķu posmu pārkaršanu, un sākās sistēmas darbības traucējumi, kā rezultātā temperatūra nevis palielinājās, bet dokumentu glabātavās pat strauji kritās. Iepriekš minēto apstākļu rezultātā minētajās ēkās gan darba telpās, gan dokumentu glabātavās vairs nebija iespējams nodrošināt pat normatīvajos aktos noteiktajām minimālajām prasībām atbilstošu gaisa temperatūru, kas ietekmēja gan dokumentārā mantojuma saglabāšanu, gan darbinieku veselību. Turklāt intensīvi tika lietoti elektrosildītāji, kas radīja papildu slodzi elektroinstalācijai un tās drošībai.
Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments (turpmāk – Rīgas Departaments) 2025. gada 10. novembrī nosūtīja vēstuli Nr.DA-25-33302-nd Latvijas Nacionālajam arhīvam, kurā vērsa uzmanību, ka sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas projektēšanas sabiedrība” telpās Skolas 21, Rīgā atrodas Latvijas valsts pilsētu celtniecības projektēšanas institūta “PILSĒTPROJEKTS” (turpmāk – institūts “Pilsētprojekts”) vēsturiskais arhīvs par 1951.–1991. gadiem. Minētajā vēsturiskajā arhīvā glabājas Latvijas pilsētu ģenerālplāni, tipveida ēku būvprojekti, piesaistes projekti, inženierkomunikāciju projekti un citi būvniecības dokumenti. Šie arhīva dokumenti ir noderīgi kā ikdienas darba materiāls šī brīža projektētājiem, pētniekiem, namu apsaimniekotājiem, kā arī kā aktuālas pārbūves, atjaunošanas un restaurācijas dokumentācijas izstrādei un pētniecībai. Institūta “Pilsētprojekts” dokumenti palikuši glabāšanā sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Latvijas projektēšanas sabiedrība” pēc privatizācijas pabeigšanas. Rīgas Departaments lūdz nodrošināt institūta “Pilsētprojekts” arhīva saglabāšanu, esošās uzglabāšanas struktūras (kartotēkas) uzturēšanu un dokumentu pieejamību, pārņemot tos glabāt Latvijas Nacionālajā arhīvā sakarā ar sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas projektēšanas sabiedrība” arhīva telpu Skolas ielā 21, Rīgā, nomas līguma izbeigšanos.
Latvijas Nacionālais arhīvs, veicot situācijas izvērtēšanu, konstatēja, ka institūta “Pilsētprojekta” arhīviski vērtīgajos dokumentos ir mikrobioloģiskais piesārņojums – konstatēts pelējums, dokumenti jāatputekļo un jāveic to dezinfekcija. Dokumenti nav ne aprakstīti, ne digitalizēti. Aptuvenais dokumentu apjoms ir 120 000 lietas. Dokumentu sastāvs ir būvprojekti, kas aptver visu Latviju no 1946. gada, daļa objektu joprojām pastāv dabā un dokumentācija tiek regulāri pieprasīta un izmantota. Dokumenti ir nepieciešami ēku īpašniekiem, apsaimniekotajiem, projektētājiem, vēstures pētniekiem, studentiem un citiem profesionāļiem, kā arī valsts un pašvaldību iestādēm, veicot to funkcijas, tajā skaitā būvprojektu saskaņošanu, būvju ekspluatācijas uzraudzību un kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanu.
Rīgas Departaments 2026. gada 27. janvāra vēstulē Nr. A-26-2512-nd Latvijas Nacionālajam arhīvam atkārtoti vērsa uzmanību uz to, ka institūta “Pilsētprojekts” arhīvā glabājas būvprojekti par tipveida ēkām visā Latvijā un Rīgas Departamenta funkcijās un atbildībā nav uzturēt un rast finansējumu citu institūciju arhīvu saglabāšanai, vienlaikus uzsverot, ka institūta “Pilsētprojekts” arhīva dokumentiem ir liela vērtība. Biedrība “Latvijas Arhitektu savienība” savā 2026. gada 27. janvāra vēstulē Nr. 10/1-3/2026 Latvijas Nacionālajam arhīvam ir paudusi atbalstu institūta “Pilsētprojekts” arhīva dokumentu ievērojamajai vēsturiskai un profesionālai vērtībai, vienlaikus norādot, ka biedrības “Latvijas Arhitektu savienība” personāla kapacitāte un finanšu iespējas ir ierobežotas un nav iespējams uzņemties papildu funkcijas. Būvniecības valsts kontroles birojs 2026. gada 19. janvāra vēstulē Nr. 1-7.1/2026/79-nd Latvijas Nacionālajam arhīvam ir izteicis atbalstu viedoklim par institūta “Pilsētprojekts” arhīva projektu dokumentācijas lielo vērtību, informējot, ka Būvniecības valsts kontroles birojam nav līdzekļu institūta “Pilsētprojekts” dokumentu pārņemšanai un saglabāšanai.
Rīgas Departaments, biedrība “Latvijas Arhitektu savienība” un Būvniecības valsts kontroles birojs savās vēstulēs ir uzsvēruši institūta “Pilsētprojekts” dokumentu profesionālo vērtību būvniecības procesos, bet finansējuma trūkuma dēļ nevar pārņemt dokumentus savā glabāšanā un lūdz risinājumu rast Kultūras ministrijai un Latvijas Nacionālajam arhīvam. Kā norāda Rīgas Departaments, institūta “Pilsētprojekts” arhīva dokumenti var būt noderīgi kā ikdienas darba materiāls šī brīža projektētājiem, pētniekiem, namu apsaimniekotajiem, kā arī kā aktuālas pārbūves, atjaunošanas un restaurācijas dokumentācijas izstrādei un pētniecībai. Būvniecības valsts kontroles birojs un biedrība “Latvijas Arhitektu savienība” savās vēstulēs ir uzsvēruši institūta “Pilsētprojekts” arhīva ievērojamo vēsturisko un profesionālo vērtību un atbalsta dokumentu nodošanu valsts glabāšanā. Institūta “Pilsētprojekts” dokumentiem ir ne tikai liela arhīviskā vērtība, bet arī profesionālā vērtība būvniecības procesos, nodrošinot informācijas iegūšanu ekonomikas attīstībai un samazinot administratīvo slogu privātpersonām (samazinoties izdevumiem par jaunas būvniecības izpētes, dokumentu izstrādes vajadzībai).
Institūts “Pilsētprojekts” vairāk kā 40 gadus vadīja pilsētbūvniecības un arhitektūras radošo attīstību un tendences Latvijā, tajā strādājuši teju visi izcilākie un vadošie 20. gadsimta Latvijas arhitekti pēc Otrā pasaules kara, piemēram, Gunārs Melbergs, Gunārs Lūsis-Grīnbergs, Ēvalds Fogels, Marta Staņa, Modris Ģelzis, Meinards Medinskis, Imants Jākobsons, Oļģerts Ostenbergs, Dzintars Driba, Artūrs Reinfelds, Valērijs Kadirkovs, Aldona Berķe, Aina Tītmane, Ivars Strautmanis, Oļģerts Krauklis, Juris Gertmanis, Andris Kronbergs, Zane Kalinka, Viktors Valgums, Jānis Dripe, Daila Šēnberga, Ivars Millers, Silvis Grīnbergs, Andris Šēnbergs, Vitālijs Fjodorovs, Imants Jākobsons, Harolds Kanders, Egils Bušs, Nikolajs Rendelis, Jānis Lejnieks un daudzi citi.
Institūta "Pilsētprojekts" arhīvā ir tādi unikāli materiāli kā Dailes teātra projekta dokumentācija, dažādu Latvijas pilsētu ģenerālplāni, sabiedrisko ēku, dzīvojamo rajonu un industriālo objektu projekti. Tie ir materiāli, kas palīdz saprast, kā veidojās Latvijas pilsētvides attīstība un kādi bija tā laika (sākot no 1950. gadiem) arhitektu un plānotāju risinājumi. Tiem ir tautsaimnieciska nozīme. Projekti un tehniskie risinājumi, kurus neatrodot, projektētājiem, nekustamo īpašumu attīstītājiem, arhitektiem, būvniekiem, kā arī pasūtītājiem būs jāiegulda liels papildu finansējums, jāveic sarežģīta izpēte vai jāatklāj ēkas konstrukcijas, no jauna jāveic uzmērījumi un izvietojumi dabā, lai projektētu no jauna. Veco projektu pieejamība samazina kļūdu risku jaunos būvniecības un infrastruktūras projektos. Institūta "Pilsētprojekts" vēsturisko projektu un plānu pieejamība stiprina tiesiskumu – dokumenti var kalpot kā pierādījumi īpašumtiesību, būvniecības, teritoriju plānojuma un kultūras pieminekļu lietās. Tas samazina juridisko neskaidrību un konfliktu risku. Tāpat šie dokumenti ir būtiski valsts drošībai un krīžu pārvaldībai, jo vēsturiskie būvprojekti, inženierkomunikāciju plāni un pilsētu attīstības dokumenti var būt svarīgi ārkārtas situācijās, infrastruktūras bojājumu novēršanā vai civilās aizsardzības plānošanā. Institūta “Pilsētprojekts” dokumenti aptver tehnisko dokumentāciju par būvniecības objektiem visā Latvijā. Par dokumentu svarīgumu varam spriest pēc Rīgas valstspilsētas piemēra, proti, Rīgas Departaments saņem ap 30 iesniegumus gadā par būvniecības ieceres saskaņošanu, kuru izvērtēšanai nepieciešami bijušā institūta “Pilsētprojekts” arhīva dokumenti. Ieceri saskaņot bez tehniskās dokumentācijas nav iespējams. Atkarībā no būvniecības ieceres jaunas dokumentācijas izstrāde var izmaksāt vairākus simtus tūkstošus un pat miljonus euro. Esošas būves projekta izstrādei to vizuāla apsekošana dabā nav pietiekama, kas sadārdzina to pārbūves, rekonstrukcijas, siltināšanas izmaksas.
Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas projektēšanas sabiedrība” arhīva telpu Skolas ielā 21, Rīgā, nomas līgumu ir izbeigusi, īpašums ir pārdots un dokumenti kā bezīpašnieka dokumenti atstāti ēkā Skolas iela 21, Rīgā. Latvijas Nacionālais arhīvs 2026. gada februārī sazinājās ar jaunā ēkas īpašnieka pārstāvi, kurš informēja, ka atbildību par institūta “Pilsētprojekts” dokumentiem neuzņemas un ēka jāatbrīvo no dokumentiem līdz 2026. gada maija beigām, jo, uzsākot renovācijas darbus, telpas tiks atbrīvotas un dokumenti, ja nebūs aizvesti, tiks iznīcināti. Līdz ar to, ja institūta “Pilsētprojekts” dokumenti netiks pieņemti valsts glabāšanā Latvijas Nacionālajā arhīvā līdz 2026. gada maija beigām, pastāv augsts risks, ka tiks iznīcināti institūta “Pilsētprojekts” dokumenti, kas satur vērtīgu un neaizstājamu informāciju, kas ir vajadzīga ēku īpašniekiem, apsaimniekotajiem, projektētājiem, vēstures pētniekiem, studentiem un citiem profesionāļiem, kā arī valsts un pašvaldību iestādēm, veicot to funkcijas, tajā skaitā būvprojektu saskaņošanu, būvju ekspluatācijas uzraudzību un kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanu.
Tā kā informācija par to, ka dokumenti pamesti bez uzraudzības kā bezīpašnieka dokumenti saņemta 2026. gada februārī, tas ir iepriekš neparedzams un valstiski īpaši nozīmīgs gadījums. Tādējādi arhīviski vērtīgi dokumenti, kam ir neaizstājama vērtība un nozīme dažādos būvniecības procesos, ir pakļauti iznīcināšanas riskam, ja tie netiks pieņemti valsts glabāšanā līdz 2026. gada maija beigām.
Tā kā pēdējos gados Latvijas Nacionālā arhīva ēkās Bezdelīgu ielā 1A, Rīgā un Slokas ielā 16, Rīgā šķidruma (ūdens) un gaisa apkures sistēmu apkope tika veikta ierobežotu finanšu līdzekļu apstākļos, tas radījis zināmus darbības ierobežojumus. Nav pastāvīga sistēmu apkalpes un uzturēšanas ārpakalpojuma līguma. Tādēļ abās ēkās apkures sistēmas tika darbinātas ekspluatācijai drošā režīmā (ne maksimālā slodzē), lai izvairītos no to bojājumiem, intensitāti palielinot tikai darba dienu laikā, kad ēkās atrodas ekspluatācijas personāls.
Latvijā 2026. gada ziemas periods ir bijis ar spēcīgiem aukstuma viļņiem un 2026. gada janvāra vidējā gaisa temperatūra bija ievērojami zemāka par 1991.–2020. gada klimatisko standarta normu. Lai nodrošinātu nepieciešamo gaisa temperatūru, Latvijas Nacionālā arhīva ēkās Bezdelīgu ielā 1 A, Rīgā un Slokas ielā 16, Rīgā tika mēģināts palielināt apkures sistēmu darbības intensitāti, bet atsevišķi sistēmu mezgli to tehniski nespēja nodrošināt. Piemēram, siltummezgla sistēmas vadības iekārta brīdināja par atsevišķu posmu pārkaršanu, un sākās sistēmas darbības traucējumi, kā rezultātā temperatūra nevis palielinājās, bet dokumentu glabātavās pat strauji kritās. Iepriekš minēto apstākļu rezultātā minētajās ēkās gan darba telpās, gan dokumentu glabātavās vairs nebija iespējams nodrošināt pat normatīvajos aktos noteiktajām minimālajām prasībām atbilstošu gaisa temperatūru, kas ietekmēja gan dokumentārā mantojuma saglabāšanu, gan darbinieku veselību. Turklāt intensīvi tika lietoti elektrosildītāji, kas radīja papildu slodzi elektroinstalācijai un tās drošībai.
Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments (turpmāk – Rīgas Departaments) 2025. gada 10. novembrī nosūtīja vēstuli Nr.DA-25-33302-nd Latvijas Nacionālajam arhīvam, kurā vērsa uzmanību, ka sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas projektēšanas sabiedrība” telpās Skolas 21, Rīgā atrodas Latvijas valsts pilsētu celtniecības projektēšanas institūta “PILSĒTPROJEKTS” (turpmāk – institūts “Pilsētprojekts”) vēsturiskais arhīvs par 1951.–1991. gadiem. Minētajā vēsturiskajā arhīvā glabājas Latvijas pilsētu ģenerālplāni, tipveida ēku būvprojekti, piesaistes projekti, inženierkomunikāciju projekti un citi būvniecības dokumenti. Šie arhīva dokumenti ir noderīgi kā ikdienas darba materiāls šī brīža projektētājiem, pētniekiem, namu apsaimniekotājiem, kā arī kā aktuālas pārbūves, atjaunošanas un restaurācijas dokumentācijas izstrādei un pētniecībai. Institūta “Pilsētprojekts” dokumenti palikuši glabāšanā sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Latvijas projektēšanas sabiedrība” pēc privatizācijas pabeigšanas. Rīgas Departaments lūdz nodrošināt institūta “Pilsētprojekts” arhīva saglabāšanu, esošās uzglabāšanas struktūras (kartotēkas) uzturēšanu un dokumentu pieejamību, pārņemot tos glabāt Latvijas Nacionālajā arhīvā sakarā ar sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas projektēšanas sabiedrība” arhīva telpu Skolas ielā 21, Rīgā, nomas līguma izbeigšanos.
Latvijas Nacionālais arhīvs, veicot situācijas izvērtēšanu, konstatēja, ka institūta “Pilsētprojekta” arhīviski vērtīgajos dokumentos ir mikrobioloģiskais piesārņojums – konstatēts pelējums, dokumenti jāatputekļo un jāveic to dezinfekcija. Dokumenti nav ne aprakstīti, ne digitalizēti. Aptuvenais dokumentu apjoms ir 120 000 lietas. Dokumentu sastāvs ir būvprojekti, kas aptver visu Latviju no 1946. gada, daļa objektu joprojām pastāv dabā un dokumentācija tiek regulāri pieprasīta un izmantota. Dokumenti ir nepieciešami ēku īpašniekiem, apsaimniekotajiem, projektētājiem, vēstures pētniekiem, studentiem un citiem profesionāļiem, kā arī valsts un pašvaldību iestādēm, veicot to funkcijas, tajā skaitā būvprojektu saskaņošanu, būvju ekspluatācijas uzraudzību un kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanu.
Rīgas Departaments 2026. gada 27. janvāra vēstulē Nr. A-26-2512-nd Latvijas Nacionālajam arhīvam atkārtoti vērsa uzmanību uz to, ka institūta “Pilsētprojekts” arhīvā glabājas būvprojekti par tipveida ēkām visā Latvijā un Rīgas Departamenta funkcijās un atbildībā nav uzturēt un rast finansējumu citu institūciju arhīvu saglabāšanai, vienlaikus uzsverot, ka institūta “Pilsētprojekts” arhīva dokumentiem ir liela vērtība. Biedrība “Latvijas Arhitektu savienība” savā 2026. gada 27. janvāra vēstulē Nr. 10/1-3/2026 Latvijas Nacionālajam arhīvam ir paudusi atbalstu institūta “Pilsētprojekts” arhīva dokumentu ievērojamajai vēsturiskai un profesionālai vērtībai, vienlaikus norādot, ka biedrības “Latvijas Arhitektu savienība” personāla kapacitāte un finanšu iespējas ir ierobežotas un nav iespējams uzņemties papildu funkcijas. Būvniecības valsts kontroles birojs 2026. gada 19. janvāra vēstulē Nr. 1-7.1/2026/79-nd Latvijas Nacionālajam arhīvam ir izteicis atbalstu viedoklim par institūta “Pilsētprojekts” arhīva projektu dokumentācijas lielo vērtību, informējot, ka Būvniecības valsts kontroles birojam nav līdzekļu institūta “Pilsētprojekts” dokumentu pārņemšanai un saglabāšanai.
Rīgas Departaments, biedrība “Latvijas Arhitektu savienība” un Būvniecības valsts kontroles birojs savās vēstulēs ir uzsvēruši institūta “Pilsētprojekts” dokumentu profesionālo vērtību būvniecības procesos, bet finansējuma trūkuma dēļ nevar pārņemt dokumentus savā glabāšanā un lūdz risinājumu rast Kultūras ministrijai un Latvijas Nacionālajam arhīvam. Kā norāda Rīgas Departaments, institūta “Pilsētprojekts” arhīva dokumenti var būt noderīgi kā ikdienas darba materiāls šī brīža projektētājiem, pētniekiem, namu apsaimniekotajiem, kā arī kā aktuālas pārbūves, atjaunošanas un restaurācijas dokumentācijas izstrādei un pētniecībai. Būvniecības valsts kontroles birojs un biedrība “Latvijas Arhitektu savienība” savās vēstulēs ir uzsvēruši institūta “Pilsētprojekts” arhīva ievērojamo vēsturisko un profesionālo vērtību un atbalsta dokumentu nodošanu valsts glabāšanā. Institūta “Pilsētprojekts” dokumentiem ir ne tikai liela arhīviskā vērtība, bet arī profesionālā vērtība būvniecības procesos, nodrošinot informācijas iegūšanu ekonomikas attīstībai un samazinot administratīvo slogu privātpersonām (samazinoties izdevumiem par jaunas būvniecības izpētes, dokumentu izstrādes vajadzībai).
Institūts “Pilsētprojekts” vairāk kā 40 gadus vadīja pilsētbūvniecības un arhitektūras radošo attīstību un tendences Latvijā, tajā strādājuši teju visi izcilākie un vadošie 20. gadsimta Latvijas arhitekti pēc Otrā pasaules kara, piemēram, Gunārs Melbergs, Gunārs Lūsis-Grīnbergs, Ēvalds Fogels, Marta Staņa, Modris Ģelzis, Meinards Medinskis, Imants Jākobsons, Oļģerts Ostenbergs, Dzintars Driba, Artūrs Reinfelds, Valērijs Kadirkovs, Aldona Berķe, Aina Tītmane, Ivars Strautmanis, Oļģerts Krauklis, Juris Gertmanis, Andris Kronbergs, Zane Kalinka, Viktors Valgums, Jānis Dripe, Daila Šēnberga, Ivars Millers, Silvis Grīnbergs, Andris Šēnbergs, Vitālijs Fjodorovs, Imants Jākobsons, Harolds Kanders, Egils Bušs, Nikolajs Rendelis, Jānis Lejnieks un daudzi citi.
Institūta "Pilsētprojekts" arhīvā ir tādi unikāli materiāli kā Dailes teātra projekta dokumentācija, dažādu Latvijas pilsētu ģenerālplāni, sabiedrisko ēku, dzīvojamo rajonu un industriālo objektu projekti. Tie ir materiāli, kas palīdz saprast, kā veidojās Latvijas pilsētvides attīstība un kādi bija tā laika (sākot no 1950. gadiem) arhitektu un plānotāju risinājumi. Tiem ir tautsaimnieciska nozīme. Projekti un tehniskie risinājumi, kurus neatrodot, projektētājiem, nekustamo īpašumu attīstītājiem, arhitektiem, būvniekiem, kā arī pasūtītājiem būs jāiegulda liels papildu finansējums, jāveic sarežģīta izpēte vai jāatklāj ēkas konstrukcijas, no jauna jāveic uzmērījumi un izvietojumi dabā, lai projektētu no jauna. Veco projektu pieejamība samazina kļūdu risku jaunos būvniecības un infrastruktūras projektos. Institūta "Pilsētprojekts" vēsturisko projektu un plānu pieejamība stiprina tiesiskumu – dokumenti var kalpot kā pierādījumi īpašumtiesību, būvniecības, teritoriju plānojuma un kultūras pieminekļu lietās. Tas samazina juridisko neskaidrību un konfliktu risku. Tāpat šie dokumenti ir būtiski valsts drošībai un krīžu pārvaldībai, jo vēsturiskie būvprojekti, inženierkomunikāciju plāni un pilsētu attīstības dokumenti var būt svarīgi ārkārtas situācijās, infrastruktūras bojājumu novēršanā vai civilās aizsardzības plānošanā. Institūta “Pilsētprojekts” dokumenti aptver tehnisko dokumentāciju par būvniecības objektiem visā Latvijā. Par dokumentu svarīgumu varam spriest pēc Rīgas valstspilsētas piemēra, proti, Rīgas Departaments saņem ap 30 iesniegumus gadā par būvniecības ieceres saskaņošanu, kuru izvērtēšanai nepieciešami bijušā institūta “Pilsētprojekts” arhīva dokumenti. Ieceri saskaņot bez tehniskās dokumentācijas nav iespējams. Atkarībā no būvniecības ieceres jaunas dokumentācijas izstrāde var izmaksāt vairākus simtus tūkstošus un pat miljonus euro. Esošas būves projekta izstrādei to vizuāla apsekošana dabā nav pietiekama, kas sadārdzina to pārbūves, rekonstrukcijas, siltināšanas izmaksas.
Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas projektēšanas sabiedrība” arhīva telpu Skolas ielā 21, Rīgā, nomas līgumu ir izbeigusi, īpašums ir pārdots un dokumenti kā bezīpašnieka dokumenti atstāti ēkā Skolas iela 21, Rīgā. Latvijas Nacionālais arhīvs 2026. gada februārī sazinājās ar jaunā ēkas īpašnieka pārstāvi, kurš informēja, ka atbildību par institūta “Pilsētprojekts” dokumentiem neuzņemas un ēka jāatbrīvo no dokumentiem līdz 2026. gada maija beigām, jo, uzsākot renovācijas darbus, telpas tiks atbrīvotas un dokumenti, ja nebūs aizvesti, tiks iznīcināti. Līdz ar to, ja institūta “Pilsētprojekts” dokumenti netiks pieņemti valsts glabāšanā Latvijas Nacionālajā arhīvā līdz 2026. gada maija beigām, pastāv augsts risks, ka tiks iznīcināti institūta “Pilsētprojekts” dokumenti, kas satur vērtīgu un neaizstājamu informāciju, kas ir vajadzīga ēku īpašniekiem, apsaimniekotajiem, projektētājiem, vēstures pētniekiem, studentiem un citiem profesionāļiem, kā arī valsts un pašvaldību iestādēm, veicot to funkcijas, tajā skaitā būvprojektu saskaņošanu, būvju ekspluatācijas uzraudzību un kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanu.
Tā kā informācija par to, ka dokumenti pamesti bez uzraudzības kā bezīpašnieka dokumenti saņemta 2026. gada februārī, tas ir iepriekš neparedzams un valstiski īpaši nozīmīgs gadījums. Tādējādi arhīviski vērtīgi dokumenti, kam ir neaizstājama vērtība un nozīme dažādos būvniecības procesos, ir pakļauti iznīcināšanas riskam, ja tie netiks pieņemti valsts glabāšanā līdz 2026. gada maija beigām.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
2026. gada 15. janvārī Valsts darba inspekcijas struktūrvienības Rīgas reģionālās valsts darba inspekcijas amatpersona vienā no ēkas Bezdelīgu ielas 1A, Rīgā darba telpām indikatīvi konstatēja Ministru kabineta 2009. gada 28. aprīļa noteikumiem Nr. 359 “Darba aizsardzības prasības darba vietās” neatbilstošu (pazeminātu) gaisa temperatūru, par ko ir sastādīts Valsts darba inspekcijas 2026. gada 22. janvāra rīkojums Nr. 23-VDI-018-206-63 (skat. sadaļā “Papildu dokumenti” pirmo pievienoto dokumentu), nosakot normatīvo aktu prasību pārkāpumu novēršanas termiņus. Lai to izpildītu, ēkas Bezdelīgu ielas 1A, Rīgā apkures sistēmās tika veikta steidzama atsevišķu bojāto elementu nomaiņa pret citiem lietotiem (bez garantijas), jo tādus pašus jaunus vairs nav iespējams iegādāties un analogu detaļu iegāde nebija iespējama. Lietotu detaļu izmantošana remontam nav pieļaujama, jo tas būtiski palielina riskus dokumentārā mantojuma saglabāšanas drošībai un ir uzskatāma par pagaidu risinājumu.
Latvijas Nacionālā arhīva ēkās Bezdelīgu ielā 1A, Rīgā un Slokas ielā 16 Rīgā arhīva apkures uzturēšanas sistēmas šobrīd ārpus kārtas tiek darbinātas lielā intensitātē, kas ilgtermiņā, neveicot nepieciešamos uzlabojumus, var radīt bojājumu risku. Minētās telpas papildus tiek sildītas ar pārnēsājamajiem elektriskajiem sildītājiem. Ēku elektroinstalācija ir nolietota un sliktā tehniskā stāvoklī, kas paaugstina ugunsdrošības riskus. To pierāda tas, ka paaugstinātā elektroenerģijas patēriņa dēļ abu blakus esošo ēku (Bezdelīgu iela 1A un Slokas iela 16) elektrosadalē tika konstatēta bīstama elektroinstalācijas silšana, kas veiksmīgas sagadīšanās rezultātā laicīgi tika konstatēta un veikti darbi bīstamības novēršanai, kas gan nav uzskatāms par ilgtermiņa risinājumu. Tādēļ nekavējoties nepieciešams veikt novecojušās automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas un elektroinstalāciju nomaiņu. Ilgstošā sistēmu noslodze ir būtiski paātrinājusi nepieciešamību veikt šos darbus.
Latvijas Nacionālā arhīva ēkās Bezdelīgu ielā 1A, Rīgā un Slokas ielā 16 Rīgā arhīva apkures uzturēšanas sistēmas šobrīd ārpus kārtas tiek darbinātas lielā intensitātē, kas ilgtermiņā, neveicot nepieciešamos uzlabojumus, var radīt bojājumu risku. Minētās telpas papildus tiek sildītas ar pārnēsājamajiem elektriskajiem sildītājiem. Ēku elektroinstalācija ir nolietota un sliktā tehniskā stāvoklī, kas paaugstina ugunsdrošības riskus. To pierāda tas, ka paaugstinātā elektroenerģijas patēriņa dēļ abu blakus esošo ēku (Bezdelīgu iela 1A un Slokas iela 16) elektrosadalē tika konstatēta bīstama elektroinstalācijas silšana, kas veiksmīgas sagadīšanās rezultātā laicīgi tika konstatēta un veikti darbi bīstamības novēršanai, kas gan nav uzskatāms par ilgtermiņa risinājumu. Tādēļ nekavējoties nepieciešams veikt novecojušās automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas un elektroinstalāciju nomaiņu. Ilgstošā sistēmu noslodze ir būtiski paātrinājusi nepieciešamību veikt šos darbus.
Risinājuma apraksts
Lai konstatētu problēmas, kas radīja Problēmas aprakstā norādīto situāciju, 2026. gada 27. janvārī, 30. janvārī un 2. februārī valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” speciālisti veica atkārtotu nekustamo īpašumu Slokas ielā 16, Rīgā un Bezdelīgu ielā 1A, Rīgā apsekošanu šādās jomās – 1) ēkas konstrukcijas un apdare; 2) elektroapgāde; 3) siltumapgāde un 4) automātisko ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma. Pamatojoties uz veiktajām apsekošanām, ir sagatavots valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” apsekošanas akts ((skat. sadaļā “Papildu dokumenti” otro pievienoto dokumentu), kurā iekļauti apsekošanas rezultāti, konstatētie defekti un secinājumi. Valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” speciālisti konstatēja vēl vairākus būtiskus neatliekami novēršamus trūkumus, kas ietekmē viens otru, veicinot bojājumu ātrāku un plašāku izplatību. Bojātie logi veicina siltuma zudumus, radot pat risku apkures cauruļu aizsalšanai. Apsekošanas rezultātā valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” sagatavoja savstarpēji saistīto neatliekami veicamo prioritāro darbu sarakstu. Valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” aprēķinātās provizoriskās neatliekamo un avārijas remontdarbu veikšanai koptāmes summa ir 520 235,06 euro apmērā un papildu izmaksas 1 279 euro apmērā par inženieru pakalpojumiem objektu Slokas ielā 16, Rīgā un Bezdelīgu ielā 1A, Rīgā apsekošanā 2026. gada 27. janvārī, 30. janvārī un 2. februārī, kas nepieciešams, lai veiktu kvalitatīvu situācijas novērtējumu.
Lai novērstu minētos trūkumus un sagatavotu ēkas Slokas ielā 16, Rīgā un Bezdelīgu ielā 1A, Rīgā nākamajai apkures sezonai, lai šāda situācija neatkārtotos, Projekts paredz nodrošināt finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, lai novērstu avārijas situāciju Latvijas Nacionālā arhīva ēkās Bezdelīgu ielā 1A, Rīgā un Slokas ielā 16, Rīgā saistībā ar ēku apkures sistēmu, elektroinstalāciju un ugunsgrēka atklāšanas sistēmu darbību, piešķirot no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem 521 514 euro.
Lai novērstu minētos trūkumus un sagatavotu ēkas Slokas ielā 16, Rīgā un Bezdelīgu ielā 1A, Rīgā nākamajai apkures sezonai, lai šāda situācija neatkārtotos, Projekts paredz nodrošināt finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, lai novērstu avārijas situāciju Latvijas Nacionālā arhīva ēkās Bezdelīgu ielā 1A, Rīgā un Slokas ielā 16, Rīgā saistībā ar ēku apkures sistēmu, elektroinstalāciju un ugunsgrēka atklāšanas sistēmu darbību, piešķirot no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem 521 514 euro.
Problēmas apraksts
Institūta “Pilsētprojekts” arhīviski vērtīgie dokumenti atrodas ēkā Skolas iela 21, Rīgā. Ēka ir pārdota un jaunie īpašnieki plāno pārbūves darbus, pieprasot dokumentu izvešanu no ēkas līdz 2026. gada maija beigām. Ja institūta “Pilsētprojekts” dokumenti netiks izvesti no ēkas Skolas iela 21, Rīgā, dezinficēti, atputekļoti un nodoti valsts glabāšanā Latvijas Nacionālajā arhīvā, neatgriezeniski tiks zaudēti dokumenti ar lielu praktisku vērtību un izmantošanu tautsaimniecībā, kam ir arī kultūras un zinātniska vērtība. Neatgriezeniski zudīs daudzu visā Latvijā būvētu ēku būvprojekti, piesaistes projekti, inženierkomunikāciju projekti un citi būvniecības dokumenti. Veicot nekustamo īpašumu rekonstrukcijas, pārbūves un inženierkomunikāciju plānošanu, izmaksas sadārdzināsies. Laikā, kad notiek neskaitāmu institūta “Pilsētprojekts” projektēto būvju pārbūve, atjaunošana un restaurācija, projektu dokumentu neesamība var sadārdzināt minētos procesus pat par vairākiem miljoniem euro.
Institūta “Pilsētprojekts” dokumenti palikuši glabāšanā sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Latvijas projektēšanas sabiedrība” pēc privatizācijas pabeigšanas. Saskaņā ar Arhīvu likuma 6. panta pirmo daļu, 7. panta pirmo daļu un 8. panta pirmo daļu institūta “Pilsētprojekts” dokumenti ir dokumenti ar arhīvisko vērtību un tie sakārtotā veidā ir nododami valsts glabāšanā Latvijas Nacionālajā arhīvā. Privatizācijas procesa ietvaros sakārtošanas, aprakstīšanas un nodošanas glabāšanā izmaksas bija maksājamas Latvijas Nacionālā arhīva privatizācijas izdevumu ietvaros. Privatizācijas procesa gaitā institūta “Pilsētprojekts” arhīviski vērtīgie dokumenti valsts glabāšanā nodoti daļēji, bet privatizācijas process ir pabeigts. Institūta “Pilsētprojekts” valsts glabāšanā nenodotajai arhīva projektu dokumentācijai ir arhīviskā vērtība ne tikai kultūras un zinātniska, bet arī praktiskā vērtība.
Arhīvu likuma 22. panta 1. punkts nosaka, ka Latvijas Nacionālajam arhīvam ir tiesības iegūt (pērkot vai pieņemot dāvinājumā) dokumentus, arhīvus, dokumentālas liecības ar arhīvisko vērtību, kā arī veidot dokumentālas liecības, fiksējot valsts un sabiedrības dzīves norises. Latvijas Nacionālā arhīva ieskatā, ņemot vērā minēto dokumentu arhīvisko vērtību un praktisko vajadzību sabiedrības interešu nodrošināšanai, šie dokumenti būtu steidzami jāpieņem valsts glabāšanā, taču Latvijas Nacionālajam arhīvam nav budžeta līdzekļu institūta “Pilsētprojekts” dokumentu pieņemšanai valsts glabāšanā Latvijas Nacionālajā arhīvā, līdz ar to vajadzīgs papildu valsts budžeta finansējums.
Institūta “Pilsētprojekts” dokumenti palikuši glabāšanā sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Latvijas projektēšanas sabiedrība” pēc privatizācijas pabeigšanas. Saskaņā ar Arhīvu likuma 6. panta pirmo daļu, 7. panta pirmo daļu un 8. panta pirmo daļu institūta “Pilsētprojekts” dokumenti ir dokumenti ar arhīvisko vērtību un tie sakārtotā veidā ir nododami valsts glabāšanā Latvijas Nacionālajā arhīvā. Privatizācijas procesa ietvaros sakārtošanas, aprakstīšanas un nodošanas glabāšanā izmaksas bija maksājamas Latvijas Nacionālā arhīva privatizācijas izdevumu ietvaros. Privatizācijas procesa gaitā institūta “Pilsētprojekts” arhīviski vērtīgie dokumenti valsts glabāšanā nodoti daļēji, bet privatizācijas process ir pabeigts. Institūta “Pilsētprojekts” valsts glabāšanā nenodotajai arhīva projektu dokumentācijai ir arhīviskā vērtība ne tikai kultūras un zinātniska, bet arī praktiskā vērtība.
Arhīvu likuma 22. panta 1. punkts nosaka, ka Latvijas Nacionālajam arhīvam ir tiesības iegūt (pērkot vai pieņemot dāvinājumā) dokumentus, arhīvus, dokumentālas liecības ar arhīvisko vērtību, kā arī veidot dokumentālas liecības, fiksējot valsts un sabiedrības dzīves norises. Latvijas Nacionālā arhīva ieskatā, ņemot vērā minēto dokumentu arhīvisko vērtību un praktisko vajadzību sabiedrības interešu nodrošināšanai, šie dokumenti būtu steidzami jāpieņem valsts glabāšanā, taču Latvijas Nacionālajam arhīvam nav budžeta līdzekļu institūta “Pilsētprojekts” dokumentu pieņemšanai valsts glabāšanā Latvijas Nacionālajā arhīvā, līdz ar to vajadzīgs papildu valsts budžeta finansējums.
Risinājuma apraksts
Projekts paredz piešķirt finansējumu Latvijas Nacionālajam arhīvam 259 049 euro apmērā, lai novērstu institūta “Pilsētprojekts” vēsturiskā arhīva dokumentu, kam ir liela kultūras, zinātniska un praktiska vērtība, bojāeju un nodrošinātu šo dokumentu dezinfekciju, atputekļošanu un steidzamu pieņemšanu valsts glabāšanā Latvijas Nacionālajā arhīvā.
Lai pieņemtu institūta “Pilsētprojekts” dokumentus valsts glabāšanā, ir jāveic šādas darbības – dokumentu dezinfekcija un atputekļošana, jo dokumentos ir mikrobioloģiskais piesārņojums, konkrētāk, pelējuma sēnīšu bojājumi, kas radīs dokumentu bojāeju nākotnē. Latvijas Nacionālā arhīva glabātavās kategoriski aizliegts ievietot dokumentus ar mikrobioloģiskiem bojājumiem, jo tas rada bojājumu riskus arī pārējam valsts glabāšanā nodotajam nacionālajam dokumentārajam mantojumam. Latvijas Nacionālajam arhīvam ir jāizveido un jāiekārto dokumentu glabātava 120 000 lietām, jāiegādājas materiāli dokumentu apstrādei un jāveic dokumentu pārvešana uz Latvijas Nacionālā arhīva glabātavām. Nepieciešamais finansējums kopā ir 259 049 euro, kas sastāv no izmaksām par dokumentu atputekļošanu un dezinfekciju, lietu pieņemšanas, arhīva kastu un arhīva glabātavas plauktu izmaksām (skat. anotācijas pielikumu “Latvijas Nacionālā arhīva aprēķinātās izmaksas institūta “Pilsētprojekts” 120 000 dokumentu (lietu) pieņemšanai valsts glabāšanā”). Latvijas Nacionālais arhīvs apņemas savu iekšējo resursu ietvaros ilgstošā laika posmā veikt institūta “Pilsētprojekts” dokumentu sakārtošanu un aprakstīšanu, šīs izmaksas neiekļaujot Projektā iekļautajā pieprasījumā no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". Latvijas Nacionālajam arhīvam nav arī resursu (iekārtas, darbinieku resursu), lai veiktu minēto dokumentu digitalizāciju 120 000 lietu apmērā (dokumenti dažāda formāta). Minēto dokumentu digitalizācijas rezultātā nebūtu iespējama oriģinālo papīra dokumentu iznīcināšana, jo to oriģināliem pašiem par sevi ir arhīviska un zinātniska vērtība. Dokumentu digitalizāciju nav iespējams veikt, pirms tam neveicot dokumentu dezinfekciju un atputekļošanu.
Kultūras ministrija un Latvijas Nacionālais arhīvs par situāciju ar institūta “Pilsētprojekts” dokumentiem uzzināja 2025. gada 10. novembrī, saņemot Rīgas Departamenta 2025. gada 10. novembra vēstuli Nr. DA-25-33302-nd, kurā nebija norādīts institūta “Pilsētprojekts” dokumentu apjoms un fiziskais stāvoklis. Lai noskaidrotu situāciju, Latvijas Nacionālais arhīvs veica institūta “Pilsētprojekts” dokumentu apsekošanu Skolas ielā 21, Rīgā. Pēc apsekošanas Latvijas Nacionālais arhīvs 2026. gada 7. janvārī nosūtīja vēstuli Nr. LV_LNA-1.4.8./81-2025 Rīgas Departamentam, biedrībai “Latvijas Arhitektu savienība”, Būvniecības valsts kontroles birojam un Ekonomikas ministrijai, lūdzot šīs vēstules adresātus rast finansējumu un risinājumu institūta “Pilsētprojekts” dokumentu nodošanai valsts glabāšanā. Tikai pēc Rīgas Departamenta, biedrības “Latvijas Arhitektu savienība” un Būvniecības valsts kontroles biroja atbilžu saņemšanas, ka finansējuma trūkuma dēļ tās nevar pārņemt dokumentus savā glabāšanā, Latvijas Nacionālais arhīvs varēja veikt aprēķinus par nepieciešamo finansējumu institūta “Pilsētprojekts” dokumentu saglabāšanai. Līdz ar to nebija iespējams līdzekļus plānot likuma “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” sagatavošanas laikā.
Latvijas Nacionālajam arhīvam piešķirtā valsts budžeta finansējuma ietvaros nav iespējams atputekļot, dezinficēt un pieņemt valsts glabāšanā papildu 120 000 institūta “Pilsētprojekts” lietas. 2026. gadā piešķirtais valsts budžeta finansējums Latvijas Nacionālajam arhīvam ir paredzēts plānotai 106 000 sakārtotu un aprakstītu labā stāvoklī esošu valsts iestāžu papīra dokumentu pieņemšanai valsts glabāšanā. Ja kādi no pieņemamajiem dokumentiem ir bojāti, netīri vai citādi neatbilst prasībām, Latvijas Nacionālajam arhīvam ir tiesības pieprasīt tos atputekļot, dezinficēt par attiecīgās institūcijas līdzekļiem.
Lai Latvijas Nacionālais arhīvs atputekļotu, dezinficētu un pieņemtu glabāšanā institūta “Pilsētprojekts” dokumentus bez papildu valsts budžeta līdzekļu saņemšanas, tam 2026. gadā būtu jāpārtrauc visu valsts iestāžu papīra dokumentu pieņemšana, pieņemot tikai elektroniskos dokumentus. Tādējādi Latvijas Nacionālā arhīva pastāvīgajā glabāšanā netiktu pieņemti, piemēram, valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi”, Valsts kases, Valsts ieņēmumu dienesta, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras u.c. iestāžu papīra dokumenti par 2003.–2011. gadu. Lai šādā gadījumā Latvijas Nacionālajā arhīvā nepieņemtos valsts iestāžu dokumentus pieņemtu 2027. gadā, būtu jāparedz papildu valsts budžeta finansējums Latvijas Nacionālajam arhīvam 2026. gadā nepieņemto dokumentu pieņemšanai 2027. gadā.
Latvijas Nacionālajam arhīvam piešķirtais valsts budžeta finansējuma apjoms dokumentu pieņemšanai Latvijas Nacionālā arhīva pastāvīgajā glabāšanā nav mainījies 10 gadus, kaut gan izmaksas ir pieaugušas vismaz trīs reizes. Rezultātā Latvijas Nacionālajam arhīvam katastrofāli trūkst finanšu līdzekļi Latvijas Nacionālā arhīva ēku uzturēšanai un attīstībai, par ko liecina arī avārijas situācija Latvijas Nacionālā arhīva ēkās Bezdelīgu ielā 1A, Rīgā un Slokas ielā 16, Rīgā.
Lai pieņemtu institūta “Pilsētprojekts” dokumentus valsts glabāšanā, ir jāveic šādas darbības – dokumentu dezinfekcija un atputekļošana, jo dokumentos ir mikrobioloģiskais piesārņojums, konkrētāk, pelējuma sēnīšu bojājumi, kas radīs dokumentu bojāeju nākotnē. Latvijas Nacionālā arhīva glabātavās kategoriski aizliegts ievietot dokumentus ar mikrobioloģiskiem bojājumiem, jo tas rada bojājumu riskus arī pārējam valsts glabāšanā nodotajam nacionālajam dokumentārajam mantojumam. Latvijas Nacionālajam arhīvam ir jāizveido un jāiekārto dokumentu glabātava 120 000 lietām, jāiegādājas materiāli dokumentu apstrādei un jāveic dokumentu pārvešana uz Latvijas Nacionālā arhīva glabātavām. Nepieciešamais finansējums kopā ir 259 049 euro, kas sastāv no izmaksām par dokumentu atputekļošanu un dezinfekciju, lietu pieņemšanas, arhīva kastu un arhīva glabātavas plauktu izmaksām (skat. anotācijas pielikumu “Latvijas Nacionālā arhīva aprēķinātās izmaksas institūta “Pilsētprojekts” 120 000 dokumentu (lietu) pieņemšanai valsts glabāšanā”). Latvijas Nacionālais arhīvs apņemas savu iekšējo resursu ietvaros ilgstošā laika posmā veikt institūta “Pilsētprojekts” dokumentu sakārtošanu un aprakstīšanu, šīs izmaksas neiekļaujot Projektā iekļautajā pieprasījumā no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". Latvijas Nacionālajam arhīvam nav arī resursu (iekārtas, darbinieku resursu), lai veiktu minēto dokumentu digitalizāciju 120 000 lietu apmērā (dokumenti dažāda formāta). Minēto dokumentu digitalizācijas rezultātā nebūtu iespējama oriģinālo papīra dokumentu iznīcināšana, jo to oriģināliem pašiem par sevi ir arhīviska un zinātniska vērtība. Dokumentu digitalizāciju nav iespējams veikt, pirms tam neveicot dokumentu dezinfekciju un atputekļošanu.
Kultūras ministrija un Latvijas Nacionālais arhīvs par situāciju ar institūta “Pilsētprojekts” dokumentiem uzzināja 2025. gada 10. novembrī, saņemot Rīgas Departamenta 2025. gada 10. novembra vēstuli Nr. DA-25-33302-nd, kurā nebija norādīts institūta “Pilsētprojekts” dokumentu apjoms un fiziskais stāvoklis. Lai noskaidrotu situāciju, Latvijas Nacionālais arhīvs veica institūta “Pilsētprojekts” dokumentu apsekošanu Skolas ielā 21, Rīgā. Pēc apsekošanas Latvijas Nacionālais arhīvs 2026. gada 7. janvārī nosūtīja vēstuli Nr. LV_LNA-1.4.8./81-2025 Rīgas Departamentam, biedrībai “Latvijas Arhitektu savienība”, Būvniecības valsts kontroles birojam un Ekonomikas ministrijai, lūdzot šīs vēstules adresātus rast finansējumu un risinājumu institūta “Pilsētprojekts” dokumentu nodošanai valsts glabāšanā. Tikai pēc Rīgas Departamenta, biedrības “Latvijas Arhitektu savienība” un Būvniecības valsts kontroles biroja atbilžu saņemšanas, ka finansējuma trūkuma dēļ tās nevar pārņemt dokumentus savā glabāšanā, Latvijas Nacionālais arhīvs varēja veikt aprēķinus par nepieciešamo finansējumu institūta “Pilsētprojekts” dokumentu saglabāšanai. Līdz ar to nebija iespējams līdzekļus plānot likuma “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” sagatavošanas laikā.
Latvijas Nacionālajam arhīvam piešķirtā valsts budžeta finansējuma ietvaros nav iespējams atputekļot, dezinficēt un pieņemt valsts glabāšanā papildu 120 000 institūta “Pilsētprojekts” lietas. 2026. gadā piešķirtais valsts budžeta finansējums Latvijas Nacionālajam arhīvam ir paredzēts plānotai 106 000 sakārtotu un aprakstītu labā stāvoklī esošu valsts iestāžu papīra dokumentu pieņemšanai valsts glabāšanā. Ja kādi no pieņemamajiem dokumentiem ir bojāti, netīri vai citādi neatbilst prasībām, Latvijas Nacionālajam arhīvam ir tiesības pieprasīt tos atputekļot, dezinficēt par attiecīgās institūcijas līdzekļiem.
Lai Latvijas Nacionālais arhīvs atputekļotu, dezinficētu un pieņemtu glabāšanā institūta “Pilsētprojekts” dokumentus bez papildu valsts budžeta līdzekļu saņemšanas, tam 2026. gadā būtu jāpārtrauc visu valsts iestāžu papīra dokumentu pieņemšana, pieņemot tikai elektroniskos dokumentus. Tādējādi Latvijas Nacionālā arhīva pastāvīgajā glabāšanā netiktu pieņemti, piemēram, valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi”, Valsts kases, Valsts ieņēmumu dienesta, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras u.c. iestāžu papīra dokumenti par 2003.–2011. gadu. Lai šādā gadījumā Latvijas Nacionālajā arhīvā nepieņemtos valsts iestāžu dokumentus pieņemtu 2027. gadā, būtu jāparedz papildu valsts budžeta finansējums Latvijas Nacionālajam arhīvam 2026. gadā nepieņemto dokumentu pieņemšanai 2027. gadā.
Latvijas Nacionālajam arhīvam piešķirtais valsts budžeta finansējuma apjoms dokumentu pieņemšanai Latvijas Nacionālā arhīva pastāvīgajā glabāšanā nav mainījies 10 gadus, kaut gan izmaksas ir pieaugušas vismaz trīs reizes. Rezultātā Latvijas Nacionālajam arhīvam katastrofāli trūkst finanšu līdzekļi Latvijas Nacionālā arhīva ēku uzturēšanai un attīstībai, par ko liecina arī avārijas situācija Latvijas Nacionālā arhīva ēkās Bezdelīgu ielā 1A, Rīgā un Slokas ielā 16, Rīgā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- studenti
- ēku īpašnieki
Ietekmes apraksts
Fiziskām personām būs pieejami 1951.–1991. gadā būvēto ēku un to inženiertehnisko komunikāciju būvprojekti.
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
Ietekmes apraksts
Projektēšanas, būvniecības un būvju restaurācijas nozaru uzņēmumiem būs pieejami 1951.–1991. gadā būvēto ēku un to inženiertehnisko komunikāciju būvprojekti, kas var samazināt projektēšanas izmaksas
Nozare
Būvniecība
Nozaru ietekmes apraksts
Dokumenti ir nepieciešami ēku īpašniekiem, apsaimniekotajiem, projektētājiem, vēstures pētniekiem, studentiem un citiem profesionāļiem, veicot būvprojektu projektēšanu, saskaņošanu, būvju ekspluatācijas uzraudzību un kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2026
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2027
2028
2029
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
780 563
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
780 563
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-780 563
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-780 563
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
780 563
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Izdevumi tiks segti no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” 780 563 euro apmērā un izlietoti 2026. gadā
Lai novērsu avārijas situāciju Latvijas Nacionālā arhīva ēkās Bezdelīgu ielā 1A, Rīgā un Slokas ielā 16, Rīgā, nepieciešams finansējums 521 514 euro apmērā. Valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” aprēķini pievienoti Projektam kā papildu dokumenti (skat. sadaļā “Papildu dokumenti” otro pievienoto dokumentu).
Lai nodrošinātu institūta “Pilsētprojekts” arhīviski vērtīgo dokumentu dezinfekciju, atputekļošanu un steidzamai pieņemšanai valsts glabāšanā, nepieciešams valsts budžeta finansējums 259 049 euro apmērā. Aprēķinu tāme pievienota anotācijas pielikumā (skat. anotācijas pielikumu “Latvijas Nacionālā arhīva aprēķinātās izmaksas institūta “Pilsētprojekts” 120 000 dokumentu (lietu) pieņemšanai valsts glabāšanā”).
Lai novērsu avārijas situāciju Latvijas Nacionālā arhīva ēkās Bezdelīgu ielā 1A, Rīgā un Slokas ielā 16, Rīgā, nepieciešams finansējums 521 514 euro apmērā. Valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” aprēķini pievienoti Projektam kā papildu dokumenti (skat. sadaļā “Papildu dokumenti” otro pievienoto dokumentu).
Lai nodrošinātu institūta “Pilsētprojekts” arhīviski vērtīgo dokumentu dezinfekciju, atputekļošanu un steidzamai pieņemšanai valsts glabāšanā, nepieciešams valsts budžeta finansējums 259 049 euro apmērā. Aprēķinu tāme pievienota anotācijas pielikumā (skat. anotācijas pielikumu “Latvijas Nacionālā arhīva aprēķinātās izmaksas institūta “Pilsētprojekts” 120 000 dokumentu (lietu) pieņemšanai valsts glabāšanā”).
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Kultūras ministrija, VAS "Valsts nekustamie īpašumi", Latvijas Nacionālais arhīvsNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Finanšu ministrija
- Kultūras ministrija
- Latvijas Nacionālais arhīvs
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Latvijas Nacionālā arhīva darbiniekiem un apmeklētājiem telpās tiks nodrošināta normatīvajos aktos noteiktā temperatūra. Tiks nodrošināta institūta "Pilsētbūvnieks" vēsturisko dokumentu pieejamība sabiedrībai.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
Pielikums
Nosaukums
Latvijas Nacionālā arhīva aprēķinātās izmaksas institūta "Pilsētprojekts" 120 000 dokumentu (lietu) pieņemšanai valsts glabāšanā