Anotācija (ex-ante)

Sabiedrības paradumu maiņa mediju satura patēriņā ir ar tendenci uz digitāla un multimediāla satura izmantošanu, lai saņemtu aktuālo informāciju, izglītotos un izklaidētos.

Latvijas mediju vidē ir zems mediju uzņēmējdarbības digitalizācijas, tai skaitā digitālo prasmju līmenis, kas rada apdraudējumu mediju tirgus ilgtspējai, rezultātā samazinot mediju daudzveidību un plurālismu, kas ir kritiski nozīmīgi demokrātisku procesu pilnvērtīgā funkcionēšanā. Lai nodrošinātu Latvijas mediju uzņēmumu konkurētspēju tirgus faktiskajā situācijā, ir nepieciešams stimulēt komersantu digitālo transformāciju gan tehnoloģisko risinājumu attīstībā, gan zināšanu un digitālo prasmju aspektā.

Nepieciešams nodrošināt visaptverošu Latvijas mediju nozares speciālistiem un uzņēmumiem mērķētu atbalstu digitālo prasmju attīstībā, paredzams, ka investīcijas spēs nodrošināt nepieciešamo izrāvienu, lai sekmētu tradicionālo mediju radītā satura pieejamību tirgus apstākļiem atbilstošā veidā, veicinās jaunu satura formātu veidošanu, paplašinās tehnoloģisko risinājumu lietošanu satura radīšanā un izplatīšanā un veicinās pakalpojumu pārdošanu, tādējādi palielinot vietējā satura patēriņu. Nodrošinot mediju uzņēmumiem rīkus un pilnveidojot mediju nozares speciālistu un darbinieku prasmes, lai sasniegtu un palielinātu auditoriju multimediālā veidā, tiks stiprināta mediju uzņēmumu spēja konkurēt ar globālā mediju tirgus dalībnieku piedāvātajam iespējām mediju satura patēriņā.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 28. aprīļa rīkojumu Nr. 292 “Par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu” apstiprināts Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns, paredzot 2.2. reformas un investīciju virziena “Uzņēmumu digitālā transformācija un inovācijas” 2.2.1.5.i. investīcijas “Mediju nozares uzņēmumu digitālās transformācijas veicināšana” (turpmāk – 2.2.1.5.i. investīcija) ietvaros atbalstu mediju uzņēmumu tehnoloģisko risinājumu attīstībai.

Kopējais Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.2. reformu un investīciju virziena “Uzņēmumu digitālā transformācija un inovācijas” 2.2.1.5.i. investīcijas finansējums ir 5 700 000 euro, kuru plānots piešķirt, īstenojot divus pasākumus ar šādu finansējuma sadalījumu:
- 2 000 000 euro Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.2. reformu un investīciju virziena “Uzņēmumu digitālā transformācija un inovācijas” 2.2.1.5.i. investīcijas pasākuma “Mācības mediju nozares speciālistu digitālās kompetences un zināšanu pilnveidošanai”” (turpmāk – pasākums) ieviešanai;
- 3 700 000 euro Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.2. reformu un investīciju virziena “Uzņēmumu digitālā transformācija un inovācijas” 2.2.1.5.i. investīcijas pasākuma “Mediju nozares uzņēmumu procesu modernizēšana” ieviešanai.

Par 2.2.1.5.i. investīcijas pasākuma īstenošanu atbildīgā nozares ministrija ir Kultūras ministrija.

Atveseļošanas fonda finansējumu 2.2.1.5.i. investīcijas pasākuma ietvaros piešķir granta veidā.

Finansējuma saņēmējs avansa maksājumu var saņemt, ja ir atvēris kontu Valsts kasē vai darījumu kontu Latvijas Republikā reģistrētā kredītiestādē vai Eiropas Savienībā reģistrētā kredītiestādē, kas ir izsniegusi bankas garantiju par labu aģentūrai, iesniedzot aģentūrai pieprasījumu avansa maksājumam un pamatojot avansa maksājuma apmēru, vienlaikus nodrošinot, ka tas nepārsniedz 30 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Finansējuma saņēmējs var saņemt vairākus avansus, paredzot, ka nākamo avansu var saņemt pēc tam, kad iepriekšējais saņemtais avanss ir ieguldīts pilnā apmērā.  

2.2.1.5.i. investīcijas pasākuma mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju, un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus vecinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, tādējādi saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.

Ņemot vērā, ka digitālo prasmju uzlabošana ir nepieciešama plašākā mediju tirgus dalībnieku lokā, lai saglabātu plurālismu mediju vidē,  ir plānots, ka finansējuma saņēmējs sniegs atbalstu vismaz desmit gala labuma guvējiem – mediju uzņēmumiem – digitālās kompetences paaugstināšanai, aptverot vismaz 100 mediju nozares speciālistus.

2.2.1.5.i. investīcijas pasākuma gala labuma guvēji ir mediju nozares asociācijas un uzņēmumi, kurus finansējuma saņēmējs atlasa atklātas atlases ietvaros.

2.2.1.5.i. investīcijas pasākumu īsteno līdz 2026. gada 30. jūnijam. Tā ietvaros sasniedzamais mērķradītājs ir noslēgti līgumi par mācību veikšanu digitālās kompetences un zināšanu pilnveidošanai ar vismaz 10 mediju uzņēmumiem, aptverot vismaz 100 mediju nozares speciālistus.

2.2.1.5.i. investīcijas pasākuma noteiktais mērķrādītājs uzskatāms par izpildītu, kad finansējuma saņēmējs Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā iesniegs noslēgtos līgumus par mācību veikšanu digitālās kompetences un zināšanu pilnveidošanai ar vismaz 10 dažādiem medijiem, aptverot vismaz 100 mediju nozares speciālistus.

Savukārt 2.2.1.5.i. investīcijas pasākuma “Mediju nozares uzņēmumu procesu modernizēšana” ietvaros sasniedzamais mērķrādītājs – izveidotas vismaz trīs digitālās platformas vai digitālie risinājumi.

2.2.1.5.i. investīcijas pasākuma “Mediju nozares uzņēmumu procesu modernizēšana” ietvaros paredzēts noslēgt vismaz deviņus līgumus par projektu īstenošanu, savukārt 2.2.1.5.i. investīcijas pasākuma “Mācības mediju nozares speciālistu digitālās kompetences un zināšanu pilnveidošanai” ietvaros 1 līgumu par projekta īstenošanu.

Projekts nosaka 2.2.1.5.i. investīcijas pasākuma kopējos rādītājus:
- uzņēmumi, kas saņem atbalstu digitālo produktu, pakalpojumu un lietojumprogrammu izstrādei vai ieviešanai;
- atbalstītie uzņēmumi (tai skaitā – mazi uzņēmumi, tostarp mikrouzņēmumi, vidēji uzņēmumi un lieli uzņēmumi);
- izglītības vai apmācības dalībnieku skaits.

Finansējuma saņēmēja pienākums ir uzskaitīt kopējos rādītājus šādā detalizācijā:
1) rādītajam “uzņēmumi, kas saņem atbalstu digitālo produktu, pakalpojumu un lietojumprogrammu izstrādei vai ieviešanai” un “atbalstītie uzņēmumi (tai skaitā – mazi uzņēmumi, tostarp mikrouzņēmumi, vidēji uzņēmumi un lieli uzņēmumi)” ir jāuzskaita atbalstītie uzņēmumi pēc to lieluma: a) mazie, tai skaitā mikro, uzņēmumi; b) vidējie uzņēmumi un c) lielie uzņēmumi;
2) rādītajam “Izglītības vai apmācības dalībnieku skaits” atsevišķi ir jāuzskaita vīrieši, sievietes un nebinārās personas pa vecuma grupām: 1) 18-29 gadi; 2) 30-54 gadi; 3) 55 gadi un vairāki. Tāpat atsevišķi no minētā jāizdala arī digitālo prasmju apmācību dalībnieku skaits.

2.2.1.5.i. investīcijas pasākuma atbalstāmās darbības:
1. augsta līmeņa digitālo prasmju apguvei nepieciešamo kompetenču paaugstināšana un saistīto pasākumu, tai skaitā diskusiju, darba grupu, konsultāciju, semināru, pieredzes apmaiņas, organizēšana un īstenošana;
2. mediju uzņēmumu biznesu modeļu uzlabošana procesu efektivizēšanai un izmaksu samazināšanai uz digitālās transformācijas rēķina;
3. informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (iekārtas, programmatūra, licence) un to risinājumu izstrāde, iegāde, atjaunošana vai modernizēšana mācību procesa īstenošanai, gala labuma guvēju jaunu digitālo produktu izstrādei un konkurētspējas paaugstināšanai;
4. kompetenču centra darbības stratēģijas izstrāde augsta līmeņa digitālo prasmju pilnveidošanai un gala labuma guvēju atlases īstenošana;
5. investīcijas pasākuma projekta vadība un īstenošana;
6. publicitātes pasākumu nodrošināšana.

Projekta iesniedzējs izstrādā un projekta iesniegumam pievieno:
1. procedūras aprakstu atklātai gala labuma guvēju atlasei, tai skaitā gala labuma guvēju atlases kritērijus mediju uzņēmumu digitālās kompetences un zināšanu pilnveidošanai;
2. apliecinājumu par iekšējās kontroles sistēmas izveidi korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai;
3. kompetenču centra darbības stratēģiju par plānoto gala labuma guvēju - mediju nozares uzņēmumu attīstības veicināšanu, kas ietver informāciju par:
3.1. kompetenču paaugstināšanas vajadzību noteikšanas un īstenošanas kārtību;
3.2. digitālās kompetences un zināšanu pilnveidošanas programmas izveides un darbības principiem;
3.3. gala labuma guvēju uzņēmumu attīstības posmiem, tai skaitā mediju uzņēmuma biznesa modeļa uzlabošanas procesu un digitālo produktu, pakalpojumu un lietojumprogrammu ieviešanas posmu;
3.4. plānoto ietekmi uz gala labuma guvēju konkurētspējas paaugstināšanu;
3.5. gala labuma guvēju darbības rezultātu izvērtēšanas kritērijus, lai novērtētu, vai investīciju pasākuma mērķis ir sasniegts, tai skaitā norādot, vai gala labuma guvēju darbības efektivizēšanai nepieciešams piesaistīt ārējos ekspertus.

Kompetenču centra darbību paredzēts nodrošināt 2.2.1.5.i. investīcijas pasākuma ietvaros līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Finansējuma saņēmēja lēmuma pieņemšanā par atbalsta sniegšanu gala labuma guvējiem iesaistītās personas ir uzskatāmas par valsts amatpersonām likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4. panta trešās daļas izpratnē, bez pienākuma iesniegt valsts amatpersonu deklarāciju.

Finansējuma saņēmēja atbalsta piešķiršanas atteikumu gala labuma guvējam var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, ja atbalstu piešķir vai atsaka piešķirt ar amatpersonu izdotu lēmumu, minētajām amatpersonām pildot deleģēto publiskas pārvaldes uzdevumu.  

Ja, izvērtējot gala labuma guvēja iesniegto digitālās attīstības plānu, finansējuma saņēmējs secina, ka nepieciešami ieguldījumi informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (iekārtas, programmatūra, licence) un to risinājumu iegādei, tie pieļaujami ne vairāk kā 70 000 euro apmērā.

Pievienotās vērtības nodokļa izmaksas nav attiecināmas finansēšanai no Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna finansējuma, bet tās norāda projektā. Pievienotās vērtības nodokļa izmaksas ir finansējuma saņēmēja papildu izmaksas, kuras sedz no saviem līdzekļiem.

2.2.1.5.i. investīcijai ir sasaiste ar digitālo dimensiju, ņemot vērā, ka 2.2.1.5.i. investīcijas ir 100 procentus vērsta uz digitālo mērķu sasniegšanu, un 2.2.1.5.i. investīcijas attiecināmās izmaksas ir tieši attiecināmas uz Digitālo dimensiju, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra Regulas (ES) Nr. 2021/241 ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu, 16. panta 2. punkta (b) daļas ii apakšpunktā (Digitālās dimensijas intervences kods: 010 – MVU vai lielo uzņēmumu digitalizācija (tostarp e-komercija, e-darījumi un uzņēmējdarbības procesi tīklā, digitālās inovācijas centri, “dzīvās laboratorijas”, tīmekļa uzņēmēji un IKT jaunuzņēmumi, B2B).

Finansējuma saņēmējs, īstenojot projektu, publicitātes pasākumus veic ievērojot arī Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas.

Principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” 2.2.1.5.i. investīcijas novērtējumā norādīts, ka nav konstatēta negatīva ietekme uz vidi. Finansējuma saņēmēja un projekta īstenotāja pienākums ir izvērtēt un nodrošināt, ka ievēro visus principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” nosacījumus.

Projekts nosaka, ka 2.2.1.5.i. investīcijai pasākuma ietvaros Centrālā finanšu un līgumu aģentūra atbilstoši normatīvajiem aktiem par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtību nodrošina investīciju projektu iesniegumu atlasi, slēdz līgumu par projekta īstenošanu un nodrošina investīcijas īstenošanas uzraudzību.

Projektu iesniegumu vērtēšanai Centrālā finanšu un līgumu aģentūra ar rīkojumu izveido projektu iesniegumu vērtēšanas komisiju, kurā piesaista Kultūras ministrijas deleģētus ekspertus. Vērtēšanas komisija darbam komisijā bez balsstiesībām pieaicina vismaz vienu ekspertu mediju nozares un digitālās kompetences un zināšanu pilnveidošanas jomā. 

Projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji noteikti Projekta pielikumā.

Konsultācijās ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem konstatēts, ka Kultūras ministrijas plānotie atbalsta pasākumi reģionālajiem medijiem un ziņu medijiem (gan interneta platformās bāzētiem, gan drukātā veidā iznākošiem) nav uzskatāms par valsts atbalstu Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta pirmās daļas izpratnē. 

Sākotnēji konsultācijās netika gūta pārliecība, ka atbalsts televīzijas un radio pakalpojumu sniedzējiem nebūtu uzskatāms par valsts atbalstu, jo šajā tirgus segmentā Eiropas Savienībā bieži ir konstatējama citās dalībvalstīs reģistrētu komersantu darbība citā Eiropas Savienības dalībvalstī. Līdz ar to valsts atbalsta sniegšana šādiem komersantiem varētu radīt konkurences priekšrocības pret citiem iekšējā tirgus dalībniekiem un šāds atbalsts nebūtu saderīgs ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību. 

Eiropas Komisijai tika sniegta papildu informācija par Latvijas mediju uzņēmumu īpašumtiesību struktūru, no kuras konstatējams, ka ārvalstu īpašnieku proporcija ir tik zema, ka nerada būtisku efektu uz tirdzniecību iekšējā tirgū. 

Tā kā latviešu valoda tiek lietota šaurā ģeogrāfiskā tvērumā un salīdzinoši mazskaitlīgā personu lokā, secināms, ka Latvijas mediju uzņēmumu pakalpojumi tiek sniegti vietējā vai reģionālā tirgū, kā arī tirgus segmentā, kurā nav konstatējama būtiska citu dalībvalstu komersantu dalība. Tādējādi Kultūras ministrijas plānotie atbalsta pasākumi Latvijas mediju uzņēmumiem nevarētu ietekmēt patērētāju piesaisti ārpus Latvijas teritorijas, un ārpus personu loka, kuras lieto latviešu valodu. Līdz ar to uzskatāms, ka Kultūras ministrijas plānotie atbalsta pasākumi neradīs ietekmi uz Eiropas Savienības iekšējo tirgu, proti, nekropļos konkurenci tirdzniecībai starp dalībvalstīm. Ņemot vērā minēto, Kultūras ministrija secina, ka aprakstītie atbalsta pasākumi Latvijas mediju uzņēmumiem nav uzskatāmi par valsts atbalstu Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta pirmās daļas izpratnē.
 
2023. gada 22. augustā Kultūras ministrijas saņēma Finanšu ministrijas vēstuli Nr. 7-4/18/2544, ar kuru pārsūtīts Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāta viedoklis, kurā norādīts, ka Eiropas Komisijas pārstāvji piekrīt Kultūras ministrijas secinājumam, ka plānotie atbalsta pasākumi Latvijas medijiem, kas veido saturu latviešu valodā, auditorijai Latvijā, ir ar nebūtisku ietekmei uz Eiropas Savienības iekšējo tirgu. 

Finansējuma saņēmējam būs jāapliecina un jānodrošina, ka tiks ievērota demarkācija ar citu Atveseļošanas fonda investīciju, Eiropas Savienības fondu un citu atbalsta pasākumu finansējumu. Finansējuma saņēmējam būs jāapliecina un jānodrošina, ka netiks pieļauts dubultfinasējums par vienām un tām pašām izmaksām. Konstatējot pārkāpumus finansējuma saņēmējam, finansējums būs jāatgriež valsts budžetā.

2022. gada 24. novembrī starp Kultūras ministriju un Centrālo finanšu un līgumu aģentūru noslēgta starpresoru vienošanās “Starpresoru vienošanās par sadarbību Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma īstenošanā un uzraudzībā”. Starpresoru vienošanās nosaka Kultūras ministrijas un Centrālā finanšu un līgumu aģentūras sadarbību Atveseļošanas fonda 2.2.1.5.i. investīcijas ieviešanā, saskaņā ar normatīvo aktu par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtību 8. un 9. pantu, nosakot, ka Centrālā finanšu un līgumu aģentūra nodrošina projektu pieteikumu atlasi, līgumu slēgšanu, pārbaudes projekta īstenošanas vietā (izlases veidā) un uzraudzību.