25-TA-76: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
ES dokuments
Apraksts
Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 18. oktobra Regula (ES) 2023/2411 par amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un ar ko groza Regulas (ES) 2017/1001 un (ES) 2019/1753 (turpmāk arī – ĢIN Regula) paredz, ka no 2025. gada 1. decembra Eiropas Savienībā (turpmāk – ES) tiks ieviesta vienota ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijas sistēma amatniecības un rūpniecības ražojumiem. Lai izpildītu ĢIN Regulas prasības, nepieciešams paplašināt Patentu valdes kompetences.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekts “Grozījumi Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likumā” (turpmāk - likumprojekts) nodrošinās, ka Patentu valde turpmāk būs atbildīgā iestāde amatniecības un rūpniecības ražojuma ģeogrāfiskas izcelsmes norādes reģistrācijas pieteikuma saņemšanai un izvērtēšanai Latvijā.
Spēkā stāšanās termiņš
01.12.2025.
Pamatojums
ĢIN Regulas noteikts termiņš.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
2023. gada 18. oktobrī tika pieņemta ĢIN Regula, nosakot, ka no 2025. gada 1. decembra ES līmenī darbosies vienota ģeogrāfiskas izcelsmes norāžu aizsardzība ne tikai attiecībā uz lauksaimniecības un pārtikas produktiem, bet arī uz amatniecības un rūpniecības ražojumiem, tādējādi, izveidojot efektīvu un pārredzamu ES ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības sistēmu arī amatniecības un rūpniecības ražojumiem.
Vienlaikus ar likumprojektu, ir izstrādāti arī Grozījumi Preču zīmju likumā, kas paredz, ka atbildīgā iestāde par amatniecības un rūpniecības ražojuma ģeogrāfiskas izcelsmes norādes reģistrācijas pieteikuma izvērtēšanu turpmāk būs Latvijā.
Ņemot vērā, ka Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likums (turpmāk – RĪIPL) regulē institucionālos jautājumus, procedūras un tiesiskās attiecības, ciktāl tās ir analogas rūpnieciskā īpašuma objektiem, nepieciešams veikt attiecīgos grozījumus arī šajā likumā.
Vienlaikus ar likumprojektu, ir izstrādāti arī Grozījumi Preču zīmju likumā, kas paredz, ka atbildīgā iestāde par amatniecības un rūpniecības ražojuma ģeogrāfiskas izcelsmes norādes reģistrācijas pieteikuma izvērtēšanu turpmāk būs Latvijā.
Ņemot vērā, ka Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likums (turpmāk – RĪIPL) regulē institucionālos jautājumus, procedūras un tiesiskās attiecības, ciktāl tās ir analogas rūpnieciskā īpašuma objektiem, nepieciešams veikt attiecīgos grozījumus arī šajā likumā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Tā kā tiek izveidota vienota reģistrācijas sistēma ES, ĢIN Regula paredz dalībvalstīm noteikt kompetento iestādi reģistrācijas pieteikuma izskatīšanai.
Ņemot vērā, ka līdz šim Latvijā normatīvajos aktos neviena iestāde nav bijusi kompetenta veikt amatniecības un rūpnieciskā ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrāciju, savukārt Patentu valdei ir noteikta kompetenci rūpnieciskā īpašuma jomā, proti, reģistrēt tiesības uz rūpnieciskā īpašuma objektiem, likumprojekts paredz paplašināt Patentu valdes kompetenci izskatīt arī amatniecības un rūpniecības ražojuma ģeogrāfiskas izcelsmes norādes reģistrācijas pieteikumus.
Ņemot vērā, ka līdz šim Latvijā normatīvajos aktos neviena iestāde nav bijusi kompetenta veikt amatniecības un rūpnieciskā ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrāciju, savukārt Patentu valdei ir noteikta kompetenci rūpnieciskā īpašuma jomā, proti, reģistrēt tiesības uz rūpnieciskā īpašuma objektiem, likumprojekts paredz paplašināt Patentu valdes kompetenci izskatīt arī amatniecības un rūpniecības ražojuma ģeogrāfiskas izcelsmes norādes reģistrācijas pieteikumus.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz papildināt RĪIPL 4. panta ietvertās Patentu valdes funkcijas, nosakot, ka Patentu valde pieņem par amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijas pieteikumus un izvērtē to atbilstību ĢIN Regula prasībām.
Problēmas apraksts
Šobrīd RĪIPL terminu rūpnieciskais īpašums skaidro, kā tiesības, kas saistītas ar izgudrojumu patentiem (ieskaitot papildu aizsardzības sertifikātus zālēm un augu aizsardzības līdzekļiem), pusvadītāju izstrādājumu topogrāfijām, preču zīmēm (ieskaitot kolektīvās zīmes), sertifikācijas zīmēm un dizainparaugiem. Savukārt rūpnieciskā īpašuma objekti — izgudrojumu patenti (ieskaitot papildu aizsardzības sertifikātus zālēm un augu aizsardzības līdzekļiem), pusvadītāju izstrādājumu topogrāfijas, preču zīmes (ieskaitot kolektīvās zīmes), sertifikācijas zīmes, dizainparaugi (1. pants).
Taču, no 2025. gada 1. decembra ES būs vienota aizsardzība un reģistrācijas sistēma arī amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, tādējādi ir nepieciešams paplašināt RĪIPL ietvertās definīcijas par rūpniecisko īpašumu un rūpnieciskā īpašuma objektiem, papildinot tos arī ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm.
Taču, no 2025. gada 1. decembra ES būs vienota aizsardzība un reģistrācijas sistēma arī amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, tādējādi ir nepieciešams paplašināt RĪIPL ietvertās definīcijas par rūpniecisko īpašumu un rūpnieciskā īpašuma objektiem, papildinot tos arī ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz papildināt RĪIPL 1. pantā ietvertos terminus rūpniecisko īpašumu un rūpnieciskā īpašuma objektiem, papildinot tos arī ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Prognozējams, ka nacionālā reģistrācijas posma ieviešana veicinās amatniecības un rūpniecības ražojumu kvalitāti, atpazīstamu un paaugstinās to vērtību tirgū, kuri atbildīs ĢIN Regulā noteiktajiem kritērijiem un saņems starptautisko aizsardzību.
Turklāt mūsu amatniekiem un ražotājiem būtu lielāks ieguvums, ja reģistrēšana notiku nacionālajā iestādē nevis EUIPO. Proti, izvēloties reģistrācijas sistēmu nacionālajā līmenī, ražotāji iegūs ES aizsardzību, veicot tikai vienu maksu mūsu kompetentajai iestādei (Patentu valdei), turklāt šādas maksas noteikšana nacionālajā līmenī paredz lielākas elastības iespējas, pielāgojoties tieši ražotāju interesēm, atšķirībā no tā, ja šāda maksa būtu jāveic EUIPO. Tā kā ĢIN galvenokārt attieksies uz mikrouzņēmumiem, kā arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (turpmāk – MVU), tiek paredzētas nelielas reģistrācijas izmaksas par ĢIN reģistrēšanu. Turklāt šādā gadījumā, ES līmenī reģistrācijas procedūras otrajā posmā EUIPO nepiemēros maksu par ĢIN reģistrāciju, reģistrācijas maksu piemēros tikai dalībvalsts kompetentā iestāde, proti, Patentu valde. Tādējādi tiks nodrošināta pieeja šīm intelektuālā īpašuma tiesībām par salīdzinoši elastīgām izmaksām un tai būs arī pozitīva ekonomiskā ietekme uz MVU, stiprinot to konkurētspēju un attīstību reģionos, kā arī atpazīstamību ES.
Turklāt mūsu amatniekiem un ražotājiem būtu lielāks ieguvums, ja reģistrēšana notiku nacionālajā iestādē nevis EUIPO. Proti, izvēloties reģistrācijas sistēmu nacionālajā līmenī, ražotāji iegūs ES aizsardzību, veicot tikai vienu maksu mūsu kompetentajai iestādei (Patentu valdei), turklāt šādas maksas noteikšana nacionālajā līmenī paredz lielākas elastības iespējas, pielāgojoties tieši ražotāju interesēm, atšķirībā no tā, ja šāda maksa būtu jāveic EUIPO. Tā kā ĢIN galvenokārt attieksies uz mikrouzņēmumiem, kā arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (turpmāk – MVU), tiek paredzētas nelielas reģistrācijas izmaksas par ĢIN reģistrēšanu. Turklāt šādā gadījumā, ES līmenī reģistrācijas procedūras otrajā posmā EUIPO nepiemēros maksu par ĢIN reģistrāciju, reģistrācijas maksu piemēros tikai dalībvalsts kompetentā iestāde, proti, Patentu valde. Tādējādi tiks nodrošināta pieeja šīm intelektuālā īpašuma tiesībām par salīdzinoši elastīgām izmaksām un tai būs arī pozitīva ekonomiskā ietekme uz MVU, stiprinot to konkurētspēju un attīstību reģionos, kā arī atpazīstamību ES.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Prognozējams, ka nacionālā reģistrācijas posma ieviešana veicinās amatniecības un rūpniecības ražojumu kvalitāti, atpazīstamu un paaugstinās to vērtību tirgū, kuri atbildīs ĢIN Regulā noteiktajiem kritērijiem un saņems starptautisko aizsardzību.
Turklāt mūsu amatniekiem un ražotājiem būtu lielāks ieguvums, ja reģistrēšana notiku nacionālajā iestādē nevis EUIPO. Proti, izvēloties reģistrācijas sistēmu nacionālajā līmenī, ražotāji iegūs ES aizsardzību, veicot tikai vienu maksu mūsu kompetentajai iestādei (Patentu valdei), turklāt šādas maksas noteikšana nacionālajā līmenī paredz lielākas elastības iespējas, pielāgojoties tieši ražotāju interesēm, atšķirībā no tā, ja šāda maksa būtu jāveic EUIPO. Tā kā ĢIN galvenokārt attieksies uz mikrouzņēmumiem, kā arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (turpmāk – MVU), tiek paredzētas nelielas reģistrācijas izmaksas par ĢIN reģistrēšanu. Turklāt šādā gadījumā, ES līmenī reģistrācijas procedūras otrajā posmā EUIPO nepiemēros maksu par ĢIN reģistrāciju, reģistrācijas maksu piemēros tikai dalībvalsts kompetentā iestāde, proti, Patentu valde. Tādējādi tiks nodrošināta pieeja šīm intelektuālā īpašuma tiesībām par salīdzinoši elastīgām izmaksām un tai būs arī pozitīva ekonomiskā ietekme uz MVU, stiprinot to konkurētspēju un attīstību reģionos, kā arī atpazīstamību ES.
Turklāt mūsu amatniekiem un ražotājiem būtu lielāks ieguvums, ja reģistrēšana notiku nacionālajā iestādē nevis EUIPO. Proti, izvēloties reģistrācijas sistēmu nacionālajā līmenī, ražotāji iegūs ES aizsardzību, veicot tikai vienu maksu mūsu kompetentajai iestādei (Patentu valdei), turklāt šādas maksas noteikšana nacionālajā līmenī paredz lielākas elastības iespējas, pielāgojoties tieši ražotāju interesēm, atšķirībā no tā, ja šāda maksa būtu jāveic EUIPO. Tā kā ĢIN galvenokārt attieksies uz mikrouzņēmumiem, kā arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (turpmāk – MVU), tiek paredzētas nelielas reģistrācijas izmaksas par ĢIN reģistrēšanu. Turklāt šādā gadījumā, ES līmenī reģistrācijas procedūras otrajā posmā EUIPO nepiemēros maksu par ĢIN reģistrāciju, reģistrācijas maksu piemēros tikai dalībvalsts kompetentā iestāde, proti, Patentu valde. Tādējādi tiks nodrošināta pieeja šīm intelektuālā īpašuma tiesībām par salīdzinoši elastīgām izmaksām un tai būs arī pozitīva ekonomiskā ietekme uz MVU, stiprinot to konkurētspēju un attīstību reģionos, kā arī atpazīstamību ES.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 15. decembra noteikumu Nr. 720 “Patentu valdes nolikums” 12. punktu Patentu valdes darbību finansē no pašu ieņēmumiem par sniegtajiem maksas pakalpojumiem, citiem pašu ieņēmumiem, starptautisko organizāciju finanšu atskaitījumiem, ārvalstu finanšu palīdzības, ziedojumiem, dāvinājumiem un atsevišķu valsts pārvaldes uzdevumu veikšanai piešķirtas dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem.
Reģistrācijas sistēmas ieviešanu Patentu valde nodrošinās no pašu ieņēmumiem, papildu finansējums no valsts budžeta netiks pieprasīts.
Reģistrācijas sistēmas ieviešanu Patentu valde nodrošinās no pašu ieņēmumiem, papildu finansējums no valsts budžeta netiks pieprasīts.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 2015. gada 15. decembra noteikumos Nr. 720 “Patentu valdes nolikums”
Pamatojums un apraksts
Lai papildinātu cenrādi ar jaunu funkciju.
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija
4.1.2. Ministru kabineta 2015. gada 15. decembra noteikumos Nr. 723 “Patentu valdes maksas pakalpojumu cenrādis”
Pamatojums un apraksts
Lai papildinātu cenrādi ar jaunu pakalpojumu.
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija
4.1.3. Ministru kabineta 2016. gada 28. jūnija noteikumos Nr. 413 “Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes nolikums”
Pamatojums un apraksts
Lai papildinātu ar jaunu kompetenci.
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija
4.1.4. Ministru kabineta 2015. gada 15. decembra noteikumos Nr. 732 “Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes maksas pakalpojumu cenrādis”
Pamatojums un apraksts
Lai papildinātu cenrādi ar jaunu pakalpojumu.
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija
4.1.5. Ministru kabineta 2020. gada 2. septembra noteikumi Nr. 556 "Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, cilmes vietas nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību reģistrācijas, aizsardzības, uzraudzības un kontroles kārtība"
Pamatojums un apraksts
Šie Ministru kabineta noteikumi tiks izdoti ne vēlāk kā līdz 2025. gada 1. decembrim.
Līdz grozījumu 89. panta otrajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2025. gada 1. decembrim ir piemērojami Ministru kabineta 2020. gada 2. septembra noteikumi Nr. 556 "Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, cilmes vietas nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību reģistrācijas, aizsardzības, uzraudzības un kontroles kārtība", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
Līdz grozījumu 89. panta otrajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2025. gada 1. decembrim ir piemērojami Ministru kabineta 2020. gada 2. septembra noteikumi Nr. 556 "Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, cilmes vietas nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību reģistrācijas, aizsardzības, uzraudzības un kontroles kārtība", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
Atbildīgā institūcija
Zemkopības ministrija
4.1.6. Ministru kabineta noteikumi "Amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijas, aizsardzības, uzraudzības un kontroles kārtība"
Pamatojums un apraksts
Atbilstoši likumprojektā iekļautajiem grozījumiem, tik izstrādāji jauni noteikumi amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijai, aizsardzībai, kontrolei un uzraudzībai. Stāšanās spēkā 2025.gada 1.decembrī.
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija
4.1.7. Preču zīmju likums
Pamatojums un apraksts
Līdz ar likumprojektu ir izstrādājami arī grozījumi Preču zīmju likumā, lai papildinātu Patentu valdes funkcijas attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm.
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
ĢIN Regula – https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=OJ:L_202302411&qid=1700742297274
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
-
Apraksts
Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 18. oktobra Regula (ES) 2023/2411 par amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un ar ko groza Regulas (ES) 2017/1001 un (ES) 2019/1753, lai izveidotu ES līmenī vienotu ĢIN aizsardzību ne tikai lauksaimniecības produktiem, bet arī amatniecības un rūpniecības ražojumiem.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 18. oktobra Regula (ES) 2023/2411 par amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un ar ko groza Regulas (ES) 2017/1001 un (ES) 2019/1753
likumprojekta 2.pants
Pārņemtas pilnībā
-
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Patentu valde, PTAC, Ekonomikas ministrijaNevalstiskās organizācijas
-Cits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Patentu valde
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Patentu valde turpmāk būs tiesīga saņemt reģistrācijas pieteikumus un izvērtēt to atbilstību reģistrācijai.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
-
8. Cita informācija
-
-
7.5. Cita informācija
Projekta izpildē iesaistītās institūcijas to realizēs esošā finansējuma ietvaros.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi