Anotācija (ex-ante)

Tā kā termina "meliorācijas kadastra numurs" vietā turpmāk tiks lietots termins "meliorācijas kadastra kods", ir redakcionāli jāprecizē noteikumu Nr. 128 4. punkts. Tāpat ir jāprecizē noteikumu Nr. 128 41. punkts, lai terminu "decimālās zīmes kārtas numurs" aizstātu ar terminu "kārtas skaitlis". 

Precizēti termini noteikumu Nr. 128 4. un 41. punktā (noteikumu projekta 1. un 17. punkts).

Noteikumu Nr. 128 10. punktā nepieciešams meliorācijas kadastrā precizēt apzīmējumu sistēmu, jo ir konstatēts, ka atsevišķu ūdensnoteku apzīmējumi ir līdzīgi. Lai apzīmējumi atšķirtos, ir jāpievieno ūdensnotekas piederības apzīmējumi ar burtiem.
Katra meliorācijas sistēma apzīmējama ar unikālu skaitļu un burtu kombināciju – meliorācijas kadastra kodu.

Lai pilnveidotu meliorācijas kadastra informācijas sistēmu, nepieciešams papildināt un pilnveidot meliorācijas sistēmu apzīmējumus, jo līdz šim meliorācijas sistēmas bija numurētas ar skaitļiem, to apzīmējumā neizmantojot burtus. Meliorācijas sistēmu apzīmējumi veidojas šādi: ūdensnotekām un grāvjiem meliorācijas kadastra numuru veido no tā sateces baseina numura, kurā atrodas ūdensnoteka vai grāvis, un ūdensnotekas vai grāvja numura šajā sateces baseinā. Ūdensnotekām meliorācijas sistēmas kods tiek papildināts ar lielajiem latīņu burtiem starp sateces baseina numuru un ūdensnotekas numuru sateces baseinā: koplietošanas – burts K, pašvaldības nozīmes koplietošanas – burts P un viena īpašuma – burts V.
Lai izprastu meliorācijas sistēmas sasaisti ar konkrēto sistēmu un ietekmi uz noteikto būvju veidu, kā arī nekustamā īpašuma lietošanas veidu, meža meliorācijas sistēmām papildus pievienojams burts M, sūkņu stacijām – burts S un aizsargdambjiem – burts D.
Lai detalizēti norādītu meliorācijas sistēmas piederību, grāvju sistēmu numurē šādi:
1) vaļējo grāvju sistēmu meliorācijas kadastra kodu veido no sateces baseina koda, kola un būves numura bez burtiem;
2) meža grāvju meliorācijas sistēmu meliorācijas kadastra kodu veido no sateces baseina numura, sistēmas numura sateces baseinā, ja sateces baseinā ietilpst vairākas meža meliorācijas sistēmas, un lielā burta M;
3) polderu sūkņu stacijām meliorācijas kadastra kods sākas ar lielo burtu S, un to veido administratīvo teritoriju un teritoriālā iedalījuma vienību klasifikatora kods, kols, poldera numura teritorijā – trīs skaitļi – un sūkņu stacijas numurs polderī – trīs skaitļi; 
4) aizsargdambjiem meliorācijas kadastra kods sākas ar lielo burtu D, un to veido administratīvo teritoriju un teritoriālā iedalījuma vienību klasifikatora kods, kols, poldera numurs šajā teritorijā – trīs skaitļi – un aizsargdambja numura polderī – trīs skaitļi, ja aizsargdambja norobežotā teritorija nav polderis. Pirmās trīs zīmes aiz kola norāda aizsargdambju grupu administratīvajā teritorijā;
5) liela diametra kolektoriem meliorācijas kadastra kodu veido sateces baseina numurs, izbūvētā meliorācijas objekta numurs administratīvajā teritorijā, sistēmas numurs objektā un kolektora numurs sistēmā, ja vienā sistēmā ir vairāk par vienu liela diametra kolektoru. Liela diametra kolektoram, kas izbūvēts ārpus meliorācijas objekta, norāda tuvāk esošā objekta un sistēmas numuru. Liela diametra kolektoriem uz valsts nozīmes ūdensnotekām norāda ūdensnotekas sateces baseina numuru un, atdalot ar apakšsvītru, trīs skaitļus – kolektora kārtas numuru uz attiecīgās ūdensnotekas;
6) hidromezgliem, regulatoriem un citām hidrotehniskajām būvēm, izņemot aizsargdambjus, meliorācijas kadastra kodu veido administratīvo teritoriju un teritoriālā iedalījuma vienību klasifikatora kods, apakšsvītra un būves numurs administratīvajā teritorijā – trīs zīmes. Ja būve atrodas uz administratīvo teritoriju robežas, tai tiek piešķirts kods, kurā teritorijas daļā ir lielākā būves daļa (noteikumu projekta 2., 3. punkts).

ZMNĪ nodrošina Rīgas HES dambja ķermeņa nosusināšanu. Valsts meliorācijas būves ir Rīgas HES ūdenskrātuves inženieraizsardzības būve – polderu sūkņu stacijas, aizsargdambji un dambju filtrācijas ūdeņu dziļā drenāža ar akām – Ikšķilē un Ogrē, Ogres novadā un Rīgas HES ūdenskrātuves inženieraizsardzības dziļās piedambja drenāžas liela diametra kolektori un skatakas, bet noteikumu Nr. 128 11. punktā tās nav iekļautas valsts meliorācijas sistēmā un valsts nozīmes meliorācijas sistēmā, tāpēc meliorācijas kadastra informācijas sistēmā jānorāda arī Rīgas HES nosusināšanas būves.

Meliorācijas kadastra informācijas sistēmā kā valsts meliorācijas sistēmu noteikt Rīgas HES ūdenskrātuves inženieraizsardzības būvi – polderu sūkņu stacijas, aizsargdambji un dambju filtrācijas ūdeņu dziļā drenāža ar akām – Ikšķilē un Ogrē, Ogres novadā un kā valsts nozīmes meliorācijas sistēmu – Rīgas HES ūdenskrātuves inženieraizsardzības dziļās piedambja drenāžas liela diametra kolektorus un skatakas (noteikumu projekta 4. un 6. punkts).

Noteikumu Nr. 128 11.2.1. apakšpunktā nav norādīts, ka ūdensnoteka var būt ievadīta liela diametra kolektorā un ka tā arī var būt valsts nozīmes meliorācijas sistēma.

Precizēts noteikumu Nr. 128 11.2.1. apakšpunkts, nosakot, ka liela diametra kolektors ir valsts nozīmes meliorācijas sistēma (noteikumu projekta 5. punkts).

Noteikumu Nr. 128 11.5.1. apakšpunktā ir noteikts, ka drenu sistēma ir koplietošanas meliorācijas sistēmas elements, bet faktiski drenu sistēma ir pazemes konstrukciju sistēma, kas ir spējīga uzņemt un novadīt no augsnes liekos ūdeņus konkrētā zemes gabalā, tāpēc atsevišķa drenu sistēma nevar būt vispārīga un plaša koplietošanas meliorācijas sistēma.
Noteikumu Nr. 128 11.6.1. apakšpunktā nav norādīti drenu kolektori, kas ir drenu sistēmas elementi.

Redakcionāli precizēts noteikumu Nr. 128 11.5.1. apakšpunkts, no koplietošanas meliorācijas sistēmas svītrojot drenu sistēmu. Precizēts noteikumu Nr. 128 11.6.1. apakšpunkts, pievienojot drenu kolektoru viena īpašuma meliorācijas sistēmai (noteikumu projekta 7. un 8. punkts).

Noteikumu Nr. 128 18. punktā noteikts, ka meliorācijas kadastra datus ZMNĪ aktualizē, izmantojot jaunākās ortofotokartes.
Tā kā Latvijas Republikā jaunākās kartes sagatavo Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra, noteikumu projektā ir jāprecizē, kuras institūcijas kartes tiks izmantotas meliorācijas kadastra datu aktualizēšanai.

Precizēts noteikumu Nr. 128 18. punkts, nosakot, ka ZMNĪ meliorācijas kadastra datu aktualizācijai izmanto Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras izstrādātās jaunākās kartes (noteikumu projekta 9. punkts).

Nododot ekspluatācijā meliorācijas būvi, tiek veikti teritorijas un būves izpildmērījumi, tā iegūstot jaunākos datus, lai papildinātu meliorācijas kadastra datus. Spēkā esošajos noteikumos Nr. 128 nav noteikta iespēja papildināt meliorācijas kadastra datus, pamatojoties uz jaunākajiem teritorijas un meliorācijas būves izpildmērījumiem.

Lai aktualizētu meliorācijas kadastra datus meliorācijas kadastra informācijas sistēmā, ir jāpapildina noteikumu Nr. 128 21.1. apakšpunkta ievaddaļa, paredzot iespēju meliorācijas kadastrā iekļaut arī teritorijas kadastrālos  izpildmērījumus atbilstoši normatīvajiem aktiem meliorācijas būvju kadastrālās uzmērīšanas jomā (noteikumu projekta 10. punkts).

Noteikumu Nr. 128 21.2. apakšpunktā un 22. punkta ievaddaļā dota norāde uz spēku zaudējušiem normatīvajiem aktiem par meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju būvniecību. Noteikumu projektā ir jāiekļauj atsauce uz spēkā esošo normatīvo aktu – Ministru kabineta 2014. gada 16. septembra noteikumiem Nr. 550 "Hidrotehnisko un meliorācijas būvju būvnoteikumi".
Noteikumu Nr. 128 30. punktā dota norāde uz spēku zaudējušiem normatīvajiem aktiem par būvprakses un arhitekta prakses sertifikātu piešķiršanu, reģistrēšanu un anulēšanu.
Noteikumu projektā ir jāiekļauj atsauce uz spēkā esošo normatīvo aktu – Ministru kabineta 2018. gada 20. marta noteikumiem Nr. 169 "Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi".

Noteikumu projektā ietverta atsauce uz spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem par hidrotehnisko un meliorācijas būvju būvnoteikumiem (noteikumu projekta 10. un 11. punkts).
Noteikumu projektā ietverta atsauce uz spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem par būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzību (noteikumu projekta 17. punkts).

Pēc būves tehniskās apsekošanas var būt situācijas, kad nekustamajā īpašumā ir mainīts zemes lietošanas veids vai būve ir nojaukta vai dabā nepastāv.
Šādās situācijās ir nepieciešams izņemt meliorācijas sistēmas datus no publiski pieejamās meliorācijas kadastra informācijas sistēmas un fiksēt aktuālo informāciju, tāpēc noteikumu Nr. 128 23. punkts papildināms ar normu, ka zemes lietošanas veida maiņa, būves demontāža vai fakts, ka būve dabā nepastāv, ir pamatojums, lai meliorācijas sistēmas datus izņemtu no publiski pieejamās meliorācijas kadastra informācijas sistēmas.

Noteikumu projektā noteikt, ka situācijās, kad tehniskajā apsekošanā tiek konstatēts, ka meliorācijas būve dabā nepastāv vai ir demontēta vai faktiski mainīts zemes lietošanas veids un to apliecina valsts atbildīgā institūcija, tas ir pamatojums, lai meliorācijas sistēmas datus izņemtu no publiski pieejamās meliorācijas kadastra informācijas sistēmas (noteikumu projekta 12. un 13. punkts).

Lai padarītu tiesību normas saprotamākas, redakcionāli precizējams noteikumu Nr. 128 25. un 26. punkts par rīcību, kad ZMNĪ pieņem lēmumu par atteikumu reģistrēt meliorācijas sistēmu vai izņemt datus. Papildus zemes īpašniekam un tiesiskam valdītājam datu iesniedzēja un lēmuma saņēmēja tiesības 25., 26. un 27. punktā ir jānosaka arī pašvaldībai.

Noteikumu Nr. 128 25., 26. un 27. punkts precizēts, nosakot, ka arī pašvaldība var būt datu iesniedzēja un lēmuma saņēmēja (noteikumu projekta 14., 15. un 16. punkts).

Saskaņā ar Meliorācijas likumu pašvaldība ir tiesīga inventarizēt savā administratīvajā teritorijā esošo pašvaldības meliorācijas sistēmu vai pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmu. Turklāt pašvaldība mēneša laikā pēc kvantitatīvu vai kvalitatīvu pārmaiņu konstatēšanas pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmā par to rakstveidā informē ZMNĪ.
Ievērojot minēto, precizējams iesniegums datu reģistrēšanai meliorācijas kadastrā (noteikumu Nr. 128 3. pielikums), norādot arī pašvaldību, kas iesniedz iesniegumu datu aktualizācijai meliorācijas kadastra informācijas sistēmā.
Pašlaik 3. pielikumā noteikts, ka iesniegumam pielikumā jāpievieno paziņojums par zemes lietošanas veida maiņu, ja ierosinātājs ir konstatējis, ka zemes lietošanas veida faktiskā platība zemes vienībā vairāk nekā par 10 procentiem atšķiras no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētajiem datiem. Līdzšinējā pieredze liecina, ka personām nav vienotas izpratnes par šo prasību. Lai panāktu vienotu izpratni par zemes lietošanas veidu, iesniegums ir papildināts ar prasību pievienot atzinumu par zemes lietošanas veidu – izziņu no valsts institūcijas par zemes lietošanas veidu.

Noteikumu Nr. 128 3. pielikums precizēts, norādot, ka iesnieguma iesniedzējs var būt arī pašvaldība un kura izziņa pievienojama pielikumā (noteikumu projekta 1. pielikums).

Praktiskajā meliorācijas būvju būvniecībā, izmantojot Amerikas Savienoto Valstu pieredzi, ienāk jauns būves veids – koksnes šķeldas bioreaktors, tāpēc nepieciešams papildināt meliorācijas sistēmu apzīmējumus, raksturojumu un vērtēšanas kritērijus noteikumu Nr. 128 4. pielikumā ar jaunu vides aizsardzības būvi – koksnes šķeldas bioreaktoru (ŠB).

Noteikumu Nr. 128 4. pielikums papildināts ar 2.11. apakšpunktu, iekļaujot jauno vides aizsardzības būvi – koksnes šķeldas bioreaktoru (ŠB) (noteikumu projekta 2. pielikums).