Anotācija

1. Valstī bērna tiesību aizsardzību atbilstoši savai kompetencei nodrošina izglītības, ārstniecības, sociālās palīdzības un kultūras iestādes, kā arī darba devēji, visas valsts un pašvaldības institūcijas, tostarp bērnu tiesību aizsardzības sadarbības grupas[1] un pašvaldību administratīvās komisijas, nevalstiskās organizācijas, kuru darbība ir saistīta ar atbalsta un palīdzības sniegšanu bērniem. Līdzšinējā darbā konstatēts, ka:

1) 4.3.6.1. pasākumā šobrīd paredzētais atbalsts bāriņtiesām (supervīzijas, bāriņtiesas likuma komentāru izstrāde, bāriņtiesas sertifikācijas (novērtēšanas) sistēmas ieviešana) nav pietiekams.
Bāriņtiesās ir atšķirīga prakse bērnu tiesību aizsardzības nodrošināšanā, jo ir atšķirīga izpratne par tiesību normu piemērošanu praksē. Tāpat nav pietiekams nodrošinājums ar metodēm un praktiskām prasmēm, kuras nepieciešamas bāriņtiesas amatpersonām un darbiniekiem[2] bērnu labāko interešu nodrošināšanai. Minētais negatīvi ietekmē gan bērnu un ģimeņu interešu nodrošināšanu, gan bērnu tiesību aizsardzības sistēmas sniegumu un spēju ilgtermiņā nodrošināt tai uzticētās funkcijas valstī, kā arī mazina iedzīvotāju un citu speciālistu uzticēšanos bāriņtiesai. Svarīga ir kompleksa pieeja tādu bāriņtiesas amatpersonu un darbinieku kompetenču attīstībai un stiprināšanai, kas padarīs iestādi par kompetentu, profesionālu, uz bērnu labākām interesēm vērstu un atbildīgu partneri starpinstitūciju sadarbības īstenošanā. Tāpēc papildu 4.3.6.1. pasākumā šobrīd plānotajam ir nepieciešams organizēt un īstenot tādu atbalsta pasākumu kopumu, kas ļaus pilnveidot bāriņtiesu darbu, lai nodrošinātu bērna tiesību un tiesisko interešu aizsardzību, t.sk.:
- nodrošinās vienotu izpratni un zināšanas bāriņtiesas amatpersonām par bērnu tiesību aizsardzības aspektiem;
- veidos un attīstīs bāriņtiesas amatpersonām sistēmisku un uz bērnu vajadzībām un interesēm centrētu darba pieeju, strādājot ar lietām, kas skar bērnu;
- attīstīs bāriņtiesas amatpersonu prasmi holistiski skatīties uz bērna sistēmu un tajā esošajām vajadzībām, izaicinājumiem un iespējām;
- attīstīs bāriņtiesas amatpersonu un darbinieku prasmes praktiski pielietot šīs zināšanas un korekti piemērot bērnu labāko interešu aspektus praksē, neatkarīgi no izskatāmā individuālā gadījuma sarežģītības pakāpes;
- stiprinās bāriņtiesas amatpersonu un darbinieku izpratni par sadarbību ar bērnu, viņa ģimeni un iesaistītam iestādēm kā vērtību;

2) 4.3.6.1. pasākumā šobrīd nav plānoti sistēmiskās pieejas principos balstīti atbalsta pasākumi citām (bez bāriņtiesas) bērnu aizsardzībā iesaistītajām institūcijām.
2024. gada nogalē BAC organizējis vairākas domnīcas “Vienota pieeja uz bērnu centrētam atbalstam” bāriņtiesas, pašvaldības sociālā dienesta, izglītības pārvaldes, pašvaldības policijas, administratīvās komisijas pārstāvjiem un citiem speciālistiem. Domnīcu procesā tika konstatēts, ka speciālisti uz bērnu tiesībām skatās intuitīvi, nevis profesionāli, saprot atsevišķu darbību, lēmumu nozīmību, bet neidentificē šo lēmumu un darbību nozīmi kopējā ainā, t.sk. sistēmisku ietekmi uz bērnu un ģimeni. Papildus secināts, ka speciālisti ne vienmēr spēj izvirzīt prioritātes rīcībā, meklēt informācijas avotus, kā rezultātā veidojas nesistematizēta pieredze, kur gadījumi nav savstarpēji saistīti ar jau iepriekš iegūto pieredzi un noved pie kļūdu atkārtošanās jau iepriekš sastaptās situācijās. Secināts, ka šobrīd bērnu tiesību aizsardzības jomā valstī ir šādas problēmas:
- iestāžu funkciju sadrumstalotība, kad bāriņtiesa koncentrējas uz juridisko lēmumu, kas skar bērnu, pieņemšanu, savukārt pašvaldības sociālais dienests koncentrējas uz sociālo gadījumu vadīšanu un darbu ar bērna likumiskajiem pārstāvjiem un aprūpētājiem. Situācijā, kad bērnu tiesību aizsardzības jomā vienlaikus ir konstatēts iestāžu sadarbības trūkums, bērna interešu nodrošināšana kļūst par formālu procesu ar mērķi izpildīt katrai atsevišķai iestādei normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus un pienākumus. Nepieciešama uz bērnu un ģimeņu vajadzībām strādājošo iestāžu darbību sinhronizēšana, uz līdzīgiem principiem balstīts atbalsts un saskarsme, kā arī darbību un procesu caurvijoša turpināmība bērnu un ģimeņu orientētā pieejā;
- lai gan Bērnu tiesību aizsardzības likums[3] nosaka pašvaldības atbildību bērna tiesību aizsardzības programmas izstrādē un īstenošanā, 2024. gada nogalē konstatēts, ka minētā programma ir izstrādāta tikai 9 pašvaldībās no 43, un, ka pašvaldībām ir atšķirīga izpratne par programmas mērķi un saturu. Tāpat likums nosaka pašvaldību atbildību programmas izstrādē un realizēšanā darbam ar ielas bērniem, likumpārkāpumu profilakses darba īstenošanā un uzvedības sociālās korekcijas programmu izstrādē. Ir konstatēts, ka pašvaldībās nav vienota redzējuma par minēto programmu izstrādes atbildīgo iestādi un programmu saturu. Vienlaikus LM ierosinātie MK 2017. gada 12. septembra noteikumu Nr. 545 “Noteikumi par institūciju sadarbību bērnu tiesību aizsardzībā” grozījumi (šobrīd izstrādē) paredz nozīmīgas izmaiņas pašvaldību bērnu tiesību aizsardzības sadarbības grupas funkciju izpildes organizācijā un īstenošanā. 2024. gadā BAC uzsāka arī metodiskā materiāla izstrādi Valsts policijas, pašvaldību policijas un pašvaldību administratīvo komisiju vienotas prakses veidošanai administratīvo pārkāpumu izskatīšanā, ja pārkāpumu veicis bērns vai pārkāpums ir veikts pret bērnu, iekļaujot bērnu interešu nodrošināšanas un bērna līdzdalības veicināšanas aspektus. Attiecīgi secināts, – ir nepieciešams pilnveidot darbības principus, izstrādāt konceptuālu darbības ietvaru, t.sk. praktiskus metodoloģiskus ieteikumus un sniegt metodisku atbalstu pašvaldībām, lai sekmētu sistēmiskās pieejas principos balstītu, stabilu un vienotu bērnu tiesību piemērošanas praksi, vienotu tiesību normu un principu interpretāciju un tiesisku rīcību tām noteikto funkciju izpildē;

3) 4.3.6.1. pasākumā šobrīd plānotais speciālistu un sabiedrības izpratnes un informētības paaugstināšanas pasākumu bērnu tiesību aizsardzības jautājumos kopums neaptver visu bērna tiesību aizsardzības subjektu loku, kas noteikts Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5. pantā, un pilnvērtīgai – regulārai un mērķtiecīgai zināšanu, izpratnes un profesionālās prakses attīstībai to īstenošanai –, pieejamais finansējums nav pietiekams. Papildu 4.3.6.1 pasākuma projektā plānotajam nepieciešams organizēt pasākumus izpratnes un informētības paaugstināšanai gan izglītības, kultūras un veselības aprūpes iestādēs strādājošiem, gan sabiedrisko organizāciju, gan darba devēju pārstāvjiem, kuru profesionālā darbība saistīta ar pakalpojumu, atbalsta un palīdzības sniegšanu bērniem. Tāpat nav pietiekami pasākumi pašvaldību darbiniekiem, t.sk., bāriņtiesu amatpersonām un darbiniekiem, praktisko iemaņu attīstībai un izpratnes veicināšanai par bāriņtiesas lomas nozīmību.

2. MK noteikumu Nr.724 16.1.2.3. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības “supervīzijas bāriņtiesas amatpersonām” īstenošanai pašvaldības iepērk un nodrošina supervīzijas pakalpojumus bāriņtiesas amatpersonām, kuru izdevumi pašvaldībām tiek kompensēti 70 procentu apmērā no Vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodikā[4] (turpmāk – vienas vienības izmaksu metodika) supervīzijas pakalpojuma izmaksām noteiktās vienas vienības izmaksu standarta likmes. Minētās atbalstāmās darbības īstenošanas nosacījumi paredz, ka supervīzijas pakalpojuma sniedzējam jābūt sertificētam un iekļautam sertificētu supervīzijas pakalpojuma sniedzēju reģistrā, kas publicēts tās organizācijas tīmekļvietnē, kura pārstāv Latviju Eiropas nacionālo supervizoru organizāciju asociācijā ANSE (Association of National Organisations for Supervision in Europe) (turpmāk – ANSE), tādējādi nodrošinot augstu supervizoru profesionalitāti un pakalpojuma kvalitāti. Latvijas Supervizoru apvienība ir vienīgā organizācija Latvijā, kas pārstāv Latviju ANSE un veic supervizoru sertifikāciju atbilstoši ANSE prasībām[5]. Vienas vienības izmaksu metodikas izstrādes laikā tika saņemts Revīzijas iestādes konceptuāls viedoklis, ka prasība attiecībā uz supervizoru piederību organizācijai, kura pārstāv Latviju ANSE nav pamatota un ierobežo supervīziju tirgu gadījumā, ja tiek izveidota cita ANSE līdzvērtīga supervizoru organizācija. Attiecīgi vienas vienības izmaksu metodikā ir paredzēts, ka supervīzijas pakalpojuma sniedzējs var būt iekļauts tādas organizācijas sertificētu supervīzijas pakalpojuma sniedzēju reģistrā, kas pārstāv Latviju arī ANSE līdzvērtīgā organizācijā, taču minētais nosacījums nav ietverts 4.3.6.1. pasākuma īstenošanas nosacījumos (MK noteikumu Nr. 724 26.2.1.1. apakšpunkts).
Vienlaikus saskaņā ar vienas vienības izmaksu metodikā noteikto, iesniedzot supervīziju pakalpojuma izmaksu kompensācijas pieprasījumu, supervīzijas izmaksas pamatojošā dokumentācijā jāietver informācija par supervizora vārdu, uzvārdu, sertifikāta numuru un tā derīguma termiņu. Turpretim MK noteikumos Nr. 724 ietvertie supervīzijas pakalpojuma sniedzēju personas datu apstrādes nosacījumi (MK noteikumu Nr. 724 26.2.10.2. apakšpunkts) paredz supervizoru identificēšanu tikai pēc vārda un uzvārda, kas nav pietiekami, lai pārliecinātos par supervizora atbilstību 4.3.6.1. pasākuma īstenošanas nosacījumos nepieciešams precizēt pašvaldību pienākumu (rīcību), konstatējot atkāpes par supervīzijas pakalpojumu bāriņtiesas amatpersonām noslēgto līgumsaistību izpildē. T.i. šobrīd MK noteikumu Nr.724 26.2.8. apakšpunktā paredzēts pašvaldību pienākums informēt par konstatētajām neatbilstībām, taču neatbilstību konstatēšana nav pašvaldības kompetencē.

3. MK noteikumu Nr. 724 18.1.1. apakšpunkta redakcija paredz atbildīgās iestādes pienākumu izstrādāt personāla izmaksu vienotās likmes un tās piemērošanas metodiku. Saskaņā ar Finanšu ministrijas kā ES fondu vadošās iestādes sniegto informāciju[6], tā turpmāk atbalsta divu veidu pieeju projekta vadības personāla izmaksu attiecināšanu projektu līmenī – a) EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAS (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula 2021/1060) 55. panta piemērošanu vai b) faktisko izmaksu piemērošanu. 4.3.6.1. pasākuma projekta personāla izmaksas kopā veido indikatīvi 32% no projekta tiešajām izmaksām, kas nav personāla izmaksas, līdz ar to nav iespējams piemērot regulas 2021/1060 55. pantā noteikto 20% likmi personāla izmaksām. Lai izpildītu FM norādes un 4.3.6.1. pasākumā personāla izmaksām piemērotu faktiskās izmaksas, ir jāmaina MK noteikumu Nr. 724 18.1. apakšpunktā noteiktais regulējums.

4.       Plānojot bāriņtiesas amatpersonu sertifikācijas (profesionālo kompetenču un prasmju novērtēšanas) sistēmas ieviešanu, 4.3.6.1. pasākumā tika paredzēts pētījums par bāriņtiesas amatpersonu sertifikācijas sistēmā iekļaujamajām prasībām par bāriņtiesas amatpersonām nepieciešamajām zināšanām bērnu tiesību aizsardzības jomā. Vērtējot minētās sistēmas ieviešanai nepieciešamo datu un informācijas pieejamību, secināts, ka normatīvajā regulējumā nav noteikts, kādām prasmēm un kompetencēm ir jāpiemīt bāriņtiesas amatpersonai, ņemot vērā Bāriņtiesas kā institūcijas vajadzības. Tāpēc, lai novērtētu bāriņtiesas amatpersonas darbību un tās darbības rezultātus un noteiktu profesionālās attīstības un kompetenču pilnveides vajadzības, ir nepieciešams veikt plašāku pētījumu par prasībām bāriņtiesas amatpersonu profesionālās darbības novērtēšanai, tostarp, paredzot izpēti gan par bāriņtiesas amatpersonām nepieciešamajām zināšanām, kompetencēm un prasmēm, gan par bāriņtiesas amatpersonu novērtēšanas kritērijiem, principiem, kārtību, sasniedzamiem rezultātiem un to vērtēšanas sistēmu, kā arī par ārvalstu iestāžu speciālistiem ar līdzīgām funkcijām izvirzītajām prasībām darbam bērnu tiesības aizsardzības jomā.

5. MK noteikumu Nr. 724 29.2.2. apakšpunktā minētā regula 2018/1046 bija spēkā līdz 2024. gada 29. septembrim. Tā atcelta, stājoties spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regulai (ES, Euratom) 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija)[7] (turpmāk – regula 2024/2509). Līdz ar to MK noteikumos Nr. 724 29.2.2. apakšpunktā šobrīd ietvertā atsauce uz regulu 2018/1046 nav pareiza un jāprecizē, norādot atsauci uz spēkā esošo regulu 2024/2509.

6. MK noteikumu Nr. 724 30.2. apakšpunktā noteikts finansējuma saņēmējam pienākums nodrošināt, ka projektā plānotās atbalstāmās darbības, izņemot supervīzijas bāriņtiesas amatpersonām, netiek finansētas vai līdzfinansētas, kā arī tās nav plānots finansēt vai līdzfinansēt no citiem valsts, pašvaldības vai ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem, un nodrošināt dubultā finansējuma neiestāšanos. Minētais nosacījums nelīdzfinansēt ierobežo līdzfinansēšanas iespējas no citiem avotiem, piemēram, izmaksu pieauguma gadījumā, tādējādi ierobežojot finansējuma saņēmēja iespējas kvalitatīvi un pilnīgi īstenot tam noteiktās atbalstāmās darbības.

7. MK noteikumu Nr.724 28.2.3. apakšpunktā konstatēta tehniska neprecizitāte – vārdu “finansējuma saņēmēja darbinieku” vietā ir “finansējuma darbinieku”, attiecīgi tehniski jānovērš tiesību normas jēgas neprecīza interpretācija.


[1] Saskaņā ar MK 12.09.2017. noteikumu Nr. 545 “Noteikumi par institūciju sadarbību bērnu tiesību aizsardzībā” 5. punktu sadarbības grupas sastāvā iekļauj pārstāvjus no pašvaldības policijas vai Valsts policijas, pašvaldības sociālā dienesta, pašvaldības izglītības pārvaldes vai izglītības speciālistu, bāriņtiesas; pieejams: https://likumi.lv/ta/id/293496-noteikumi-par-instituciju-sadarbibu-bernu-tiesibu-aizsardziba

[2] TA projekta kontekstā termins “bāriņtiesas amatpersonas” ietver bāriņtiesas priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku, bāriņtiesas locekli – amatpersonas, kas pieņem bāriņtiesas lēmumu. Termins “bāriņtiesas darbinieki” ietver Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.¹ pirmās daļas 2. un 20.punktā minētos subjektus (bāriņtiesā nodarbinātos), kuru faktiskā rīcība vai cita veida darba vai dienesta pienākumu veikšana skar vai var skart bērna tiesības un tiesiskās intereses. 4.3.6.1. pasākumā paredzētas atbalstāmās darbības vai pasākumi, kas tieši vērsti uz bāriņtiesas amatpersonu profesionālās kompetences pilnveidi, un arī tādi, kas vērsti gan uz bāriņtiesas amatpersonu, gan bāriņtiesas darbinieku profesionālo spēju stiprināšanu.


[3] Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/49096-bernu-tiesibu-aizsardzibas-likums

[4] Pieejams: https://www.esfondi.lv/normativie-akti-un-dokumenti/2021-2027-planosanas-periods/vienibas-izmaksu-standarta-likmes-aprekina-un-piemerosanas-metodika-supervizijas-pakalpojuma-izmaksam

[5] Atbilstoši ANSE darbības principiem no vienas valsts ANSE var iestāties tikai viena organizācija.

[6] FM 2025. gada 5. februāra vēstule Nr. 5.1-36/11-2/368 “Par vienkāršoto izmaksu metodiku izstrādi personāla izmaksām”

[7] Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/eli/reg/2024/2509/oj/?locale=LV
 

Ņemot vērā iepriekš minēto, TA projektā paredzēti šādi precizējumi MK noteikumos Nr. 724:
1. Atbilstoši programmas grozījumiem palielināt 4.3.6.1. pasākumam pieejamo kopējo finansējumu 3 045 000 euro (t.sk. Eiropas Sociālā fonda Plus (turpmāk – ESF Plus) finansējums – 2 588 250 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 456 750 euro) par 4 875 140 euro (t.sk. ESF Plus 4 143 869 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 731 271 euro). Tādējādi 4.3.6.1. pasākuma pieejamais kopējais finansējums būs 7 920 140 euro, t.sk. ESF Plus finansējums 6 732 119 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 1 188 021 euro.

Vienlaikus TA projekts paredz 4.3.6.1. pasākumu papildināt ar jaunām atbalstāmajām darbībām (apakšdarbībām), ko īstenos finansējuma saņēmēja piesaistīti pakalpojuma sniedzēji, t.sk.:
1) papildināt MK noteikumu Nr. 724 16.1.1. apakšpunktā paredzēto speciālistu profesionālās kompetences pilnveidi ar bāriņtiesas amatpersonu mācību programmas satura pilnveidošanu (šobrīd 192 stundu apjomā)[1] un izstrādāt šīs mācību programmas metodiku. Minētā mācību programma ir izstrādāta 2014. gadā un neatbilst aktuālajai situācijai. Tās saturs tiks pilnveidots (pārstrādāts) atbilstoši aktualitātēm bērnu tiesību aizsardzības jomā, kā arī tiks izstrādāta mācību metodika. Mācību programmā tiks integrēta arī 2024. gadā apstiprinātā profesionālās kompetences pilnveides programma bāriņtiesas amatpersonām bērnu tiesību aizsardzības jomā. Izstrādātā mācību metodika novērsīs pasniedzēju atšķirīgo pieeju mācību tēmu pasniegšanā. TA projektā paredzēts arī pakalpojuma sniedzēja pienākums apstrādāt mācību dalībnieku personas datus.
Pilnveidotā bāriņtiesas amatpersonu mācību programma un tās mācību metodika tiks aprobēta izmēģinājumprojektā un tiks nodrošinātas bāriņtiesas amatpersonu mācības, t.sk., piedāvājot iespēju iesaistīties mācībās bāriņtiesas amatpersonām, kuras ir apguvušas mācību programmu līdz 2014. gadam. Bāriņtiesas amatpersonu mācību programmas izstrādes un mācību nodrošināšanas kārtību regulē MK noteikumi Nr. 984, t.sk. nosaka, ka pilnveidotā mācību programma jāsaskaņo ar LM un Tieslietu ministriju un mācības nodrošina izglītības iestāžu reģistrā reģistrēta iestāde (izvēlās Publisko iepirkumu likuma kārtībā). Bāriņtiesu likums nosaka, ka, uzsākot darbu, bāriņtiesas amatpersona pilnībā patstāvīgu amata pienākumu pildīšanu var uzsākt tikai pēc sekmīgas bāriņtiesu amatpersonu mācību programma apgūšanas (pamata mācību programma), pretējā gadījumā amatpersonu atstādina no amata, kas var negatīvi ietekmēt bāriņtiesas funkcijas izpildi kopumā. Tāpēc, lai nodrošinātu bāriņtiesu darba nepārtrauktību, attiecībā uz šo mācību programmu mācību organizācijas kārtība netiek mainīta, t.i. bāriņtiesu amatpersonu mācību organizēšana netiek deleģēta 4.3.6.1. pasākuma sadarbības partnerim Valsts administrācijas skolai, kas 4.3.6.1. pasākuma ietvaros nodrošina MK noteikumu Nr. 724 24.1.1. un 24.1.2. apakšpunkta ietvaros pilnveidoto un izstrādāto profesionālās kompetences pilnveides programmu mācības dažādu jomu speciālistiem, kuriem nepieciešamas speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā;

2) papildināt MK noteikumu Nr. 724 16.1.2. apakšpunktā paredzētos atbalsta pasākumus bāriņtiesu darbības nodrošināšanai ar šādām apakšdarbībām:

a) bāriņtiesas amatpersonu un bāriņtiesas darbinieku darba apstākļu pētījums. Tā ietvaros tiks pētīta visu pašvaldību prakse bāriņtiesas darbības organizēšanai, t.sk. bāriņtiesu amatpersonu un darbinieku darba apstākļi un to ietekme uz viņu psiholoģisko veselību, bāriņtiesas funkciju īstenošanas kvalitāti, lojalitāti profesijai un spēju visos jautājumos un procesos nodrošināt bērna tiesību un interešu aizsardzību un cieņpilnu un atbalstošu attieksmi pret bērnu un ģimeni. Pētījuma rezultāti tiks izmantoti bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveidei un bāriņtiesas pārveides procesā par iestādi ar sistēmisku un holistisku pieeju jautājumu, kas skar vai var skart bērnu, izskatīšanā un risināšanā;

b) sistēmiskās pieejas principos balstītas, ar sociālo darbu ar ģimenēm un bērniem sinhronizējošas darbības metodisko materiālu izstrāde bāriņtiesas amatpersonām un darbiniekiem un mācību īstenošana. Piemēram, atbalstāmās darbības ietvaros plānots:
- pārskatīt MK 2006. gada 19. decembra noteikumos Nr. 1037 “Bāriņtiesas darbības noteikumi”[2] ietvertā riska novērtēšanas satura un piemērošanas kārtība bērna aizgādības tiesību pārtraukšanas un atjaunošanas lietās un aizbildņa atcelšanas lietās un sagatavoti priekšlikumi normatīvā akta grozījumiem. Ģimenes risku un vajadzību novērtējums ir viens no svarīgākiem un būtiskākiem darba instrumentiem bāriņtiesas lēmumu, kas skar bērnu, pieņemšanā, kas ļaus bāriņtiesai maksimāli vispusīgi izvērtēt konkrēta bērna lietas apstākļus un pieņemt interesēm atbilstošu lēmumu. Ņemot vērā, ka riska novērtējums veicina katra individuālā gadījuma (administratīvas lietas) vispusīgu un padziļinātu analīzi un attiecīgi bāriņtiesas lēmumu pieņemšanas savlaicīgumu un tiesiskumu, ir vitāli svarīgi regulāri veikt riska novērtēšanas instrumenta validēšanu un nepieciešamības gadījumā pilnveidi. Aktuālais riska novērtējuma instruments (riska novērtēšanas anketa[3]) ietver 18 (astoņpadsmit) riska faktorus un to gradāciju smaguma līmeņos. Esošais riska novērtējuma instruments tiks papildināts ar bērna un viņa likumisko pārstāvju vajadzību un nepieciešamo atbalsta pasākumu apzināšanas un izvērtēšanas jautājumiem, papildinot arī ar nepieciešamajiem bērna tiesību un interešu nodrošināšanas aspektiem (piemēram: tiesības uz identitātes saglabāšanu, bērna līdzdalību u.t.t.), t.sk. ņemot vērā bērna vecumu (piemēram: aizgādības tiesību pārtraukšanas lietās, kad bērnam līdz pilngadības sasniegšanai paliek pāris gadi vai mazāk). Pārskatītajam riska novērtējuma instrumentam tiks izstrādāts metodiskais materiāls tā izmantošanai praksē un nodrošinātas attiecīgas bāriņtiesas amatpersonu un darbinieku mācības, nodrošinot arī nepieciešamo mācību dalībnieku personas datu apstrādi;

- pārstrādāt BAC izstrādāto metodisko materiālu “Rokasgrāmata bāriņtiesām”, veidojot to sinerģijā ar profesionālas kompetences pilnveides mācību programmu bērnu tiesību aizsardzības jomā un iekļaujot bāriņtiesas amatpersonām un darbiniekiem visaktuālāko informāciju saistībā ar bāriņtiesu funkciju izpildi, t.sk. par aktuālāko judikatūru, tiesību normu pielietošanas rekomendācijām un vadlīnijām, tādējādi veicinot bāriņtiesas sistēmisko un ar sociālo darbu ar ģimenēm un bērniem sinhronizējošo pieeju. Metodiskais materiāls tiks sagatavots, ietverot praktiskus piemērus, t.sk. sadarbības piemērus ar sociālo dienestu, kāzusu risināšanu, kas sniegs pilnīgāku ieskatu un izpratni par konkrētu tēmu.
Atbalsta pasākumus bāriņtiesas darbam nepieciešams paplašināt, lai nodrošinātu efektīvu un kvalitatīvu bērnu tiesību aizsardzības sistēmas darbību. Bāriņtiesas amatpersonām un darbiniekiem jāpiemīt prasmēm ne tikai iztulkot un precīzi piemērot normatīvos aktus, bet arī veidot tādu darba praksi, izturēšanos, saskarsmi, attieksmi un komunikāciju, kas balstās cieņā un objektivitātē, savlaicīgā rīcībā, rodot ilgtermiņa risinājumu atbilstoši bērna labākajām interesēm;

3) papildināt MK noteikumus Nr. 724 ar jaunu atbalstāmo darbību (16.1.5. apakšpunkts), kas paredz sistēmiskās pieejas principos balstītu metodisku materiālu pašvaldībām bērnu tiesību aizsardzības īstenošanas pilnveidei izstrādi.
Atbalstāmās darbības ietvaros tiks noteiktas pašvaldību aktuālās vajadzības bērnu tiesību aizsardzības sistēmas veidošanā un tiks nodrošināts attiecīgs metodiskais atbalsts, piemēram, – izstrādāts padziļināts metodiskais materiāls pašvaldībām bērnu tiesību aizsardzības programmas izstrādei un īstenošanai; izstrādāts metodiskais materiāls likumpārkāpumu profilakses īstenošanai un uzvedības sociālās korekcijas programmas izstrādei; izstrādātas vadlīnijas pašvaldību bērnu tiesību aizsardzības sadarbības grupām starpinstitūciju sadarbības organizēšanai un īstenošanai u.t.t.

Daļa papildu piešķirtā finansējuma tiks novirzīta speciālistu izpratnes un informētības paaugstināšanas pasākumiem MK noteikumu Nr. 724 16.2. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības “speciālistu un sabiedrības izpratnes un informētības paaugstināšanas pasākumi bērnu tiesību aizsardzības jautājumos” īstenošanai, piemēram, šādiem pasākumiem:
- izglītojošie pasākumi pašvaldību darbiniekiem par bāriņtiesas lomas nozīmību, sadarbības iespējām un nepieciešamo atbalstu, iesaistot citu pašvaldības iestāžu un organizāciju, kuru darbs saistīts ar atbalsta un palīdzības sniegšanu bērniem, pārstāvjus;
- izglītojošie pasākumi pašvaldību iestāžu darbiniekiem sistēmiskas pieejas principos balstītu izstrādāto metodisko materiālu praktiskajam pielietojumam, piemēram, darbnīcas, mācību semināri, diskusijas u.t.t.;
- praktiskās darbnīcas bāriņtiesas amatpersonām, lai trenētu un attīstītu nepieciešamās prasmes un iemaņas tēmās, kuras tiks izvēlētas atbilstoši bāriņtiesas amatpersonu ikgadējās novērtēšanas rezultātiem, bāriņtiesu darbības pārbaužu rezultātiem un bāriņtiesas amatpersonu un bāriņtiesas darbinieku darba apstākļu pētījuma rezultātiem;
- konferences un mācību semināri par bērnu tiesību aizsardzības jautājumiem, tostarp ANO Bērnu tiesību konvencijas pamatprincipiem;
- periodiskais izdevums (indikatīvi reizi sešos mēnešos) par bāriņtiesas amatpersonām un darbiniekiem aktuālajiem jautājumiem, piemēram, tiesnešu raksts par bāriņtiesu lēmumu pārsūdzību vai lēmumu tiesiskumu, advokātu, notāru viedokļu raksti, bāriņtiesas amatpersonu un citu speciālistu (ārstu, pedagogu, psihologi, tiesu ekspertu u.c.) raksti par jomas aktualitātēm un praktiskiem ieteikumiem, kā arī bāriņtiesu darbinieki šajā izdevumā varētu iepazīstināt lasītājus ar saviem ikdienas darbiem, pieredzi, sevi un savām personībām;
- citi pasākumi speciālistu un sabiedrības izglītošanai par bāriņtiesu darbu (piemēram, īsi video, raksti, podkāsti par aktuāliem gadījumiem u.c.).

Minētās atbalstāmās darbības nepieciešams īstenot, lai sekmētu stabilu un vienotu bērnu tiesību nodrošināšanas praksi un nefokusētos tikai uz juridiskajiem aspektiem, un novērstu atšķirīgu tiesību normu un atbalsta bērniem un ģimenēm principu interpretāciju un prettiesisku, bērnu un ģimeņu vajadzībām un labākajām interesēm neatbilstošu rīcību. Sistēmiska pieeja, savstarpēji korelējošas un holistiskas speciālistu mācības un metodiskais atbalsts praktiskajam darbam ir galvenais pamats valstiski vienotai izpratnei par bērnu tiesību aizsardzību un efektīva atbalsta sniegšanai ģimenei.

Tāpat daļa papildu piešķirtā finansējuma tiks novirzīti projekta vadības un īstenošanas nodrošināšanai (personāla atlīdzībai, veselības apdrošināšanai, redzes korekcijas līdzekļu kompensācijai, darba vietas aprīkojuma iegādei u.c. un netiešajām attiecināmajām izmaksām).
Papildu piešķirtā finansējuma sadalījumu pa atbalstāmajām darbībām noteiks finansējuma saņēmējs, pēc TA apstiprināšanas iesniedzot sadarbības iestādē attiecīgus 4.3.6.1. pasākuma projekta grozījumus.

TA projektā paredzētās izmaiņas nav būtiskas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai, 65. panta izpratnē un neietekmē 4.3.6.1. pasākuma darbību veidu, projekta mērķus vai īstenošanas nosacījumus, tādējādi traucējot tā sākotnējo mērķu sasniegšanu. Veiktie grozījumi pozitīvi ietekmēs 4.3.6.1. pasākuma projekta mērķi “to speciālistu profesionālās kompetences stiprināšana un darba efektivitātes paaugstināšana, kuru profesionālā darbība saistīta ar bērnu tiesību un tiesisko interešu aizsardzības nodrošināšanu, kā arī bērnu likumisko pārstāvju un audžuģimeņu līdzdalības un atbildības veicināšana bērnu tiesību aizsardzībā”, jo veicinās bērnu tiesību aizsardzības sistēmas kvalitatīvu pilnveidi un darbību bērna labāko interešu nodrošināšanai, sekmēs stabilu un vienotu bērnu tiesību piemērošanas praksi, kā arī uzlabos bāriņtiesu darbības kvalitāti un līdz ar to sabiedrības uzticēšanos.

4.3.6.1. pasākumam papildu finansējumu plānots pārdalīt:
- 2 875 140 euro, t.sk. ESF Plus finansējumu 2 443 869 euro un valsts budžeta līdzfinansējumu – 431 271 euro no 4.3.4. specifiskā atbalsta mērķa “Sekmēt aktīvu iekļaušanu, lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas, nediskriminēšanu un aktīvu līdzdalību, kā arī uzlabotu nodarbināmību, jo īpaši attiecībā uz nelabvēlīgā situācijā esošām grupām” 4.3.4.3.pasākuma “Pasākumi ģimenes un darba dzīves saskaņošanai” otrās kārtai (turpmāk – 4.3.4.3. pasākuma otrā kārta) plānotā finansējuma, jo atbilstoši programmas grozījumiem Nr.2 tā netiks īstenota. Finansējums pārdalīts, pārvirzot fokusu no 4.3.4.3. pasākuma otrajā kārtā sākotnēji paredzēto skolas vecuma bērnu vasaras nometņu organizēšanas uz visaptveroša atbalsta sniegšanu bērniem, t.i. vienotas izpratnes par bērnu tiesību aizsardzību stiprināšanai 4.3.6.1. pasākumā;

- 2 000 000 euro, t.sk. ESF Plus finansējums 1 700 000 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 300 000 euro no 4.4.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto personu sociālo integrāciju, izmantojot sociālās inovācijas” 4.4.1.1. pasākuma “Atbalsts jaunām pieejām sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanā” (turpmāk – 4.4.1.1. pasākums), kura ietvaros plānots īstenot 30 sociālās inovācijas. Finansējums pārdalīts, jo 4.4.1.1. pasākuma īstenošanas nosacījumu izstrādes gaitā, secināts, ka 4.4.1.1. pasākumā finanšu atbalstu gala labuma guvējiem, kas ir saimnieciskās darbības veicēji, var sniegt, piemērojot de minimis atbalsta regulējumu, kas šobrīd ir 300 000 euro. Tā kā sākotnēji vienas sociālās inovācijas īstenošanai gala labuma guvējam tika plānots finansējums 500 000 euro, daļa (2 000 000 euro) 4.4.1.1. pasākuma finanšu ietaupījuma novirzīta vienotas izpratnes par bērnu tiesību aizsardzību stiprināšanai 4.3.6.1. pasākumā.
Finansējuma samazinājums 4.3.4.3. pasākuma otrajā kārtā un 4.4.1.1. pasākumā, pārdalot to uz 4.3.6.1. pasākumu, atbilst MK Eiropas Komisijas 2025. gada 23. janvārī apstiprinātajiem grozījumiem programmā.
Tā kā nav izdoti MK noteikumi 4.3.4.3. pasākuma otrās kārtas īstenošanai un 4.4.1.1. pasākuma finansējuma daļa, kas tiek pārdalīta 4.3.6.1. pasākumam, nav ietverta 4.4.1.1. pasākuma īstenošanas nosacījumos[4], pirms TA projekta apstiprināšanas nav nepieciešams virzīt citu saistītu normatīvo aktu grozījumus.

TA projekts neietekmē (nemaina) programmas 4. politikas mērķa “Sociālāka un iekļaujošāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru” kopējo pieejamo finansējumu. Papildu finansējums tiek novirzīts 4.3.6.1. pasākumā paredzēto atbalstāmo darbību tvēruma paplašināšanai un to nav plānots novirzītu tādu 4.3.6.1. pasākuma atbalstāmo darbību īstenošanai, kas veicina 4.3.6.1. pasākumam noteiktā programmas iznākuma rādītāja “speciālistu, kuri piedalījušies mācībās bērnu tiesību aizsardzības jomā, skaits” (i.4.3.6.b) izpildi, attiecīgi minētā rādītāja sasniedzamā vērtība netiek palielināta, ka arī netiek izvirzīt jauni uzraudzības rādītāji.

2. TA projekts paredz redakcionālus precizējumus MK noteikumu Nr.724:
1) 16.1.2.3. apakšpunktā minētajā atbalstāmās darbības “supervīzijas bāriņtiesas amatpersonām” īstenošanas nosacījumos, t.sk.:
- 26.2.1.1. un 26.2.8. apakšpunkts papildināts, paredzot, ka supervīzijas pakalpojuma sniedzējs var būt sertificēts un iekļauts sertificētu supervīzijas pakalpojuma sniedzēju reģistrā, kas publicēts tās organizācijas tīmekļvietnē, kura pārstāv Latviju ANSE, vai ir citā līdzvērtīgā organizācijā;

- 26.2.8. apakšpunkts precizēts vārdu “neatbilstībām” aizstājot ar vārdu “atkāpēm”, vienlaikus precizēta atsauce 26.2.9. apakšpunktā, tādējādi nodrošinot pašvaldības pienākumu atbilstību to faktiskajai kompetencei 4.3.6.1. pasākuma projekta īstenošanā;

- 26.2.10.2. apakšpunkts papildināts, paredzot pašvaldības pienākumu projekta īstenošanas, maksājuma pieprasījumu sagatavošanas un mērķa grupas atbilstības pārbaudes nolūkā veikt supervīzijas pakalpojuma sniedzēju – supervizoru identificēšanu un uzskaiti, norādot gan vārdu, uzvārdu, gan sertifikāta numuru un derīguma termiņu;

2) 25.1. apakšpunkts precizēts, paredzot veikt pētījumu par prasībām bāriņtiesas amatpersonu profesionālās darbības novērtēšanai.
 
3. TA projekts paredz šādus tehniskus precizējumus, t.sk. MK noteikumu Nr.724:
- 18.1. apakšpunkts precizēts (svītrots 18.1.1. un 18.1.2. apakšpunkts), nosakot, ka tieši attiecināmas ir finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personāla un sadarbības partnera projekta īstenošanas personāla izmaksas (faktiskās izmaksas), t.sk. svītrojot nosacījumus par personāla izmaksu metodikas izstrādi un apstiprināšanu. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris, kas ir tie tiešās pārvaldes iestādes, personāla izmaksas plāno un veic saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu, ņemot vērā skaidrojumus vadošās iestādes vadlīnijās attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gada plānošanas periodā[5]. Tā kā līdzšinēji 4.3.6.1. pasākuma projektā atlīdzības izmaksām tiek piemērots faktisko izmaksu princips, izmaiņas nemaina līdzšinējo kārtību un nerada papildu slogu finansējuma saņēmējam.
- 30.2. apakšpunktā precizēti nosacījumi attiecībā uz dubultā finansējuma neiestāšanos, novēršot ierobežojumu iztrūkstošā finansējuma daļu līdzfinansēt no citiem finansējuma avotiem. Dubultnefinansēšanas novēršanas kontekstā ir būtiski, ka vienas un tās pašas darbības netiek un nav plānots finansēt no citiem finanšu avotiem;
- 30.6. apakšpunktā precizētas atsauces, kas saistītas ar personas datu apstrādes nosacījumiem jauno atbalstāmo darbību īstenošanai.


[1] MK 05.12.2006. noteikumi Nr.984 “Noteikumi par bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka un bāriņtiesas locekļa mācību programmas saturu un apmācības kārtību” (turpmāk – MK noteikumi Nr.984); pieejams: https://likumi.lv/ta/id/149305-noteikumi-par-barintiesas-priekssedetaja-barintiesas-priekssedetaja-vietnieka-un-barintiesas-locekla-macibu-programmas-saturu-un-apmacibas-kartibu

[2] Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/150736#piel1

[3] MK 19.12.2006. noteikumos Nr. 1037 “Bāriņtiesas darbības noteikumi” 1. pielikums “Riska novērtējums”

[4] MK 2023. gada 19. decembra noteikumi Nr. 820 “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.4.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto personu sociālo integrāciju, izmantojot sociālās inovācijas" 4.4.1.1. pasākuma "Atbalsts jaunām pieejām sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanā" īstenošanas noteikumi”; pieejams: https://likumi.lv/ta/id/348691-eiropas-savienibas-kohezijas-politikas-programmas-2021-2027-gadam-4-4-1-specifiska-atbalsta-merka-veicinat-nabadzibas

[5] Pieejams: https://www.esfondi.lv/normativie-akti-un-dokumenti/2021-2027-planosanas-periods/vadlinijas-attiecinamo-izmaksu-noteiksanai-eiropas-savienibas-kohezijas-politikas-programmas-2021-2027-gada-planosanas-perioda