Anotācija (ex-ante)

Eiropas Komisija ir  apstiprinājusi iesniegtos KLP stratēģiskā plāna 2023. – 2027. gadam grozījumus, un arī 2023. gada 27. aprīlī Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas Stratēģiskā plāna 2023.-2027. gadam uzraudzības komitejas sēdē lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas sniedza pozitīvu atzinumu par rosinātajiem grozījumiem. Tādēļ veicami noteikumu grozījumi, lai šīs izmaiņas iestrādātu tiešo maksājumu piešķiršanas kārtībā lauksaimniekiem. . Atsevišķi, galvenokārt tehniska rakstura grozījumi ir veicami, lai pilnveidotu jauno platību maksājumu intervenču administrēšanu un uzraudzību, jo LAD turpinot jauno intervenču administrēšanu ir konstatējis, ka ir nepieciešams pārskatīt atsevišķus nosacījumus, atbalsta maksājumu samazināšanas un aprēķina kārtību.

Noteikumu projektā ietverti šādi noteikumu nr. 198/2023 grozījumi:

1) saskaņā ar Eiropas Komisijas apstiprinātajiem KLP stratēģiskā plāna 2023. – 2027. gadam grozījumiem, 15. punktā tiek atcelta prasība par aramzemē sēta zālāja, tīrsējā sētu tauriņziežu un ilggadīgā zālāja nopļautās zālaugu masas novākšanu līdz kārtējā gada 15. septembrim, kā arī 15. punkts tiek redakcionāli precizēts, pārnesot prasību par nepietiekami noganītās platības appļaušanu uz pirmā teikuma daļu.
Zālāju apsaimniekošanas prasība ir jāmaina, lai veicinātu laba lauksaimniecības un vides stāvokļa (turpmāk – LLVS) 1 standarta mērķu sasniegšanu – ilggadīgo zālāju platības īpatsvara lauksaimniecības zemes platībā saglabāšanu un katrai konkrētai zālāju platībai piemērotas apsaimniekošanas metodes īstenošanu. Ņemot vērā, ka zāles novākšanas prasība rada papildus izmaksas, tad daļa lauksaimnieki izvēlas zālāju platības nedeklarēt vispār vai pārveidot par cita lietojuma zemi. Grozījums veicinās ilggadīgo zālāju uzturēšanu tādā stāvoklī, ka tie ir piemēroti ganīšanai vai kultūraugu audzēšanai.
Ierosinātais grozījums ir pamatojams ar vides un agronomiskiem apsvērumiem. Ja zālāju nopļauj un nopļauto zāli atstāj uz lauka, pat mulčētā vai sakapātā veidā, to nenovācot, tas augsnei pievieno barības vielas. Barības vielas ir būtiskas optimālai zālaugu augšanai.
No otras puses, ja barības vielu daudzums pārsniedz vajadzību, tad zālaugu sastāvs kļūst vienkāršāks, dažas zālaugu sugas izzūd, un vienlaikus izplatās arī dažādas ekspansīvas sugas. Ekspansīvās sugas ir slāpekli mīlošas zālaugu sugas un garie zālaugi. Izplatoties zālājiem neraksturīgām sugām, notiek zālāju degradācija.
Tāpēc, lai zālājus uzturētu labā stāvoklī, ganībām vai audzēšanai piemērotā stāvoklī, nepieciešama gan mēslošana, ko var nodrošināt, mulčējot zāles biomasu, gan vienlaikus, novācot biomasu, ir jānovērš zālāju pārmēslošana.
Tāpēc zālāju apsaimniekošanā ir nepieciešams gan dažreiz atstāt biomasu uz lauka, gan arī novākt zāles biomasu.
Prasība novākt nopļauto zāli no lauka, saglabāsies zālāju platībās, kas ir atzīti par bioloģiski vērtīgiem zālājiem, tai skaitā arī zālājiem, kas ir atzīti par ekoloģiski jūtīgiem ilggadīgajiem zālājiem LLVS 9 standarta ietvarā. Tā kā šie zālāji parasti atrodas nabadzīgās augsnēs, tajās ir svarīgi ierobežot augsnes organisko vielu satura pieaugumu, kas varētu veicināt ekspansīvo augu sugu izplatību.
Grozījums labvēlīgi ietekmēs LLVS1 standarta mērķu sasniegšanu un nodrošinās lielāku elastību lauksaimniekam izvēlēties piemērotāku zālāju apsaimniekošanas metodi, lai to uzturētu ražošanai un ganīšanai piemērotā stāvoklī.

2) saskaņā ar Eiropas Komisijas apstiprinātajiem KLP stratēģiskā plāna 2023. – 2027. gadam grozījumiem, 21. punktā tiek precizēts stādu skaits, kārklu (Salix spp.) stādījumiem paredzot vismaz 4 000 gab/ha, apsei (Populus spp.) un baltalksnim (Alnus incana) vismaz 1000 gab./ha.
Pēc ekspertu sniegtās informācijas pašreiz noteiktais stādu skaits (attiecīgi 10 000 un 4000 gab/ha) ir pārāk liels, uzreiz veidojot blīvu stādījumu, kas vēlāk izraisa pārlieku bieza atvašu tīkla izveidošanos. Grozījumi ir nepieciešami, lai platībās ar minimālo koku skaitu tiktu nodrošinātas viegli izpļaujamas rindstarpas, mietveida spraudeņiem būtu iespēja uzreiz veidot vainagu, lai kokus mazāk nomāc apkārtējā veģetācija, kā arī mazāk ietekmē sausums. Piemērojot šādu stādījumu blīvumu piecu gadu laika veidojas koks ar spēcīgu vainagu, kas viegli novācams ar mazo mežsaimniecības vai komunālās saimniecības tehniku, no celma ataug spēcīgi 3-5 stumbri, kas pēc 5 gadiem atkal novācami tādā pat veidā - nav nepieciešama speciālā tehnika. Ja rindstarpas kultivēs neļaujot augt zāles - būs lielāks biomasas ieguvums.
Grozījums ir lauksaimnieciskajai darbībai piemērots, jo prasība ir pielāgota dažādu stādījumu veidu ierīkošanas gadījumiem un grozījums nepaplašina definīciju, nemaina būtību jeb īscertemta atvasāju maksimālo cirtes aprites laiku.

3) saskaņā ar Eiropas Komisijas apstiprinātajiem KLP stratēģiskā plāna 2023. – 2027. gadam grozījumiem, 52. punktā tiek precizēta LLVS 1 vajadzībām  noteiktā 2018. gada kopējo ilggadīgo zālāju platība un 2018. gada ilggadīgo zālāju atsauces koeficients, ņemot vērā, ka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) Nr. 1307/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 (turpmāk – regula Nr.1307/2013) 61.panta 3.punktu mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas dalībnieki, iepriekšējā periodā bija atbrīvoti no prasības ievērot maksājumam par klimatam un videi labvēlīgām lauksaimniecības praksēm (turpmāk – zaļināšanas maksājuma) attiecinātās lauksaimniecības prakses, tai skaitā arī no ilggadīgo zālāju  saglabāšanas prasības, kā arī ņemot vērā, ka saskaņā ar regulas Nr.1307/2013 43.panta 11.punktu bioloģiskajiem lauksaimniekiem, kas ievēroja regulas (EK) Nr. 834/2007 29. panta 1. punktā izklāstītās prasības bioloģiskās lauksaimniecības jomā, ipso facto bija tiesības saņemt zaļināšanas maksājumu, arī neievērojot ilggadīgo zālāju  saglabāšanas prasību. Līdz ar to 2018. gadā mazie un bioloģiskie lauksaimnieki tika atbrīvoti no pienākuma izpildīt ilggadīgo zālāju saglabāšanas prasību gadījumā, ja zālāju platības valsts līmenī samazinātos. Turklāt aprēķinot ilggadīgo zālāju īpatsvara rādītāju, gan atsauces gadam, gan kārtējam gadam, iepriekšējā periodā netika ņemtas vērā mazo un bioloģisko lauksaimnieku platības.
Ilggadīgo zālāju atsauces platības un atsauces koeficienta attiecības korekcija ir pamatota ar mazo lauksaimnieku shēmas dalībnieku un bioloģisko lauksaimnieku platību, kas no 2018. - 2022. gadam tika pārveidoti par cita lietojuma zemi un tās vietā citā zemes gabalā nav ierīkots jauns ilggadīgais zālājs, atskaitīšanu no KLP stratēģiskajā plānā noteiktās ilggadīgo zālāju sākotnējās references platības.
Ar piedāvātajiem grozījumiem bioloģiskie lauksaimnieki un mazo lauksaimnieku shēmas dalībnieki netiek izslēgti no LLVS 1 prasību piemērošanas, grozījums paredz tikai atbilstošas izmaiņas references platībā.

4) 65.2. apakšpunktā, saskaņā ar grozījumiem KLP stratēģiskajā plāna 2023. – 2027. gadam, kārtēja gada 20. septembris tiek noteikts kā datums, pēc kura ziemāju vai starpkultūru sējums ierīkojams perpendikulāri nogāzes krituma virzienam.
Ja sēšanu veic līdz 20. septembrim, kultūraugiem ir pietiekami daudz laika, lai attīstītos un pirms ziemas izveidotu spēcīgu sakņu sistēmu, kas savukārt novērš erozijas risku, kā arī mazina ūdens noteces un augsnes izskalošanās iespējamo negatīvo ietekmi. Līdz ar to prasība par sējumu ierīkošanu perpendikulāri nogāzes krituma virzienam ir attiecināma tikai no 20. septembra. Piedāvātā LLVS standarta prasības pielāgošana neietekmē noteiktā mērķa sasniegšanu un nodrošinās aizsardzību pret augsnes eroziju lauksaimniecības zemēs.

5) 133.1. apakšpunktā, saskaņā ar grozījumiem KLP stratēģiskajā plāna 2023. – 2027. gadam,  tiek papildināts platību uzskaitījums, par kurām var saņemt ekoshēmas atbalstu par saudzējošu lauksaimniecības praksi, ar pākšaugu platībām, ņemot vērā, ka šis platības arī sniedz ieguldījumu maksājuma mērķa sasniegšanā.

6) noteikumu 141. punkts tiek tehniski precizēts, nosakot, ka ekoshēmas atbalstu par ekoloģiski nozīmīgu platību kārtējā gadā lauksaimnieks var saņemt tikai par vienu deklarēto platību, kas tiek pieteikta ekoshēmas atbalstam, lai nodrošinātu izveidotā ekoloģiski nozīmīgā platības devumu mērķa sasniegšanā un par vienu platību kārtējā gadā netiktu piešķirts dubults atbalsts.

7) 144. punktā, saskaņā ar grozījumiem KLP stratēģiskajā plāna 2023. – 2027. gadam,  tiek papildināts platību uzskaitījums, par kurām var saņemt ekoshēmas atbalstu par ekoloģiski nozīmīgu platību, ar pākšaugu platībām, jo tauriņzieži, tai skaitā pākšaugi spēj paaugstināt augsnes bioloģisko aktivitāti, tāpēc to audzēšana uzreiz pēc augsnes reakcijas optimizēšanas ilgtermiņā mazinās vajadzību pēc papildu mēslojuma. Tas nemaina intervences mērķa platības un finansējumu, bet dod lielākas elastības lauksaimniekiem, audzēt kultūraugus atbilstoši to augsnes rādītājiem.

8) saskaņā ar Eiropas Komisijas apstiprinātajiem KLP stratēģiskā plāna 2023. – 2027. gadam grozījumiem, 149. punktā tiek papildināts platību uzskaitījums, par kurām var saņemt ekoshēmas atbalstu par videi un klimatam labvēlīgu lauksaimniecības praksi, ar nektāraugu platībām, ņemot vērā, ka šis platības arī sniedz ieguldījumu maksājuma mērķa sasniegšanā.

9) saskaņā ar Eiropas Komisijas apstiprinātajiem KLP stratēģiskā plāna 2023. – 2027. gadam grozījumiem, 167.1. apakšpunkts un 178. punktā izņēmums par pieļaujamu mazāku dzīvnieku blīvumu uz zālāja hektāru tiek attiecināts arī uz aitu un kazu šķirnes dzīvniekiem, lai saņemtu ekoshēmas atbalstu par zālāju saglabāšanas veicināšanu un ekoshēmas atbalstu par agroekoloģijas praksi bioloģiskās saimniecībās, jo kazu un aitu aprite gada laikā ir biežāka, nekā liellopiem, tādējādi lauksaimniekiem būtu grūtības izpildīt pamatprasību par 0,4 liellopu vienību nodrošināšanu uz 1 ha zālāju un saņemt atbalstu.  

10) tehniski precizētas iekšējās atsauce 311.3. apakšpunktā un 386. punktā.

11) 322. tiek precizēta kārtība, kā aprēķina ekoshēmas atbalstu par videi un klimatam labvēlīgu lauksaimniecības praksi vai par agroekoloģijas praksi bioloģiskās saimniecībās gadījumos, ja ir konstatēta platības pārdeklarācija, paredzot atbalsta samazinājumus kā visām tiešo maksājumu intervencēm.  Jauno maksājuma intervenču administrēšanas procesā tika konstatēts, ka ekoshēmām līdz šim nav paredzēta pārdeklarācija, līdz ar to, atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 2. decembra Regulas (ES) 2021/2116 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1306/2013 59. panta 1. punkta d) apakšpunkts, kas nosaka, ka gadījumos, ka atbalsta samazinājumi ir jānosaka tā, lai tie ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši.

12) 323. punktā tehniski tiek svītrotas liekas atsauces uz noteikumu 320. un 321. punktu, ņemot vērā, ka 322. punktā šīs atsauces jau ir noteiktas.

328.1. un 328.2. apakšpunktā tiek tehniski precizēts atbalsta samazinājumu process, precizējot, ka aprēķini pamatojas uz konstatēto procentuālo daļu nevis atbalsta kopsummu;

14)  noteikumu nr. 198 noslēguma jautājumu sadaļa tiek papildināta ar jauniem punktiem, kas nosaka, ka noteikumu nr. 198 53. un 56. punktā noteiktie termiņi, lai nodrošinātu laba lauksaimniecības un vides standarta ilggadīgā zālāja saglabāšanai nepieciešamā ilggadīgo zālāju īpatsvara lauksaimniecībā izmantojamās zemes kopplatībā aprēķinu un publicēšanu “Latvijas Vēstnesī”, kā arī lauksaimnieku informēšanu, ja tiek konstatēts ilggadīgā zālāja platības īpatsvara rādītāja attiecības samazinājums, tiek pagarināti par diviem mēnešiem, ņemot vērā 2023. gadā paredzēto atkāpi par novēlotu ģeotelpisko iesniegumu iesniegšanu līdz 31. augustam kā arī Latvijas KLP stratēģiskā plāna grozījumus, kas izmaina ilggadīgā zālāja platības īpatsvara atsauces rādītāju .

15) tiek precizēts noteikumu 1. pielikums, paredzot atrunu, ka Kultūraugu un zemes izmantošanas veidu kodu tabulā tiek norādīts, par kuru kultūru iespējams saņemt konkrēto atbalsta veidu, ņemot vērā atbalsta saņemšanas nosacījumus.

16) saskaņā ar Eiropas Komisijas apstiprinātajiem KLP stratēģiskā plāna 2023. – 2027. gadam grozījumiem, precizēta 5. pielikumā esošā tabula “Pārrēķiniem piemērojamais koeficients atkarībā no dzīvnieku veida, nosacīto liellopu vienību noteikšanai”, papildinot uzskaitīto dzīvnieku sarakstu ar kažokzvēriem, kamieļiem, lamām un alpakām. Pilnveidojot dzīvnieku uzskaitījumu koeficienti netika mainīti un koeficientu datu avoti ir tādi paši kā iepriekš, tikai iekļautas detalizētākas dzīvnieku kategorijas. Izmaiņas tika veiktas, jo izstrādājot valsts līmeņa normatīvo aktu prasības un veidojot jauno administrēšanas sistēmu, tika konstatēts, ka nepieciešams norādīt pilnīgāku dzīvnieku uzskaitījumu, lai tiktu ietverti visi dzīvnieki uz kuriem tiek attiecinātas prasības par dzīvnieku veselību un izsekojamību, t.sk., identifikāciju un reģistrēšanu.

17) saskaņā ar Eiropas Komisijas apstiprinātajiem KLP stratēģiskā plāna 2023. – 2027. gadam grozījumiem, 14. pielikumā tiek noteiktas lielākas platības, piemērojot koeficientus aizsargājamiem dižkokiem, aizsargājamām alejām, kas tiek ieskaitītas 8.1. LLVS standarta 4% minimālās lauksaimniecības zemes daļas nodrošināšanai, kas atvēlēta ar ražošanu nesaistītām platībām vai elementiem.
Koeficienti ir paaugstināti saskaņā ar Dabas aizsardzības pārvaldes rekomendācijām un pēc vienošanās ar Eiropas Komisiju un nosakot tos atbilstoši Eiropas Komisijas apstiprinātajiem KLP stratēģiskā plāna 2023. – 2027. gadam grozījumiem. Ņemot vērā, ka dižkokiem, aizsargājamām alejām un dižakmeņiem ir aizsargājama noteikta teritorija ap to, paaugstinātie koeficienti atbilst šīs platības vērtībai. Šajā platībā netiek iekļauta aizsargājamās teritorijas platība, kuru lauksaimnieks var deklarēt atsevišķi kā biodaudzveidības salu, ja tajā netiek veikta ražošana, jo tai ir būtiska nozīme aizsargājamā koka uzturēšanā, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, un tai ir arī ievērojama ekoloģiskā un kultūras vērtība. Nacionālajos normatīvajos aktos noteikts aizliegums šajās platībās veikt darbības, kuru dēļ tiek bojāts vai iznīcināts dabas piemineklis (dižkoks) vai mazināta tā dabiskā estētiskā, ekoloģiskā un kultūrvēsturiskā vērtība.
Dižkoki sniedz nozīmīgu ekoloģisku, ekonomisku un kultūras labumu lauksaimniecības ainavās, un to saglabāšanai un uzturēšanai jābūt ilgtspējīgas zemes apsaimniekošanas prioritātei. Latvijas lauksaimniecības ainavā dižkokiem ir liela nozīme, jo tie ir koki, kuriem ļauts augt un nobriest gadu desmitiem vai pat gadsimtiem. To nozīmīgumu pamato sekojoši apsvērumi:
Bioloģiskā daudzveidība: lieli, nobrieduši koki nodrošina biotopus visdažādākajām sugām, sākot ar putniem un kukaiņiem un beidzot ar maziem zīdītājiem un sēnītēm. Tā ir būtiska ekoloģiskā tīkla daļa lauksaimniecības ainavās, palīdzot saglabāt daudzveidīgu un veselīgu ekosistēmu.
Augsnes veselība: koki palīdz novērst augsnes eroziju, stabilizējot augsni ar saknēm un mazinot stipru lietusgāžu ietekmi. Tie arī uzlabo augsnes auglību, pārstrādājot barības vielas no augsnes un nodrošinot rudenī nobirušo lapu paklāju, kas sadalās un augsnei pievieno nepieciešamās organiskas vielas.
Klimata regulēšana: koki absorbē oglekļa dioksīdu no atmosfēras un uzglabā to savā biomasā, kas var palīdzēt mazināt klimata pārmaiņas. Tie nodrošina arī ēnojumu un samazina karstuma viļņu ietekmi, kas var palīdzēt pasargāt kultūraugus un mājlopus no ekstremāliem laika apstākļiem.
Estētika: dižkoki ir nozīmīga estētiska iezīme Latvijas lauksaimniecības ainavā, nodrošinot nepārtrauktības un vēstures izjūtu. Tie var kalpot arī kā orientieri un palīdzēt definēt konkrētās teritorijas raksturu.
Kultūras mantojums: daudzi laicīgie koki jau gadsimtiem ilgi atrodas lauksaimniecības ainavā un ir nozīmīga vietējā kultūras mantojuma sastāvdaļa. Tie var būt lepnuma un identitātes avots lauku kopienām un palīdzēt vienot cilvēkus ar savas zemes vēsturi un tradīcijām.
Latvijā dižkokiem ir liela kultūras nozīme, un tie būtu jāskata ne tikai, kā ainavas elementi, bet arī kā kultūras iezīmes lauksaimniecības zemēs.

18) 15. pielikumā tiek tehniski precizēta iekšējā atsauce uz šo noteikumu 386. punktu.

19) saskaņā ar Eiropas Komisijas apstiprinātajiem KLP stratēģiskā plāna 2023. – 2027. gadam grozījumiem, 16. pielikumā tiek precizētas aprēķinātās plānotās vienības maksimālā summa zaļmēslojuma papuvei ekoshēmas atbalstam par ekoloģiski nozīmīgu platību.
Kā arī veikti tehniski precizējumi atsevišķām plānotajām vienības summas mērvienībām

20) noteikumu spēkā stāšanās punkts nosaka, ka paredzētie grozījumi noteikumu nr. 198 21., 144., 149., 178. punktā, 133.1. un 167.1. apakšpunktā un 14. pielikumā stāsies spēkā ar 2024. gada 1. janvāri, saskaņā ar Eiropas Komisijas apstiprinātajiem KLP stratēģiskā plāna 2023. – 2027. gadam grozījumiem.
Šiem grozījumiem ir jāstājas spēkā ar 2024. gada 1. janvāri, jo tajos paredzētās normas būtiski ietekmē atbalsta maksājumu  procesu, līdz ar to šīs prasības nevar stāties spēkā šogad.
Turklāt vairākas prasības ir izpildāmas tikai sākoties jaunajam atbalsta maksājumu periodam un lauksaimniecības sezonai 2024. gadā.