26-TA-1450: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 11. marta noteikumos Nr. 134 "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
1.Grozījumi izstrādāti, lai veiktu saistītos grozījumus Ministru kabineta 2014. gada 11.marta noteikumos Nr.134 "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu" (turpmāk – MK noteikumi Nr.134) atbilstoši 2026.gada 9.jūnijā apstiprinātajiem grozījumiem Nr.323 Ministru kabineta 2008.gada 15.septembra noteikumos Nr.746 "Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība" attiecībā uz statistikas apkopošanas kārtību par pacientiem ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem (tādējādi nodrošinot savstarpēji saskaņotu tiesisko regulējumu, ņemot vērā izmaiņas statistikas apkopošanas kārtībā par pacientiem ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem).
2. Grozījumi izstrādāti, lai palielinātu to vietu skaitu, kurās personai ir iespējas klātienē iesniegt iesniegumus par citas personas deleģēšanu piekļuvei saviem ar veselību saistītajiem datiem vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā (turpmāk - E-veselības sistēma) vai atceltu šādu deleģējumu.
3. Grozījumi izstrādāti, pamatojoties uz Ministru kabineta 2026.gada 27.jūlijā apstiprinātā rīkojuma Nr. 449 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Andra Kulberga vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai" iekļauto pasākumu Nr.33.2 "Izstrādāt tehnisko ietvaru veselības datu pieejamībai agrīnajā preventīvā atbalsta sistēmā bērniem, jaunu profilaktiskās apskates moduli ar integrētu izvērtējumu (BAASIK)." ar darbības rezultātu "1) Pieņemti grozījumi MK 11.03.2014. noteikumos Nr. 134 "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu", kas nosaka tiesisko ietvaru, lai no E-veselības portāla nodrošinātu iespēju ārstam "tehniski" pārslēgties uz BAASIK portālu "bērnsaug.gov.lv"", kā arī pasākumu Nr. 32.11 "Uzsākt bērnu (no 1 līdz 6 gadiem agrīnās attīstības skrīninga instrumentu komplekta (BAASIK - strukturēts izvērtēšanas instruments, kas palīdz pārbaudīt, vai bērna attīstība atbilst viņa vecumam) ieviešanu, pieņemot saistošo normatīvo regulējumu." un darbības rezultātu "2) Veikti nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos. Apstiprināti MK noteikumi par izmēģinājuma projekta veikšanu un agrīnās attīstības izvērtēšanas metodiku."
2. Grozījumi izstrādāti, lai palielinātu to vietu skaitu, kurās personai ir iespējas klātienē iesniegt iesniegumus par citas personas deleģēšanu piekļuvei saviem ar veselību saistītajiem datiem vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā (turpmāk - E-veselības sistēma) vai atceltu šādu deleģējumu.
3. Grozījumi izstrādāti, pamatojoties uz Ministru kabineta 2026.gada 27.jūlijā apstiprinātā rīkojuma Nr. 449 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Andra Kulberga vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai" iekļauto pasākumu Nr.33.2 "Izstrādāt tehnisko ietvaru veselības datu pieejamībai agrīnajā preventīvā atbalsta sistēmā bērniem, jaunu profilaktiskās apskates moduli ar integrētu izvērtējumu (BAASIK)." ar darbības rezultātu "1) Pieņemti grozījumi MK 11.03.2014. noteikumos Nr. 134 "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu", kas nosaka tiesisko ietvaru, lai no E-veselības portāla nodrošinātu iespēju ārstam "tehniski" pārslēgties uz BAASIK portālu "bērnsaug.gov.lv"", kā arī pasākumu Nr. 32.11 "Uzsākt bērnu (no 1 līdz 6 gadiem agrīnās attīstības skrīninga instrumentu komplekta (BAASIK - strukturēts izvērtēšanas instruments, kas palīdz pārbaudīt, vai bērna attīstība atbilst viņa vecumam) ieviešanu, pieņemot saistošo normatīvo regulējumu." un darbības rezultātu "2) Veikti nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos. Apstiprināti MK noteikumi par izmēģinājuma projekta veikšanu un agrīnās attīstības izvērtēšanas metodiku."
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
1. Mazināt psihisko saslimšanu stigmatizāciju sabiedrībā, veicinot savlaicīgu vēršanos pie ārsta.
2. Uzlabot e-veselības pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem, nodrošinot pieejamāku iespēju pārvaldīt piekļuvi saviem veselības datiem.
3. Nodrošināt bērniem individuāli piemērotus veselības aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumus, kā arī atbalsta pasākumus izglītības iestādē.
2. Uzlabot e-veselības pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem, nodrošinot pieejamāku iespēju pārvaldīt piekļuvi saviem veselības datiem.
3. Nodrošināt bērniem individuāli piemērotus veselības aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumus, kā arī atbalsta pasākumus izglītības iestādē.
Spēkā stāšanās termiņš
Jebkādi citi nosacījumi (atrunāti tiesību aktā)
Pamatojums
1. Projekts noteic, ka Centrs nodrošina šo noteikumu 7.12. apakšpunktā minēto vēsturisko datu uzglabāšanu veselības informācijas sistēmas arhīvā līdz to nodošanai Latvijas Nacionālajam arhīvam. Pēc datu nodošanas Latvijas Nacionālajam arhīvam, 7.12. apakšpunkts tiek svītrots.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
1. Saskaņā ar MK noteikumu Nr.134 7.12.apakšpunktu ārstniecības iestādēm ir pienākums E-veselības sistēmā sniegt noteikumu 7.12.apakšpunktā minētos datus, t.i., "Karte pacientam ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem". Šobrīd MK noteikumi Nr. 134 paredz, ka minētajiem datiem ir noteikts ierobežotas pieejamības statuss, un to apstrādi veselības informācijas sistēmā ir tiesīgs veikt psihiatrs vai ģimenes ārsts, kam piešķirtas atbilstošas lietotāja tiesības. Tāpat piekļuve šiem datiem var tikt nodrošināta ieslodzījuma vietas ārstniecības iestādei, ja ar SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs" (turpmāk – Centrs) ir noslēgts līgums par veselības informācijas sistēmas izmantošanu un datu apstrādi. MK noteikumi Nr.134 paredz, ka piekļuve veselības informācijas sistēmai tiek nodrošināta tikai autorizētiem lietotājiem atbilstoši tiem piešķirtajam tiesību apjomam, un visas darbības ar datiem ir izsekojamas un auditējamas. Kartē iekļautie dati ir uzskatāmi par īpašas kategorijas personas datiem, kuru apstrāde pieļaujama tikai ārstniecības procesa nodrošināšanai un normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildei. Datu glabāšana veselības informācijas sistēmā (e-veselības sistēmā) tiek nodrošināta atbilstoši MK noteikumos Nr. 134 noteiktajai veselības datu uzkrāšanas un uzturēšanas kārtībai (t.i., veselības informācijas sistēmas pārzinis nodrošina, ka kartes dati par pacientiem ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem tiek uzglabāti 75 gadus pēc pēdējā ieraksta).
Veselības ministrija sadarbībā ar nozares ekspertiem secinājusi, ka E-veselības sistēmā medicīniskajos dokumentos "Karte pacientam ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem" iekļautā informācija ir nepilnīga, jo to nesniedz visas ārstniecības iestādes, kurās tiek nodrošināti veselības aprūpes pakalpojumi pacientiem ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem, tāpēc šī informācija neatspoguļo faktisko saslimstības un slimību izplatību un līdz ar to, nav izmantojama politikas plānošanā un oficiālās statistikas nodrošināšanā. Ņemot vērā, ka precīzu statistiku par pacientiem ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem ir iespējams iegūt no citiem datiem, neveidojot jaunas sistēmas vai reģistrus, bet tos iegūstot no ikdienas praksē jau izmantotām datu ievades sistēmām, tika pieņemts lēmums atteikties no medicīniskā dokumenta "Karte pacientam ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem" turpmākas aizpildīšanas, iesniegšanas un uzkrāšanas E-veselības sistēmā, kā arī 2026.gada 9.jūnijā pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.323 "Grozījumi Ministru kabineta 2008. gada 15. septembra noteikumos Nr. 746 "Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība", kas paredz izmaiņas statistikas informācijas apkopošanas kārtībā par pacientiem ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem, atsakoties no datu apkopošanas noteiktu slimību slimojošu pacientu reģistrā. Vienlaikus reģistra datu pieejamība E-veselības sistēmā personām, kurām ir diagnosticēti psihiski un uzvedības traucējumi kādā no aktualitāti zaudējušiem dzīves periodiem, nepamatoti un diskriminējoši liedza pacientiem iespēju pretendēt uz nodarbinātību noteiktās profesijās/amatos, vai nokārtot autovadītāja apliecības saņemšanai nepieciešamo veselības pārbaudi.
2. Šobrīd Ministru kabineta noteikumu Nr. 134 32.2 punkts paredz, ka persona iesniegumu par citas personas deleģēšanu piekļuvei saviem datiem e-veselības sistēmā vai šāda deleģējuma atsaukšanu iesniedz klātienē Centrā vai nosūta pa pastu notariāli apliecinātas pilnvaras veidā. Spēkā esošais regulējums būtiski ierobežo iedzīvotāju iespējas ērti un efektīvi izmantot minēto pakalpojumu, jo Centrs atrodas tikai Rīgā, Lāčplēša ielā 70A. Vienlaikus reģionālu Centra filiāļu izveide nebūtu lietderīga, ņemot vērā jau pieejamo valsts pārvaldes klientu apkalpošanas infrastruktūru. Lai nodrošinātu pakalpojuma pieejamību un uzlabotu tā sasniedzamību iedzīvotājiem, grozījumu projekts paredz iespēju attiecīgos iesniegumus iesniegt gan Nacionālā veselības dienesta (turpmāk – NVD) klientu apkalpošanas centros, kas atrodas Rīgā, Jelgavā, Kuldīgā, Daugavpilī un Smiltenē, gan Valsts un pašvaldību vienotajos klientu apkalpošanas centros visā Latvijas teritorijā. Valsts un pašvaldību vienotie klientu apkalpošanas centri saņemtos iesniegumus pārsūtīs Centram turpmākai apstrādei, savukārt NVD, pamatojoties uz saņemtajiem iesniegumiem, nodrošinās attiecīgo datu ievadi vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā (e-veselības sistēmā).
3. Saeimā tiek izstrādāti un 2026.gada 23.jūlijā 2.lasījumā pieņemti grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (turpmāk - BTAL likumprojekts),[1] kas paredz tiesisko pamatu Vienotās risku analīzes un vadības informācijas sistēmas (turpmāk – RAVIS) izveidei. Tāpat tiek izstrādāti grozījumi Pacientu tiesību likuma (turpmāk – PTL likumprojekts) 10.panta (5)2 daļas 1.punktā, paredzot ārstniecības personu (turpmāk - ĀP) tiesības apstrādāt pacientu datus, tajā skaitā E-veselības sistēmā savlaicīgai bērna attīstības risku identificēšanai un, lai rekomendētu individuālajām vajadzībām atbilstošus veselības aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumus, kā arī atbalsta pasākumus izglītības iestādē.
BTAL likumprojektu plānots papildināt ar 56.1panta pirmo daļu, kas noteiks RAVIS mērķus:
1) nodrošināt iespēju savlaicīgi identificēt bērnu attīstības riskus, veicot bērna agrīnās attīstības izvērtējumu profilaktiskās apskates ietvaros un bērna speciālo vajadzību izvērtējumu pirmsskolas izglītības programmas apguvē;
2) sekmēt bērna individuālām vajadzībām atbilstošu veselības aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, kā arī atbalsta pasākumu izglītības iestādēs plānošanu un sniegšanu;
3) nodrošināt informācijas apmaiņu starp ārstniecības personām, izglītības iestādēm un bērna vecākiem (likumiskajiem pārstāvjiem)."
Tāpat BTAL likumprojektu plānots papildināt ar:
56.1 panta otro daļu, kas nosaka deleģējumu Ministru kabinetam (turpmāk – MK) noteikumu izdošanai par RAVIS saturu, darbības, uzturēšanas un aktualizācijas kārtību, sistēmas lietotāju tiesības un pienākumus, datu kategorijas un veidus, personas datu apstrādes noteikumus, datu pieejamības un aprites kārtību. Savukārt, pārejas noteikumu 58.punkts noteiks izdot BTAL likumprojekta 56.1 panta otrajā daļā minētos noteikumus līdz 2026.gada 30.septembrim.
PTL likumprojekta 10. panta (5)2 daļas 1. punktā izteikts jaunā redakcijā, nosakot ĀP (tajā skaitā ārstniecības atbalsta personai) šādus datu apstrādes mērķus:
- ārstniecības mērķu sasniegšanai;
- veselības aprūpes kvalitātes izvērtēšanai ārstniecības iestādes veselības aprūpes kvalitātes uzraudzības sistēmas ietvaros;
- pacienta dzīvībai vai veselībai nodarītā kaitējuma izvērtēšanai;
- savlaicīgai bērna attīstības risku identificēšanai un lai rekomendētu individuālajām vajadzībām atbilstošus veselības aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumus, kā arī atbalsta pasākumus izglītības iestādē."
Atbilstoši Ārstniecības likuma 78.panta otrajai daļai Ministru kabinets nosaka veselības informācijas sistēmas pārzini, veselības informācijas sistēmā glabājamos datus un to apstrādes kārtību, kā arī datu izsniegšanas kārtību. Tādējādi ņemot vērā Pacientu tiesību likuma 10.panta (5)2 daļas 1.punktā izmaiņas nepieciešamas veikt MK noteikumos Nr.134 nosakot E-veselības sistēmā glabājamo datu apstrādes kārtību, kā arī datu izsniegšanas kārtību ĀP, kurām saskaņā ar PTL 10.panta (5)2 daļu 1.punktu ir tiesības apstrādāt pacientu datus, kā arī apjomu, kādā dažādās ĀP ir tiesīgas apstrādāt pacientu datus E-veselības sistēmā, piekļuves ierobežojumus. Tāpat E-veselības sistēmā tiek nodrošināts lietotāju darbību auditācija un sasaiste starp lietotāju un apstrādāto (arī skatīto, ievadīto un rediģēto) informāciju.
Ministru kabineta 2006. gada 4. aprīļa noteikumi Nr. 265 "Medicīnisko dokumentu lietvedības kārtība" 51.pielikums nosaka bērna medicīniskās kartes veidlapu (Nr. 026/u), kas paredzēta iesniegšanai izglītības iestādē vai bērnu aprūpes iestādē. Šo dokumentu pašlaik pilda attiecīgie ambulatoro iestāžu ĀP atbilstoši profilam.
Agrīnās attīstības izvērtējums tiek veikts pie ģimenes ārsta. Atbilstoši BTAL likumprojekta pārejas noteikumiem plānots izmēģinājuma projekts un tā ietvaros plānots nodrošināt ĀP lietotāja sesijas nodošanu uz RAVIS, izmantojot vienotās pieteikšanās moduli, ĀP autorizācijas datu (amats, specialitāte, ārstniecības iestāde) un bērna identifikācijas datu nodošanu uz RAVIS, izmantojot datu šifrēšanu.
[1] Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (Nr.1175/Lp14).
Veselības ministrija sadarbībā ar nozares ekspertiem secinājusi, ka E-veselības sistēmā medicīniskajos dokumentos "Karte pacientam ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem" iekļautā informācija ir nepilnīga, jo to nesniedz visas ārstniecības iestādes, kurās tiek nodrošināti veselības aprūpes pakalpojumi pacientiem ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem, tāpēc šī informācija neatspoguļo faktisko saslimstības un slimību izplatību un līdz ar to, nav izmantojama politikas plānošanā un oficiālās statistikas nodrošināšanā. Ņemot vērā, ka precīzu statistiku par pacientiem ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem ir iespējams iegūt no citiem datiem, neveidojot jaunas sistēmas vai reģistrus, bet tos iegūstot no ikdienas praksē jau izmantotām datu ievades sistēmām, tika pieņemts lēmums atteikties no medicīniskā dokumenta "Karte pacientam ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem" turpmākas aizpildīšanas, iesniegšanas un uzkrāšanas E-veselības sistēmā, kā arī 2026.gada 9.jūnijā pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.323 "Grozījumi Ministru kabineta 2008. gada 15. septembra noteikumos Nr. 746 "Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība", kas paredz izmaiņas statistikas informācijas apkopošanas kārtībā par pacientiem ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem, atsakoties no datu apkopošanas noteiktu slimību slimojošu pacientu reģistrā. Vienlaikus reģistra datu pieejamība E-veselības sistēmā personām, kurām ir diagnosticēti psihiski un uzvedības traucējumi kādā no aktualitāti zaudējušiem dzīves periodiem, nepamatoti un diskriminējoši liedza pacientiem iespēju pretendēt uz nodarbinātību noteiktās profesijās/amatos, vai nokārtot autovadītāja apliecības saņemšanai nepieciešamo veselības pārbaudi.
2. Šobrīd Ministru kabineta noteikumu Nr. 134 32.2 punkts paredz, ka persona iesniegumu par citas personas deleģēšanu piekļuvei saviem datiem e-veselības sistēmā vai šāda deleģējuma atsaukšanu iesniedz klātienē Centrā vai nosūta pa pastu notariāli apliecinātas pilnvaras veidā. Spēkā esošais regulējums būtiski ierobežo iedzīvotāju iespējas ērti un efektīvi izmantot minēto pakalpojumu, jo Centrs atrodas tikai Rīgā, Lāčplēša ielā 70A. Vienlaikus reģionālu Centra filiāļu izveide nebūtu lietderīga, ņemot vērā jau pieejamo valsts pārvaldes klientu apkalpošanas infrastruktūru. Lai nodrošinātu pakalpojuma pieejamību un uzlabotu tā sasniedzamību iedzīvotājiem, grozījumu projekts paredz iespēju attiecīgos iesniegumus iesniegt gan Nacionālā veselības dienesta (turpmāk – NVD) klientu apkalpošanas centros, kas atrodas Rīgā, Jelgavā, Kuldīgā, Daugavpilī un Smiltenē, gan Valsts un pašvaldību vienotajos klientu apkalpošanas centros visā Latvijas teritorijā. Valsts un pašvaldību vienotie klientu apkalpošanas centri saņemtos iesniegumus pārsūtīs Centram turpmākai apstrādei, savukārt NVD, pamatojoties uz saņemtajiem iesniegumiem, nodrošinās attiecīgo datu ievadi vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā (e-veselības sistēmā).
3. Saeimā tiek izstrādāti un 2026.gada 23.jūlijā 2.lasījumā pieņemti grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (turpmāk - BTAL likumprojekts),[1] kas paredz tiesisko pamatu Vienotās risku analīzes un vadības informācijas sistēmas (turpmāk – RAVIS) izveidei. Tāpat tiek izstrādāti grozījumi Pacientu tiesību likuma (turpmāk – PTL likumprojekts) 10.panta (5)2 daļas 1.punktā, paredzot ārstniecības personu (turpmāk - ĀP) tiesības apstrādāt pacientu datus, tajā skaitā E-veselības sistēmā savlaicīgai bērna attīstības risku identificēšanai un, lai rekomendētu individuālajām vajadzībām atbilstošus veselības aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumus, kā arī atbalsta pasākumus izglītības iestādē.
BTAL likumprojektu plānots papildināt ar 56.1panta pirmo daļu, kas noteiks RAVIS mērķus:
1) nodrošināt iespēju savlaicīgi identificēt bērnu attīstības riskus, veicot bērna agrīnās attīstības izvērtējumu profilaktiskās apskates ietvaros un bērna speciālo vajadzību izvērtējumu pirmsskolas izglītības programmas apguvē;
2) sekmēt bērna individuālām vajadzībām atbilstošu veselības aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, kā arī atbalsta pasākumu izglītības iestādēs plānošanu un sniegšanu;
3) nodrošināt informācijas apmaiņu starp ārstniecības personām, izglītības iestādēm un bērna vecākiem (likumiskajiem pārstāvjiem)."
Tāpat BTAL likumprojektu plānots papildināt ar:
56.1 panta otro daļu, kas nosaka deleģējumu Ministru kabinetam (turpmāk – MK) noteikumu izdošanai par RAVIS saturu, darbības, uzturēšanas un aktualizācijas kārtību, sistēmas lietotāju tiesības un pienākumus, datu kategorijas un veidus, personas datu apstrādes noteikumus, datu pieejamības un aprites kārtību. Savukārt, pārejas noteikumu 58.punkts noteiks izdot BTAL likumprojekta 56.1 panta otrajā daļā minētos noteikumus līdz 2026.gada 30.septembrim.
PTL likumprojekta 10. panta (5)2 daļas 1. punktā izteikts jaunā redakcijā, nosakot ĀP (tajā skaitā ārstniecības atbalsta personai) šādus datu apstrādes mērķus:
- ārstniecības mērķu sasniegšanai;
- veselības aprūpes kvalitātes izvērtēšanai ārstniecības iestādes veselības aprūpes kvalitātes uzraudzības sistēmas ietvaros;
- pacienta dzīvībai vai veselībai nodarītā kaitējuma izvērtēšanai;
- savlaicīgai bērna attīstības risku identificēšanai un lai rekomendētu individuālajām vajadzībām atbilstošus veselības aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumus, kā arī atbalsta pasākumus izglītības iestādē."
Atbilstoši Ārstniecības likuma 78.panta otrajai daļai Ministru kabinets nosaka veselības informācijas sistēmas pārzini, veselības informācijas sistēmā glabājamos datus un to apstrādes kārtību, kā arī datu izsniegšanas kārtību. Tādējādi ņemot vērā Pacientu tiesību likuma 10.panta (5)2 daļas 1.punktā izmaiņas nepieciešamas veikt MK noteikumos Nr.134 nosakot E-veselības sistēmā glabājamo datu apstrādes kārtību, kā arī datu izsniegšanas kārtību ĀP, kurām saskaņā ar PTL 10.panta (5)2 daļu 1.punktu ir tiesības apstrādāt pacientu datus, kā arī apjomu, kādā dažādās ĀP ir tiesīgas apstrādāt pacientu datus E-veselības sistēmā, piekļuves ierobežojumus. Tāpat E-veselības sistēmā tiek nodrošināts lietotāju darbību auditācija un sasaiste starp lietotāju un apstrādāto (arī skatīto, ievadīto un rediģēto) informāciju.
Ministru kabineta 2006. gada 4. aprīļa noteikumi Nr. 265 "Medicīnisko dokumentu lietvedības kārtība" 51.pielikums nosaka bērna medicīniskās kartes veidlapu (Nr. 026/u), kas paredzēta iesniegšanai izglītības iestādē vai bērnu aprūpes iestādē. Šo dokumentu pašlaik pilda attiecīgie ambulatoro iestāžu ĀP atbilstoši profilam.
Agrīnās attīstības izvērtējums tiek veikts pie ģimenes ārsta. Atbilstoši BTAL likumprojekta pārejas noteikumiem plānots izmēģinājuma projekts un tā ietvaros plānots nodrošināt ĀP lietotāja sesijas nodošanu uz RAVIS, izmantojot vienotās pieteikšanās moduli, ĀP autorizācijas datu (amats, specialitāte, ārstniecības iestāde) un bērna identifikācijas datu nodošanu uz RAVIS, izmantojot datu šifrēšanu.
[1] Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (Nr.1175/Lp14).
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1.Noteikumos Nr.134 noteiktais pienākums ārstniecības iestādēm iesniegt E-veselības sistēmā 7.12.apakšpunktā minētajā medicīniskajā dokumentā "Karte pacientam ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem" norādītos datus ir zaudējis aktualitāti, jo ar 2026.gada 9.jūnijā apstiprinātajiem grozījumiem Nr.323 Ministru kabineta 2008.gada 15.septembra noteikumos Nr.746 "Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība" tiek mainīta oficiālās statistikas iegūšanas kārtība par pacientiem ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem.
Risinājuma apraksts
1.Grozījumi no MK noteikumiem Nr.134 svītro šo noteikumu 7.12. apakšpunktu un secīgi arī 12.pielikumu "Karte pacientam ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem", vienlaikus noteikumi noteic, kad minētie dati tiek arhivēti un nodoti Latvijas Nacionālajam arhīvam (turpmāk – LNA), kā arī noteikumi noteic, ka attiecīgie dati tiks padarīti nepieejami e-veselības sistēmā no noteikumu grozījumu spēkā stāšanās brīža līdz datu nodošanai LNA.
Problēmas apraksts
2. MK noteikumu Nr.134 32.2 apakšpunkts paredz, ka persona iesniegumu par citas personas deleģēšanu piekļuvei saviem ar veselību saistītajiem personas datiem klātienē vai notariāli apliecinātu pilnvaru pa pastu iesniedz Centrā. Noteikumi šī brīža redakcijā samazina personas iespējas saņemt pakalpojumu, jo Centrs atrodas Rīgā, Lāčplēša ielā 70A, LV-1011, un pakalpojums reģionāli nav pieejams.
Risinājuma apraksts
2. Lai pakalpojumu padarītu iedzīvotājiem pieejamāku arī Latvijas reģionos, grozījumu projekts paredz, ka iesniegumus iedzīvotājs var iesniegt gan NVD Klientu apkalpošanas centros (kas izvietoti Rīgā, Jelgavā, Kuldīgā, Daugavpilī un Smiltenē), gan Valsts un pašvaldību vienotajos klientu apkalpošanas centros visā Latvijas teritorijā, gan Centrā, taču datu apstrādātājs un ievadītājs E-veselības sistēmā ir Centrs un NVD.
Problēmas apraksts
3. Ņemot vērā 2026.gada 23.jūlijā 2.lasījumā Saeimā pieņemto BTAL likumprojektu un PTL likumprojektu, MK noteikumu Nr.134 nav noteikta datu apstrādes kārtība un apjoms, kādā ĀP apstrādā pacientu (bērnu) datus, lai veiktu savlaicīgu bērna attīstības risku identificēšanu un lai rekomendētu individuālajām vajadzībām atbilstošus veselības aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumus, kā arī atbalsta pasākumus izglītības iestādē.
Risinājuma apraksts
3. Grozījumi nosaka tiesisko un tehnisko kārtību, kādā ģimenes ārsti var izmantot veselības informācijas sistēmā (e-veselības sistēmā) uzkrātos datus bērnu attīstības risku agrīnai identificēšanai atbilstoši Pacientu tiesību likuma projekta 10. panta (5)2 daļas 1. punktā d) apakšpunktā noteiktā mērķa sasniegšanai, nodrošinot informācijas apmaiņu ar vienotas risku analīzes un vadības informācijas sistēmu RAVIS. Vienlaikus grozījumi veikti, atbilstoši BTAL likumprojekta pārejas noteikumiem, lai īstenotu izmēģinājuma projektu un tā ietvaros nodrošinātu ĀP lietotāja sesijas nodošanu uz RAVIS. Šim nolūkam tiek paredzēta e-veselības sistēmas integrācija ar RAVIS sistēmu, nodrošinot nepieciešamo datu nodošanu pēc ārstniecības personas autorizēta pieprasījuma.
Grozījumi paredz, ka, ģimenes ārstam veicot bērna datu apstrādi atbilstoši noteikumu 27.3 punktā noteiktajam mērķim (lai savlaicīgi identificētu bērna attīstības risku un lai rekomendētu individuālajām vajadzībām atbilstošus veselības aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumus, kā arī atbalsta pasākumus izglītības iestādē), e-veselības sistēma uz RAVIS sistēmu nodod ārstniecības personas autentifikācijas un autorizācijas sesijas datus, kā arī attiecīgā bērna identifikācijas datus. Tas nodrošinās efektīvu datu apmaiņu starp informācijas sistēmām un atbalstīs savlaicīgu bērnu attīstības risku izvērtēšanu
Grozījumi paredz, ka, ģimenes ārstam veicot bērna datu apstrādi atbilstoši noteikumu 27.3 punktā noteiktajam mērķim (lai savlaicīgi identificētu bērna attīstības risku un lai rekomendētu individuālajām vajadzībām atbilstošus veselības aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumus, kā arī atbalsta pasākumus izglītības iestādē), e-veselības sistēma uz RAVIS sistēmu nodod ārstniecības personas autentifikācijas un autorizācijas sesijas datus, kā arī attiecīgā bērna identifikācijas datus. Tas nodrošinās efektīvu datu apmaiņu starp informācijas sistēmām un atbalstīs savlaicīgu bērnu attīstības risku izvērtēšanu
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Iedzīvotāji
- Ārstniecības personas
- Iedzīvotāji, kuri neizmanto digitālos rīkus vai tie nav pieejami
Ietekmes apraksts
Iedzīvotāji
Grozījumi paredz atcelt prasību par medicīniskā dokumenta "Karte pacientiem ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem" apstrādi un datu pieejamības nodrošināšanu e-veselības sistēmā. Grozījumu pamatā ir reģistra datu nepieejamība e-veselības sistēmā, kas bieži personām, kurām ir diagnosticēti psihiski un uzvedības traucējumi kādā no akutalitāti zaudējušiem dzīves periodiem, nepamatoti un diskriminējoši liedza iespēju pretendēt uz darbu noteiktā profesijā/amatā, vai nokārtot autovadītāja apliecības saņemšanai nepieciešamo veselības pārbaudi (jo reģistra informācija e-veselības sistēmā bija pieejama par visiem reģistrētajiem psihiskās veselības stāvokļiem kādā no dzīves posmiem - arī tādiem datiem, kas šobrīd nav aktuāli, piemēram, par bērnībā konstatētiem pārejošiem traucējumiem vai par pārejošiem traucējumiem saistībā ar adaptācijas grūtībām pēc tuvinieku zaudējumiem, šķiršanās procesiem, darba grūtībām). Atceļot prasību par medicīniskā dokumenta "Karte pacientiem ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem"apstrādi un datu pieejamību, tiks mazināta stigmatizācija pret kvalitatīvu ārstniecības pakalpojumu saņemšanu valsts ārstniecības iestādēs un uzlaboti iedzīvotāju psihiskās veselības rādītāji.
Īstenojot pilotprojekta par bērna attīstības risku identificēšanu, tiks nodrošināta rekomendāciju izstrāde bērniem līdz 6 gadu vecumam par veselības aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumiem, kā arī izglītības programmas nodrošinājumu atbilstoši individuālajām vajadzībām.
Ārstniecības personas
Nodrošinot integrāciju datu apmaiņā starp E-veselību un Vienotas risku analīzes un vadības informācijas sistēmu, īstenojot pilotprojekta par bērna attīstības risku identificēšanu, tiks nodrošināta ĀP pārslēgšanās un datu apmaiņa starp abām valsts informācijas sistēmām, atvieglojot ĀP darbu pilotprojekta ietvaros.
Iedzīvotāji, kuri neizmanto digitālos rīkus vai tie nav pieejami
Grozījumi paredz, ka iesniegumu par citas personas deleģēšanu piekļuvei saviem ar veselību saistītajiem personas datiem klātienē vai notariāli apliecinātu pilnvaru pa pastu var iesniegt arī NVD Klientu apkalpošanas centros (kas izvietoti Rīgā, Jelgavā, Kuldīgā, Daugavpilī un Smiltenē), kā arī Valsts un pašvaldību vienotajos klientu apkalpošanas centros visā Latvijas teritorijā, kā arī Centrā, taču datu apstrādātājs un ievadītājs E-veselības sistēmā ir Centrs un NVD. Līdz ar to tiek uzlabota pakalpojuma pieejamība reģionos.
Grozījumi paredz atcelt prasību par medicīniskā dokumenta "Karte pacientiem ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem" apstrādi un datu pieejamības nodrošināšanu e-veselības sistēmā. Grozījumu pamatā ir reģistra datu nepieejamība e-veselības sistēmā, kas bieži personām, kurām ir diagnosticēti psihiski un uzvedības traucējumi kādā no akutalitāti zaudējušiem dzīves periodiem, nepamatoti un diskriminējoši liedza iespēju pretendēt uz darbu noteiktā profesijā/amatā, vai nokārtot autovadītāja apliecības saņemšanai nepieciešamo veselības pārbaudi (jo reģistra informācija e-veselības sistēmā bija pieejama par visiem reģistrētajiem psihiskās veselības stāvokļiem kādā no dzīves posmiem - arī tādiem datiem, kas šobrīd nav aktuāli, piemēram, par bērnībā konstatētiem pārejošiem traucējumiem vai par pārejošiem traucējumiem saistībā ar adaptācijas grūtībām pēc tuvinieku zaudējumiem, šķiršanās procesiem, darba grūtībām). Atceļot prasību par medicīniskā dokumenta "Karte pacientiem ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem"apstrādi un datu pieejamību, tiks mazināta stigmatizācija pret kvalitatīvu ārstniecības pakalpojumu saņemšanu valsts ārstniecības iestādēs un uzlaboti iedzīvotāju psihiskās veselības rādītāji.
Īstenojot pilotprojekta par bērna attīstības risku identificēšanu, tiks nodrošināta rekomendāciju izstrāde bērniem līdz 6 gadu vecumam par veselības aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumiem, kā arī izglītības programmas nodrošinājumu atbilstoši individuālajām vajadzībām.
Ārstniecības personas
Nodrošinot integrāciju datu apmaiņā starp E-veselību un Vienotas risku analīzes un vadības informācijas sistēmu, īstenojot pilotprojekta par bērna attīstības risku identificēšanu, tiks nodrošināta ĀP pārslēgšanās un datu apmaiņa starp abām valsts informācijas sistēmām, atvieglojot ĀP darbu pilotprojekta ietvaros.
Iedzīvotāji, kuri neizmanto digitālos rīkus vai tie nav pieejami
Grozījumi paredz, ka iesniegumu par citas personas deleģēšanu piekļuvei saviem ar veselību saistītajiem personas datiem klātienē vai notariāli apliecinātu pilnvaru pa pastu var iesniegt arī NVD Klientu apkalpošanas centros (kas izvietoti Rīgā, Jelgavā, Kuldīgā, Daugavpilī un Smiltenē), kā arī Valsts un pašvaldību vienotajos klientu apkalpošanas centros visā Latvijas teritorijā, kā arī Centrā, taču datu apstrādātājs un ievadītājs E-veselības sistēmā ir Centrs un NVD. Līdz ar to tiek uzlabota pakalpojuma pieejamība reģionos.
Juridiskās personas
- Valsts un pašvaldību vienotie klientu apkalpošanas centri
- Nacionālā veselības dienesta Klientu apkalpošanas centri
- Ārstniecības iestādes
Ietekmes apraksts
Ārstniecības iestādes
Ārstniecības iestādēm tiek atcelts pienākums E-veselības sistēmā iesniegt medicīnisko dokumentu "Karte pacientiem ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem". Tādējādi tiek samazināts administratīvais slogs ārstniecības iestādēm, jo turpmāk vairs nebūs jāaizpilda un jāiesniedz minētais medicīniskais dokuments.
Nacionālā veselības dienesta Klientu apkalpošanas centri
Grozījumi paredz, ka iedzīvotāji iesniegumu par citas personas deleģēšanu piekļuvei saviem ar veselību saistītajiem personas datiem klātienē vai notariāli apliecinātu pilnvaru pa pastu var iesniegt arī NVD Klientu apkalpošanas centros (kas izvietoti Rīgā, Jelgavā, Kuldīgā, Daugavpilī un Smiltenē), kā arī Valsts un pašvaldību vienotajos klientu apkalpošanas centros visā Latvijas teritorijā, kā arī Centrā, taču datu apstrādātājs un ievadītājs E-veselības sistēmā ir Centrs un NVD. Līdz ar to NVD klientu apkalpošanas Centriem, apliecinot personas identitāti un saņemot iedzīvotāju iesniegumus un tam pievienotos dokumentus, saņemtie iesniegumi būs jāievada e-veselības sistēmā.
Valsts un pašvaldību vienotie klientu apkalpošanas centri
Grozījumi paredz, ka iedzīvotāji iesniegumu par citas personas deleģēšanu piekļuvei saviem ar veselību saistītajiem personas datiem klātienē vai notariāli apliecinātu pilnvaru pa pastu var iesniegt arī Valsts un pašvaldību vienotajos klientu apkalpošanas centros visā Latvijas teritorijā. Līdz ar to Valsts un pašvaldību vienotie klientu apkalpošanas centri pēc personas identitātes pārbaudes iesniegumus un tam pievienotos dokumentus nodos Centram turpmākai apstrādei un datu ievadīšanai e-veselības sistēmā.
Ārstniecības iestādēm tiek atcelts pienākums E-veselības sistēmā iesniegt medicīnisko dokumentu "Karte pacientiem ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem". Tādējādi tiek samazināts administratīvais slogs ārstniecības iestādēm, jo turpmāk vairs nebūs jāaizpilda un jāiesniedz minētais medicīniskais dokuments.
Nacionālā veselības dienesta Klientu apkalpošanas centri
Grozījumi paredz, ka iedzīvotāji iesniegumu par citas personas deleģēšanu piekļuvei saviem ar veselību saistītajiem personas datiem klātienē vai notariāli apliecinātu pilnvaru pa pastu var iesniegt arī NVD Klientu apkalpošanas centros (kas izvietoti Rīgā, Jelgavā, Kuldīgā, Daugavpilī un Smiltenē), kā arī Valsts un pašvaldību vienotajos klientu apkalpošanas centros visā Latvijas teritorijā, kā arī Centrā, taču datu apstrādātājs un ievadītājs E-veselības sistēmā ir Centrs un NVD. Līdz ar to NVD klientu apkalpošanas Centriem, apliecinot personas identitāti un saņemot iedzīvotāju iesniegumus un tam pievienotos dokumentus, saņemtie iesniegumi būs jāievada e-veselības sistēmā.
Valsts un pašvaldību vienotie klientu apkalpošanas centri
Grozījumi paredz, ka iedzīvotāji iesniegumu par citas personas deleģēšanu piekļuvei saviem ar veselību saistītajiem personas datiem klātienē vai notariāli apliecinātu pilnvaru pa pastu var iesniegt arī Valsts un pašvaldību vienotajos klientu apkalpošanas centros visā Latvijas teritorijā. Līdz ar to Valsts un pašvaldību vienotie klientu apkalpošanas centri pēc personas identitātes pārbaudes iesniegumus un tam pievienotos dokumentus nodos Centram turpmākai apstrādei un datu ievadīšanai e-veselības sistēmā.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Valsts un pašvaldību vienotie klientu apkalpošanas centri
Nacionālā veselības dienesta Klientu apkalpošanas centri
Ārstniecības iestādes
samazinās
Vērtības nozīme:
-7,89
Pamatojoties uz ārstniecības personu sniegtajiem datiem, pacienta karte pacientiem ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem aizņem vidēji 30 minūšu darbu. Tāpat ārstniecības personas norādījušas, ka karti aizpilda medicīnas māsa.
Pieņemot, ka medicīnas māsas vidējās darba devēja izmaksas (vienas stundas darbaspēka izmaksas pēc CSP datiem veselības un sociālās aprūpes nozarē ir 15,79 euro) ir 15,79 euro, administratīvā sloga izmaksas sasniedz aptuveni 7,89 euro par 1 kartes aizpildīšanu.
11 953,00
Kopējais izrakstīto pacienta ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem
karšu skaits gadā ir vidēji 11953 kartes (2022.gadā – 14453; 2023.gadā – 13937; 2024.gadā – 7470 kartes). Datu avots: LDVC sniegtie nepersonalizētie dati SPKC Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistram (02.07.2026.)
1
Ņemot vērā, ka statistikas dati ir pieejami par vidējo karšu skaitu gadā, taču nav noteikts, vai pacientam tikušas izrakstītas vairākas kartes, ja notikusi atkārtota hospitalizēšana, ārstēšanas epizodes vai statusa izmaiņas, tiek pieņemts, ka subjektu skaits ir 1.
1,0
Ņemot vērā, ka statistikas dati ir pieejami par vidējo karšu skaitu gadā, taču nav noteikts, vai pacientam tikušas izrakstītas vairākas kartes, ja notikusi atkārtota hospitalizēšana, ārstēšanas epizodes vai statusa izmaiņas, tiek pieņemts, ka arī reizes gadā ir 1.
94 309,17
Grozījumu projekta 1.26.punkts, kas paredz papildināt Noteikumus ar 62.punktu šādā redakcijā:
"62. Centrs nodrošina šo noteikumu 7.12.apakšpunktā minēto vēsturisko datu uzglabāšanu veselības informācijas sistēmas arhīvā līdz to nodošanai Latvijas Nacionālajam arhīvam saskaņā ar Arhīvu likumu. Minēto datu glabāšanai netiek piemērots šo noteikumu 3.2.1. apakšpunktā noteiktais termiņš.";
Grozījumu projekta 1.27.punkts, kas paredz papildināt Noteikumus ar 63. punktu šādā redakcijā:
"63. Līdz ar šo noteikumu spēkā stāšanās dienu līdz brīdim, kad tiek pabeigta šo noteikumu 62. punktā minēto datu nodošana Latvijas Nacionālajam arhīvam Centrs veselības informācijas sistēmā šos datus padara nepieejamus visiem veselības informācijas sistēmas lietotājiem;
Kopā
94 309,17
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Patērētais laiks - stundās
Aprēķinu skaidrojums
Iedzīvotāji
Ārstniecības personas
Iedzīvotāji, kuri neizmanto digitālos rīkus vai tie nav pieejami
samazinās
Vērtības nozīme:
-24,50
Grozījumu rezultātā iedzīvotājiem, kuri vēlas deleģēt citai personai tiesības piekļūt E-veselības sistēmā uzkrātajiem veselības datiem vai atsaukt iepriekš piešķirtu deleģējumu, samazināsies ar pakalpojuma saņemšanu saistītās izmaksas. Līdz šim iesnieguma iesniegšanai bija jāvēršas Latvijas Digitālās veselības centrā Rīgā, lai gan praksē iedzīvotāji ar šādiem iesniegumiem bieži vērsās arī Nacionālajā veselības dienestā. Turpmāk iesniegumu būs iespējams iesniegt jebkurā Vienotajā valsts un pašvaldību klientu apkalpošanas centrā vai Nacionālā veselības dienesta reģionālajā klientu apkalpošanas centrā. Pieņemot, ka vidējais attālums no Latvijas reģioniem līdz Rīgai ir 150 km vienā virzienā jeb 300 km turp un atpakaļ, savukārt līdz tuvākajam klientu apkalpošanas centram 20 km vienā virzienā jeb 40 km turp un atpakaļ, kā arī pieņemot privātā transportlīdzekļa ekspluatācijas izmaksas 0,15 euro par kilometru (aprēķinātas, izmantojot publiski pieejamus auto ekspluatācijas izmaksu kalkulatorus), viena brauciena izmaksas uz Rīgu veido aptuveni 45 euro, bet uz tuvāko klientu apkalpošanas centru – aptuveni 6 euro. Tādējādi viena iesnieguma iesniegšanas gadījumā iedzīvotāja transporta izmaksu ietaupījums var sasniegt aptuveni 39 euro. Aprēķins balstīts uz pieņēmumu, ka klātienes pakalpojumu visbiežāk izmanto personas, kuras neizmanto elektroniskās identifikācijas līdzekļus vai digitālos pakalpojumus, tostarp gados vecāki iedzīvotāji, kuri pakalpojuma saņemšanai izmanto privāto transportlīdzekli. Savukārt, pieņemot, ka persona nokļūšanai uz pakalpojuma saņemšanas vietu izmanto sabiedrisko transportu, vidējās izmaksas braucienam uz Rīgu un atpakaļ ir aptuveni 16 euro (aptuveni 8 euro vienā virzienā 150 km attālumam). Ja persona dodas uz tuvāko reģionālo klientu apkalpošanas centru, kas atrodas 20–40 km attālumā, biļetes izmaksas vienā virzienā ir aptuveni 3 euro, attiecīgi brauciens turp un atpakaļ izmaksā aptuveni 6 euro. Šādā gadījumā transporta izmaksu ietaupījums sasniedz aptuveni 10 euro. Aprēķinot vidējo ietaupījumu, ņemot vērā abus pārvietošanās veidus, iedzīvotāja izmaksu samazinājums ir aptuveni 24,5 euro par vienu iesniegumu euro.
296
Nacionālā veselības dienesta klātienē apstrādāto iesniegumu skaits, lai deleģētu citai personai tiesības piekļūt saviem E-veselības sistēmā uzkrātajiem veselības datiem vai atsauktu iepriekš piešķirtu deleģējumu: 2026.gada 1. pusgads – 175; 2025.gadā - vidēji 254; 2024.gadā - vidēji 250; 2023. gadā vidēji ir saņemti 330. Vidējais klātienē saņemtais iesniegumu skaits ir 296 iesniegumi
1,0
Tiek pieņemts, ka 1 persona iesniedz vienu iesniegumu gadā.
7 252,00
Grozījumu projekta 1.17.punkts, kas paredz izteikt 32.21.1. apakšpunktu šādā redakcijā:
"32.21.1. uzrādot personu apliecinošu dokumentu, iesniegt klātienē Nacionālajā veselības dienestā vai valsts un pašvaldību vienotajā klientu apkalpošanas centrā papīra formātā parakstītu iesniegumu, kurā iekļauta šo noteikumu 32.3 punktā norādītā informācija;";
un
11.2.punktu izsakot šādā redakcijā "11.2 Nacionālais veselības dienests – aktuālos šo noteikumu 6.15., 6.16. un 6.16.1 apakšpunktā norādītos datus, kā arī 6.14.5.apakšpunkta datus, kas saņemti atbilstoši 32.2 prim punktam"
Kopā
7 252,00
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme vai dokumentu sagatavošanas un iesniegšanas izdevumi - euro
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Izlietotie naudas līdzekļi - euro
Aprēķinu skaidrojums
Iedzīvotāji
Ārstniecības personas
Iedzīvotāji, kuri neizmanto digitālos rīkus vai tie nav pieejami
Kopā
0,00
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2026
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2027
2028
2029
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Izmaksu izklāsts par e-veselības sistēmas integrāciju ar RAVIS sistēmu (Bērnu agrīnas attīstības skrīninga instrumentu komplekts (BAASIK) 1 līdz 6 gadus veciem bērniem) tiks iekļauts Valsts kancelejas izstrādātājos Ministru kabineta noteikumos par Vienotās risku analīzes un vadības informācijas sistēmas bērnu attīstības vajadzību atbalstam darbību. Sistēmu integrāciju izstrāde tiek finansēta no ES fondu 4.3.6.8.pasākuma "IKT sistēmu modernizācija labākas bērnu tiesību aizsardzības sistēmas nodrošināšanai" projekta līdzekļiem.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 2008.gada 15. septembra noteikumi Nr.746 "Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība"
Pamatojums un apraksts
Grozījumu projekta un Ministru kabineta 2008. gada 15. septembra noteikumu Nr. 746 "Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība" saistība skaidrojama ar izmaiņām informācijas iegūšanas un apkopošanas kārtībā par pacientiem ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem.
Atbildīgā institūcija
Veselības ministrija
4.1.2. Ministru kabineta noteikumi par vienotās risku analīzes un vadības informācijas sistēmas bērnu attīstības vajadzību atbalstam darbību (izstrādā Valsts kanceleja)
Pamatojums un apraksts
MK noteikumi par vienotās risku analīzes un vadības informācijas sistēmas bērnu attīstības vajadzību atbalstam darbību detalizēti atspoguļos sistēmā apstrādājamos datus un sadarbību ar citām sistēmām, tai skaitā e-veselību
Atbildīgā institūcija
Valsts kanceleja
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Nacionālais veselības dienests, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Digitālās veselības centrs”, Slimību profilakses un kontroles centrs, Nacionālais psihiskās veselības centrsNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Nacionālais veselības dienests
- Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Digitālās veselības centrs”
- Valsts un pašvaldību vienotie klientu apkalpošanas centri
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
-
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
-
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Nacionālā veselības dienesta Klientu apkalpošanas centri
Grozījumi paredz, ka iedzīvotāji iesniegumu par citas personas deleģēšanu piekļuvei saviem ar veselību saistītajiem personas datiem klātienē vai notariāli apliecinātu pilnvaru pa pastu var iesniegt arī NVD Klientu apkalpošanas centros (kas izvietoti Rīgā, Jelgavā, Kuldīgā, Daugavpilī un Smiltenē), taču datu apstrādātājs un ievadītājs E-veselības sistēmā ir Centrs vai NVD. Līdz ar to NVD klientu apkalpošanas Centriem, apliecinot personas identitāti un saņemot iedzīvotāju iesniegumus un tam pievienotos dokumentus, saņemtie iesniegumi būs jāievada e-veselības sistēmā. Iepriekš minēto iesniegumu iesniegšana un apstrāde ievadei e-veselības sistēmā NVD klientu apkalpošanas centros tiks veikta esošo pakalpojumu un budžeta ietvaros.
Valsts un pašvaldību vienotie klientu apkalpošanas centri
Grozījumi paredz, ka iedzīvotāji iesniegumus par citas personas deleģēšanu piekļuvei saviem ar veselību saistītajiem personas datiem klātienē vai notariāli apliecinātu pilnvaru pa pastu var iesniegt arī Valsts un pašvaldību vienotajos klientu apkalpošanas centros visā Latvijas teritorijā - grozījums stājas spēkā pēc tam, kad attiecīgais pakalpojums ir iekļauts valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru sniegto pakalpojumu klāstā. Līdz ar to Valsts un pašvaldību vienotie klientu apkalpošanas centri pēc personas identitātes pārbaudes iesniegumus un tam pievienotos dokumentus nodos Centram turpmākai apstrādei un datu ievadīšanai e-veselības sistēmā.
Grozījumi paredz, ka iedzīvotāji iesniegumu par citas personas deleģēšanu piekļuvei saviem ar veselību saistītajiem personas datiem klātienē vai notariāli apliecinātu pilnvaru pa pastu var iesniegt arī NVD Klientu apkalpošanas centros (kas izvietoti Rīgā, Jelgavā, Kuldīgā, Daugavpilī un Smiltenē), taču datu apstrādātājs un ievadītājs E-veselības sistēmā ir Centrs vai NVD. Līdz ar to NVD klientu apkalpošanas Centriem, apliecinot personas identitāti un saņemot iedzīvotāju iesniegumus un tam pievienotos dokumentus, saņemtie iesniegumi būs jāievada e-veselības sistēmā. Iepriekš minēto iesniegumu iesniegšana un apstrāde ievadei e-veselības sistēmā NVD klientu apkalpošanas centros tiks veikta esošo pakalpojumu un budžeta ietvaros.
Valsts un pašvaldību vienotie klientu apkalpošanas centri
Grozījumi paredz, ka iedzīvotāji iesniegumus par citas personas deleģēšanu piekļuvei saviem ar veselību saistītajiem personas datiem klātienē vai notariāli apliecinātu pilnvaru pa pastu var iesniegt arī Valsts un pašvaldību vienotajos klientu apkalpošanas centros visā Latvijas teritorijā - grozījums stājas spēkā pēc tam, kad attiecīgais pakalpojums ir iekļauts valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru sniegto pakalpojumu klāstā. Līdz ar to Valsts un pašvaldību vienotie klientu apkalpošanas centri pēc personas identitātes pārbaudes iesniegumus un tam pievienotos dokumentus nodos Centram turpmākai apstrādei un datu ievadīšanai e-veselības sistēmā.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Jā
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Bērnu attīstības risku agrīnais identificēšanas rīka izveide atbilst NAP2027 prioritātei "Stipras ģimenes, veseli un aktīvi cilvēki", rīcības virzienam [181] "Uz cilvēku centrēta veselības aprūpe", veicinot agrīnu bērnu attīstības risku identificēšanu, savlaicīgu rehabilitācijas un izglītības atbalsta pakalpojumu nodrošināšanu.
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Bērnu līdz 6 gadu vecumam pilotprojekta par bērna attīstības risku identificēšanu sniegs iespēju saņemt rekomendācijas par veselības aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumiem, kā arī izglītības programmas nodrošinājumu atbilstoši individuālajām vajadzībām.
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Grozījumi paredz atcelt prasību par medicīniskā dokumenta "Karte pacientiem ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem" apstrādi un datu pieejamības nodrošināšanu e-veselības sistēmā. Grozījumu pamatā ir reģistra datu nepieejamība e-veselības sistēmā, kas bieži personām, kurām ir diagnosticēti psihiski un uzvedības traucējumi kādā no aktualitāti zaudējušiem dzīves periodiem, nepamatoti un diskriminējoši liedza iespēju pretendēt uz darbu noteiktā profesijā/amatā, vai nokārtot autovadītāja apliecības saņemšanai nepieciešamo veselības pārbaudi, jo reģistra informācija e-veselības sistēmā bija pieejama par visiem reģistrētajiem psihiskās veselības stāvokļiem kādā no dzīves posmiem - arī tādiem datiem, kas šobrīd nav aktuāli.
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Grozījumi paredz atcelt aktualitāti zaudējušu datu (medicīniskais dokuments "Karte pacientam ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem") turpmāku apstrādi E-veselības sistēmā.
Īstenojot pilotprojektu bērnu līdz 6 gadu vecumam attīstības risku identificēšanai, tiks nodrošināta droša un konfidenciāla datu apstrāde atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Pamatojoties uz apstrādātajiem datiem, bērniem un viņu likumiskajiem pārstāvjiem būs iespēja saņemt rekomendācijas par nepieciešamajiem veselības aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumiem, kā arī individuālajām vajadzībām atbilstoša izglītības atbalsta nodrošinājumu, vienlaikus garantējot personas datu aizsardzību un piekļuves kontroli.
Īstenojot pilotprojektu bērnu līdz 6 gadu vecumam attīstības risku identificēšanai, tiks nodrošināta droša un konfidenciāla datu apstrāde atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Pamatojoties uz apstrādātajiem datiem, bērniem un viņu likumiskajiem pārstāvjiem būs iespēja saņemt rekomendācijas par nepieciešamajiem veselības aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumiem, kā arī individuālajām vajadzībām atbilstoša izglītības atbalsta nodrošinājumu, vienlaikus garantējot personas datu aizsardzību un piekļuves kontroli.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi