Anotācija (ex-ante)

PAZIŅOJUMS:
Valsts digitālās attīstības aģentūra informē, ka 07.11.2024 plkst. 22:00-23:59 notiks plānoti tehniskie darbi, kuru laikā var tik traucēta autentifikācija ar visiem autentifikācijas rīkiem.
21-TA-1369: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par apropriācijas pārdali" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Projekts sagatavots, pamatojoties uz Likuma par budžetu un finanšu vadību 9.panta trīspadsmitās daļas 1.punktu un trīspadsmitās trīs prim daļas 3.punktu un Ministru kabineta 2018.gada 17.jūlija noteikumu Nr.421 “Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas” 17.punktu, ņemot vērā informatīvo ziņojumu “Par prognozēto līdzekļu neapguvi un ekonomiju valsts budžeta pamatfunkciju programmās/ apakšprogrammās 2021.gadā” (izskatīts Ministru kabineta 2021.gada 9.novembra sēdē (prot. Nr.74 34.§)).

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Projekts paredz atļaut Kultūras ministrijai 2021.gadā pārdalīt prognozēto līdzekļu ekonomiju sava resora ietvaros, lai nodrošinātu resora aktuālo jautājumu un problēmu risināšanu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Valsts budžeta izpildes procesā regulāri tiek sekots līdzi valsts budžeta izdevumu izpildei, lai atbildīgi un pārdomāti varētu reaģēt situācijā, kad tiek prognozēta piešķirto budžeta līdzekļu ekonomija, ja tos nebūs iespējams līdz gada beigām izlietot atbilstoši sākotnēji plānotajam mērķim. Saskaņā ar Ministru kabineta 2016.gada 13.decembra rīkojumu Nr.769 “Par Latvijas valsts simtgades pasākumu plāna 2017.–2021.gadam īstenošanai piešķirtā valsts budžeta finansējuma sadalījumu” ir apstiprināts Latvijas valsts simtgades pasākumu plāna 2017.–2021.gadam (turpmāk – Plāns) īstenošanai piešķirtā valsts budžeta finansējuma sadalījums. Likumā “Par valsts budžetu 2021.gadam” Latvijas valsts simtgades programmai paredzētais kopējais finansējums ir 4 773 491 euro.

Kultūras ministrija budžeta izpildes analīzes procesā konstatēja, ka budžeta apakšprogrammā 22.12.00 “Latvijas valsts simtgades programma” plānoto pasākumu izpilde ir paredzama par 420 412 euro mazāka nekā sākotnēji plānots. Ņemot vērā Covid-19 pandēmijas dēļ valstī ieviestos ierobežojumus, programmas „Latvijas skolas soma” izglītības iestāžu dibinātājiem piešķirtie līdzekļi netika izmantoti pilnā apmērā un pēc pārskatu iesniegšanas par 2021.gada pirmo pusgadu ir izveidojies atlikums. Vienlaikus Covid-19 pandēmijas dēļ ir ietekmētas norises Plāna izpildē, kas radījis atlikumus lielnotikumu un komunikācijas norišu finansējumā. Kultūras ministrija ir apkopojusi Plāna īstenošanā nepieciešamās izmaiņas un ir sagatavojusi Ministru kabineta rīkojuma projektu „Grozījums Ministru kabineta 2016.gada 13.decembra rīkojumā Nr.769 „Par Latvijas valsts simtgades pasākumu plāna 2017.–2021.gadam īstenošanai piešķirtā valsts budžeta finansējuma sadalījumu””, precizējot Plāna valsts budžeta finansējuma sadalījumu. Rezultātā no valsts budžeta apakšprogrammas 22.12.00 „Latvijas valsts simtgades programma” finansējumu 420 412 euro apmērā ir iespējams novirzīt citu Kultūras ministrijas neatliekamu pasākumu īstenošanai.

Kultūras ministrija, izvērtējot resora aktuālās vajadzības, secināja, ka līdzekļu ekonomiju budžeta apakšprogrammā 22.12.00 “Latvijas valsts simtgades programmas” 420 412 euro apmērā nepieciešams novirzīt šādu neatliekamu izdevumu segšanai 2021.gadā:

1. 200 000 euro Latvijas Mākslas akadēmijai jaunās mācību programmas izveidei
2021.gada jūnijā Latvijas Mākslas akadēmija ir licencējusi jaunu, starptautisku maģistra līmeņa studiju programmu “Pakalpojumu dizaina stratēģijas un inovācijas” (Service Design Strategies and Innovations) (turpmāk – programma), kuras īstenošana uzsākta 2021.gada oktobrī sadarbībā ar Lapzemes universitāti Somijā, Igaunijas Mākslas akadēmiju un Rīgas Ekonomikas augstskolu. Pakalpojumu dizaina nozares attīstības veicināšana Latvijā ir nozīmīgs, savlaicīgs ieguldījums nākotnes darba tirgus vajadzību apmierināšanai, ko apstiprina Pasaules Bankas dati, t.i., Eiropas valstu IKP pakalpojumu sektora īpatsvars ir ap 70%, un tajā nodarbināti ap 90% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju. Eiropas valstu augstskolās pakalpojumu dizaina studiju programmas ir pieejamas jau vairākas desmitgades, taču Latvija un Baltijas valstis kopumā šādu nākotnes izglītības iespēju līdz šim nav spējušas piedāvāt. Saskaņā ar Augstākās izglītības kvalitātes aģentūras licencēšanas komisijas ekspertu vērtējumu, programmas satura struktūru var vērtēt kā izcilu, programmu raksturo individuāli atlasīti augstākās raudzes mācībspēki, un nodrošināts pārdomāts līdzsvars starp radošumu (dizaina domāšana, vizuālā komunikācija, koncepciju izstrāde) un praktisku pieeju (finanšu vadība, stratēģija, pakalpojumu organizāciju pārvaldība, sociālās pētīšanas metodes, tehnoloģiju pārvaldība u.c.). Saskaņā ar Augstākās izglītības kvalitātes aģentūras vērtējumu vienīgās bažas par programmas īstenošanu saistītas ar tās izveidi kā maksas studiju programmu. Programma ir ievērojams eksporta potenciāls, taču tas var liegt studiju programmas pieejamību vietējiem speciālistiem, un tādēļ Augstākās izglītības kvalitātes aģentūra uzdevusi pienākumu Latvijas Mākslas akadēmijai veikt pārrunas ar atbildīgajām ministrijām Latvijā par iespēju piesaistīt budžeta līdzekļus programmas īstenošanai, kas varētu samazināt studiju maksas apmēru un padarīt to pieejamāku vietējiem studentiem. Programmas uzsākšanai sākotnēji nepieciešams ieguldījums. Pirmajā studiju gadā – 2021./2022.mācību gadā Latvijas Mākslas akadēmijai nepieciešams vienreizējs papildu finansējums programmas īstenošanai 200 000 euro apmērā. Papildu finansējums nepieciešams mācībspēku atlīdzības, studiju materiālu un palīglīdzekļu, tiešsaistes digitālo rīku, programmas pārvaldības, mārketinga un atbalsta procesu nodrošināšanai. Programmas sadarbības partneris – Lapzemes universitāte – ir informējusi Latvijas Mākslas akadēmiju, ka savu studiju daļu (t.i., 3. un 4.semestri) ir gatava īstenot par saviem budžeta līdzekļiem, lai nodrošinātu veiksmīgu programmas ieviešanu, uzsāktu tās tēla veidošanu un veidotu pamatu veiksmīgai programmas pārdošanai un īstenošanai nākotnē. Turpmākajos gados finansējumu plānots piesaistīt, iesniedzot projekta pieteikumu Erasmus+ programmā “Erasmus Mundus Joint Masters”, kas veiksmīga konkursa rezultātā nodrošinātu atbalstu programmas īstenošanai turpmāko piecu gadu periodā un ļautu ieviest bezmaksas studiju iespēju.
 
2. 27 521 euro Latvijas Mākslas akadēmijai pagaidu telpu nomai Kronvalda bulvārī 4, Rīgā
Latvijas Mākslas akadēmija 2021.gada 20.aprīlī nosūtīja vēstuli „Par telpu nomu īpašumā Rīgā, Kronvalda bulvārī 4”, kura tika adresēta Kultūras ministrijai, Finanšu ministrijai un Ministru kabinetam ar lūgumu rast finansiālu risinājumu tam, lai Latvijas Mākslas akadēmija varētu pēc 2021.gada 31.maija turpināt nomāt Latvijas Universitātei piederošās telpas Rīgā, Kronvalda bulvārī 4. Reaģējot uz iesniegumā minēto informāciju, 2021.gada 27.aprīlī notika Kultūras ministrijas, Latvijas Universitātes un Latvija Mākslas akadēmijas tikšanās, kuras laikā tika panākta konceptuāla vienošanās par nomas attiecību turpināšanu ēkā Kronvalda bulvārī 4, Rīgā, kuru Latvijas Mākslas akadēmija nomās no Latvijas Universitātes, kā arī Latvijas Mākslas akadēmija un Latvijas Universitāte turpinās darbu pie papildus nepieciešamā finansējuma aprēķina telpu nomai un komunālo maksājumu segšanai. Ministru kabineta 2021.gada 9.novembra sēdē (prot. Nr.74 36.§) tika izskatīts Kultūras ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums “Par nacionālās koncertzāles projekta finansējumu un nekustamo īpašumu Kronvalda bulvārī 4, Rīgā” un tika atbalstīts priekšlikums piešķirt Kultūras ministrijai finansējumu nekustamā īpašuma Kronvalda bulvārī 4, Rīgā, iegādei uz valsts vārda Kultūras ministrijas personā. Taču, lai 2021.gadā Latvijas Mākslas akadēmija mācību procesa nodrošināšanai varētu turpināt nomāt Latvijas Universitātei piederošās telpas Rīgā, Kronvalda bulvārī 4, Rīgā, līdz 2021.gada beigām, ir nepieciešams papildu finansējums 27 521 euro apmērā nomas maksas segšanai.

3. 15 000 euro Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolai fagota iegādei
Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskola ir prestiža Latvijas mūzikas vidusskola ar augstām profesionālās kvalitātes prasībām un izteikti lielu to absolventu īpatsvaru, kas turpina darbu un studijas mūzikas nozarē. Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskola ir lielākā mūzikas vidējās profesionālās izglītības iestāde valstī. Profesionālās vidējās izglītības programmas “Pūšaminstrumentu spēle” audzēkņu sagatavošana ar kvalifikāciju “Mūziķis fagotists, ansambļa vadītājs” ir nozīmīgs posms ceļā uz Latvijas lielāko mūzikas kolektīvu (simfonisko un pūtēju orķestru) nodrošināšanu ar augsti kvalificētiem speciālistiem, kuri šobrīd nozares  darba tirgū ir ļoti pieprasīti. Fagota spēles mūziķi ir viena no retākajām specialitātēm mūzikas jomā instrumenta dārdzības dēļ un spēles tehnikas dēļ, kura prasa gan noteiktus fiziskus dotumus, gan rakstura īpašības. Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskola, lai sekmētu reflektantu interesi par deficītajām specializācijām, plāno iegādāties profesionālās vidējās izglītības pakāpei atbilstošas kvalitātes pūšamo instrumentu – fagotu. Šis ir viens no dārgākajiem pūšamajiem instrumentiem un tas bieži vien ir iemesls neuzsākt mācības šai specializācijā, lai gan darba tirgū jau ilgstoši uzrādās deficīto specializāciju sarakstā. Ņemot vērā Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas ierobežoto valsts budžeta finansējumu un to, ka Kultūras ministrijas ikgadēji piešķirtais finansējums mācību līdzekļu iegādei ir nepietiekošs, lai nodrošinātu atbilstošu finansējumu dārgu un retu mūzikas instrumentu iegādei, nepieciešams piešķirt papildu finansējumu Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolai fagota iegādei 15 000 euro apmērā.

4. 40 051 euro Latvijas Etnogrāfiskajam brīvdabas muzejam datortehnikas, biroja tehnikas un mēbeļu iegādei
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs 2021.gadā ir veicis datortehnikas inventarizāciju, kā arī izvērtējis esošo darbinieku darba vietu biroja tehnikas nodrošinājuma atbilstību veicamajiem darba pienākumiem. Saistībā ar valstī izsludināto ārkārtējo situāciju un rekomendācijām par attālinātā darba veikšanu ir nepieciešami vēl 10 datori, un, ņemot vērā, ka muzeja darbinieku darba vietas atrodas vismaz piecās dažādās ēkās, vēl nepieciešana viena printera iegāde, lai varētu kvalitatīvāk un ekonomiskāk izmantot resursus. Papildus Latvijas Etnogrāfiskajam brīvdabas muzejam ir nepieciešama darba vietu mēbeļu nomaiņa, jo esošās mēbeles ir fiziski nolietotas un neatbilst darba drošības prasībām. Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs 2020.gada beigās jau uzsāka pakāpenisku darba vietu sakārtošanu un arī 2021.gadā nepieciešams turpināt sakārtot trīs Izglītības un informācijas nodaļas, divas Etnogrāfijas nodaļas, divas Biroja nodaļas, piecas Restaurācijas departamenta un trīs Saimniecības nodaļas darbinieku darba vietas un koplietošanas telpas, tajā skaitā nodrošināt speciālā inventāra, piemēram, reaģentu skapju, iegādi un telpu aprīkošanu atbilstoši veicamo darba uzdevumu prasībām, kopā 25 601 euro apmērā.

5. 120 500 euro Kultūras ministrijai gatavošanās pasākumiem Frankfurtes grāmatu tirgum
Lai uzsāktu Latvijas dalības sagatavošanu viesu valsts statusā Frankfurtes grāmatu tirgū, veidojot eksporta, kultūras un publiskās diplomātijas programmas ietvaru, kā arī uzsāktu aktīvu profesionālo sadarbību ar Vācijas partneriem literatūras, grāmatniecības, poligrāfijas u.c. jomās, pakāpeniski veidojot iestrādes Latvijas dalībai viesu valsts statusā Frankfurtes grāmatu tirgū un piesakot Latvijas pamanāmāku klātbūtni Frankfurtes grāmatu tirgū un citviet Vācijā, kā arī nodrošinātu grantu programmas Latvijas autoru darbu izdošanai vācu valodā un citās Eiropas lielajās valodās, kas ir viens no pamatnosacījumiem, lai pretendētu uz viesu valsts statusu Frankfurtes grāmatu tirgū, nepieciešams uzsākt aktīvu sagatavošanās darbu jau 2021.gadā.
Tādējādi nepieciešami izdevumi atbalsta programmai tulkotājiem Latvijas autoru darbu tulkošanai svešvalodās 23 200 euro apmērā un Latvijas Nacionālās bibliotēkas programmas „Grāmatai 500” sagatavošanai un nodrošināšanai 97 300 euro apmērā, kur iekļauti izdevumi programmas „Grāmatai 500” digitāliem risinājumiem, pasākumiem ar Vāciju, konferences un izstādes sagatavošanas izdevumi un izdevumiem publisku pasākumu plašam sabiedrības lokam īstenošanai.

6. 17 340 euro Kultūras ministrijai resursu vadības sistēmas “Horizon” papildu moduļu licenču iegādei, lai nodrošinātu personāla lietvedības centralizāciju Latvijas Nacionālajā kultūras centrā, Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē, Nacionālajā kino centrā un Kultūras informācijas sistēmu centrā
Kultūras ministrija veic personāla lietvedības centralizāciju Latvijas Nacionālajā kultūras centrā, Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē, Nacionālajā kino centrā un Kultūras informācijas sistēmu centrā. Lai nodrošinātu minētos personāla lietvedības centralizācijas pasākumus, Kultūras ministrijai nepieciešams iegādāties resursu vadības sistēmas “Horizon” papildu moduļu licences.  
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Projekts paredz prognozēto ekonomiju budžeta apakšprogrammā 22.12.00 “Latvijas valsts simtgades programma” 420 412 euro apmērā pārdalīt sava resora ietvaros, lai nodrošinātu resora aktuālo jautājumu un problēmu risināšanu.
Risinājuma apraksts
Likuma par budžetu un finanšu vadību 9.panta trīspadsmitās prim daļas 1.punkts nosaka, ka finanšu ministram ir tiesības Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, informējot par to Saeimu, veikt apropriāciju pārdales ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas ietvaros starp programmām, apakšprogrammām un izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām, ievērojot noteiktus nosacījumus. Viens no nosacījumiem paredz, ka kopējais pārdales apjoms starp pamatbudžeta programmām (apakšprogrammām) nedrīkst izraisīt katras atsevišķās programmas (apakšprogrammas) palielinājumu, kas vienlaikus pārsniegtu piecus procentus no programmai (apakšprogrammai) apstiprinātās gada apropriācijas apjoma un vērtību 100 000 euro. Savukārt Likuma par budžetu un finanšu vadības 9.panta trīspadsmitās trīs prim daļas 3.punkts paredz, ka apropriācijas pārdali starp programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām budžeta resoram gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas ietvaros, ja ir pieņemts Ministru kabineta lēmums par apropriācijas pārdali. Šādu apropriācijas pārdali atļauts veikt, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.

Ņemot vērā minēto, Projekts paredz atļaut Kultūras ministrijai veikt finansējuma pārdales starp programmām un apakšprogrammām, kā arī izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodiem un veikt apropriācijas pārdali 2021. gadā Kultūras ministrijas budžeta ietvaros un samazināt finansējumu budžeta apakšprogrammā 22.12.00 “Latvijas valsts simtgades programmas” plānotajiem pasākumiem 420 412 euro apmērā, novirzot to kultūras nozares neatliekamu pasākumu finansēšanai, tai skaitā:
1. budžeta programmā 20.00.00 “Kultūrizglītība” 227 521 euro apmērā Latvijas Mākslas akadēmijai jaunas mācību programmas izveidei un pagaidu telpu nomai Kronvalda bulvārī 4, Rīgā;
2. budžeta programmā 20.00.00 “Kultūrizglītība” 15 000 euro apmērā Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolai fagota iegādei;
3. budžeta programmā 21.00.00 “Kultūras mantojums” 40 051 euro apmērā Latvijas Etnogrāfiskajam brīvdabas muzejam datortehnikas, biroja tehnikas un mēbeļu iegādei;
4. budžeta apakšprogrammā 22.02.00 “Kultūras pasākumi, sadarbības līgumi un programmas” 120 500 euro apmērā gatavošanās pasākumiem Frankfurtes grāmatu tirgum;
5. budžeta programmā 24.00.00 “Informācijas tehnoloģiju attīstība un uzturēšana kultūras nozarē” 17 340 euro apmērā resursu vadības sistēmas “Horizon” pagaidu moduļu licenču iegādei, lai nodrošinātu personāla lietvedības centralizāciju Latvijas Nacionālajā kultūras centrā, Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē, Nacionālajā kino centrā un Kultūras informācijas sistēmu centrā.

Pasākumi, kuriem plānots novirzīt prognozēto līdzekļu ekonomiju, ir pilnībā īstenojami 2021.gadā, sasniedzot mērķi, nerada vajadzību pēc papildu līdzekļiem 2022.gadā un turpmākajos gados.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Juridiskās personas
Ietekmes apraksts
Kultūras ministrija, tās padotībā esošās kultūras mantojuma iestādes un profesionālās vidējās izglītības iestādes un pārraudzībā esošā augstskolas, sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja”.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2021
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2022
2023
2024
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Projektam nav ietekmes uz kopējiem valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem, jo Projekts paredz 2021.gadā pārdalīt prognozēto līdzekļu ekonomiju Kultūras ministrijas resora ietvaros.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Projekts sagatavots un tiks iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā vienlaikus ar Ministru kabineta rīkojuma projektu "Grozījums Ministru kabineta 2016.gada 13.decembra rīkojumā Nr.769 "Par Latvijas valsts simtgades pasākumu plāna 2017.–2021.gadam īstenošanai piešķirtā valsts budžeta finansējuma sadalījumu"" un Ministru kabineta noteikumu projektu „Grozījumi Ministru kabineta 2021.gada 4.februāra noteikumos Nr.78 „Kārtība, kādā aprēķina un piešķir valsts budžeta finansējumu programmas „Latvijas skolas soma” īstenošanai no 2021.gada 1.janvāra līdz 2021.gada 31.decembrim””.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Kultūras ministrija
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi