Anotācija

MK noteikumu Nr.369 4.2. apakšpunkts nosaka, ka apsardzes vadības centrs ir ierīkots vismaz U2 uguns noturības pakāpes V lietošanas veida būvē saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu, kas nosaka būvju ugunsdrošības prasības. Tomēr daudzviet ēkās var būt un ir dažāda lietojuma veida telpas, piemēram, daudzu dzīvojamo ēku pirmajos stāvos ir ierīkoti veikali, aptiekas, ēdināšanas vietas u.c., kur telpu lietošanas veids mainīts attiecīgajai ēkas daļai, un nepieciešamības gadījumos noteiktas papildus ugunsdrošības prasības, piemēram, pirotehnisko izstrādājumu veikaliem u.c. Lai atvieglotu prasības un paredzētu regulējumu atbilstoši pastāvošajai kārtībai, nepieciešams paredzēt, ka apsardzes vadības centrus var ierīkot ne tikai U2 uguns noturības pakāpes V lietošanas veida būvē, bet arī tās daļā.

Papildināt 4.2. apakšpunktu, izsakot to jaunā redakcijā, un nosakot, ka apsardzes vadības centrus var ierīkot  U2 uguns noturības pakāpes V lietošanas veida būvē vai tās daļā.

MK noteikumu Nr. 369 4.3. apakšpunkts nosaka, ka apsardzes vadības centra minimālais saistīto telpu kopums ir telpa, kurā ierīkota monitoringa un trauksmes signālu uztveršanas pults (turpmāk – centrālā apsardzes pults), priekštelpa, kurā tiek kontrolēta personu iekļūšana centrālās apsardzes pults telpā, un palīgtelpas (tualete, atpūtas telpa, telpa degvielas ģeneratoram). Piemērojot tiesību normu, konstatēta atšķirīga izpratne par jēdzienu “saistīto telpu kopums”, kā arī prasību samērīgums attiecībā uz telpu, kas paredzēta degvielas ģeneratoram, - tās atrašanās vietas pieļaujamību (vai tai jābūt kopā ar pārējām AVC telpām, ar ieeju no kādas iekštelpas vai tā tomēr var atrasties ārpus citām AVC telpām un būt saistīta tikai ar elektrības instalāciju). Tieši šādas telpas ierīkošana ir problemātiska un nereti to nav iespējams izbūvēt ar citām AVC telpām tieši saistītā (blakus) telpā (piemēram, nepieciešamības ierīkot degvielas ģeneratora izplūdes gāzu novadīšanu dēļ, paredzēt ugunsdrošības prasībām atbilstošu degvielas glabāšanu u.c.). Lai atvieglotu prasības un izslēgtu arī dažādas tiesību normas interpretācijas iespējas, būtu paredzams, ka telpai degvielas ģeneratoram nav obligāti jābūt kā saistītai telpai ar citām AVC telpām. Jāņem arī vērā, ka MK noteikumu Nr. 369 4.19. apakšpunktā ir paredzēts, ka nepārtrauktās barošanas avots UPS un degvielas ģenerators atrodas atsevišķā telpā, savukārt 4.21. apakšpunkts paredz, ka apsardzes vadības centrs ir aprīkots ar videonovērošanas sistēmu, lai novērotu arī telpu, kurā atrodas nepārtrauktās barošanas avots UPS un degvielas ģenerators. Attiecīgās prasības ir pietiekamas, lai paredzētu, ka attiecīgā degvielas ģeneratora telpa var atrasties arī atsevišķi no citām AVC telpām.

Precizēt MK noteikumu Nr. 369 4.3. apakšpunktu, paredzot, ka telpa degvielas ģeneratoram var būt ierīkota atsevišķi no citām apsardzes vadības centra telpām tajā pašā ēkā, tās piebūvē vai atsevišķā ēkā.

MK noteikumu Nr. 369 4.4. apakšpunktā paredzēts, ka apsardzes vadības centra ārsienas un iekšējās sienas, kuras to atdala no pārējām ēkas telpām, ir izbūvētas no vismaz 200 mm masīva mūra vai vismaz 150 mm lietā betona, vai vismaz 100 mm dzelzsbetona. Griesti un grīdas ir izbūvētas no vismaz 150 mm lietā betona vai vismaz 100 mm dzelzsbetona. Prasība, ka apsardzes vadības centra sienas var būt tikai no noteikta materiāla – betona, nav pamatota, jo mūsdienās pastāv dažādi kompozītmateriālu un koka izstrādājumi, kuri var nodrošināt gan atbilstošu ugunsaizsardzību, gan drošību. Šobrīd divējādi tiek interpretētas MK noteikumu Nr. 369 4.2. un 4.4. apakšpunktā noteiktās ugunsdrošības prasības attiecībā uz apsardzes vadības centra norobežojošām sienām un citām būvkonstrukcijām, proti, vai tās jāveido kā ugunsdrošības nodalījuma norobežojošā konstrukcija, kā ugunsdroši atdalītas telpas norobežojošā konstrukcija vai cita konstrukcija. Ņemot vērā prasības, ka apsardzes vadības centru ierīko vismaz U2 ugunsnoturības pakāpes būvē (turpmāk arī tās daļā), attiecīgi būtu precizējams MK noteikumu Nr. 369 4.4. apakšpunkts, nosakot, ka apsardzes vadības centru jāveido kā atsevišķu ugunsdroši atdalītu telpu grupu. Šāds risinājums precizēs un atvieglos prasības apsardzes vadības centru ierīkošanai, pieļaujot telpu starpsienas būvēt no būvkonstrukcijām, kuras atbilst U2 ugunsnoturības pakāpes būvkonstrukciju prasībām (attiecībā uz būvkonstrukciju ugunsizturību un ugunsreakciju), vienlaikus nodrošinot nepieciešamo sienu fizisko izturību pret ielaušanos. Apsardzes komersantiem, kuri šobrīd ir ierīkojuši apsardzes vadības centrus un ir reģistrēti tehniskās apsardzes pakalpojumu vai inkasācijas apsardzes pakalpojumu sniegšanai, izmaiņas neradīs ietekmi, jo esošie apsardzes vadības centri atbilst attiecīgajām prasībām.

Precizēt MK noteikumu Nr. 369 4.4. apakšpunktu, nosakot, ka apsardzes vadības centru jāveido kā atsevišķu ugunsdroši atdalītu telpu grupu.

MK noteikumu Nr. 369 4.5. apakšpunkts paredz prasību apsardzes vadības centra telpas ieejas durvīm, nosakot, ka tām jābūt izgatavotām no metāla. Alternatīvi risinājumi nav paredzēti. Prasības būtu atvieglojama, paredzot dzelzs durvīm alternatīva materiāla durvju ierīkošanu. Jāņem vērā, ka AVC ir telpu kopums, kurā pastāvīgi uzturas vismaz viens apsardzes komersanta darbinieks (MK noteikumu Nr. 369 4.22. apakšpunkts). Centrālās apsardzes pults apsardzes darbinieka darba vietā vai pie viņa ir trauksmes signalizācijas poga, kuru iedarbinot, trauksmes signālu saņem apsardzes komersanta darbinieks, kurš nodrošina diennakts apsardzi postenī, kas izvietots ārpus apsardzes vadības centra (MK noteikumu Nr. 369 4.23. apakšpunkts). Ņemot vērā minēto regulējumu, AVC ieejas durvīm nebūtu jānosaka prasības kā drošai glabātuvei. Ieejas durvīm būtu paredzams alternatīvs risinājums, kas nodrošina nepieciešamo drošību pret uzlaušanu un nepiederošu personu iekļūšanu, piemēram, tādas, kādas paredzētas telpām, kurās tiek apstrādāta vai glabāta klasificētā informācija (Ministru kabineta 2023. gada 19. decembra noteikumi Nr. 822 “Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi”).

Papildināt MK noteikumu Nr. 369 4.5. apakšpunktu, saglabājot esošo prasību apsardzes vadības centra telpas ieejas durvīm, kas izgatavojamas no metāla ar vērtnes biezumu, ne mazāku par 45 mm, un durvju metāla plākšņu biezumu ne mazāku par 2 mm, kā arī paredzot alternatīvu risinājumu - durvis, kas izgatavotas no cita materiāla un atbilst vismaz Eiropas Savienības standarta EN 1627 RC3 drošības klasei, ir nodrošinātas pret to izcelšanu no virām un nostiprinātas sienu konstrukcijā atbilstoši drošības klasei noteiktajām rekomendācijām. Bez tam paredzēts, ka masīvkoka durvis ir jāaprīko ar vismaz vienu durvju vērtnē iebūvētu paaugstinātas pretuzlaušanas izturības slēdzeni. Slēdzenes bulta ir jābūt aizsargātai pret izzāģēšanu, attālumam no slēdzenes priekšplāksnes līdz pretplāksnei - ne lielāks par 5 mm. Kā arī nosakot prasību, ka slēdzeni komplektē ar slēdzenes izturībai atbilstošas kvalitātes profilcilindru, kas ir nodrošināts pret vardarbīgu atslēgšanu, izurbšanu un izvilkšanu.

MK noteikumu Nr. 369 4.8. apakšpunktā paredzētās prasības apsardzes vadības centra logiem ir nesamērīgi augstas, ņemot vērā AVC noteiktās drošības prasības kopumā (piemēram, 4.22., 4.23.apakšpunkts), kā arī tās netiek diferencētas, piemēram, atkarībā no tā kurā ēkas stāvā ierīkots AVC. Attiecīgās prasības būtu samazināmas, piemēram, pielīdzinot tās kā telpām, kurās tiek apstrādāta vai glabāta klasificētā informācija, vai diferencējamas.
 

Izteikt MK noteikumu Nr. 369 4.8. apakšpunktu šādā redakcijā: “4.8. apsardzes vadības centra logi atbilst vismaz Eiropas Savienības standarta EN 1627 RC3 drošības klasei, logu stiklojums atbilst vismaz Eiropas Savienības standarta EN 356 P6B drošības klasei un ir ar pārklājumu, kas neļauj no ārpuses redzēt telpas iekšpusi. Ja apsardzes vadības centrs ir ēkas pirmajā stāvā vai pagrabstāvā, logu ailes papildus aprīko ar Eiropas Savienības standarta EN 1627 RC3 drošības klasei atbilstošām tērauda rullo žalūzijām vai aprīko ar tērauda restēm, kas veidotas no vismaz 17 mm bieziem tērauda stieņiem, kas krustpunktos savstarpēji sametināti ar soli, ne lielāku par 150 x 150 mm, un nostiprinātas logu ailē vismaz sešos punktos ar enkurskrūvēm vismaz 10 mm diametrā un 100 mm dziļumā;”.

Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 369 4.11. apakšpunktu, apsardzes vadības centru aprīko ar ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu, savukārt 4.19. apakšpunkts - ka nepārtrauktās barošanas avots UPS un degvielas ģenerators atrodas atsevišķā ar apsardzes un ugunsaizsardzības sistēmu aprīkotā telpā, kura nodrošināta pret nepiederošu personu iekļūšanu. Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumos Nr. 333 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 201-15 "Būvju ugunsdrošība"" paredzēts, ka U2 uguns noturības pakāpes V lietošanas veida būvēs (telpās) ierīko automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas, kā arī prasības šīm sistēmām. Ministru kabineta 2016.gada 19.aprīļa noteikumos Nr.238 "Ugunsdrošības noteikumi" tiek lietota terminoloģija - automātiskā ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma. Līdz ar to būtu nepieciešams atbilstoši precizēt terminoloģiju arī MK noteikumos Nr. 369.

Precizēt MK noteikumu Nr. 369 4.11. un 4.19. apakšpunktu, papildinot ar vārdu "automātiskās" - nosakot, AVC  un tā rezerves elektroapgādes iekārtu telpu aprīko ar automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu.

MK noteikumu Nr. 369 4.18. apakšpunkts nosaka, ka degvielas ģeneratora degvielas rezerve, kas atrodas uz vietas, nodrošina tā darbu ne mazāk kā 24 stundas. Nereti ir dažādi viedokļi par vārdu “uz vietas” lietojumu, ko būtu nepieciešams precizēt.

Precizēt MK noteikumu Nr. 369 4.18. apakšpunktu, paredzot, ka degvielas ģeneratora degvielas rezerve atrodas telpā, kurā atrodas degvielas ģenerators.

MK noteikumu Nr. 369 4.20. apakšpunkts nosaka, ka elektrības vadi un kabeļi, kas atrodas ārpus apsardzes vadības centra telpām, ir aizsargāti pret fiziskiem un ugunsgrēka radītiem bojājumiem. Minimālas ugunsdrošības prasības iekštelpās atklāti instalētiem kabeļiem, izolētiem vadiem, koaksiāliem kabeļiem un optiskiem šķiedru kabeļiem ir noteiktas LBN 201-15 un nav nepieciešama normu dublēšana citos tiesību aktos. Vienlaikus norādāms, ka šobrīd spēkā esošā MK noteikumu Nr. 369 4.20. apakšpunkta redakcija nav saprotama, proti, nav noteikts kāda veidā nodrošināt elektrības vadu un kabeļu aizsardzību no  ugunsgrēka radītiem bojājumiem. Savukārt elektroapgādes vadus, kabeļus ir iespējams aizsargāt pret fiziskiem bojājumiem, piemēram, tos neinstalējot atklāti.

Izteikt MK noteikumu Nr. 369 4.20. apakšpunktu šādā redakcijā: "4.20. elektrības vadi un kabeļi, kas atrodas ārpus apsardzes vadības centra telpām, ir aizsargāti pret fiziskiem bojājumiem;".

Noteikumu 4.25. apakšpunkta redakcija, tajā lietotā terminoloģija, šobrīd vairs neatbilst Ministru kabineta 2023. gada 21. marta noteikumos Nr. 133 "Radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļauju noteikumi" noteiktajai terminoloģijai, kā arī ar praksē izsniegtajām un izsniedzamajām radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļaujām.

Nepieciešams izteikt noteikumu 4.25. apakšpunktu jaunā redakcijā, lai salāgotu Noteikumos izmantotos terminus ar Ministru kabineta 2023. gada 21. marta noteikumos Nr. 133 "Radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļauju noteikumi" noteikto, kā arī praksē izsniegtajām un izsniedzamajām radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļaujām. Ar grozījumiem paredzēts precizēt, ka inkasācijas un tehniskās apsardzes pakalpojuma sniedzējam ir jāsaņem valsts akciju sabiedrības "Elektroniskie sakari" radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļauja  stacionāro, mobilo vai pārnēsājamo radioiekārtu darbībai sauszemes mobilo radiosakaru tīklā.
 

MK noteikumu Nr. 369 26. un 30. punkts paredz, ka komersants vai attiecīgi iekšējās drošības dienests pēc reģistrācijas apsardzes darbības reģistrā tiek informēts par reģistrāciju un piešķirto reģistrācijas kodu, kā arī par lietotāja rekvizītiem un paroli. Šobrīd faktiski (tehniski) lietotāja rekvizītus un paroli piešķir Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs (turpmāk - Centrs) un piekļuves rekvizīti reģistram tiek nosūtīti komersantam un iekšējās drošības dienestam pa pastu. Nākotnē paredzēts, ka pēc komersanta un iekšējās drošības dienesta iekļaušanas Apsardzes darbības reģistrā tas uz oficiālo elektronisko adresi saņems saiti Apsardzes darbības reģistra lietotāja rekvizītu izveidei, izmantojot latvija.lv autentificēšanās iespējas.  Autentificējoties komersantam Apsardzes darbības reģistrā būs jāizveido savu paroli.

Precizēt MK noteikumu Nr. 369 26. un 30. punktu, paredzot, ka reģistrēto komersantu vai iekšējās drošības dienestu informē par reģistrāciju un tam piešķirto reģistra kodu, kā arī par piekļuves izveidošanu reģistram, nosūtot komersantam piekļuves rekvizītus.

MK noteikumu Nr. 369 29.2.2.apakšpunktā ir lietoti vārdi “iestāde, institūcija vai komersants”, kas neatbilst Apsardzes darbības likuma 1.panta 8.punktā paredzētajam - iekšējās drošības dienests ir iestādes, komersanta vai organizācijas struktūrvienība, kas nodrošina tās apsardzi, iekšējo kārtību un drošību.

Precizēt MK noteikumu Nr. 369 29.2.2.apakšpunktā lietoto terminoloģiju.

Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 369 32.1.1. apakšpunktu Valsts policija reģistrā iekļauj ziņas par apsardzes komersantiem, to pārvaldes (pārstāvības) amatpersonām un sniedzamajiem apsardzes pakalpojumiem. Tomēr Apsardzes darbības likuma 7. panta trešās daļas 3. un 4. punktā paredzēti  apsardzes komersanta reģistrācijas ierobežojumi arī attiecībā uz komersanta dalībniekiem. Tāpat MK noteikumu Nr. 369 33.10. apakšpunkts paredz, ka Valsts policija par apsardzes komersantu reģistrā iekļauj ziņas par personālsabiedrības vai kapitālsabiedrības dalībnieku.

Atbilstoši precizēt MK noteikumu Nr. 369 32.1.1. apakšpunktu, paredzot, ka Valsts policija reģistrā iekļauj ziņas par apsardzes komersantiem, to pārvaldes (pārstāvības) amatpersonām, dalībniekiem un sniedzamajiem apsardzes pakalpojumiem.

Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 369 32.3.5. apakšpunktu iekšējās drošības dienesti reģistrā iekļauj informāciju par apsardzes pakalpojumu sniegšanā izmantojamiem privātajiem ieročiem. Tomēr saskaņā ar Apsardzes darbības likuma 11. panta trešo daļu iekšējās drošības dienests nedrīkst sniegt apsardzes pakalpojumus. Ņemot vērā minēto ir precizējama MK noteikumu Nr. 369 32.3.5. apakšpunktā lietotā terminoloģija. Bez tam Apsardzes darbības likuma 21. panta otrā daļa noteic, ka apsardzes komersants un iekšējās drošības dienests var atļaut apsardzes darbiniekam izmantot personīgo šaujamieroci, ja tas reģistrēts pašaizsardzībai, ir izsniegta tā nēsāšanas atļauja un saskaņā ar Ieroču aprites likumu to ir atļauts izmantot apsardzes darbības veikšanai. MK noteikumu Nr. 369 32.2.6. un 32.3.5. apakšpunkts paredz, ka Apsardzes darbības reģistrā ietver ziņas par apsardzes pakalpojumu sniegšanā izmantojamiem privātajiem ieročiem. Lai nodrošinātu projektā lietotās terminoloģijas atbilstību Apsardzes darbības likumam, minētos apakšpunktus nepieciešams attiecīgi precizēt

Precizēt MK noteikumu Nr. 369 32.2.6. un 32.3.5. apakšpunktu, aizstājot vārdu “privātajiem” ar vārdu “personīgajiem”, kā arī
32.3.5. apakšpunktā, aizstājot vārdus "apsardzes pakalpojumu sniegšanā" ar vārdiem "apsardzes darbības nodrošināšanai".

MK noteikumu Nr. 369 33.10. apakšpunkts nosaka, ka Valsts policija par apsardzes komersantu reģistrā iekļauj noteiktas ziņas par personālsabiedrības vai kapitālsabiedrības pārvaldes dalībnieku. Attiecīgais apakšpunkts ir precizējams, svītrojot vārdu “pārvaldes”, lai atbilstu par komersantu norādāmās informācijas terminoloģijai un nepārprotami būtu saprotams, ka tiesību norma attiecas uz ziņām par komersanta dalībniekiem.  Ziņu iekļaušanu reģistrā par apsardzes komersanta pārvaldes institūciju amatpersonām paredz MK noteikumu Nr. 369 33.11. apakšpunkts.

Precizēt MK noteikumu Nr. 369 33.10. apakšpunktu, nosakot, ka Valsts policija par apsardzes komersantu reģistrā iekļauj noteiktas ziņas par personālsabiedrības vai kapitālsabiedrības dalībnieku.

Apsardzes darbības likuma 10. panta sestajā daļā paredzēts, ka apsardzes komersants nodrošina, ka apsardzes tehnisko risinājumu projektēšanu, apsardzes tehnisko sistēmu uzstādīšanu un apkalpošanu, kā arī konsultāciju sniegšanu par attiecīgajiem jautājumiem veic tikai tādi darbinieki, kuri ir apliecinājuši atbilstošas zināšanas.
MK noteikumu Nr. 369 5. punkts nosaka pienākumu komersantam, kas vēlas tikt reģistrēts reģistrā, lai sniegtu apsardzes pakalpojumu – apsardzes tehnisko sistēmu ierīkošana, pieņemt darbā vismaz vienu personu ar atbilstošu izglītību. Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 369 37.8. apakšpunktu apsardzes komersanti par veicamo apsardzes darbību cita starpā reģistrā iekļauj noteiktas ziņas par personu, kas nodarbināta apsardzes tehnisko risinājumu projektēšanai, uzstādīšanai un apkalpošanai. Tomēr sākotnēji, veicot komersanta reģistrāciju, attiecīgās ziņas reģistrā ievada Valsts policija, kas atbilstoši būtu jānosaka noteikumos.

Papildināt MK noteikumus Nr. 369 ar jaunu 33.13.¹ apakšpunktu, paredzot, ka Valsts policija par apsardzes komersantu reģistrā iekļauj arī noteiktas ziņas par personu, kas nodarbināta apsardzes tehnisko risinājumu projektēšanai, uzstādīšanai un apkalpošanai.
 

MK noteikumu Nr. 369 37.4. apakšpunkts precizējams saskaņā ar grozījumiem Ministru kabineta 2015. gada 3. februāra noteikumos Nr. 58 "Noteikumi par civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu apsardzes darbībā" (Ministru kabineta 2024. gada 23. jūlija noteikumi Nr. 492), kas nosaka kārtību, ka informāciju (dokumentus) par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu apsardzes komersants iekļauj reģistrā, pievienojot arī apdrošināšanas polisi (noteiktā gadījumā arī tās tulkojumu) (iepriekš minēto noteikumu Nr. 58 6. punkts paredzēja pienākumu apsardzes komersantiem iesniegt civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līguma eksemplāru, tā kopiju un tulkojumu, kā arī noteiktu informāciju Valsts policijas licencēšanas komisijai, kas tiek veikts, nosūtot dokumentus pa pastu, iesniedzot klātienē vai nosūtot elektroniska dokumenta veidā). Reģistra funkcionalitāte paredz apsardzes komersantam iesniegt (ievadīt) noteiktu informāciju un pievienot dokumentus savā komersanta profilā Apsardzes darbības reģistrā, tā attiecīgajā sadaļā. Tādējādi tiek atvieglota noteiktās informācijas aprite.

Paredzēts precizēt MK noteikumu Nr. 369 37.4. apakšpunktu un nosakot, ka apsardzes komersanti pievieno reģistrā civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līgumu (polisi un tās tulkojumu).

Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 369 32.4. apakšpunktu izglītības iestāde, kas īsteno apsardzes sertifikāta termiņa pagarināšanai nepieciešamos mācību kursus (turpmāk – izglītības iestāde), reģistrā iekļauj ziņas par attiecīgajiem mācību kursiem un personām, kas apsardzes sertifikāta derīguma termiņa laikā apguvušas mācību kursus. Šo noteikumu 40. punkts nosaka, kādas ziņas izglītības iestāde iekļauj par attiecīgo personu un mācību kursiem. Savukārt MK noteikumu Nr. 369 46. punkts nosaka šo ziņu iesniegšanas un aktualizēšanas veidu un termiņu.
Bez tam MK noteikumu Nr. 369 39. punkts nosaka, ka Centrs iekļauj reģistrā noteiktas ziņas par izglītības iestādēm, taču šobrīd šīs ziņas automātiski tiek iekļautas reģistrā no Valsts izglītības informācijas sistēmas.

Precizēt MK noteikumu Nr. 369 39. punkta ievadteikumu, ka reģistrs no Valsts izglītības informācijas sistēmas saņem ziņas par izglītības iestādēm, kā arī svītrot 45. punktu.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 27. jūnija noteikumu Nr. 380 "Apsardzes sertifikātu izsniegšanas kārtība" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 380) 24.1. apakšpunktu persona iesniegumam apsardzes sertifikāta saņemšanai pievieno fotogrāfiju papīra formā vai digitālā veidā, ne vecāku par sešiem mēnešiem, ja Personu apliecinošu dokumentu informācijas sistēmā nav personas sejas attēla vai persona nepiekrīt šādu datu apstrādei (līdzīgs regulējums paredzēts arī MK noteikumu Nr. 380 32., 37., 42. un 45. punktā).
MK noteikumu Nr. 380 31. punkts nosaka, ka apsardzes sertifikāta personalizācijai cita starpā izmanto Personu apliecinošu dokumentu informācijas sistēmu, iegūstot no tās personas sejas attēlu, ja tas ir šajā informācijas sistēmā un persona izteikusi piekrišanu tā izmantošanai, un par to izdarījusi attiecīgu atzīmi šo noteikumu 24., 32., 37., 42. un 45. punktā minētajā iesniegumā.
MK noteikumu Nr. 369 35. punktā noteikts, kādas ziņas par apsardzes sertifikātu, tā dublikātu vai atkārtoti izsniegtu apsardzes sertifikātu reģistrā iekļauj Valsts policija. Ņemot vērā reģistra funkcionalitāti, tas tiks izmantots apsardzes sertifikātu noformēšanai, tostarp no Personu apliecinošu dokumentu informācijas sistēmas izgūstot personas sejas attēlu. Līdz ar to MK noteikumi Nr. 369 ir atbilstoši precizējami.

Papildināt MK noteikumus Nr. 369 ar 47.1 punktu, nosakot, ka reģistrs no Personu apliecinošu dokumentu informācijas sistēmas tiešsaistē saņem personas sejas digitālo attēlu, ja persona tam izteikusi piekrišanu apsardzes sertifikāta saņemšanas iesniegumā, ar nolūku ietvert foto apsardzes sertifikāta personalizācijai.

Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 380 24.3. apakšpunktu personai iesniegumam apsardzes sertifikāta saņemšanai ir jāpievieno apliecības kopija par pirmās palīdzības pamatzināšanu apmācības kursa beigšanu 12 stundu apjomā ar triju stundu zināšanu pārbaudi.
Ar Ministru kabineta 2024. gada 16. janvāra noteikumiem Nr. 46 "Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 14. augusta noteikumos Nr. 557 "Noteikumi par apmācību pirmās palīdzības sniegšanā"" ir ieviesta Pirmās palīdzības sniegšanas apmācību pārvaldības informācijas sistēma (turpmāk – informācijas sistēma) un paredzēts, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests veido un uztur elektronisko datubāzi par apmācības kursu beigšanu un veic elektronisku informācijas apmaiņu ar institūcijām, kurām savu funkciju pildīšanai nepieciešama informācija par pirmās palīdzības pamatzināšanu apmācības kursu beigušajām personām. Informācijas sistēmas mērķis ir nodrošināt vienotu informācijas apriti par pirmās palīdzības sniegšanas apmācības pieejamību fiziskām personām, par pirmās palīdzības sniegšanas apmācību kursu beigušajām personām, elektronisku informācijas apmaiņu ar institūcijām, kurām normatīvajos aktos noteikto funkciju pildīšanai nepieciešama informācija par apmācību kursu beigušajām personām.
            Ministru kabineta 2012. gada 14. augusta noteikumu Nr. 557 "Noteikumi par apmācību pirmās palīdzības sniegšanā" 2.¹ punkts nosaka, ka Informācijas sistēma ir vienotās pirmās palīdzības sniegšanas apmācības sistēmas daļa, kas nodrošina vienotu elektronisku informācijas apriti par pirmās palīdzības sniegšanas apmācību elektronisko pakalpojumu pieejamību fiziskām personām un par pirmās palīdzības sniegšanas apmācību kursu beigušajām personām, tostarp ar institūcijām, kurām normatīvajos aktos noteikto funkciju pildīšanai nepieciešama informācija par apmācību kursu beigušajām personām. Minēto MK noteikumu Nr. 557 54.³ punkts paredz, ka informācijas sistēmas datu saņēmēji ir institūcijas, kurām normatīvajos aktos noteikto funkciju pildīšanai nepieciešama informācija par apmācību kursu pabeigušajām personām.
            Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta sestā daļa paredz, ka valsts pārvalde savā darbībā pastāvīgi pārbauda un uzlabo sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitāti. Tās pienākums ir vienkāršot un uzlabot procedūras privātpersonas labā. Savukārt minētā likuma panta astotajā daļā paredzēts, ka Valsts pārvaldi organizē pēc iespējas ērti un pieejami privātpersonai. Ja informācija, kura nepieciešama pārvaldes lēmuma pieņemšanai, kas regulē publiski tiesiskās attiecības ar privātpersonu, ir citas institūcijas rīcībā, iestāde to iegūst pati, nevis pieprasa no privātpersonas.
            Pamatojoties uz minēto paredzēts papildināt MK noteikumus Nr. 369 ar jaunu 49.¹ punktu, paredzot, ka informāciju par pirmās palīdzības sniegšanas apmācību kursu beigšanu Valsts policija, veicot apsardzes sertifikātu izsniegšanu, iegūs no minētās informācijas sistēmas, izmantojot datubāžu sasaistes tehniskos līdzekļus.

Papildināt MK noteikumus Nr. 369 ar 49.¹ punktu, nosakot, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, izmantojot datubāžu sasaistes tehniskos līdzekļus, nodrošina noteiktu ziņu iekļaušanu reģistrā no pirmās palīdzības sniegšanas apmācību pārvaldības informācijas sistēmas par personām, kuras beigušas pirmās palīdzības sniegšanas apmācību kursus un vēlas saņemt apsardzes sertifikātu.

Apsardzes komersantu un  iekšējās drošības dienestu, kā arī apsardzes darbinieku iesniegtie dokumenti un to izskatīšanai nepieciešamo Valsts policijas pārbaužu materiāli veido šo personu uzskaites lietas, kas šobrīd ir papīra veidā. Tomēr arvien vairāk iesniegumu tiek iesniegti elektroniska dokumenta veidā, kā arī atsevišķi pārbaužu materiāli un saņemtie pārbaužu rezultāti ir elektroniskā veidā.  Lai varētu pāriet no papīra veida dokumentu aprites uz elektroniska veida dokumentu apriti un digitalizēt procesus, nepieciešams paredzēt iespēju glabāt reģistrā ne tikai reģistrētās ziņas, bet arī saistītos, attiecīgos dokumentus.

Papildināt MK noteikumus Nr. 369 ar 51.¹ punktu, paredzot apsardzes komersantu un iekšējās drošības dienestu iesniegumu (ar tiem pievienotajiem dokumentiem), kā arī apsardzes sertifikātu izsniegšanas materiālu un Valsts policijas veikto pārbaužu materiālu, tostarp no citām informācijas sistēmām iegūto ziņu, un Valsts policijas pieņemto lēmumu pievienošanu un glabāšanu reģistrā.

MK noteikumu Nr. 369 56. un 57. punkts nosaka, ka komersantam piekļuvi reģistram anulē Valsts policija. Saskaņā ar Apsardzes darbības likuma 5. panta pirmo daļu  Apsardzes darbības reģistrs ir valsts informācijas sistēma, kuras pārzinis un turētājs ir Centrs. Faktiski (tehniski) piekļuves iespējas reģistram nodrošina Centrs. Valsts policija, pieņemot lēmumu par apsardzes komersanta vai iekšējās drošības dienesta izslēgšanu no reģistra, par to informē Centru, lūdzot anulēt piekļuvi reģistram.

Precizēt MK noteikumu Nr. 369 56. un 57. punktu, nosakot, ka piekļuvu reģistram anulē Centrs, pamatojoties uz Valsts policijas lēmumu.

MK noteikumu Nr. 369 58. punkts nosaka, ka Centrs izglītības iestādei piekļuves tiesības reģistram anulē, pamatojoties uz izglītības iestādes vadītāja pieprasījumu. Papildus būtu nosakāms, ka uz šāda pamata izglītības iestādei tiek arī piešķirtas piekļuves tiesības reģistram, nosakot arī termiņu, kādā Centrs informē izglītības iestādi par lietotāja piekļuves izveidošanu.

Papildināt MK noteikumu Nr. 369 58. punktu, nosakot, ka Centrs izglītības iestādei piekļuves tiesības reģistram piešķir un anulē, pamatojoties uz izglītības iestādes vadītāja pieprasījumu, kā arī piecu darba dienu laikā informē izglītības iestādi par lietotāja piekļuves izveidošanu.

Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 369 11., 13., 14. un 16. punktu komersantam, kas vēlas tikt reģistrēts reģistrā, lai sniegtu noteikta veida apsardzes pakalpojumu, ir jāiesniedz Valsts policijā iesniegums atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam. Šobrīd iesnieguma paraugā paredzēts norādīt komercsabiedrības pārvaldes (pārstāvības) amatpersonu Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonību, kā arī
informāciju par ārvalstu ieguldījumiem pamatkapitālā (procentos), izņemot Eiropas Savienības dalībvalstis un Eiropas Ekonomikas zonas valstis. Tomēr Apsardzes darbības likums šādus ierobežojumus vairs neparedz. Līdz ar to MK noteikumu Nr. 369 1. pielikumā paredzētais iesnieguma paraugs ir atbilstoši precizējams. Savukārt, lai pēc komersanta reģistrēšanas Apsardzes darbības reģistrā, komersantam uzreiz varētu nosūtīt piekļuves reģistram rekvizītus (lietotājvārdu un paroli), iesniegumā paredzēti informācijas lauki, kuros komersants norādītu tās pārvaldes (pārstāvības) amatpersonas vai darbiniekus, kuri strādās ar Apsardzes darbības reģistru un kuriem nepieciešamas piekļuves tiesības (lietotāja piekļuves rekvizīti, kurus piešķir Informācijas centrs). 

Svītrot MK noteikumu Nr. 369 1. pielikumā vārdus "Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonība" un vārdus “Ārvalstu ieguldījumi pamatkapitālā (procentos) (izņemot Eiropas Savienības dalībvalstis un Eiropas Ekonomikas zonas valstis)”, kā arī papildināt iesnieguma paraugu ar informācijas laukiem, kur norādāma informācija par apsardzes komersanta pārvaldes (pārstāvības) amatpersonām vai darbiniekiem, kuri strādās ar Apsardzes darbības reģistru un kuriem piešķiramas reģistra lietotāja tiesības.