Anotācija (ex-ante)

23-TA-1423: Noteikumu projekts (Grozījumi)

Anotācijas (ex-ante) nosaukums

Tiesību akta projekta "Grozījums Ministru kabineta 2021. gada 11. februāra noteikumos Nr. 103 "Noteikumi par atbalsta programmu viena dzīvokļa dzīvojamo māju un divu dzīvokļu dzīvojamo māju atjaunošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums

Ministrijas / iestādes iniciatīva

Apraksts

Tiesību akta projekts paredz veikt grozījumu Ministru kabineta 2021. gada 11. februāra noteikumos Nr. 103 "Noteikumi par atbalsta programmu viena dzīvokļa dzīvojamo māju un divu dzīvokļu dzīvojamo māju atjaunošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai" (turpmāk – Noteikumu projekts).

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts

Noteikumu projekta mērķis - novirzīt viena dzīvokļa dzīvojamo māju un divu (dvīņu, rindu un atsevišķu divu dzīvokļu) dzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanai, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai finanšu līdzekļus 137 000 euro apmērā no valsts energoefektivitātes fonda līdzekļiem.

Spēkā stāšanās termiņš

Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija

Atbalsts viena dzīvokļa dzīvojamo māju un divu dzīvokļu dzīvojamo māju atjaunošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai Ministru kabineta 2021. gada 11. februāra noteikumu Nr. 103 "Noteikumi par atbalsta programmu viena dzīvokļa dzīvojamo māju un divu dzīvokļu dzīvojamo māju atjaunošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 103) ietvaros pieejams kopš 2021. gada 27. maija. Līdz 2023. gada 6. jūnijam akciju sabiedrība "Attīstības finanšu institūcija Altum" (turpmāk – sabiedrība "Altum") saņēmusi 1 589 projekta pieteikumus, no kuriem 632 projekta pieteikumus energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai, savukārt 957 - elektroenerģijas ražošanas tehnoloģiju iegādei un uzstādīšanai. No iesniegtajiem projekta pieteikumiem apstiprināti 969 pieteikumi par kopējo summu 4 142 900 euro.

Pabeigtajos 222 energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu projektos 70 procentu (155) ēku saskaņā ar ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumiem ir paaugstināta dzīvojamās mājas energoefektivitātes klase līdz C klasei, 21 procentu (47) ēku tiek sasniegta B klase, savukārt 9 procentu (20) ēku tiek sasniegta A energoefektivitātes klase. Pēc energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanas tiek samazināts dzīvojamās mājas siltumenerģijas patēriņš apkurei vairāk kā 40 procentu apmērā, kopumā nodrošinot 2 359 MWh gadā ietaupījumu.

Savukārt, jaunu mikroģenerācijas elektroenerģijas ražošanas tehnoloģisko iekārtu uzstādīšanas gadījumā līdz 2023. gada jūnijam grants izmaksāts 542 projektiem. Vidējā uzstādītā saules paneļu sistēmas jauda ir 8 kW, kopumā uzstādot 4 354 kW papildu atjaunojamo energoresursu jaudu.

Problēmas un risinājumi

Problēmas apraksts

Energoefektivitātes likums (turpmāk – Likums), kurš nosaka energoefektivitātes plānošanas un uzraudzības prasības, paredz vairākus energoefektivitātes uzlabošanas politikas pasākumus. Tai skaitā likums paredz valsts un pašvaldības energoefektivitātes fonda izveidi kā energoefektivitātes pasākumu veicināšanas un obligātā enerģijas ietaupījuma mērķa sasniegšanas instrumentu.

Ekonomikas ministrija 2017. gadā izveidoja valsts energoefektivitātes fondu ar mērķi atbalstīt iniciatīvas energoefektivitātes jomā. Fonds veidojas no energoefektivitātes pienākuma shēmas atbildīgo pušu iemaksām, energoefektivitātes nodevas ieņēmumiem, kā arī citiem finanšu avotiem.

Ņemot vērā dzīvojamo māju īpašnieku lielo interesi energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanā un atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanā, lai nodrošinātu finansējuma nepārtrauktu pieejamību, kā arī Likumā noteikto mērķu sasniegšanu attiecībā, MK noteikumos Nr. 103 papildus nepieciešams novirzīt valsts energoefektivitātes fondā esošos līdzekļus 137 000 euro apmērā. Papildus novirzot šo finansējumu, tiek paredzēts, ka tiks
atbalstītas papildus aptuveni 42 privātmājas un uzstādītas jaunas mikroģenerācijas elektroenerģijas ražošanas tehnoloģiskās iekārtas kopumā ar papildu jaudu 790 kW.

Ņemot vērā, ka finansējums ir no valsts energoefektivitātes fonda, sabiedrības "Altum" līdzekļu izmantošanā jāievēro arī Ministru kabineta 2017. gada 25. aprīļa noteikumu Nr. 221 "Noteikumi par kārtību, kādā tiek veiktas iemaksas energoefektivitātes fondos, un to apmēru, kā arī valsts energoefektivitātes fonda līdzekļu izmantošanu" (turpmāk – MK noteikumi Nr.221) nosacījumi, tajā skaitā attiecināmās izmaksas, izmaksu ierobežojumi, kā arī sabiedrības "Altum" iesniedzamie pārskati Ekonomikas ministrijai un Būvniecības valsts kontroles birojam.

Risinājuma apraksts

Noteikumu projekts paredz šādu izmaiņu MK noteikumos Nr. 103 - novirzīt valsts energoefektivitātes fonda finansējumu 137 000 euro apmērā MK noteikumos Nr.103 paredzētā atbalsta piešķiršanai.

Noteikumu projekts neietekmē līdz šim noslēgtos līgumus ar atbalsta saņēmējiem, tāpat arī neuzliek kādus papildus pienākumus vai atvieglojumus.

Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?

Nē

Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

Nē

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

Nē

1.6. Cita informācija

MK noteikumos Nr. 103 papildu finansējums 137 000 euro apmērā tiks nodrošināts no valsts energoefektivitātes fonda līdzekļiem.

Atbilstoši MK noteikumiem Nr.221 Ekonomikas ministrija veic iemaksas valsts energoefektivitātes fondā, kura pārvaldnieks ir sabiedrība "Altum". Ekonomikas ministrija 2018. gadā fondā ieskaitījusi 131 600 euro, 2019. gadā 412 740.79 euro, 2020. gadā 16 174 euro, 2021. gadā 3 540 379.00 euro, 2022. gadā 45 770 euro . Līdz šim neizmantotie valsts energoefektivitātes fonda līdzekļi, kas jau šobrīd ir pieejami sabiedrībai "Altum", tiek novirzīti kā papildu finansējums 137 000 euro apmērā privātmāju atbalsta programmas turpināšanai līdz 2023. gada ceturtajam ceturksnim.

Anotācijas pielikumā, pievienots programmas “Privātmāju energoefektivitātes grantu programma” rādītāju novērtējums (ierobežotas pieejamības), kurā aktualizēti dati par esošo atbalsta programmas īstenošanas gaitu, kā arī izvērtēta turpmāka atbalsta programmas ietekme, riski un sagaidāmie zaudējumi, finansiālais rezultāts un atbalsta programmas īstenošanas izmaksu noteikšanas principi, lai ievērotu Attīstības finanšu institūcijas likuma 12.panta trešajā un ceturtajā daļā noteikto.

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas

privātmāju īpašnieki

Ietekmes apraksts

Atbalsts tiks sniegts viena dzīvokļa dzīvojamo māju un divu dzīvokļu māju īpašniekiem, kuru sniedz garantijas, granta, tehniskās palīdzības tehniskās dokumentācijas izstrādes veidā.

Juridiskās personas

Būvniecības nozare (t.sk. būvniecības uzņēmumi)

Ietekmes apraksts

Juridiskām personām noteikumu projekta tiesiskais regulējums nemaina tiesības un pienākumus, kā arī veicamās darbības.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

Cita informācija

Noteikumu projekts paredz šādu izmaiņu MK noteikumos Nr. 103 - novirzīt valsts energoefektivitātes fonda finansējumu 137 000 euro apmērā MK noteikumos Nr.103 paredzētā atbalsta piešķiršanai.
Atbilstoši Ministru kabineta 2017. gada 25. aprīļa noteikumiem Nr. 221 "Noteikumi par kārtību, kādā tiek veiktas iemaksas energoefektivitātes fondos, un to apmēru, kā arī valsts energoefektivitātes fonda līdzekļu izmantošanu" (turpmāk - MK noteikumi Nr.221), Ekonomikas ministrija pārskaita Valsts energoefektivitātes fonda līdzekļus sabiedrībai "Altum" to izmantošanai saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 221. Ekonomikas ministrija 2019. gadā pārskaitījusi 412 740.79 euro, 2020. gadā - 16 174 euro, savukārt 2021. gadā - 271 150 euro, 2022. gadā - 45 770 euro Valsts energoefektivitātes fonda līdzekļus. Savukārt, 2022. gada nogalē Valsts energoefektivitātes fonda līdzekļi, kuri jau tobrīd bija pieejami sabiedrībai "Altum", tika novirzīti kā papildus finansējums 400 000 euro apmērā privātmāju atbalsta programmas turpināšanai.
Ar papildus novirzītiem 137 000 euro plānots atbalstīt aptuveni papildus 42 privātmājas energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanas un mikroģenerācijas elektroenerģijas ražosānas tehnoloģisko iekārtu uzstādīšanas atbalsta sniegšanai privātpersonām.

1. Tiks veidota jauna institūcija

Nē

2. Tiks likvidēta institūcija

Nē

3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija

Nē

4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)

Nē

5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija

Nē

6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija

Nē

7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija

Nē

8. Cita informācija

Nē

7.5. Cita informācija

Noteikumu projekta izpilde tiks nodrošināta sabiedrības "Altum" esošo funkciju ietvaros, nav nepieciešams izveidot jaunas institūcijas, likvidēt esošas institūcijas vai veikt reorganizāciju.

8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

Apraksts

Ar Noteikumu projektu tiks sekmēta viena no Nacionālā attīstības plāna mērķu izpildēm: esošais dzīvojamais fonds līdz 2050. gadam atbilstu augstiem energoefektivitātes, būvniecības, drošības un labiekārtotības standartiem.

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

Apraksts

Noteikumu projekta ietvaros tiks panākts siltumenerģijas patēriņa apkurei ietaupījums.

Nosaukums

Programmas “Privātmāju energoefektivitātes grantu programma” rādītāju novērtējums

Ierobežotas pieejamības informācija

1.1. Pamatojums

1.2. Mērķis

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

1.6. Cita informācija

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

2.2.5. uz konkurenci:

2.2.6. uz nodarbinātību:

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

4.2. Cita informācija

5.3. Cita informācija

6.4. Cita informācija

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

7.5. Cita informācija

8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

8.1.5. uz teritoriju attīstību

8.1.6. uz vidi

8.1.7. uz klimatneitralitāti

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

8.1.11. uz veselību

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

8.1.13. uz datu aizsardzību

8.1.14. uz diasporu

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija