Anotācija

Lai attīstītu koordinētu pieeju izglītojamo sociālās atstumtības un PMP risku mazināšanā un prevences nodrošināšanā, 4.2.3.1. pasākumā nepieciešams paplašināt pašvaldību pārstāvju dalības iespējas supervīzijās, kā arī individualizēto atbalstu padarīt pieejamu plašākam mērķa grupas izglītojamo lokam, nodrošinot agrīnāku atbalsta saņemšanu un (vai) paredzot atbalstu ilgākam laika posmam. Individualizētā atbalsta pieejamības nodrošināšanā izglītojamiem būtiska ir 4.2.3.1. pasākuma sadarbības partneru iesaiste, tāpēc darbības īstenošanas atbalstam nepieciešams rast risinājumu, kas 4.2.3.1. pasākuma sadarbības partneriem ļautu nosegt ar individualizētā atbalsta īstenošanu izglītojamiem netieši saistītās izmaksas, tai skaitā lai kompensētu izmaksu starpību gadījumos, kad apstiprinātā vienkāršoto izmaksu standarta likme nesedz sadarbības partnerim faktiskās izmaksas. Vienlaikus, lai stiprinātu 4.2.3.1. pasākuma īstenošanas uzraudzību un uzskatāmi demonstrētu investīciju atdevi, nepieciešams noteikt papildu uzraudzības rādītāju.

Identificēto problēmu risināšanai noteikumu projekts paredz turpmāk minēto grozījumu veikšanu MK noteikumos Nr. 483:
1. Tā kā 4.2.3.1. pasākuma atbalstāmās darbības ir vērstas uz sociālās atstumtības un PMP risku mazināšanu izglītojamiem un šo risku prevenci, nepieciešams paplašināt ESF+ projekta finansējuma saņēmēja organizētajās supervīzijās iesaistāmo personu loku, paredzot iespēju tajās piedalīties ne tikai sociālajiem darbiniekiem, bet arī citiem pašvaldību pārstāvjiem, tai skaitā tiem, kuri piedalās bērnu tiesību aizsardzības sadarbības grupās (turpmāk – sadarbības grupa), un ikdienā ir iesaistīti darbā ar sociālās atstumtības un PMP riskam pakļautiem bērniem un jauniešiem. Saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 12. septembra noteikumu Nr. 545 "Noteikumi par institūciju sadarbību bērnu tiesību aizsardzībā" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 545) 4. punktu sadarbības grupa ir konsultatīva koleģiāla institūcija, kuru izveido pašvaldība, un tās darbības teritorija ir attiecīgā novada vai republikas pilsētas administratīvā teritorija. Vienā novadā vai republikas pilsētā var izveidot vairākas sadarbības grupas vai vairākas pašvaldības var izveidot vienu kopīgu sadarbības grupu. Šādos gadījumos nosakāma katras sadarbības grupas darbības teritorija. Atbilstoši MK noteikumu Nr. 545 5. punktam sadarbības grupas sastāvā iekļauj pārstāvjus: 1) no pašvaldības policijas vai Valsts policijas, ja pašvaldība nav izveidojusi pašvaldības policiju vai nav deleģējusi pašvaldības policijas uzdevumus citai pašvaldībai; 2) pašvaldības sociālā dienesta; 3) pašvaldības izglītības pārvaldes vai izglītības speciālistu; 4) bāriņtiesas. Vienlaikus sadarbības grupā nepieciešamības gadījumā var iesaistīt arī citus speciālistus. Ņemot vērā iepriekš minēto, noteikumu projekts precizē MK noteikumu Nr. 483 23.2. apakšpunktu, sociālos darbiniekus, aizstājot ar plašāku apzīmējumu – pašvaldību pārstāvji, kuri ir MK noteikumu Nr. 483 14.1. apakšpunktā minētie sadarbības partneri, kā arī vairs neierobežo supervīziju īstenošanas veidu, paredzot iespējas 4.2.3.1. pasākumā īstenot ne tikai grupu, bet arī individuālas supervīzijas. Vienlaikus veikti saistīti precizējumi MK noteikumu Nr. 483 18.2.2. apakšpunktā, nosakot, ka ESF+ projekta sadarbības partneris informē iesaistāmos dalībniekus par iespēju piedalīties MK noteikumu Nr. 483 23.2. apakšpunktā minētajās supervīzijās, kuras nodrošina ESF+ projekta finansējuma saņēmējs (t. i., vairs netiek noteikts supervīzijas īstenošanas veids, kā arī supervīzijās iesaistāmo dalībnieku izvērsts uzskaitījums aizstāts ar vispārīgāku apzīmējumu – iesaistāmie dalībnieki). Rezultātā tiks attīstīta labāk koordinēta pieeja izglītojamo sociālās atstumtības un PMP risku mazināšanas atbalstam pašvaldībās, jo, paplašinot supervīzijās iesaistāmo dalībnieku loku, tiks veicināta pašvaldību pārstāvju profesionālo kompetenču pilnveide darbā ar kompleksām sociālām un izglītības problēmām, kā arī tiks stiprinātas sadarbības prasmes starpinstitucionālā līmenī. Īstenojot supervīzijas, tiks veikta dubultfinansējuma kontrole 4.2.3.1. pasākuma ietvaros, kā arī tiks nodrošināta sinerģija ar 4.3.5.4. pasākumu "Profesionāla un mūsdienīga sociālā darba attīstība" un ar 4.3.6.7. pasākumu "Starpnozaru sadarbības un atbalsta sistēmas izveide bērnu veselīgai attīstībai un sekmīgai pašrealizācijai". 
2. Lai 4.2.3.1. pasākuma individualizēto atbalstu padarītu pieejamu plašākam mērķa grupas izglītojamo lokam, nepieciešams veikt grozījumus MK noteikumu Nr. 483 23.3. apakšpunktā:
a) pagarinot laika periodu, kurā mērķa grupas izglītojamie, kuriem ir konstatēts sociālās atstumtības vai PMP risks, varēs saņemt MK noteikumu Nr. 483 23.3.1.1. apakšpunktā minēto atbalstu lasītprasmes un tekstpratības veicināšanai – no 1.–6. klasei (nevis: lasītprasmes veicināšanai no 1.–3. klasei); 
b) paredzot, ka MK noteikumu Nr. 483 23.3.1.2. apakšpunktā minētās pedagogu konsultācijas mācību priekšmetos mērķa grupas izglītojamie varēs saņemt agrāk – no 6. klases (nevis: no 7. klases). Saskaņā ar noteikumu projektu pedagoga konsultācijas mācību priekšmetos tiek paredzētas izglītojamiem 6.–9. klasē un profesionālās izglītības iestāžu un profesionālās izglītības programmas īstenojošo vispārējās izglītības iestāžu izglītojamiem 1.–2. kursā, kuriem ir konstatēts sociālās atstumtības vai PMP risks, kā arī pedagoga konsultācijas mācību priekšmetos un atbalsta pasākumu īstenošana izglītojamiem, kuri par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi ir saņēmuši tikai liecību un atkārtoti mācās 9. klasē vai ir uzņemti profesionālās izglītības iestādē; 
c) precizējot, ka MK noteikumu Nr. 483 23.3.1.3. apakšpunktā minētais izglītības psihologa, sociālā pedagoga, pedagoga palīga, speciālā pedagoga, pedagoga karjeras konsultanta, bibliotekāra, skolotāja logopēda, zīmju valodas tulka (surdotulka), ergoterapeita atbalsts pēc nepieciešamības mērķa grupas izglītojamiem, kuriem ir konstatēts sociālās atstumtības vai PMP risks, kā arī izglītojamiem, kuri par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi ir saņēmuši tikai liecību un atkārtoti mācās 9. klasē vai ir uzņemti profesionālās izglītības iestādē, neietver atbalstu lasītprasmes un tekstpratības veicināšanai, kas tiek nodrošināts šo noteikumu 23.3.1.1. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības ietvaros. Atbilstoši noteikumu projektam no MK noteikumu Nr. 483 23.3.1.3. apakšpunkta tiek svītrota atsauce uz atbalsta veidu un noteiktu klašu grupu, saglabājot tikai atsauci uz MK noteikumu Nr. 483 23.3.1.1. apakšpunktu, lai izvairītos no turpmāku saistītu grozījumu nepieciešamības. Ņemot vērā Ministru kabineta 2026. gada 26. maija noteikumus Nr. 297 "Grozījums Ministru kabineta 2017. gada 23. maija noteikumos Nr. 264 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām"" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 297), noteikumu projektā MK noteikumu Nr. 483 23.3.1.3. apakšpunktā, kā arī 18.2.4.2., 25.4.1. un 27.2. apakšpunktā profesijas nosaukums "surdotulks" aizstāts ar profesijas nosaukumu "zīmju valodas tulks" (profesijas kods: 2643 15). Tā kā profesijas nosaukums "surdotulks" ir ietverts arī MK noteikumu Nr. 483 35.2. apakšpunktā minētā horizonatālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" rādītāja nosaukumā (t. i., "Specifiskus atbalsta pakalpojumus saņēmušo personu ar invaliditāti skaits (darbavietu pielāgošana, ergoterapeita, surdotulka, mentora, specializētā transporta pakalpojumi, atbalsta personas)" (VINPI_08)), minētā rādītāja nosaukums noteikumu projektā tehniski precizēts atbilstoši 2025. gada 7. augustā aktualizēto Labklājības ministrijas vadlīniju "Horizontālais princips "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" vadlīnijas īstenošanai un uzraudzībai (2021-2027)" (2022, 8. versija) 4. pielikumā (aktualizēts: 2025. gada 26. februārī) norādītajai rādītāja redakcijai, t. i., "Specifiskus atbalsta pakalpojumus integrācijai izglītības un darba vidē saņēmušo personu ar invaliditāti un funkcionēšanas ierobežojumiem skaits" (VINPI_08);
d) pazeminot vecuma slieksni, no kura mērķa grupas izglītojamie var saņemt MK noteikumu Nr. 483 23.3.2. apakšpunktā minētā izglītojamo mentora atbalstu, t. i., no 10, nevis no 13 gadiem. Atbilstoši noteikumu projektam MK noteikumu Nr. 483 23.3.2. apakšpunkta ietvaros tiek paredzēts MK noteikumu Nr. 483 23.4. apakšpunktā minēto programmu apguvuša mentora individuāls atbalsts MK noteikumu Nr. 483 23.3. apakšpunktā minētā plāna ietvaros izglītojamiem no 10 gadu vecuma, kuriem ir konstatēts sociālās atstumtības vai PMP risks, kā arī izglītojamiem, kuri par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi ir saņēmuši tikai liecību un atkārtoti mācās 9. klasē vai ir uzņemti profesionālās izglītības iestādē.
Noteikumu projektā rosinātās izmaiņas 4.2.3.1. pasākuma individualizētā atbalsta īstenošanā galvenokārt ir vērstas uz minētā atbalsta pieejamības paplašināšanu sociālās atstumtības un PMP risku mazināšanai izglītojamiem 4.–6. klases posmā, kura laikā tiek pabeigta sākumskola un norit sagatavošanās vispārējās obligātās pamatizglītības otrajam posmam (7.–9. klase).
Lasītprasme kā viena no pamatprasmēm ir būtiska arī citu mācību priekšmetu apguvei. Vienlaikus, nepieciešams veicināt arī tekstpratību, lai, palielinoties mācību sarežģītībai, nodrošinātu labāku mācību vielas izpratni, attīstītu kritisko domāšanu un prasmi analizēt informāciju.  
Latvija kopš 2001. gada regulāri piedalās starptautiskajā lasītprasmes novērtēšanas pētījumā PIRLS (Progress in International Reading Literacy Study), ko veic Starptautiskā Izglītības sasniegumu novērtēšanas asociācija (The International Association for Evaluation of Education Achievement, saīsināti – IEA), lai novērtētu 4. klases skolēnu lasītprasmi un teksta izpratni. PIRLS pētījums tiek veikts reizi piecos gados, ļaujot salīdzināt dalībvalstu izglītības sistēmas un skolēnu sasniegumus pēc vienota standarta, kā arī dalībvalsts rezultātus ar iepriekšējiem pētījuma cikliem. PIRLS novērtē skolēnu tekstpratību divos biežāk izmantotajos lasīšanas virzienos – lasīšanā literāras pieredzes gūšanai jeb literāru tekstu izpratnē, un lasīšanā informācijas iegūšanai jeb informatīvu tekstu izpratnē. [1; 5. lpp.] Pēdējie pieejamie – PIRLS 2021 – rezultāti liecināja, ka vidējais lasītprasmes rādītājs Latvijā 4. klases skolēniem ir 528 punkti, kas ir augstāk par PIRLS 2021 pētījuma dalībvalstu vidējiem sasniegumiem [2; 15. lpp.]. Vienlaikus secināts, ka, kopš 2016. gada Latvijas skolēnu sasniegumi lasītprasmē ir ievērojami pazeminājušies un 2021. gadā ir noticis sasniegumu samazinājums visās skolēnu grupās. Pieaudzis skolēnu īpatsvars ļoti zemu sasniegumu zonā (6 % Latvijas skolēnu 2021. gadā nesasniedza PIRLS pētījumā definēto zemāko lasītprasmes līmeni). Zemāko lasītprasmes līmeni nesasniegušie skolēni būtu uzskatāmi par nesekmīgiem, jo viņi nevar mācīties, lasot tekstus. Tas nozīmē potenciālu nesekmību gandrīz visos mācību priekšmetos, sākot no 5. klases. Tas būtu uzlūkojams kā drauds visas izglītības sistēmas sniegumam (piemēram, pamata un vidējo izglītību ieguvušo jauniešu īpatsvars) un tālākajai Latvijas attīstībai visās jomās. [2; 53. lpp.] Saskaņā ar 4.2.3.1. pasākuma ESF+ projekta operatīvajiem datiem, sniedzot izglītojamiem atbalstu lasītprasmes veicināšanai, visbiežāk tiek norādīts risks "grūtības izprast lasīto tekstu", bet, sniedzot konsultatīvo atbalstu – risks "grūtības mācību priekšmetu apguvē". Lasītprasmes veicināšanu izglītojamiem nepieciešams turpināt arī pēc 3. klases, lai grūtības lasītprasmē vēlāk nekļūtu par mācību satura apguves grūtībām. Vienlaikus lasītprasmes un tekstpratības nodarbības veicinās riskam pakļautu izglītojamo sociālu iekļaušanu un paplašinās iespējas attīstošai un izglītojošai laika pavadīšanai.
Ņemot vērā agrīnās pusaudžu attīstības īpatnības un starptautiskos ieteikumus [3] par atbalsta pasākumiem agrīnajā pusaudžu posmā, pamatota ir arī vajadzība paplašināt izglītojamo mentora individuālā atbalsta pieejamību, nodrošinot to jau no 10 gadu vecuma. Savlaicīgs mentora atbalsts šajā vecumposmā ļaus agrīni identificēt un risināt emocionālas, sociālas un mācību grūtības, uzlabot pašregulāciju un pašvērtējumu, stiprināt piederības izjūtu skolai, kā arī samazināt risku, ka īslaicīgas problēmas pāraug ilgstošās mācību vai uzvedības grūtībās un palielina sociālās atstumtības vai PMP risku. Šāda pieeja ietvers risku prevenci un nodrošinās pilnvērtīgāku atbalsta sniegšanu, pamatojoties uz skolēna vajadzību izvērtējumu, jau sākot no 4. klases. Pāreja no sākumskolas uz pamatskolu ir nozīmīgs pārmaiņu posms, un izglītojamiem tajā ir nepieciešams stabils pieaugušā atbalsts, ko var palīdzēt nodrošināt mentorings.  
3. Ņemot vērā, ka 4.2.3.1. pasākuma sadarbības partneriem pieaug dažādas ar individualizētā atbalsta īstenošanu netieši saistītas izmaksas, kā arī, lai kompensētu izmaksu starpību gadījumos, kad vienkāršoto izmaksu standarta likme nesedz sadarbības partnerim faktiskās izmaksas, ar noteikumu projektu tiek rosināti grozījumi MK noteikumu Nr. 483 27. punktā, paredzot netiešās attiecināmās izmaksas ne tikai ESF+ projekta finansējuma saņēmējam, bet arī sadarbības partneriem, t. i., atbilstoši noteikumu projektam MK noteikumu Nr. 483 24.2. apakšpunktā minētās netiešās attiecināmās izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā šādā kārtībā:
a) finansējuma saņēmējam – no šo noteikumu 25.10. apakšpunktā minētajām tiešajām attiecināmajām personāla izmaksām, ko aprēķina tikai tām izmaksām, kas radušās uz darba tiesisko attiecību pamata;
b) sadarbības partnerim – sākot ar 2026. gada 1. septembri, no šo noteikumu 25.4. apakšpunktā minētajām tiešajām attiecināmajām personāla (pedagoga, izglītības psihologa, sociālā pedagoga, pedagoga palīga, speciālā pedagoga, pedagoga karjeras konsultanta, bibliotekāra, skolotāja logopēda, zīmju valodas tulka, ergoterapeita un izglītojamo mentora) izmaksām, kuras aprēķina tikai tām izmaksām, kas radušās uz darba tiesisko attiecību vai uzņēmuma (pakalpojuma) līguma pamata.  
Vienlaikus no 4.2.3.1. pasākuma īstenošanas MK noteikumu Nr. 483 25.4. apakšpunktā minētajām tiešajām attiecināmajām izmaksām tiek svītrotas individuālā plāna izstrādes izmaksas, paredzot, ka individuālo plānu izstrāde (tai skaitā īstenošanas uzraudzība), lai neradītu administratīvo slogu ESF+ projekta īstenošanā, ir nodrošināma netiešo attiecināmo izmaksu ietvaros.
4. Spēkā esošo MK noteikumu Nr. 483 32. punktā ir noteikts ESF+ projekta finansējuma saņēmēja pienākums izvērtēt projektā īstenoto atbalstāmo darbību ieviešanas efektivitāti. ESF+ projekta finansējuma saņēmējs saskaņā ar šo noteikumu 32.1. apakšpunktu izvērtējumu veic ne retāk kā reizi divos gados un projekta beigās, bet ne vēlāk kā līdz 2029. gada 30. jūnijam. Izvērtējumu par MK noteikumu Nr. 483 23.3. apakšpunktā minētā individualizētā atbalsta īstenošanu mērķa grupas izglītojamiem, kuri par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi ir saņēmuši tikai liecību un atkārtoti mācās 9. klasē vai ir uzņemti profesionālās izglītības iestādē, veic ne vēlāk kā līdz 2026. gada 15. jūlijam. Vienošanās ar sadarbības iestādi par 4.2.3.1. pasākuma ESF+ projekta īstenošanu ar finansējuma saņēmēju tika noslēgta 2024. gada 20. decembrī. Atbilstoši MK noteikumu Nr. 483 29. punktam izmaksas, kas 4.2.3.1. pasākuma ietvaros radušās, pirms noslēgta vienošanās par ESF+ projekta īstenošanu, finansējuma saņēmējam ir attiecināmas, ja tās atbilst MK noteikumos Nr. 483 minētajām izmaksu pozīcijām un nosacījumiem un ir radušās ne agrāk par 2024. gada 1. jūliju. Tādu darbību izmaksas, kas pabeigtas pirms MK noteikumu Nr. 483 apstiprināšanas vai pirms ar sadarbības iestādi noslēgta vienošanās par ESF+ projekta īstenošanu, nav attiecināmas. Ņemot vērā, ka gandrīz vienlaikus 4.2.3.1. pasākuma ESF+ projektā būtu nodrošināmi divi izvērtējumi (par ESF+ projektā īstenoto atbalstāmo darbību ieviešanas efektivitāti un par MK noteikumu Nr. 483 23.3. apakšpunktā minētā individualizētā atbalsta īstenošanu mērķa grupas izglītojamiem, kuri par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi ir saņēmuši tikai liecību un atkārtoti mācās 9. klasē vai ir uzņemti profesionālās izglītības iestādē) ar noteikumu projektu tiek rosināts precizēt MK noteikumu Nr. 483 32.1. apakšpunktu, nosakot, ka ESF+ projekta finansējuma saņēmējs izvērtējumu, tai skaitā par MK noteikumu Nr. 483 23.3. apakšpunktā minētā individualizētā atbalsta īstenošanu mērķa grupas izglītojamiem, kuri par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi ir saņēmuši tikai liecību un atkārtoti mācās 9. klasē vai ir uzņemti profesionālās izglītības iestādē, veic ne retāk kā divas reizes projekta īstenošanas laikā – projekta vidusposmā un projekta beigās, bet ne vēlāk kā līdz 2029. gada 30. jūnijam.   
5. Lai nodrošinātu informāciju par individualizētā atbalsta īstenošanu izglītojamiem 4.2.3.1. pasākumā, kas tai skaitā nepieciešama ESF+ projekta izvērtējumu veikšanai, noteikumu projekts paredz MK noteikumu Nr. 483 33.5. apakšpunktā minētās informācijas uzkrāšanu ne vien par mērķa grupas dalībniekiem, kuri par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi ir saņēmuši tikai liecību, atkārtoti mācās 9. klasē vai ir uzņemti profesionālās izglītības iestādē un saņem MK noteikumu Nr. 483 23.3. apakšpunktā minēto individualizēto atbalstu, bet par visiem 4.2.3.1. pasākuma mērķa grupas dalībniekiem, kuri ESF+ projekta ietvaros saņem individualizēto atbalstu. Saskaņā ar noteikumu projektu, īstenojot ESF+ projektu, finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris uzkrāj informāciju par mērķa grupas dalībniekiem, kuri saņem šo noteikumu 23.3. apakšpunktā minēto individualizēto atbalstu, atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1057, ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1296/2013, I pielikumam un Ministru kabineta 2023. gada 21. marta noteikumu Nr. 135 "Eiropas Savienības fondu projektu pārbaužu veikšanas kārtība 2021.–2027. gada plānošanas periodā" 1. pielikumam. Noteikumu projekta ietekme uz datu aizsardzību skaidrota anotācijas 8.1.13. apakšpunktā.
6. Lai stiprinātu 4.2.3.1. pasākuma īstenošanas uzraudzību un uzskatāmi demonstrētu investīciju atdevi, nepieciešams noteikt papildu uzraudzības rādītāju. Noteikumu projekts paredz MK noteikumus Nr. 483 papildināt ar 4.¹ punktu, nosakot 4.2.3.1. pasākumam vēl vienu iznākuma rādītāju, kas sasniedzams līdz 2029. gada 31. decembrim, t. i., specifisko iznākuma rādītāju – izglītojamie ar PMP un sociālās atstumtības risku, kuri saņēmuši individualizētu atbalstu ESF+ finansējuma ietvaros (plānotā sasniedzamā vērtība: 5691 izglītojamie (unikālas personas). 4.2.3.1. pasākumā specifiskā iznākuma rādītāja vērtība sasniedzama laika periodā no 2026./ 2027. mācību gada sākuma līdz 2029. gada 31. decembrim. 4.2.3.1. pasākumam noteiktā specifiskā iznākuma rādītāja saskaņošana un apstiprināšana tiek virzīta Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam grozījumu Nr. 6 ietvaros. Ņemot vērā papildu specifiskā iznākuma radītāja noteikšanu, noteikumu projektā rosināti saistīti grozījumi MK noteikumu Nr. 483 18.2.5. apakšpunktā, precizējot, ka ESF+ projekta sadarbības partneris sniedz ieguldījumu ne vien 4.2.3.1. pasākuma mērķa un MK noteikumu Nr. 483 5. punktā minēto nacionālo rādītāju sasniegšanā, bet arī šo noteikumu 4. punktā minēto uzraudzības rādītāju sasniegšanā.

[1] https://www.izm.gov.lv/lv/media/27956/download?attachment (skatīts: 29.05.2026.)
[2] https://www.ipi.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/projekti/ipi/PIRLS_2021_nacionalais_zinojums_
ar_vakiem.pdf?utm_source=copilot.com (skatīts: 29.05.2026.)
[3] https://www.oecd.org/content/dam/oecd/en/publications/reports/2024/04/social-and-emotional-skills-for-better-lives_7af2f463/35ca7b7c-en.pdf (skatīts: 29.05.2026.)