Anotācija (ex-ante)

Projekts paredz, ievērojot Meža likumā un  Atsavināšanas likumā ietverto tiesisko regulējumu, atļaut Finanšu ministrijai bez atlīdzības nodot Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības īpašumā valsts nekustamo īpašumu “Bulduri 1001” - zemes vienību 2,0931 ha platībā, tai skaitā meža zemi 1,8590 ha platībā un trīs būves (būvju kadastra apzīmējumi 13000071001002, 13000071001003 un 13000071001004) 7. līnijā 1A, Jūrmalā, kas nepieciešams pašvaldības autonomo funkciju īstenošanai saskaņā ar Pašvaldību likumu. 
 

Vispārējā kārtība

Valsts nekustamais īpašums “Bulduri 1001” (nekustamā īpašuma kadastra Nr.1300 007 1001) – zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 1300 007 1001) 2,0931 ha platībā un būve (būves kadastra apzīmējums 13000071001002) -7. līnijā 1A, Jūrmalā,  ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 6022.

Atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem, visam nekustamajam īpašumam (nekustamā īpašuma kadastra Nr.1300 007 1001) ir piešķirts nosaukums "Bulduri 1001", Jūrmalā. Savukārt ar Jūrmalas pilsētas domes 2015.gada 16.aprīļa lēmumu Nr.169,  nekustamā īpašuma sastāvā esošajai zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums1300 007 1001) mainīta adrese uz  7. līnija 1 A, Jūrmalā, ņemot vērā, ka zemes vienībai adrese ir piešķirama pēc blakus esošās ielas nosaukuma - 7.līnija.  Nekustamā īpašuma sastāvā esošai būvei  (būves kadastra apzīmējums 1300 007 1001 002)  jau 2015.gadā ir noteikta adrese 7. līnijā 1A, Jūrmalā. 

Nekustamā īpašuma “Bulduri 1001”, 7. līnijā 1A, Jūrmalā ( turpmāk – nekustamais īpašums “Bulduri 1001”) sastāva raksturojums:
- zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 1300 007 1001) 2,0931 ha platībā. Zemes vienībai noteiktie lietošanas mērķi:0801- komercdarbības objektu apbūve–  0.0600 ha; 0501- dabas pamatnes, parki, zaļās zonas un citas rekreācijas nozīmes objektu teritorijas, ja tajās atļautā saimnieciskā darbība nav pieskaitāma pie kāda cita klasifikācijā norādīta lietošanas mērķa  –  2.0331 ha. Zemes vienībai noteiktais platības sadalījumam pa lietošanas veidiem: “mežs”-  1.8590 ha,  “zeme zem ēkām” - 0.1741 ha; “pārējās zemes”- 0.0600 ha;
- būve – (būves kadastra apzīmējums 1300 007 1001 002) – “lapene” ar kopējo platību 28.8  m², galvenais lietošanas veids 1274 - citas, iepriekš neklasificētas, ēkas, būves tips 12740205 - “nojumes”.

Uz zemes vienības atrodas nekustamā īpašuma “Bulduri 1001” sastāvā reģistrētas inženierbūves:
 - būve (būves kadastra apzīmējums 1300 007 1001 003)- “Ielas, ceļi un laukumi ar cieto segumu L – 1” ar kopējo platību 297.0 m²;
- būve (būves kadastra apzīmējums 1300 007 1001 004)- “Ielas, ceļi un laukumi ar cieto segumu L – 2” ar kopējo platību 83.2 m².
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem minēto inženierbūvju tiesiskais valdītājs ir Finanšu ministrija un tās atrodas Finanšu ministrijas bilancē.
Atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 48.² pantam Kadastra informācijas sistēmā ieraksta ziņas par būves, kura Kadastra informācijas sistēmā ir iekļauta zemesgrāmatā ierakstīta nekustamā īpašuma sastāvā, bet nav ierakstīta zemesgrāmatā, tiesisko valdītāju pēc tam, kad no valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas saņemtas ziņas par nekustamā īpašuma īpašnieku.

Saskaņā ar NĪVKIS datiem visa nekustamā īpašuma “Bulduri 1001” kadastrālā vērtība uz 01.01.2023. noteikta 82 289 euro. Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 76.pantā noteikto, nekustamā īpašuma novērtējums kadastrā ir nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības un nekustamā īpašuma sastāvā esošās mežaudzes vērtības summa. Mežaudzes vērtību Kadastra informācijas sistēmā ieraksta, pamatojoties uz Valsts meža dienesta ziņām. Atbilstoši informācijai no NĪVKIS  valsts nekustamā īpašuma novērtējums kadastrā  uz 01.01.2023. ir noteikts 83 415 euro, attiecīgi nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošās mežaudzes vērtība ir 1126 euro.

Nekustamais īpašums “Bulduri 1001” nav iznomāts.

Saskaņā ar NĪVKIS datiem zemes vienībai noteikti šādi apgrūtinājumi:
- Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas teritorija 2.0931 ha;
- ievērot Jūrmalas pilsētas apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības noteikumus 0.0. ha;
- bez koku izciršanas 0.0 ha;
- zemesgabals atrodas Jūrmalas pilsētas meža īpaši aizsargājamā kāpu zonām 0.0  ha;.
- zemesgabals atrodas "dabas pamatnes" teritorijā 1.7351 ha;
zemesgabala robežas un turpmākā izmantošana precizējama uzsāktā detālplāna ietvaros;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar ielu vai ceļu - sarkanā līnija, platība 0.1701  ha;
- individuāli noteikta vides un dabas resursu aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorija ap valsts vai vietējās nozīmes kultūras pieminekli 2.0931 ha.

Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (turpmāk- Pārvalde) ar 24.01.2023.  vēstuli Nr. 08-11/312 informē ka nekustamais īpašums “Bulduri 1001” atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa “Dubultu- Majoru-Dzintaru-Bulduru-Lielupes vasarnīcu rajoni” (valsts aizsardzības Nr. 6083) individuālajā aizsardzības zonā.
Vienlaikus Pārvalde norāda, ka kultūras pieminekļa (vai pieminekļa daļas, vai pieminekļa teritorijā/aizsardzības zonā esoša objekta) īpašniekam (valdītājam) ir saistošs likuma „Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 11. pants. Atbilstoši likuma „Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 23. pantam un Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumu Nr. 720 “Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi” 35.2. apakšpunktam kultūras pieminekļu aizsardzības zonā darbības, kas ietekmē kultūras pieminekļa vēsturiski nozīmīgo plānojumu un telpisko struktūru, kultūrslāni, piemineklim atbilstošo vidi un ainavu, kā arī apzaļumošanas un labiekārtošanas raksturu un kultūras pieminekļa vizuālo uztveri, drīkst veikt tikai ar Pārvaldes atļauju. Pārvaldes atļauja nav nepieciešama, ja netiek skarts nekustama kultūras pieminekļa aizsardzības zonā esošo būvju un ainavas elementu ārējais veidols vai reljefs. 

Aizsargjoslu likuma 36.panta trešās daļas 1.punkta liegums atsavināt valsts īpašumā esošo zemi, kas atrodas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā nav attiecināms uz gadījumiem, kad valstij piederošo zemi nodod bez atlīdzības pašvaldības īpašumā, ievērojot Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteikto kārtību nekustamā īpašuma nodošanai bez atlīdzības vai maiņai.

Valsts nekustamajam īpašumam “Bulduri 1001” noteiktie apgrūtinājumi neliedz to atsavināt pašvaldībai bez atlīdzības tās īpašumā. Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībai kā nākamajai valsts nekustamā īpašuma “Bulduri 1001” ieguvējai, izmantojot nekustamo īpašumu, būs saistoši tiesību akti, kas regulē augstākminētā kultūras pieminekļa aizsardzību, kura teritorijā nekustamais īpašums atrodas, kā arī Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam.

Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas domes Lēmumu Nr.588 nekustamais īpašums “Bulduri 1001” tiks pārņemts pašvaldības īpašumā pašvaldības autonomās funkcijas īstenošanai saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 2.punktu - gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (ielu, ceļu un laukumu būvniecība, rekonstruēšana un uzturēšana; ielu, laukumu un citu publiskai lietošanai paredzēto teritoriju apgaismošana; parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošana un uzturēšanai).

Jūrmalas valstspilsētas administrācija ar 14.12.2022 vēstuli Nr.1.1-37/22N-6928 paskaidro, ka saskaņā ar Pašvaldību likumu, kurš stājas spēkā 2023.gada 1.janvārī, nekustamai īpašums “Bulduri 1001” tiks izmantotas pašvaldības autonomo funkciju īstenošanai atbilstoši Pašvaldību likuma 4.panta 2.punktam – gādāt par pašvaldības administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (publiskai lietošanai paredzēto teritoriju apgaismošana un uzturēšana; parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošana un uzturēšana), kā arī noteikt teritoriju un būvju uzturēšanas prasības, ciktāl tas saistīts ar sabiedrības drošību, sanitārās tīrības uzturēšanu un pilsētvides ainavas saglabāšanu, un atbilstoši Pašvaldību likuma 4.panta 3.punktam – gādāt par pašvaldības īpašumā esošo ceļu būvniecību, uzturēšanu un pārvaldību.

Saskaņā ar Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 2. punkta "d” apakšpunktu zemesgrāmatā ierakstītās valsts meža zemes atsavināšanu vai privatizāciju var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu, ja valsts meža zeme nepieciešama Pašvaldību likumā noteiktās pašvaldības autonomās funkcijas veikšanai– mežaparku ierīkošanai un uzturēšanai pilsētu un ciemu teritorijās. Minētā pašvaldības autonomā funkcija atbilst Pašvaldību likuma 4.panta 2.punktā noteiktajai autonomajai funkcijai.

Atbilstoši Meža likuma 44. panta piektajai daļai Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā valsts meža zeme atsavināma šā panta ceturtās daļas 2. punktā minēto pašvaldības autonomo funkciju veikšanai. Savukārt kārtību, kādā valsts meža zeme atsavināma pašvaldībai, reglamentē Ministru kabineta 2006. gada 19. septembra noteikumi Nr. 776 “Valsts meža zemes atsavināšanas kārtība” (turpmāk – Noteikumi Nr. 776).

Finanšu ministrija (valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk - VNĪ))  atbilstoši Noteikumu Nr.776  5.un 8.punktam izvērtēja Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības iesniegtos dokumentus valsts meža zemes atsavināšanai:

1. Noteikumu Nr. 776 5.1. apakšpunkts paredz, ka ierosinājumam pievieno pašvaldības domes lēmumu (sēdes protokola izrakstu vai lēmuma norakstu) par kārtību, kādā izpildāma ierosinājumā minētā pašvaldības autonomā funkcija, un par nepieciešamību zemes vienību iegūt pašvaldības īpašumā.

VNĪ ir saņēmusi Jūrmalas pilsētas domes Lēmumu Nr.588, ar kuru Jūrmalas dome ir lēmusi pārņemt bez atlīdzības Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības īpašumā rīkojuma projektā norādīto nekustamo īpašumu “Bulduri 1001” likuma  pašvaldības autonomo funkciju īstenošanai atbilstoši Pašvaldību likuma 4.panta 2. un 3.punktam.

Jūrmalas valstpilsētas administrācija 28.11.2022.vēstulē Nr. 1.1-37/22N-6485 “Par nekustamo īpašumu pārņemšanu” informē, ka patlaban saskaņā ar Jūrmalas valstspilsētas attīstības stratēģiju 2010.-2030.gadam un tematisko plānojumu “Jūrmalas velosatiksmes attīstības koncepcija” Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībai ir aktuāli attīstīt velosatiksmi pilsētā un līdz ar to pārņemt no valsts Jūrmalas pilsētas domes Lēmuma Nr.588 1.punktā norādīto nekustamo īpašumu “Bulduri 1001” pašvaldības autonomās funkcijas īstenošanai saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 2.punktu – gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (ielu, ceļu un laukumu būvniecība, rekonstruēšana un uzturēšana, ielu, laukumu un citu publiskai lietošanai paredzēto teritoriju apgaismošana: parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošana un uzturēšana).
Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība ar 20.02.2023. vēstuli Nr.1.1-37/23N-1069 informē, ka nekustamais īpašums “Bulduri 1001” Jūrmalas valstspilsētas attīstības programmā 2023.-2029.gadam nav iekļauta kā plānotā attīstāmā teritorija nākamajā plānošanas periodā, taču Attīstības programmā ir mērķis labiekārtot publiski pieejamas vietas visā Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības garumā. Tostarp pašvaldība informē, ka 2019.gadā no 5.līnijas līdz Vienības prospektam, Jūrmalā, krasta kāpās tika atjaunots veloceliņa segums, tai skaitā šķērsojot nekustamo īpašumu “Bulduri 1001”.

Ievērojot iepriekš minēto, konkrētas ieceres teritorijas labiekārtošanai vai apsaimniekošanai Noteikumu Nr.776 noteiktajā apjomā šobrīd nav iespējams izstrādāt.

2. Noteikumu Nr. 776 5.2. apakšpunkts paredz, ka ierosinājumam pievieno pašvaldības apliecinājumu par plānotās darbības atbilstību spēkā esošajam teritorijas plānojumam, lokālplānojumam (ja tāds ir izstrādāts) un detālplānojumam (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem).

Jūrmalas valstspilsētas administrācijas 28.11.2022. vēstulē Nr.1.1-37/22N-6485,  20.02.2023. vēstulē Nr.1.1-37/23N-1069 un atkārtoti 21.03.2023. vēstulē Nr.1.1-37/23N-1643 ir pamatojusi nekustamā īpašuma “Bulduri 1001” perspektīvo izmantošanu, ja tas tiks nodots pašvaldības īpašumā. Minētajās vēstulēs ir iekļauts skaidrojošs apraksts par nekustamā īpašuma “Bulduri 1001” un tā sastāvā esošā meža plānoto tālāko izmantošanu un spēkā esošajiem detālplānojumiem, kas atbilst spēkā esošajam Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumam. Līdz ar to, ar minētajām vēstulēm pašvaldība ir sniegusi pēc būtības apliecinājumu par Jūrmalas pilsētas domes Lēmumā Nr.588 minētā nekustamā īpašuma “Bulduri 1001” plānoto izmantošanu atbilstoši Jūrmalas valstspilsētas attīstības stratēģijai 2010.-2030.gadam.
Jūrmalas valstspilsētas administrācija informē, ka saskaņā ar Jūrmalas pilsētas domes 2004.gada 1.decembra saistošajiem noteikumiem Nr.22 “Par detālplānojuma projekta „Bulduri 1001” saistošās daļas apstiprināšanu” apstiprināto detālplānojumu (turpmāk – detālplānojums, pieejams valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_25069) zemes vienība atrodas „Dabas pamatnes” teritorijā (PK-1), (PK-2), Krasta kāpu aizsargjoslā un Valsts nozīmes aizsargjoslā, aizsardzības zonā ap kultūras pieminekli.
Uz zemes vienības, kas noteikta kā „Dabas pamatnes” teritorija ar krasta kāpas aizsargjoslas statusu ir atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot pagaidu ēkas un citas būves šādiem mērķiem:
 - PK-1 teritorijā: parks kā dabiska un cilvēku veidota teritorija (bez apbūves), kuru veido dabas elementu un mazo arhitektūras formu daudzveidība, kurām ir liela estētiska, sanitāri higiēniska un rekreācijas nozīme un kuru uzturēšanai nepieciešams augsts labiekārtojuma līmenis, mākslīga audžu kopšana un atjaunošana.
- PK-2 teritorijā: parks kā dabiska un cilvēku veidota teritorija, kuru veido dabas elementu ar mazo arhitektūras formu daudzveidība, kurām ir liela estētiska, sanitāri higiēniska un rekreācijas nozīme un kuru uzturēšanai nepieciešams augsts labiekārtojuma līmenis, mākslīga audžu kopšana un atjaunošana. Ir atļauta tirdzniecības/pakalpojuma objekta vai cita darījuma iestādes apbūve, kas noteikta detālplānojumā -  teritorijas apbūves izvietojuma vieta.
 Zemes vienības daļa, kura robežojas ar blakus esošo zemes vienību Vienības prospektā 2, Jūrmalā, nav detālplānojuma detalizācijas teritorijā, tādēļ saskaņā ar Teritorijas plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem (apstiprināti saskaņā ar Jūrmalas pilsētas domes 2012.gada 11.oktobra saistošajiem noteikumiem Nr.42 “Par Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu”, kurā veikti grozījumi ar Jūrmalas pilsētas domes 2016.gada 24.marta saistošajiem noteikumiem Nr.8 „Par Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma grozījumu grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu”) atrodas Dabas un apstādījumu teritorijā (DA3).
Dabas un apstādījumu teritorija (DA) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rekreācijas, sporta, tūrisma, kvalitatīvas dabas un kultūrvides u.tml. funkciju īstenošanu dabas vai daļēji pārveidotās dabas teritorijās, ietverot ar attiecīgo funkciju saistītās ēkas un inženierbūves.
Teritorijas galvenie izmantošanas veidi Dabas un apstādījumu teritorijā (DA3):
•   Labiekārtota publiskā ārtelpa (24001).
•   Publiskā ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).
Citi noteikumi:
Atļautais labiekārtojums: gājēju un velosipēdistu celiņi, laipas, kāpnes, tiltiņi un takas, soli, galdi, atkritumu urnas, norādes, informācijas zīmes un stendi, lapenes, nojumes, terases, skatu platformas un skatu torņi, skatu vietas, piebrauktuves, transporta līdzekļu stāvvietas, ugunskura vietas, vieglas konstrukcijas būves brīvdabas sporta spēlēm, kultūras un izklaides pasākumiem, pludmales ģērbtuves, pludmales sporta spēļu un rotaļu konstrukcijas, pludmales dušas, tualetes.
Ja labiekārtojuma projekta īstenošanai nepieciešama meža zemes transformācija, projekta sastāvā veic biotopu izpēti un risinājumus izstrādā, pamatojoties uz tās rezultātiem.

Ņemot vērā iepriekšminēto un pamatojoties uz pieņemto Jūrmalas pilsētas domes Lēmumu Nr.588, nekustamā  īpašuma “Bulduri 1001” sastāvā esošā meža zeme  tiks izmantota Meža likuma 44.panta ceturtās daļas “d” apakšpunktā noteiktajai pašvaldības funkcijai – mežaparku ierīkošanai un uzturēšanai pilsētu un ciemu teritorijās.

3. Noteikumu Nr.776 5.3. apakšpunkts noteic, ka pašvaldība valsts meža zemes atsavināšanas ierosinājumam pievieno Valsts vides dienesta izdotos tehniskos noteikumus vai Vides pārraudzības valsts biroja atzinumu par paredzētās darbības uz vidi novērtējuma ziņojumu, ja to paredz normatīvie akti par ietekmes uz vidi novērtējumu.

Ņemot vērā, ka  valsts meža zemes atsavināšana meža parka ierīkošanai un uzturēšanai nav iekļauta to darbību sarakstā, kurai atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 27. janvāra noteikumu Nr. 30 "Kārtība, kādā Valsts vides dienests izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai" pielikumam būtu jāizsniedz tehniskie noteikumi, un nav ietverta likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 1. un 2. pielikumā minēto darbību sarakstā, kurām būtu nepieciešamas ietekmes uz vidi novērtējuma un ietekmes uz vidi sākotnējā izvērtējuma procedūras,  Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībai nav nepieciešams iesniegt Noteikumu Nr.776 5.3. apakšpunktā minētos dokumentus, lai iegūtu īpašumā bez atlīdzības Rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu “Bulduri 1001”, kas nepieciešama pašvaldības autonomo funkciju veikšanai.

4. Noteikumu Nr.776 5.4. apakšpunkts noteic, ka pašvaldība valsts meža zemes atsavināšanas ierosinājumam pievieno Dabas aizsardzības pārvaldes atzinumu (ja uz darbību neattiecas šo noteikumu 5.3. apakšpunktā minētā prasība) par plānotās darbības atbilstību attiecīgās teritorijas aizsardzību un izmantošanu regulējošo normatīvo aktu prasībām, ja atsavināmā valsts meža zeme atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai mikroliegumā.

Konkrētajā gadījumā Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībai nav nepieciešams iesniegt Noteikumu Nr.776 5.4. apakšpunktā minēto Dabas aizsardzības pārvaldes atzinumu, jo Rīkojuma projektā iekļautās zemes vienības neatrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai mikroliegumā.

5. Noteikumu Nr.776 8.punktā noteikts, ja atsavināšana nepieciešama parku vai mežaparku ierīkošanai un uzturēšanai, papildus šo noteikumu 5.punktā minētajam ierosinājumam pievieno:
- 8.1. grafisko ieceres risinājuma plānu vizuāli uztveramā mērogā (M 1:500, M 1:1000, M 1:2000 vai M 1:5000), kurā iezīmēta skartās valsts meža zemes robeža un ieceres izvietojums zemes vienībā.

Rīkojuma projekta pamatojošiem dokumentiem ir pievienotas izdrukas no NĪVKIS ar iezīmētām skartās valsts meža zemes robežām mērogā M 1: 2000, kā arī zemes vienību izvietojums apvidū ir redzams no Jūrmalas pilsētas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu grafiskās daļas izdrukām par konkrēto zemes vienību atļauto izmantošanu.

- 8.2. skaidrojošu aprakstu par plānoto darbību (atrašanās vieta, tās vispārīgs raksturojums, esošā situācija un plānotie darbi (būves, iecerētie labiekārtojuma elementi, arhitektūras mazās formas un to izvietojums plānā), plānotie darbu īstenošanas termiņi).

Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība ir informējusi, ka konkrētas ieceres teritorijas labiekārtošanai vai apsaimniekošanai Noteikumu Nr.776 noteiktajā apjomā šobrīd nav iespējams izstrādāt (skaidrojošu informāciju lūdzu skatīt iepriekš pie izvērtējuma 1.un 2. punkta).
Ievērojot iepriekš minēto, esošajā situācijā pašvaldībai nav iespējams iesniegt skaidrojošu aprakstu par plānotajiem darbiem (būves, iecerētie labiekārtojuma elementi, arhitektūras mazās formas un to izvietojums plānā), plānotie darbu īstenošanas termiņi), jo meža parka izveidošana notiks pēc tam, kad pašvaldības attīstības plānošanas dokumentos tiks ieplānota šo teritoriju attīstība un paredzēts tam nepieciešamais finansējums pašvaldības budžetā. Valsts nekustamo īpašumu “Bulduri 1001” pašvaldība plāno saglabāt kā dabīgas dabas un meža parka teritorijas, kuri būs publiski pieejami ikvienam interesentam, tai skaitā gājējiem un velo braucējiem.

- 8.3. lēmumu, kurā ietverti publiskās apspriešanas rezultāti, ja par parka vai mežaparka ierīkošanas ieceri ir organizēta publiskā apspriešana.

Lēmumu, kurā ietverti publiskās apspriešanas rezultāti nav iespējams iesniegt, jo par parka vai mežaparka ierīkošanas ieceri Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība nav organizējusi publisko apspriešanu.

Vienlaikus saskaņā ar Meža likuma 38.³ pantā noteikto, parku un mežaparku izveido vietējā pašvaldība pēc vienošanās ar zemes īpašnieku, izdodot saistošos noteikumus par konkrēta parka vai mežaparka izveidošanu, apsaimniekošanu un aizsardzību. Saistošos noteikumus vietējā pašvaldība saskaņo ar zemes īpašnieku, ja mežaparku izveido ārpus pašvaldības zemes, un ar Dabas aizsardzības pārvaldi, ja parku vai mežaparku izveido īpaši aizsargājamā dabas teritorijā.

Ievērojot iepriekš minēto, Jūrmalas pilsētas pašvaldībai pēc valsts meža zemes pārņemšanas īpašumā, atbilstoši Meža likuma 38.3 pantā noteiktajam, būs jāizdod pašvaldības saistošie noteikumi  par konkrētā mežaparka izveidošanu, apsaimniekošanu un aizsardzību. Vienlaikus mežaparku un parka ierīkošanu pēc valsts meža zemes atsavināšanas un to uzturēšanu Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība īstenos atbilstoši Ministru kabineta 2013. gada 5. marta noteikumiem Nr. 123 “Noteikumi par parku un mežaparku izveidošanu mežā un to apsaimniekošanu”, kas cita starpā paredz uzdevumu izstrādāt būvprojektu un par ieceri mežā izveidot parku vai mežaparku pašvaldībai rīkot publisko apspriešanu un par to informē Dabas aizsardzības pārvaldi un Valsts meža dienestu.

Tāpat Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībai, līdz brīdim, kad nekustamā īpašuma “Bulduri 1001” sastāvā esošā meža zeme tiks izmantota mežaparka ierīkošanai, jāievēro Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumi Nr.935 “Noteikumi par koku ciršanu mežā” (meža platībās) un Jūrmalas domes 2021. gada 29. jūlija saistošie noteikumi Nr.31 “Par koku ciršanu ārpus meža un apstādījumu aizsardzību Jūrmalas valstspilsētā”” (ja atsevišķi koki nododamajās zemes vienībās ir koki ārpus meža).

 Saskaņā ar Civillikuma 4.pantu, likuma noteikumi iztulkojami vispirms pēc to tieša jēguma; vajadzības gadījumā tie iztulkojami arī pēc likuma sistēmas, pamata un mērķa, un, beidzot, arī pēc analoģijas. Tiesību normas interpretē to piemērotājs, vadoties no konkrētās situācijas faktiskajiem apstākļiem un tiesību normas atbilstoši iztulkojot, līdz ar to Finanšu ministrija (VNĪ), izskatot Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības iesniegtos dokumentus un izvērtējot to saturu pēc jēgas un mērķa, secina ka pašvaldība ir iesniegusi nepieciešamos dokumentus atbilstoši Noteikumu Nr. 776 5. un 8.punktam.
 
Saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 42.panta 2⁵ daļā noteikto, publiskas personas nekustamo īpašumu, kas nodots bez atlīdzības funkciju vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanai, ir tiesības izmantot papildinošu saimniecisku darbību veikšanai tikai tiktāl, ciktāl šī saimnieciskā darbība ir nepieciešama un saistīta ar funkcijas vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanu, kā arī ievērojot nosacījumus, kas izriet no Eiropas Savienības aktiem komercdarbības atbalsta kontroles jomā.
Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība, pārņemot valsts nekustamo īpašumu “Bulduri 1001” to plāno izmantot, nodrošinot tam publisku pieejamību visai sabiedrībai, tādējādi veicinot pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotāju un viesu interešu nodrošināšanu (Jūrmalas valstspilsētas administrācijas 28.11.2022 vēstule Nr. 1.1-37/22N-6485).
Ievērojot iepriekš minēto, secināms, ka nododamais valsts nekustamais īpašums “Bulduri 1001” kalpos nesaimnieciskiem mērķiem, proti, publiskai lietošanai paredzēto teritoriju apgaismošanai un uzturēšanai; parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošanai un uzturēšanai un plānotā papildinošā saimnieciskā darbība nekustamajā īpašumā nepārsniegs 20 % apmēru. Līdz ar to valsts nekustamā īpašuma “Bulduri 1001”, nodošana Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības īpašumā nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts, tādējādi nodrošinot atbilstību Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 42.panta 2⁵ daļā noteiktajam.

 

Nē

Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības iedzīvotāji. Sabiedrība kopumā, pašvaldībai nodrošinot savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu.

Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības iedzīvotāji. Sabiedrība kopumā, pašvaldībai nodrošinot savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu.

Nē

Nē

Nē

-