Anotācija (ex-ante)

   Tiesību normu piemērotājiem skaidra tiesiskā regulējuma nodrošināšanai noteikumu Nr. 761 30. punktā veicami tehniska rakstura labojumi, konkretizējot to ziņu apjomu, kas laulību reģistra ierakstā norādāms attiecībā uz laulības noslēgšanai nepieciešamajiem ārvalstu institūciju izsniegtajiem dokumentiem.

    Ar noteikumu projektu tiek precizēts noteikumu Nr. 761 30. punkts, nosakot, ka par ārvalstu institūciju izsniegtiem dokumentiem, kas nepieciešami laulības noslēgšanai, laulību reģistra ierakstā norāda to izdevējiestādi, dokumentu numuru un izdošanas datumu (noteikumu projekta 1.1. apakšpunkts).

    Svītrojot Civillikuma 56. panta pirmajā daļā (likuma redakcijā uz 2024. gada 1. jūliju) un Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā (likumprojekts Nr. 23-TA-3205) prasību par divu liecinieku obligātu klātbūtni laulības reģistrācijas procesā, liecinieku aicināšanu atstājot to personu ziņā, kuras vēlas noslēgt laulību, attiecīgi precizējamas noteikumu Nr. 761 normas, kas šobrīd paredz liecinieku obligātu klātbūtni, kā arī nosaka prasību iekļaut ziņas par lieciniekiem dokumentos, kas sagatavojami laulības reģistrācijai.

    Ar noteikumu projektu tiek precizēts noteikumu Nr. 761 45. punkts (noteikumu projekta 1.2. apakšpunkts) un noteikumu Nr. 761 53. punkts (noteikumu projekta 1.3. apakšpunkts), nosakot, ka protokolu par laulības noslēgšanu paraksta viens vai abi liecinieki, ja tie piedalījušies laulības reģistrācijā.
    Vienlaikus ar noteikumu projektu jaunā redakcijā tiek izteikts noteikumu Nr. 761 4., 6., 7., 10., 11., 12. un 13. pielikums (noteikumu projekta 1.10. – 1.16. apakšpunkts), paredzot tehniska rakstura grozījumus šādos dokumentu paraugos:
    - iesniegums par laulības noslēgšanu;
    - iesniegums par laulības noslēgšanu ieslodzījuma vietā;
    - izziņa par laulības noslēgšanai nepieciešamo dokumentu pārbaudi;
    - laulību reģistra ieraksts;
    - protokols par laulības noslēgšanu;
    - protokols par laulības noslēgšanu ieslodzījuma vietā.
    Uzskaitītie dokumentu paraugi ar noteikumu projektu precizēti, ievērojot Civillikuma 56. panta pirmajā daļā (likuma redakcijā uz 2024. gada 1. jūliju) un Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā (likumprojekts Nr.23-TA-3205) noteikto, ka pēc personu, kuras vēlas noslēgt laulību, ieskata laulība var tikt reģistrēta bez liecinieku klātbūtnes, piedaloties vienam lieciniekam vai piedaloties diviem lieciniekiem.

    Atbilstoši noteikumu Nr. 761 45. punktam, ja, noslēdzot laulību ārpus pašvaldības dzimtsarakstu nodaļas (turpmāk – dzimtsarakstu nodaļa) telpām vai dzimtsarakstu nodaļā, tehniski nav iespējams nodrošināt ziņu iekļaušanu Fizisko personu reģistrā, aizpilda protokolu par laulības noslēgšanu. Šādā gadījumā laulību noslēgšanas brīdī laulātie, liecinieki un dzimtsarakstu iestādes amatpersona paraksta protokolu, bet ziņas par noslēgto laulību iekļauj Fizisko personu reģistrā ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc protokols sastādīšanas. Laulības apliecību laulātajiem izsniedz pēc laulību reģistra ieraksta izdarīšanas. Protokola mērķis ir aizstāt laulības reģistra ieraksta datorizdruku, kas vispārīgā gadījumā tiek sagatavota laulības reģistrācijas laikā pēc laulības reģistra ziņu iekļaušanas Fizisko personu reģistrā.
    Lai praksē novērstu normas dažādu interpretāciju, norma redakcionāli precizējama, nepārprotami nosakot, ka ikvienā gadījumā, ja laulību noslēgšanas vietā tehniski nav iespējams nodrošināt ziņu iekļaušanu Fizisko personu reģistrā, aizpildāms protokols par laulības noslēgšanu.

    Ar noteikumu projektu tiek redakcionāli precizēts noteikumu Nr. 761 45. punkts (noteikumu projekta 1.2. apakšpunkts), nepārprotami nosakot, ka protokols par laulības noslēgšanu aizpildāms ikvienā gadījumā, ja laulību noslēgšanas vietā tehniski nav iespējams nodrošināt ziņu iekļaušanu Fizisko personu reģistrā.

    Reģistrējot bērna dzimšanas faktu, dzimtsarakstu nodaļa un Latvijas Republikas diplomātiskā un konsulārā pārstāvniecība ārvalstīs (turpmāk kopā – dzimtsarakstu iestāde) sastāda dzimšanas reģistra ierakstu, kurā cita starp iekļauj ziņas par bērna tautību. Par bērna tautības ierakstīšanu dzimšanas reģistra ierakstā lemj bērna vecāki. Ja vecāki izvēlas ierakstīt ziņas par tautību, noteikumu Nr. 761 76. punkts nosaka, ka bērna tautību reģistra ierakstā norāda atbilstoši radinieka tautībai tiešā augšupējā līnijā divu paaudžu robežās, ja vecāki var pierādīt bērna radniecību ar minēto personu. Proti, bērnam var ierakstīt tēva, mātes vai vecvecāku tautību. Bērna tautību var nenorādīt, ja vecākiem ir dažādas tautības un viņi nevar vienoties par bērna tautību. Šajā gadījumā bērna tautības ieraksts būs "neizvēlēta" tautība. Noteikumu Nr. 761 14. pielikumā, ar kuru apstiprināts paternitātes atzīšanas iesnieguma paraugs, kā arī noteikumu Nr. 761 15. pielikumā, ar kuru apstiprināts trīspusējā paternitātes atzīšanas iesnieguma paraugs, nav atrunāta iespēja saskaņā ar vecāku vienošanos bērna dzimšanas reģistra ierakstā ierakstīt tautību.

    Ar noteikumu projektu jaunā redakcijā tiek izteikts noteikumu Nr. 761 14. pielikums un 15. pielikums (noteikumu projekta 1.17. un 1.18. apakšpunkts), paredzot iespēju bērna vecākiem paternitātes atzīšanas iesniegumā cita starp norādīt arī bērna dzimšanas reģistrā ierakstāmo tautību.

    Noteikumu Nr. 761 135. punkts uzskaita gadījumus, kuros, veicot papildinājumus bērna dzimšanas reģistra ierakstā, ir nepieciešama abu vecāku piekrišana.
    Atbilstoši noteikumu Nr. 761 134.14. apakšpunktam, pamatojoties uz personas iesniegumu un dzimtsarakstu nodaļas atzinumu, reģistra ierakstu papildina, ja bērnam tautības ierakstu maina uz tēva vai mātes tautības ierakstu pēc tēva vai mātes tautības ieraksta maiņas. Praksē mēdz būt situācijas, kad vecāki, mainot savu tautības ierakstu tiešā augšupējā līnijā divu paaudžu robežās, vēlas vienlaikus arī veikt šādus papildinājumus bērna dzimšanas reģistra ierakstā. Vienlaikus Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 32. panta ceturtā daļa noteic, ka bērna tautību saskaņā ar vecāku vienošanos var neierakstīt vai ieraksta bērna radinieku tautību tiešā augšupējā līnijā divu paaudžu robežās. Ja vecāki nevar vienoties, bērna tautību ieraksta saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu. Atbilstoši minētajai normai vecākiem ir jāvienojas par bērna tautību. Tas nozīmē, ka arī bērna tautības ierakstu var mainīt, tikai vecākiem tieši un nepārprotami par to vienojoties.
    Tiesību normu piemērotājiem skaidra tiesiskā regulējuma nodrošināšanai noteikumu Nr. 761 135. punkts papildināms, nepārprotami nosakot, ka abu vecāku piekrišana nepieciešama arī bērna tautības ieraksta maiņas gadījumā.

    Ar noteikumu projektu tiek grozīts Noteikumu Nr. 761 135. punkts, nosakot, ka vecāku piekrišana nepieciešama arī tad, ja bērna dzimšanas reģistra ierakstā tiek veikti papildinājumi noteikumu Nr. 761 134.14. apakšpunktā noteiktajā gadījumā (noteikumu projekta 1.6. apakšpunkts).

    Noteikumu Nr. 761 4.pielikumā apstiprinātajā veidlapā "Iesniegums par laulības noslēgšanu" nav atrunāta iespēja personām, kuras vēlas noslēgt laulību, norādīt savu kontaktinformāciju, kas dzimtsarakstu iestādei nepieciešamības gadījumā ļautu operatīvi sazināties ar iesnieguma iesniedzējiem.

    Ar noteikumu projektu noteikumu Nr. 761 4. pielikumā apstiprinātā veidlapa "Iesniegums par laulības noslēgšanu" tiek papildināta ar aili, kurā norādāms iesniedzēju kontakttālrunis vai e-pasta adrese saziņai (noteikumu projekta 1.10. apakšpunkts).

    Noteikumu Nr. 761 116. un 117. punkts nosaka, ka faktu, ka reģistra ieraksts gājis bojā vai pazudis, apliecina izziņa no dzimtsarakstu nodaļas, kurā atjaunojamais reģistra ieraksts bija sastādīts un kurā jāglabājas reģistra ieraksta pirmajam eksemplāram, un izziņa no Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta Arhīva nodaļas, kurā jāglabājas reģistra ieraksta otrajam eksemplāram. Izziņā no dzimtsarakstu nodaļas, kurā atjaunojamais reģistra ieraksts bija sastādīts, un izziņā no Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta Arhīva nodaļas norāda, ka reģistra ieraksts nav saglabājies un agrāk nav atjaunots.
    Tieslietu ministrijas sagatavoto dokumentu pārvaldības kārtību, kā arī Tieslietu ministrijas konkrētu struktūrvienību uzdevumus un darba organizāciju atbilstoši ārējos normatīvajos aktos ministrijai noteiktajām funkcijām, regulē Tieslietu ministrijas iekšējie normatīvie akti. Ņemot vērā minēto, atsauce uz konkrētu Tieslietu ministrijas struktūrvienību noteikumos Nr. 761 nav nepieciešama.
    Vienlaikus, ņemot vērā apstākli, ka dzimtsarakstu nodaļas šobrīd glabā gan civilstāvokļa aktu reģistru ierakstu pirmos, gan otros eksemplārus, noteikumu Nr. 761 116. un 117. punkts attiecīgi precizējams, nodrošinot faktiskajai situācijai atbilstošu tiesisko regulējumu.

    Ar noteikumu projektu tiek precizēts noteikumu Nr. 761 116. un 117. punkts, svītrojot atsauci uz Dzimtsarakstu departamenta Arhīva nodaļu (noteikumu projekta 1.4. un 1.5. apakšpunkts). Kā arī minētās normas papildinātas, nosakot, ka civilstāvokļa akta reģistra ieraksta bojā ejas vai pazušanas faktu cita starp apliecina izziņa no dzimtsarakstu nodaļas, kurā jāglabājas reģistra ieraksta pirmajam un otrajam eksemplāram.

    Atbilstoši noteikumu Nr. 761 170.punkta ievaddaļā noteiktajam, lai atkārtoti saņemtu dokumentu, persona dzimtsarakstu nodaļai, pārstāvniecībai vai Tieslietu ministrijai iesniedz, nosūta pa pastu vai uz iestādes oficiālo e-pastu vai iesniedz elektroniska dokumenta veidā, izmantojot e-pakalpojumus vienotajā valsts un pašvaldības pakalpojumu portālā www.latvija.lv, attiecīgu iesniegumu.
    Ir mainīta vienotā valsts un pašvaldību portāla www.latvija.lv timekļvietnes adrese un normatīvajos aktos izmantotā terminoloģija, aprakstot šo portālu.

    Noteikumu projektā precizēta vienotā valsts un pašvaldību portāla www.latvija.lv tīmekļvietnes adrese un jaunākajos spēkā esošajos normatīvajos aktos izmantotā terminoloģijai, aizstājot vārdus "vienotais valsts un pašvaldību portāls www.latvija.lv" ar vārdiem "valsts pārvaldes pakalpojumu portāls www.latvija.gov.lv" (noteikumu projekta 1.7. apakšpunkts).

    Atbilstoši noteikumu Nr. 761 170., 171. un 172. punktam, lai persona atkārtoti saņemtu civilstāvokļa aktu reģistrāciju apliecinošo dokumentu (dzimšanas, laulības un miršanas apliecība), tai ar attiecīgu iesniegumu jāvēršas dzimtsarakstu nodaļā, pārstāvniecībā vai Tieslietu ministrijā. Pēc iesnieguma saņemšanas tiek veikta reģistra ieraksta reģistrācijas fakta pārbaude un sagatavots personas prasītais civilstāvokļa aktu reģistrāciju apliecinošais dokuments. Saskaņā ar noteikumu Nr. 761 177. punktu, ja iesniegums saņemts pa pastu, dzimtsarakstu nodaļa vai Tieslietu ministrija atkārtoti izsniegto dokumentu mēneša laikā nosūta dzimtsarakstu nodaļai atbilstoši iesniedzēja dzīvesvietai, par to paziņojot iesniedzējam.
    Lai atvieglotu personai iespēju saņemt pieprasīto civilstāvokļa aktu reģistrāciju apliecinošo dokumentu, paredzams sagatavotais dokuments pa pastu tiek nosūtīts pašai personai uz tās norādīto pasta adresi. Dokumentu nosūtīšana personai ierakstītā vēstulē nodrošināta dokumenta drošu izsniegšanu, tā kā saskaņā ar Pasta likumu ierakstīts pasta sūtījums ir reģistrēts pasta sūtījums, par kuru sūtītājam izsniedz kvīti, kas apstiprina, ka sūtījums ir nodots pasta pakalpojumu sniegšanas vietā, bet adresātam to izsniedz pret parakstu par saņemšanu.

    Noteikumu projektā precizēta noteikumu Nr. 761 177. punktā noteiktā dokumentu izsniegšanas kārtība, paredzot, ka tajos gadījumos, ja iesniegums par atkārtota civilstāvokļa aktu reģistrāciju apliecinošo dokumentu saņemts pa pastu, dzimtsarakstu nodaļa vai Tieslietu ministrija atkārtoti izsniegto dokumentu pēc iesniedzēja pieprasījuma mēneša laikā nosūta ierakstītā vēstulē uz iesniegumā norādīto adresi (noteikumu projekta 1.8. apakšpunkts).

    Noteikumu Nr. 761 178.punkts paredz, ka atkārtoti sagatavotos civilstāvokļa aktu reģistrāciju apliecinošos dokumentus uz ārvalstīm nosūta saskaņā ar kārtību, kāda noteikta Latvijas Republikai saistošajos starptautiskajos līgumos. Bet uz ārvalstīm, ar kurām Latvijas Republika nav noslēgusi starptautiskus līgumus, kas nosaka dokumentu pārsūtīšanas kārtību, dokumentus nosūta ar Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta starpniecību, ja dokumentu nepieciešams legalizēt vai legalizēt ar apliecinājumu (apostille).
    No 2019. gada 1. jūlija Latvijā izdotu publisku dokumentu apliecināšanu ar apostille veic tikai Latvijas zvērināti notāri. Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā šis pakalpojums vairs netiek sniegts. To paredz 2018. gada 1. novembra grozījumi Dokumentu legalizācijas likumā attiecībā uz Latvijā izsniegtu publisku dokumentu apliecināšanu ar uzrakstu apostille saskaņā ar 1961. gada 5. oktobra Hāgas konvenciju par "Par publisku dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu". Attiecīgi gadījumos, ja pieprasīto dokumentu atbilstoši personas iesniegumā norādītajam ir jāapliecina ar apostille, pēc dokumenta sagatavošanas Tieslietu ministrija to pārsūta Latvijas Zvērinātu notāru padomei apostille uzlikšanai un dokumenta tālākai pārsūtīšanai izsniegšanai, saskaņā ar personas iesniegumā norādīto dokumenta saņemšanas veidu.
    Attiecīgi nepieciešams precizēt noteikumu Nr. 761 178. punktu, svītrojot normu daļā par dokumenta nosūtīšanu Ārlietu ministrijas Konsulārajam departamentam dokumenta apliecināšanai ar apostille.

    Ar noteikumu projektu precizēts noteikumu Nr. 761 178. punkts, svītrojot vārdus "vai legalizēt ar apliecinājumu (apostille)" (noteikumu projekta 1.9. apakšpunkts).